K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 219: 2001. g. 3. - 9. novembris Latvija paliks bez SVF balsta Diena 11/06/01 Pēc atvadu vizītes pie premjera Andra Bērziņa Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas Latvijā vadītājs Johaness Millers presei teica, ka SVF nespējot piekrist pašlaik plānotajam 2,46% budžeta deficītam, tāpēc SVF un valdības noslēgtais memorands turpināsies tikai līdz šā gada beigām, nevis līdz nākamā gada nogalei, kā tika plānots tā noslēgšanas brīdī šopavasar. J.Millers informēja, ka nākamā SVF misija Latvijā plānota aprīlī, kad sarunas tiks turpinātas. "Aprīlī mūsu sarunas balstīsies uz 2002.gada pirmā ceturkšņa fiskālajiem rādītājiem, īpaši uz ieņēmumiem. Ja tie būs tik lieli, lai nosegtu valdības izdevumu plānus, sarunas tiks pabeigtas," norādīja J.Millers. SVF izplatītajā paziņojumā sacīts, ka Latvijas valdība vēstulē fondam piekritusi nākamā gada diviem pirmajiem ceturkšņiem noteikt 1,5% deficīta līmeni un paredzams, ka solījuma izpildes gadījumā varētu tikt noslēgts jauns memorands. Kā zināms, nākamā gada budžeta projektā visam gadam plānots 2,46% budžeta deficīts, bet SVF prasība bija samazināt to līdz 1,4% no IK. Pasaules Bankas Latvijas misija paziņojusi, ka gadījumā, ja ar SVF netiks panākta vienošanās par deficīta līmeni, uz PB valdi netiks virzīts jautājums par kārtējo PB aizdevumu strukturālajiem pārkārtojumiem, kas plānots 20 miljonu ASV dolāru apmērā. Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu organizācijām Roberts Zīle Dienai atturējās prognozēt aizdevuma likteni, jo esot svarīgi, kā jautājumu traktēs PB. Vēlēšanu likumu sāks vētīt frakcijās Diena 11/07/01 Uz Centrālās vēlēšanu komisijas piedāvājumu drīzāk veikt nepieciešamos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā otrdien Juridiskā komisija reaģēja, nolemjot nosūtīt visām frakcijām CVK piedāvātos grozījumus, kā arī norādot galvenās ar vēlēšanu norisi saistītās problēmas. Pēc frakciju atsauksmju saņemšanas komisija lems par nepieciešamajiem grozījumiem. Juridiskās komisijas deputātu izteikumi sēdē liecināja, ka viņi nav noskaņoti atbalstīt CVK priekšsēža Arņa Cimdara radikālo ierosinājumu atteikties no kandidātu svītrošanas, saglabājot tikai iespēju kandidātus atzīmēt ar krustiņiem. Jau iepriekš Dienai visu frakciju pārstāvji to bija novērtējuši kā vēlētāju tiesību ierobežojumu. Taču vēlēšanu likuma apspriešanas gaitā nopietnas diskusijas var izraisīt nepieciešamība paredzēt papildu vietas deputātu kandidātu sarakstos, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka lielākajām Saeimas frakcijām no dažiem apgabaliem Saeimā tiek ievēlēti visi deputāti. Šādā situācijā var nonākt Tautas partija — tādā gadījumā Saeimā būtu jānāk citas partijas kandidātam no attiecīgā apgabala. Uz šo vēlēšanu likuma normu arī Eiropas eksperti norādījuši kā nepilnību, kas būtu novēršama, sēdē atzina arī Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Atlikušās 'Latvijas gāzes' akcijas pārdos par sertifikātiem LETA 11/06/01 Valstij piederošos 3% AS "Latvijas gāze" (LG) akciju realizēs publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem, šodien balsojot nolēma Ministru kabinets. Valdības atbalstu guvis premjera ierosinājums noteikt ierobežojumus akciju skaitam, ko par sertifikātiem var iegūt publiskā piedāvājuma dalībnieki. Noteikts, ka lielākais akciju skaits, ko varēs iegūt viens publiskā piedāvājuma dalībnieks, būs 200 akcijas. Līdz ar to tiks ierobežotas lielo privatizācijas sertifikātu īpašnieku iespējas piedalīties LG privatizācijā. Valdība šādu lēmumu pieņēma sēdē, kurā piedalījās 8 valdības locekļi, pārējie 7 patlaban atrodas komandējumos. V. Vīķe-Freiberga dodas uz tikšanos Polijā Lauku avīze 11/07/01 Šodien Varšavā tiksies 16 Austrumeiropas valstu prezidenti, lai pastiprinātu sadarbību cīņā pret terorismu, vienojoties vairāk dalīties ar izlūkošanas datiem un apkarot naudas atmazgāšanu. Uz šo tikšanos dosies arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe - Freiberga. Vienas dienas sanāksmē valstu vadītāji ne tikai mēģinās uzlabot sadarbību, bet arī "Panākt, lai Centrāleiropas balsi sadzirdētu lielās pretterorisma koalīcijas sirdī", paziņoja Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis. Princim Čārlzam Latvijā plaša programma Diena 11/08/01 Velsas princis Čārlzs, kurš ceturtdien sāk divu dienu vizīti Latvijā, tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, apmeklēs Okupācijas muzeju, apskatīs Alberta ielas jūgendstila ēkas un atklās britu uzņēmējiem piederošu kokzāģētavu. Piektdien princis Čārlzs dosies uz Daugavpili, kur viesosies Naujenes bērnunamā, apmeklēs pareizticīgo katedrāli, Daugavpils uzņēmējdarbības atbalsta centru un atklās pilsētas valodu centru. Velsas princis Latvijā ieradīsies, lai iepazītos ar Latvijas kultūru, tradīcijām, novērtētu valsts sasniegumus ekonomikā un uzņēmējdarbības attīstīšanā. Tā kā princis apmeklēs vairākas sabiedriskas vietas, iespēja tikties ar viņu būs arī iedzīvotājiem. Ceturtdien pēc sarunas ar Valsts prezidenti abi dosies pie Brīvības pieminekļa, kur plkst.12.15 noliks ziedus un tiksies ar iedzīvotājiem. Pusstundu vēlāk princis kopā ar V.Vīķi–Freibergu arhitekta un jūgendstila pētnieka Jāņa Krastiņa vadībā dosies pastaigā pa Alberta ielu, bet īsi pirms plkst.14 — uz Okupācijas muzeju. Rīgā princim paredzēta piedalīšanās oficiālā Latvijas un Lielbritānijas diplomātisko attiecību atjaunošanas desmitgadei veltītā ceremonijā Lielbritānijas vēstniecībā, vakarā viņam par godu vēstniecība rīkos pieņemšanu, bet Valsts prezidente — vakariņas. Piektdien pēc viesošanās Naujenes bērnunamā plkst.13.15 princis apmeklēs Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāli Daugavpilī, bet tūlīt pēc tam dosies uz pilsētas centrālo tirgu. Pēcpusdienā plkst.17 Viņa Karaliskā Augstība viesosies Līksnas Svētās Sirds katoļu baznīcā. Princis Čārlzs Latviju atstās piektdienas vakarā, izlidojot uz Lielbritāniju no Daugavpils lidostas. Neievainojamais Čārlzs Diena 11/09/01 Latvijā princis Čārlzs ieradās pēc abu pārējo Baltijas valstu apmeklējuma. Pēc tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi– Freibergu Rīgas pilī abi nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Brīdī, kad princis apsveicinājās ar sanākušajiem cilvēkiem, kāda jauniete, pārliekusies priekšā stāvošajiem bērniem, mēģināja augstajam viesim trāpīt pa seju ar trim sarkanām neļķēm. Princis “uzbrukumā” necieta un bez mazākā satraukuma pazīmēm vēl labu brīdi turpināja sarunu ar bērniem. Prezidentes apsardze 16 gadus veco meiteni, kuru sauc Aļina Ļebedeva un kura dzīvojot Daugavpilī, operatīvi aizveda sāņus un vēlāk viņu nopratināja drošības policija. Viņa pastāstījusi, ka nepārstāv nevienu organizāciju, taču atbalstot nacionālboļševiku uzskatus un šādā veidā protestējusi pret “Latvijas iestāšanos NATO un karu Afganistānā”. Lai gan sākotnēji tika pieļauts, ka jaunietei varētu inkriminēt huligānismu, drošības policijas priekšnieka vietnieks Didzis Šmitiņš Dienai pastāstīja, ka pret viņu nolemts ierosināt krimināllietu par ārvalsts pārstāvja dzīvības un veselības apdraudējumu. Attiecīgais Krimināllikuma pants paredz, ka “par uzbrukumu (..) ārvalsts pārstāvim, kas oficiāli ieradies Latvijas Republikā, ja uzbrukums saistīts ar šīs personas dzīvības vai veselības apdraudējumu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 15 gadiem”. D.Šmitiņš pieļāva, ka izmeklēšanas laikā apsūdzība var tikt mainīta, taču esot skaidrs, ka tas ir noziedzīgs nodarījums. Aģentūra BNS ziņo, ka pie jaunietes it kā atrasta laikraksta Večerņij Daugavpils redaktores apliecība, taču šāda laikraksta Daugavpilī neesot. Latvijas kuģniecības vadība atriebjas NRA 11/03/01 Smagos pārkāpumos atmaskotie Latvijas kuģniecības (LK) valsts pilnvarnieki piektdien no amata atcēla savu galveno atmaskotāju - LK padomes locekli Eiženu Cepurnieku. Kā zināms, LK vadība aizrunājusi trīs tankkuģus, par katru gatavojoties maksāt 41,7 miljonus dolāru. Atteikties no kuģu pirkšanas nav iespējams, jo LK vadība pārdevējam jau ir pārskaitījusi vairāk nekā 12 miljonus dolāru kā drošības naudu, kas tiks zaudēta, ja kuģi netiks pirkti. Valsts augstākās amatpersonas (premjers, ekonomikas ministrs, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors) sacījušas, ka neko nav zinājušas par šā darījuma tapšanu. Tikai E. Cepurnieka (viņu atbalstīja arī speciālo uzdevumu ministrs attiecībās ar starptautiskām finansu institūcijām Roberts Zīle) izteiktās aizdomas, ka darījums veikts slepeni un ka par katru kuģi ir krietni pārmaksāts, pievērsa valdības uzmanību šim darījumam, kas var radīt milzīgus zaudējumus valstij. Ekonomikas ministra ierosinātā dienesta izmeklēšana konstatējusi, ka LK valsts pilnvarnieki, neinformējot valsts amatpersonas par tankkuģu darījumu, ir pārkāpuši savas pilnvaras. To pašu apstiprināja arī Ģenerālprokuratūra. Vienīgie, kas LK pilnvarniekus aizstāvēja, bija partija Latvijas ceļš, kuras vadība piedraudēja - ja viņu pārstāvis Druvis Skulte tiks atlaists no amata, tad kritīs valdība. Pēc šāda paziņojuma LK valsts pilnvarnieku likteņa lemšana tika atlikta līdz šā gada decembrim. Šo atelpu pilnvarnieki izmantoja, lai atlaistu no amata savu galveno oponentu - E. Cepurnieku. E. Cepurnieks jau paziņojis, ka LK akcionāru pilnsapulces lēmumu apstrīdēs un vērsīsies tiesā, jo uzskata, ka šāda lēmuma pamatotība pilnvarniekiem jāpierāda tiesā. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis no Kipras informēja, ka viņš par notikušo neesot lietas kursā un komentārus par radušos situāciju varēšot sniegt tikai pirmdien. 'Laima' atgūst Krievijas tirgu LETA 11/03/01 Saldumu ražotāja AS "Laima" saražotās produkcijas eksporta apjoms uz Krieviju šā gada 10 mēnešos palielinājies par 20% salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu pērn. Kā informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Rita Voronkova, no kopējā šī gada uzņēmuma eksporta apjoma eksports uz Krieviju veido 30,7%. Eksporta pieaugums izskaidrojams ar Krievijas tirgus atveseļošanos un iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos, kas īpaši novērojams metropolēs. Pēc uzņēmuma pārstāves teiktā, šobrīd tiek gatavots pirmais izmēģinājuma sūtījums uz Azerbaidžānu. Uzsāktas arī jaunas sadarbības attiecības ar klientiem Maskavā. Lielākā klientu interese novērojama par konfekšu izlasi "Asorti", "Prozit" un šokolādi "Zelta Laima". Septembra beigās "Laima" pirmo reizi pēc Krievijas krīzes piedalījās izstādē "World Food 2001", kas notika Maskavā. Izstāde veicinājusi kontaktus ar iespējamajiem sadarbības partneriem no Krievijas un citiem Austrumu reģioniem. Aicina apkarot nelegālo alkoholu NRA 11/03/01 Narkologi, ministriju darbinieki, tiesībsargājošo iestāžu, arodbiedrību un darba devēju organizāciju pārstāvji un uzņēmēji - semināra Valsts alkohola politika darbinieki vakar pauda atbalstu Nacionālās alkoholisma ierobežošanas komisijas izveidei. Komisija izstrādātu valsts politiku alkohola jomā un apkopotu priekšlikumus, kā cīnīties ar ļaunajām alkoholisma sekām, kā samazināt gan alkohola piedāvājumu, gan pieprasījumu, kā pasargāt no tā bērnus, ar kādām cīņas metodēm vērsties pret likumpārkāpējiem un īpaši nelegālo spirtoto dzērienu ražotājiem un tirgotājiem. Semināra dalībnieki pieņēma aicinājumu valdībai, Saeimai un Valsts prezidentei, kurā augstās valsts amatpersonas un tautas vēlētie deputāti tiek aicināti pievērst uzmanību pārmērīgajai alkohola lietošanai Latvijā un tās sekām. Galvenā ir prasība atjaunot vai izveidot Nacionālo alkoholisma ierobežošanas komisiju, kas tika radīta 1995. gadā, bet praktiski nedarbojas jau vairākus gadus. Komisija izstrādātu valsts alkohola politiku un dažādu jomu speciālisti vērtētu, kādas izmaiņas likumdošanā nepieciešamas, lai mazinātu alkohola patēriņu valstī, kā jaunievedumi mainīs situāciju šajā tirgū, vai lielāki nodokļi legālajam alkoholam nestimulēs iedzīvotājus iegādāties nelikumīgi ražoto. “Alkohola politikas jomā visiem būtu jāstrādā vienoti un jāņem vērā dažādo nozaru speciālistu viedoklis,” atzina labklājības ministra padomnieks Viktors Jaksons. Spilgts piemērs - valstī tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi alum, bet neviens narkoloģijas speciālists tajā netiek iesaistīts. Diskusijā atklājās, ka noteikumi par alus apriti jau ir Ministru kabineta komitejā, bet narkologi tos nav redzējuši un semināra dalībniekus aicina izstrādāt normatīvus īpaši alum kā alkoholiskam dzērienam. Narkologi uzskata, ka Alkohola aprites likums, kas valstī ir vienīgais spirtoto dzērienu aprites un uzraudzības kārtību nosakošais dokuments, jāattiecina arī uz alu. Saskaņā ar šo likumu par alkoholiskiem dzērieniem tiek atzīti visi no pārtikas izejvielām izgatavotie spirtu saturošie produkti ar absolūtā spirta daudzumu virs 1,2 tilpumprocentiem. Taču, lai gan alū tas ir 4-7%, šis likums nenosaka šīs preces aprites un uzraudzības kārtību. Tomēr alus ir viens no populārākajiem jauniešu dzērieniem, un pusaudži to (salīdzinājumā ar stiprajām dzirām) var nopirkt praktiski bez jebkādiem ierobežojumiem. Semināra dalībnieki uzskata, ka jāparedz stingrāki sodi par alkohola tirgošanu nepilngadīgiem un jāierobežo tā tirgošanas laiks un vietas. Pašlaik saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu tirgotājam - fiziskai personai - par alkohola pārdošanu nepilngadīgajam paredzēts sods no 100 līdz 250 latiem. Atņemt licenci par šādu nelikumību uzņēmuma īpašniekam nevar. “Likums paredz licences alkoholisko dzērienu tirgošanai anulēšanu atsevišķos gadījumos, bet ne par pārdošanu nepilngadīgajiem,” stāstīja Akcīzes preču pārvaldes informācijas koordinācijas un ekonomisko ekspertīžu daļas priekšniece Zaiga Užāne. Licenci var atņemt par nenomaksātu soda naudu, nekvalitatīva, viltota alkohola tirgošanu, nepatiesu ziņu sniegšanu u. c. Viņa gan neredz nekādus šķēršļus, lai šāda norma likumā parādītos. Semināra dalībnieki, īpaši legālā alkohola ražotāji, aicināja apzināties nelikumīgā alkohola apjomus un cīņu pret to izvirzīt par galveno. Uzņēmuma Latvijas balzams mārketinga direktore Indra Ozola sacīja: “Tiek lēsts, ka nelegālā alkohola ir tikpat daudz kā legālā - tad iedomājieties, cik cilvēkiem un kādiem apmēriem tehnikas ir jāstrādā, lai to saražotu vai ievestu. Mēs tātad dzīvojam divās valstīs.” Vētra lauž kokus un posta muzejus NRA 11/03/01 Divas dienas ilgušās vēja brāzmas lielākos un redzamākos postījumus nodarījušas parkiem un mežiem, nolaužot pat visdiženākos kokus. Arī Somija piedzīvojusi stiprāko vētru pēdējos desmit gados - vēja brāzmas sasniedza pat 35 metrus sekundē, viļņi sasnieguši desmit metru augstumu, no jumtiem šķīrušies vairāki desmiti māju. Savukārt Krievijā Ļeņingradas apgabalā 23 metru sekundē stiprās vēja brāzmas bez elektrības atstājušas 214 elektropārvades apakštacijas. Vēja radītie zaudējumi lieli Diena 11/06/01 Latvijā turpina pūst stiprs vējš. Pirmdien vēja ātrums sasniedza 22 - 23 metri sekundē, bet atsevišķas brāzmas līdz 27 m/s, tāpēc pirmdien tika slēgta kuģu satiksme Liepājas ostā, daļēji tā tika ierobežota arī Ventspils ostā. Savukārt iepriekšējās vētras nodarītie postījumi Rīgas pašvaldībai ir rēķināmi vairāk kā 200 000 tūkstošos latu. Nauda ir, nav — ideju Diena 11/05/01 Šogad gada pārskatus Latvijā iesniegušas ap 40 000 uzņēmējsabiedrību, ko Uzņēmumu reģistrs sauc par godprātīgiem uzņēmējiem. Kā Dienai skaidro Hipotēku un zemes bankas viceprezidents Juris Lujāns, Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 12—14 uzņēmējsabiedrību. Salīdzinājumam — Igaunijā 22—23, Eiropas vidējais rādītājs ir 35—50. Latvijā būtu vieta ap 100 000 uzņēmējsabiedrībām, un līdz ar to var secināt — Latvijā ir vieta un tirgus, lai īstenotu arvien jaunas biznesa idejas. Norvēģijas un Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fonda (NLUAF) pārstāvji Dienai teic, ka gatavi atbalstīt uzņēmīgus cilvēkus, finansējot viņu biznesa projektus, taču, lai arī nauda tam ir, — nevienu ieguldījumu uzņēmējdarbības sākšanai fonds vēl nav varējis izsniegt. Viens iemesls — no šā gada sākuma nav izdevies atrast kaut vienu cilvēku ar biznesa ideju, kurā vērts veikt investīcijas un piedalīties. NLUAF gatavs vienā projektā investēt līdz 20 000 latu. Fonds Latvijā darbojas jau kopš 1994.gada un, kā uzsver fonda vadītājs Latvijā Dairis Cālītis, līdz šim vairāk nodarbojies ar ieguldījumiem jau strādājošu uzņēmumu darbības paplašināšanā (investīciju kopējā summa līdz 200 000 latu). Tagad, sākot domāt par darbības paplašināšanu, atklājies, ka Latvijā ir visai ierobežots daudzums uzņēmīgu cilvēku un biznesa ideju. Viņš gan optimistiski bilst, ka "droši vien idejas ir, drīzāk trūkst informācijas, kā varētu tās realizēt". No 1995.gada fonds investējis 29 uzņēmumos. Pašlaik tas ir līdzīpašnieks 12 uzņēmumos. No atlikušajiem 11 uzņēmumu akcijas pārdotas uzņēmuma īpašniekiem, vienā — uzņēmumā piesaistītajam ārzemju investoram, un pieci uzņēmumi bankrotējuši. Hipotēku un zemes bankas viceprezidents J.Lujāns teic, ka, vairāku gadu laikā strādājot ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem domātām kredītlīnijām, nākas secināt, ka biznesa idejas ir Latvijas sabiedrības vārīgākā vieta. "Diemžēl Latvijas potenciālie uzņēmēji nav pietiekami informēti, tiem ir par maz iniciatīvas un uzdrīkstēšanās. Iespējams, ka tādējādi izpaužas iepriekšējās sabiedrības filozofijas sekas," piebilst bankas pārstāvis. Cēsīs īstenos e-pārvaldes pilotprojektu Diena 11/07/01 Cēsis kļuvušas par e-pārvaldes pilotprojekta realizācijas vietu, uzvarot SIA Microsoft Latvia, Datorprogrammu apgāda un SIA Tilde rīkotajā konkursā, kurā piedalījās 50 valsts un pašvaldību iestādes no visas Latvijas. Kā Dienai pastāstīja SIA Microsoft Latvia tirdzniecības vadītājs Baltijas reģionā Sandis Kolomenskis, pārējos pretendentus cēsnieki esot uzveikuši, izrādīdami vislielāko aktivitāti un gribasspēku sekmīgi īstenot šo projektu, kā arī ieguldot datortehniku. Turklāt pilsēta esot arī viena no ekonomiski aktīvākajām valstī. E-pārvaldes projekts, kura realizācijā iepriekšnosauktās firmas nāk talkā ar tehnoloģijām un intelektuālo potenciālu, ietver datorizētu dokumentu iekšējās aprites sistēmas ieviešanu, kas ir daļa no pilnās e-pārvaldes sistēmas. Saskaņā ar pilsētas attīstības programmu informāciju tehnoloģiju jomā ir paredzēta arī vienota kooperatīvā datu apraides tīkla izveide Cēsu pašvaldības institūcijām un citām tuvējām pašvaldībām, pāreja uz vienotu datu bāzu sistēmu domes struktūrvienībās, kā arī pilsētas digitālās kartes izstrāde un iedzīvotāju plašāka izglītošana par interneta iespējām. Elektroniskā dokumentu aprites sistēmas izveidošana ir viens no pamatelementiem, lai varētu veidot iedzīvotāju informācijas un apkalpošanas centrus, tādējādi cilvēkiem tiktu atvieglota dažādu dokumentu un pašvaldības pakalpojumu saņemšana, Dienai uzsvēra Cēsu mērs Gints Šķenders. S.Kolomenskis ar gandarījumu bilda, ka nu arī Cēsis pievienojušās Latvijas pirmrindniecēm e-pārvaldes veidošanā — Liepājai, Saldum, Ventspilij, Rīgai un Valmierai. Pilsonība par 20 000 dolāru NRA 11/07/01 Vienā no Krievijas respektablākajiem žurnāliem Komersant ģeņgi jau aptuveni pusgadu tiek ievietots sludinājums, no kura teksta nepārprotami var noprast, ka tiek piedāvāts iegādāties Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Francijas pilsonību. Piezvanot pa norādītā tālruņa numuru, Neatkarīgā noskaidroja, ka Latvijas pilsonība maksā tieši divdesmit tūkstošus ASV dolāru un to iespējams iegūt trīs līdz sešu mēnešu laikā. Sludinājumā nav tiešas norādes, ka pilsonību tiek piedāvāts nopirkt, bet gan vienīgi piebilsts, ka cenas ir reālas un pilsonību varēs iegūt, neizmantojot starpnieku palīdzību. Piezvanot pa norādīto tālruņa numuru, klausuli pacēla kāds krievu valodā runājošs vīrietis, kurš sevi nosauca par Alekseju. Neatkarīgās reportieris, uzdodamies par Lietuvas pilsoni Ģintaru, kas jau pusgadu dzīvo Rīgā, izteica vēlmi kļūt par Latvijas pilsoni. Aleksejs, neizrādīdams ne mazākās mulsuma pazīmes, uzreiz paziņoja, ka viņa firma patiešām piedāvājot šādu pakalpojumu un tas maksājot divdesmit tūkstošus ASV dolāru. Vēlāk sīki noskaidrojis Lietuvas pilsoņa dzīvesstāstu, Aleksejs teica, ka Latvijas likumdošanā esot kāds punkts, uz kura pamata pilsonību izdosies saņemt, un tam būšot nepieciešami no trim līdz sešiem mēnešiem. Neko sīkāk viņš nekomentēja, paskaidrojot, ka to izstāstīs pēc tuvākas iepazīšanās. Noteikti būšot vajadzīga dzimšanas apliecība, un, tā kā firmas pakalpojumu varot izmantot tikai labi situētas personas, visa dokumentu kārtošana un naudas nodošana notiekot firmas birojā Parīzē. Norunājot, ka rūpīgi jāapsver visi piedāvājuma plusi un mīnusi, vienojamies, ka sazvanīsimies pēc divām dienām. Drošības policijas priekšnieka vietnieks Didzis Šmitiņš Neatkarīgajai atteicās komentēt šo informāciju, neko sīkāk nepaskaidrojot. Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes preses sekretāre Laine Boldāne paziņoja, ka Neatkarīgajai nepārprotami jāvēršas Naturalizācijas lietu pārvaldē, jo tieši tur tiekot fiksētas visas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā. "Balstoties uz šo ierakstu, iedzīvotāji griežas pie mums, un viņiem tiek izsniegtas pases," sacīja preses sekretāre. Viņa arī pieļāva, ka Parīzes firma cilvēkiem piedāvā iegādāties viltotas pases, tomēr kopumā viņai šī versija nešķita sevišķi ticama. Naturalizācijas pārvaldes (NP) priekšniece Eiženija Aldermane kategoriski noliedza iespēju, ka šādā veidā vispār kāds varētu būt ieguvis mūsu valsts pilsonību. NP katra pilsonības pretendenta iesniegumu izskatot vismaz septiņi cilvēki, un esot maz ticams, ka visi viņi ir korumpēti. E. Aldermane izteicās, ka šajā gadījumā runa, visticamāk, varot būt par rafinētu afēristu, kurš no cilvēkiem izkrāpjot naudu. Uz Neatkarīgās jautājumu, kāpēc tad jau vismaz pusgadu neviens piekrāptais nav vērsies pēc palīdzības tiesībsargājošajās institūcijās cerībā atgūt savu naudu, viņa gan nespēja atbildēt. "Pieļauju arī, ka tas ir kāds politisks triks, ar kura palīdzību mēģināts mest ēnu uz mūsu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldēm. Taču, ja vispār kaut kas tāds notiek, tad tas, visticamāk, saistīts ar viltotu pasu pārdošanu," skaidroja E. Aldermane. Gundars Bojārs organizē boulingu Diena 11/07/01 Latvijas Boulinga federācijas (LBF) pārstāvji ir izbrīnīti, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs devies uz Taizemi saņemt apstiprinājumu boulinga sacensību rīkošanai Rīgā bez saskaņošanas ar pašu federāciju. Pēc federācijas teiktā, lai sarīkotu nākamgad 38.pasaules kausa sacensības boulingā Rīgā, vajadzīga gan Latvijas, gan Eiropas un Pasaules Boulinga federācijas piekrišana. LBF prezidents un Latvijas sportisti pašlaik atrodas Taizemes pilsētā Pataijā, kur norisinās 37.pasaules kausa sacensības, taču par G.Bojāra klātbūtni viņi uzzināja, tikai ierodoties uz sacensībām. Informāciju, ka Rīgas mērs Taizemes vizītes laikā saņems rakstisku apliecinājumu galvaspilsētas tiesībām sarīkot 38.pasaules kausa izcīņas sacensības boulingā, Rīgas domes informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa izplatīja pēc tam, kad Diena rakstīja par G.Bojāra Bangkokas komandējuma zīmīgo sakritību ar tūrisma sezonas sākumu Taizemē. To, ka šāds apstiprinājums tiešām tiks saņemts, telefonsarunā no Taizemes apstiprināja pats G.Bojārs. Neizpratnē par to, kā kas tāds var notikt, ir Latvijas Boulinga federācijas valdes loceklis Visvaldis Trokša — vispirms šāda iecere bija jāsaskaņo ar LBF, kura piekrišanas gadījumā jautājumu izskatīšanai nosūtītu Eiropas Boulinga federācijai, kura pēc akceptēšanas to savukārt iesniegtu Pasaules Boulinga federācijai. Ventspils – trešā sakoptākā pilsēta Centrālajā un Austrumu Eiropā NRA 11/08/01 Ventspils atdzīta par trešo sakoptāko pilsētu Centrālajā un Austrumu Eiropā. Pirmā un otrā vieta tikusi Rumānijas un Slovēnijas pilsētām. Ventspils pašvaldība saņēmusi oficiālu apstiprinājumu no Eiropas Savienības (ES) Reģionālās vides centra Centrālajai un Austrumu Eiropai, ka pilsēta ieguvusi trešo lielāko punktu skaitu Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta un Reģionālā vides centra Centrālajai un Austrumu Eiropai organizētajā konkursā Godalga pilsētai ceļā uz atbilstību Eiropas Savienībai. Viens no konkursa mērķiem ir novērtēt pašvaldību sasniegumus ES vides likumdošanas ieviešanā. Tajā piedalījās 122 pilsētas no 13 ES kandidātvalstīm. No 8 Latvijas pilsētām, ieskaitot Rīgu, godalgotu vietu ieguva Ventspils un Valmiera, kas bija desmitā. Lai piedalītos, pašvaldībai bija jāsniedz precīza informācija par gaisa kvalitāti, atkritumu apsaimniekošanu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, vides politikas stratēģiju, vides informāciju un izglītību. Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs uzskata, ka "atrašanās starp trijām labākajām Centrāleiropas pilsētām, no Eiropas Savienības viedokļa, apliecina, ka mūsu darbam ir reāli panākumi". Apmeklējot Ventspili, ES amatpersonas jau agrāk teikušas labus vārdus, taču līdz šim nebija kompleksa pilsētas novērtējuma. Aktīvu darbu vides sakārtošanā Ventspils sāka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Sadarbojoties ar konsultantiem no Nīderlandes, 1992. gadā tika izstrādāts vides politikas plāns – pirmais šāda veida dokuments Centrālajā un Austrumu Eiropā. Viens no galvenajiem vides politikas plāna realizācijas mehānismiem ir vides aizsardzības licencēšanas sistēmas ieviešana. Kaut arī mūsu valsts vēl nav iestājusies ES, Ventspils pirmā Latvijā jau kopš 1994. gada, ieviešot šo sistēmu, strādā saskaņā ar ES integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles direktīvu. Vides jautājumu plānveidīga risinājuma apliecinājums Ventspilī ir kvalitātes sistēmas un vides vadības sistēmu ieviešana uzņēmumos un starptautiskie sertifikāti ISO 9002 un ISO 14001. 2000. gadā tos saņēma a/s Ventamonjaks, a/s Kālija parks un a/s Ventspils nafta. Jāpiebilst, ka 1999. gadā pilsētas pludmale pirmā Baltijas valstīs ieguva zilo karogu, un pērn tas pludmales mastā tika celts jau trešo gadu. "Ventspilī vides sakārtošanai tiešām pievērš lielu uzmanību, arī no Arhitektu savienības pilsētas vadībai par to esam pasnieguši atzinības rakstu. Augsto vietu starptautiskā konkursā Ventspils ir godam nopelnījusi," domā Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Juris Poga. Savukārt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis teic, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem arī šajā pilsētā bijušas vietas, kas daudziem šķistu bezcerīgas. Tagad tās ir sakoptas. Arī kultūrvides saglabāšanā un kopšanā, viņaprāt, Ventspils var kalpot par paraugu citām pašvaldībām. Bijušajam Vestpointas studentam jāatmaksā armijai nauda Diena 11/06/01 Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien atzinusi par pamatotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba prasību bijušajam Vestpointas Militārās akadēmijas studentam Jurim Matusēvičam atmaksāt armijai 2207 latus, kas izmantoti jaunieša studijām. Puisis pretēji akadēmijas noteikumiem ASV apprecējies un palicis tur uz dzīvi, tādējādi lauzdams ar NBS noslēgtā līguma prasību pēc ASV prestižākās militārās augstskolas absolvēšanas 5 gadus nodienēt Latvijas armijā. Taču uz jautājumu, kā tiks piedzīta nauda no J.Matusēviča, NBS štāba juridiskās daļas priekšnieks kapteinis Andis Grīnvalds tikai nodūra acis un bija spiests klusi atzīt, ka uz šo jautājumu pagaidām grūti atbildēt — puiša pašreizējā atrašanās vieta nav zināma. Pirmajam Vestpointas Militārās akadēmijas studentam no Latvijas J.Matusēvičam augstskolu vajadzēja absolvēt šovasar, taču pusgadu pirms studiju beigām puisis pavēstīja, ka ir apprecējies ar sava gaidāmā bērna māti kādu ASV pilsoni un nolēmis palikt uz dzīvi Amerikā kopā ar savu jauno ģimeni. Tā kā laulības studiju laikā ir pretrunā ar Vestpointas Militārās akadēmijas noteikumiem, J.Matusēvičs no augstskolas tika izslēgts. Līdz ar to puisis nav spējis izpildīt arī vienošanos ar NBS pēc studijām ASV atgriezties Latvijā un 5 gadus nodienēt Latvijas armijā. Spriežot pēc atsauksmēm uz pirmajiem paziņojumiem par J. Matusēviča lēmumu palikt ASV, vairums Latvijas jauniešu viņu atbalsta, jo ir pārliecināti, ka Latvijā un tās armijā viņam nebūtu iespējams likt lietā savas zināšanas. "Kādas gan ilūzijas Jurim Matusēvičam var būt par piecu gadu obligāto dienestu NBS, ja ik pa brīdim atklātībā parādās ziņas par kārtējo ģedovščinas vai "iesvētības" upuri? Nedomāju, ka Vestpointā māca aizsargāties pret dienesta biedru zvērībām," tā, aizstāvot ASV palikušo Latvijas jaunieti, Dienai rakstīja Stanforda universitātes absolvents Mārtiņš Zemītis. Lāčplēša dienu svinēs vērienīgi NRA 11/07/01 Gan Rīgā, gan citviet Latvijā šīs nedēļas nogalē notiks daudzi 11. novembrim – Lāčplēša dienai – veltīti pasākumi. Vairākiem īpašu svētku nozīmi piešķir fakts, ka šogad aprit desmit gadu Latvijas Republikas atjaunotajiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Lāčplēša dienas svinīgās norises sāksies ar ekumēnisko dievkalpojumu Doma baznīcā, uz kuru aicināts ikviens. Tieši dienas vidū pie Brīvības pieminekļa notiks Rīgas garnizona vienību militārā parāde, kurā piedalīsies vairāk nekā 350 karavīru no Jūras spēkiem, Gaisa spēkiem, Sauszemes spēkiem, Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA), NBS štāba bataljona, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta. Pulksten 14 valsts augstākās amatpersonas, Aizsardzības ministrijas un NBS vadība noliks ziedus Brāļu kapos pie Mātes Latvijas tēla. Pēcpusdienā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uz tikšanos aicinājusi labākos NBS karavīrus, kuri piedalījušies miera uzturēšanas operācijās. Tikšanās laikā V. Vīķe-Freiberga vēlas pateikties karavīriem, kuri godam pildījuši savus pienākumus un cēluši godā Latvijas armijas vārdu. Lāčplēša dienai veltītie pasākumi noslēgsies ar svecīšu iedegšanu pie Rīgas pils mūriem 11. novembra krastmalā un jau tradicionālo virsnieku balli Rīgas Latviešu biedrības namā. Vairāki pasākumi notiks arī pirms Lāčplēša dienas. Ceturtdien uz pasākumu Latvijas Lauksaimniecības universitātē aicināti Jelgavas iedzīvotāji un studenti. Tikšanās, kuru organizē Rekrutēšanas un atlases centrs, laikā NBS karavīri demonstrēs ekipējumu un bruņojumu. Vakara noslēgumā tiks rīkota balle, kurā spēlēs NAA ansamblis Kadets un Jūras spēku orķestris. Savukārt piektdien pirmo reizi notiks NBS virsdienesta instruktoru balle – Rīgas Latviešu biedrības namā uz svinīgo pasākumu pulcēsies vairāk nekā 200 instruktoru. Atrod lielāko bronzas laikmeta priekšmetu depozītu LETA 11/09/01 6.novembrī Ventspils rajona Staldzenē, jūras stāvkarstā, kāds Ventspils iedzīvotājs atradis līdz šim lielāko Latvijā zināmo bronzas laikmeta priekšmetu depozītu, aģentūru LETA informēja Ventspils muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Armands Vijups. Līdz šim Latvijā kopš XIX gadsimta atrasti seši bronzas laikmeta depozīti, tomēr, pēc A.Vijupa teiktā, Staldzenē atrastais ir pats lielākais — tajā ietilpst aptuveni 90 labi saglabājušos priekšmetu. A.Vijups uzsvēra, ka daudzi no šiem priekšmetiem ir ļoti unikāli un līdz šim neredzēti. “Vismaz zinātnieku vidū šis tiešām ir unikāls atradums, kas datējams ar 1500. līdz 500.gadu pirms mūsu ēras,” teica A.Vijups. Patlaban tiek apzināti visi atrastie priekšmeti, veikta to pirmreizējā izpēte. Tiks veikti papildu izrakumi. 12,6% cilvēku nedzīvo ģimenē NRA 11/08/01 Ģimenē Latvijā dzīvo 1,883 miljoni jeb 87,4% iedzīvotāju, – liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2000. gada tautas skaitīšana. Latvijā ir vairāk nekā 713 000 ģimeņu un 12,6% cilvēku tās nav. 1989. gada tautas skaitīšanas laikā ārpus ģimenes dzīvojošo bija 14,4%. Centrālās statistikas pārvalde uzsver: ja informācija tiktu apkopota tradicionāli, ka ģimene ietver arī trīs vai četru paaudžu cilvēkus (arī vecvecākus un mazbērnus), ģimenē dzīvojošo īpatsvars būtu lielāks. Vidējais ģimenes lielums 2000. gada sākumā bija 2,64 cilvēki; iepriekšējās tautas skaitīšanas gadā – vidēji 3,12. Šie skaitļi liecinot, ka ģimenēm ir tendence sarukt. Lielākoties tas ir krasās jaundzimušo skaita samazināšanās dēļ. Gandrīz pusē jeb 47,9% ģimeņu ir viens bērns, un tikai sestdaļā – trīs vai vairāk atvašu. Visai liels – 32,5% – ir nepilno ģimeņu skaits, kuras sastāv no mātes vai tēva ar bērniem. Tēvu, kas audzina mazuļus, ir daudz mazāk nekā šādu māšu. Precējušies ir 57,5% no visiem 15 gadu un vecākiem vīriešiem (iepriekšējā tautas skaitīšanā – 66,5%), precētu sieviešu ir 51,3% (pirms 11 gadiem – 55,2%). Sieviešu vidū augstāks ir arī atraitņu un laulību šķīrušo personu skaits. Šķirto sieviešu skaits ir 1,8 reizes lielāks nekā vīriešu, atraitņu skaits – 8 reizes lielāks. Pētnieki to skaidro tā: sievietes retāk stājas atkārtotā laulībā. Ievērojamās atšķirības atraitņu skaitā esot saistītas ar sieviešu lielāku vidējo mūža ilgumu un ar jaunu vīriešu bojāeju ārēju nāves cēloņu dēļ, it īpaši – transporta nelaimes gadījumos. Sākusies balsošana par šā gada Eiropas cilvēku BNS 11/03/01 Latvijā sākusies balsošanas kampaņa par šā gada Eiropas cilvēku un jau pašlaik izvirzīti pirmie pretendenti, preses konferencē žurnālistus informēja sabiedriskās organizācijas "Eiropas kustība Latvijā" (EKL) prezidents Ainārs Dimants. Vislielākais balsu skaits pašreiz ir Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Kandidātu saraksta priekšgalā atrodas arī vijolniece Baiba Skride, politiķis Andris Šķēle un Latvijas iestāšanās ES sarunu vadītājs Andris Ķesteris. "Par titula ieguvēju var kļūt jebkurš," atzina EKL prezidents. Līdz 15.decembrim ikvienam ir iespēja izvirzīt savu titula kandidātu, kurš, viņaprāt, visvairāk tuvinājis Latviju Eiropas Savienībai (ES). Balsot iespējams gan internetā EKL mājas lapā www.eiropaskustiba.lv, gan pa pastu, nosūtot vēstuli EKL birojam Rīgā, Basteja bulvārī 14, LV - 1050. "Galīgo lēmumu, sekojot sabiedrības konsultatīvajam balsojumam, pieņems EKL valde," skaidroja Dimants. 19.decembrī viesnīcā "Latvija" notiks Eiropas cilvēka titula ieguvēja svinīga nosaukšana. EKL jau ceturto gadu pēc kārtas rīko Eiropas cilvēka nominācijas pasākumus. Iepriekš Eiropas cilvēka titulu ieguvuši Eiropas Komisijas darbinieks Briselē un grāmatas par ES latviešu valodā autors Eduards Bruno Deksnis, bijušais ārlietu ministrs Valdis Birkavs un dziedātājs Renārs Kaupers un grupa "Prāta vētra". Tikai nedaudz balsu pagājušajā gadā titula iegūšanai pietrūka Valsts prezidentei. Aktīvo smēķētāju skaits nesarūk NRA 11/05/01 Ikdienas smēķētāju īpatsvars pēdējo gadu laikā Latvijā palicis nemainīgs, liecina FINBALT pētījums par smēķēšanas izplatību Latvijā. Ja 1998. gadā 51,3% vīriešu atzina, ka smēķē katru dienu, tad 2000. gadā ikdienas smēķētāju vīriešu skaits nav samazinājies. Nedaudz samazinājies sieviešu smēķētāju skaits – 1998. gadā smēķēja 19,2%, 2000. gadā – 18,2%. Pēc aptaujas datiem, smēķējošie vīrieši vidēji izsmēķē 15 cigarešu dienā, sievietes – astoņas cigaretes. Bieži nesmēķētāji vēl nepietiekami aizstāv savas tiesības elpot tīru gaisu, neliedzot smēķēt savā klātbūtnē. Pasīvajai smēķēšanai darbā vairāk pakļauti vīrieši. 20% vīriešu un 9% sieviešu darba telpās vairāk nekā piecas stundas dienā ir pakļauti pasīvajai smēķēšanai. 18% aptaujāto ir ļoti norūpējušies par smēķēšanas ietekmi uz veselību, 28% ir diezgan norūpējušies, 39% – ne pārāk norūpējušies un 14% nemaz nav norūpējušies. Kopš 1998. gada pieaudzis to smēķētāju īpatsvars, kuri vēlas atmest smēķēšanu vai to jau ir izdarījuši. No aktīvajiem smēķētājiem 46% vīriešu un 38% sieviešu izsaka vēlmi atmest smēķēšanu, bet 22% vīriešu un 32% sieviešu to mēģina darīt aptaujas laikā. Atmest smēķēšanu visbiežāk ieteikuši ģimenes locekļi un paziņas. Tikai trešajā vietā ir ārsti. Nedēļas sākumā vēl bija jūtamas aizvadītās ne- dēļas vētras sekas – zemē sakrituši koku zari un pēdējās lapas, kas vēl spītīgi turējās koku zaros, daži zemē nogāzti koki . . . Tagad laiks ir ļoti svārstīgs - vienu dienu vēss, otru - silts ... Gandrīz kat- ru dienu līst. Arī pirmdien lija, tad nak- tī pēkšņi piesala, un tas nākamajā rītā izraisīja pamatīgu apjukumu autovadī- tājos – pavisam negaidot uz ielām un tiltiem bija parādījies ledus!… Nedē- ļas otrā puse bija samērā silta, brī- žiem uzspīdēja saulīte... bet ne- skatoties uz to, laiks ir drēgns un drūms. Dienas kļūst arvien īsākas, vakaros ātri satumst... Anda