Kas jauns Latvijā? Nr. 215: 2001. G. 6. - 12. oktobris Valdība akceptē budžeta projektu ar 2,4% deficītu BNS 10/10/01 Otrdien valdība pamatā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu, kas paredz deficītu 2,4% apjomā no iekšzemes koprodukta (IKP). Finansu ministrs Gundars Bērziņš skaidroja, ka valdība pamatā jau ir vienojusies par papildus 10 miljonu latu piešķiršanu veselības aprūpei, kā arī 3,3 miljoni latu piešķiršanu izglītības iestāžu renovācijas projektu realizācijai. Vēl ir iespējams apmierināt prasības par aptuveni 6,7 miljoniem latu, sacīja finansu ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka neatkāpsies no savas nostājas par budžeta deficīta apjomu, jo pretējā gadījumā "būs jauns finansu ministrs un jauns budžets". Bērziņš prognozēja, ka pie precizētā budžeta projekta izskatīšanas valdība varētu atgriezties pirmdien 15.oktobrī vai otrdien 16.oktobrī, lai pirms budžeta iesniegšanas Saeimā sagatavotu tā galīgo projektu. Uzņēmuma ienākuma nodokli samazinās BNS 10/09/01 Valdība otrdien, skatot grozījumus likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, vienojās no nākamā gada samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli visiem uzņēmumiem līdz 22%, žurnālistiem informēja finansu ministrs Gundars Bērziņš. Minētie grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli kopā ar galīgo budžeta projekta variantu tiks skatīti vēl nākamajā valdības sēdē pirmdien, 15.oktobrī vai otrdien, 16.oktobrī. Premjers Andris Bērziņs jau iepriekš paziņoja, ka valdība pieņems šādu nodokļu samazināšanas variantu, ja koalīcijas partiju ministriem neizdosies vienoties par citu iespēju. Uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes samazinājuma gadījumā līdz 22% nākamgad nodokļa ieņēmumi samazināsies par 11,8 miljoniem latu. Šādu nodokļu samazināšanas variantu valdība atbalstīja jau septembra sākumā, kad tika nolemts pakāpeniski triju gadu laikā pazemināt nodokļa likmi no 25% līdz 15%. Attiecīgi likme nākamgad būtu 22%, 2003.gadā - 19%, bet 2004.gadā - 15%. Taču pēc tam valdība nolēma šo lēmumu atkal pārskatīt Baidās izpaust kontrabandistu uzvārdus NRA 10/09/01 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns izteicās, ka uz dienesta pārbaudi no amata atstādinātais Ekonomikas policijas inspektors Normunds Margēvičs viņam atklājis šokējošu informāciju par divu ar tiesībsargājošajām institūcijām saistītu amatpersonu līdzdalību kontrabandas piesegšanā. "Uzreiz pēc sarunas ar Margēviču es zvanīju iekšlietu ministram Marekam Segliņam un izstāstīju manā rīcībā nonākušo informāciju par kontrabandistiem," paziņoja deputāts. M. Segliņš savukārt apgalvoja: "Leiškalns man nav nosaucis nevienu cilvēku, kas varētu būt saistīts ar kontrabandas piesegšanu." Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska apstiprināja, ka jau tuvākajās dienās prokuratūra lūgs Valsts policiju, veicot jau ierosināto dienesta pārbaudi par N. Margēviča saistību ar kontrabandu, ietvert tajā arī izskanējušās ziņas par K. Leiškalna sniegto informāciju. Kontrabandas aizdomu ēna krīt uz SAB Diena 10/12/01 Ceturtdien atklātībā parādījusies informācija met nopietnu aizdomu ēnu uz Satversmes aizsardzības biroju (SAB) par tā darbinieku iespējamo saistību ar gaļas kontrabandu. Uzklausot no amata atstādināto ekonomikas policijas darbinieku Normundu Margēviču, Saeimā tika nosauktas divas personas, kas, iespējams, saistītas ar SAB - Arnolds Babris, kas vismaz pirms pusotra gada medijos tika minēts kā šā dienesta darbinieks, un Guntars Kalniņš, kura vadītā firma Spektrs-K realizē konfiscētās preces, arī gaļu. Pārbaudi sakarā ar izskanējušo informāciju sācis SAB un pēc ģenerālprokurora Jāņa Maizīša rīkojuma - arī Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa, bet Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns vāc deputātu parakstus parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei. Pēc N.Margēviča uzstāšanās Saeimā, kur viņš arī stāstīja par saņemtajiem draudiem, policija sākusi viņu apsargāt, kā arī turpina pret policistu sākto dienesta izmeklēšanu. Uz pensionāru rēķina ietaupa miljonus NRA 10/08/01 Neizmaksājot pilnu pensiju strādājošajiem pensionāriem, gada laikā valsts ietaupa aptuveni 11 miljonus latu. Ja Satversmes tiesa atzīs, ka šāds ierobežojums pensiju likumā neatbilst Satversmei, iespējams, no pensijām atvilktā nauda pensionāriem būs jāizmaksā atpakaļ. Saskaņā ar 1999. gadā veiktajiem grozījumiem likumā Par valsts pensijām pašlaik strādājošs pensionārs var strādāt un saņemt pensiju ierobežotā apmērā - 60 latus. No pārējās pensijas daļas viņam ir jāatsakās. Vidēji no strādājošā pensionāra mēnesī tiek ietaupīti 33 lati. Valstī, pēc Labklājības ministrijas (LM) aplēsēm, ir 26,7 tūkstoši strādājošo pensionāru. Satversmes tiesa, pamatojoties uz divu personu iesnieguma, ierosinājusi lietu par likumā noteiktā lieguma - strādājošajiem pensionāriem saņemt pensiju pilnā apmērā - atbilstību Satversmei. Ja Satversmes tiesa atzīs abu pensionāru prasību par pamatotu, budžetam nāktos šķirties no šogad un pērn ieturētās naudas. Somijā popularizēs Latviju Lauku avīze 10/11/01 Šā gada 12. oktobrī Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) un Latvijas vēstniecība Somijā ar Eiropas Komisijas Somijā atbalstu rīkos Latvijas prezentācijas dienu ar mērķi popularizēt Latviju kā izdevīgu Somijas partneri pēc iestāšanās ES. Galvenais prezentācijas dienas pasākums - Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa lekcija - veltīta Latvijas un Somijas attiecībām un to perspektīvām. Lekcijai sekos debates, kuras rīko Latvijas vēstniecība Somijā, EK delegācija Somijā un Eiropas Parlamenta informācijas birojs Somijā. No EPPA grib atsaukt Borisu Cilēviču Diena 10/09/01 Deputāti no TB/LNNK, Tautas partijas un sociāldemokrātiem aicina no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas atsaukt PCTVL deputātu Borisu Cilēviču. Viens no lēmuma projekta iesniedzējiem Māris Grīnblats presei norādīja, ka B. Cilēviča izteikumi asamblejā ir pretrunā ar Latvijas ārpolitikas nostādnēm. Savukārt aģentūrai BNS B. Cilēvičs uzsvēris, ka katras frakcijas pārstāvis var paust savas partijas viedokli, atgādinot, ka delegācijā ir jābūt pārstāvētiem visiem parlamentā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. BNS 10/11/01 Saeima ceturtdien nolēma neizskatīt jautājumu par kreiso partiju apvienības deputāta Cilēviča atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Latvijas delegācijas. Pēc PCTVL frakcijas vadītāja Jurkāna ierosinājuma, prezidijs aicināja Saeimu balsot par jautājuma pārcelšanu uz nākamo Saeimas plenārsēdi, bet priekšlikums, ar 28 balsīm par, 15 pret un 46 deputātiem atturoties, tika noraidīts, un tā izskatīšana ceturtdienas plenārsēdē netika turpināta. Tas nozīmē, ka jautājums par Cilēviča atsaukšanu netiks skatīts vispār, ja vien deputāti atkārtoti neierosinās to izskatīt. Ārzemnieki knaši pērk Latvijas zemi NRA 10/08/01 Šogad pirmajā pusgadā ārzemniekiem pārdots vairāk nekā 3500 hektāru Latvijas zemes un mežu. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, pašlaik citu valstu pilsoņiem un uzņēmumiem ar ārzemju kapitālu oficiāli pieder aptuveni 20 500 hektāru. Šā gada janvārī ārzemniekiem un uzņēmumiem ar ārzemju kapitālu vismaz 51 procenta apmērā piederēja 17 000 hektāru Latvijas zemes, nomā - divtik. Visvairāk zemes šogad pirmajā pusgadā ārzemnieki ir pirkuši Liepājas rajonā - kopumā 848 hektārus. Puse darījumu ir veikti, pērkot zemi pilsētā, puse - laukos. Liepājas rajona padomes priekšsēdētājs Modris Ekšteins Neatkarīgajai atzina, ka ārzemnieku interese par Liepājas rajonu patiešām ir liela. Dāņi, piemēram, uzpērkot lauksaimniecības zemi. No lauku apvidos esošajām zemēm visdārgāk - 1076 latus par hektāru - ir samaksājis Igaunijas kokapstrādes koncerns Sylvester Group par Valkas rajona Launkalnes pagasta 20,6 hektāriem zemes un mežu (kopējā darījuma vērtība - 22 000 latu). Šis zemes gabals atrodas Vidzemes šosejas malā. 727 lati par hektāru par 26,8 hektāriem zemes ir samaksāts Aizkraukles rajona Zalves pagastā. Savukārt Kuldīgas rajona Kurmales pagastā 24,2 hektārus liels zemesgabals ir maksājis 702,47 latus par hektāru. Līdztekus šiem darījumiem zeme ir pārdota arī par ļoti zemu cenu. Piemēram, Liepājas rajona Gramzdas pagastā 93,8 un 48 hektāru zemesgabalu cena ir bijusi 15 latu par hektāru, lai gan tajā pašā pagastā 125,2 hektāri zemes ir pārdoti par 275,12 latiem par hektāru. Tas vedina domāt, ka vai nu ir apšmaukti Latvijas zemnieki, vai arī valsts - nesamaksāto nodokļu veidā. Par 34,98 latiem hektārā zeme ir pārdota Kuldīgas rajona Nīkrāces pagastā, par 53,40 latiem hektārā - Valkas rajona Grundzāles pagastā. Iegādāto zemes gabalu lielumi ir dažādi - sākot no dažiem simtiem kvadrātmetru (lielākoties tajos ir ēkas) līdz vairāk nekā 100 hektāriem. Limbažu rajonā ārzemnieki zemi ir pirkuši tikai Skultes pagastā (18 darījumu) un tikai nelielus gabalus ar ēkām. Rīgā ārzemnieki vai uzņēmumi ar ārzemju kapitālu ir iegādājušies 192 zemes gabalus (ar vai bez ēkām). Kāds uzņēmums, lai iegūtu savā īpašumā pusotru hektāru zemes, ir samaksājis divus miljonus latu. Citu valstu pilsoņiem patīk arī Jūrmala. Pusgada laikā nopirkti 93 zemes īpašumi (ar vai bez ēkām). Vērtīgākais darījums - 195 589 latu apmērā - ir bijis par 0,2 hektāriem zemes un ēkām Rotas ielā. Arī Carnikava, Saulkrasti, Baloži, Vangaži, Krimuldas, Mārupes, Olaines, Babītes, Siguldas, Ķekavas, Garkalnes, Stopiņu, Mālpils un Ādažu pagasts ir šķituši svešzemniekiem pievilcīgi. Sertifikātu derīguma termiņš pagarināts LETA 10/11/01 Saeima šodien galīgajā lasījumā ar 67 balsīm par, 19 balsīm pret un diviem deputātiem atturoties pieņēma grozījumus likumā "Par privatizācijas sertifikātiem", ar kuriem tiek pagarināts privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš. Sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par privatizējamo valsts īpašumu atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam sarakstam, kā arī par no valsts un pašvaldībām nopirkto zemi un privatizētajiem dzīvokļiem būs izmantojami līdz 2002.gada 31.decembrim. No 2003.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31. decembrim minētajiem mērķiem būs izmantojami tikai īpašuma kompensācijas sertifikāti. Ar balsu vairākumu - 4 balsīm par, 37 balsīm pret un 47 deputātiem atturoties - Saeima noraidīja deputāta Kārļa Leiškalna ierosinājumu, kas paredzēja, ka līdz 2002.gada 1.janvārim Ministru kabinetam būtu jāsagatavo noteikumi par privatizācijas sertifikātu kā maksāšanas līdzekļu izmantošanu PVAS "Latvijas kuģniecība", AS "Latvijas gāze", AS "Latvijas Krājbanka" valstij piederošu daļu privatizācijā, bet līdz 2002.gada 1.aprīlim Ministru kabinetam būtu jāsagatavo noteikumi par privatizācijas sertifikātu kā maksāšanas līdzekļu izmantošanu valstij piederošo daļu privatizācijā AS "Ventspils nafta" un SIA "Lattelekom". 70% Latvijas iedzīvotāju mitinās privātos mājokļos BNS 10/10/01 Apmēram 70% Latvijas iedzīvotāju mitinās privātos mājokļos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2000.gadā veiktās tautas skaitīšanas dati. Sev vai citai personai piederošā īpašumā dzīvo 68,5% iedzīvotāju salīdzinājumā ar 19% 1989.gadā. Pašvaldībām un organizācijām piederošos mājokļos dzīvojošo daļa turpretī samazinājusies no 76,9% 1989.gadā līdz 29,1% tagad. Sakarā ar kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju arī šīs īpašuma formas mājokļos dzīvojošo daļa ir samazinājusies no 4,1% līdz 1,9%. Tāpat tautas skaitīšanā noskaidrots, ka 26% no visiem valsts iedzīvotājiem apdzīvo individuālu ģimenes māju, savukārt 68,2% dzīvo atsevišķos dzīvokļos. Būtiski samazinājies arī komunālajos dzīvokļos dzīvojošo skaits. 1989.gadā komunālajos dzīvokļos dzīvoja 8,1%, bet 2000. gadā - 1,2%. Vairāk nekā desmit reizes samazinājies arī kopmītnēs jeb uzņēmumu un mācību iestāžu dienesta viesnīcās dzīvojošo cilvēku skaits. Pētījumā noskaidrots, ka pēdējā desmitgadē jaunu mājokļu būvniecība ir būtiski samazinājusies. Tāpat noskaidrots, ka visvairāk iedzīvotāju mājokļu izvietots 50 un vairāk dzīvokļu mājās. Rīgā šādās mājās dzīvo 60,8%, Daugavpilī - 57,7%, Liepājā - 49% iedzīvotāju. Samērā mazs šādās mājās dzīvojošo īpatsvars ir Rēzeknes rajonā - tikai 3,8%. Vienlaicīgi Rēzeknes rajonā ir lielākais procentuālais vienas ģimenes mājās dzīvojošo personu īpatsvars - 59,6%, Krāslavas rajonā - 58,3%, Balvu rajonā - 55,6%, turpretī mazākais Rīgā - tikai 5,3%. Autoceļi saņems tikai virtuālus miljonus NRA 10/06/01 Lai gan no nākamā gada paredzēts mainīt degvielas akcīzes nodokļa sadales kārtību 60 pret 40 par labu autoceļu fondam, šī pārdale ceļu remontiem daudz vairāk naudas nedos, bet valsts autoceļu programmām paredzams pat samazinājums. Ja papēta autoceļu finansējuma projektu 2002. gadam, redzam, ka pēc akcīzes nodokļa pārdales par labu autoceļiem nākamgad autoceļu nozarei varētu tikt aptuveni 9 miljoni latu vairāk nekā šogad sagaidāms. Diemžēl pamatizdevumu projekts liecina par nedaudz citām tendencēm. Proti, lauku autoceļu programmai varētu tikt atvēlēti 10 miljoni latu (šogad - 3,5 miljoni latu), taču valsts autoceļu programmu nodrošinājumā vērojams pat samazinājums - 2001. gadā plānots šai sadaļai atvēlēt 46,1 miljonu latu, lai gan izdosies atrast tikai 43,3 miljonus latu, bet nākamgad šai programmai, proti, ceļu remontiem un uzturēšanai, pat pēc optimistiskākajām prognozēm, paredzēts atvēlēt vienīgi 41,8 miljonus latu. Līdz ar to autovadītāji par savu samaksāto naudu arī 2002. gadā diez vai var cerēt uz kvalitatīvākiem ceļiem. Latvijas Ceļinieku asociācijas prezidents Kārlis Kadiķis informēja, ka līdzekļu samazinājuma galvenais iemesls ir tas, ka Valsts kase pieprasījusi gada laikā atdot visus iepriekš ņemtos kredītus, kuru kopējā summa ir gandrīz 8 miljoni latu. Nākamgad nav paredzēts gūt līdzekļus arī no PHARE programmas. Alkoholu bērniem tirgo uz nebēdu NRA 10/09/01 Septiņiem pusaudžiem pērn uzrādīta diagnoze alkoholisms, un ar akūtu alkohola intoksikāciju vai tā lietošanas kaitīgajām sekām pagājušajā gadā reģistrēti gandrīz 200 pusaudži. Šā gada deviņos mēnešos Rīgas Pašvaldības policija sastādījusi 24 protokolus par nelikumīgu alkohola tirdzniecību nepilngadīgām personām. Ar 100 līdz 200 latu sodu par šādu pārkāpumu var sodīt pārdevēju. Tomēr nereti alkoholu bērniem un pusaudžiem palīdz iegādāties pieaugušie vai arī to bez sirdsapziņas pārmetumiem tirgo nelegālajās alkohola tirdzniecības vietās. Kopumā Narkoloģijas centra uzskaitē 2000. gada beigās bija 15 pusaudži alkoholiķi. Šogad centra ambulatorā dienesta uzskaitē uzņemti arī divi deviņus gadus veci bērni - alkohola lietotāji. Iekšlietu ministrijas informācija liecina: gadījumi, kad pusaudži ir smagā alkohola reibumā, kas apdraud viņu dzīvību, ir ļoti bieži. Šogad septembrī no Gleznotāju ielas Rīgā uz slimnīcu tika nogādātas divas nepilngadīgas meitenes smagā alkohola reibumā: viena meitene ievietota slimnīcā ar diagnozi 1. un 2. pakāpes alkohola reibums, savukārt otra meitene - ar diagnozi alkohola saindēšanās un koma. Vasarā Valmieras slimnīcā smagā stāvoklī tika ievietots desmit gadus vecs zēns, kurš bija saindējies ar alkoholu. Valkas rajona Smiltenes slimnīcā vasarā bezsamaņas stāvoklī nogādāts kāds 13 gadus vecs pusaudzis, kurš bija saindējies pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ. Slimnīcā tajā pašā laikā ievietoti vēl seši zēni vecumā no 13 līdz 16 gadiem. Viņi visi kopīgi lietojuši alkoholu. Kopumā zēni izdzēruši 1,7 litrus degvīna. Policija noskaidrojusi, ka nepilngadīgie dabūjuši alkoholu, palūdzot divas 0,5 litru pudeles nopirkt veikalā kādam par sevi vecākam iedzīvotājam. Savukārt vienu 0,7 litru pudeli puiši nopirkuši kādā nesertificētā alkohola tirdzniecības punktā. Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Aigars Bērziņš pastāstīja, ka policija nelikumīgo alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem kontrolē gan pēc iedzīvotāju iesniegumiem, gan pēc policijas pārbaudēm. Šā gada deviņos mēnešos policija sastādījusi 24 protokolus par alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Latvijā pašlaik nav alkohola ierobežošanas politikas. Arī Eiropas Savienības valstis ir nobažījušās par pārmērīgo alkohola lietošanu jauniešu vidū, tādējādi pirmo reizi atzīstot šīs problēmas nopietno raksturu visā 15 valstu blokā. Psihiatri lūdz palīdzību no prezidentes Diena 10/11/01 Latvijas Psihiatru asociācija trešdien nosūtījusi atkārtotu vēstuli Valsts prezidentei, atgādinot, ka diemžēl jau desmito mēnesi vairāk nekā 40% Latvijas garīgi slimo iedzīvotāju ar depresijām un citiem traucējumiem ir liegta bezmaksas ambulatorā psihiatriskā aprūpe. Jau jūnijā asociācija prezidenti informēja, ka no šā gada 1. janvāra jaunā zāļu kompensācijas kārtība sašaurinājusi pacientu loku, kam pienākas zāles ar atlaidēm, atstājot bez zālēm pacientus ar depresijām, mānijām, galvas traumām u.c. un lūgusi palīdzēt. Risinājumu solījusi rast arī Labklājības ministrija, taču līdz šim nekas nav mainījies. Mēnesī tiek noslepkavoti vidēji 18 cilvēki BNS 10/11/01 Šogad Latvijā vidēji mēnesī reģistrētas 18 slepkavības, no kurām atklāta trešā daļa, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija. Pavisam šogad izdarītas 159 slepkavības, no kurām atklātas 102. Pērn deviņos mēnešos bija izdarītas 160 slepkavības. Rīgā šogad reģistrētas 58 slepkavības, kas ir par desmit mazāk nekā 2000.gada deviņos mēnešos, savukārt atklātas 28 slepkavības, kas ir par deviņām mazāk nekā pērn. Latvijā šogad reģistrētas arī 93 izvarošanas, no kurām atklātas 63, 14 izvarošanas gadījumi reģistrēti Rīgā. Pērn Latvijā deviņos mēnešos bija fiksētas 116 izvarošanas, bet Rīgā - 20. Pērn Latvijā atklāja par 13 izvarošanām mazāk, savukārt Rīgā šogad atklātas četras izvarošanas, kas ir par sešām mazāk nekā pērn. Policija šogad reģistrējusi 276 noziegumus, kuros cietušajiem nodarīti smagi miesas bojājumi, kas ir par 38 gadījumiem mazāk nekā 2000.gada deviņos mēnešos. Šogad atklāti 175 šādi noziegumi, bet pērn šajā laikā policija bija atklājusi 169 noziegumus. Rīgā šogad reģistrēti 84 smagu miesas bojājumu nodarīšanas gadījumi, pērn - 130, bet atklāti šogad 42 noziegumi. 2000.gada deviņos mēnešos policija bija atklājusi par desmit noziegumiem mazāk. 2001.gada deviņos mēnešos policija reģistrējusi 79 noziegumus, kuros nodarīti smagi miesas bojājumi, kuru dēļ iestājusies cietušā nāve, kas ir par 24 mazāk nekā pērn. Rīgā reģistrēti 30 šādi noziegumi, pērn - 41. Robi kultūras budžetā NRA 10/11/01 Kultūrai nākamā gada valsts budžetā būtu vajadzīgi vēl divi miljoni latu, informē Kultūras ministrijā (KM). Lielākoties šie līdzekļi būtu izlietojami infrastruktūras uzturēšanai. Pēdējā laikā Kultūras ministrijas vēršanās valdībā pēc papildus līdzekļu piešķīruma ir beigusies neveiksmīgi, tāpēc KM lūgusi Kultūrkapitāla fondam (KKF) daļu līdzekļu nevis sadalīt projektu konkursā, betpiešķirt nozaru mērķprogrammām. Kultūras ministre Kārina Pētersone atzinusi, ka valdībai, veidojot budžetu nākamajam gadam, būtu jāizšķiras par labu kultūras attīstībai reģionos, par atbalstu latviešu oriģinālliteratūrai un oriģinālmūzikai, kā arī par atbalstu kultūras projektiem bērniem un jaunatnei. Pašlaik nepietiekama ir Ls 60 000 dotācija Valsts Leļļu teātrim divu trupu darbībai. Vairāk līdzekļu vajadzētu arī Daugavpils teātrim, lai iestudētu latviešu oriģināldramaturģiju, dotos viesizrādēs reģionā. Joprojām neskaidrs ir Rundāles muzeja liktenis - vajadzīgi 246 000 latu, lai sakārtotu ugunsdrošības sistēmu. Šis projekts neguva atbalstu arī valsts investīciju programmas 2002. - 2006. gadam papildinājumos, joprojām iespējams, ka no nākamā gada janvāra muzejs tiks slēgts. Valsts investīciju programmas atbalstu neguva arī publisko bibliotēku vienota informācijas tīkla izveide, projekta uzsākšanai nākamgad būtu vajadzīgi 500 000 latu. Par okupācija muzeju var izteikties internetā Diena 10/09/01 Rīgas domes kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns ierosinājis vēlreiz apspriest Okupācijas muzeja un Strēlnieku laukuma nākotni. Ikvienam ir iespēja izteikties Rīgas domes mājaslapā http://www.rcc.lv - sadaļā "Sabiedriskā apspriešana". Savas idejas iedzīvotāji var iesniegt arī rakstiski Rīgas domes kultūras, mākslas un reliģijas komitejā K. Valdemāra ielā 3, 2. stāvā, 245. kabinetā. Pašreiz joprojām spēkā ir iepriekšējā sasaukuma Rīgas domes lēmums par Okupācijas muzeja ēkas nojaukšanu un tā eārtošanu citur. Tukumā čigānu bērni sāk skolas gaitas NRA 10/06/01 Nedēļas sākumā Tukumā sākusi darbu čigānu etniskās kopienas korekcijas klase, kurā mācības patlaban sākuši astoņi skolēni, kaut arī bija plānots, ka to būs 20. Klasē mācīsies tikai čigānu tautības bērni, bet mācību programma būs latviešu valodā un ar bērniem strādās latviešu skolotājas. Vakar uz mācībām bija ieradušies gan vairs tikai seši skolēni, taču atnākušie pauda lielu prieku par iespēju mācīties un solījās uz stundām nākt regulāri. Bērni mācības sāks pēc pirmo klašu programmas. Tikai vienam no skolēniem ir 12 gadu, pārējie ir sešus līdz deviņus gadus veci. Bērniem mācības sākas vienos pēcpusdienā un ilgst līdz sešiem. No Dobeles rajona Bēnes divas reizi mēnesī ieradīsies čigānu tautības skolotāja, kas bērniem mācīs čigānu tautas vēsturi, kultūru, čigānu valodu un literatūru. Tukuma dome segs arī transporta izdevumus skolotājai no Bēnes. Tā kā Tukuma trešajā vidusskolā bērni mācās pēc bilingvālās izglītības programmas, daļa stundu notiek latviešu valodā. Tomēr čigānu klases audzinātāja Irina Haļenka domā, ka latviešu valoda īpašas problēmas bērniem nesagādās, lai arī pārsvarā viņi runā krieviski. Patlaban parastajās klasēs jau mācās daži čigānu tautības bērni, un dažam labam no viņiem mācības sokas labāk nekā pārējiem klasesbiedriem, stāsta I. Haļenka. Čigānu klases izveidošanu ierosinājusi Tukuma čigānu biedrība Gloss. Bērni, vismaz pagaidām, uz skolu dodoties ar prieku. Arī Ruslana vecāmāte, kas atnākusi pavadīt savu atvasi uz skolu, stāstīja, ka ir priecīga par šādu iespēju. Ruslana brālis četrgadīgais Sandis arī atnācis pavadīt brāli uz skolu un nemaz negrib doties mājās. Pagaidām šāda klase darbosies līdz mācību gada beigām, bet pēc tam dome lems, vai tās darbību turpināt. Karstais ūdens pieejams tikai pusei Latvijas iedzīvotāju NRA 10/10/01 No visiem tiem cilvēkiem, kas 2000. gada tautas skaitīšanā minējuši mājokļa labiekārtojuma veidus, virtuve mājoklī ir 98,9% iedzīvotāju, ar elektrību mājoklī nodrošināti 98,7% iedzīvotāju, gāzes pavards pieejams 87,9%, ūdensvads - 83,1%, kanalizācijas sistēma - 76,9%, tualete ar ūdensnovadu - 76,2%, vanna vai duša - 67,8%, karstais ūdens - 56%, pirts - 7,6% iedzīvotāju. Aizkraukles un Preiļu rajonā tikai 92,4%, Valmieras rajonā 92,5%, Madonas rajonā 93% iedzīvotāju mājoklī ir elektrība. Gāzes pavards relatīvi vismazāk iedzīvotājiem ir Madonas (74,6%), Kuldīgas (76,2%) un Valkas (78,6%) rajonā. 2000. gadā nedaudz palielinājies to mājokļu īpatsvars, kuru iedzīvotāji saņem ūdeni no ūdensvada. Vismazākās iespējas lietot ūdeni no ūdensvada ir Daugavpils rajona iedzīvotājiem - 50,1%, Rēzeknes rajonā - 50,7% un Ludzas rajonā - 51,1%. Savukārt 43,1% Rēzeknes rajona iedzīvotāju, 38% Daugavpils rajona iedzīvotāju, 36,7% Krāslavas rajona iedzīvotāju un 33% Ludzas rajona iedzīvotāju tautas skaitīšanas lapās atzīmējuši, ka viņu rīcībā ir pirts. Ja neņem vērā to, ka trešdien bija pērkona negaiss un naktī vētra, kas no kokiem nopurināja gandrīz visas lapas, kas vēl neatlaidīgi turējās zaros, tad varētu teikt, ka šonedēļ laiks bija tāds pats kā pagājušajā nedēļā - spīdēja saulīte, brīžiem uzlija lietutiņš, tem- peratūra dienā vēlarvien turējās ap +15oC... Sēņu laiks ir beidzies, bet mārtiņrozes gan vēl zied... ...ar katru dienu kļūst aukstāks, un tas mums atgādina to, ka ir rudens. Par rudeni liecina arī lapas, ko jūtam zem kājām, pastaigājoties pa parku...