K a s j a u n s L a t v I j ā ? Nr. 220: 2001. g. 10. - 16. Novembris Iedzīvotāju vairākums atzīst sevi par patriotiem NRA 11/14/01 Gandrīz divas trešdaļas – 65 procenti – Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par Latvijas patriotiem, šādas jūtas ir svešas 27,5 procentiem, bet 7,5 procenti iedzīvotāju nezina, vai viņi ir vai nav patrioti, – tā liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS šā gada oktobra aptauja. Salīdzinot ar pagājušo gadu, patriotu skaits nav būtiski mainījies, jo pērn sevi par patriotiem uzskatīja 65,4 procenti iedzīvotāju. Latvijas iedzīvotāji vispatriotiskākie bijuši 1999. gadā, kad sevi par tādiem uzskatīja 70,4 procenti aptaujāto. No visiem aptaujātajiem latviešiem sevi par patriotiem uzskata 81,3 procenti, savukārt no aptaujātajiem cittautiešiem sevi par patriotiem uzskata 45,1 procents iedzīvotāju. Apgalvojumam “Uzskatu, ka esmu Latvijas patriots” no aptaujātajiem nepiekrīt 14,5 procenti latviešu, savukārt starp cittautiešiem par Latvijas patriotiem sevi neuzskata 43,5 procenti aptaujāto. Vispatriotiskāk noskaņoti ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību, no kuriem par Latvijas patriotiem sevi uzskata 75,4 procenti aptaujāto, starp iedzīvotājiem ar vidējo izglītību par patriotiem sevi uzskata 64,1 procents, bet starp iedzīvotājiem ar pamata izglītību 54,4 procenti aptaujāto ir patrioti. Aptaujas rezultāti liecina, ka no galvaspilsētā dzīvojošajiem iedzīvotājiem par patriotiem sevi uzskata 54,6 procenti, no citās Latvijas pilsētās dzīvojošiem par patriotiem sevi uzskata 70,7 procenti. Par patriotiem sevi uzskata arī 70 procenti iedzīvotāju lauku rajonos. Lāčplēša dienas svinīgumu nesagandē vējš un lietus Diena 11/12/01 Rudenīgais lietus un vējš svētdien nespēja izjaukt Lāčplēša dienas pasākumus, kas, pieminot 1919.gada Latvijas karaspēka uzvaru pār bermontiešiem, pulcēja simtiem cilvēku gan Rīgā, gan citviet Latvijā. Pulksten 12 sākās Rīgas garnizona vienību militārā parāde pie Brīvības pieminekļa. Uzrunājot parādes dalībniekus, Valsts prezidente Vaira Vīķe– Freiberga atgādināja bruņoto spēku lielo nozīmi Latvijas neatkarības izcīnīšanā. Prezidente norādīja, ka ir maldīgi domāt, ka tik mazu valsti kā Latvija un tās kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju nav iespējams militāri aizsargāt. "Esmu runājusi ar augstākajiem pasaules militārajiem ekspertiem, un viņi visi kā viens jums apliecinās — Latvijas ir aizstāvama, Baltijas valstis ir aizstāvamas, un katrā ziņā tās ir droši aizstāvamas NATO aliansē." Sešos vakarā Daugavmalā pie Rīgas pils mūra iedzīvotāji tradicionāli aizdedza svecītes neatkarības cīņās kritušo karavīru piemiņai. Stiprā vēja dēļ uguns vecos mūrus neizgaismoja tik krāšņi kā citus gadus un arī cilvēku nebija sevišķi daudz. Dažas cilvēku grupiņas vienojās kopējā dziesmā Daugaviņa puto balta u.c. Karadienestu nesaista ar patriotismu NRA 11/10/01 Par 15 procentiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka obligātais dienests Latvijas armijā veicina patriotismu un lojalitāti pret valsti. Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS septembra aptauja. Septembrī 46 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nepiekrita apgalvojumam, ka obligātais dienests armijā veicina patriotismu un lojalitāti pret valsti. To atbalstīja 38,7 procenti respondentu. Salīdzinot ar situāciju pirms gada, par 9,7 procentiem palielinājies to skaits, kas neuzskata, ka obligātais dienests veicina patriotismu. Attiecīgi par 14,7 procentiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas tam nepiekrīt. 47,8% pilsoņu un 40% nepilsoņu neuzskata, ka obligātais dienests armijā veido šādas īpašības. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pasniedz ikgadējās Ministru Kabineta balvas Lauku avīze 11/12/01 Nedēļas nogalē Ministru Kabinets pasniedza savas ikgadējās balvas, šoreiz - Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Jānim Stradiņam, vijolniecei Baibai Skridei, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, tautas lietišķās mākslas studijas "Dzīne" vadītājai Betijai Strautniecei, Mūzikas akadēmijas profesoram, vijolniekam Valdim Zariņam. Valdības balva ir 5000 latu, goda diploms un krūšu nozīme. Stradiņam balva piešķirta par zinātnisko darbu ciklu Latvijas zinātņu un kultūras vēsturē, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim - par augstvērtīgām koncertprogrammām, Betijai Strautniecei - par mūža ieguldījumu lietišķās mākslas attīstībā. Balvas pasniedza Ministru prezidents Andris Bērziņš un Kultūras ministre Karina Pētersone. Latvija bēgļiem nav pievilcīga NRA 11/10/01 Pašlaik patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki dzīvo tikai viens patvēruma meklētājs no Irākas. Tā kā centrā ir pavisam 250 vietas, Latvija varētu uzņemt bēgļus, tomēr pašreizējā situācija neliecina, ka Latvijā varētu ieplūst liels skaits patvēruma meklētāju. Patvēruma meklētāju skaits Latvijā ir neliels. Pirmais pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu tika iesniegts 1998. gada 13. februārī. Kopš 1998. gada bēgļa statuss Latvijā ir piešķirts 8 personām, no kurām divi ir bērni. Bēgļa statusu šajā laika periodā saņēmuši Afganistānas, Ēģiptes, Irākas, Kongo, Pakistānas un Sudānas pilsoņi. Kopumā kopš 1998. gada iesniegumus ar lūgumu piešķirt bēgļa statusu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) un policijai iesnieguši aptuveni 100 cilvēki, taču pēc to izvērtēšanas lielākā daļa patvēruma meklētāju izraidīta no valsts. 57% gadījumu patvēruma meklētāji Latvijā bija ieradušies no bijušās PSRS, 33% – no Āzijas valstīm, bet 10% – no Āfrikas valstīm. Bēgļi dzīvo patvērumu meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki. Kopš 1998. gada centrā ir bijuši izmitināti 37 patvēruma meklētāji jeb personas, kuras iesniegušas pieteikumu bēgļa statusa saņemšanai Latvijā. Ministri padzen Nagli no PA Diena 11/14/01 Ar nepilnām četrām darba dienām pietika, lai ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis panāktu to, kas līdz šim nebija izdevies trīs viņa priekšgājējiem un diviem premjeriem — Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis otrdien ar valdības vairākuma lēmumu — deviņiem Tautas partijas un TB/LNNK ministriem balsojot par — tika atlaists. Līdz ar to pielikts punkts J.Nagļa septiņus gadus ilgajai, politisko pretinieku asi kritizētajai karjerai PA. Atbilstoši līgumam PA ģenerāldirektora un PA valdes priekšsēža amata pienākumus J.Naglis turpinās pildīt līdz 14.decembrim. Sevi par vainīgu viņš neuzskata, atlaišanai nepiekrīt un aizvien uzskata: tā bija divu partiju politiska vienošanās. Kā iespējamākais J.Nagļa jaunās darbības lauks tiek minēts konsultāciju bizness. Pret atstādināšanu balsoja J.Nagļa pārstāvētā Latvijas ceļa ministri. Premjers Andris Bērziņš pieļāva: atlaišana saistāma ar priekšvēlēšanu laiku. Viņu ekonomikas ministra argumenti, ka J.Naglim jāsaņem tik bargs sods, neesot pārliecinājuši. Privatizācija un PA darbs J.Nagļa dēļ neapstāšoties teica A.Kalvītis. Viņš pilnībā noliedz, ka par J.Nagļa vietas izpildītāju tiktu iecelta kāda persona no malas. "Vispirms runāšu ar Viktoru Šadinovu, ja viņš nepiekritīs, tad ar citiem PA valdes locekļiem. Taču nav nekāda pamata uzskatīt, ka J.Nagļa vietā varētu tik iecelta persona, kas tieši nestrādā PA," uzsvēra ministrs. Ekonomikas ministrijas juristu un auditoru veiktā dienesta pārbaude, kas kļuva par oficiālo iemeslu atlaišanai, tāpat kā visi ar Lattelekom prāvu saistītie dokumenti, ir slepeni. Visticamāk, tie netiks publiskoti vismaz līdz brīdim, kamēr beigsies tiesvedība. Ekonomikā pārveide, nevis krīze NRA 11/12/01 Situācija Latvijas tautsaimniecībā pēc traģiskajiem notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs nemaz nav tik kritiska – uzskata ekonomists Roberts Remess. Latvijā traģisko notikumu sekas varētu būt jūtamas vienīgi eksportā, tomēr tā loma tautsaimniecībā tiekot nedaudz pārspīlēta. Biznesa dienās 2001 notikušajā seminārā R. Remess, raksturojot situāciju Latvijas tautsaimniecībā pēc notikumiem ASV, atzina, ka monetārā stabilitāte valstī nav ietekmēta, fiskālo stabilitāti vairāk iespaidojuši citi faktori, nevis notikumi ASV, arī banku darbs nav traucēts, ja nu vienīgi kādai varētu rasties neērtības pelēkās naudas apritē. Tāpat būtiski nav iespaidots arī vērtspapīru tirgus, jo kopš 1998. gada "tas jau tā ir tiks zems, ka zemāk vairs īpaši nav, kur krist". Lielākā ietekme varētu būt bijusi uz eksportu, tomēr Latvijā eksports tautsaimniecībā nemaz tik svarīgs nav, ko var spriest pēc eksporta attiecības pret iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Igaunija šajā ziņā jau krietni pietuvojusies Somijai un citām Eiropas Savienības valstīm, un tur eksports ir 59% iekšzemes kopprodukta, Latvijā – tikai 31%. Raksturojot situāciju pasaulē, R. Remess teica, ka ir sākusies ekonomiskā lejupslīde, jo ASV ekonomika veido apmēram trešo daļu jeb 29% pasaules ekonomikas. Pērn ASV iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 5%, bet šogad labākajā gadījumā tas varētu būt 1,3%, un šī starpība ir aptuveni 330 miljardi ASV dolāru. R. Remess domā, ka traģiskie notikumi Amerikā veicinājuši pārstrukturizāciju ekonomikā. Palielināsies informācijas tehnoloģiju nozīme, jo aizvien vairāk cilvēku domā par videokonferencēm, parasto pastu aizstāj e-pasts. Bieži izskan, ka īpaši ciešot aviosabiedrības un tās ir spiestas atlaist daudzus darbiniekus. R. Remess uzskata, ka krīze uzņēmumus piespiedusi uzlabot biznesa efektivitāti, darot to, ko citkārt nebūtu darījuši, un pie tā pieskaitāma arī atlaišana. Turklāt aviokompānijas ir spiestas pieņemt jaunus kadrus, kas rūpētos par pasažieru drošību. Palielinās pieprasījums pēc privātajām lidmašīnām, kas prasīs pārveidot lidostas. R. Remess uzskata, ka līdz ar to varētu palielināties, piemēram, Liepājas lidostas nozīme, kas ir ļoti piemērota privātajiem lidojumiem. Runas, ka Latvijas eksports veiksmīgi pārorientējies no NVS uz stabilāko ES tirgu, nav īpaši pamatotas, – uzskata R. Remess. Eksports esot palielinājies tām nozarēm, kas jau līdz krīzei bija orientētas uz ES valstīm, bet, piemēram, mašīnbūvei, kas produkciju pārsvarā realizēja NVS valstīs, eksporta apjoms nedaudz pieaudzis tikai šogad. Hipotekāro kredītu apjoms dubultojies Diena 11/12/01 Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, Latvijā ir dubultojies izsniegto hipotekāro kredītu apjoms. Tas izskaidrojams gan ar pieaugošo labklājības līmeni - stabiliem ienākumiem un darba vietām, gan ar to, ka hipotekārie kredīti kļūst arvien izdevīgāki. Šobrīd hipotekārajiem kredītiem pieejamas sekojošās procentu likmes - 9-11% aizdevumiem latos un 6-8% aizdevumiem ASV dolāros. Bankas piedāvā hipotekāros aizdevumus līdz pat 40 gadiem. Speciālisti prognozē, ka hipotekāro kredītu apjoms strauji augs, līdz ar to attīstoties arī citām nozarēm - būvniecībai uc. Pagaidām lielākais kredītu apjoms tiek izsniegts Rīgas apkārtnē, taču arvien aktīvāk arī ārpus - Jelgavā, Ogrē, Ventspilī, Liepājā uc. Latvijā vēl ir lielas izaugsmes iespējas, jo, piemēram, pie mums šobrīd, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 80 latu hipotekārais kredīts, bet Dānijā tas sasniedz vidēji uz vienu iedzīvotāju 15 000 latu. Latvija - 38. brīvākā ekonomika pasaulē Dienas bizness 11/13/01 ASV pētījumu institūts "The Heritage Foundation" savā pētījumā par ekonomisko brīvību pasaulē, kas veikts kopā ar The Wall Street Journal, Latviju ierindojis 38. vietā pasaulē. Ekonomika Latvijā ir novērtēta kā visumā brīva. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Latvija ir pakāpusies par astoņām vietām, tomēr atpaliek no Igaunijas, kas ir 4. vietā (kopā ar ASV) un arī Lietuvas- 29. vietā. Ekonomisti uzskata, ka šo datu nozīmi nevajadzētu pārspīlēt - tie atkarīgi no prasmes veidot valsts tēlu, tomēr atzīstot, ka Latvijā liels mīnuss ir ekonomisko grupējumu ietekme un "melnais tirgus", savukārt Lietuvā esot spēcīgs valsts protekcionisms ekonomikā, kas Latvijā nav. Trīs brīvākās ekonomikas pasaulē ir Hongkonga, Singapura un Jaunzēlande. Iesaka neatdot valsts mežus Rīgas balss 11/15/01 Latvijas valdības konsultants "LTS International" (LTS) kas veic celulozes rūpnīcas sociālekonomisko novērtējumu, iesaka Ministru kabinetam neatdot valsts mežus, kā arī nepiešķirt mežizstrādes tiesības celulozes rūpnīcai Somijas uzņēmumiem "Metsalito" un "Sondra". LTS secinājusi, ka daļēja Latvijas mežu nodošana vienam uzņēmumam radītu nozarē neproporcionālu ietekmi uz izejmateriālu cenām un to pieejamību. Konsultanti pārliecināti, ka nākotnē, pieaugot darbaspēka izmaksām un mehanizācijas pakāpei mežistrādē, nodarbināto skaits nozarē saruks neatkarīgi no celulozes projekta. Rīgā palielinās latviešu īpatsvars Rīgas balss 11/13/01 Pēdējo gadu laikā Rīgā pirmo reizi ir palielinājies latviešu īpatsvars, liecina skaitļi Statistikas pārvaldes jaunajā izdevumā "Rīga skaitļos 2001". 1979. gadā Rīgā latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija 38,3%, 1989. gadā - 36,5%, 2000. gadā - 41%, bet 2001. gadā - 41,2%. Savukārt absolūtos skaitļos latviešu skaits Rīgā ir samazinājies - 1989. gadā Rīgā dzīvoja 331 934 latvieši, bet šogad - 312 882 latvieši. Tas izskaidrojams ar kopējā rīdzinieku skaita samazināšanos. Otrs lielākais īpatsvars Rīgā ir krieviem - 1989. gadā bija 47,3%, bet šogad - 43,7%. Šogad Rīgā dzīvo vēl 4,7% baltkrievi, 4,1% ukraiņi, 2,1% poļi, 0,9% lietuvieši, 0,1% čigāni, 0,1% igauņi un 3,1% citu tautību iedzīvotāji. Par garīgo atdzimšanu Latvijā Diena 11/12/01 Jaunā sabiedriskā organizācija Par garīgo atdzimšanu Latvijā svētdien pieteica sevi ar konferenci, kas liecināja, ka kustības darbības pamatā būs publiskas uzstāšanās dažādās auditorijās, aicinot katram pašam sevī mainīties un padarīt labāku savu tuvāko apkārtni. Uzsverot organizācijas mērķi vienot Latvijas tautu, lai panāktu tās garīgo atdzimšanu, runātāji, ja arī norādīja uz negācijām sabiedrībā, tomēr klaji nekritizēja varas institūcijas. Kustības nolūks neesot apelēt pie amatpersonu sirdsapziņas, bet gan panākt, lai katrs pats izjūt nepieciešamību kļūt labākam un tādu padarīt vidi ap sevi. Lielās ģildes zālē notikusī konference bija plaši apmeklēta — pārpildītajā zālē bija gan jaunieši, gan cilvēki cienījamos gados. Daļa pasākuma dalībnieku ielūgumus uz to bija saņēmuši savās draudzēs, kuru mācītāji ir organizācijas dibinātāju vidū. Apmeklētāju vidū bija arī Jaunās kristīgās partijas un Kristīgi demokrātiskās savienības biedri, tajā skaitā Saeimas un pašvaldību deputāti. Konferencei apsveikumu bija atsūtījis aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis (TB/LNNK). Organizācijas vienpadsmit dibinātāju vidū ir arī Saeimas deputāts Ainārs Šlesers un tieslietu ministre Ingrīda Labucka, bet tās līderis ir mācītājs Ēriks Jēkabsons, kas VDK vajāts, 1988.gadā ar ģimeni aizbrauca uz ASV, kur bija mācītājs Čikāgā. Pēc gariem prombūtnes gadiem viņš ir atgriezies Latvijā. Svētdien konferencē Ē.Jēkabsons aicināja atjaunot cilvēkos ticību savām spējām un savai valstij. Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers konferencē sacīja: "Valstī cīnās pret korupciju, šai cīņai atvēlot milzu līdzekļus, bet, ja mēs cienītu cits citu un pārveidotu pasauli ap sevi, tad valdība ietaupītu šo naudu." Ar personīgo piemēru cilvēkus kļūt mērķtiecīgiem un pārliecinātākiem mudināja arī olimpiskais vicečempions soļošanā Aigars Fadejevs, atgādinot vairākas šķietami bezcerīgas situācijas savā dzīvē, kuras pārvarējis, pateicoties gribasspēkam. Rīgas domnieks Kārlis Čerāns Dienai sacīja, ka sadarbosies ar jauno organizāciju, jo tās līderis Ēriks Jēkabsons atstājot pārliecinošu iespaidu. "Te iekšā ir spēks. Protams, priekšvēlēšanu gads atstāj divdomīgu iespaidu un var paredzēt mazu spēkošanos starp garīgo kustību un politiskajām interesēm, bet, manuprāt, šī organizācija pārdzīvos vēlēšanas." Prinča iepļaukātāja atbrīvota NRA 11/12/01 Vakar tika grozīts drošības līdzeklis Aļinai Ļebedevai, pret kuru ierosināta krimināllieta par ārvalsts amatpersonas veselības un dzīvības apdraudējumu, Neatkarīgo informēja Drošības policijas priekšnieka vietnieks Didzis Šmitiņš. A. Ļebedevai piemērota policijas uzraudzība. Kā jau rakstīts, 16 gadus vecā A. Ļebedeva mēģināja iesist Lielbritānijas princim Čārlzam pa seju ar sarkanu neļķi viņa Rīgas apmeklējuma laikā. Princis Čārlzs atsūtījis uz Latviju vēstuli, kurā lūdzis šejienes tiesībsargājošās iestādes izturēties iecietīgi pret 16 gadus veco jaunieti. Iespējams, šī vēstule tiks pievienota krimināllietai. A. Ļebedevai jāuzrāda apsūdzība 30 dienu laikā vai arī piemērotais drošības līdzeklis jāatceļ. Rīga un Tallina sacenšas tūristu piesaistīšanā NRA 11/10/01 Kamēr Rīgas dome pilsētu popularizē, piedaloties tūrisma gadatirgos un pērkot reklāmas laukumus kaimiņvalstu presē, Tallinas domes Uzņēmējdarbības padome Latvijas žurnālistus iepazīstinājusi ar pilsētas attīstības plāniem un jaunuzceltajiem objektiem. Tallina tūristus plāno piesaistīt, pilsētu attīstot kā ekonomisko aktivitāšu centru ar izklaides iespējām. Kā lielākie realizētie projekti jāmin Saku koncertzāle, kas izmaksājusi 18 miljonus Igaunijas kronu, kompānija Tallinas ūdens (86 miljoni kronu), Tallinas futbola stadions (18 miljoni kronu), Tallinas Radison SAS viesnīca (40 miljoni kronu), kinoteātris Coca-Cola Plaza Multiplex (13 miljoni kronu), Kesko centrālā noliktava Igaunijā (seši miljoni kronu). Tallina visai pamatoti tiek uzskatīta par Igaunijā notiekošo biznesa aktivitāšu centru, jo 80 procenti ārvalstu investīciju tiek ieguldītas tieši Tallinā. Viens no Tallinas lepnumiem ir igauņu alus ražotāja vārdā nosauktā Saku koncertzāle, kur tuvākajā laikā paredzēti ansambļu Roxette un Rammstein koncerti, bet nākamgad – liela tūristu skaita pieplūdumu sološais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Šī koncertzāle tapusi gan ar uzņēmēju, gan Olimpiskās komitejas un pilsētas finansiālo atbalstu, savukārt ikviens interesents šai koncertzālē var iegādāties ložas. Otrs pilsētas lepnums ir daudzstāvu kinoteātris Coca-Cola Plaza Multiplex, kurā ir gan skaistumkopšanas salons, gan kafejnīcas, gan 11 kinozāles ar diviem tūkstošiem sēdvietu. Līdzīgs daudzstāvu izklaides centrs plānots arī Rīgā, 13.janvāra ielā, vietā, kur ir neuzceltā autostāvvieta. Šo centru plānots atvērt 2002. gada Ziemassvētkos, pavēstīja Somijas kompānijas Stockmann Oy viceprezidents Hannu Pentila. Centra kopējā platība būs 38 000 kvadrātmetru, no kuriem 11 000 kvadrātmetru aizņems Stockmann lielveikals. Centrā paredzēts arī kinoteātru komplekss, kurā būs 15 zāles ar pavisam 3200 vietām skatītājiem. Kompleksā atradīsies arī restorāni, turklāt arī autostāvvieta, kurā varēs novietot 450 automašīnas. Projekta īstenošanai plānotās izmaksas ir ap 24 miljoniem latu, no kuriem 14 miljonus latu plānots ieguldīt Stockmann tirdzniecības centra celtniecībai, bet pārējo – kinoteātru būvniecībā. Novēlojušies Triju zvaigžņu ordeņi Lauku avīze 11/12/01 Šī gada 10. oktobrī Triju zvaigzņu dome darīja zināmu veselu sarakstu ar jauniem ordeņa saņēmējiem. Taču par trīs personu apbalvošanu uzzinājām tikai tagad. Tie ir divi Krievijas pilsoņi - bijušais PSKP CK propagandas daļas vadītājs un PSRS Tautas deputāts Aleksandrs Jakovļevs un bijušais PSRSP Tautas deputāts profesors Jurijs Afanasjevs, un viens Vācijas pilsonis - ilggadējs Ziemeļreinas - Vestfālenes federālās zemes Valsts kancelejas ārējo sakaru daļas vadītājs Dr. hab. Jirgens Veiss. A. Jakovļevam piešķirts III pakāpes ordenis, pārējiem - ceturtās. Izrādās, ka Krievijas un Vācijas pilsoņi citu valstu apbalvojumus var saņemt tikai ar savu valstu piekrišanu, kura šajā gadījumā gaidīta. Iepriekš, neievērojot šādu kārtību, Latvijas vēstnieks Vācijā Andris Teikmanis ir saņēmis notas no Vācijas valdības, ja ordeņi piešķirti Vācijas pilsoņiem, to iepriekš nesaskaņojot. Apbalvotajiem PSRS Tautas deputātiem bija lieli nopelni 1985. - 1991. gada laikā, abi darbojās PSRS un Vācijas 1939. gada neuzbrukšanas līguma novērtēšanas komisijā, sagatavojot vajadzīgos dokumentus un argumentus pakta atmaskošanai. Viņu darba rezultāts bija tas, ka PSRS Tautas deputātu kongress atzina pakta esamību un tādējādi deva iespēju runāt par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Abi apbalvotie jau saņēmuši Lietuvas valsts ordeni. Ojāra Vācieša rakstus izglābj maksas telefons NRA 11/13/01 Pateicoties tam, ka līdz 9. novembrim Ojāra Vācieša Kopotu rakstu 9. sējuma izdošanai uz maksas telefonu piezvanījuši un pa latam ziedojuši 1543 cilvēki, šis sējums vakar nosūtīts uz tipogrāfiju, un tā atvēršanas svētki tiks svinēti decembra otrajā pusē, – Neatkarīgo informēja dzejnieks un Ojāra Vācieša Kopotu rakstu izdošanas idejas turpinātājs Māris Čaklais. "Jebkura naudas vākšana ir spēlēšana uz cilvēku jūtām," Neatkarīgajai sacīja O. Vācieša fonda direktors Jānis Āboltiņš. Viņš atzina, ka maksas telefons izmantots kā viena no iespējām, lai iegūtu trūkstošo finansējumu un turpinātu pirms 10 gadiem aizsākto O. Vācieša Kopotu rakstu izdošanu. O. Vācieša muzeja direktore Ieva Ķīse atzina, ka ideja pārņemt izdevniecības Liesma aizsākto Kopotu rakstu izdošanu un trūkstošo naudu savākt ar telefona akcijas palīdzību ir attaisnojusies. Viņa pastāstīja, ka iespēja kļūt par O. Vācieša Kopotu rakstu 9. sējuma abonentu ir arī muzeja apmeklētājiem, taču atsaucība neesot liela. Muzeja darbinieks Andrejs Šulmeisters informēja, ka no 20 izplatīšanai muzejā atvēlētajām pasūtīšanas kvītīm vairāk nekā mēneša laikā izdevies pārdot tikai divas. "Daudzi mūsu apmeklētāji, kas ir pārsvarā skolotāji un skolēni, interesējas par iespēju iegādāties Vācieša Kopotu rakstu 9. sējumu, bet naudas trūkuma dēļ skolotāji saka, ka atnākšot citreiz, un tā arī neatnāk," stāstīja A. Šulmeisters. Pērkot abonementu, 9. sējumu iespējams iegādāties par četriem latiem, bet pārdošanā tas maksās 6,50 latus. M. Čaklais informēja, ka O. Vācieša Kopotu rakstu 9. un 10. sējuma izdošanai nepieciešami 19 tūkstoši latu, viena sējuma izdošanai vajadzīgi 9600 lati, bet no Kultūrkapitāla fonda Kopotu rakstu izdošanas pabeigšanai saņemti 1450 lati. Savukārt telefonakcija, kurā bijuši 1543 zvani, katrā – "pa vienai dzīvai interesei", pierādījusi – "apgalvojums, ka dzeja iet bojā, ir galīgais bleķis", atzina M. Čaklais. Pabeigta dārgākā jaunbūve Latvijā Dienas bizness 11/12/01 Šīs nedēļas nogalē - 16. novembrī tiks atklāta jaunuzceltā Latvijas Bankas naudas glabātuve jeb LB Rīgas filiāles ēka. Tā atrodas Pārdaugavā, līdzās Valsts arhīvam. Ēka izmaksājusi 26 miljonus latu un ir dārgākais celtniecības objekts kopš neatkarības atjaunošanas. Ēkai ir divi virszemes stāvi un viens zem zemes. Šeit tiks uzglabāta skaidrā nauda, notiks bezskaidrās naudas operācijas, naudas apstrāde. Sadarbībā ar Latvijas arhitektiem un celtniekiem pie ēkas iekštelpu dizaina strādājuši arī Vācijas arhitekti. Lielās izmaksas izskaidrojamas ar dārgiem materiāliem, ļoti sarežģītām komunikācijām un drošības sistēmām, kas nepieciešamas šādai iestādei. Atklāj kinofestivālu "Lielais Kristaps" LETA 11/11/01 Svētdien pulkst.17.30 kinoteātrī "Rīga" atklāja nacionālo kinofestivālu "Lielais Kristaps", kurš šogad notiek jau 20.reizi. Šogad nacionālais kinofestivāls "Lielais Kristaps" norisināsies līdz 16.novembrim. Katru dienu četros seansos kinoteātrī "Rīga" tiks demonstrētas festivāla filmas, tās vērtēs režisora Ivara Selecka vadītā žūrija septiņu cilvēku sastāvā. Konkursa skatē piedalās 15 spēlfilmas (tai skaitā 11 īsfilmas), 25 dokumentālās filmas un 10 animācijas filmas. Divas no četrām pilnmetrāžas aktierfilmām festivālā piedzīvos pirmizrādi - režisora Viestura Kairiša filma "Pa ceļam aizejot" un Jāņa Putniņa veidotā filma "Paslēpes". Konkursā piedalās arī "Rīgas kinostudijas" filma "Vecās pagastmājas mistērija", kuras režisors ir Jānis Streičs, kā arī Latvijas un Igaunijas kopražojums - filma "Labās rokas", kuru veidojis Pēters Simms. Dokumentālā kino konkurencē startē Antras Cilinskas filma "Baltijas sāga", Māra Maskalāna filma "Jumta likums", Romualda Pipara filma "Brīvība tiešajā ēterā", Aivara Freimaņa "Vasarraibumiņi uz skaistās K. vaiga", Ināras Kolmanes "Pasaules nepasaule", Lailas Pakalniņas "Papagena" un citas filmas. Animācijas filmu konkurencē startē Jāņa Cimermaņa "Parlaments", Rozes Stiebras "Neparastie rīdzinieki", Nila Skapāna "Pavasaris" un citas, tai skaitā trīs debijas multiplikācijā. Bez konkursa skates būs arī informatīvā skate, kurā tiks demonstrēti studentu darbi un darbi, kas neiekļaujas tradicionālajos un profesionālajos vērtēšanas kritērijos, bet industriālajā skatē būs vērojamas pasūtījuma filmas. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 16. novembrī. Šogad tiks pasniegtas piecas festivāla galvenās balvas - labākajai mākslas filmai, labākajai dokumentālajai filmai, labākajai īsfilmai, labākajai animācijas filmai, labākajai debijai. "Lielā Kristapa" bronzas figūras 12 nominācijās saņems arī labākie kino profesiju pārstāvji, tiks piešķirtas speciālbalvas par mūža ieguldījumu kinomākslā, FIPRESCI balva un skatītāju balva. Festivāla ietvaros 15.novembrī notiks Latvijas Kinematogrāfistu savienības kopsapulce, lai kopīgi analizētu filmu ražu un demokrātiskā balsojumā piešķirtu arī īpašu LKS balvu. "Lielā Kristapa" balvu pasniegšanas ceremonija 17.novembrī plkst.21.55 tiks translēta televīzijas kanālā LTV1. Festivālu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība un Latvijas Nacionālais kinematogrāfijas centrs, to atbalsta Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome. Jaunumi LNO mājas lapā NRA 11/15/01 Latvijas Nacionālās operas mājas lapā www.opera.lv ar šo mēnesi vairāki jaunumi, kas ļauj plašāk iepazīties ar Operā notiekošo. Tagad sadaļā Ieraksti var uzzināt, kuru LNO dziedātāju diski ir izdoti Latvijā, un arī noklausīties ierakstu fragmentus. Ir izveidota atsevišķa sadaļa presei, kas, protams ir pieejama visiem interesentiem. Šajā sadaļā var iepazīt jaunākās preses relīzes, ielūkoties relīžu arhīvā, aplūkot izrāžu fotogrāfijas, kuras var izmantot arī publikācijām, kā arī iepazīt attiecīgā mēneša repertuāru, izpildītāju sastāvu un nākamo divu mēnešu repertuāru. Šāda informācija ir noderīga ne tikai mediju pārstāvjiem, bet jebkuram interesentam. Mēneša beigās sāks arī darboties uzlabotā biļešu rezervēšanas un jaunā biļešu pirkšanas sistēma. Tāds atradums pirmo reizi Diena 11/15/01 Unikālu vēlā bronzas laikmeta darinājumu krājumu, kas sastāv no aptuveni 112 priekšmetiem un sver 5,644 kilogramus, un kuru senā zvejniekciema Staldzenes stāvkrastā Ventspils ziemeļu daļā bija atsegušas šā gada novembra vētras, trešdien žurnālistiem Ventas pils muzejā demonstrēja tā darbinieki, piedaloties arī Latvijas Universitātes (LU) profesoram arheoloģijas speciālistam Andrejam Vaskam no Rīgas. Ventspils muzeja direktora vietnieks Dr. hist. Armands Vijups to vērtēja kā pašu ievērojamāko bronzas laikmeta metāla priekšmetu kopatradumu visā divus gadsimtus ilgajā Latvijas arheoloģijas vēsturē. A.Vijups uzsvēra, ka tik liels vecu (1500—500 g. pr. Kr.) bronzas priekšmetu depozīts vienuviet nekad nav uziets arī pārējās Baltijas valstīs, Somijā un Krievijas ziemeļu daļā. Dažas atrasto rotaslietu un sadzīves priekšmetu formas norāda uz to izcelsmes saistību ar Centrāleiropu un Ziemeļeiropas dienvidiem — līdzīgi priekšmeti ir Dānijas, kā arī Zviedrijas un Norvēģijas dienviddaļu atradumos. A.Vasks pieļāva, ka bronzas priekšmetus, kas tajā laikā bijuši tikpat vērtīgi kā mūsdienās zelts, uz Ziemeļkurzemes piekrasti pāri jūrai atveduši skandināvi, kuru laiva varbūt pie Staldzenes stāvkrasta avarējusi, tāpēc braucēji vērtīgo kravu paslēpuši iezīmīgajā krastā, kur to jūra atsegusi tikai pēc vairākiem tūkstošiem gadu. Atrastās lietas: 1 spirālaproce ar 25 vijām no griezumā taisnstūrveida stieples ar atrotītiem galiem, pirmo reizi atrasta pilnīgi nebojāta; 1 bronzas rotadata ar auna galvu, fragmentāra; 35 apročveida riņķi no griezumā apaļas un daļēji placināts stieples; 2 tordēti kaklariņķi ar neornamentētiem lapveida galiem un spirālēm, fragmentāri; 1 bronzas vienādplecu sakta ar apaļām galvām; 1 bronzas miniatūrs uzmavas cirvītis; 1 dobs bronzas aploces veida priekšmets (zirgu iejūga detaļa); 3 bronzas rotadatas ar riņķveida galvām, rotātām ar koncentriskiem riņķiem; 1 jostas kārba (fragmentāra). Liepājā lido viss, kas nav piesiets Diena 11/16/01 Ceturtdien Liepājā vēja brāzmas sasniedza 35 m/s. Vētras dēļ pusdienlaikā tika slēgtas skolas un Liepājas Pedagoģijas akadēmija (LPA). Traumas guvušas četras sievietes, kas uz ielām paklupušas, BNS informēja centrālās slimnīcas traumatoloģijas nodaļā. Divām lauzts gūžaskauls, vienai sasista roka, vienai - piere. Vējš plosīja un pārveidoja visu, ko cilvēki nebija pietiekami nostiprinājuši - ceļa zīmes, sastatņu šķidrautus, reklāmas objektus un valsts svētku rotājumus. Policisti kopā ar ugunsdzēsības un glābšanas dienestu braukāja pa ielām ar megafoniem un brīdināja cilvēkus par vētras pastiprināšanos. Sākumskolu bērnus uz mājām ar saviem auto izvadāja gan vecāki, gan skolotāji, ugunsdzēsēji mājās aizveduši 40 6.vidusskolas skolēnu. Pēcpusdienā ielās bija ļoti maz cilvēku. Domes preses dienests pusdienlaikā izplatīja mēra Ulda Seska aicinājumu skolu un bērnudārzu vadītājiem apsvērt iespēju piektdien mācības atcelt, jo sinoptiķi pro-gnozē, ka vētra turpināsies, gan ar nedaudz vājākām brāzmām. Liepājas 5.vidusskolas direktore Inta Seržante Dienai teica, ka skolotāji piektdien noteikti būs darbā, jo skola nevar apziņot pilnīgi visus vecākus. Vairākām mājām dažādos Liepājas rajonos (Kuršu laukumā, Lāčplēša, Zāļu, Grīzupes ielā) bojāti jumti, no tiem aiznestas šīfera plāksnes un skārda loksnes, šā iemesla dēļ bīstama ir arī LPA apkārtne, jo arī augstskolas jumts atkārtoti cietis vētrā. Ugunsdzēsēji no brauktuvēm Liepājā un rajonā novākuši apmēram 10 vēja gāztu koku. Ar katru dienu kļūst arvien aukstāks un nu jūtam – ir sākusies ziema... naktī gaisa temperatūra ir –4oC līdz –8oC, un arī dienā termometra stabiņš jau ir noslīdējis zem 0oC . . . Nokrišņi šo- nedēļ bija visi iespējamie – lija lietus, sniga slapjš sniegs, bija pat krusa . . . Bet šorīt, izberzējuši no acīm miedzi- ņu, pamanījām pirmo īsto sniedziņu! Vien žēl, ka tas jau pēcpusdienā bija Nokusis. . . Un šovakar, pavisam ne- tipiski ziemai, atkal tiek solīta pa- matīga vētra ar vēja brāzmām līdz 35 m/s! . . . Cerēsim, ka tā mūs neaizpūtīs, kur nevajag. Anda