K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 209: 2001. g. 26. - 31. augusts Jauna koncepcija par valsts pārvaldes iekārtas likumu Tvnet 08/29/01 Valsts pārvaldes iestādes tuvākajā laikā gaida būtiskas pārmaiņas. Otrdien Ministru kabinets noklausijās pazīstamā jurista Egīla Levita sagatavoto koncepciju par Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Šim likumam būtu jāsamazina ierēdņu patvala un brāķa procents pieņemtajos lēmumos. Likumprojektu Saeima plānots iesniegt septembra beigās. Pēc koncepcijas autoru domām, jābūt stingrai un vienotai kārtībai, kā kontrolēt lemmu pieņemšanu. Svarīgi, lai amatpersonas, kuras īsteno valsts varu savā darbā, ievērotu pamatotības, skaidrības un pārsūdzības principu. Proti, visiem iedzīvotājiem jābūt skaidram, kāpēc kāds lēmums tiek pieņemts, kāds ir lēmums un kā iedzīvotājs var lēmumu pārsūdzēt. Koncepcijas autors nav procentuāli skaitījis, cik valsts pārvaldes pieņemto lēmumu ir prettiesiski, taču tādu ir daudz. Kā piemēri tika minēti jautājumi, kas saistīti ar būvatļauju un uzturēšanās atlauju izsniegšanu. Gaidamajam likumam ir jāuzlabo valsts pārvaldes darbs un jāpadara tas atklātāks. Kritiski vērtē valdības veikumu NRA 08/28/01 Premjers Andris Bērziņš var būt lepns – viņam izdevies pārspēt līdzšinējo valdības pastāvēšanas ilguma rekordu un noturēt to gadu, trīs mēnešus un divas nedēļas! Taču valdības iecerētās darbības deklarācijas analīze liecina, ka ne ar ko vairāk tai nav ko lepoties. Visbēdīgākā situācija atklājas privatizācijas, iekšlietu, tieslietu un sociālās nodrošināšanas jomā. Savukārt zinātni šī valdība, šķiet, uztver kā superliberālās tirgus ekonomikas sastāvdaļu, par kuru nav jārūpējas, jo deklarācijā rodami tikai divi vispārīgi punkti par zinātni: "panāksim augstākās izglītības un zinātnes reālu integrāciju" un "noteiksim skaidras prioritātes zinātnē". Vistraģiskākā valdības deklarācijas neizpilde vērojama politiski visjūtīgākajā jomā – lielo uzņēmumu privatizācijā, kurā nav izpildīts pilnīgi neviens no valdības sākotnēji nospraustajiem uzdevumiem. 2000. gada maijā tā apņēmās "gada laikā pabeigt uzņēmumu privatizāciju valstī", pilnībā pārdodot Latvijas kuģniecību (LK), saīsinot Lattelekom monopoltermiņu līdz 2003. gadam un valsts akcijas piešķirot kā kompensāciju Lattelekom ārzemju īpašniekiem, privatizēt Latvenergo, kā mērķi izvirzot iespējami zemākus tarifus elektroenerģijas patērētājiem. Rezultāts ir visiem zināms: viena pretendenta interesēs virzīts un bezcerīgi izgāzies LK privatizācijas process, neprognozējami ilga un uz nodokļu maksātāju pleciem uzkrauta tiesāšanās ar Lattelekom investoriem un zaudētās sabiedrības uzticības dēļ uz ilgāku laiku iesaldētā Latvenergo privatizācija. Tāpat nav sperts neviens solis tālākā Ventspils naftas valsts kapitāla daļu privatizācijā, jo valsts tā arī nav atradusi kompromisu ar uzņēmuma stratēģisko investoru – Latvijas naftas tranzītu. Tāpat valdība nav spējusi līdz 2001. gada 1. janvārim sākt Privatizācijas aģentūras (PA) likvidācijas procesu, kā arī īstenot kārtību, ka līdz tam PA valdi un padomi ieceļ Ministru kabinets, stingri nodalot padomes – pārraudzības institūcijas – un valdes – izpildu institūcijas – funkcijas. No valdības deklarācijas sadaļas par iekšlietām gada laikā nav izpildīts gandrīz nekas. Daudzos policijas iecirkņos dokumenti vēl aizvien jāraksta ar aizvēsturiskām rakstāmmašīnām, lai gan valdība apņēmusies "uzlabot policijas apgādi ar informātikas un sakaru līdzekļiem". Valdība sola, ka Kārtības policijas inspektori iedzīvotājiem būs pieejami jebkurā diennakts laikā, bet arī tas tā nav – daudzi policisti mazās algas dēļ spiesti strādāt divos darbos. Solīts arī līdz šā gada 1. jūlijam izveidot jaunu personu identifikācijas dokumentu sistēmu un likvidēt iedzīvotāju pierakstu sistēmu. Lieki piebilst, ka tas nav noticis, un izskatās, ka tuvākajā laikā arī nenotiks. Pašvaldību un valsts teritoriālajā reformā A. Bērziņa valdības atbalsts esot galvenokārt tikai vārdisks, tikai atsevišķu konkrētu uzdevumu izpildē esot "zināma virzība", – atzina Latvijas Pašvaldību savienības (LSP) vadītājs Andris Jaunsleinis. Tieslietās par daļēju deklarācijas izpildi var runāt tajos punktos, kuros teikts par kādu uzlabojumu turpināšanu, piemēram, tiesu datorizāciju un tiesnešu kvalifikācijas celšanu. Bēdīgāk ir ar konkrētos termiņos paredzētu darbu izpildi, piemēram, zvērinātu tiesu izpildītāju profesijas ieviešanu, tiesu piesēdētāju institūcijas reformas pabeigšanu. Arī par Rīgas apgabaltiesas nodrošināšanu ar nepieciešamajām telpām jau pat apnicis runāt. "Nepietiekamā finansējuma tiesu sistēmai, nepietiekamā tiesnešu un tiesu zāļu skaita dēļ cilvēki gaida gadu vai divus, kamēr pienāks viņa lietas izskatīšanas rinda," atzina Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Korupcijas novēršanas jomā sākta likumdošanas uzlabošana, kuras īstenošanu vēl nav bijusi izdevība pārbaudīt. Korupcijas novēršanas nolūkos valdība paredzējusi "paplašināt to personu loku, kam jāiesniedz deklarācijas". Cīņa pret melnās naudas plūsmu caur amatpersonu radiniekiem pieteikta ar t. s. likumprojektu par nulles deklarācijām. Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta speciālists Rūdolfs Kalniņš gan atzina – problēmas rada tas, ka deklarācijas tiek tikai glīti ieliktas plauktiņos, nevis pārbaudītas. Valdības deklarācijas izpilde premjera A. Bērziņa skatījumā tomēr "ir ļoti normāla". "Ir lietas, kas ir izdarītas ātrāk, ir lietas, kas nav izdarītas," premjera viedokli pauda viņa preses sekretārs Arnis Lapiņš. Apskatot deklarācijas izpildi lielos vilcienos, esot jāatzīmē ekonomiskās attīstības tempi, kas Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības kandidātvalstīm, ir visaugstākie. Veiksmīga esot bijusi arī ārpolitiskā darbība, jo jautājumi par integrāciju ES un NATO izšķiras šajos gados. Pretēji premjeram Ekonomistu apvienības 2010 pārstāvis Uldis Osis uzskata, ka ekonomikā pārāk maza bijusi valdības aktivitāte uzņēmēju atbalstīšanā, bet praktiski nekāda – nodokļu politikas uzlabošanā. Visnegatīvāk U. Osis vērtēja privatizācijas procesus valstī. Izglītības jomā A. Bērziņa valdība centusies īstenot iepriekšējās valdības iesāktās reformas, no kurām vislielākās galvassāpes sagādā mazākumtautību izglītības reforma un pāreja uz mācībām latviešu valodā. Izglītības speciālisti atzinīgi novērtējuši valdības pūliņus, taču tie ir nerezultatīvi, ieceres īstenotas daļēji. PCTVL parāda savu spēku Diena. 08/30/01 Izvirzot Tatjanu Ždanoku Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektora amatam, apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā parādījusi savu pieaugošo lomu domes politikā pēc TB/LNNK aiziešanas opozīcijā. Sociāldemokrātiem, kas jau paziņojuši, ka neapņemas nodrošināt vairākuma atbalstu kandidātei, jārēķinās, ka nākotnē tiem būs nepieciešamas PCTVL balsis, sarunā ar "Dienu" atgādināja T. Ždanoka. Tajā pašā laikā pēc vairāku politiķu domām, ir jāļauj T. Ždanokai pārliecināties par savu spēju vai nespēju gūt atbalstu domē, tomēr negatīvs balsojums par kandidāti neatsaukšoties uz PCTVL un LSDSP attiecībām. Gan PCTVL, gan LSDSP atzīst, ka pastāv vienošanās, ka PCTVL saņems Vidzemes priekšpilsētu, taču nepastāv noruna par konkrētu kandidātu. Rīgas mēra padomnieks Jānis Dinēvičs tomēr atzina, ka sociāldemokrātiem būtu jārespektē PCTVL izvirzītā kandidatūra. Bojāra izteikumi par presi izraisa sašutuma vētru NRA 08/27/01 Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līdera Jura Bojāra paziņojums par it kā notikušu tikšanos ar a/s Preses nams (PN) vadību, kurā apspriesta "galvas mazgāšana" žurnālistiem negatīvo rakstu dēļ par sociāldemokrātiem, izraisījis sašutumu un neizpratni PN laikrakstu žurnālistos, politiķos un politologos. Sestdien LSDSP valdes sēdē J. Bojārs paziņoja – viņam ar PN vadību it kā notikusi "asa saruna", kurā viņš pieprasījis "izmazgāt galvas" žurnālistiem par "sociāldemokrātus apmelojošu rakstu publicēšanu". J. Bojārs teicis, ka "žurnālisti ir pērkami" un "par 200 latiem pašu velnu nopublicēs". Arī iepriekšējie J. Bojāra apgalvojumi, ka pret LSDSP tiek vērsta labi organizēta nomelnošanas kampaņa, neesot nekāds blefs. Preses konferencē viņš paziņoja: "Esmu apmācījis tūkstošiem juristu, kas tagad strādā neskaitāmās institūcijās un labi to zina. Dabūt informāciju man nav nekādas problēmas." Rīgas mērs Gundars Bojārs, kas piedalījās valdes sēdē, atteicās komentēt tēva izteikumus. "Atsevišķas publikācijas Neatkarīgajā, Vakara Ziņās un Rīgas Balsī radīja sarūgtinājumu, taču mēs [domāta Rīgas dome] strādājam ar visiem preses izdevumiem, lai informētu par notiekošo," teica G. Bojārs. PN viceprezidente un valdes priekšsēdētāja Lilita Seimuškāne kategoriski noliedza, ka būtu tikusies ar J. Bojāru. Arī no pārējiem PN vadītājiem viņa par šādu tikšanos neko nav dzirdējusi. "Grūti noticēt un izprast šī cilvēka izteikumus, kas krasi kontrastē ar viņa akadēmisko izglītību un augsta līmeņa zinātnieka statusu," teica L. Seimuškāne. "Tas, kā mediji atspoguļo jebkuras, tostarp arī sociāldemokrātu, politiskās un sociālās aktivitātes, nosaka konkrētie politiķu darbi, spēja un prasme veidot attiecības ar sabiedrību, skaidrot lēmumu pieņemšanu un to atbilstību sabiedrības interesēm. Ir jāsaprot, ka 21. gadsimta demokrātiskajā sabiedrībā ar medijiem iespējams kontaktēties vienīgi pēc mediju noteikumiem. Ar administratīvām metodēm nav iespējams ietekmēt pilnīgi neko," uzsvēra L. Seimuškāne. Līdzīgu viedokli pauda politologs Jānis Ikstens. Viņš sacīja: "J. Bojārs ar šādiem izteikumiem acīmredzot mēģina atrisināt problēmas savā partijā. Iet pie kāda izdevēja un prasīt tādu vai citu partijas atspoguļojumu demokrātiskā valstī ir pilnīgi nepieņemami un atgādina nesenos padomju laikus. Politiķim nepiedien mētāties ar izteikumiem, ko pats pēc tam nevēlas komentēt." Neraugoties uz sašutuma vētru izraisījušajiem J. Bojāra izteikumiem, L. Seimuškāne atzina: "To, ka Preses nama mediji nepatīk varas pārstāvjiem un politiķiem, uzskatu par mūsu panākumu. Tas liecina, ka mūsu mediji teicami pilda savu funkciju – informējot sabiedrību par notiekošo, tie vienmēr nostājas sabiedrības pusē." Bojārs brauks uz Jeruzalemi un Maskavu Rīgas balss 08/28/01 Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs pēc Haifas pilsētas mēra Amrama Mičņa ielūguma devies komandējumā uz Izraēlu. Viņam paredzētas tikšanās ar Haifas municipalitātes vadību un biznesa pārstāvjiem. Pēc Izraēlas Kneseta deputātu ielūguma Bojārs kopā ar Saeimas deputātiem Edvīnu Inkenu un Imantu Stirānu apmeklēs arī Jeruzalemi un tiksies ar Izraēlas Ārlietu ministrijas amatpersonām. Interesanti, ka Gundara Bojāra vizīti organizē Kneseta pārstāvis Romāns Bronfmans, kurš Latvijā pazīstams ka "Bankas Baltija" krimināllietā apsūdzētā Aleksandra Laventa dedzīgs aizstāvis. Pēc Izraēlas Gundars Bojārs dosies uz Maskavu, lai piedalītos Maskavas pilsētas svētkos, pagaidām iecerēta tikšanās tikai ar Maskavas mēru Juriju Lužkovu. Bojāru pavadīšot arī Latvijas televīziju filmēšanas grupas. Pretrunīgi viedokļi par jauno korupcijas apkarošanas biroju NRA 08/28/01 Lai gan premjerministrs Andris Bērziņš atbalsta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izveidi vairākas augstas amatpersonas apšaubījušas šīs institūcijas lietderību. Tiek prognozēts arī, ka uz KNAB lielāka atalgojuma dēļ pāries profesionālākie policijas darbinieki. Lai gan ministru kabineta (MK) komiteja vakar neakceptēja KNAB likumu, jau tagad var prognozēt, ka valdība pēc divām nedēļām to akceptēs. KNAB savu darbību uzsāks nākamā gada 1. janvārī. Nākamajos trīs gados būs vajadzīgs ap 1,5 miljoniem latu, lai birojs varētu uzsākt strādāt. Šis likums būs tiesiskais pamats KNAB darbībai. KNAB būs Tieslietu ministrijas pārraudzībā un tā kompleksi veiks korupcijas novēršanu. Vienlaikus gan netiks liegts korupcijas gadījumus izmeklēt citām tiesību aizsardzības iestādēm, gan strikti nodalot to kompetenci. KNAB veiks pirmstiesas izmeklēšanu par publiskā sektora izdarītiem koruptīviem noziegumiem līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai. Savukārt privātajā sektorā korupciju joprojām apkaros Valsts policija (VP). Likumprojekta izstrādes darba grupas loceklis Rūdolfs Kalniņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka biroja priekšnieka atalgojums būs tikpat liels kā Valsts policijas priekšniekam – 600 latu. Ierindas operatīvais darbinieks saņems aptuveni divsimt piecdesmit latu, un tas policistam ir daudz. Bažas par KNAB izveidi pauda VP preses sekretārs Krists Leiškalns. Viņaprāt, nav izslēgts, ka policija zaudēs daudzus labākos darbiniekus. Arī Saeimas Nacionālās Drošības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs domā, ka KNAB izveide būs pārsteidzīga. "Lietderīgi vispirms būtu pieņemt likumprojektu par nulles deklarāciju. Ja tā nav izdarīts, uzskatu, ka birojs nav vajadzīgs," paziņoja deputāts. Bijušie interfrontisti augstos amatos Diena 08/28/01 Pašreizējais politisko spēku samērs Rīgas domē ietekmē arī Rīgas priekšpilsētu izpilddirekciju vadības izvēli. Kreisie spēki - "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) cer uz divu izpilddirekciju vadību. Iespējams, ka jau 4. septembrī par Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoru kļūs kāds no diviem PCTVL kandidātiem - kustibas "Līdztiesība" līdere Tatjana Ždanoka vai Latvijas Sociālistiskās partijas pārstāvis Dmitrijs Pavlovs. Tatjana Ždanoka 1997. gadā tika ievēlēta par Saeimas deputāti, taču vēlāk mandātu zaudēja, jo konstatēja, ka viņa vēl 1991. gada 13. janvārī bijusi Komunistiskās partijas biedre, ko nepieļauj vēlēšanu likums. Otrs rajons, uz ko pretendē PCTVL, ir Centra rajons. Nākamnedēļ Repše sola atklāt ziedotājus Diena 08/31/01 Latvijas Bankas prezidents Einars Repše sola nākamotrdien iepazīstināt sabiedrību ar savāktās naudas daudzumu un ziedotājiem. Kamēr konts topošajai partijai atvērts ziedotājiem, domas par E.Repšes kā valsts amatpersonas rīcības likumību dalās. Jau ziņots, ka topošā partija, kuru vadīšot E.Repše, līdzekļu vākšanai Hansabankā atvērusi kontu, kurā uzkrāj ziedojumus tās darbības nodrošināšanai. Uz partijas vārda atvērts arī konts, kurā tiek ieskaitīti līdzekļi partijas vadītāja darbības finansiālai nodrošināšanai. E.Repše Dienai skaidroja, ka viņš nevar pretendēt uz kontā saziedoto naudu, kamēr nav pārtraucis darba attiecības ar Latvijas Banku. Intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei E.Repše izteicies, ka apskatījies konta izdrukas un secinājis — cilvēki ziedo gan desmitus, gan tūkstošus latu. E.Repše kā amatpersona, ļaujot, lai viņa vienreizējam honorāram par partijas vadīšanu tiek vākta nauda, pārkāpj korupcijas novēršanas likumu, uzskata pretkorupcijas likuma autors Jānis Lagzdiņš. Juriste Jautrīte Briede saka, ka E.Repše, lai arī varbūt rīkojies godīgu motīvu vadīts, radījis nelāgu precedentu, rādot, kā apiet likuma normas. Sabiedrības par atklātību Delna valdes priekšsēdētāja Inese Voika teic, ka likums nav pārkāpts, vien neētiska ir E.Repšes turpmāka atrašanās Latvijas Bankas (LB) vadībā. Vienojas cīņai pret mazajām HES NRA 31/08/01 Pasaules dabas fonda (WWW) Latvijas pārstāvniecība, Latvijas Makšķernieku asociācija (LMA) un Vides aizsardzības klubs (VAK) noslēdzis koalīcijas līgumu, lai kopīgiem spēkiem cīnītos pret mazo HES celtniecību Latvijā, kas pēdējos četros gados aug kā sēnes pēc lietus, kaut gan no valstiskā viedokļa ir ekonomiski neizdevīgas un upju ekosistēmai nodara nelabojamu ļaunumu. Koalīcija gatavojas arī veikt akcijas, lai novērstu savvaļas lašu straujo izzušanu Latvijas upēs, ko visvairāk apdraud mazās HES. Pēc minēto organizāciju sniegtajiem datiem, no 1997. līdz 2001. gadam Latvijā uzbūvēta 91 HES, bet patlaban celtniecībai pieteiktas un gada laikā tikšot uzbūvētas vēl 74. Šobrīd HES aizsprosti sabūvēti 150 Latvijas upēs. Kā informēja makšķernieku kluba Salmo valdes loceklis Alvis Birkovs, Gaujā, kurā mīt tādas Eiropas nozīmes aizsargājamās ceļotājzivis kā laši, taimiņi, salates un alatas, patlaban uzbūvētas piecas HES un vēl piecas tiek būvētas. Savukārt Ogrē paredzēts celt veselu aizsprostu kaskādi. Iedzīvotāji, kas dzīvo Ogres krastā, gaidāmo pārmaiņu sabiedēti, jau tagad sāk izpārdot savas mājas. Galvenais dzinulis lielā steigā celt mazās HES, pēc koalīcijas partnerorganizāciju vienprātīga atzinuma, ir valdības noteiktais dubultais tarifs, par kādu no mazajām HES elektroenerģiju iepērk Latvenergo. Ik gadu Latvenergo dubultā tarifa maksājumiem aiziet 8 miljoni latu. Makšķernieku asociācijas biedri sarēķinājuši, ka par tādu naudu Latvija varētu iepirkt elektroenerģiju no ārvalstīm un nauda vēl paliktu pāri. Savukārt, lai kompensētu dubultā tarifa maksājumus, vispārējais elektroenerģijas tarifs, ko a/sLatvenergo noteikusi elektroenerģijas lietotājiem, arvien pieaug. Pēc koalīcijas organizāciju atzinuma, šāda prakse ir pilnīgi nepieņemama. "Tā ir absolūti nevalstiska pieeja, jo ar dubulto tarifu noteikšanu ir radīta priviliģēta sabiedrības daļa, kuras biznesu kopīgi finansē visi nodokļu maksātāji," koalīcijas nostāju skaidroja WWW Latvijas pārstāvniecības prezidents Uģis Rotbergs. Viņš norādīja, ka viens no koalīcijas galvenajiem mērķiem ir izskaidrot sabiedrībai HES degradējošo ietekmi uz vidi un ekonomiskos zaudējumus, kas tiek nodarīti sabiedrībai, kā arī mobilizēt sabiedrisko domu, lai panāktu elektroenerģijas iepirkuma dubultā tarifa atcelšanu. Iedzīvotāju skaits samazinās arī migrācijas dēļ NRA. 08/30/01 Šāgada pirmajā pusgadā no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs izbrauca 1458 cilvēki, bet uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 719 cilvēki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Pērn pirmajā pusgadā no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs izbrauca 1509 cilvēki, bet Latvijā uz pastāvīgu dzīvi apmetās 874 cilvēki. Starpvalstu migrācija Latvijas iedzīvotāju skaitu šāgada pirmajā pusgadā samazinājusi par 739 cilvēkiem. Tomēr, kā atzīst Statistikas pārvalde, migrācijas faktora ietekme uz valsts iedzīvotāju skaita izmaiņām ir visai neliela – 10 procenti no kopīgā iedzīvotāju skaita samazinājuma. Šā gada pirmajā pusē savu dzīvesvietu Latvijā – no vienas administratīvās teritorijas (pilsētas, rajona) uz citu – mainījuši 13 400 cilvēki. Pirmajā pusgadā no Rīgas uz pastāvīgu dzīvi citur izbraukuši 3685 cilvēki, bet Rīgā uz dzīvi apmetušies 2493 cilvēki. No visiem bijušajiem rīdziniekiem, kuri šā gada pirmajā pusē mainīja dzīvesvietu, 713 cilvēki emigrējuši no Latvijas un 2972 cilvēki pārcēlušies dzīvot uz citām pilsētām vai rajoniem Latvijā. Valstī kopumā migrācijas ietekme uz iedzīvotāju skaita izmaiņām ir visai neliela, bet Rīgā tā sasniedz 33 procentus. Rīgas iedzīvotāju skaits šā gada 1. jūlijā bija 755 600 cilvēki. Sarucis gan skolnieku, gan skolotāju skaits NRA. 08/31/01 Rīgā mācīties 1. klasē pašreiz pieteikušies gandrīz 6000 bērnu. Pagājušogad mācības Rīgas skolās sāka 6689 bērni. Pēdējā laikā parādījusies jauna tendence, ka skolēni un viņu vecāki izvēlas skaitliski mazākas skolas. Tas izskaidrojams ar lielākām drošības un kriminālo tendenču kontrolēšanas iespējām mazākā skolā. Kopumā salīdzinot iepriekšējo gadu datus, atklājas, ka mācītiesgribētāju paliek arvien mazāk. 1999./2000. mācību gadā kopējais skolēnu skaits Rīgas skolās bija 103 105, bet 2000./01. mācību gadā tas saruka līdz 102 518. Salīdzinot ar pagājušo mācību gadu šogad mācības Liepājas skolās uzsāks par 100 pirmklasniekiem mazāk. Lai gan skolēnu skaits Liepājā samazinājies, nevienu klasi slēgt nav paredzēts. Mazā skolēnu skaita dēļ Kurzemē likvidētas un apvienotas vairākas klases. Tukuma pilsētā un rajonā darbu 1. septembrī uzsāks visas 33 vispārizglītojošās skolas, tomēr četrās rajona skolās, iespējams, apvienos vai likvidēs vairākas klases. Talsu pilsētā un rajonos 1. klasē mācīsies par 200 bērniem mazāk kā pagājušogad. Ventspilī šogad mācības uzsāks 6500 bērni. Pirmoreiz skolas durvis vērs 457 bērni, no kuriem 305 mācīsies latviešu skolās. Uz skolu dosies arī 15 čigānu tautības bērni. Salīdzinājumā ar šo gadu pērn mācības 1. klasē uzsāka par 200 bērniem vairāk. Venstpils rajonā mācībām sagatavotas 12 vispārizglītojošās skolas un Stiklu speciālā internātskola. Saldus rajonā šogad būs par 100 pirmklasniekiem mazāk nekā pērn. Arī Kuldīgas rajonā mazā skolēnu skaita dēļ, iespējams, apvienotās klases tiks izveidotas Raņķu, Īvandes, Basu un dažās citās skolās. Pirmo reizi pēdējos gados pirmklasnieku skaits Daugavpilī noslīdējis zem tūkstoša. Skolai gatavojas 980 bērni, bet pirms sešiem gadiem pirmklasnieku bija divi tūkstoši. Kopējais skolēnu skaits – 16 350 – salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies par 300. Vidusskolas posmam tas pagaidām ir pietiekams daudzums. Tomēr mazo skolēnu nelielā skaita dēļ jau slēgta viena sākumskola, bet divās skolās apvienos pirmo un otro klasi. Kā liecina pēc 2000./01. mācību gada veiktie pētījumi, Rīgas skolās trūkst 352 pedagogu, savukārt lauku rajonos šis skaitlis ir mazāks – 275. Lielākais pieprasījums gan Rīgā, gan laukos ir pēc angļu valodas pasniedzējiem. Ļoti daudzās skolās nav arī matemātikas, fizikas, informātikas, amatu mācības zēniem, latviešu valodas un literatūras skolotāji. Tukuma rajonā īpašas problēmas sagādā eksakto zinātņu, matemātikas, fizikas, angļu un vācu valodas skolotāju trūkums. Daudzi skolotāji šeit strādā vairāk nekā vienu slodzi, lai bērni varētu apgūt obligāto mācību vielu. Saldus rajonā nav amata mācības zēniem un nav arī informātikas skolotāja, savukārt Talsos nav fizikas pasniedzēja. Liepāja ir godam gatava mācībām, jo jaunā mācību gada sākumā vakances uz skolotāja amatu nav izveidojušās. Par to lielā mērā var pateikties Liepājas Pedagoģijas akadēmijai, teica L. Molčanova. Liepājas pilsētas skolās un bērnu dārzos šogad strādās gandrīz 2000 pedagogu. 88 procentiem pasniedzēju ir augstākā profesionālā izglītība. Arī Ventspilī skolotāju trūkums nav novērojams. Ventspils rajonā viņi aktīvi apgūst otro specialitāti – 89 procentiem skolotāju ir augstākā izglītība, bet 16,2 procenti pedagogu turpina mācības. Tikai sešiem skolotājiem ir vidējā speciālā izglītība. Norvēģis savervējis 30 Latvijas māsu NRA. 08/31/01 Skandalozais māsu vervētājs Finns Radmanns septembrī vai oktobrī organizē aptuveni 30 Latvijas māsu došanos darbā uz Norvēģiju. Pēc norvēģu preses ziņām, policija sākusi pārbaudi, vai F. Radmanns nav mēģinājis apiet likumus vai krāpt Baltijas medicīnas māsas, solot ļoti īsā laikā sagādāt sertifikātu darbam Norvēģijā. Oslo policija laikrakstam Aftenposten minējusi iespēju sākt tiesu darbus pret uzņēmēju, bet Norvēģijas darba tirgus departaments noskaidrojis, ka Radmanna firmai Baltic Health Care, kas iekārto darbā medicīnas māsas, nav tiesību nodarboties ar starpniecību Norvēģijas teritorijā. Firma tiek vainota finansiālos grēkos un lielos parādos. Radmanna firmai Radmann Gruppen bija plānots liels projekts Latvijā, kas paredzēja 5–10 gadu laikā uz Norvēģiju ik gadu aizgādāt 200 māsu, bet pēc vienošanās līguma parakstīšanas tas iestrēdzis norvēģu varas iestādēs. Taču firma sākusi individuālu sadarbību ar Liepājas medicīnas skolu, un 30 māsu un skolas pasniedzēju grupa tikko atgriezās no Radmanna vadītā iepazīšanās brauciena uz Oslo kopā ar Igaunijas medicīnas māsām. Kā pastāstīja Liepājas medicīnas skolas direktore Gunvalda Pacunska, uz Norvēģiju rudenī dosies aptuveni 30 māsu, daudzas ņems līdzi arī bērnus. Darbs plānots uz trim gadiem, atalgojums solīts tikpat liels kā norvēģu māsām – 20 000 kronu, tātad gandrīz pusotrs tūkstotis latu mēnesī, turklāt solīti arī pabalsti bērnu audzināšanai. Latvijas Māsu asociācijas (LMA) prezidente Jolanta Zālīte par māsu aizbraukšanu ir satraukusies un prognozē, ka vervēšana nerimsies, jo visā Eiropā ir jūtams medicīnas māsu trūkums. Maijā ar LMA kongresa starpniecību māsas vervēt uz Īriju mēģinājusi Baltijas Darba asociācija, šomēnes interesējusies firmas Human Power Oy vervēšanas konsultante no Helsinkiem. Lai gan asociācija vervētājus neatbalsta, informācija līdz māsām aizkļūst, un māsas piekrīt braukt. F.Radmanna nolūkus J. Zālīte apšauba – sarunā ar asociācijas vadītāju uzņēmējs apgalvojis, ka viņa projektu atbalsta Norvēģijas Māsu asociācija, taču pēc tam atklājies, ka asociācijas vadība par šādu projektu nav pat dzirdējusi. Pēc Norvēģijas Māsu asociācijas datiem, šajā valstī trūkst ap 5000 māsu, taču 18 000 pašas Norvēģijas māsu profesijā nestrādā, jo Norvēģijas standartiem atalgojums ir zems. F. Radmanns, pēc igauņu preses datiem, par katru savervēto Baltijas māsu nopelnīs ap 5000 latu. Graudu raža mazāka, kvalitāte labāka NRA 08/28/01 Šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu graudu kvalitāte ir labāka, bet raža ir mazāka, stāsta akciju sabiedrības Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Andris Sedmalis. "Laika apstākļi mazliet pievīla rudzu audzētājus, un rudziem krišanas skaitlis, kas ir viens no šīs graudu kultūras kvalitātes rādītājiem, samazinājās, bet kviešu kvalitāte ir daudz labāka nekā pērn," sacīja A. Sedmalis. To, ka šogad varētu būt mazāka graudu raža, zemnieki prognozēja jau pirms labības pļaujas. Aptuvenās aplēses liecina, ka graudu kopraža varētu būt par 1,5 procentiem mazāka. Pašlaik pārstrādes uzņēmumi ir iepirkuši aptuveni pusi no nepieciešamā graudu daudzuma. Pērn kopumā novāktas 923 600 tonnas graudu. No kopējā daudzuma kvieši bija 46,3 procenti, mieži – 28,3 procenti, rudzi – 12 procenti, auzas – 8,6 procenti, tritikāle – 1,5 procenti, griķi – 0,6 procenti. No pagājušās gada ražas intervencē iepirktas 25 130 tonnas kviešu un rudzu. Ābolu raža priecē dārzkopjus Diena 08/28/01 Pērn viens Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā apēda 19 kilogramu ābolu, kas ir par vienu kilogramu vairāk nekā 1999.gadā, Dienai stāstīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa uzsver, ka deserta ābolu audzēšana ir rentabla nozare, jo Latvijā ar to nodarbojas nedaudz zemnieku un ēdamo Latvijas ābolu trūkst. "Pieprasījums krietni vien pārsniedz piedāvājumu," saka I.Gulbe. Lai katru dienu katram Latvijas iedzīvotājam tiktu pa vienam Latvijā audzētam ābolītim, būtu nepieciešams dubultot ražošanas apjomus. Pēc LTVC apkopotās informācijas, šogad gan deserta ābolu cenas ir nedaudz zemākas kā iepriekšējos gadus, bet joprojām gana augstas — jūlija sākumā viens kg ābolu maksāja 42 santīmus, augusta sākumā — 36 santīmus. "Taču citādi ir ar āboliem, kurus nodod pārstrādei — pārstrādes uzņēmumi par vienu kg ābolu maksā līdz pieciem santīmiem, tā ir ļoti zema cena, turklāt ābolu pārstrāde Latvijā nav stabilizējusies," atzīst I.Gulbe. 2000.gadā āboli Latvijā tika audzēti 8125 ha platībā, ābolu kopraža bija 35 423 tonnas. Arī šogad ir paredzama laba ābolu raža. Šā gada sākumā tika importētas 8636 tonnas ābolu, un absolūta līdere starp importētājvalstīm bija Polija (85% no visiem importētajiem āboliem). Lini – Latgales reģiona perspektīva NRA 08/28/01 Latvijā linus audzē jau 80 gadus. Pēdējos gados ar šo kultūru neapsēj vairāk par 2000 hektāriem, bet kādreiz linus novāca no 20 000 un pat 80 000 hektāru, intervijā apliecināja Linu audzētāju asociācijas vadītāja Valentīna Lazovska. Pēc viņas teiktā, Latgale nevar konkurēt ar Zemgali graudu ražošanā – lini ir vienīgā šim novadam piemērotā augkopības nozare. Pagājušogad linu sējumu platības bija ap 1500 hektāru jeb par 13 procentiem mazāk nekā 1999. gadā, bet šogad linus audzē vēl mazāk. Viens no iemesliem, pēc V. Lazovskas teiktā, ir pagājušogad par 25 procentiem samazinātais subsīdiju apjoms par tonnu nodoto linu stiebriņu. Pagājušajā gadā linu raža bija ļoti laba, bet kopējā par liniem izmaksājamā summa pārsniedza plānoto, tāpēc par katru tonnu izmaksāja mazāk naudas. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aprēķiniem, pērn novākts 2,5 reizes vairāk linu stiebriņu nekā 1999. gadā. Linu pirmapstrādes uzņēmumi par tonnu linu stiebriņu maksā no 20 līdz 30 latiem. Pēc V. Lazovskas teiktā, Latvijā ir četri linu pirmapstrādes uzņēmumi – Ludzā, Krāslavā, Rēzeknē un Valmieras rajonā – un tie nevar maksāt vairāk, jo viņiem ir jārealizē tālāk sava produkcija. ZM uzskata, ka linu audzētājiem pašiem vajadzētu kļūt arī par linu pirmapstrādātājiem, iegūstot par savu produkciju augstāku samaksu. Valsts no subsīdijām par katru uzņēmumam pārdoto tonnu zemniekam samaksā vēl aptuveni 50 latus. "Bez subsīdijām linu nozare nevarētu pastāvēt" bilda V. Lazovska. Tomēr ar 80 latiem, ko zemnieks saņem par tonnu linu stiebriņu, saimniecība var izdzīvot, nevis attīstīties. Lai iegādātos modernāku tehniku, par tonnu būtu jāsaņem vismaz 150 latu. Laika apstākļu nestabilitātes un zināšanu trūkuma dēļ linu audzēšanā jauni cilvēki iesaistās maz. Pēc ZM aplēsēm, linus Latvijā audzē 72 saimniecības. Vidējais linu saimniecību lielums ir pāris desmitu hektāru. Apgāds “Vieda” izsludina jaunu konkursu Diena & BNS 08/30/01 Apgāds "Vieda", kas pievērsis uzmanību ar skolēnu patriotisko domrakstu konkursu un vēstuli Eiropas Savienības paplašināšanās komisāram Ginteram Ferhoigenam, sarosījies rīkot vēl vienu sacensību - "Vieda" aicina juristus un pārējos iedzīvotājus izstrādāt likumprojektu "Par Latvijas dekolonizāciju" un krimināllikuma papildinājumu, paredzot sodus par atteikšanos no Latvijas dekolonizācijas - no trijiem līdz divdesmit gadiem, kā arī mūža ieslodzījumu valsts amatpersonām, kas atsakās Latviju dekolonizēt. Konkursa uzvarētājam solīti Ls 300. Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga uzskata, ka ziņas par jauno konkursu tieši trešdien - dienu pirms konferences Dienvidāfrikā pret rasismu un aizpriedumiem - "Vieda" izplatījusi ar nodomu, lai konferencē par Latviju radītu iespaidu kā par aizspriedumainu zemi. Cik zināms, Krievijas delegācija Durbanā gatavojas vērst uzmanību uz krievvalodīgo tiesību pārkāpumiem Latvijā. VAK piesakās par žogu nojaucējiem NRA. 08/29/01 Vides aizsardzības klubs (VAK) ķēries pie Jūrmalas tauvas joslas situācijas risināšanas un drīzumā Jūrmalas domei plāno nosūtīt vēstuli, piedāvājot bez atlīdzības nojaukt nelikumīgi uzceltos žogus tauvas joslā pie Lielupes. VAK prezidents Arvīds Ulme stāstīja, ka patlaban šķietot, ka Jūrmalā galvenā problēma esot tā, ka nav neviena, kas nojauktu šos žogus. Ulme prognozēja, ka žogu jaukšanu vides aktīvisti varētu sākt nākamnedēļ. Ja Jūrmalas dome līdz tam nebūs devusi akceptu nelikumīgi uzcelto žogu nojaukšanai, VAK varētu žogus nojaukt arī bez šādas atļaujas. Avīzēs jau visu vasaru tiek runāts par to, ka cilvēki aizbraucot uz Jūrmalu, netiek pie Lielupes nelikumīgi uzbūvēto žogu dēļ. Ilgi gaidīts pirmatskaņojums NRA 08/28/01 Liepājas teātrī jau šodien un Latvijas Nacionālajā operā Rīgā 30. augustā gaidāma Imanta Kalniņa jaunās 6. simfonijas pirmatskaņojums. To atskaņos Liepājas simfoniskais orķestris un jauniešu koris Kamēr..., diriģents Imants Resnis. Šis mūzikas dzīves notikums patiesi ir ilgi gaidīts, jo, kopš uzrakstīta un izskanējusi 5. simfonija, ir pagājuši 22 gadi. Tieši tāpēc jaunais darbs, uz kura pirmatskaņošanu cerēja ne tikai liepājnieki un kura pirmatskaņošanas diena tika solīta jau pērnā rudens koncertafišās, tiek gaidīts tik nepacietīgi. Lai arī komponists kā parasti par saviem jaunajiem darbiem ir skops vārdos, tomēr liepājniekiem ir izdevies no viņa izdibināt, ka pirmatskaņošanas tiesības tikušas Liepājas orķestrim, jo komponists jau gadu atkal sevi sauc par liepājnieku. Šīs pārmaiņas viņa dzīvē veido arī kādu sakritību: pāra skaitļu simfonijas – 2.,4. un 6. ir sacerētas Liepājā. Simfonija tapusi divus gadus, precīzāk – tā sākta 1999. gada 4. septembrī un pabeigta šogad 18. jūnijā, bet jauna simfoniska darba iecere ir vēl pāris gadu vecāka. Šajā simfonijā Imants Kalniņš iekļāvis arī kora partijas, otrajā daļā viņš izmantojis dzejoļus no Rabindranata Tagores krājumiem Dārznieks, Gitandžali un Pļaujas laiks, bet koncerta ceturtajā daļā skanēs divi Dāvida psalmi. Koncerts iesāksies ar krievu mūziku, klasiķa Modesta Musorgska darbu Izstādes gleznas, Liepājā Egils Siliņš orķestra pavadījumā dziedās Musorgska Nāves dziesmas un dejas. Un tikai tad – jaunais latviešu mūzikas pirmatskaņojums. Šādu krievu klasikas un latviešu jaunākās mūzikas salikumu viena koncertā iecerējis orķestra diriģents Imants Resnis. Vienu dienu Rīgā koncertē Mariss Jansons NRA 08/31/01 Lai kā arī Latvija gribētu diriģentu saukt par savējo, viņa vārds vairāk saistāms ar citu pasaules valstu orķestriem. Arī Rīgā viņš viesojas ar paša izloloto Oslo filharmonijas orķestri, kurā mākslinieciskais vadītājs bija no 1979. gada līdz 2000. gada sākumam, apņemoties ar kolektīvu vēl strādāt nu jau aizvadītajā koncertsezonā. Šāvakara koncerts ir iekļauts Eiropas kultūras mēneša programmā, un savā ziņā tā ir diriģenta dāvana pilsētai, jo orķestris ierodas nospēlēt tikai vienu koncertu Rīgā, nevis iekļāvis Rīgu kādā koncertturnejā. Mariss Jansons vēlējies, lai koncerta biļetes būtu pieejamas visiem un maksātu no lata līdz pieciem latiem. Aizvadītā gada nogalē Mariss Jansons bija uzaicināts stāties Ņujorkas filharmonijas orķestra priekšā, lai diriģētu ārpusabonementa koncertu. The New York Times ziņoja, ka šis koncerts tika rīkots, jo Mariss Jansons bijis viens no pretendentiem, kas varētu 2002. gadā stāties galvenā diriģenta Kurta Mazura vietā. Taču pagāja tikai pāris mēnešu, un 2001. gada janvārī Bavārijas radio ziņoja, ka Mariss Jansons 2003. gadā kļūs par Bavārijas radio un televīzijas simfoniskā orķestra galveno diriģentu, jo Lorins Māzels nolēmis atstāt šo amatu, lai vairāk laika veltītu koncertēšanai un komponēšanai. Tiesa, diriģentu maiņa laikam veidosies nedaudz citādāka – šķiet, Lorins Māzels aicinājis Marisu Jansonu pārņemt Bavārijas orķestra vadību, jo pats ir aicināts un piekritis kļūt par Ņujorkas orķestra vadītāju. Tāpat kā līdz šim faniem šad tad būs jādodas uz Londonu, kur Mariss Jansons ir Londonas filharmonijas orķestra galvenais diriģents, jāseko arī viņa darbam Pitsburgas simfoniskajā orķestrī. Tā ka Rīgai patiesi šī ir vienreizēja iespēja tikties ar diriģentu, kurš tuvākajā nākotnē nav plānojis še viesoties vai muzicēt kopā ar kādu no Latvijas kolektīviem. Un šim vakaram Mariss Jansons izvēlējies sev tuvo mūziku: klasiku – L. van Bēthovena 7. simfoniju; šim līdzsvarotajam darbam sekos romantisma mūzika – H. Berlioza Fantastiskā simfonija. Rīgas skolēni pirmajā skolas dienā brauks bez maksas BNS. 08/30/01 Pirmajā skolas dienā 3.septembrī Rīgas pašvaldības transportā skolēni varēs braukt bez maksas, nolēmusi Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja. Minētā tradīcija pēc autobusu parka "Tālava" iniciatīvas iedibināta pērn, lai varētu atvieglot skolēnu pirmo mācību dienu, kamēr vēl nav iegādātas braukšanas kartītes un pagarinātas skolēnu apliecības. Par braukšanai derīgu uzskatīs skolēnu apliecības - arī nepagarinātas, bet mazajiem pirmklasniekiem nebūs jāuzrāda nekādi dokumenti. Bezmaksas braucienus uz skolu mazajiem pirmklasniekiem un viņu vecākiem 3.septembrī organizēs arī taksometru firma "Rīga Taxi". Bezmaksas pakalpojums būs pieejams Rīgas robežās no pulksten 8 līdz 10 visiem pirmklasniekiem un viņu vecākiem. Savukārt pasūtīt taksometrus jau pirms akcijas nevarēs, lai nerastos situācija, ka "Rīga Taxi" nespēj apkalpot visus braukt gribētājus, paskaidroja Aksjonovs. Suns rada starptautisku skandālu Rīgas balss 08/28/01 Japānas pilsone Akimi Hatori pieprasījusi 1300 ASV dolāru kompensāciju par to, ka viņai iekodis suns, kad ar divriteni ceļojot pa Latviju, viņa braukusi caur Smilteni. Viņa speciāli ieradusies vēlreiz Smiltenē, lai iesniegtu savu prasību Smiltenes policijai japāņu valodā. Tā kā Hatori angliski zinājusi tikai dažus vārdus, speciāli no Japānas vēstniecības uz Smilteni atsaukts tulks. Vairākas stundas braucot automašīnā pa Smilteni un apskatot visus suņus, japāniete nav atradusi vainīgo kodēju. Kodums bijis pavisam neliels, bet cietusī ir sašutusi, ka vispār tā varot notikt, ka suņi klaiņo apkārt bez pieskatīšanas. Patlaban sieviete aizbraukusi, atstājot iesniegumu, uz kuru policijai jāatbild japāņu valodā.