K a s j a u n s L a t v I j ā ? Nr. 211: 2001. g. 8. - 14. Septembris Pasaule ir mainījusies vienā mirklī PBLA 09/12/01 Amerikā notikušajos sprādzienos sagruva ne tikai Pasaules tirdzniecības centrs. Tur sabruka arī mūsu cerības, ka 21. gadsimts būs mierīgāks un harmoniskāks par aizvadīto simtgadi. Vakar sabruka Rietumu civilizācijas, kas balstīta kristietībā, demokrātijā un cilvēktiesībās, maldīgās cerībās, ka tās vērtības kļūs par universālu pamatu visai cilvēcei. Šajā karā frontes līnija iet nevis gar valstu robežām un teritoriju, bet gar vērtību robežām. Kopš 11. septembra pasaulē ir vairāk ļaunuma, vairāk baiļu un aizdomīguma, vairāk robežu, kopš otrdienas mums ir mazāk brīvības, mazāk iecietības un iespēju. Vašingtonā un Ņujorkā, Pentagons un debesskrāpji ir mums, Latvijai, daudz tuvāki nekā varam to iedomāties. Mums (Latvijai) skaidri jāapliecina, kurā pusē esam. Pasaule ir spiesta atrast izeju no strupceļa. Tie ir fragmenti no "Dienas", "Neatkarīgās Rīta avīzes", "Dienas biznesa", Latvijas TV izteiktajiem komentāriem. Tūlīt pēc notikuma Latvijas TV sāka raidīt tiešraidē, pamīšus pieslēdzoties CNN un uzklausot amatpersonu, politologu un žurnālistu viedokļus, sazvanoties ar aculieciniekiem ASV - latviešiem, kas šobrīd tur atrodas, tai skaitā Latvijas ārlietu ministru Induli Bērziņu. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga nosūtījusi līdzjūtības apliecinājumus ASV prezidentam Džordžam Bušam un visai amerikāņu tautai. "Mēs esam satriekti par vardarbību pret nevainīgiem cilvēkiem. Mēs kategoriski nosodām šo vēršanos pret cilvēci un lūdzamies par to cilvēku dvēselēm, kas gāja bojā šī drausmīgā nozieguma laikā", raksta prezidente. Arī Ministru prezidents Andris Bērziņš nosūtījis līdzjūtības apliecinājumus Džordžam Bušam. Viņš atcēlis savu vizīti uz Islandi. Savukārt vizīti Latvijā atcēlis Spānijas premjerministrs. Lidostā šorīt atcelts reiss uz Izraēlu. Vakar notika Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā nolemts veikt speciālus drošības pasākumus. Latvijā pastiprināta vēstniecību apsardze - sevišķi ASV un Izraēlas, drošības spēki, robežsardze un medicīnas iestādes kopš vakardienas ir paaugstinātā kaujas gatavībā. Pagaidām nav ziņu, ka Amerikas traģēdijā būtu cietuši Latvijas pilsoņi. Laikrakstu lielāko daļu aizņem informācija un komentāri par notikušo Amerikā, Neatkarīgā Rīta avīze ir sēru noformējumā. Latvijā nekas pietiekoši svarīgs nav noticis. Pie ASV vēstniecības Rīgā cilvēki liek ziedus un sveces. Latvijā pie daudzām mājām karogi nolaisti pusmastā. Repše aicina necelt ažiotāžu un nepārdot valūtu BNS 09/12/01 Latvijas Bankas (LB) prezidents Einars Repše aicina iedzīvotājus nepakļauties ažiotāžai un nepārdot savus valūtas krājumus. Sarunā ar žurnālistiem Repše sacīja, ka iedzīvotājiem nebūtu jāpārdod savi valūtas krājumi, īpaši aicinot to nedarīt sīkos valūtas maiņas punktos, kas radušos situāciju izmanto spekulācijām. Nepieciešamības gadījumā viņš ieteica valūtu mainīt bankās. Viņš informēja, ka pašlaik valūtas maiņas punktos Rīgā starpība starp ASV dolāra pārdošanas un iepirkšanas cenu ir līdz 15%. Tomēr LB garantē, ka dolāra kursa svārstības atbildīs visām pasaules tirgus cenu svārstībām, sacīja Repše, piebilstot, ka LB nepieļaus cenu deformāciju valstī. Repše uzskata, ka ekonomikas attīstību Latvijā iespējamā pasaules ekonomikas krīze ietekmēs tikai tādā gadījumā, ja teroristiskie uzbrukumi ASV un pasaulē turpināsies. "Ja tā notiks, saruks tā sauktais patērētāju paļāvības indekss, kad patērētāji ASV iegādāsies tikai vitāli nepieciešamas preces," stāstīja Repše. ASV ekonomika jau ilgāku laiku atradusies uz recesijas sliekšņa un līdz galējam kritumam nenonāca tikai tāpēc, ka amerikāņi turpināja iegādāties arī ekskluzīvas lietas, ne tikai pirmās nepieciešamības preces, pauda Repše. Budžetā saglabās ievērojamu deficītu NRA 09/14/01 Finansu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi valdībā 2002. gada valsts budžeta projektu, kas paredz valsts konsolidētā budžeta fiskālo deficītu 114,4 miljonu latu jeb 1,73 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir par vienu procentu mazāk, nekā sākotnēji paredzētais deficīta līmenis. Jaunais budžeta projekts ir veidots, prognozējot nākamgad sešu procentu IKP pieaugumu salīdzināmajās cenās un trīs procentu inflāciju. Turklāt, ņemot vērā Latvijas pašreizējos attīstības tempus un nākotnes iespējas, IKP prognoze valdībai iesniegtajā budžeta projektā ir lielāka par sākotnēji pieņemto. Valsts konsolidētajā budžetā ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 1,518 miljardu latu, bet izdevumi – 1,63 miljardi latu. Kā galvenais ārpolitikas un valsts drošības mērķis arī nākamajā gadā saglabāta gatavošanās dalībai NATO un Eiropas Savienībā (ES). Savukārt iekšpolitisko izdevumu lielākais pieaugums plānots izglītībai. Tā programmai Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO 2002. gadā paredzēts piešķirt par 34,66 miljoniem latu vairāk nekā šogad, kopumā 89,87 miljonus latu. Nacionālajai programmai integrācijai ES papildus paredzēts finansējums 5,3 miljonu latu apmērā. Savukārt izglītības sistēmas kopējais izdevumu palielinājums 2002. gadā paredzēts 20 miljoni latu. Kopējais veselības aprūpes izdevumu pieaugums nākamgad paredzēts 7,3 miljonu latu apmērā. Sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai paredzētais izdevumu pieaugums ir 12,86 miljoni latu. "Valdības mērķis, sastādot 2002. gada budžeta projektu, ir nodrošināt ilgtspējīgu, stabilu un līdzsvarotu ekonomikas attīstību, sekmējot iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu. Grūtajā valsts budžeta sastādīšanas gaitā ir izdevies rast līdzsvaru starp valsts attīstības veicināšanu, samazinot nodokļus, un nepieciešamajiem izdevumiem," apgalvoja G. Bērziņš. Tādēļ līdz ar valsts budžeta projektu valdībā tiek iesniegti arī grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli, kas paredz jau no nākamā gada sākt tā likmes pakāpenisku samazināšanu trīs gadu laikā no pašreizējiem 25 procentiem līdz 15 procentiem. Atsauks Kuģniecības valsts pilnvarniekus LETA 09/12/01 Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis ir iepazinies ar Privatizācijas aģentūras (PA) atzinumu par PVAS "Latvijas kuģniecība" (LK) jauno tankkuģu iegādes darījumu, un, kā informēja ministrs, acīmredzot LK valsts pilnvarniekiem būs jāatstāj ieņemamie amati. Kā skaidroja Kalvītis, PA atzinumā nepārprotami konstatēts, ka LK valsts pilnvarnieki nav pildījuši savos pilnvarojuma līgumos noteiktos uzdevumus. Ekonomikas ministrs šodien radušos situāciju pārrunājis ar PA ģenerāldirektoru Jāni Nagli. Ja aģentūras vadītājs tuvākajā laikā nepieņems lēmumu par LK pilnvarnieku atsaukšanu, ekonomikas ministrs dos rakstisku rīkojumu Naglim šo procedūru veikt. Ministrs apliecināja, ka pilnvarnieku atsaukšanai ir jānotiek līdz PA padomes sēdei, kas notiks piektdien, 14.septembrī. LK valsts pilnvarnieks Ivars Kalvišķis atturējās no komentāriem par ekonomikas ministra nodomiem. Kā norādīja pilnvarnieks, viņš vēlas iepazīties ar oficiāliem lēmumiem, kā arī to argumentāciju, turklāt jautājums par pilnvarnieku atsaukšanu ir ekonomikas ministra kompetencē. "PricewaterhouseCoopers" atzinums par tankkuģu iegādes darījumu, ko lūdza sniegt LK valsts pilnvarnieki, ir gaidāms tuvākajā laikā - līdz šīs nedēļas nogalei, prognozēja Kalvišķis. Kā ziņots, PA konstatēja, ka, pieņemot lēmumus par tankkuģu iegādi, savas pilnvaras nav pārkāpusi ne LK valde, ne padome, ne pilnvarnieki. Analizējot blakus apstākļus, uzdevumus, kas jāveic LK amatpersonām, PA konstatēja atsevišķus pārkāpumus pilnvarnieku rīcībā, nesniedzot informāciju. Atzinums sagatavots, veicot analīzi, kas pamatota uz to, kādas iespējas būtu tiesā pierādīt attiecīgo vainas pakāpi attiecīgajām LK institūcijām - valdei, padomei, pilnvarniekiem. Pieprasīs atklātību par partiju reklāmām NRA 09/10/01 Nacionālajā Radio un televīzijas padomē (NRTP) apstiprinātais likums par priekšvēlēšanu aģitāciju sola sabiedrībai beidzot izgaismot patiesās partiju priekšvēlēšanu reklāmu izmaksas. Līdz šim par reklāmu izmaksām televīzijās un radio varēja spriest tikai aptuveni - pēc pašu partiju skopās, vispārīgās informācijas un raidlaiku vidējiem reklāmas izcenojumiem, jo partiju izdevumus medijiem liedza izpaust nepieciešamība saglabāt komercnoslēpumu. Prātus jauca arī neziņa, vai politiķu parādīšanās atsevišķos raidījumos īsi pirms vēlēšanām ir apmaksāta reklāma vai vienkārši vadītāju simpātijas. Jaunais likums par priekšvēlēšanu aģitāciju noteiks, ka gan sabiedriskajām, gan komerciālajām raidorganizācijām divu nedēļu laikā pēc vēlēšanām būs jāsniedz NRTP pārskats, kurā uzskaitīti priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumi, katras partijas reklāmu apjoms, to izmaksas un finansētāji. Pēc informācijas izskatīšanas NRTP to publiskos, informēja padomes jurists Edgars Jaunups. Tas nozīmē, ka likums neļaus raidījumu veidotājiem maldināt skatītājus, priekšvēlēšanu materiālus pasniedzot kā objektīvu informāciju. Arī partijas pret šādas informācijas publiskošanu nevarēšot iebilst, jo uz priekšvēlēšanu reklāmu finansēm netiks attiecināts komercnoslēpuma statuss. Kā zināms, tieši komercnoslēpuma saglabāšanas dēļ vairāki mediji atteicās sadarboties ar Delnu partiju priekšvēlēšanu finansu atklātības projektā, kurš nav pabeigts līdz pat šai dienai, lai gan rezultāti sākotnēji tika solīti jau aprīlī. Radio un televīzijas raidījumus turpmāk nedrīkstēs pirkt, bet varēs tikai sponsorēt. Tādējādi iecerēts nepieļaut, ka interesenti ietekmē raidījuma saturu. Kā būtisks jaunievedums ir iecerēta politiskās aģitācijas aizliegšana vēlēšanu dienā. Padome neatbalstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikumu par aģitācijas aizliegšanu arī trīs dienās pirms balsošanas dienas. Priekšvēlēšanu periods noteikts ne ātrāk kā 80 dienu pirms Saeimas vēlēšanām un 50 dienu pirms pašvaldību vēlēšanām iepriekš plānoto 42 dienu vietā. Lai gan ir skaidrs, ka partijas sāks savas kampaņas ātrāk, pirms šī oficiālā priekšvēlēšanu periodā nebūs atļauts, piemēram, līmēt reklāmas plakātus, raidīt tiešās reklāmas. Deputātu kandidāti šajā laikā nedrīkstēs arī netīšām parādīties televīzijas ekrānos, izņemot, piemēram, speciālas kandidātiem rīkotas diskusijas. Likumprojekts provizoriski jau saskaņots ar Centrālo vēlēšanu komisiju, un pēc apmēram divām nedēļām to paredzēts iesniegt Saeimā. Ulmanis veidos partiju kopā ar Repši Lauku avīze 09/11/01 Pirms nepilnas nedēļas Zemnieku Savienību pametušais Guntis Ulmanis vakar paziņoja, ka kopā ar Eināru Repši veidos jaunu labēju partiju. Pēc tikšanās ar Eināru Repši, Guntis Ulmanis teicis, ka viņi bijuši vienisprātis, ka "labējo partiju spektrā Latvija nav pietiekami daudz gribas un arī spēka, lai veidotu Latvijas politiku, bet mēs ar Repši jūtam, ka varam daudz dot Latvijas politikai". Partijas dibināšanas sapulce varētu notikt pēc pusotra vai diviem mēnešiem. "Mums vēl jāvienojas par kopējiem darbības principiem un Repšem jāsakārto lietas bankā". Latvijas Zemnieku Savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis Ulmaņa paziņojumu vērtēja kā sabiedrības maldināšanu, jo, pametot LZS, Ulmanis teica, ka esot noguris no politikas. Kļuvis zināms vēl viens Repšes domubiedrs - Āris Auders- ārsts, ķirurgs, kas jau reiz darbojās Jaunās partijas valdē. Vēl viens genocīdā apsūdzētais Rīgas balss 09/10/01 Ģenerālprokuratūra Rīgas apgabaltiesai nodevusi krimināllietu, kurā par noziegumiem pret cilvēci un genocīdu apsūdzēts bijušais Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas 2. nodaļas operatīvais pilnvarotais Nikolajs Tess. Saskaņā ar apsūdzību viņš piedalījies Latvijas iedzīvotāju deportācijas 1949. gada martā. Jau ziņots, ka Tess sastādījis un parakstījis slēdzienus par 42 "kulakos" ieskaitīto ģimeņu - kopumā 138 cilvēku - izsūtīšanu uz attālām PSRS vietām speciālā nometinājumā. Strādājošiem pensionāriem pārmaksāti 220 tūkstoši Diena 09/08/01 Ignorējot Pensiju likuma prasību, pirmajā pusgadā par Ls 60 lielākas pensijas šogad turpināja saņemt gandrīz 1400 strādājošo pensionāru. No sociālā budžeta viņiem kopā pārmaksāti ap 220 000 latu. Kaut gan daļu grēkotāju izdevies atklāt un vairāk nekā trešdaļa no šīs summas ar laiku varētu atgriezties budžetā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neslēpj, ka visus pensionārus izkontrolēt nespēj. Pensiju likuma ierobežojumi, kas no 2000.gada februāra strādājošiem pensionāriem liedz saņemt par Ls 60 lielāku pensiju, valstī attiecas uz aptuveni 23 600 cilvēkiem. Taču daudzi strādājošie pensionāri turpina saņemt gan algu, gan pilnu pensiju — šogad pirmajā pusgadā vien 1382 cilvēki, Dienu informēja aģentūras preses sekretāre Edīte Olupe. Vidzemes filiālē Rīgā šogad veiktajā pārbaudē vien atklāti 600 algas un pilnas pensijas saņēmēji. Pārsvarā šīs pensijas bijušas krietni virs vidējā — 100, arī 200, 300 un pat 700 latu, stāsta apdrošināšanas pakalpojumu daļas vadītāja Elga Gabrāne. Ja šādu gadījumu atklāj, sods cilvēkam nedraud. Pensija tiek samazināta līdz Ls 60, un pārmaksātā summa no vainīgā pēc viņa izvēles ieturēta uzreiz vai pa daļām. Likums gan paredz, ka ieturēt no pensijas var ne vairāk kā 10%, kas no Ls 60 ir tikai Ls 6 mēnesī. Arī pārtraucot strādāt un saņemot atkal pilnu pensiju, 10% būtu tikai pārdesmit latu. Tādējādi lielo pensiju saņēmēji, kuriem pārmaksātās summas ir pat vairāki tūkstoši latu, budžetam šo naudu atdos tikai pēc daudziem gadiem vai, kā pieļauj E.Gabrāne, "varbūt visu arī neatdos", jo mūža ilgumam ir robežas. Pretrunīgā situācija izveidojusies, jo pensionāri nav pildījuši likuma prasību un paziņojuši VSAA par savām darba attiecībām, lai pensijas izmaksa tiktu ierobežota. Izkontrolēt, vai pensionāri to tiešām dara, nevienā likumā VSAA nav uzlikts par pienākumu, jo "aģentūra nav represīvs orgāns", teica E.Olupe. Vidzemes filiāle pārbaudi veikusi pēc savas iniciatīvas, kas prasījusi ļoti daudz pūļu, jo VSAA informācijas sistēma, kas ļaus ātri pārbaudīt datus par katru apdrošināto personu, ir tikai tapšanas stadijā. "Centāmies, bet diemžēl nevaru galvot, ka pieķerti tiks visi grēkāži," atzīst E.Gabrāne, uzsverot, ka tas ir netaisnīgi pret tiem cilvēkiem, kas arī strādā, bet godīgi saņem tikai Ls 60 pensiju. Saņemt pilnu pensiju un strādāt pamanījušies arī deputāti, piemēram, Rīgas domnieks Jānis Karpovičs. Ar VSAA tiesājas Saeimas deputāts Helmuts Čibulis, kurš gan uzskata, ka pensiju virs Ls 60 saņēmis pamatoti. Asi kritizēto ierobežojumu strādājošajiem saņemt pilnu pensiju valdība neatcels šogad, kā solīja, bet no 2002.gada 1.aprīļa. Pensionāri nerīkos mītiņu, bet sanāksmi Lauku avīze 09/11/01 Vakar Latvijas Pensionāru federācijas valdes sēde nosprieda 28. Septembrī rīkot visas Latvijas pensionāru sanāksmi. Ņemot vērā auksto un lietaino laiku, pensionāri pulcēsies kādā lielā hallē nevis zem klajas debess. Būtiskākā sanāksmes dalībnieku prasība būs saglabāt priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, kā arī prasība noteikt likuma normu, kas nepieļauj zemākas pensijas par 30 latiem (tādas ir cilvēkiem, kas nav strādājuši algotu darbu, vai ir ļoti maz un par mazu atalgojumu, tādas kā sociālās pensijas). Galīgas prasības vēl tikšot precizētas 24. septembra domes sēdē. Pārtikas ražotājiem paredz veiksmi Krievijā NRA 09/08/01 Lai gan pēc 1998. gada krīzes Latvija ir zaudējusi savas pozīcijas Krievijas tirgū, šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā ražoto pārtikas produktu eksports uz Krieviju varētu pieaugt par 30 procentiem, atzina Krievijas vēstniecības Latvijā tirdzniecības padomnieka aparāta vadītājs Jevgēņijs Tihonovs. Latvijas un Krievijas pārtikas produktu tirdzniecības bilance ir mūsu valstij pozitīva. Pērn Krievija uz Latviju veda pārtikas preces par 7 miljoniem ASV dolāru, bet Latvija uz Krieviju – par 16 miljoniem ASV dolāru. "Mēs ļoti labi atceramies Latvijas ražotāju – Latvijas balzama, Laimas, Dzintara – produktu kvalitāti," sacīja J. Tihonovs, norādot, ka Latvijai veiksmīgākam pārtikas produktu eksportam jāuztur labas attiecības starp Rīgu un Maskavu, Sanktpēterburgu un Ņižņijnovgorodu, kur dzīvo miljoni potenciālo Latvijas produktu patērētāju. Piemēram, Maskavai dienā esot jāpabaro 20 miljoni cilvēku (9 miljoni maskaviešu, 4 miljoni iebraucēju un 7 miljoni Maskavas apgabalā dzīvojošo). Savukārt visas Krievijas pārtikas tirgus, pēc ekspertu vērtējuma, esot 60 miljardu ASV dolāru liels. Kā Latvijas eksportspējīgākos pārtikas produktus J. Tihonovs minēja sulas, zivju produkciju, sierus, Spilvas ražojumus un Rīgas dzirnavnieka ātri vāramo pārslu produkciju. Krievija būtu gatava ievest Latvijā zivis kā izejvielu konservu ražošanai un pēc tam atpirkt gatavo produkciju. J. Tihonovs arī pieminēja zivju pārstrādes uzņēmuma Kaija ieceres Krievijā veidot zivju pārstrādes rūpnīcas. Latvijā ražoto sulu eksporta iespējas uz Krieviju viņš skaidro ar to, ka Krievijā viens iedzīvotājs gadā patērē apmēram 7 litrus sulas, savukārt Eiropā vidēji – 30 litru. Tātad sulu patēriņš varētu pieaugt. J. Tihonovs piebilda, ka pirms trim gadiem situācija Krievijas pārtikas ražošanā bijusi kritiska, jo pieaugošais importa apjoms radīja draudus ekonomikai. Pašlaik Krievijas vietējie uzņēmumi saražo 80 procentus nepieciešamā patēriņa un tur, tāpat kā nesen Latvijā, ir sākusies vietējo produktu reklamēšana ar saukli Izvēlies Krievijas preci. Dreiliņu masīvam ļauj sagrūt NRA 09/10/01 Dreiliņu nepabeigtās daudzdzīvokļu mājas pirms Rīgas robežas, aiz Pļavniekiem, pie A. Deglava un Lubānas ielas krustojuma, pa šiem gadiem saviem treniņiem izmantojuši gan ugunsdzēsēji, gan zemessargi un pat Latvijas alpīnisti. Savukārt pagrabos naktsmājas savulaik atradis ne viens vien bezpajumtnieks, tukšajos pagalmos redzamas paliekas no zagtas un vēlāk sadedzinātas automašīnas. Taču tagad deviņstāvu ēkas stāv tukšas, atsevišķās istabās no mitruma saaugušas sūnas, šur tur izlūzušas vai izlauztas sienas, dzelzsbetona ēkas skārusi korozija. Jautājums par Dreiliņu masīva atjaunošanu aktualizēts, sākot pilsētas attīstības mērķprogrammas apspriešanu domē - šajā programmā minēta arī dzīvojamā masīva Dreiliņi II reģenerācijas projekta realizācija. Pašvaldību dzīvojamā fonda palielināšnas nepieciešamība ir aktuāla arī sakarā ar piedāvātajiem grozījumiem likumā Par dzīvojamo telpu īri, kas paredz no denacionalizētajām mājām izliekamos iedzīvotājus izvietot pašvaldības dzīvokļos. Jau tagad pašvaldība nespēj ar dzīvokļiem nodrošināt savus iedzīvotājus - pašvaldības dzīvojamais fonds ir nolietojies, turklāt lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti. Rīgā rindas kārtībā iespējams tikt tikai pie tāda dzīvokļa, kura īrnieks nomiris un dzīvokli nav paguvis privatizēt, kā arī pie dzīvokļiem, kuru īrnieki izlikti ar tiesas spriedumu. Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs atzina, ka, izveidojot Dreiliņu masīvu, varētu iegūt ap 680 dzīvokļu, taču šī masīva atjaunošanai vajadzētu ap 30 miljonus latu. Lai Dreiliņu daudzstāvu ēkas atjaunotu, vajadzīgs domes lēmums, taču pats J. Karpovičs balsotu pret šo ēku atjaunošanu to sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Jau pirms četriem gadiem runāts, ka Dreiliņu masīva atjaunošanai nepieciešami 25-30 miljoni latu, taču pa šiem gadiem ēku stāvoklis ir pasliktinājies un nepieciešama jauna ēku ekspertīze. "Inženierkomunikācijas ir sapuvušas, siltumtrase, ūdens trase - tas viss jātaisa no jauna. Šī masīva izbūvei būtu jāizveido arī veikali, pasts, transports. Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektora vietas izpildītājs Jānis Liņķis stāstīja, ka lēmums par Dreiliņu dzīvojamā masīva būvniecības apturēšanu pirms aptuveni 10 gadiem esot pieņemts tehnisku un politisku apsvērumu dēļ. "Pie papildu slodzes blakus esošajos mikrorajonos dzīvojošajiem pasliktinātos ūdens padeve, papildus bija jāpievelk siltums un kanalizācija. Turklāt mēs cīnījāmies pret migrantiem, kuriem dzīvokļus piešķīra pirmām kārtām," stāstīja J. Liņķis. RD Finansu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš atzīst, ka "Rīgas budžeta kopējais apjoms kopš 1991. gada ir strauji palielinājies. 1993. gadā pilsētas budžets bija tikai 28,9 miljoni latu, bet 2001. gadam kopējie budžeta ieņēmumi jau tiek plānoti 164,75 miljonu latu apmērā. Augot pilsētas ieņēmumiem, palielinās arī budžeta izdevumi, kuru lielākā daļa tiek ieguldīta Rīgas saimniecības attīstībā". 2001. gada pilsētas budžeta sadaļā Investīcijas no aizņēmuma līdzekļiem dzīvokļu saimniecībai paredzēti 230 000 latu dzīvojamā fonda jumtu remontam, 5000 lati - skolu un bērnudārzu katlumāju rekonstrukcijas projektēšanai un 24 300 lati dzīvojamā masīva Ziepniekkalns 2 trīs nepabeigto dzīvojamo māju projektēšanas un būvniecības pabeigšanai. Pujāts atgādina par konkordātu Rīgas balss 09/10/01 Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujāts nosūtījis vēstuli Saeimas deputātiem, paužot savu neizpratni par vilcināšanos ratificēt līgumu ar Svēto krēslu. Ideja par šādu līgumu radās jau 1996. gadā, kad pēc toreizējā premjera Andra Šķēles rīkojuma tika izveidota darba grupa Latvijas līguma ar Svēto krēslu sagatavošanai. Valdība to parakstīja tikai pērn, bet Saeima to nav ratificējusi. Kardināls šajā sakarā uzsver, ka drīz būs vēlēšanas, bet līgums nav ratificēts. Tomēr Saeimas partiju vidū nav vienprātības par šo jautājumu, nav skaidrs, kas notiks ar pārējām konfesijām un viņu tiesībām uz šādiem līgumiem. Deputāti gaidot Saeimas Ārlietu komisijas atzinumu, bet ātra vienošanās nav paredzama. Nacionālā teātra zāle avārijas stāvoklī NRA 09/11/01 Sestdienas naktī Latvijas Nacionālā teātra skatītāju zālē pāris kvadrātcentimetru platībā nobrukušais griestu apmetums licis atcelt Liepājas teātra viesizrādes un piespiedis Rīgas domi pievērst uzmanību teātra skatītāju zālei, kuru bija iecerēts remontēt tikai nākamā gada vasarā. Lai gan Rīgas reģionālā valsts darba inspekcija vakar izdevusi rīkojumu par Nacionālā teātra skatītāju zāles darbības apturēšanu, ņemot vērā to, ka zāles griesti ir avārijas stāvoklī, teātrī turpinās mēģinājumi. Tuvāko divu nedēļu laikā iecerēts apzināt skatītāju zāles griestus, šim nolūkam zālē uzstādot īpašu pacēlāju. Pagaidām Latvijas Nacionālā teātra vadība, vienojoties ar Liepājas teātri, viesizrādes Nacionālajā teātrī pārceļ uz laiku no 25. līdz 30. septembrim, skatītājiem atgādinot, ka visas iegādātās biļetes ir derīgas. Rīgas domes Īpašumu pārvaldes priekšnieks Oļegs Burovs atzinis, ka jau šonedēļ Rīgas dome varētu izsludināt konkursu vai cenu aptauju par tiesībām veikt Latvijas Nacionālā teātra skatītāju zāles restaurācijas projekta izstrādi. Līdz šim plānotajiem teātra rekonstrukcijas darbiem, kā arī teātra piebūves celtniecībai dome no Privatizācijas fonda līdzekļiem piešķīrusi aptuveni vienu miljonu latu. Kad būs noskaidrots, vai zāles remontdarbi jāveic nekavējoties, varētu izlemt, kādā secībā jāveic pārējie remontdarbi un cik līdzekļu tam nepieciešams. Jaunie strēlniekus novieto pazemē Diena 09/08/01 Finansu un politikas neietekmēta astoņu jaunu latviešu un astoņu vāciešu arhitektu un arhitektūras studentu apjomīgā koka maketā iegrožota Rīgas centra vīzija jau no sestdienas aplūkojama Valsts mākslas muzejā. Šajā projektā galvenais nav iegūto ideju īstenošana dzīvē, bet gan līdz šim nebijusi iespēja aptvert Rīgas centra nākotnes attīstību — bez jebkādiem ierobežojumiem, Dienu informēja Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs. Turklāt projekts aptver šo Rīgas centra daļu kā vienotu kompleksu. Veselu mēnesi šajā Vācijas fonda Jurgen Ponto– Stiftung finansētajā vasaras arhitektūras Riga4Sights darbnīcā jaunieši starp datoriem un rasējumu ruļļiem centās veidot savu interpretāciju četru Rīgai svarīgu vietu — Republikas laukuma, Okupācijas muzeja un tā apkaimes, Centrālās dzelzceļa stacijas un krastmalas — attīstībai. Darbs notika pārsvarā jauktās četrās grupās, tām sadarbojoties. "Savā projekta daļā vēlējāmies parādīt Latvijas vēstures sarežģītā laika plūdumu — rast valodu cilvēkiem tik delikātai un emocijām pārpildītai vietai, kas radītu arī jaunu identitāti Rīgai," stāsta Okupācijas muzeja projekta dalībnieks vācietis Larss Krukebergs. Šā projekta autori esošo muzeju kā sasaluša laika simbolu piedāvā iekapsulēt dzintarveida stikla apvalkā, pagātnes ekspozīciju novirzot pazemes dzīlēs, bet nākotni atsevišķas ēkas — "panteona" — veidā pievirzot pie Akmens tilta. Visu trīs virszemes ēku un apakšzemes ansamblis veidotu jaunu Nacionālo muzeju. Tagadni simbolizējošā ēka atrastos starp "iesaldēto" muzeju un nākotnes ēku. Pazemē novirzīts tiek arī Strēlnieku piemineklis, darot to pieejamāku apskatei, savukārt "nākotnes ēkā būtu vieta mākslai, tur tiktu lasīti, piemēram, dzejoļi, kas vēl nav sacerēti," stāsta Larss. Akmens tilts nākotnē varētu kļūt par tiltu gājējiem, uzskata krastmalas projekta dalībnieki, paužot cerību, ka Rīga nākotnē kļūs bagātāka par vēl diviem tiltiem un krastmala kļūtu par atpūtas zonu. Šīs grupas četru dalībnieku viedokļi izrādījās tik atšķirīgi, ka grupa sadalījās. Abi vācu jaunie arhitekti strādāja pie Daugavas krasta kā pie mākslas objekta — radot plastisku upes krasta plūdlīniju, savukārt latvieši centās promenādi veidot ģeometriski, respektējot pilsētas vēsturisko ielu tīklu, stāsta projekta dalībniece Inese Pavlova. Jaunbūvētie objekti šeit būtu nelieli, neaizsedzot Vecrīgas panorāmu. "Mēs vēlējāmies radīt jaunu Rīgas apbūves daļu, pievelkot pilsētu tuvāk Daugavai, jo bez apbūves tas nenotiktu," stāsta Republikas laukuma un tā apkārtnes projekta dalībniece Linda Krūmiņa. Pasažieru ostas projekts piedāvā tuvināt Vecrīgai, savukārt tā sauktās Citadeles ēkas stāvvietas vietā un aiz tās patlaban neapbūvētajā rajonā veidot dzīvojamo un sabiedrisko ēku rajonu. Valsts mākslas muzejā izstādi varēs aplūkot līdz 21.septembrim. Spridzekļi pret Baltijas ogotājiem NRA 09/08/01 Ogu lasītāji no austrumiem pēdējos gados kļuvuši par Zviedrijas sērgu. Tā uzskata vietējie iedzīvotāji, kuru mežos arī šoruden ražu vāc ārzemju ogotāji. Konflikta kulminācija notika pirms mēneša, kad 2. augusta naktī meža malā tika uzspridzināta vientuļi novietota automašīna ar diviem tajā guļošiem ogu lasītājiem no Baltijas. Dīvainā kārtā abi vīrieši palika dzīvi, taču spridzeklis bija pietiekami spēcīgs, lai viņus nogalinātu. Sākumā zviedru avīzēs tika publicēta ziņa, ka abi cietušie ir no Latvijas, bet nedaudz vēlāk izrādījās, ka tie ir Lietuvas pilsoņi. Jaunākais no upuriem – 24 gadus vecais tieslietu students Marus Makevičus – joprojām nesaprot, kāpēc viņa automašīna tika uzspridzināta. Viņš Jokmokas pašvaldības mežos bija ieradies jau pirms divām nedēļām un katru dienu cītīgi lasījis lācenes. Pēc brīnumainās izglābšanās otrs uzspridzinātās automašīnas pasažieris 56 gadus vecais lietuvietis atgriezās dzimtenē. Taču Marus joprojām lasa ogas zviedru mežos, jo nauda viņam esot vajadzīga jaunam datoram. Zviedru policija sākumā bija pārliecināta, ka atentāta iemesls ir Austrumeiropas mafiju savstarpējā izrēķināšanās. Taču tagad ir skaidrs – spridzekļa izgatavotāji un atentāta autori ir četri vietējie jaunieši, kas patlaban atrodas apcietinājumā izmeklēšanas cietumā. Jokmokas policijas priekšnieka vietnieks presei neslēpj pārsteigumu, ka vainīgie izrādījušies paša tautieši. Tomēr viņš uzsver, ka līdz ar ārzemju ogotājiem Jokmokā ierodoties arī krimināli elementi. Ogu sezonā noziegumu skaits ziemeļu reģionos palielinoties divkārt. Firmas, kuras ārzemēs vervē cilvēkus ogu lasīšanai Zviedrijā, solot fantastisku peļņu, kas nekad nepiepildās. "Par ogu lasīšanu te maksā tik maz, ka zviedri paši nav gatavi to darīt, tāpēc naivi cerēt, ka ārzemnieki varēs nopelnīt piesolīto summu," ironizē piektdienas Aftonbladet. Polijā, piemēram, par meža ogu lasīšanu Ziemeļzviedrijā vietējās firmas piesola līdz 2000 latu peļņu, taču realitāte ir pavisam citāda. Ogu nepietiek, darba nepietiek, un ogotāji ķeras pie zagšanas, lai dabūtu naudu atceļam uz dzimteni. Šādi gadījumi Ziemeļzviedrijā kļuvuši par sistēmu, par zagšanu arestēto ogotāju vidū ir arī tie, kas peļņā devušies no Latvijas. Pagājušajā gadā Jokmokā ogoja darba meklētāji no Taizemes, Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas un Indijas. Sezona beidzās ar skandāliem un nesamaksātām algām. Taizemiešu ogotājus zviedru valsts bija spiesta nogādāt atpakaļ dienvidu puslodē uz sava rēķina. Tāpēc zviedru iestādes ogotājiem sezonas darbiem darba atļaujas vairs neizsniedz. Tomēr šoruden atkal 30 000 ogu lasītāju esot klāt. Galvenokārt no Polijas un Baltijas ar tā saucamajām tūristu vīzām. Taču situācija zviedru ogu mežu zonā ir vairāk nekā nokaitēta. Vietējie uzskata, ka līdz ar ogotājiem vairojas arī zādzības. Pērn kāds nezināms cilvēks mēģināja sašaut Polijā reģistrētas automašīnas logus. Šogad, augustā, četri 18–23 gadus veci zviedru jaunieši mēģināja uzspridzināt lietuviešu ogu lasītājus viņu pelēkajā Opel Ascona automobilī. Trīs no viņiem noliedz savu vainu joprojām, bet ceturtais apgalvo – neesot zinājis, ka mašīnā divos naktī guļ divi cilvēki. Policija apgalvo, ka slepkavības mēģinājuma motīvs vēl neesot noskaidrots, taču viens ir skaidrs – Jokmokas problēmas var kļūt par ogotāju dzīvības vai nāves jautājumu. Skolas tualetēs uzstāda videokameras NRA 09/10/01 Lai uzlabotu skolēnu drošību un kārtību skolā, Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolā šogad tualetēs uzstādītas novērošanas videokameras. Savukārt skolas filiālei ierīkotas magnētiskās durvis. Mācību iestādes vadība paskaidroja, ka ēkā, kurā mācās pamatskolas klašu skolēni, pa vienai videokamerai uzstādīts tikai zēnu tualetēs, kur notiekot vislielākās nekārtības, un tas ticis darīts pašu skolēnu drošības labad. Pagājušajā mācību gadā skolā bijis gadījums, kad vecāko klašu skolnieki fiziski iespaidojuši kādu jaunāku skolnieku, turklāt tualetē nereti jaunākajiem skolniekiem tiekot atņemta kabatas nauda. Videokameras pasargāšot tualetes telpas arī no izdemolēšanas. Pedagogi esot bezspēcīgi pret nekārtībām tualetēs. Ja no rīta tur tiekot nolikts tualetes papīrs un ziepes, tad pēc neilga laika apkalpojošajam personālam to nākas ķeksēt ārā no podiem. Videokameras neesot novirzītas uz tualešu kabīņu pusi, bet gan uz pārējo telpas daļu - neviens zēnu tualetes apmeklētājs netikšot novērots brīdī, kad tas kārtos dabiskās vajadzības. Savukārt 5. vidusskolas filiālē, kur mācās vidusskolnieki, šogad ierīkotas magnētiskās durvis. Katram skolēnam tiks izsniegta magnētiskā karte, ar kuras palīdzību varēs iekļūt un izkļūt no skolas ēkas. Skolas vadība uzsvēra, ka arī šīs durvis uzstādītas skolēnu un skolotāju drošībai, jo nereti ieklīstot svešu jauniešu grupas, pret kuru agresiju nevarot aizstāvēties ne skolotāji, ne arī skolēni. Turklāt pagājušajā mācību gadā tika konstatēti vairāki gadījumi, kad 5. vidusskolā ieradās personas no ielas, kas mācību iestādes audzēkņiem piedāvāja iegādāties narkotiskās vielas. Skolēnu vecāki esot piekrituši gan videokameru uzstādīšanai tualetēs, gan arī magnētisko durvju ierīkošanai. Iznīcina dižakmeni Sērenē NRA 09/14/01 Aizkraukles rajona Sērenes pagastā pāršķelts un aizvilkts no savas vietas vairāk nekā 20 kubikmetru lielais Pliķu dižakmens, kurš tur bija atradies 15 tūkstošus gadu. Jau 1999. gada pavasarī brīvmākslinieks Roberts Zvagūzis mēģināja pāršķelt un aizvest uz Aizkraukles rajona Sērenes pagasta iedzīvotājas Vijas Upītes zemes esošo Pliķu dižakmeni. Pagājušajā nedēļā sadalītais akmens izrauts no zemes mājvietas un aizvests. To neglāba daudzu sēreniešu un vides draugu satraukums, jo mēmo milzi neaizstāvēja neviens no tiem, kuru pienākums bija to darīt. Notikušais pierāda, ka var tikt apdraudēti un iznīcināti arī citi ainavu bagātinoši, vērtīgi, līdz šim neskarti dabas objekti. Viens no iemesliem ir gluži formāls, proti, akmens līdz šim nav bijis iekļauts ne aizsargājamo kultūras, ne aizsargājamo dabas objektu sarakstos. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas zemes īpašniecei V. Upītei akmens bijis vienaldzīgs, viņa brīvmāksliniekam R. Zvagūzim un akmeņkalim Imantam Feldbergam ļāvusi ar to rīkoties, kā viņi vēlas. Sērenes pagasta padome R. Zvagūzim izdevusi atļauju rīkoties ar akmeni pēc viņa ieskatiem. Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija neuzskatīja par nepieciešamu saglabāt akmeni neskartu. R. Zvagūzis ikvienam, kurš grasījies traucēt viņa nodomus varējis uzrādīt Valsts ģeoloģijas dienesta izziņu par laukakmens aizsardzības režīmu. Dabas pieminekļu pētnieks Jānis Cepītis pastāstīja, ka sašķeltā Pliķu dižakmens abas daļas uz Rīgu aizvestas divās platformās. To svars bijis atbilstoši 62 un 24 tonnas, bet akmens ieplaka piepildīta ar zemi. Būs ielu svētki bērnu un jauniešu priekam Diena 09/14/01 Lai veicinātu bērnus un jauniešus lietderīgi pavadīt brīvo laiku, otro gadu pēc kārtas notiks Latgales priekšpilsētas ielu svētki. Kā Dienu informēja rajona izpilddirektors Guntis Grīnbergs, šogad dažādiem sporta veidiem un atrakcijām bagātie svētki notikšot piektdien, 14.septembrī, plkst.15 Pļavniekos, Ulbrokas ielā, 92.vidusskolas sporta laukumā. Tos rīko izpilddirekcija, sadarbojoties ar Rīgas domes sporta pārvaldi, priekšpilsētas sporta sektoru un bērnu un jaunatnes centru Daugmale. Visi dalībnieki — pasākums galvenokārt esot orientēts uz skolēniem — varēšot ņemt dalību gan strītbolā, futbola soda sitienos, svara bumbu celšanā, jautrības stafetē, kā arī šahā, dambretē un daudzos citos sporta veidos. Klātesošos priecēs karatē un aerobikas paraugdemonstrējumi un koncerts, kur piedalīsies 92.vidusskolas un Daugmales radošie kolektīvi. Īpaši bērniem varētu būt interesanti piedalīties modes skatē, zīmēšanas konkursā. Katrā pasākumā labākajiem tiks pasniegtas arī piemiņas balvas. Laiks ir īsti rudenīgs... Pagājušās nedēļas nogalē un šīs nedēļas sākumā bija neparasti auksts pat priekš rudens sākuma - temperatūra dienā bija tikai +8-+10oC, naktī - tuvu salnām (+3oC). Ceturtdien un arī šodien jau ir nedaudz siltāks, lietus līst katru dienu, un sēnes aug griezdamās – mežs ir pilns ar baravikām, bekām u.c. rudens sēnēm. Arī dārzi mūs priecē ar savām veltēm – kāpostiem, burkāniem, gurķiem, tomātiem, taču tiem gan lietus nenāk par labu, nu vismaz ne jau tad, ja līst katru dienu... Dārzos jau parādās rudenīgās mārtiņrozes, bet vēl krāšņi zied arī dālijas un gladiolas.