Kas jauns Latvijā? No. 207: 2001. g. 11. - 17. augusts Saule aust ar Pēteri pirmo PBLA. Piektdienas rītā rīdziniekus sagaidīja pamatīgs pārsteigums - naktī, bez jebkādas saskaņošanas, Kronvalda parkā starp Kongresu namu un Rīgas Brīvostas pārvaldi novietots Pētera I piemineklis. Kā informēja SIA "Teikas nami" prezidents Jevgeņijs Gombergs (pēc viņa iniciatīvas un par viņa līdzekļiem notika pieminekļa atjaunošana), to atklāšot šodien... Vienīgais juridiskais pamats ir Gomberga vēstule Brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšniekam Voldemāram Hmelevskim, kuru kopijas nosūtītas Gundaram Bojāram, Rīgas domes priekšsēdētājam. Uz šīs vēstules ir Bojāra rezolūcija "Darbam" (tas laikam nozīmē - izpildīšanai). Taču Bojāram nav tiesību vienpersoniski lemt tādus jautājumus. Normatīvie akti turklāt paredz, ka jebkuras kultūrvēsturiskas izmaiņas pilsētā jāsaskaņo ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kas par šo jaunumu uzzināja no aģentūras LETA. Aptaujātie politiķi, Saeimas deputāti ir sašutuši. "Tas kārtējo reizi liecina, ka Bojārs un sociāldemokrāti ir Trojas zirgs Latvijas valstī un viņa atrašanās pie varas Rīgā apdraud Latvijas nacionālo identitāti" sacījis TP deputāts Jānis Lagzdiņš. Savu sašutumu par Rīgas domes rīcību izteicis arī premjers Andris Bērziņš, salīdzinot Rīgas domes rīcību ar totalitārās varas uzvedību. Pat Tautas Saskaņas partijas vadītājs Jānis Jurkāns atzinis, ka Bojārs vienpersoniski pieņemot šādu lēmumu, ir rīkojies " nenormāli". Neoficiāla informācija liecina, ka šī pieminekļa uzstādīšana varētu būt bijusi Sanktpeterburgas delegācijas ultimatīva prasība. Kā zināms Pēteris I bija paredzēts kā dāvana šai pilsētai, taču tā teicās, ka pieņems tikai kopiju, lai oriģināls paliekot Rīgā utt. Pieminekļa atjaunotājs Gombergs pieminekli vairs atpakaļ neņemšot, lai Rīgas dome dara, ko grib. TB/LNNK lemšot, vai palikt domes vadošajā koalīcijā. Rīga svētku drudzī NRA. Piektdien Rīgas 800 gadu jubilejas svinību redzamākais notikums būs lielā ekrāna Doma laukumā darbības sākums, kur no pulksten 20.40 varēs redzēt pulksteni, kas ik pa četrām sekundēm uz ekrāna mainīs laikmetus – ledus, akmens utt. Šī diena faktiski iecerēta kā pārdomu laiks, kas tāds laikam gan nebūs tikai prominencēm, jo vakarā Melngalvju namā augstie viesi tiks lūgti uz pieņemšanu pie Rīgas mēra G. Bojāra. Lielākās svinību trakulības notiks 18. augustā, kad visu dienu 12 laukumos Vecrīgā un citās vietās pilsētas centrā notiks jubilejas svinību centrālais pasākums Rīga gadsimtos. 800 gadi 800 minūtēs. No šo pasākumu kompleksā ietvertajām programmām dažas sadaļas potenciālajos svinētājos radījušas neizpratni par to norisi. Piemēram, sadaļas Rīga ēd (Raiņa bulvārī no K. Barona ielas līdz K. Valdemāra ielai) un Rīga dzirkstī (Operas skvērā) tomēr nav gluži jāuztver kā degustācijas pasākums. Kā pastāstīja producents Lūkass Rozītis, Rīga ēd iecerēts kā liels galds pa vidu ielai, pie kura katrs varēs piesēsties un ieturēt kādā no 35–40 tirdzniecības teltīm iegādāto ēdmaņu. Šajās teltīs katrā būs citādāka ēdienkarte ar attiecīgajos laikos raksturīgajiem ēdieniem. L. Rozītis solīja, ka ēdienu cenas būs demokrātiskas, turklāt "gan jau visā ielas garumā katrs atradīs sev kaut ko piemērotu: vai saldējumu par 20 santīmiem, vai storu ikrus par 8 latiem". Savukārt Rīga dzer ierīkotajā šampanieša dārzā varēs ienākt katrs un tirdzniecības punktos iegādāties šo dzirkstošo dziru. Skvēra centrālajā vietā būs vieta V.I.P. un lūgtajiem viesiem, būs arī divi dārzi, kuros varēs brīvi iet katrs. Arī šajās vietās būs mikrofoni, pie kuriem ar šampanieša glāzi rokās varēs teikt tostus par godu Rīgai, un šis process tiks filmēts, lai vēlāk labākos tostus iemūžinātu Anša Epnera filmā. Tiesa, dārzos būs tikai aptuveni 100 sēdvietu, tāpēc Rīga dzer vairāk gan iecerēta kā brīva staigāšana pa skvēru, stāstīja L. Rozītis. Lielākās bažas pilsētniekiem, pilsētas jubilejai tuvojoties, radīja satiksmes ierobežojumi. Vakar uzreiz pēc pulksten 12, kad satiksmei tika slēgts 11. novembra krastmalas posms no Vanšu tilta līdz Akmens tiltam, automašīnu virkne virzienā no Pārdaugavas uz pilsētas centru pieauga vismaz trīs reizes. Taču lielāku problēmu nebija. Citus satiksmes dalībniekus droši vien vairāk interesē sabiedriskā transporta jautājumi. Kā informēja domes Satiksmes departamenta preses sekretārs Uģis Vidauskis, pašvaldības sabiedriskajā transportā visi pasažieri 18. un 19. augustā varēs braukt par brīvu. Sabiedriskā transporta uzņēmumiem šis prieks kopumā izmaksās aptuveni 117 000 latus, ko domei vajadzēs segt, skatot pilsētas budžeta grozījumus. Saprotams, ka visas lielas svinību ieceres var sagrūt vienā mirklī, ja svētkos no debesīm gāzīsies ūdens straumes. Arī Valsts Hidrometeoroloģijas pārvalde vairs tik saulainu laiku kā iepriekš neprognozē. Iespējams, Rīgas 800 gadu svinību laiks nemaz nebūs tik izdevies. Šodien Rīgā nokrišņi gaidāmi tikai naktī un gaisa temperatūra būs no plus 14 līdz 19 grādiem, bet dienā – no plus 25 līdz 30 grādiem, taču šī arī būs viskarstākā svētku diena. Sestdien laiks saglabāsies līdzīgs – mainīgs mākoņu daudzums, taču dienā lietus prognozēts netiek, gaisa temperatūra būs no plus 15 līdz 17 grādiem, dienā temperatūra būs ne zemāka par 20 grādiem, aptuveni līdz 25 grādiem. Pēdējā svētku dienā var gaidīt lietu, un, iespējams, lietu pavadīs arī pērkona negaiss. Tomēr meteoroloģisko prognožu daļas vadītāja Anna Ņižņika mierina, ka lietus būs vasarīgs un silts, lielas un spēcīgas lietusgāzes pagaidām nav paredzamas. "Laiks svētkos nebūs tveicīgs, un tas ir vislabākais jaunums, jo tieši tveice visvairāk nogurdina." Pati svētdienas diena nebūs tik karsta, kā plānots nedēļas sākumā, – gaisa temperatūra, iespējams, sasniegs tikai 25 grādu atzīmi. Pagaidām šķiet, ka laika apstākļi būs labvēlīgi arī 300 tūkstošu latu vērtajam salūtam – migla nav gaidāma, un arī debesis būs mēreni apmākušās. Spožākie prāti tiekas dzimtenē NRA. Otrdien un trešdien Rīgā notika II pasaules latviešu zinātnieku kongress. Pulcējās ap 1000 dalībnieku 36 sekcijās un tajās tika nolasīti 637 ziņojumi. No ārzemēm pieradās 72 dalībnieki un nolasīja 54 referātus. Visvairāk zinātnieku bija ieradušies no ASV un Kanādas, kā arī no vairākām Eiropas valstīm, pa vienam bija no Brazīlijas un Gruzijas, četri zinātnieki ieradās no Krievijas, pieci – no Austrālijas. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Jānis Stradiņš kongresu nodēvēja par Latvijas zinātnes inventarizāciju uz gadsimtu sliekšņa. Un, atskatoties uz paveikto, Latvijai ir ar ko lepoties. Rīgā savulaik svarīgus atklājumus radījis ķīmiķis V. Ostvalds, kuram otrdien Vērmanes dārzā tika atklāts piemineklis. V. Ostvalds lika pamatus ķīmijas zinātnes tradīcijām Rīgā no 1881. līdz 1887. gadam, kad strādāja Rīgas Politehniskajā institūtā. J. Stradiņš teica, ka pieminekļa atklāšana ir apliecinājums, ka Rīga ir zinātnes pilsēta, lai arī ne visos laikos tā bijusi zinātnei labvēlīga. Latviešu skaits samazinās Rīgas balss. Neatkarības gados, laikā no 1992. līdz 2000. gadam latviešu skaits Latvijā ir samazinājies par 51 575 cilvēkiem. Šādu informāciju sniedzis profesors Pēteris Zvidriņš. Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā bija 2 375 000 iedzīvotāju, no tiem 1 369 000 latviešu. Latviešu skaits 90. gados samazinājies vidēji par 7000 līdz 8000 gadā. Tautas skaitīšanas dati liecinot, ka latvietēm ir vairāk bērnu nekā citu tautību pārstāvēm. Vislielākais bērnu skaits no Latvijā dzīvojošām tautībām gan ir čigāniem un ukraiņiem. Latviešu vidējais mūža ilgums ir 71,4 gadi, krievu tautības iedzīvotājiem - 69,7 gadi. Jauktajās laulībās stājas 20,2% latviešu vīriešu un 19,4% sieviešu. Pēdējos gados latvieši esot asimilējuši 18 000 cittautiešu. Apbalvo latviešu zinātniekus Rīgas balss. Pasaules latviešu zinātnieku kongresa noslēgumā ar Latvijas zinātņu akadēmijas Lielo medaļu tika apbalvots latviešu izcelsmes zinātnieks Juris Hartmanis. Hartmanis ir viens no pasaules informātikas zinātnes pamatlicējiem, ASV Kornela universitātes profesors. Par visas pasaules informātikas un skaitļošanas pamatlicējiem uzskata Ričardu Sternu un Juri Hartmani. Savā uzrunā Hartmanis prognozēja, ka vēl apmēram desmit gadus šī zinātne varētu attīstīties tikpat strauji "pa vecajām sliedēm", bet pēc tam mūs gaidot prātam neaptverami zinātnes atklājumi, piemēram - kvantu datori, kas būs kaut kas principiāli jauns. Tika pasniegti arī divi Goda doktora diplomi - Benjamiņam Jofem no "Aerospace Communication Division" ASV, Indianā un doktoram Ādolfam Sprūdžam no Čikāgas. Savukārt Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļa diplomu saņēma profesors Aivars Strēlis no Krievijas. Maskavas delegācija atsakās ierasties Rīgā Diena. Tā kā Maskavas mēra Jurija Lužkova padomniekam Aleksandram Pereliginam nav izsniegta vīza iebraukšanai Latvijā, jo viņš atrodas nevēlamo personu sarakstā, Maskavas pilsētas delegācija atteikusies ierasties uz Rīgas 800 gadu jubilejas svinībām. Rīgas mērs Gundars Bojārs paudis "nopietnas bažas", ka tāpēc ir apdraudētas turpmākās sadarbības iespējas starp Latvijas un Krievijas galvaspilsētām. Maskavieši paziņojuma beigās aicina Latvijas varas iestādes atcelt savu lēmumu liegt valstī iebraukt A.Pereliginam, jo tas "aptumšo Latvijas galvaspilsētas lielās jubilejas svinības". Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) Maskavas valdības rīcību vērtē kā emocionālu un aicina kaimiņvalsts galvaspilsētu pārskatīt šo lēmumu un tomēr apmeklēt Rīgas 800 gadu jubilejas svinības, informēja ĀM preses sekretārs Vilmārs Heniņš. Kā sacīja ĀM pārstāvis, ministrija var tikai atkārtoti norādīt, ka atteikums izsniegt vīzu iebraukšanai Latvijā A.Pereliginam ir saskaņā ar Latvijas normatīvajiem dokumentiem un tas nav saistāms ar Rīgas un Maskavas savstarpējām attiecībām. ĀM preses sekretārs aicināja izvairīties no šī jautājuma politizēšanas un norādīja, ka lēmumu par A.Pereliginu pieņēma kompetentas iestādes. V.Heniņš atgādināja, ka imigrācijas politika ir katras valsts iekšējais jautājums un ir bijuši gadījumi, ka arī Krievija atsaka vīzu iebraukšanai Latvijas pilsoņiem. Tā pavisam nesen problēmas saņemt Krievijas vīzu radās Dienas žurnālistam Atim Klimovičam, kurš vairākkārt devies uz Čečeniju un rakstījis par tur notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Savukārt Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš ar preses sekretāra Arņa Lapiņa starpniecību atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem, kad viņš vēl bija Rīgas mērs, arī viņam Krievijas varas iestādes atteikušas izsniegt vīzu, taču tādēļ premjers neesot apvainojies uz Krievijas varas iestādēm un nākotnē neatteikšoties apmeklēt Maskavu. Toties Rīgas mērs G.Bojārs ir pārliecināts, ka, neizsniedzot vīzu A.Pereliginam, mūsu valsts augstas amatpersonas "absolūti ignorējušas lielākās daļas rīdzinieku intereses, kuri par vitāli svarīgu uzskata sadarbību starp Rīgu un Maskavu". Bet vicemērs Sergejs Dolgopolovs aģentūrai RIA-Novosti Latvijas ārlietu resora lēmumu nosaucis par "muļķību, kas nav savienojama ar vispārpieņemto pasaules praksi". Maskavas mēra Jurija Lužkova preses sekretārs Sergejs Cojs aģentūrai RIA-Novosti paziņojis, ka A.Pereligins nav oficiāli pasludināts par persona non grata un līdz ar to "visas darbības, kas traucē viņa iebraukšanai Latvijā, ir prettiesiskas". Preses sekretārs cēloni vīzas atteikumam saredz faktā, ka J.Lužkova padomnieks aktīvi "atbalsta savus tautiešus ārzemēs". S.Cojs piebildis, ka pēdējo gadu laikā A.Pereligins "vairākkārt viesojies Latvijā" un "nekādus šķēršļus viņam neviens nav licis". Ostas šogad strādā veiksmīgāk NRA. Šā gada septiņos mēnešos lielo ostu apgrozījums pieaudzis par apmēram 12,3%. Kopumā Rīgā, Ventspilī un Liepājā šogad pārkrauti 33,4 miljoni tonnu kravu. Visstraujāk kravu apgrozījums audzis Rīgas brīvostā, kur šogad pārkrauts par 18,6% kravu vairāk nekā pērn. Kopumā Rīgas brīvostā šā gada septiņos mēnešos tika pārkrauti 9,027 miljoni tonnu kravu. Īpaši strauji – par 82,6% – palielinājies pārkrauto beramkravu apjoms, sasniedzot 2,822 miljonus tonnu. Palielinājies arī lejamkravu apjoms. Šogad tas Rīgas brīvostā pieaudzis par 34% un kopumā pārkrauti 2,447 miljoni tonnu lejamkravu. Savukārt par 11,4% šogad sarucis pārkrauto ģenerālkravu apjoms Rīgas brīvostā. Šogad pārkrauti 3,758 miljoni tonnu šo kravu. Visvairāk samazinājies pārkrauto mašīnu apjoms. Tās šogad pārkrautas par 95,3% mazāk nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos. Par 77,3% samazinājies pārkrautās pārtikas apjoms – pārkrauti tikai 37,3 tūkstoši tonnu –, par 67,1% mazāk nekā pērn septiņos mēnešos šogad pārkrauts arī dažādu metālu. Kopumā to apjoms bijis 301,7 tūkstoši tonnu. Liepājas ostā šā gada septiņos mēnešos pārkrauti 1,963 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā pagājušā gada septiņos mēnešos. Arī Liepājā visvairāk – par 26,5% – palielinājies pārkrauto beramkravu apjoms. Par 17% vairāk šogad Liepājas ostā pārkrauts lejamkravu. To kopējais svars – 381 tūkstotis tonnu. Pārkrauto ģenerālkravu apjoms šogad Liepājas ostā palielinājies par 1,8 procentiem. Ventspils ostā šogad kravas pārkrautas par 10,4% vairāk nekā pērn. Pavisam Ventspilī pārkrauto kravu apjoms ir 22,4 miljoni tonnu. Beramkravas šogad septiņos mēnešos Ventspils ostā veidoja 3,485 miljonus tonnu, lejamkravas – 18,15 miljonus, ģenerālkravas – 812,3 tūkstošus tonnu. Ķemeru privatizētāji nemaksās sodu NRA. Privatizācijas aģentūras (PA) padomes locekļi ārkārtas sēdē apmainījās asiem izteicieniem par to, vai izpildīti sanatorijas Ķemeri privatizācijas noteikumi. Tēvzemiešus pārstāvošie PA padomes locekļi - Normunds Lakučs un Judīte Oškalne - Eiropas Biznesa reģistrā bija atraduši informāciju, ka sanatorijas privatizētājs Ominasis Italia SRL Itālijā jau kādu laiku nav aktīvs uzņēmums, ka tā statūtkapitāls ir tikai 300 latu, bet kā darbības veidi minēti medicīnisko preču tirdzniecība un mazumtirdzniecība, kas nav saistīti ar tādu objektu kā sanatorija Ķemeri darbību. Ņemot to vērā, kā arī pamatojoties uz faktu, ka privatizētāja meitasuzņēmums SIA Ominasis Latvia nav noteiktā laikā veicis vajadzīgos ieguldījumus sanatorijā, N. Lakučs jau kārtējo reizi lūdza PA padomi uzdot valdei veikt pasākumus, lai atceltu ar Ominasis Italia SRL un Ominasis Latvia noslēgtos līgumus. PA padomes loceklis N. Lakučs ieteica uzdot aģentūras valdei informēt Valsts ieņēmumu dienesta Finansu policiju par iespējamo izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas 3,5 miljonu ASV dolāru vērtajā darījumā, kurš slēgts par arhitektu pakalpojumu sniegšanu sanatorijā. Ekonomikas ministrs un PA valsts pilnvarnieks Aigars Kalvītis padomes locekļiem atgādināja, ka padome nevar pieņemt lēmumus par kādu trešo personu, ar to domādams aģentūras valdi. Ministrs uzskata, ka PA valde pati atbildēs par sanatorijas Ķemeri privatizāciju gadījumā, ja tā izrādīsies neveiksmīga. PA valdes priekšsēdētāja vietnieks, jurists Viktors Šadinovs atzina, ka PA valde trīs mēnešus gaidīs, kamēr objekta privatizētājs nomaksās soda naudu par līguma neizpildi. Jāpiebilst, ka uz padomes sēdi bija uzaicināts arī Ominasis Latvia pārstāvis, kurš pēc padomes locekļa Orvila Heniņa jautājuma par to, vai uzņēmums ir gatavs sodanaudu tomēr nomaksāt, sacīja, ka sodanauda maksāta netiks. Pēc asas viedokļu apmaiņas PA padome atbalstīja PA valdes ieteikto lēmumprojektu, tas ir, vienīgi pieņēma zināšanai valdes informāciju par sanatorijas privatizācijas noteikumu izpildi. “Latvijas ceļš” atbalsta prezidenti Diena. “Latvijas ceļš" (LC) piektdien 10. augustā pazinoja par partijas atbalstu Vairas Vīķes-Freibergas atkārtotai ievēlēšanai par prezidenti 2003. gada vasarā, atzīmējot, ka nav neviena labāka pretendenta par viņu. Politologi šo LC soli vērtē kā priekšvēlēšanu kampaņu - vēlēšanos identificēties ar tautas mīlētu prezidenti, prognozējamu ārpolitiku, lai nepieļautu savu biedru iespējamo aiziešanu uz jaunu partiju, ja tāda tiks veidota. Paziņojumā arī norādīts, ka "Latvijas ceļš" ir gatavs diskusijām par visas tautas vēlētu prezidentu, bet tikai tad, kad Latvija būs uzņemta gan Eiropas Savienībā, gan NATO. LC Saeimas frakcijas vadītāja Kristiāna Libāne atzīst, ka LC 1999. gadā nav balsojis par V. Vīķi- Freibergu, jo viņa Latvijā bijusi nepazīstama persona. Prezidente tika ievēlēta ar sociāldemokrātu un TB/LNNK balsīm. Piektdien Salacgrīvā notika partijas analītiskās darba grupas seminārs par partijas stratēģiju pirms 8.Saeimas vēlēšanām, par ko vēl tiks spriests konferencē pēc pāris nedēļām. A.Panteļējevs norādīja, ka LC ir izvērtējis, kādus risinājumus partija var piedāvāt problēmām, par kurām nesen runāja arī iespējamā jaunā politiskā spēka līderis tagadējais Latvijas Bankas prezidents Einars Repše. Ja LC nespēs nākt klajā ar skaidru piedāvājumu, tad tas tikai vairos jebkura jauna politiska spēka panākumus un mazinās ceļinieku izredzes vēlēšanās, atzina A.Panteļējevs. Gulbis apdraud Šķēles sirdsmieru NRA. Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle koalīcijas padomes sēdē kritizējis Uzņēmumu reģistra (UR) vadītāju Māri Gulbi, izsakot šaubas par viņa atbilstību amatam. M. Gulbis TP vadonim jau labu laiku sagādā neērtības. UR vadītājam gan bija grūti spriest, vai formālās kritikas patiesais iemesls varētu būt neapmierinātība ar viņa projektiem saistībā ar ārzonu kontroles un pārvaldes internetizācijas projektiem. “Es strādāju pie šiem un citiem jautājumiem, lai radītu likuma barjeras nodokļu nemaksāšanai, izmantojot ārzonas. Tas nenozīmē, ka ārzonas būtu jāaizliedz,” stāstīja M. Gulbis. Ziņojums par priekšlikumiem nelikumīgas ārzonu izmantošanas ierobežošanā, kas izstrādāti M. Gulbja vadītajā darba grupā, pagājušajā nedēļā iesniegts Noziedzības novēršanas padomei. Būtiski jauninājumi saistās ar informācijas pieejamības paplašināšanu par ārzonu īpašniekiem. Konfidencialitāte liedzot noskaidrot, vai ārzonā reģistrētā uzņēmuma ieguldījums patiešām uzskatāms par ārvalstu investīcijām, vai arī tie ir Latvijas rezidentu ieguldījumi, izmantojot ārzonu. Lai nevarētu ārzonās reģistrēt fiktīvus uzņēmumus, kuru patiesie īpašnieki nereti ir paši latvieši, UR ierosina noteikt, ka ārzonas uzņēmumam, kļūstot par Latvijas uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku, ik gadu jāiesniedz apliecinājums par ārvalstīs reģistrētā uzņēmuma maksātnespēju. Grožu pievilkšanai ārzonām M. Gulbis ķēries klāt vairāk nekā pirms gada, kopā ar VID izstrādājot priekšlikumus valdības noteikumu grozīšanai, kas bija diezgan līdzīgi šiem priekšlikumiem. Jāatgādina, ka uz A. Šķēli krīt aizdomas par ārzonu firmu nelikumīgu izmantošanu, lai slēptu faktu, ka tieši viņš ir bijušās Ave Lat grupas, tagad - New Technology and Business Development Corporation (NTBDC) īpašnieks. Arī Ekonomikas ministrijas izstrādātā e-Latvijas programma politekonomiskajās aprindās tika uztverta kā ar bijušo Ave Lat grupu saistīto politisko spēku mēģinājums savā kontrolē pārņemt visus elektroniskās attīstības projektus. Informātikas nozare NTBDC dibināšanas brīdī tika pasludināta par stratēģiskās attīstības virzienu. TP kontrolētajās ministrijās tika ieviesti dažādi e- projekti: e-komercijas, e-iepirkumu, e-izglītības. Paralēli (jeb par spīti tiem) darbojās arī M. Gulbja vadītā elektronisko dokumentu darba grupa. A. Šķēlem koalīcijas sēdē esot radies jautājums - vai augstiem valsts ierēdņiem būtu jānodarbojas ar politiku. “M. Gulbis savas politiskās simpātijas demonstrē diezgan atklāti un nenoliedz, ka viņš varētu būt viens no jaunās partijas veidotājiem un līderiem,” sacīja TP preses sekretārs Arno Pjatkins. “Ja preses pārstāvji vaicā manu viedokli par politiskajiem procesiem valstī, tad neuzskatu, ka man ir liegts to paust. Politikā neesmu iesaistījies un varbūt arī neiesaistīšos,” sacīja M. Gulbis. Par jaunas partijas veidošanu gan “bijušas domu apmaiņas un pārdomas ar atsevišķiem cilvēkiem”. To, vai viņu vidū bijis arī E. Repše, kas tiek saistīts ar jaunās partijas veidošanos, M. Gulbis negribēja “ne apstiprināt, ne noliegt”. Investori draud un baida PBLA. Strupceļā nonākušas sarunas ar skandināvu investoriem par celulozes rūpnīcas celtniecību Latvijā. Kā jau ziņots, potenciālie investori prasa no valsts 500 000 hektāru valsts mežu nodošanu rūpnīcas rīcībā uz ilgtermiņa mežistrādes līguma pamata. Tas izsaucis asu pretreakciju gan vietējos mežsaimniekos, gan sabiedrībā kopumā. Savukārt skandināvu uzņēmumu pārstāvji nu jau piedraud, ka, ja viņiem mežus nedos, tad pārcels savu projektu uz citu valsti, kur viņus jau gaidot. Baltijas reģionā (ieskaitot Krievijas daļu) esot vieta tikai vienai tik lielai rūpnīcai un Latvija šo iespēju palaidīšot garām. Latvijas muļķības dēļ no šejienes aizbēgšot arī citi investori un beigās Latviju neņemšot arī Eiropas Savienība. Tomēr jācer, ka valdība nepakļausies šim spiedienam, jo ieguvums no rūpnīcas nav gaidāms pārāk liels - mazs darba vietu skaits, iespējams - lieli dabas piesārņojumi. Projektam tiks piemērotas dažādas nodokļu atlaides - arī valsts kasē nekas daudz neienāks. Turpina pieaugt mazumtirdzniecības apjoms NRA. Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar maiju, palielinājies par vienu procentu un bijis 171 miljons latu, taču kopš šāda paša perioda pirms gada tas pieaudzis par 9%. Statistika liecina, ka iepriekšējos gados aizsācies mazumtirdzniecības apjoma kāpums turpinās arī patlaban. Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pirms gada, salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apjoms palielinājies par 13%, bet, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, - par 9%. Tas uzskatāms par ļoti strauju. Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte stāstīja, ka mazumtirdzniecības apjoma pieaugums ir vērojams katru gadu, neraugoties uz valsts ekonomisko izaugsmi. Līdz 1993. gadam tas samazinājās, taču pēc tam šajā nozarē sākās paliels pieaugums. Statistika liecina, ka tirdzniecībā kāpums bijis ievērojami straujāks nekā jebkurā citā nozarē. Piemēram, 1998. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas palielinājies aptuveni par 20 procentiem, kaut arī valsts iekšzemes kopprodukts pieaudzis tikai par 4%. Pat 1999. gadā, kad pēc finansiālajiem satricinājumiem Krievijā Latvijas ekonomikā bija krīzes pazīmes, tirdzniecības apjoms palielinājās par desmit procentiem. To samērā grūti izskaidrot, jo faktiski patēriņam tiek tērēts vairāk, nekā nopelnīts. Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietniece Gunta Piņķe teica, ka mazumtirdzniecības apjoma kāpums daļēji izskaidrojams ar pakalpojumu vērtības palielināšanos preces cenā. Pieaugot lielveikalu skaitam, palielinās arī kopējā pakalpojumu vērtība, kas ietekmē arī mazumtirdzniecības apjomu. Kamēr lielo veikalu bija mazāk, arī preces cenā iekļautā pakalpojumu vērtība nebija tik liela, tāpēc arī kopējais mazumtirdzniecības apjoms bija mazāks. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, visstraujākais kāpums vērojams mazumtirdzniecībā, nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces, šeit apgrozījums gada laikā pieaudzis par 44%. Samērā liels kāpums - 25% - bija arī pārējā mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos. Starp nozarēm, kur kāpums ir izjusts visstraujāk, ir arī automobiļu, motociklu un to detaļu pārdošana, tajā mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 33%, savukārt automobiļu degvielas mazumtirdzniecībā tas palielinājies par 28%. Samērā daudz - 22% - pieaudzis lietotu preču mazumtirdzniecības apjoms veikalos. Salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, samērā strauji - par 14% - palielinājies mazumtirdzniecības apjoms sabiedriskajā ēdināšanā, taču, salīdzinot ar laika posmu pirms gada, kāpums ir 7%. Pirmajā pusgadā apgrozījums nedaudz krities tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumiem, kā arī mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem. Lielveikali aug kā sēnes pēc lietus NRA. Pēdējā laikā aktīvi sarosījušies lielveikalu īpašnieki, kas Rīgas iedzīvotājiem jau šoruden sola iespēju iepirkties vairāk nekā 15 jaunos tirdzniecības centros. Konkurence aizvien saasinās, un tās rezultātā tirdzniecības tīklu īpašnieki ir spiesti pievērsties arī lauku rajoniem. Vairākus jaunus lielveikalus ārpus galvaspilsētas viņi sola jau šoruden. Jau nākamajā mēnesī lielveikalu īpašnieki sola vairākas jaunas iepirkšanās vietas. 7. septembrī pircējus sāks gaidīt lielākais tirdzniecības centrs Pārdaugavā. Īpašnieki pavisam nesen paziņojuši, ka tirdzniecības centru sauks Spice. Rimi vārds Latvijā vairs nav svešs gandrīz nevienam. Šīs kompānijas priekšrocība bija tā, ka tās vadība pirmā saprata – šādi veikali Latvijā ir nepieciešami. Tomēr, līdz ar konkurences pastiprināšanos, par savu nākotni rūpīgāk jādomā arī Rimi vadībai. Tieši tādēļ augusta sākumā Rimi Latvija ģenerāldirektors Knuts Kviskiks solīja tuvāko trīs gadu laikā atklāt vēl desmit hipermārketu Maxi Rimi, kas pārsvarā atradīsies Rīgā. Vēl šogad rīdzinieki var cerēt uz kādu no sešiem jaunajiem Rimi veikaliem, kas tiks atklāti galvaspilsētā. Paredzēts, ka trīs no tiem durvis vērs jau septembrī. Tie veikalu tīklu īpašnieki, kuru veikali atrodas ārpus galvaspilsētas, ir piedzīvojuši, ka pašreiz ārvalstu investori pārsvarā pievēršas tikai galvaspilsētai. Lauku rajoni viņiem nešķiet pārāk pievilcīgi, jo pārējās Latvijas pilsētās vidējais iedzīvotāju skaits nav pārāk liels, un tas uzreiz pagarina laiku, kādā iespējams atpelnīt investīcijas. Arī Rimi Latvija pašreiz no 22 veikaliem tikai divus ir atvēruši ārpus Rīgas – Jūrmalā un Ventspilī. Tomēr arī ārvalstu investori aizvien pieaugošās konkurences dēļ ir spiesti sākt raudzīties lauku rajonu virzienā, tādēļ arī Rimi Latvija plānos ir līdz 2003. gada beigām dažādās Latvijas pilsētās atklāt apmēram 25 jaunus veikalus. Laukiem pievēršas arī Mego. Gada sākumā Daugavpilī pircēji varēja sākt iepirkties pirmajā Mego lielveikalā ārpus Rīgas. Firmas mārketinga direktors Modris Šķēls toreiz norādīja, ka ar šā veikala atklāšanu Mego sāk veikalu tīkla izveidi ārpus Rīgas, paziņojot, ka firmas mērķis ir tuvāko gadu laikā aptvert visus Latvijas rajonu centrus un lielākās pilsētas. Pārsvarā lielveikalu īpašnieki ir dažādas ārzemju kompānijas, taču arī pašmāju uzņēmēji neslinko. Pagājušās nedēļas nogalē Siguldā tirgotāju rīcībā tika nodots Vidzemes modernākais tirdzniecības centrs Raibais suns, kura īpašnieki ir a/s Siguldas būvmeistars un SIA Juma Siguldā. Tirdzniecības centra būvniecībā ieguldīts aptuveni miljons latu. Sākot celtniecības darbus, SIA Raibas suns valdes priekšsēdētājs Jānis Libkovskis norādīja, ka šī ir viena no tām retajām reizēm, kad tik liela apjoma investīcijas, turklāt nevis ārzemju, bet vietējās, tiek ieguldītas tirdzniecības centrā ārpus Rīgas vai Ventspils. Savukārt jaunu lielveikalu Jūrmalā paredzējis celt vietējais uzņēmējs Gatis Bumbieris, kura veikals Bumbieri līdz šim bija pazīstams Kurzemes pusē. Tiesa, kamēr lielākā daļa domā par to, kā izdzīvot starp konkurentiem, piedāvājot aizvien jaunas iepirkšanās vietas, kādam no tirgus nākas arī izstāties. Vairāki preču piegādātāji pieprasījuši atzīt veikalu tīkla Okey īpašnieka SIA East in West Rīga maksātnespēju. Kā Neatkarīgā jau rakstīja, prasības pamatojums – jau vairākus mēnešus firma nav norēķinājusies par piegādātajām precēm. Firma piegādātājiem bijusi parādā vairāk nekā 4000 latu, no kuriem pēc vairākkārtējiem lūgumiem apmēram puse ir samaksāta. Cīņa par vietu tirgū lielveikalu īpašnieku vidū saasinās. Pašreiz lielveikalu apgrozījums Latvijā veido 12% no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma. Tā kā Eiropā šis rādītājs ir 30–80%, tad speciālisti prognozē, ka tuvākajos gados lielveikalu platības varētu trīskāršoties. Vai godīgā ceļā var kļūt bagāts? Lauku avīze. SKDS aptaujā jūlijā apgalvojumam - godīgā ceļā Latvijā nevar kļūt bagāts - pilnībā piekrituši 39,8% aptaujāto, drīzāk piekrituši 28,1%, drīzāk nepiekrituši 19,4%, pilnīgi nepiekrituši 9,4%. Izteikumam mazāk piekrīt cilvēki ar augstāku izglītības līmeni un lielākiem ienākumiem. Uzņemas atbildību par nekārtībām Mežaparkā NRA. Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija uzņemas morālu atbildību par jauniešu kustības Solidaritāte rīkoto koncertakciju Jaunatne par sevi Mežaparkā Rīgā 5. augustā. Tā turpinās sadarboties ar šo jauniešu organizāciju, kas pagājušajā piektdienā sarīkoja nesankcionētu saietu pie Rīgas domes, kā arī pati rīkos vairākus pasākumus, lai veicinātu sabiedrības integrāciju un aizstāvētu to Latvijas iedzīvotāju intereses, kuri izglītību vēlas apgūt dzimtajā valodā, – paziņoja asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Pimenovs. Viņaprāt, pasākums Mežaparkā, kurā pulcējās apmēram 3000 cilvēku, noritējis korekti. I. Pimenovs gan atzina, ka visi akcijas mērķi nav sasniegti, latviešu un krievu jaunieši nav satuvinājušies, arī vairāki lozungi un saukļi nav bijuši korekti. Kā vienu no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc viss nav noritējis, kā iecerēts, asociācijas valdes priekšsēdētājs minēja populārā repera Ozola neierašanos, kuram koncerts bija jāvada latviešu valodā. Mūziķa aizturēšanu laikā, kad viņa klātbūtne Mežaparkā bijusi ļoti nepieciešama, I. Pimenovs uzskata par zīmīgu sakritību. Jau ziņots, ka koncertakcijas mērķis bija apvienot visu nacionalitāšu jauniešus un panākt, lai ikvienam jaunietim Latvijā būtu iespējams skolā mācīties viņa dzimtajā valodā. Jaunieši demonstrēja plakātus ar uzrakstiem krievu valodā Mēs vēlamies mācīties dzimtajā valodā, Rokas nost no mūsu skolām un tamlīdzīgi, kā arī skandēja līdzīga satura saukļus. Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pēc šā pasākuma pauda neizpratni par tiesībsargājošo institūciju bezdarbību un kavēšanos, lai novērstu pret Latvijas valstiskumu negatīvi noskaņotu personu aktivitātes. I. Pimenovs uzsvēra, ka no 2004. gada septembra Latvijā visu skolu desmitajās klasēs mācības paredzēts sākt latviešu valodā un Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija, rīkojot dažādus pasākumus, vēlas aizstāvēt to jauniešu intereses, kuri vēlas izglītību iegūt dzimtajā valodā. 2000. gada rudenī pētījumā Ceļā uz pilsonisku sabiedrību 80 procenti pilsoņu un 47 procenti nepilsoņu atbalstījuši mācību sākšanu valsts valodā. "Visiem valsts iedzīvotājiem ir jābūt iespējai mācīties dzimtajā valodā," sacīja I. Pimenovs, piebilstot, ka septembrī asociācija sāks rīkot krievu mācību valodas kampaņu un gatavosies otrajai vecāku konferencei Mācīties dzimtajā valodā, kas varētu notikt gada beigās vai nākamā gada sākumā. Sociāldemokrātos nesaskaņas Rīgas balss. Sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, lūdzot saukt pie kriminālatbildības Saeimas deputātu Imantu Burvi . Viņš lūdz ierosināt pret savu partijas biedru krimināllietu par partijas sponsoru dotās naudas piesavināšanos un apmelošanu, viņš arī lūdzis pārbaudīt Burvja psihisko veselību. Bojārs neslēpj, ka viņa mērķis ir arī panākt Imanta Burvja izslēgšanu no partijas, un lai to panāktu, viņš pat esot gatavs grozīt partijas statūtus. Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs prokuratūrā vērsies ar iesniegumu pārbaudīt Burvja izteikumus, vai tie nav amatpersonas godu un cieņu aizskaroši. Latvijas zivsaimniecība atgūstas NRA. Kaut arī patlaban zivju un to produktu ražošana ir viena no nozarēm, kas valstī attīstās samērā strauji, tomēr aizvadītajā gadā produkcijas noieta tirgus paplašinājies lēnāk, nekā sākotnēji tika prognozēts. Kopš 1994. gada pasaulē zivju produktu patēriņam ir vērojama tendence palielināties. Tiesa, pasaulē pakāpeniski samazinās konservu un palielinās svaigo zivju patēriņš. Ar to būtu jārēķinās arī Latvijas zivju un to produktu ražotājiem, jo pašreiz Latvija galvenokārt starptautiskajiem tirgiem piedāvā tieši konservus. Kopumā pagājušajā gadā Latvija eksportēja 78 600 tonnu zivju konservu un 62 900 tonnu zivju produkcijas. Gan konservi, gan zivju produkcija tiek eksportēta uz aptuveni 40 valstīm. Tomēr Latvijas zivsaimniecības gadagrāmatā 2001 Valsts zivsaimniecības pārvaldes speciālistes Aina Afanasjeva un Ludmila Ankviča atzīst, ka vēl joprojām nav sasniegti 1997. gada pirmskrīzes ražošanas un eksporta apjomi. Speciālistes skaidro, ka galvenokārt lielo konservu īpatsvaru nosaka zivju nozvejas struktūra, jo vairāk nekā 90% no Latvijas nozvejas kvotas veido tieši brētliņas un reņģes, kuru izmantošanas iespējas ir ierobežotas. Tiesa, salīdzinājumā ar 1998. gadu zivju konservu eksporta apjoms 2000. gadā ir palielinājies par 10,1%, bet, salīdzinot ar 1999. gadu, tas ir pat par 16,3% lielāks. Savukārt zivju produkcijas eksports pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu ir palielinājies 1,8 reizes. Kokneses pilsdrupas nostiprinātas Lauku avīze. Speciālisti pirmdien pabeidza Kokneses pilsdrupu pamatu nostiprināšanu. Uzņēmums "Latvenergo" jau trīs gadus uz atjaunošanas darbu laiku pazemināja ūdens līmeni Daugavā, lai varētu stiprināt pils pamatus. Šajās dienās tas bija pazemināts pat par 4 metriem, lai varētu nostiprināt pēdējo posmu - pamatus Daugavas pusē. Tādējādi pilsdrupas bija aplūkojamas visā savā krāšņumā, varēja redzēt pat pils pamatos iebūvētas šaujamlūkas. Latvenergo pazeminās ūdens līmeni Daugavā arī svētdien, lai būtu iespējams kājām doties uz Svētā Meinarda baznīcu, kas atrodas uz salas, apmēram 500 metrus no krasta Daugavā, pie Ikšķiles. Šeit notiks svētā mise, ko vadīs kardināls Jānis Pujāts. Svētā Meinarda baznīca ir pirmā kristietības svētvieta Latvijā. To 12. gadsimta otrajā pusē uzcēla Ikšķiles bīskaps Meinards, kuru1993. gadā katoļu baznīca kanonizēja par Latvijas un Igaunijas apustuli. Šī baznīca ir viena no pirmajām zināmajām mūra celtnēm Baltijā. Trešais Triju Zvaigžņu ordeņa brālības salidojums BNS. Trešajā Triju Zvaigžņu ordeņa brālības salidojumā "Triju Zvaigžņu ordeņa gaismā" 16.augustā Rīgas Latviešu biedrības namā brālības dalībnieki sprieda par savām aktuālākajām problēmām un pieminēja gada laikā aizgājušos ordeņa un ordeņa goda zīmes kavalierus. Viens no salidojuma organizētājiem Ainārs Bambārs informēja, ka brālības, kas dibināta 1999.gada septembrī, galvenie uzdevumi ir rūpēties par saviem aptuveni 400 biedriem, palīdzot viņiem gan morāli, gan materiāli. Brālība ir sabiedriska organizācija, kas savās rindās brīvprātīgi apvieno ar ordeni un ordeņa goda zīmi apbalvotas personas. Tās vadītājs ir vēstures doktors arheologs Jānis Graudonis. Bambārs sacīja, ka valsts nerūpējas un aizmirst par apbalvotajiem cilvēkiem un daudzi no viņiem cieš trūkumu, lai gan ir snieguši Latvijai lielu devumu ar savu darbu. Organizācijas līdzekļi rodas no ziedojumiem un ikgadējām dalībmaksām. Viens no organizācijas mērķiem ir arī rosināt apvienotos biedrus darbībai Latvijas saimnieciskās, ekonomiskās un kultūras augšupejai. Salidojumā bija akadēmiķa Latvijas vēstures institūta direktora Andra Caunes priekšlasījums "Rīgas vēsture laiku lokos", kā arī bija "brīvais mikrofons", kur brālības biedri varēja vēstīt par savām problēmām. Pusdienlaikā biedri devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, vēlāk biedrības namā bija koncerts. Kopumā ar Triju Zvaigžņu ordeni un tā goda zīmi apbalvoti ap 1,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem daļa ir ārzemnieku. PBLA 45 gadu jubilejas izstāde PBLA. Piektdien 10. augustā Latviešu biedrības namā atklāja PBLA 45 gadu darbības izstādi, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu. Izstādes atklāšanā piedalījās bijušie PBLA priekšsēži Ilgvars Spilners un Gunārs Meierovics, daudz bijušo valdes locekļu un darbinieku, PBLA domubiedru un atbalstītāju - ap 250 cilvēku. Izstādes atklāšanu pagodināja arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Kultūras ministrijas Valsts sekretārs Aivars Gailis. Rakstisku apsveikumu bija atsūtījis ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Izstāde būs aplūkojama līdz 20. augustam. Tajā ir plašs materiāls par PBLA un trimdas politiskajām akcijām. Lielākā daļa dokumentu un materiālu Latvijā aplūkojami pirmo reizi. "Zaļie" tiesāsies par Rīdzenes senās ostas iznomāšanu BNS. Vides aktīvisti gatavos prasību tiesai par Rīgas domes lēmumu iznomāt apbūvei senās Rīdzenes ostas vietu. Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Valdis Felsbergs paskaidroja, ka domes lēmumam par zemes iznomāšanu senās ostas vietā SIA "Namsaimnieks" bija pievienoti dokumenti, kas atļāva mainīt neaizskaramās dabas pamatnes zonu un jauktās apbūves zonu. Vides aktīvisti šos dokumentus uzskata par nepamatotiem un neatbilstošiem Rīgas ģenerālplānam, par ko arī sūdzēsies tiesā. Felsbergs nevarēja prognozēt, vai sūdzība būs iesniegta Satversmes tiesā vai parastajā tiesā. Tas būs atkarīgs no tā, kā prasību sagatavos un noformēs. Gadījumā, ja tiesa pieņems sūdzību izskatīšanai, būvdarbus nevarēs sākt, lai gan tam pašreiz ir nepieciešamais domes atbalsts. Vides aizsardzības klubs (VAK) novembrī lūdza Rīgas domei atcelt, pēc VAK domām, nelikumīgu lēmumu iznomāt zemes gabalu senās ostas vietā starp Kalēju un Rīdzenes ielu. VAK norāda, ka Vecrīgas reģenerācijas plānā nebija peredzēts nodot šo vietu apbūvei, bet gan apstādījumiem. Reģenerācijas plānā bija iecerēts arī iezīmēt Rīdzenes upes gultnes joslu ar dažādiem pilsētas vides objektiem, un šis plāns pagaidām nav atcelts. Savukārt Rīgas galvenais dārznieks Juris Liepa uz VAK norādījumiem iepriekš atbildēja, ka atļauju zemes gabala apbūvei ir izsniegusi gan Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, gan Rīgas Kultūras mantojuma koordinācijas padome un domes Vides departamentam nebija pamata nedot savu piekrišanu zemes gabala iznomāšanai un apbūvei. Rīgā atklāj Eiropas kultūras ministru konferenci BNS. Vairāku Eiropas kultūras ministru klātbūtnē ceturtdien Latvijas Valsts mākslas muzejā ar premjera Andra Bērziņa un Latvijas kultūras ministres Karinas Pētersones uzrunām atklāja Eiropas kultūras ministru konferenci, kas ilgs divas dienas. Premjers, sveicot kultūras ministrus no Polijas, Igaunijas, Zviedrijas un Azerbaidžānas un kultūras ministriju pārstāvjus no citām valstīm, norādīja, ka Rīga un Latvija ir labs piemērs, kā sadzīvot multinacionālā un multikulturālā sabiedrībā. Viņš aicināja Eiropas kultūras pārstāvjus "kaut nedaudz pieskarties pilsētas elpai, pilsētas dvēselei", kā arī uzsauca tostu, lai izdodas Eiropas kultūras mēnesis, kas pašlaik risinās Rīgā. Savukārt Latvijas kultūras ministre norādīja, ka, veidojot kultūras mēneša programmu, likts akcents uz jauno - jaunām idejām, formām, jaunām kultūras norises vietām. Īsi pirms ministru konferences sākuma viesnīcā "Reval Hotel Latvija" viesi iepazinās ar Vilhelma Purvīša gleznu izstādi Mākslas muzejā. Ceturtdien viesnīcas "Reval Hotel Latvija" konferenču zālē "Alfa" bija diskusija par multikulturālismu un tā ietekmi uz kultūras daudzveidības saglabāšanu globalizācijas apstākļos. Diskusiju vadīja Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone, bet ar galvenajiem ziņojumiem uzstāsies Latvijas Kultūras fonda vadītājs Pēteris Bankovskis un Zviedrijas kultūras ministre Marita Ulfskūga (Marita Ulvskog). Piektdien, 17.augustā, Dzelzceļa vēstures muzejā notiks diskusija par tēmu "Netradicionālās vietas kultūras pasākumiem". Diskusiju vadīs mākslas kurators Kaspars Vanags, bet ar galveno ziņojumu uzstāsies Igaunijas kultūras ministre Signe Kivi. Tāpat šajā dienā viesi apmeklēs izstādi "Trīs zvaigznes - Trīs kroņi" mākslas muzejā "Arsenāls" un mākslas izstādes "Metropole" Rīgas biržas namā atklāšanu. Viesi noskatīsies izrādi "Aīda" Latvijas Nacionālajā operā un Rīgas 800 gadu svinību pasākumus. Dati par pilsonības ieguvējiem Rīgas balss. Šogad kopumā naturalizējoties pilsonību ieguvušas 4498 personas. Naturalizācijas pārvalde informē, ka pagājušajā mēnesī saņēmusi 636 iesniegumus par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā, no tiem 454 iesniegumi saņemti no sievietēm. Visvairāk iesniegumu - 463 - saņemts no krievu tautības personām, 55 iesniegumi no baltkrieviem, 53 no ukraiņiem, 21 no poļiem, 12 no lietuviešiem un igauņiem un 32 no vēl citu dažādu tautību pārstāvjiem. Visaktīvākie naturalizēties gribētāji ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Kopumā kopš 1995. gada Latvijas pilsonībā ir uzņemtas 45 945 personas, to skaitā 6243 nepilngadīgie bērni, kas naturalizējās kopā ar vecākiem. Pilsonība ar tiesas lēmumu ir atņemta 54 personām. Birkerts izstrādājis projektu Okupācijas muzeja pārveidei LETA. Arhitekts Gunārs Birkerts ir izstrādājis projekta skici Okupācijas muzeja ēkas paplašināšanai, veidojot piebūvi Grēcinieku ielas pusē uz pašreizējā pagrabstāva pamatiem. Tādejādi muzejs iegūtu papildu telpas 500 kvadrātmetru platībā, bet tumšā un drūmā ēka - ar gaiša akmens plāksnēm apšūtu piebūvi, kura tiktu apgaismota caur stiklotu gala sienu. Birkerta priekšlikumu slavēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, kurš uzsvēra, ka Okupācijas muzeja ēka ir "īsta arhitektūra, sava laika atspulgs", tāpēc ir noteikti jāsaglabā. Dambis teica, ka neredz ne juridisku, ne praktisku iespēju nojaukt Okupācijas muzeja ēku, kā to paredz Rīgas domes pieņemtais lēmums. Pensionētais bijušais Rīgas galvenais pilsētbūvnieks Andris Roze uzbūra nākotnes vīziju - pēc Birkerta projekta pārbūvēto Okupācijas muzeja ēku tilts pāri Daugavai savieno ar viņa projektēto jauno Latvijas Nacionālo bibliotēku. Uz Pārdaugavu, "ārā no pilsētas centra mūriem", pēc Rozes domām, nākotnē būtu jāpārceļas arī Saeimai un Ministru kabinetam. Birkerts dzīvo ASV un ir labi pazīstams kā Latvijā, tā visā pasaulē. Viņš ieguvis daudzus starptautiskus apbalvojumus. Viņa Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts vēl gaida savu piepildījumu. Birkerta interese par Okupācijas muzeju nav nejauša. Viņa projektu vidū ir trīs ievērojami muzeji ASV: Modernās mākslas muzejs Hjūstonā, Kempera modernās mākslas muzejs Kanzassitijā un Korningas stikla muzejs. Trešie veco grāmatu svētki NRA. 18. augustā grāmatizdevēja Jāņa Rapas dzimtajās mājās Ķipi Tērvetē, kur atrodas Dobeles novada grāmatnieku muzejs, notiks trešie veco grāmatu svētki. Grāmatu svētki šoreiz veltīti diviem zīmīgiem notikumiem - Rīgas 800 gadu jubilejai un rakstnieces Annas Brigaderes 140. dzimšanas dienas atcerei. Lai arī svētki veltīti diviem zīmīgiem notikumiem, muzejā varēs aplūkot trīs tematiskas izstādes, veltītas šā gada jubilāriem - Rīgas grāmata, A. Brigaderes grāmatu izdevumi un A. Čakam - 100. Grāmatu svētku laikā darbosies lēto grāmatu tirdziņš, kurā visiem interesentiem būs iespēja pirkt un mainīt vecākus un jaunākus izdevumus, tikties un konsultēties ar kolekcionāriem un iegādāties šobrīd tik aktuālās mācību grāmatas. Pēcpusdienā svētku programmā paredzētas Bukaišu, Vilces un Vītiņu pagastu amatierteātru izrādes, bet pašā noslēgumā koncerts un vakarēšana pie āra kamīna kopā ar Tērvetes dzejnieci Ullu Veilandi, kas ir vārdu autore Tērvetes himnai, dziedātājām no Bukaišu un Lielauces pagastiem. Balles ienākumi tiks dzemdību namam Rīgas balss. Sestdien Rīgas Latviešu biedrības namā notiks pilsētas jubilejas balle "Visu nakti cauri astoņiem gadu simtiem", kuras ienākumi tiks ziedoti nākamo rīdzinieku veselībai - Rīgas Dzemdību nama bērnu barošanas centra labiekārtošanai. Plānots, ka balli varētu apmeklēt ap 1000 viesu, uzrunu tajā teiks Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, 800. biļetes īpašnieks saņems īpašu balvu. Atdod nolaupītu skulptūru Lauku avīze. Rīgas 800 gadu jubilejas ietvaros Rīgai tiks atdota kara laikā nolaupīta skulptūra "Madonna uz mēness sirpja". To svinīgi Rīgas domes priekšsēdētājam nodos Lībekas birģermeistars Bernds Zakse. Skulptūru Otrā pasaules kara laikā nolaupīja vācu kareivji. Doma laukumā, kur notiks svinīgā skulptūras pieņemšana, notiks koncerts. Atgūtā skulptūra glabāsies Vēstures un kuģniecības muzejā, kurā par godu šim notikumam tiks rīkota arī pieņemšana.