K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 212: 2001. g. 15. - 21. septembris Sociāldemokrāti atliek lēmumu par Satversmes grozījumu projektu BNS 09/16/01 Pēc vairāk nekā stundu garām debatēm sociāldemokrātu partijas dome vienkārši atlika jautājumu par partijas līdera Jura Bojāra izstrādāto Satversmes projektu, norādot, ka ne visi ar to ir iepazinušies un to apspriest varētu nākamajā domes sēdē. Domniekiem bija izdalīti Satversmes grozījumi līdz 7. nodaļai. Bojāram bija pilnīgāks projekts. Debatēs par Satversmes grozījumiem aktīvi iesaistījās Bojāra oponents Imants Burvis, kurš domniekiem pat iesniedza rakstisku aicinājumu uzmanīgi izvērtēt Bojāra izstrādātās Satversmes projektu, jo tas apdraudot demokrātijas nosacījumus. Burvis norādīja, ka Satversmes labojumos paredzēts paplašināt prezidenta pilnvaras tik lielā mērā, ka tas apdraudēs demokrātiju. Burvis arī aicināja negrozīt pašreizējo Satversmi. Savukārt Bojārs aktīvi aizstāvēja izstrādātos labojumus, skaidrojot šo nepieciešamību ar starptautiskām normām un to, ka viņš jaunajā Satversmes variantā iestrādā Eiropas pamattiesību un sociālo hartu. Bojārs sola līdz nākamajam partijas kongresam pabeigt labojumus un izdot jauno Satversmes variantu atsevišķā brošūrā. Pēc projekta izskatīšanas kongresā viņš gatavojas rīkot starptautisku konferenci, pieaicinot ekspertu projektu izvērtēšanai, kā arī iesaistot diskusijā sabiedrību. Bojārs, prezentējot domniekiem Satversmes labojumu projektu, stāstīja, ka viņa vadītajai darba grupai vēl jāizstrādā aptuveni 20 lappuses, kurās, izņemot pašvaldību nodaļu, būs mazāk svarīgas daļas. Darbu Bojārs cer pabeigt līdz gada beigām, labotajā Satversmē būšot 13 pašreizējo 8 nodaļu vietā. 1.maijā sociāldemokrāti konferencē atbalstīja Bojāra ieteiktos Satversmes labojumus, kas paredzēja tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanu. Jauno projektu tautas nobalsošanai plānots virzīt 2002.gada janvārī, bet referendumam noteikti jānotiek līdz 8.Saeimas vēlēšanām. Satversmes projekts paredz arī izveidot tādu jaunu institūciju kā Valsts padomi, kurā būtu Saeimas priekšsēdētājs, premjerministrs, Augstākās un Satversmes tiesas priekšsēdētāji un citas personas, kuru uzdevums būtu konsultēt prezidentu dažādos jautājumos. Grozījumi arī paredz ombudsmeņa jeb cilvēktiesību valsts pilnvarotā institūta izveidi, kas pēc iedzīvotāju sūdzībām pārbaudītu ierēdņu un valsts amatpersonu darbu. Latvijas 1922.gadā pieņemtā Satversme kopš neatkarības atjaunošanas grozīta tikai četras reizes un katru reizi ar lielu piesardzību - tajā samazināts vēlētāju vecuma cenzs līdz 18 gadiem, ietverta Satversmes tiesas dibināšana, pagarinātas parlamenta un prezidenta pilnvaras, paplašinātas valdības pilnvaras Saeimas brīvdienu laikā, precizēta tiesnešu iecelšanas kārtība, definēts, ka valsts valoda ir latviešu valoda, un pievienota jauna nodaļa par cilvēktiesībām, kuras trūkuma dēļ Satversme kritizēta kā nemoderna. Lai Bojāra izstrādātā Satversme nonāktu līdz parlamentam, sociāldemokrātiem būs jāsavāc ne mazāk kā desmitās daļas vēlētāju paraksti. Latvijā ievērojami pieaug iekšzemes kopprodukts LETA 09/20/01 Šā gada 2.ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā palielinājies ievērojami straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija, šā gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2000.gada 2.ceturksni, Latvijā IKP palielinājies par 9,2%, kamēr Igaunijā, pēc sākotnējām aplēsēm, tas palielinājies par 5,2%, bet Lietuvā - par 5,6%. Bet šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 8,8%. IKP palielinājumu veicināja apjomu kāpums tirdzniecībā - par 11,2%, transporta un sakaru jomā - par 14%, apstrādes rūpniecībā - par 10,6% un komercpakalpojumos - par 13,1%. Šā gada 2.ceturksnī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 797 lati, bet 1.ceturksnī - 738 lati. Cīņa ar nabadzību nesokas, kā bija cerēts Diena 09/17/01 Ar vairāku mēnešu kavēšanos valdība drīzumā varētu apstiprināt nabadzības novēršanas rīcības plānu. Tā ieviešanai nepieciešamie 1,68 miljoni latu budžetā pagaidām gan nav paredzēti. Paužot labo gribu cīnīties ar Latvijā augošo nabadzību, pērn augustā valdība apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto nabadzības novēršanas stratēģiju. Lai dokuments nepaliktu uz papīra, līdz šā gada martam valdībai bijā jāizstrādā nabadzības novēršanas rīcības plāns, apkopojot konkrētus katrai ministrijai veicamos pasākumus šajā jomā. Ar vairāku mēnešu nokavēšanos, jo plānu nepilnību dēļ vajadzēja pārstrādāt, tagad tas nonācis valdībā. LM Sociālās politikas attīstības departamenta direktore Gunta Robežniece Dienai neslēpa, ka rīcības plānā ierakstīto pasākumu ietekme uz nabadzības samazināšanu būs diezgan minimāla. Taču svarīgi esot beidzot "spert pirmo soli", lai šos jautājumus tiešām sāktu risināt. Zināms kavēklis nabadzības problēmas risināšanā esot ministriju mazā pieredze un zināšanu trūkums, jo ir skaidrs, ka viena pati Labklājības ministrija to paveikt nevar. Lai īstenotu rīcības plānā ietvertos pasākumus 2002.- 2004.gadā, no valsts budžeta kopā visām ministrijām būtu nepieciešami 1,68 miljoni latu. Kā sacīja G.Robežniece, aprēķini par finansējumu būtu jāpapildina, jo par dažiem pasākumiem nav skaidrs, vai valsts budžetā nauda tiem ir paredzēta. Piemēram, Zemkopības ministrija trūcīgo lauku sieviešu apmācībai biznesā pieprasījusi 624 000 latu, taču, iespējams, šo programmu būtu iespējams "pabāzt apakšā" citām lauku attīstības programmās, kas tiek finansētas no starptautiskiem līdzekļiem. Stratēģija paredz nabadzību novērst divos virzienos: strādājot ar sekām un palīdzot tiem, kas jau ir nabadzīgi (bezmaksas veselības aprūpe, sociālā palīdzība), kas ir mazākā daļa, un strādājot ar nabadzības cēloņu novēršanu, kas balstīta uz tautsaimniecības attīstību, tai skaitā uzņēmējdarbības vides uzlabošana, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, jaunu darba vietu radīšana u.c. G.Robežniece par būtisku minēja LM ieceri veidot jauniešiem prakses vietas pie darba devējiem, kas ļautu ar valsts atbalstu gadā nodarbināt ap 450 jauniešu, kuri bieži pieredzes trūkuma dēļ, apgūstot profesiju, kļūst par bezdarbniekiem, kā arī veidot jaunas darba vietas. Vienlaikus valdībai jālemj, vai atvēlēt 100 000 latu gadā nabadzības monitoringa sistēmas izveidei. Nauda nepieciešama, lai veiktu regulārus mājsaimniecības budžeta pētījumus, ko Centrālā statistikas pārvalde līdz šim veikusi par ārvalstu naudu. Ārzemju prese par Latviju Lauku avīze 09/20/01 Latvijas attiecības ar Krieviju noteikti uzlabosies, intervijā Krievijas laikrakstam "Komsomolskaja pravda" uzsver Latvijas Ministru prezidents. Nopietnu impulsu attiecībām devusi ārlietu ministra vizīte Maskavā un abu valstu prezidentu tikšanās Austrijā, atzīst Latvijas valdības vadītājs. Runājot par Latvijas prioritātēm - Eiropas Savienību un NATO, premjers laikrakstam uzsver, ka dalība šajās organizācijās ir veids, kā sasniegt Latvijas mērķus - valsts attīstības ilglaicīgu perspektīvu un stabilitāti. "Komsomolskaja pravda" intervē arī Pareksa bankas vadītāju, kurš jautājumā par abu valstu attiecībām izsakās šādi: "Latvija vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar Krieviju. Šī saikne nekad nav pārtrūkusi un nepārtrūks, lai gan pašlaik attiecības ar Krieviju ir diezgan saspīlētas. Katra puse izmanto propagandu, lai aizstāvētu savas valsts intereses. Un man šķiet, ka Latvijai ar Krieviju diezin vai izdosies izveidot draudīgas attiecības bez trešās puses iejaukšanās. Man šķiet, ka situācija uzlabosies pēc tam, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, savu likumdošanu pielīdzinot ES likumdošanas aktiem." Krievijā "Nezavisimaja gazeta" publicē Lietuvas aizsardzības ministra rakstu, kurā, uzsverot šīs Baltijas valsts politikas atvērto un neagresīvo raksturu, tiek skaidroti Lietuvas motīvi centieniem iestāties NATO un nākotnes plāni. Laikraksts izceļ oficiālās Viļņas viedokli, ka šis solis nāks par labu arī Krievijai. Somu "Helingin Sanomat" pauž uzskatu, ka Baltijas valstu iespējamā uzņemšana NATO varētu izmainīt stratēģisko līdzsvaru ap Baltijas jūru, vienlaikus atzīstot, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pievienošanās šai organizācijai ievērojami palielinātu to drošības sajūtu. Poļu "The Warsaw Voice" raksta par Polijas un Lietuvas attiecībām agrāk un pēdējā desmitgadē kopš Lietuvas neatkarības atjaunošanas. Lai arī daudzus gadus abu valstu vidu valdījis neuzticēšanās gars, šobrīd attiecības raksturojamas kā draudzīgas un sadarbību veicinošas, atzīmē laikraksts. Vēl "Nezavisimaja gazeta" raksta par to, ka "Latvijā tiek gatavota tiesas prāva pret veterānu - čekistu", uzsverot, ka lieta ir politiska. Nīderlandes "De Volskrand" publicē reportāžu par Latvijas ostām. "Baltijas ostas vienmēr bijušas stratēģiski nozīmīgas. Ne velti krievi orientējušies uz Latvijas ostām Liepāju, Ventspili un Rīgu," uzsver laikraksts. Aug ziedojumu apjomi Repšem un viņa partijai BNS 09/18/01 Nepilna mēneša laikā Latvijas Bankas (LB) prezidenta Einara Repšes honorāram ir saziedoti vairāk nekā 33 tūkstoši latu, bet jaunveidojamajai labējai partijai vairāk nekā 7 tūkstoši latu. Par to informēja LB preses sekretārs Edžus Vējiņš. Repšes honorāram domātajā "Hansabankas" kontā kopā ir saziedoti 33 050 latu, 5500 ASV dolāru, kā arī 296 spāņu pesetas un 3449 itāliešu liras. Savukārt jaunveidojamās partijas kontā ir ieskaitīti 7602 lati. Repšes jaunajai partijai 2000 latu ir ziedojis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kas jau iepriekš pieļāva iespēju ziedot partijai. Jaunās partijas darbības nodrošināšanai 311 latus ziedojis Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes loceklis un Jūrmalas ATU, SIA direktors Juris Visockis. Jaunveidojamajai partijai 1000 latu ziedojis arī Liepājas uzņēmējs Juris Aizezers. Viņš ir tādu uzņēmumu kā Liepājas eļļas ekstrakcijas rūpnīca, a/s "Falck apsargs" un a/s "Liepājas maiznieks" padomēs. Citi ziedotāji Repšes honorāram ir uzņēmuma "Dati" vadītājs un viens no jaunās partijas potenciālajiem biedriem Valdis Lokenbahs, kas ir ziedojis 1000 latu. Repšes honorāram 10 000 latu ziedojis Aivars Bergers, bijušais Rīgas apdrošināšanas sabiedrības prezidents. Tagad viņš ir SIA "Eko Reverss" valdes loceklis, Latvijas vadošo apdrošinātāju ieguldījumu sabiedrības padomes loceklis un vairāku citu uzņēmumu un sabiedrību padomju pārstāvis. 10 000 latu ziedojis arī biznesa augstskolas "Turība" valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Repšem 5000 ASV dolāru ziedojis advokāts Ainars Dzelze. Jaunās partijas veidotājam ziedojušas arī tādas privātpersonas kā Dace Vīksna un Iveta Sarkane, katra 500 latu. Pirmajās divās nedēļās kopš kontu atvēršanas "Hansabankā" Latvijas Bankas prezidenta topošajai partijai naudu bija atvēlējušas 29 fiziskas un juridiskas personas, kas kopā saziedojušas vairāk nekā 60 tūkstošus latu. Tomēr, tā kā viens 50 000 latu ziedojums nebija noformēts atbilstoši likumam, kas ļauj vienai personai ziedot ne vairāk kā 25 000 latu, tas atdots ziedotājam. "Baltijas Starptautiskās bankas" ziedojums bijis 50 000 latu, un tas neatbilst likumam, kas ļauj ziedot vienai personai ne vairāk kā 25 000. Tas atdots ziedotājam, un līdz ar to Repšes darba samaksai bija ziedots 8591 lats. Desmit personas bija ziedojušas partijas darba veidošanai, kas kopā bija 3801 lats. Repšes darbam no sabiedrībā pazīstamām personām 2500 latu ziedojis ebreju kopienas līderis Grigorijs Krupņikovs, 5000 latu ziedojis Ojārs Kehris, būvfirmas "Velve" vadītājs Andris Kreislers - 1000 latu, pārējie ziedojumi ir mērāmi desmitos latu, no viena vairāk. Ziedojuši ir Linards Liberts, Baiba Bolšaite, Daina Krūmiņa, Dzintra Aleksrūne, Vaira Ozoliņa, Modris Plāte, Haralds Āboltiņš, Kaspars Veģeris, Balvis Gulbis, Uldis Lavrinovičs, Viesturs Upītis, Gints Gritāns, Andrejs Melnalksnis. Par "Latvijas Ceļa" (LC) pārstāvja Ojāra Kehra rīcību nesaprašanā bija LC valde, un šis jautājums pat tika izskatīts speciālā sēdē. Gala rezultātā nekādas sankcijas pret Kehri netika vērstas, bet partija apņēmās izstrādāt grozījumus partijas statūtos, kas aizliedz partijas biedriem ziedot citām partijām. Partijai ziedojis Krupņikovs - 2500 latu, SIA "Kvartāls" - 1000, SIA "Komin" - 150 latu, ziedojušas arī daudzas privātpersonas, kas ziedojušas arī Repšem. Jaunveidojamās partijas programmu paredzēts publicēt pēc mēneša, bet partijas dibināšanas kongresu rīkot pēc diviem mēnešiem. Plānots, ka jaunās partijas nosaukumu publiskos jau pēc divām nedēļām. LK otra lielākā transnacionālā kompānija Centrāleiropā BNS 09/19/01 "Latvijas kuģniecība" (LK) ANO pārskatā par investīcijām 2001.gadā ir ierinodota otrajā vietā starp 25 lielākajām transnacionālajām kompānijām Centrāleiropas valstīs. Pārskatā ir vērtēti kompāniju rezultāti 1999.gadā, un kopējie kuģniecības aktīvi ir novērtēti 470 miljonu ASV dolāru apjomā, tajā skaitā ārvalstīs LK ir bijuši aktīvi 459 miljonu ASV dolāru apjomā. Lielo aktīvu īpatsvars ārvalstīs ir izskaidrojams ar to, ka lielākā daļa "Latvijas kuģniecības" kuģu ir reģistrēti ārpus Latvijas. Iepriekšējos gados kuģniecība vērtēta kā lielākā transnacionālā kompānija Centrāleiropā, bet tagad pirmajā vietā ir izvirzījusies Krievijas naftas kompānija "Lukoil". Vēl starp 25 lielākajām transnacionālajām kompānijām Centrāleiropas reģionā minētas divas Krievijas kompānijas - "Primorskas kuģniecība", kas ierindojusies piektajā vietā, un "Tālo Austrumu kuģniecības" kompānija, kura ierindojusies septītajā vietā. Savukārt citas Baltijas valstu firmas bez "Latvijas kuģniecības" 25 lielāko Centrāleiropas transnacionālo kompāniju sarakstā nav minētas, lai gan iepriekšējos ANO pārskatos lielāko transnacionālo uzņēmumu starpā bija arī Lietuvas ķīmijas uzņēmums "Lifosa". 1999.gadā vairumam no 25 Centrālās un Austrumeiropas valstu vadošajām starptautiskajām kompānijām ārvalstu aktivitātes ir bijušas lielākas nekā iekšzemes darbība. Galvenie uz ārvalstīm vērstie investīciju sektori ir - transports, nafta un dabasgāze, medikamenti. Savukārt transnacionalitātes indekss, kas rāda valsts uzņēmumu ieguldījumu īpatsvaru citās valstīs, Centrālajā un Austrumeiropā pārsniedz iepriekšejo gadu vidējo rādītāju. Igaunijā un Ungārijā minētā indeksa attiecība tuvojas 25%, un tiek lēsts, ka Čehijā un Latvijā tā būs 15%. Šāda indeksa vērtība norāda uz augstu transnacionalizācijas līmeni. Minētajā sarakstā ANO ir iekļāvis tikai nefinansu kompānijas. Pasaules lielākā transnacionālā kompānija ir ASV kompānija "General Electric", kurai seko ASV naftas kompānija "ExxonMobil". Rubesa aizstāv Statoil LETA 09/18/01 Akcīzes preču pārvaldes (APP) darbinieki "Statoil" degvielas uzpildes stacijā (DUS) Krasta ielā, Rīgā, atklājuši, ka firma nodarbojas ar naftas gāzes tirdzniecību, bet par to neinformē APP un neuzrāda datus savas darbības pārskatos, kas tiek iesniegti VID. Krasta ielas DUS šogad pārdoti vairāk nekā 1200 litri naftas gāzes. VID Licencēšanas komisija izvērtēs, vai būtu anulējama naftas produktu tirgotājam SIA "Latvija Statoil" Akcīzes preču pārvaldes (APP) izsniegtā licence naftas produktu mazumtirdzniecībai. stāstīja "Latvija Statoil" izpilddirektore Baiba Rubesa apgalvo, ka kļūda, kas radusies Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedzamajā statistikas pārskatā, ir ieviesusies nejauši, un tas šajā gadījumā ir vienīgais uzņēmuma pārkāpums. Rubesa norādīja, ka kompānija ir gatava saņemt sodu un pat nopietni pieļauj iespēju, ka tai varētu tikt atņemta degvielas mazumtirdzniecības licence. Firmai šķietot nesaprotams VID publiskais paziņojums par licences iespējamo atņemšanu, jo līdz šim līdzīgas situācijas bijušas arī citām degvielas mazumtirdzniecības kompānijām. Rubesa uzsvēra, ka "Latvija Statoil" esot piektais lielākais nodokļu maksātājs Latvijā, kas vienmēr maksājot valstij visus nodokļus, un arī šajā gadījumā nekādi zaudējumi valsts budžetam netikšot nodarīti. To, kāda varētu būt "Latvija Statoil" rīcība gadījumā, ja licence tomēr tiktu anulēta, Rubesa pagaidām nekomentēja. Statoil licence netiks anulēta NRA 09/21/01 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) licencēšanas komisija, vakar iepazīstoties ar iesniegtajiem materiāliem, nolēma neanulēt degvielas tirgotājkompānijas Latvija Statoil mazumtirdzniecības licenci. Iepriekš VID Akcīzes preču pārvaldes (APP) darbinieki, veicot pārbaudi Latvija Statoil degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā, bija konstatējuši, ka kompānija nodarbojas ar naftas gāzes tirdzniecību, nenorādot to savās atskaitēs, pārkāpjot Degvielas aprites noteikumus. APP direktors Dzintars Jakāns Neatkarīgo informēja, ka, salīdzinot Statoil un gāzes importētāja iesniegtās atskaites, neatbilstības starp tām nav konstatētas. Tāpat nav konstatēts, ka kompānija nebūtu samaksājusi attiecīgos nodokļus valstij, tāpēc arī mazumtirdzniecības licence netika anulēta. Tomēr, kā uzskata Dz. Jakāns, lai gan pieņemts tieši šāds lēmums, kompānijai vajadzētu uzmanīgāk attiekties pret iesniegtajiem pārskatiem. "Likums visiem ir vienāds, un Statoil nav nekāds izņēmums," teica Dz. Jakāns. Latvija Statoil izpilddirektore Baiba Rubesa intervijā Neatkarīgajai izteica gandarījumu par APP lēmumu, lai gan viņai tas liktos neizprotami, ja licence tiešām tiktu anulēta. "Kompānija atzīst, ka pārkāpusi likumu, taču tagad visi APP iepriekš konstatētie pārkāpumi ir novērsti. Nav tikai saprotams, kādēļ pirms šā lēmuma pieņemšanas šī lieta veselu nedēļu tik skaļi tika iztirzāta presē," paskaidroja B. Rubesa. Rudens saulgriežu svinības NRA 09/21/01 Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs jau otro gadu rīko rudens saulgriežu svinības, kas Pils laukumā Rīgā aizsāksies ar izstādes Gaismasdārzs atklāšanu 21. septembrī pulksten 18.40, kura tikusi rīkota kopā ar Ķīpsalas keramiķiem. Savukārt Ķīpsalas keramiķi ar šo īpaši veidoto dārza keramikas izstādi atzīmē savu 50 gadu jubileju. Izstādes atklāšanā piedalīsies profesore Janīna Kursīte. Viņa atzīst, ka svečturu iededzināšana rudens saulgriežos ir iekšējas gaismas atmodināšanas brīdis, jo mirklī, kad dabā gaisma iet mazumā, cilvēkiem ir jābūt gataviem šo gaismu glabāt sevī. Mākslas zinātnieks Māris Brancis atskatīsies Ķīpsalas keramiķu vēsturē, Gaismasdārzu ar mūzikas skaņām pildīs saksofonista Arta Gāgas kvartets, ar vārda burvību priecēs aktrise Vera Gribača.Sestdienas vakars no pulksten 17.30 rudens saulgriežu ciklā Gaisma un mūzika piederēs bērniem. Bērni varēs spēlēt spēles ar radošo grupu Rūķudārzs, izdejot rudenīgus deju rakstus un svečturu meistardarbnīcā izgatavot savu svečturi, ja vien līdzi būs paņemts gabaliņš plastilīna vai kāds cits materiāls, no kā pats mazais mākslinieks iecerējis veidot svečturi, un svecīte, lai mazā gaismiņa varētu atrast savu vietu Pils laukumā līdzās lielo mākslinieku darinātajiem gaismekļiem. Iesniedz plānu dalībai NATO Rīgas balss 09/18/01 Latvijas 2002. gada rīcības plāns dalībai NATO šodien tika iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā. Latvijai šis dokuments ir ļoti svarīgs, jo ir pēdējais pirms NATO Prāgas samita nākamā gada rudenī. Pamatojoties uz šo dokumentu, tiks gatavots novērtējums Latvijas gatavībai dalībai NATO. Rīcības plāna būtiskākie aspekti ir militārās gatavības jautājumi un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) reforma, kas ir balstīta uz rūpīgi un sīki izstrādātām izmaksām līdz pat 2008. gadam. Latvijas NBS piedalīšanās dažādos NATO programmas "partnerattiecības mieram" militārajos vingrinājumos un mācībās, starptautiskajos miera nodrošināšanas pasākumos liecina par Latvijas karavīru spēju strādāt kā līdzīgiem ar NATO un citu valstu karavīriem. Plāns ir ikgadējs dokuments, un par to jau ir notikušas politiskas konsultācijas ar Čehiju, Dāniju, Norvēģiju, Poliju, Lielbritāniju un Franciju, kā arī ar Vāciju. Konsultāciju laikā Latvijai sniegti ieteikumi un priekšlikumi plāna pilnveidošanai. Sagatavota filma par Administratīvi teritoriālo reformu LETA 09/17/01 Videofilma "Administratīvi teritoriālā reforma - neatliekama nepieciešamība", kuru pēc uzvaras Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP) konkursā uzņem SIA "Anša Epnera kino - video studija AVE", izmaksājusi 4990 latus. Kā sacīja PLP preses sekretāre Sarmīte Plūme, paredzēts, ka oktobrī filmu sāks demonstrēt Latvijas televīzijās. Plūme norādīja, ka pagaidām notiekot sarunas ar Latvijas Televīziju par iespējām demonstrēt šo filmu un veidot arī diskusiju raidījumus par un ap filmu. Filma paredzēta demonstrēšanai valsts un lokālo televīzijas kanālos. Tā ir paredzēta kā ilgtermiņa projekts. Sociāldemokrāti piedāvā pensijas indeksēt divreiz gadā BNS 09/18/01 Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) frakcijas deputāti Aija Barča, Egils Baldzēns un Helēna Soldatjonoka piedāvā pensiju indeksāciju no nākamā gada veikt divreiz gadā. Par to žurnālistus pirmdien informēja deputāti. Barča piedāvā līdz 2006.gada 1.janvārim valsts pensijas, kuru apjoms nepārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršu apjomu (90 latus), pārskaitīt ik pēc pusgada, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Pensijām, kuru apjoms mēnesī nepārsniedz 30 latus, faktisko patēriņa cenu indeksam piemērojams koeficients 1,1, kad pensijas palielinājums būtu trīs lati mēnesī. 60 latu lielajām pensijām piedāvāts piemērot koeficientu 1,05 un pēc pārskaitīšanas palielinājums būtu 1,80 lati mēnesī, savukārt pensijām, kas ir 90 latu apjomā, koeficients ir 1,015 un pieaugums mēnesī - 1,35 lati. Barča piedāvā indeksēt tikai tādas izmaksājamās valsts pensijas, kuras nav lielākas par 90 latiem, lai tādējādi varētu lielākam pensionāru skaitam palielināt mazās pensijas. Viņa arī pastāstīja, ka Latvijā ceturtā daļa pensionāru saņem izmaksājamo pensiju 30 latu apjomā, bet piešķirtā pensija mēdz būt no 10 līdz 14 latiem - galvenokārt tiem, kam tā ir izdienas pensija - dzelzceļniekiem, jūrniekiem, šoferiem un tiem, kuriem ir tiesības pensionēties no 55 gadiem. Pārskaitot pensijas, kuru apjoms nepārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apjomu, piedāvāts indeksēt pensijas izmaksājamo, nevis piešķirto summu. No 630 000 Latvijas pensionāru, pēc deputātu aprēķiniem, 40% pensijas nepārsniedz 30 latu, tāpēc pensiju likuma grozījumiem, kuri šobrīd, konsultējoties ar Labklājības ministrijas (LM) speciālistiem, tiek sagatavoti Saeimas otrajam lasījumam, jāaizstāv pirmām kārtam šī trūcīga iedzīvotāju daļa. Deputāti piedāvā maksimālo izmaksājamo pensiju valstī noteikt desmit sociālā nodrošinājuma pabalstu apjomā - 300 latu mēnesī. Priekšlikums ir pamatots ar to, ka visaugstākās pensijas Latvijā bija 1997.gadā, kad pēc 1996.gada pensiju likuma grozījumiem tika ieviesta personificētā sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēma, un iedzīvotāji varēja izdarīt sociālās iemaksas, aizņemoties naudu bankās, kā arī pilnā apjomā nesamaksājot ienākuma nodokli. Plāno latviešu valodas intensīvas apmācības programmu BNS 09/18/01 Naturalizācijas pārvalde (NP) sadarbībā ar ANO Attīstības programmu un EDSO misiju Latvijā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē 19. septembrī iepazīstinās sabiedrību ar projektu "Latviešu valodas intensīvās apmācības programmas ieviešana naturalizācijas procesa veicināšanai Latvijā", ziņo NP preses dienests. Projekta mērķis ir izveidot latviešu valodas apguves sistēmu personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, tādējādi palielinot naturalizācijas tempu. Šis projekts dos iespēju nepilsoņiem īpaši organizētos intensīvajos kursos bez maksas uzlabot savu latviešu valodas prasmi. Pretendenti pirms kursiem tiks pārbaudīti, lai noteiktu viņu valodas prasmes līmeni un piedāvātu atbilstošu programmu. Šī projekta ietvaros ir paredzēts apmācīt 2000 personu, ziņo NP. Svinīgajā pasākumā piedalīsies Latvijas valdības, EDSO misijas Latvijā, ANO Attīstības programmas, ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji, kā arī pedagogi un citi interesenti. Pasākuma dalībniekus uzrunās Ministru prezidents Andris Bērziņš un citi. Svinīgajām uzrunām sekos īsa preses konference. Projektu finansiāli atbalsta ASV, Zviedrijas un Norvēģijas valdības. Jau vairākkārt vēstīts, ka Latvija no ES un NATO puses saņēmusi pārmetumus par lēnajiem naturalizācijas tempiem Latvijā, jo pēc uzņemšanas šajās organizācijās tās riskē iegūt lielu skaitu nepilsoņu. Tādēļ Latvija pēdējā gada laikā ar dažādu starptautisku organizāciju palīdzību ir izstrādājusi dažādas programmas, tajā skaitā sabiedrības informēšanas kampaņas, kas sekmētu nepilsoņu informētību un vēlmi iegūt Latvijas pilsonību un integrēties tās sabiedrībā. Kartupeļiem divas reizes augstāka cena Diena 09/18/01 Teju divas reizes augstāku cenu - 15 santīmu par kilogramu - šogad salīdzinājumā ar pērnā gada septembri par kartupeļiem nākas maksāt pircējiem. Pēdējo piecu gadu laikā šī ir augstākā kartupeļu cena Latvijā. Šā gada mainīgie laika apstākļi samazinājuši kartupeļu kopražu, un tas bijis iemesls pēdējo mēnešu straujam kartupeļu cenas kāpumam, Dienai skaidroja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Tomēr bažīties par kartupeļu lielu trūkumu nevajadzētu. "Nākamgad uz pavasara pusi varētu pieaugt imports, jo, visticamāk, daļa Latvijā audzēto kartupeļu būs sapuvuši," saka I.Gulbe. Arī citās Latvijai tuvās kaimiņvalstīs tiek prognozēta kartupeļu kopražas samazināšanās. Tam iemesls ir laika apstākļi, kas daudzviet bija līdzīgi kā Latvijā un veicināja dažādu slimību izplatību. Daudzās valstīs jau pavasarī kartupeļu tika iestādīts mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, Lietuvā pārtikas kartupeļu vajadzētu šogad pietikt, grūtāk klāsies pārstrādei un tiem, kas kartupeļus izbaro lopiem. Polijā kartupeļu raža varētu būt pērngada līmenī. Ungārijā - par 10% lielāka nekā pērn. Krievijas Eiropas daļā raža tiek prognozēta zemāka nekā pērn, bet Ukrainā paredz ražas samazinājumu par 9,4%, tomēr kartupeļu pārtikai pietikšot. Sēņu gadā laukkopjiem rūpesti NRA 09/18/01 Lietus arī šonedēļ neies Latvijai secen, tomēr sinoptiķi sola, ka salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu laiks stipri uzlabosies - nokrišņu turpmākās nedēļas laikā būšot mazāk un laiks būs siltāks. Sēņotājus priecē bagātīgie meži, bet laukkopji ir bažīgi - pēdējo nedēļu lietavas ir aizkavējušas ražas novākšanu. Zemkopības ministrijas Augkopības nodaļas vadītājs Jānis Sietiņsons raizējas, ka pēdējo nedēļu lietavas ir aizkavējušas šīs vasaras ražas novākšanu. Īpaši norūpējušies ir graudu audzētāji, jo daudzviet, īpaši Zemgales pusē, kur klimatisko apstākļu dēļ augsne šovasar bijusi pārmitra, labība ir sagūlusi veldrē jau kopš vasaras vidus. Zemniekiem šādos apstākļos dažkārt jāizšķiras, vai ir vērts saveldrējušo labību vākt, jo graudiem ir ļoti zema kvalitāte un to vākšana var nodarīt vēl lielākus zaudējumus. Ja zemniekam pašam nav kaltes, pārmitros graudus viņš nevar pārdot. Diemžēl lielākajai daļai zemnieku nav savas kaltes, un tas viņus padara atkarīgus no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. J. Sietiņsons domā, ka pagaidām zemniekiem vēl traucē atmiņas par kopīgu darbu kolhozu laikos, taču agri vai vēlu viņiem būs jāsāk domāt par savu resursu apvienošanu, lai varētu iegādāties un uzturēt pirmsapstrādes iekārtas, kā arī citu lauksaimniecības tehniku. J. Sietiņsons arī teica, ka šogad salīdzinājumā ar pērno gadu situācija graudu tirgū ir optimistiskāka. Kopumā šogad no zemniekiem jau ir iepirkti 129,7 tūkstoši tonnu graudu, bet pagājušajā gadā uz šo pašu laiku bija iepirkti tikai 120,6 tūkstoši tonnu. Kā stāstīja ilggadēji sēņotāji, siltajā un mitrajā laikā mežos ir saaudzis ļoti daudz sēņu. Par to, ka sēņu laiks ir sācies un tas ir ļoti ražīgs, liecina arī Rīgas tirgi, kas pēcpusdienās ir pilni ar sēņu tirgotājiem. Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Daniele sacīja, ka šogad esot ļoti bagātīgs sēņu gads un sevišķi labi šogad augušas citus gadus retāk sastopamās baravikas. Ļoti labi augušas arī bekas, bērzlapes, gailenes, čigānietes un dižsardzenes. Lietpratēji zinās, ka katrai sēņu sugai ir savas iemīļotas augšanas vietas, un pēc tām tad mežā arī meklēs. Piemēram, dizšardzenes, ko var ēst arī nevārītas, vislabprātāk, pēc I. Danieles vērojumiem, aug mežmalās un saulainās vietās. Čigānietes, kuras ir ļoti gardas, bet uz kurām sēņotāji dažkārt skatās ar aizdomām, jo tās viegli sajaucamas ar mušmirēm vai suņu sēnēm, aug priežu mežos, savukārt bērzlapes sastopamas visdažādākajos mežos. Sēņu karalienes baravikas ir diezgan grūti ieraudzīt, jo tās aug mežmalās, diezgan zāļainās vietās. Baravikas šogad vairāk sastopamas egļu un priežu mežos. Daudz baraviku esot Kurzemes pusē, tur meži esot pilni ar sēņotājiem. Pieredzējusi sēņotāja Strenču pusē, pensionāre Velta Pētersone stāstīja, ka šogad ļoti daudzi cilvēki sēnes lasa, lai pārdotu uzpircējiem, jo uzskata, ka tas ir labs atspaids ģimenes budžetam. Pārdošanai parasti tiek vāktas gailenes. Labprāt cilvēki lasa sēnes arī pašu galdam. Meža darbinieku biedrības priekšsēdētāja Aija Zviedre liecināja, ka šogad ir ļoti ražīgs sēņu gads, taču laukos cilvēki patlaban esot vairāk aizņemti ar kartupeļu un ķirbju vākšanu, kas ir aizkavējusies lietavu dēļ, un sēņošanai daudz laika neiznāk. Kā stāstīja A. Zviedre, Zemgales pusē arī nav labu sēņu mežu, turklāt sēņotājus no mežiem aizbaida iespēja iedzīvoties ērču encefalītā vai Laima slimībā, pret pēdējo nekādas aizsargpotes pagaidām nav vēl izdomātas. Galvenie sēņotāji Zemgalē ir tie cilvēki, kas sēnes lasa pārdošanai. Lielā mērā sēņotājus, arī pensionārus, kas līdz šim bijuši vieni no aktīvākajiem sēņu lasītājiem, aizkavē dārgais un neērtais transports. Lopu vairāk, sējumu mazāk NRA 09/18/01 Lauksaimniecības kultūru sējumu platības šā gada ražai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājušās, savukārt lopu skaits pieaudzis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Centrālās statistikas pārvaldes lauksaimniecības un vides statistikas daļas vadītāja Anita Raubena uzsvēra, ka šie secinājumi ir izdarīti, pamatojoties uz provizoriskiem datiem, kas savukārt iegūti ar apsekojumu metodi. Precīzi dati par lauksaimniecības rādītājiem būs pieejami, kad tiks apkopota informācija par šovasar notikušo lauksaimniecības skaitīšanu. Tas varētu būt gada beigās. Kopumā lauksaimniecības sējumu platības ir samazinājušās par 4,9 procentiem jeb 43 500 hektāru. Lielākais samazinājums ir lopbarības kultūrām - par 13,3 procentiem. Nedaudz palielinājušās graudaugu sējumu platības - par 0,04%, kartupeļu - par 1,8%, dārzeņu - par 3,1%. Graudaugu sējumi ir palielinājušies uz ziemāju kultūru sējumu platību rēķina, jo ziemas kviešu sējumi ir palielinājušies par 5%, tritikāles - t par 21%. Pēdējos gados turpina palielināties griķu sējumu platība. Šogad ar tiem apsēti 7700 hektāru - par 40 procentiem vairāk nekā pērn. Pākšaugu kultūrām (zirņiem, pupiņām, vīķiem, lupīnai) pēdējos divos gados bija vērojams sējumu platības samazinājums, bet šogad iesētā platība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājusies par 39% jeb 800 hektāru. Šā gada vidū salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo laika periodu valstī kopumā par 4100 jeb vienu procentu ir pieaudzis liellopu skaits. Arī cūku ir par 23 600 jeb 6% vairāk. Mājputnu skaits palielināājies par 9,7% - 1. jūlijā Latvijā bija 292 100 putnu. Taču slaucamo govju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. jūliju ir samazinājies par 3.9 procentiem. Arī aitu un kazu skaits sarucis attiecīgi par 1,7% un 13,8%. Atklās piemiņas zīmi Kaupo BNS 09/19/01 Mākslinieces Gaidas Grundbergas veidotā piemiņas zīme Turaidas lībiešu valdniekam Kaupo svinīgi tiks atklāta Gaujas nacionālā parka kultūrvēsturiskajā zonā pie Krimuldas baznīcas 22.septembrī, kas hronikās datēta kā Kaupo nāves diena. Ideja par piemiņas zīmi radusies pagājušajā gadā, gatavojoties Eiropas Kultūras mantojuma dienām. Tad Gaujas nacionālā parka darbinieki kopā ar Krimuldas pagasta un draudzes locekļiem sakopa vēsturisko objektu, kas tautā tiek saukts par Kaupo kapu. Plkst.15 notiks svinīga piemiņas zīmes atklāšana, piemiņas dievkalpojums Krimuldas baznīcā un sarunas par laiku un personību mācītājmājā. Islamticīgs latvietis ekstrēmāks par Latvijas musulmaņiem TVNET 09/20/01 Pēc traģiskajiem notikumiem Ņujorkā daudzi Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka mainījusies viņu attieksme pret musulmaņiem. Diemžēl, šai nepatikai pret islama ticību nenāk par labu fakts, ka kāds latviešu jaunietis Reinis, kurš pārgājis islama ticībā intervijā "Jaunajai Avīzei" saka, ka "ir priecīgs, jo viņaprāt, amerikāņi esot musulmaņu lielākie ienaidnieki." Viņš arī paziņojis, ka tā jūtoties visa musulmaņu draudze, kuru viņš apmeklējot. Drošības policiju satrauc tas, ka intervijā citētais puisis ir latvietis. Līdz šim drošības struktūrām izdevies sazināties ar studentiem no Pakistānas, Libānas, Sauda Arābijas, Sudānas, kuri mācās Latvijā, un viņu nodomos nav bijušas jelkādas destruktīvas darbības. Taču nevarētu pieļaut, ka publiski tiek izteikts gandarījums par traģēdiju un kāds to uztvertu kā aicinājumu uz ekstrēmām aktivitātēm. Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks Ringolds Balodis dzirdēto komentē : "Indivīds demokrātiskā valstī ir tiesīgs uzskatīt tā vai citādi līdz robežai, kamēr viņš nepārkāpj likumu. Reliģisko lietu pārvaldei tur nebūtu darīšana. Mūs vairāk uztrauc, vai visa draudze arī tāpat domā un vai visa draudze izsaka prieku par šo notikušo nelaimi, jo galu galā ir runa par terora iespējām Latvijā. Ja tiešām džihads notiks pasaulē, un Latvijā ir musulmaņi, tad, protams, Reliģisko lietu pārvaldi interesē viņas pārziņā esošās organizācijas." Pašreiz Latvijā dzīvo aptuveni 10 tūkstoši musulmaņu - tā uzskata viņi paši. Reliģisko lietu pārvaldē reģistrētas 7 musulmaņu draudzes. Tā kā musulmaņi pieder pie jaunajām reliģiskajām organizācijām, tāpat kā budisms, kas Latvijā oficiāli ienācis pēc 1995. gada, katru gadu tam jāpārreģistrējas un viņu darbības likumību pārskata no jauna. ASV laikraksts nepamana Latvijas piederību Eiropai BNS 09/16/01 Ietekmīgā ASV laikraksta "The Washington Post" mājaslapā tīklā "Internet" (www.washingtonpost.com) Latvija ir atrodama nevis kategorijā "Eiropa", bet gan kategorijā "Krievija un Austrumu republikas", kas mājaslapā ievietotajā kartē atspoguļota kā visa bijušās PSRS teritorija. Lai gan Latvija un pārējās Baltijas valstis jau desmit gadus ir neatkarīgas un ir atzītas par pilntiesīgām Eiropas Savienības kandidātvalstīm, laikraksts, izņemot triju Baltijas valstu nodalīšanu ar robežām, neatzīst to piederību Eiropai. Savukārt žurnāls "The Economist" (www.economist.com) sadaļā "Country Profile" (Valstu raksturojums) nemaz nav iekļāvis Baltijas valstis. Sarakstā atrodamas tādas valstis kā Čehija, Polija, Kazahstāna, Rumānija, Slovākija un Ukraina. Tas noticis, lai gan žurnāls pēdējā laikā ir publicējis vairākus rakstus par Baltijas valstīm (piemēram, divi raksti 1.septembra izdevumā, viens - 25.augustā, viens 19.maijā). Zviedrijas lielākā laikraksta "Dagens Nyhetter" mājaslapā tīklā "Internet" (www.dn.se) ir izveidota kategorija "Centrālā un Austrumeiropa", kurā var atrast arī publicētos materiālus par Latviju un Baltijas valstīm. "The Washington Post" ir viens no lielākajiem laikrakstiem ASV, kura tirāža darbdienās pārsniedz 800 000 eksemplāru, bet svētdienas izdevumu tirāža pārsniedz vienu miljonu eksemplāru. Šonedēļ beidzot sagaidījām atvasaru - lietus tikpat kā nelija, vismaz Rīgā ne. Jau nedēļas sākumā bija silts un saulains laiks. Dienā gaiss atkal sasila līdz +20oC, kas, salīdzinājumā ar pagājušo nedēļu, bija straujš kāpums. Nedēļas otrajā pusē gan palika nedaudz aukstāks... bet saulīte spīd un koku lapas krāsojas... Un pēc tik jaukas nedēļas atliek vien gaidīt zeltaino rudeni, jo, ja saulīte spīdēs un lietus nelīs, tad nākamnedēļ lapas kokiem būs jau krietni iekrāsojušās.