Kas jauns Latvijā nr. 213: 2001. g. 22. - 28. septembris ĀM nevēlas Pauela vēstules publicēšanu NRA 09/28/01 Nedēļas sākumā Baltijas valstu ārlietu ministri saņēma ASV valsts sekretāra Kolina Pauela vēstuli, kurā izteikts īpašs aicinājums paust viedokli par Baltijas valstu un Krievijas sadarbības iespējām, kā arī aicinājums iesaistīties cīņā pret terorismu. Neatkarīgā vēlējās dot iespēju lasītājiem iepazīties ar vēstules pilnu tekstu, taču Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) to atteicās nodot publicēšanai. Neraugoties uz ĀM pretestību, laikrakstam izdevās iegūt vēstules kopiju. Vēstulei nav nekāda slepenības režīma, arī ASV pusei nav iebildumu, ka šo vēstuli publisko, tādas tiesības ir arī valdībai, bet diplomātiskā pieklājība noteic, ka šādi dokumenti parasti tiek atstāstīti, nevis publicēti, – diplomātijas smalkumus skaidroja bijušais ārlietu ministrs, Ārlietu komisijas loceklis Valdis Birkavs. Viņaprāt, "valdība to mierīgi var dot publicēt, lai novērstu žurnālistu aizdomas", tāpat kā visus citus dokumentus, kuri interesē sabiedrību un kuru publiskošana nenodara kaitējumu valsts interesēm. Ārlietu komisijas loceklis Rišards Labanovskis (LSDSP) bija neizpratnē, kāpēc presei liegts publicēt šo vēstuli. Taču deputātam jau iepriekš iznācis saskarties ar, viņaprāt, nepamatotiem aicinājumiem noklusēt kādu informāciju presei, piemēram, par Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu dažām detaļām. Varbūt Ārlietu ministrija baidās, ka, nepareizi interpretējot vēstules saturu, varētu tikt iedragāta iedzīvotāju vairākuma pozitīvā attieksme pret Latvijas iestāšanos NATO, prātoja R. Labanovskis, piebilstot, ka vēstulē netiek prasīta nekāda militāra darbība ASV pretterorisma akcijās no Latvijas. Latvija šajā pretterorisma cīņā varētu iesaistīties, pastiprinot robežapsardzi un muitu, kas ar premjera ziņu jau sākts darīt. Vēstule (neoficiāls tulkojums): Augsti godātajam Latvijas Republikas ārlietu ministram Indulim Bērziņam Rīgā Vašingtona 2001. gada 22. septembris Godātais ministra kungs! Esmu ļoti pateicīgs par jūsu pacietību un sapratni pēc Ņujorkā un Vašingtonā notikušajiem teroristiskajiem uzbrukumiem, kuru dēļ nenotika mūsu tikšanās Vašingtonā un tika atlikta Baltijas partnerības komisijas sesija, un jums vajadzēja atgriezties Rīgā. Prezidents un es augstu novērtējam jūsu valdības un pilsoņu izteiktos atbalsta un līdzjūtības apliecinājumus. Tomēr šie notikumi neattur mūs no mērķa un vīzijas, kuru prezidents Bušs deklarēja savā Varšavas runā: veidot Eiropu patiesi vienotu, brīvu un drošu. Mēs atkārtoti apliecinām, ka saskatām jūsu un pārējo Baltijas valstu nozīmīgu lomu nākotnē. Mēs uzturam spēkā apņemšanos palīdzēt jums vistuvākajā laikā pilnībā iekļauties Transatlantiskajā savienībā. ASV valsts sekretāra vietnieks Marks Grosmans un es vistuvākajā laikā centīsimies ieplānot atkārtotu tikšanos ar jums. Domājot par gaidāmo sanāksmi, es aicinu jūs padomāt par reāliem veidiem, kā ar Ziemeļeiropas iniciatīvas projektu un citiem līdzekļiem sasniegt ASV un Baltijas hartā izvirzītos mērķus. Mēs īpaši vēlamies dzirdēt jūsu viedokli par Baltijas valstu un Krievijas kā vienotas un brīvas Eiropas sastāvdaļas sadarbības iespējām. Teroristu uzbrukumi Amerikas Savienotajām Valstīm liek katrai valstij pirmkārt nostāties pret terorismu. Mums ir jāapvieno spēki, lai sašutums par notikušo pārvērstos aktīvā rīcībā aizsardzībai pret ekstrēmistiem, kuri nogalina nevainīgus vīriešus, sievietes un bērnus. Trīs Baltijas valstis ASV un Baltijas hartas un Baltijas partnerības komisijas ietvaros var palīdzēt šajos centienos. Gaidot nākamo tikšanos, aicinu jūs izstrādāt rīcības plānu, ietverot tajā pasākumus, kurus jūs varat veikt individuāli, kā arī iekļaujoties globālajā cīņā pret briesmīgo terorisma postu. Sirsnībā Kolins L. Pauels Baltijas iedzīvotāji nevēlas karu PBLA 09/24/01 Saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti piesardzīgi uztver ASV plānus veikt militārus uzbrukumus teroristiem. Tikai 21% Latvijas, 15% Lietuvas un 10% Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka Vašingtonai ir jāuzbrūk valstīm, kurās iespējams atrodas teroristi. 87% Igaunijas, 83% Lietuvas un 64% Latvijas iedzīvotāju domā, ka ASV ir jāpanāk teroristu izdošana un viņi jānodod tiesai.. 88% Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ja ASV gatavojas dot triecienu, tad tikai teroristu grupējumiem, Latvijā tā domā 82%, Lietuvā - 73%. Dienas biznesa komentārā, kur aprakstīta laikraksta aptauja, kurā vairāk nekā 60% uzņēmēju neatbalsta Latvijas iesaistīšanos karā, Latvijas karaspēka sūtīšanu uz Afganistānu, redaktors Juris Paiders stāsta, ka aptaujas laikā viņam vairākas svarīgas amatpersonas un ietekmīgi cilvēki teikuši, ka šajā brīdī vispār nedrīkst kritizēt nevienu ASV lēmumu, ka šajā brīdī ASV kritizēt varot tikai ienaidnieki. Pats redaktors pauž pretēju viedokli - Amerikai šobrīd ir svarīgi draugi nevis lišķi. Īsti draugi nebaidoties arī norādīt uz kļūdām un palīdzēt izbēgt no tām. ASV jādomā, kādas sekas plānotās militārās akcijas var radīt pasaulē, domā J. Paiders. Komentārs par kritiskās domas trūkumu šajā jautājumā publicēts arī "Dienā", Tālis Tisenkopfs "Dzīve bez Dvīņu torņiem". Latvijas karavīri neiesaistīsies operācijās Afganistānā BNS 09/26/01 Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš sabiedrībā un masu medijos sacelto ažiotāžu ap iespējamo Latvijas karavīru iesaistīšanos pašlaik vēl plānošanas stadijā esošajās militārajās operācijās Afganistānā uzskata par pilnīgi nepamatotu un neizprotamu. Bērziņš uzsvēra, ka ASV nav lūgusi Latviju iesaistīties militārajās operācijās. Valsts sekretāra Kolina Pauela Baltijas valstīm nosūtītajā vēstulē trīs valstis aicinātas veikt kompleksus pasākumus cīņai ar terorismu pašu mājās. Tāpat uz Latviju kā NATO kandidātvalsti "neattiecas un nevar attiekties" Ziemeļatlantijas līguma 5. paragrāfs. "Šāda ažiotāža ir pilnīgi murgaina," savu sašutumu pauda ārlietu ministrs. Pēc 11. septembra traģiskajiem notikumiem ASV Latvijas amatpersonas paudušas atbalstu ASV cīņā pret terorismu. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis nepiesardzīgi izteicies, ka Latvijai kā NATO kandidātvalstij ir jāuzņemas papildu saistības un mobilizācija jāattiecina arī uz Latviju, 14. septembrī ziņoja laikraksts "Čas", kā arī "Neatkarīgā Rīga Avīze". Kristovskis norādījis, ka Ziemeļatlantijas līguma pants par kolektīvo aizsardzību netieši morāli jāattiecina arī uz alianses kandidātvalstīm. Tajā pašā "Čas" numurā 11. septembra notikumi tiek saistīti ar Latvijas integrāciju NATO, un vairāki aptaujātie norādījuši, ka Latvijai nevajag iestāties NATO, jo tad Latvijas karavīrus varētu aizsūtīt militārajās operācijās pret teroristiem. Līdzīgā veidā arī Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja (Erkki Tuomioja) nācis klajā ar paziņojumu, ka Somija neiesaistīsies ASV akcijās pret terorismu, kamēr tā nesaņems konkrētu lūgumu vai nu no ASV, vai ANO. Lēmumi par iesaistīšanos jebkādās aktivitātēs tiks pieņemti tikai pēc šāda lūguma saņemšanas, kaut gan Tuomioja netic, ka ASV būs jebkāds iemesls šādu palīdzību lūgt, raksta Somijas lielākais laikraksts "Helsingin Sanomat" ( www.helsinki-hs.net/ #today ). Somija varētu vienīgi atvērt savu gaisa telpu ASV lidmašīnām vai atļaut izmantot savas lidostas. Īrija, kas arī nav NATO valsts, jau ir piedāvājusi ASV izmantot savu gaisa telpu un Šenonas lidostu. Aicina vērsties pret ASV atriebību teroristiem NRA 09/26/01 “Mēs nevēlamies atbalstīt Latvijas gatavības apliecinājumu palīdzēt ASV agresijā pret trešās pasaules valstīm, kurās varbūt atrodas aizdomās turētie teroristi,” teikts Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai adresētajā vēstulē, kuras iniciatori ir Latvijas jaunatnes iniciatīvas grupa pret terorismu. Jaunieši sadarbībā ar interneta portālu Fundamental sākuši akciju, kurā jebkurš ar savu parakstu var apliecināt noliegumu vardarbībai. “Mēs visstingrākajā veidā nosodām konsekvento starptautisku un ASV masu mediju naida kurināšanas kampaņu pret arābu tautu un islāmu. Mēs gribam dzirdēt atbildes uz mūsu jautājumiem. Mēs gribam dzirdēt Jūsu personīgo un politisko partiju viedokļus. Mēs gribam piedalīties mūsu valsts oficiālo nostāju veidošanā. Mēs gribam dzīvot patiesi demokrātiskā valstī,” teikts vēstulē. “Šajā valstī viss ir vai nu melns, vai balts. Mēs vēlamies parādīt trešo iespēju,” tā šo akciju raksturo portāla Fundamental redaktors Aldis Krišjānis: “Pie mums atnāca šī jauniešu grupa un piedāvāja šo akciju, un mēs piekritām - kāpēc gan ne, jo mēs domājam tāpat. Šīs akcijas mērķis ir nevis tik daudz savākt parakstus un nosūtīt vēstuli (jo esmu pārliecināts, ka Vairiņa jau lasa un zina par šo vēstuli), bet gan rosināt sabiedrību domāt un diskutēt.” Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar intervijā Latvijas Radio sacīja, ka tiem cilvēkiem, kuri nosodījuši Latvijas atbalstu ASV cīņai pret terorismu, rūpīgāk jāizlasa Baltijas valstu prezidentu paziņojums. Tajā “absolūti nekas nebija teikts par cīņu pret trešās pasaules valstīm, par cīņu pret islāmu un par cīņu pret mierīgajiem iedzīvotājiem”, - teica prezidente. Patlaban vēstuli portālā parakstījuši jau aptuveni 600 atbalstītāju. LK pilnvarnieks atkāpjas Diena 09/27/01 Pēc vairāk nekā mēnesi ilgām kaismīgām diskusijām trešdien no rīta par atkāpšanos no pilnvarnieka amata paziņoja Latvijas kuģniecības (LK) pilnvarnieks Māris Kaijaks. Savukārt pēcpusdienā ar Privatizācijas aģentūras (PA) valdes lēmumu LK tika dota atļauja sākt sarunas par līgumu slēgšanu ar bankām par finansējumu, kas nodrošina trīs jaunu tankkuģu pirkšanu. Tiklīdz kredītu līgumu (kopumā par 90 miljoniem ASV dolāru) projekti būs sagatavoti, PA valde nekavējoties lems par to apstiprināšanu - pēc tam darījums varēs notikt un LK īpašumā (iespējams, jau oktobrī) nonāks trīs jauni kuģi. Tie būs ieķīlāti katrā no kreditējošajām bankām - Unibanka/SEB, Hamburgische Landesbank, DVB Nedship Bank. Esot jānotiek kam ārkārtējam, lai PA valde līgumus neļautu slēgt, Dienai atzina PA vadītājs Jānis Naglis. PA valde tā varēja izlemt, jo trešdien agri no rīta piekrišanu tam deva PA padome. Neilgi pirms tās atlūgumu J.Naglim bija iesniedzis M.Kaijaks (TP). Lai arī tā rīkoties viņš mudināja abus pārējos pilnvarniekus - Druvi Skulti (LC) un Ivaru Kalvišķi, līdz dienas beigām neviens no viņiem uz šo aicinājumu neatsaucās. I.Kalvišķis gan atzina, ka trīs dienu laikā to izvērtēs, tomēr piebilda, ka, viņaprāt, M.Kaijaks ir pārsteidzies. Sevi par vainīgu pilnvarojuma līguma pārkāpšanā M.Kaijaks neuzskatot. Dienai viņš atzina - atlūgumu iesniedzis, lai politisku iemeslu dēļ netiktu kavēta LK svarīgā tankkuģu iegāde. Viņam pilnvarnieka amats neesot tik būtisks, lai pie tā turētos par katru cenu. Arī abi pārējie pilnvarnieki atzina, ka sevi par vainīgiem līguma pārkāpšanā neuzskata. PA vadītājs atlūgumu pieņēma un uzsvēra, ka M.Kaijakam pilnvarnieka pienākumu pildīšana jāturpina vēl 30 dienas, līdz PA nozīmēs citu. Abu pārējo pilnvarnieku atkāpšanos J.Naglis nepieprasīšot, jo “pilnvarnieki veikuši darbu, kas uzņēmumam nesis ekonomisku labumu”. Savukārt konomikas ministrs Aigars Kalvītis arī trešdien atzina, ka drīzumā pieprasīšot PA vadītājam abu atlikušo pilnvarnieku atstādināšanu. Atkal savējos saliek amatos Rīgas balss 09/24/01 Lielā steigā notikusi Rīgas pašvaldības pilnvarnieku iecelšana 45 pašvaldības uzņēmumos. Pilnvarnieku vārdi līdz pēdējam brīdim tika turēti slepenībā. Formāli tika izsludināts konkurss, kurā pieteicās 309 kandidāti, taču apstiprināti tika tādi, ka rodas šaubas par konkursa norisi. Starp 45 apstiprinātajiem ir daudz sociāldemokrātu partijas biedru (22) un arī pārstāvju no kreiso spēku apvienības (11), pa kādām bijušajām labējo partiju deputātam un pat tagadējo domnieku radinieki. Apmēram trešā daļa ir neievēlētie domnieki. Lai žurnālistiem būtu grūtāk orientēties šī saraksta motivācijā - netiek atklāti kandidātu rekomendāciju devēji. Izvērtēšanas komisijā darbojas desmit domnieki, kas lēmumu pieņēma bez īpašas apspriešanas ar pārējiem deputātiem. "Mēs jau to varējām darīt demokrātiskā garā, bet tad tas vilktos daudz ilgāk. Bet šāda demokrātija ne vienmēr dod labu rezultātu", sacījis komisijas loceklis J. Gulbis (LSDSP). ĀM noliedz Latvijas saistību ar čečenu kaujiniekiem BNS 09/22/01 Krievijas Ģenerālprokuratūras rīcībā esot ziņas, kas liecinot par čečenu kaujinieku saistību ar vairākām valstīm, tostarp Latviju. Par to piektdien Krievijas laikrakstā "Rossijskaja gazeta" publicētā intervijā paziņoja Krievijas ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs. Savukārt Latvijas tiesībsargājošās iestādes paziņojušas, ka to rīcībā nav ziņu par čečenu kaujinieku jebkādu saistību ar Latviju. "Interpol" Latvijas biroja priekšnieks Juris Jasinkevičs piektdien informēja, ka nekāda informācija, prasības vai pretenzijas no Krievijas šajā jautājumā nav saņemtas un biroja rīcībā nav ziņu par šādu iespējamību. Latvijas Ārlietu ministrija Krievijas ģenerālprokurora paziņojumu par Latvijas saistību ar čečenu kaujiniekiem uzskata par tendenciozu, neatbilstošu patiesībai, kura mērķis ir Latviju pieskaitīt terorisma atbalstītāju pulkam. Krievijas ģenerālprokurora pausto noliedza arī Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Lainis Kamaldiņš. "Tas galvenokārt ir Drošības policijas jautājums, bet mums tādas informācijas nav," teica Kamaldiņš. Arī Drošības policijas priekšnieka vietnieks Didzis Šmitiņš teica, ka policijas rīcībā neesot informācijas par to, ka Latvijā būtu Čečenijas kaujinieki. Viņš arī pauda, ka Krievijas Ģenerālprokuratūra nav lūgusi Drošības policijai informāciju par to, vai šādi kaujinieki ir Latvijā. Rīgas attīstības programma - sabiedrībai NRA 09/25/01 Šonedēļ sākas Rīgas attīstības mērķprogrammas 2001. - 2005. gadam projekta publiskā apspriešana, kuras rezultātā izkristalizēsies programmas aprises. Jau ceturtdien Kongresu nama Mazajā zālē tiks apspriestas programmas projekta finansu, pilsētas attīstības un uzņēmējdarbības sadaļas. 1. oktobrī interesenti varēs piedalīties, apspriežot informātikas, satiksmes un vides aizsardzības sadaļas, bet 2. oktobrī paredzēta dzīvokļu, īpašumu apsaimniekošanas un komunālās saimniecības sadaļu apspriešana. 3. oktobrī būs iespējams diskutēt par mērķprogrammas sadaļām, kas attiecas uz veselības aprūpi, sociālo palīdzību un drošības jautājumiem. Pēdējā projekta publiskā apspriešana notiks 4. oktobrī; tā būs veltīta izglītības, kultūras, tūrisma un sporta sadaļām. Ar mērķprogrammas projektu iespējams iepazīties arī Rīgas domes mājaslapā internetā. Adrese . Rīgas mēra reitings - zemākais pēdējo gadu laikā LETA 09/25/01 Pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra reitings - plus 11,9 punkti - ir zemākais, kāds pēdējos gados ir bijis Rīgas mēram, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" dati. Saskaņā ar "SKDS" datiem bijušajiem Rīgas mēriem - Andrim Bērziņam un Andrim Ārgalim - atrodoties Rīgas domes priekšsēdētāja amatā, nav bijis tik zems reitings, kāds augustā ir pašreizējam Rīgas mēram. Zemāko līmeni - plus 13,5 punkti - pašreizējā ministru prezidenta Bērziņa reitings Rīgas mēra amatā sasniedza 1998.gada martā. Augstākais Bērziņa reitings Rīgas mēra amatā bija 1998.gada decembrī - plus 49 punkti. Savukārt Ārgaļa zemākais reitings bija, stājoties mēra amatā 2000.gada vasarā - plus 22 punkti. Jau nākamo divu mēnešu laikā apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvja reitings kāpa par 17,8 punktiem un 2000.gada augustā sasniedza 39,8 punktus, kas arī bija Ārgaļa darbības augstākais novērtējums. Tiesa raksta spriedumu 'Bankas Baltija' lietā LETA 09/25/01 Tiesa, uzskatot, ka "Bankas Baltija" krimināllietā tiesājamie no sava pēdējā vārda ir atteikušies, šodien devās gatavot spriedumu. Šodien uz tiesas sēdi, līdzīgi kā iepriekšējās reizēs, nebija ieradies neviens no tiesājamiem. No tiesājamā Aleksandra Laventa ārstējošā ārsta tika saņemta izziņa par to, ka Laventam ir paaugstināta temperatūra un slimnīcas atstāšana varētu pasliktināt viņa vispārējo veselības stāvokli. Arī tiesājamais Tālis Freimanis bija paskaidrojis, ka viņš uz tiesas sēdi nevar ierasties. Freimanis nebija iesniedzis pēdējā vārda turpinājumu. Kā paskaidroja Freimaņa advokāts Aigars Belovs, Freimani 19. septembrī pārbaudījuši kardiologi un konstatējuši, ka viņam nepieciešama sirds šuntēšana. Freimanim noteikts gultas režīms. Advokāts tiesai lūdza lietas izskatīšanu atlikt vismaz uz nedēļu, un tad lemt par tālāko izskatīšanas gaitu. Arī advokāti Ilmārs Dombrovskis un Irina Kauke lūdza atlikt procesu. Tiesa pēc nelielas apspriešanās paziņoja, ka tiesājamo darbības tiesas procesa laikā ir saskaņotas un vērstas uz procesa novilcināšanu. Tiesnese Ināra Šteinerte norādīja, ka tiesājamais Alvis Līdums atteicies teikt pēdējo vārdu tiesas norādītajā laikā, arī Lavents ilgi nav teicis vai iesniedzis savu pēdējo vārdu, kas viņam tika ļauts, un arī Freimanis pēdējo vārdu vilcis garumā, vairākkārt atkārtojot vienu un to pašu. Tiesa norādīja uz dokumentiem, kas liecina, ka tiesājamo veselības stāvoklis ļauj viņiem pabeigt pēdējo vārdu, uzskatot, ka tiesājamie ir atteikušies no pēdējā vārda. Lai lietu izskatītu saprātīgos termiņos, tiesa paziņoja, ka tā aiziet apspriesties sprieduma taisīšanai. Par sprieduma nolasīšanas laiku tiks paziņots atsevišķi. Sanāk Eiropas izglītības vadītāji NRA 09/25/01 Šonedēļ Latvijā darbu turpina Eiropas izglītības vadītāju foruma (EIVF) 11. konference, kuras dalībnieki runās par izglītību Latvijā un salīdzinās to ar citām valstīm. Tajā pulcēsies vairāk nekā 100 dalībnieku no 23 Eiropas valstīm. “Konferences centrā būs izvirzīti izglītības humanizācijas jautājumi,” stāsta EIVF viceprezidente Ženija Bērziņa. Forumā ir iesaistītas 23 valstis, un konferences ik pa diviem gadiem notiek kādā no dalībvalstīm. Latvija tajā ir iesaistījusies kopš 1994. gada un viesus savās mājās uzņem pirmo reizi. “Humanizācija izglītībā ir ļoti svarīga tēma visās valstīs. Šajā nedēļā īpaši diskutēsim par dažāda ranga vadītāju lomu izglītības procesā. Strauji mainās izglītības metodes, saturs, un vadītājam ir jākļūst par sadarbības partneri šajos procesos, ir jāmācās atdot savas funkcijas citiem,” konferences jautājumu loku iezīmē Ž. Bērziņa. Viesu vidū neesot izglītības ministru, taču plaši pārstāvētas esot augstskolu delegācijas, sacīja EIVF viceprezidente, īpaši uzsverot vairākas delegācijas no Vācijas. Šodien konferences ietvaros ir paredzētas darba grupu tikšanās dažādās Rīgas skolās. 26. septembrī notiks Banku augstskolas, augstskolas Turība, Jūrmalas alternatīvās skolas, Siguldas 2. vidusskolas un citu mācību iestāžu apmeklējums. 27. septembrī konferences dalībnieki dosies uz Ventspils, Jēkabpils, Ogres, Talsu, Kuldīgas un Cēsu skolām. E-biznesa forumā uzsver cilvēku nozīmi Diena 09/27/01 Baltijas reģiona e-biznesa forumā informācijas tehnoloģiju firmas Cap Gemini Ernst& Young ASV vadītājs Džons Džordans uzsvēra, ka tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi strādniekiem kļūt par ražošanas līdzekļu īpašniekiem, jo, attīstot e- biznesa tehnoloģijas, galvenā vērtība ir un būs cilvēka prāts. Viņš, prognozējot nākotnes e-biznesa attīstību, teica, ka bizness decentralizēsies un paliks daudz elastīgāks un mobilāks, nākotnē palielināsies maza mēroga projektu finansēšanas nozīme, jo mazais bizness ar tehnoloģiju palīdzību kļūs par galveno dzinuli kopējās ekonomikas attīstīšanai. Ilgais ceļš līdz stipendijai NRA 09/23/01 Iegūt stipendijas studijām ārzemēs bakalaura, maģistra vai doktora līmenī nav ne viegli, ne vienkārši un bieži – arī ne lēti. Tomēr interese par studijām ārvalstīs aizvien pieaug. Šonedēļ Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Izglītības informācijas dienas apmeklēja vairāk nekā pustūkstotis interesentu. Šogad par studijām ir interesējušies aptuveni 12 000 cilvēku. Pērn bija 10 200 interesentu, stāsta Valodu mācību centra Izglītības informācijas centra konsultants Gastons Lakombe. Konkrēta skaitļa, cik stipendiātu šobrīd ir ārzemēs, nav, bet, piemēram, ASV pašlaik studē vismaz 350 cilvēku no Latvijas, ar Sorosa fonda Latvija stipendijām ārvalstīs studē 20 cilvēku, uz Vāciju no DAAD centra ik gadu stipendijas, tai skaitā arī zinātniskās izpētes darbam un vasaras stipendijas, iegūst 30 – 35 cilvēki, ik gadu 8 – 10 studentiem no Latvijas piešķir Francijas valdības stipendiju. Bolderājā veidojas geto NRA 09/23/01 Vienā no Rīgas mikrorajoniem – Bolderājā – izveidojies sociālo problēmu epicentrs, un tur vainojama gan iedzīvotāju noslāņošanās, gan Rīgas domes dzīvokļu politika, šajā rajonā ierādot dzīvokļus galvenokārt mazturīgajiem, sociāli nelabvēlīgajiem un riska grupu cilvēkiem. Rīgas dome Bolderājas attīstību redz Buļļupes tilta un brīvostas kontekstā, bet šobrīd šeit dzīvojošie slīgst nabadzības, narkotiku un alkoholisma postā. Pērn notikusī Valsts policijas iecirkņa likvidācija Bolderājā šo rajonu padarījusi vēl drūmāku, un statistika liecina par pieaugošo noziegumu skaitu. Pašvaldības uzņēmuma Kurzemes nami namu apsaimniekošanas nodaļas Bolderāja vadītāja Valda Kalniņa atzina, ka Rīgas dome Bolderājas attīstībai pievērš mazāk uzmanības nekā citiem Rīgas rajoniem. Arī cilvēku vidū valdot stereotips par Bolderāju kā par Rīgas geto. “Padomju laikā šeit bija rūpniecības uzņēmumi, taču tagad šīs rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai samazinājušas savu darbību. Ražošanu samazinājusi pat a/s Bolderāja, līdz ar to daudzi cilvēki ir palikuši bez darba un iztiku pelna, strādājot Rīgas tirgū. Kā Bolderājas lepnums tiek minēta bērnu mākslas skola, nupat durvis vērs arī veselības komplekss. Bolderājā darbojas vairāki ar kokapstrādi saistīti uzņēmumi. Ideāls - četras valodas zinošs cilvēks NRA 09/26/01 Lai aicinātu apzināt ikvienas valodas bagātību un iestātos par katras valodas saglabāšanu, lai mudinātu cilvēkus neatkarīgi no vecuma vai sociālā stāvokļa mācīties jaunas valodas, visās Eiropas valstīs Eiropas Valodu gada ietvaros 26. septembrī notiks Eiropas valodu diena. Dažādi pasākumi šajā dienā plānoti arī Latvijā. Eiropas Valodu gada Latvijas Nacionālās komitejas koordinatore profesore Ina Druviete atzīst, ka Eiropas valodu dienas norises visās valstīs iecerētas, lai pārliecinātu sabiedrību par valodu daudzveidīguma skaistumu un mudinātu ikvienu apgūt vairākas svešvalodas. Eiropas ideāls, pēc I. Druvietes teiktā, ir četras piecas valodas zinošs cilvēks, un daudzi Latvijas iedzīvotāji jau atbilst šim ideālam. Profesore stāstīja, ka kopumā Eiropā ir 225 valodas, ieskaitot tās, kurās runā imigranti. Pēc runātāju skaita visizplatītākās ir angļu, spāņu, portugāļu, krievu, vācu un franču valoda, taču milzīgais šo valodu pratēju skaits (piemēram, angļu valodā pasaulē runā 322 miljoni cilvēku) radies uz tā saukto koloniju rēķina. Latviešu valoda, kā mums pašiem nereti šķiet, nav nemaz tik maza un nemanāma. Pasaulē tā ir apmēram 150. vietā (pasaulē kopumā ir 208 valodas, kurās runā vairāk nekā viens miljons cilvēku), bet Eiropā mūsu valoda ierindojas no 20. līdz 40. vietai, stāstīja I. Druviete. Rīgā, Latviešu biedrības namā, visas dienas garumā būs iespējams piedalīties diskusijās par valodas jautājumiem, varēs iepazīties ar skolu un valodu mācību centru programmām, Latvijas apgādu izdevumiem par valodu. Plašākai sabiedrībai tiks nodotas arī vairākas jaunas grāmatas un mācību līdzekļi. Pēcpusdienā sāksies multimediāls ceļojums Eiropas valodu pasaulē, sniedzot ieskatu Eiropas valodu daudzveidībā. Lielāka uzmanība tiks veltīta valodām Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Polijā, Spānijā, Itālijā, stāstīja akadēmiķe Aina Blinkena. Šajā pasākumā piedalīsies dzejnieks Knuts Skujenieks, kurš lasīs dzeju vairākās valodās, bijusī diplomāte Anna Žīgure, vairāki valodu pasniedzēji. Klātesošajiem būs iespējams pārbaudīt savas svešvalodu zināšanas konkursos un saņemt arī pārsteiguma balvas. Atsevišķa saruna un diskusijas būs veltītas tieši latviešu valodas daudzveidībai - bagātīgajiem dialektiem, aizguvumiem no citām valodām, vietvārdiem, personvārdiem, žargonam, terminiem, kuri padara mūsu valodu krāsaināku. A. Blinkena minēja, ka latviešu valodā, kas pieder pie 150 lielajām pasaules valodām, ir apmēram 500 izlokšņu, kas tiek pētītas. Eiropas valodu dienu noslēgs tikšanās Latvijas valodu dārzā, kurā būs iespējams uzzināt, kādās valodās runā Latvijā dzīvojošie cittautieši. Liepājā būvē pirmos lielveikalus Diena 09/26/01 Vēršot plašumā līdz šim galvenokārt galvaspilsētā Rīgā aktīvi attīstīto lielveikalu biznesu, arī Liepājā top pirmie lielveikali, kuru tirdzniecības zāles platība pārsniedz 1000 kvadrātmetru. Decembrī Ezerkrasta rajonā tiks atvērts akciju sabiedrības Liepājas patērētāju biedrība (LPB) tirdzniecības centrs XL Sala, jaunā kompleksa kopējā platība būs 5800 m2. Arhitekts un pasūtītājs sola, ka komplekss būs moderna, droša, ērta un pievilcīga iepirkšanās vieta 6000 pircējiem dienā. Savukārt oktobrī pēc rekonstrukcijas tiks atvērts LPB lielveikals Cukuriņš ar 1300 m2 tirdzniecības zāli un veikals Mirdza ar 1000 m2 zāli. Visas LPB tirgotavas ir apvienotas veikalu ķēdē Top!, līdz šim Liepājā atvērti septiņi šādi plaši pārtikas veikali. Ar Top! ķēdi Liepājā konkurē cita vietējā uzņēmuma - akciju sabiedrības Griģis&Co - piecu veikalu Parks virkne. Pašlaik LPB veikali aizņemot apmēram 12% Liepājas pārtikas tirgus. Tikai šogad vien jaunajos projektos LPB iegulda ap 3 miljonus latu. Taču arī citi uzņēmēji Liepājā šogad plāno atvērt lieltirgotavas. Pēc Liepājas būvvaldes informācijas, netālu no XL Sala pašlaik tiek būvēts lielveikals RIMI ar aptuveni 2000 m2 zāli, tajā pašā rajonā ceļ arī firmas Savel veikalu virknes Beta kārtējā tirgotava ar aptuveni 600 m2 platību. Mēģina aizdedzināt deportāciju piemiņas vagonu Rīgas balss 09/26/01 Nenoskaidrotas personas sestdien Rīgā aprakstījušas un mēģinājušas aizdedzināt Torņakalna stacijā novietoto 1941. gada deportāciju piemiņas vagonu. Kāds pagaidām nenoskaidrots vīrietis policijai pa tālruni pavēstījis, ka uz vagona sienas esot uzrakstīts: "Za nasih starikov otrezim usi. Russkij dzahad" (Par mūsu vecīšiem nogriezīsim ausis. Krievu džahads.) Policija notikuma vietā konstatēja, ka vagons noliets ar šķidrumu, kurš atgādinājis dīzeļdegvielu, un uz vagona redzamas degšanas pēdas. Policija noskaidro zvanītāja personību un apstākļus, kādos notikusi dedzināšana. Piemiņas vagonu padomju represijas cietušajiem pie Torņakalna stacijas uzstādīja 1999. gadā, un tas ir tieši tāds, kādos 1941. gadā no Latvijas uz Sibīriju veda tūkstošiem deportēto. Morberga dzimtajās mājās stāda ozolus Rīgas balss 09/24/01 Pēc Latvijas Universitātes iniciatīvas piektdien tika sakoptas universitātes mecenāta Kristapa Morberga dzimtās mājās "Lielstrikaiši", kas atrodas Dobeles rajonā Bukaišu pagastā. Trīs hektāru lielajā platībā šeit iestādīti 60 ozoli, liepas, bērzi un egles. Arhitekts un būvuzņēmējs Kristaps Morbergs bija viens no 20. gadsimta sākuma lielākajiem mecenātiem. Gadsimta sākumā viņš nopirka neapbūvētos zemes gabalus starp bijušajiem Rīgas pilsētas vaļņiem, kā arī Elizabetes ielā un Aspazijas bulvārī, vēlāk šos īpašumus novēlēja Latvijas Universitātei. Saskaņā ar viņa novēlējumu no īpašumu apsaimniekošanas iegūtie ienākumi lietojami studentu stipendijām. Pirmais latvietis svēto kārtā Lauku avīze 09/25/01 Latvijas pareizticīgā baznīca un Rīgas un Latvijas arhibīskaps Aleksandrs šodien Kristus Piedzimšanas katedrālē svēto kārtā iecels pirmo Latvijas pareizticīgās baznīcas svēto - kādreizējo pareizticīgo arhibīskapu Jāni Pommeru. Iesvētīšanas ceremonijā piedalīsies arī Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga. Pēc tam kad Latvijas pareizticīgā baznīca atzīs Pommeru par svēto, to atzīs arī Maskavas pareizticīgo baznīca un līdz ar to arī visas pasaules pareizticīgie. Svēto kārtā Pommeru ieskaitījuši jau ārzemju krievu pareizticīgā baznīca, kā arī serbu pareizticīgo baznīca. Jānis Pommers ir pirmais latvietis, kurš tiks kanonizēts svēto kārtā. Atradums zem kapelas Diena 09/23/01 Nozīmīga senatnes liecība — izcili saglabājies ragā griezts zīmogs 20.septembrī atrasts Ventspilī, ordeņa pils pagrabā zem kapelas, arheologa Mārtiņa Lūsēna (AEG) vadītajos izrakumos. Ventspils muzeja galvenā krājumu glabātāja vēsturniece Ingrīda Štrumfa Dienai pastāstīja patlaban zināmo. Ragā grieztais zīmogs varētu būt no XIV, XV gs. un piederējis kādam Livonijas ordeņa vai katoļu baznīcas amatpersonai, kas nelaimīgā kārtā pazaudējusi savu medaljonu pils senākajā daļā. Arheologs M.Lūsēns domā, ka tas varētu būt tikai trešais šāda veida atradums Latvijā. Filigrāni grieztā figūriņa, iespējams, ir kādas ordeņpils svētais vai kāda garīdzniecības pārstāvja attēlojums ar grūti saskatāmām amata atšķirības zīmēm. Teksts zīmoga apmalē latīņu valodā — ES. PREPOSITI IN NEMELA, iespējams, liecina par zīmoga kā varas simbola piederību Mēmeles pusei, bet patlaban tas ir tikai minējums, jo pastāv šaubas par viena burta pareizrakstību. Zīmogs nodots restauratoru ziņā, kas rūpējas par atraduma saglabāšanu. Iespējams, pēc nedēļas būs zināmi tālākās izpētes rezultāti, taču iepriecinātie arheologi jau tagad izteicās, ka šis atradums bijis visu veikto izrakumu vērts. Sākusies Zaļā punkta nedēļa NRA 09/25/01 Sākusies Zaļā punkta nedēļa Latvijā, kuras laikā katru dienu notiks kāds pasākums vai tiks aizsākts kāds projekts. Sabiedrība tiks radināta pie domas, ka atkritumi pirms savākšanas šķirojami, proti, - stikli, papīri un plastmasas pudeles jāliek atsevišķos konteineros, lai būtu iespējama to otrreizējā izmantošana. LZP valdes priekšsēdētāja Ingūna Būde izteica cerību, ka nākamgad nebūs jārīko speciālas akcijas, bet ļaudis uzskatīs par pašsaprotamu apkārtnes sakopšanu un atkritumu dalīto savākšanu. Arī tagad firma, Hoetica, kas pilsētā uzstāda atkritumu konteinerus, vietumis esot izvietojusi tvertnes papīra un stikla tarai, taču iedzīvotāji to neņemot vērā un tāpat visu saturu metot vienkop. “Lai mainītu tikumus un ieradumus, vajadzīgs no pieciem līdz desmit gadiem. Tāpēc mēs iesaistām cilvēkus, kas jau tagad ir gatavi jaunumiem, proti jauniešus, un tad jau arī lielie darīs jaunajiem līdzi,” tā savu sadarbību ar skolām motivē Zaļā punkta atbalsta kluba vadītājs Māris Olte. Šodien Āgenskalna ģimnāzijā uzsākts skolu izglītības pilotprojekts Zaļā punkta skola. Šeit un arī citās skolās tiks uzstādīti konteineri, kuros visa mācību gada garumā tiks dalīti vākts izlietotais iepakojums. Līdztekus tam skolās notiks izglītojošas, informatīvas kampaņas par izlietotā iepakojuma dalīto vākšanu un pārstrādi, kā arī resursu taupīšanu. Skolas sacentīsies par LZP balvām. Projektā pēc pašu iniciatīvas piedalīsies arī bērnudārzi. I. Būde uzsvēra, ka līdzdalībā šim projektam vēl var pietiekties arī citas skolas, kuras vēlas saviem audzēkņiem sniegt izglītojošas lekcijas vides sakopšanā. Rīt visiem interesentiem būs iespēja apmeklēt iepakojuma un atkritumu pārstrādes uzņēmumus. Šajā dienā viesus gaidīs Aldaris, Laima, Hoetica, Baltic Color, RIORK, VLT un citi uzņēmumi. Zaļā punkta nedēļa Latvijā beigsies sestdien, kad Zaļais punkts aicina ikvienu piedalīties talkā Strazdumuižā. Talkas laikā kopā ar visiem pārējiem atkritumiem tiks atsevišķi vākts izlietotais iepakojums. Talkas dalībniekiem būs iespējams bez maksas apmeklēt noslēguma pasākumu, kuru vadīs Guntis Skrastiņš un kurā muzicēs Labvēlīgais tips. Visiem pārējiem paredzēta ieejas maksa - noteikts daudzums izlietotā iepakojuma, kuru pie ieejas varēs izmest attiecīgos izlietotā iepakojuma konteineros. LZP mērķis ir iesaistīt Latvijas iepakojuma ražotājus, kā arī iepakojuma lietotājus tā dēvētajā Zaļā punkta ķēdē, kas nodrošina izlietotā iepakojuma savākšanu, šķirošanu un otrreizēju pārstrādi. Baltijā veikts pirmais pirkums ar viedkarti Diena 09/28/01 Gatavojoties visas Eiropas valstu kopējai pāriešanai uz viedkartēm līdzšinējo magnētisko karšu vietā, starptautiskās maksājumu karšu organizācijas VISA International prezidente Anna L.Koba jau ceturtdien Rīgā veica Baltijā pirmo reālo pirkumu, ar viedkarti norēķinoties par preci suvenīru veikalā Grieži, kuru apkalpo Hansabanka. Jau vēstīts, ka no nākamā gada beigām līdz 2006.gadam visās Eiropas valstīs jābūt pilnībā ieviestai viedkaršu sistēmai. Viedkartes pasaulē tiek uzskatītas par vienu no progresīvākajiem karšu veidiem, kas ir daudz drošākas par kartēm ar magnētisko svītru un ar daudz plašākām iespējām. Kā Dienai pastāstīja Hansabankas preses sekretārs Artūrs Eglītis, Hansabanka šomēnes saņēmusi VISA International viedkaršu apkalpošanas sertifikātu, un šī banka ir pirmā Baltijā, kas šādu transakciju nodrošinājusi. Vairākas Eiropas valstis, piemēram, Vācija, Francija un Lielbritānija jau ir ieviesušas viedkaršu sistēmu. Par dienu bez auto maza interese NRA 09/24/01 Eiropā notiekošā diena bez auto Rīgā diemžēl radīja visai minimālu interesi, turklāt pat to organizējušajām amatpersonām. Jau vairākus gadus 26 Eiropas valstīs 22. septembris pasludināts par dienu bez auto, kurā tiek popularizēti videi un dabai nekaitīgi pārvietošanās veidi un iedzīvotāji tiek aicināti atteikties no personīgo automašīnu lietošanas, aizstājot tās ar sabiedrisko transportu un divriteņiem vai arī pārvietoties kājām. Pērn aptuveni 70 miljoni eiropiešu 760 pilsētās bija ar mieru atteikties no auto izmantošanas, lai pilsētu vide kaut vai uz vienu dienu kļūtu veselīgāka un mazāk piesārņota. Kā novēroja Neatkarīgā, sestdien Rīgas ielās autotransporta mazāk nebija kļuvis. Arī šīs dienas velobraucienā Imanta–Vecrīga knapi piedalījās pussimts velosipēdistu, kas izteica nožēlu, ka viņu ir tik maz. Kronvalda parkā rīkotajos pasākumos gan piedalījās mazliet vairāk ekoloģiski tīra pārvietošanās veida piekritēju, tomēr tos varēja vēlēties krietni vairāk. Kuriozi beidzās iecerētais pasākums Peldu ielas galā pie 11. novembra krastmalas, kur bija plānots demonstrēt gaisa piesārņojuma mērīšanas automātisko iekārtu un tās darbības principus, kā arī iepazīstināt iedzīvotājus ar gaisa kvalitāti un tā piesārņojumu pilsētas centrā. Noteiktajā laikā pasākuma vietā mīņājās tikai masu saziņas līdzekļu pārstāvji – nebija ieradušies ne tikai iedzīvotāji, bet arī paši akcijas organizētāji. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, šo pasākumu rīkot bija apņēmies Rīgas domes Vides departaments. Rātslaukumā rīkos Miķeļdienas Ābolu tirgu BNS 09/27/01 Ābolu ražas laikā Melngalvju nams 29.septembrī aicina apmeklēt Miķeļdienas Ābolu gadatirgu Rātslaukumā, kurā pulcēsies aktieri, politiķi un arī tirgotāji, informēja nama izpilddirektors Ojārs Spārītis. Pasākumu atklās zemkopības ministrs Atis Slakteris un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss. Dailes teātra direktors Bērtulis Pizičs runās Aleksandra Čaka balādi par ābolu smaržu, piedalīsies arī publicisti Ēriks Hānbergs un Aivars Berķis, mākslinieks Jānis Anmanis, ansamblis "Greizais ratiņš", dziedātājs Hārdijs Madzulis, pūtēju orķestris "Rīga" un dažādi dziesmu un deju ansambļi. Rātslaukumā tiks uzslieta gara kārts ar vainagiem, vītnēm, lentēm, kā arī lauku un dārzu sniegtām rudens veltēm. "Pats kārts rotāšanas un pacelšanas process var izvērsties par veselu apbrīnas vērtu māksliniecisku akciju," teikts paziņojumā. Agrāk rīdzinieki ik gadu Rātslaukumā rudenī rīkoja Ābolu tirgu. Parasti šī diena esot izvērsusies par īstiem svētkiem, kurā pulcējušies tūkstošiem pilsētnieku. Tirgus laikā spēlēja karavīru orķestris un skanēja dziesmas, kā arī rīkotas bruņinieku cīņas, kad vīriešiem bija jāpierāda sava veiklība un izveicība, no garās kārts noņemot dāvanas savai kundzei. Blaumanim atsegta aizmugure Diena 09/28/01 Rīgas domes jaunā sastāva pieminekļu padome ir neapmierināta ar Rūdolfa Blaumaņa pieminekļa pārbīdīšanu, kuras rezultātā atsegta neeksponējamā skulptūras aizmugure. Nākamnedēļ padome sasauks ārkārtas sēdi, lai lemtu par pieminekļa novietošanas iespējām. Padome arī lūdz domi līdz šī jautājuma atrisināšanai apturēt kanālmalas rekonstrukcijas darbus, informēja domes informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa. Saskaņā ar galvaspilsētas kanālmalas rekonstrukcijas plānu, kas paredz būtiskas ainavas izmaiņas Rīgas kanālmalā, netālu no K.Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra krustojuma novietotais piemineklis pabīdīts vairākus metrus kanāla virzienā. Patlaban šajā vietā nesen sākto rekonstrukcijas otrās kārtas darbu ietvaros nocirsti arī 12 piramidālie ozoli, kas līdz šim pieminekli daļēji aizēnoja.