K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 221: 2001. g. 17. - 23. novembris Valsts prezidente aicina strādāt Latvijas attīstībai BNS 11/18/01 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas proklamēšanas 83.gadadienai veltītajā uzrunā aicināja iedzīvotājus strādāt valsts labā, šo darbu salīdzinot ar dārza kopšanu. "Ir jāravē, ir jārušina, ir jālaista, ir jāstrādā, un tas nav vienas reizes darbs, un tas nav vienas reizes darījums - tas ir jādara visu augu vasaru, un ir jāstrādā. Lai ko tu gribi veidot, ir jāstrādā," sacīja prezidente. Viņa arī norādīja, ka Latvija savu neatkarības gadadienu svin, neskatoties uz to, ka valstī viss vēl nav perfekti. "Jā, mums vēl ir laukos ļoti daudz nezāles, jā, mūsu lauki ir aizauguši ar brikšņiem, un alkšņiem, un krūmiem un latvāņiem. Jā, mūsu sabiedrībai ir vēl daudz rētu un sāpju, un nepilnību," pauda Vīķe-Freiberga. Viņa norādīja, ka Latvijā jācīnās ar "korupciju, noziedzību, slinkumu, nevīžību, bezatbildību un cietsirdību citam pret citu". "Tās ir posta puķes, tās ir tautas nezāles. Viņas vienmēr būs ar mums, bet mēs cīnīsimies tām pretī, jo šī ir mūsu valsts, šī ir mūsu brīvība, šī ir mūsu izdevība veidot kaut ko mūsu pašu rokām. Veidot kaut ko pēc mūsu pašu prāta, kaut ko, kas atbilst mūšu pašu sirdij," sacīja Valsts prezidente. Runas noslēgumā viņa aicināja svētdien svinēt svētkus, bet pirmdien atkal doties ikdienas darbos un sapņot par Latviju - "ideālu, cēlu, skaistu". Jau vēstīts, ka prezidentes uzrunu pie Brīvības pieminekļa ieradās noklausīties tūkstošiem cilvēku. Prezidentes uzruna un tai sekojušais salūts bija Latvijas neatkarības proklamēšanas gadadienas svinību kulminācijas pasākums. Ekumeniskajā dievkalpojumā aicina izcelt valsts neatkarības nozīmi BNS 11/18/01 Valsts proklamēšanas gadadienas ekumeniskajā dievkalpojumā svētdien Doma baznīcā garīdznieki pateicās Dievam par Latvijas panākumiem pēdējā gada laikā un aicināja izcelt 18. novembra nozīmi citu svētku vidū. Dievkalpojumā Doma baznīcā kopā ar vairākiem simtiem cilvēku piedalījās arī augstākās valsts amatpersonas - Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un premjerministrs Andris Bērziņš. Tomēr baznīcā bija arī daudzas brīvas vietas. Pārsvarā uz dievkalpojumu ieradās vecāka gadagājuma cilvēki. BNS novēroja, ka īpašu uzmanību klātesošie pievērsa prezidentes uzrunai. Daudzu acīs bija asaras valsts himnas atskaņošanas laikā. Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags pateicās Dievam par panākumiem, par visu, "kas Latvijas vārdam licis iemirdzēties pasaulē", par svētkiem, par daudzajiem brīnišķīgajiem Latvijas cilvēkiem. Tāpat viņš norādīja, ka "pienācis laiks Latviju neatdot". "Laiks neatdot Latviju ne alkatībai un savtībai, ne alkatīgai varas kārei .. arī paša gļēvumam un kūtrumam, savam gļēvumam un neticībai .. neatdot nenozīmē paturēt .. tas nozīmē tai [Latvijai] sevi dot," sacīja arhibīskaps. Viņš norādīja, ka šogad Latvijā un pasaulē bijis tik daudz notikumu - Hanzas dienas, Rīgas 800 gadu jubilejas svinēšana, Lāčplēša diena, arī traģiskie notikumi ASV -, ka daudzi šaubās, vai paliek vēl vieta valsts svētkiem, "vai ir vēl kādas sirds rezerves republikas proklamēšanas dienai". Tomēr pārējie notikumi Latvijai nav tik nozīmīgi kā tās neatkarības gadadienas svinības. "Rīga varētu būt nieka 80 gadu veca, Latvijā varētu nebūt nevienas hokeja komandas, piemēram, tas katra mūsu dzīvi ietekmētu nesalīdzināmi mazāk nekā tas, vai mēs dzīvojam savā valstī .. tāpēc 18. novembrī mēs varam un mums vajadzētu izlobīt laukā no visām citām svināmām un peļamām lietām un nolikt atsevišķi, īpašā vietā, jo 18.novembrī mēs svinam savu valsti," sacīja Vanags. "Vai pietiek ar mums tiks mīļo un pazīstamo kontūru kartē, vai pietiek ar valsts valodu, kas tik saldi skan, vai pietiek ar ģerboni uz monētām, ko saucam par latiem? Tā visas ir ārkārtīgi svarīgas lietas. Vai ar to pietiek, lai Latviju sauktu par savu valsti? Laikam jau nepietiek," pauda mācītājs. "Sava valsts ir mājas, sava valsts ir patvērums manām vissvarīgākajām, manām visdārgākajām lietām. Sava valsts ir tad, ja par to lepnums un prieks sirdī mostas, sava valsts ir tad, ja es, pat vismazākais starp tās piederīgajiem, esmu tās galvenā vērtība, ja es to jūtu, ka mani ciena, ka respektē manas tiesības uz labu un laimīgu dzīvi .. ka šeit mana dvēsele var uzplaukt viskrāšņāk - tā ir sava valsts," norādīja arhibīskaps. Savukārt Valsts prezidente dievkalpojumā aicināja lūgties par to, lai Latvija tiktu pasargāta no ļauna, no ienaideniekiem, kas vēlētos to "iznīcināt, apmelot, aptraipīt". Prezidente aicināja lūgt Dievu "stiprināt visus tos, kas ar labu gribu, ar tīru sirdi vēlas kalpot savai valstij un tautai, kas vēlētos šo zemi atstāt par svētu mantojumu saviem bērniem un bērnubērniem - labāku un skaistāku, nekā mēs to esam saņēmuši". Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem dievkalpojuma laikā klātesošos uzrunāja arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Rolands Tjarve, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Jānis Osis, Ieslodzījuma vietu departamenta priekšnieks Vitolds Zahars, dzejnieks Imants Ziedonis. Dievkalpojumā piedalījās arī eksprezidents Guntis Ulmanis, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Pēc dievkalpojuma valsts augstākās amatpersonas un citi devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Augstāko IK pieaugumu nākamajos gados EK prognozē Latvijā Diena 11/21/01 Publicējot rudens ekonomiskās prognozes ES kandidātvalstīm, trešdien Eiropas Komisija Latvijai šogad prognozēja 7,9% iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugumu, kas būtu visaugstākais ne tikai Centrāleiropā, bet arī salīdzinājumā ar Maltu, Kipru un Turciju. Arī nākamajos divos gados un jo sevišķi 2003.gadā Latvijas IK pieaugums atkal tiek prognozēts visaugstākais. EK to skaidro ar Baltijas valstu izdevīgo novietojumu, jo atšķirībā no citām valstīm, kas savā ekonomikā ir cieši saistītas galvenokārt tikai ar Eiropas Savienības valstīm, Latvijai un Igaunijai izdevīga šoreiz būs arī labvēlīgā ekonomiskā situācija Krievijā un naftas tranzīta apjomu pieaugums. Kā zināms, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada pirmajā pusgadā Latvijas IK pieauga par 8,8%, otrajā ceturksnī — par 9,2%, savukārt biežākā dažādu ekonomistu izteiktā prognoze par IK pieaugumu gadā kopumā ir 6—8% līmenī. Vērtējot 2000.gadu, EK secina, ka IK pieauguma pamatā bija straujā eksporta apjomu palielināšanās, kā arī augstais iekšzemes pieprasījums. Neskaidrā situācija pasaules ekonomikā Latviju ietekmēs tikai daļēji, prognozē EK. Arī nākamajiem diviem gadiem Latvijai prognozē IK pieaugumu, taču to vairāk ietekmēs importa apjomu palielināšanās. Arī privātais patēriņš saglabāsies salīdzinoši augsts, publisko patēriņu pašlaik ierobežo budžeta deficīts, taču nākamgad gaidāmo vēlēšanu ietekmē tiek prognozēts arī tā pieaugums. Pasaules ekonomikas tendences daļēji ietekmēs arī investīcijas. Taču arī te EK prognozē, ka dažādu iekšpolitisku faktoru ietekmē, to skaitā arī plānotie nodokļu atvieglojumi lielajiem investoriem, investīciju apjoms Latvijā varētu saglabāties labā līmenī. EK tomēr norāda, ka strukturālo problēmu ietekmē augstais IK pieaugums pagaidām nav devis acīmredzamus uzlabojumus iedzīvotāju nodarbinātībā. Pagājušā gada straujais ekonomiskais pieaugums ir nedaudz uzlabojis ienākumu līmeni, taču šā gada sākumā pieredzētais straujais IK pieaugums tikai nedaudz mazināja bezdarbu. Lielās bezdarba līmeņa atšķirības reģionos un augstais ilgtermiņa bezdarbnieku skaits arī turpmākajos gados nozīmēs visai mazu IK pieauguma devumu nodarbinātības situācijas uzlabošanā. Budžeta deficīta jomā pieļaujamos un ar SVF saskaņotos griestus Latvijai šogad varētu izdoties sasniegt, bet ne nākamgad. EK budžeta deficītu nekritizē un to skaidro ar nepieciešamām reformām, kas prasīs gan nodokļu samazināšanu, gan nelielu kritumu sociālās apdrošināšanas iemaksās. Ieņēmumu apjoma samazināšanos nebūšot viegli līdzsvarot ar izdevumiem, kas vēlēšanu gadā varētu augt. Turpretim pēc vēlēšanām 2003.gadā ar labvēlīgām ekonomiskās izaugsmes prognozēm deficīts valsts budžetā atkal varētu kļūt mazāks. TV neesošā patiesība Sergejs Kruks, speciāli Dienai 11/22/01 Paradoksāli, bet televīzijas žurnālistikai Latvijā ir raksturīgi nicināt cilvēku. Valsts integrējas Eiropas Savienībā, pieaug iekšzemes kopprodukts, notiek reformas un citi pozitīvi procesi, taču tajā nedzīvo cilvēki. TV ziņu realitātē ierindas indivīdi slimo ar dizentēriju, saindējas ar krāsas izgarojumiem, izraisa avārijas uz pārbrauktuvēm, zog vēsturiskos lielgabalus, nemaksā par apkuri, izdara noziegumus un tiek tiesāti... Cilvēks tātad ir "problēma", viņš traucē labus darbus, kurus televīzijās Latvijā veic amatpersonas no Ministru kabineta. Province — atkal uzbāzīga problēma, jo, izstiepusi roku, tā pieprasa resursus un, spriežot pēc attiecīgo sižetu neesamības, neprot saimniekot. Ievērojiet, runa nav par to, ka ierindas pilsoņiem varētu būt savas intereses šajā valstī un viņi paši drīkstētu piedalīties viņu ietekmējošo lēmumu pieņemšanā. Jo televīzijas veidotajā Latvijas simulakrā* pilsoņu nav. Tajā ir nabadzība, bet nav nabago; ir korupcija, bet nav korumpēto un korumpējošo; ir vētras sagādātie zaudējumi Latvenergo, bet nav cietušo; ir ES pirmsiestāšanās procesā slēgtās sarunu daļas, bet nav to izpildītāju un paveikto darbu. Valsts varas konstruētajā realitātē problēmas ir risināmas ar normatīviem aktiem. Ja būs akti, tad būs e-pārvalde, — saka satiksmes ministrs. Ja saremontēs tiesas telpas, tad būs tiesiska valsts, — piebalso tiesneši. Simulakra idilli uz īsu brīdi izjauc reportāža Novadu ziņās. Kāda pagasta iedzīvotāji ierīkoja radiolinku, lai skolā būtu internets. Izdarīja bez Saeimas, MK un ES institūcijām. Žurnāliste jautā skolniecei: "Vai tu zini, kas ir internets?" Meitene nezināja, jo dzirdēja par to tikai no satiksmes ministra mutes TV ziņās. Valsts amatpersona ir galvenais varonis televīzijās Latvijā. Tikai priekšniekam ir tiesības uz pilnu vārdu ar garu amatu nosaukumā. Ierindnieks drīkst saukties tikai par "pagasta iedzīvotāju". Televīzijā amatpersona prot visu: lemt, izpildīt, vērtēt, biežāk gan "sakārtot", neprot tikai vienu: atbildēt. Mūsu televīziju ideoloģijā cilvēkam nav vietas, viņš pat nav "skrūvīte", jo nav tāda mehānisma, kurā valsts nevarētu bez viņa iztikt. Kāpēc es to uztveru kā paradoksu, nevis kā ziedu siltumnīcās dzimušo kapitālistu cinismu vai reālistisko domāšanu? Tāpēc ka bez ziediem un pagrīdes džinsiem Latvijā ir bijusi arī poētiskā dokumentālā kinostudija. Kinodokumentālisti prata interesēties par vienkāršo lietu — kā dzīvo mazais cilvēks lielo ideju laikā, kad oficiozs viņu uzskata par pārpratumu uz dižo plānu lielceļā. Zīmīgi, ka Latvijas valsts ar ordeni atzinusi žurnālistiski primitīvo Labvakar! Ar šo normatīvo aktu valsts institucionalizēja labvakariešus par pēcpadomju žurnālistikas pamatlicējiem. Ideoloģiski ļoti trāpīgi, jo Labvakar!, pretēji J.Podnieka centieniem, padarīja ierindas cilvēku par statistu klusējošā vai vaimanājošā masā bez tiesībām saukties vārdā. Mūsdienu latviešu video diagnozes koncentrēti parādījās filmā Pasaules Nepasaule (LTV 18.XI). Dabas skati (kamerai braucot uz visām iespējamajām pusēm) bez dzīvās pilsētas trokšņiem, bet ar mūziku fonā. Autors, baidoties uzdot jautājumus, ieņem drošu pozīciju aizkadrā un runā tekstus, kuriem nav sakara ar rādāmo. Cilvēks netiek parādīts viņa realitātē, bet kā liela metafora, no kuras skatītājam jāizloba zināšanas par Elles ķēķi un latviešu intelektuāļu dzīvi Amerikā. Ekrāna interpretācijā lielas idejas un lielas pilsētas pastāv pašas par sevi, cilvēkiem tur nav vietas. Taču TV nav dzeja, kurai jāpiemeklē vizuālās ilustrācijas. TV māksla ir runāt par to, kas šeit un šobrīd notiek ar cilvēku. Pretējā gadījumā rodas iespaids, ka latvieši māk apraudāt zaudēto Latviju, bet ne apjēgt esošo. Ikvakaru ciemos pie mums nāk trīs Bērziņi, trīs ekrāna varoņi, visu zinošie, visu protošie, visu mākošie. Mums no tā ir savs labums — no mums neko nevar prasīt, jo Latvijas simulakrā mūsu nav. Sākas cilvēktiesību pirmā vētīšana Diena 11/21/01 Satversmes tiesa (ST) trešdien pirmo reizi skatīs lietu, kas ierosināta pēc privātpersonas iesnieguma. Sūdzības iesniedzēja ir Juta Mencena, kura precējusies ar Vācijas pilsoni un kategoriski nepiekrīt sava vīra uzvārda latviskotā varianta rakstīšanai pasē. Sieviete uzskata, ka, ierakstot pasē greizu uzvārdu, pārkāptas Satversmē garantētās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Kopš 1.jūlija katrs Latvijas iedzīvotājs, kurš uzskata, ka ar valsts vai pašvaldību iestāžu vai tiesas lēmumu pārkāptas viņa Satversmē garantētās tiesības, var vērsties ar sūdzību Satversmes tiesā. ST preses sekretāre Ingrīda Strode stāsta, ka šā pusgada laikā tiesa saņēmusi vairāk nekā 200 iesniegumu, kuros iedzīvotāji sūdzas par dažādiem cilvēktiesību pārkāpumiem un viņu tiesības ierobežojošiem lēmumiem un nolikumiem. Tomēr ne visi iesniegumi atzīti par tiesas kompetencei atbilstošiem. Piemēram, kāds vīrs lūdzis ST no amata atbrīvot Rīgas domes deputātu, kāds cits gribējis, lai ST soda tiesnesi, vēl kāds cits vēlējies, lai konstitucionālā tiesa piešķir viņam represētā statusu. Šādu un līdzīgu jautājumu risināšana neietilpst tiesas kompetencē, tāpēc sūdzības noraidītas bez izskatīšanas. Izvērtējot iesniegtās sūdzības, ST līdz šim ierosinājusi 11 lietas. Pārsvarā gadījumu tās ierosinātas pēc iedzīvotāju sūdzībām par dažādos nolikumos vai lēmumos noteiktiem ierobežojumiem, kas, pēc iesniedzēju domām, nepamatoti sašaurina viņu tiesības. Piemēram, kāds zemnieks sūdzējies par noteikumiem, kas nosaka cukurbiešu iepirkšanas kvotas, bet vairākus ieslodzītos neapmierina Tieslietu ministrijas nolikums, kas liedz saņemt pārtikas pienesumus ne vien notiesātajiem, bet arī personām, kuras vēl tikai gaida tiesas spriedumu. ST ierosinājusi vienu lietu arī par Civilprocesa likuma atbilstību Satversmei — kāda sieviete uzskata, ka Civilprocesa likuma norma, ka maksātnespējas lietās jau pirmās instances tiesas spriedumi ir galīgi un nav pārsūdzami, ir pretrunā ar Satversmē garantētajām cilvēka tiesībām uz savu interešu aizstāvību taisnīgā tiesā. Iespējams, sabiedrībā vislielāko rezonansi radīs lieta, kas ierosināta pēc bijušā diplomāta Ivara Silāra sūdzības, kurā izsvērti pamatots, kāpēc Saeima, izmaksājot deputātiem nepamatoti lielas kompensācijas par dzīvokli, transportu un citām lietām, pārkāpj viņa Satversmē garantētās tiesības. I.Silārs uzskata, ka šajā gadījumā tikusi ignorēta nodokļu maksātāju interešu aizsardzība. Pērn uzņēmumu kapitāla apjoms pieauga par 4,9% BNS 11/19/01 Pagājušā gada beigās Latvijas uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību akciju vai daļu kapitāls sasniedza 2,781 miljardu latu, kas ir par 4,9% lielāks nekā iepriekšējā gada beigās. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Lielākais kapitāla apjoms bija transporta, glabāšanas un sakaru jomā strādājošajiem uzņēmumiem — 743,9 miljoni latu. Operāciju ar nekustamo īpašumu, nomu un citu komercdarbību saistīto firmu kapitāla apjoms bija 548,2 miljoni latu, apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu — 520,5 miljoni latu, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā — 317,7 miljoni latu, elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē — 258,6 miljoni latu, bet finansu starpniecībā — 58,8 miljoni latu. Nolemts — celulozes projektu pētīs vēlreiz Diena 11/19/01 Valdības veidotā celulozes rūpnīcas darba grupa nolēmusi projektu vētīt vēlreiz. Kā Dienai atzina jaunais atbildīgais par sarunām ar ārvalstu investoriem Marģeris Krams: dzīve strauji mainās un patlaban veiktie ekonomiskie apsvērumi īsti vairs neatbilst reālajai situācijai. Taču pagaidām nav skaidrs, cik daudz līdzekļu prasīs jaunā vērtēšana un kas to veiks. Lai arī iecerētais līdz šim lielākais investīciju projekts — celulozes rūpnīcas celtniecība Latvijā — pētījumiem un analīzei ir pakļauts jau vairāku gadu garumā, joprojām nav tapis skaidrs, kāds varētu būt ekonomiskais ieguvums Latvijai un mežsaimniecības nozarei, cik smagas varētu būt saistības, valstij tajā iesaistoties. Jau šā gada vasarā pēdējais projekta pētītājs Lielbritānijas konsultāciju firma LTS International Ltd. norādīja uz acīmredzamajām nepilnībām celulozes projekta sagatavošanas procesā, minot nepieciešamību vēlreiz rūpīgi izpētīt un apsvērt visus potenciālos ieguvumus un zaudējumus, ko varētu dot šāda veida projekts Latvijai. Kopš 1995.gada, kad aktīvi sāka runāt par iespējamo celulozes rūpnīcas celtniecību, Latvijas valsts uzdevumā vien veikti 12 dažādi pētījumi. Patlaban projektu dažādās darba grupās apspriež arī abu investoru — Somijas Metsalitto un Zviedrijas Sodra, kā arī Latvijas valdības nodibinātās a/s Baltic Pulp pārstāvji. Latvijas valdība pieaicinājusi arī pastāvīgu konsultantu no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Kā Dienai atzina M.Krams, patlaban galvenais ir papildus izvērtēt jau vienreiz Latvijas Attīstības aģentūras veikto pētījumu par projekta ietekmi uz Latvijas makroekonomikas rādītājiem, kā arī jāpabeidz sāktā ietekmes izvērtēšana uz mežsaimniecības nozari. Patlaban apstākļi ir mainījušies, jo valdība nolēmusi vairs neieguldīt projektā mežus, kā arī vēlas projektā piedalīties ar finansu resursiem. Šāda izvēle var pasliktināt valsts budžeta stāvokli un palielināt ārējā parāda lielumu. To, kas varētu uzņemties jaunu, nu jau visaptveroša pētījumu veikšanu, nav skaidrs, un, kā atzīst M.Krams, tas galvenokārt būs atkarīgs no finansējuma. Nākamgad no valsts budžeta Latvijas līdzdalībai projektā piešķirti tikai 30 700 latu, kas ir teju desmit reižu mazāk nekā šogad (373 800 lati). M.Krams pieļauj, ka būs nepieciešams meklēt finansējumu ārpus Latvijas, taču pie projekta izpētes noteikti vajadzētu strādāt arī Latvijas speciālistiem. Kaut arī pēc neliela pārtraukuma atkal atsākušās sarunas ar investoriem par projekta turpmāko gaitu un Latvijas sniegtajiem atvieglojumiem šai lielajai investīcijai, joprojām valsts nav definējusi — kādas prasības tā izvirza pašiem ārvalstu investoriem. Galvenais sarunu objekts — kādā veidā tiks garantētas izejvielas piegādes rūpnīcai. Valdība joprojām ir nelokāma — meža zemes netiks ieguldītas projektā. M.Krams arī minēja, ka sarunās jau tiek piedāvāts konkrēts Latvijas puses risinājums, kā tā varētu garantēt koksnes piegādes, bet pagaidām par to nekas pausts netiek. "Tā ir mūsu un investoru vienošanās," teic sarunu vadītājs. Galīgā vienošanās par investīciju nosacījumiem starp ārvalstu ieguldītājiem un Latvijas valdību ir jāpanāk līdz nākamā gada beigām. Lai sarunas varētu turpināties, jau drīzumā būtu jāpieņem lēmums par garantētām koksnes piegādēm. Jau iepriekš ārvalstu presē investoru pārstāvji ir apšaubījuši savu dalību šajā projektā, ja rūpnīcas pārziņā netiks nodoti meži. Ārējā tirdzniecība saglabā tempu Diena 11/20/01 Gada deviņos mēnešos valsts ārējās tirdzniecības — preču un pakalpojumu eksporta un importa — apjomi saglabājuši iepriekš uzņemto straujo attīstības tempu un būtiski kritumi, neraugoties uz septembra dramatiskajiem notikumiem ASV, nav bijuši. Preču eksporta apjoms gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar šo laiku pērn palielinājies par 12% (gada astoņos mēnešos šis pieaugums bija 12,4%) un kopumā bijis 942,8 miljoni latu. Importa apjoma kāpums jau ierasti bija straujāks un deviņos mēnešos šogad palielinājies par 14,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Valstī importēto preču vērtība bijusi 1,586 miljardi latu — līdz ar to importa pārsvars pār eksportu šogad salīdzinājumā ar pērnā gada deviņiem mēnešiem palielinājies par 3,1% un bijis 68,3%. Aizvien dominējošais Latvijas preču eksporta tirgus bijis Eiropas Savienība. Palielinājušies gan arī eksporta apjomi uz Krieviju un NVS valstīm. Visvairāk deviņos mēnešos eksportēts uz Vāciju, kas bijusi arī būtiskākā importa partnere. Tradicionāli nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēmusi koksne un tās izstrādājumi (34,8% no kopējā eksporta apjoma). Šai preču grupai seko tekstilmateriāli, metāli un to izstrādājumi, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas. Imports – gandrīz divas reizes lielāks par eksportu NRA 11/20/01 Šā gada deviņos mēnešos Latvijas preču eksports salīdzinājumā ar laika posmu pirms gada ir palielinājies par 12%, sasniedzot 942,8 miljonus latu. Savukārt no citām valstīm deviņos mēnešos ievestas dažādas preces gandrīz divas reizes vairāk – par 1,587 miljardiem latu, kas ir par 14,1% vairāk nekā pirms gada. Eksporta apjomu pieaugums šogad sasniegts galvenokārt uz pārtikas preču rēķina. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad deviņos mēnešos pārtikas preces eksportētas par 21 miljonu latu vairāk nekā pirms gada. Pērn deviņos mēnešos pārtikas rūpniecības produkti, ieskaitot alkoholiskos dzērienus un tabaku, tika eksportēti tikai par gandrīz 27 miljoniem latu. Gandrīz dubultojies ir transporta līdzekļu eksports – no 10,3 līdz 17,9 miljoniem latu. Eksportā joprojām nozīmīgāko vietu ieņem koksne un tās izstrādājumi, kas veido 34,8% no visa eksporta. Ja līdz šim meža nozarē strādājošie priecājās par to, ka nozares produkcijas eksportam ir tendence palielināties, tad patlaban to vairs nevar teikt, jo, ja pirms gada deviņos mēnešos tas veidoja 323 miljonus latu, tad šogad – 328. Savukārt koksnes un tās izstrādājumu imports ir palielinājies par 4,3 miljoniem latu. Šogad eksporta apjomi palielinājušies arī mašīnām, mehānismiem un elektriskajām iekārtām – par 36,5%, metāliem un to izstrādājumiem – par 13,5%, tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem – par 12,5%. Savukārt, par 36,3% samazinājies ir minerālo produktu, bet par 28,9% – optisko ierīču un aparātu eksports. Importā šogad deviņos mēnešos lielākais pieaugums bijis mašīnām, mehānismiem un elektriskajām iekārtām. Tās šogad ievestas par 45 miljoniem latu jeb 15,8% vairāk. Par 34,1% jeb 36,2 miljoniem latu ir palielinājies transporta līdzekļu imports. Tāpat vairāk ievesta ķīmiskās rūpniecības produkcija, kā arī metāli un to izstrādājumi. Par 3,3 miljoniem latu jeb par 5,8% samazinājies augu valsts imports. Latvijas ārējā tirdzniecībā aizvien lielāku lomu ieņem kaimiņi – lietuvieši, kas ir ceturtais lielākais eksporta partneris un trešais lielākais importa partneris. Turklāt ar Lietuvu šogad esam panākuši lielāko pieaugumu gan eksportā, gan importā piecu lielāko ārējās tirdzniecības partneru vidū – eksports šogad ir palielinājies par 17,6%, bet imports – par 26,1%. Par 19,4% ir palielinājies imports no Igaunijas, bet no Krievijas šogad esam ieveduši par 9,1% mazāk preču. Rīga - dārgākā Baltijā Dienas bizness 11/21/01 Trīs Baltijas biznesa avīžu - "Dienas biznesa" Latvijā "Aripaev" Igaunijā un "Verslo Žinios" Lietuvā - veiktais pētījums par dažādu preču un pakalpojumu cenām liecina, ka Rīga ir dārgākā pilsēta Baltijā. Dažas pozicijas (piemēram, operas biļetes, laikraksti, kino biļetes) Rīgu dārdzības ziņā pārspēj kaimiņvalstu galvaspilsētas, taču kopumā gan preces, gan pakalpojumi Rīgā maksā vairāk. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Kārnīte uzskata, ka Rīgas dārdzība saistīta ar tās vietu Baltijas reģionā, jo tā tomēr ir centrs. Šeit atrodas daudzas starptautiskas institūcijas, kas arī uztur cenu līmeni. Pārpublicējam dažus interesantākos pakalpojumu un preču cenu salīdzinājumus (kā pirmo minot Rīgas, otro Viļņas un trešo Tallinas cenu salīdzinājumu; visas cenas uzrādītas latos) ? Litrs vietējā piena 0,25; 0,12; 0,28 ? zobupasta Colgate Total 0,78; 0,55, 0.63 ? kilograms apelsīnu 0,70; 0,39; 0,39 ? Levis 501. modeļa džinsi 42 - 46; 39; 39 ? matu griešana vīriešiem 5-8; 4,7; 4,3 ? kino biļete 2,4; 1,9; 3,6 ? Bayer aspirīns, 100 tabletes 2,03; 3,11; 3,03 ? maksa par mašīnas stāvēšanu centrā 1; 0,31; 1,7 ? autobusa/trolejbusa biļete 0,20; 0,12; 0,50 ? aizdevuma % mājokļa iegādei lielākajā bankā/gadā 11; 8,4; 8,3 ? izremontēts dzīvoklis vecpilsētā 1 kvadrātmetrs 947; 632; 1250 ? vidējā mēneša reālie (neto) ienākumi 113,71; 128,3; 161,64 Lielākās algas – ārvalstu uzņēmumos NRA 11/21/01 Visaugstākais atalgojuma līmenis Latvijā ir ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecībās, kur tas par 27% pārsniedz vidējās algas Latvijā, – liecina konsultāciju kompānijas Fontes R&I veiktā atalgojuma pētījuma rezultāti. Kā ziņo aģentūra LETA, ārvalstu pārstāvniecībām atalgojuma līmeņa ziņā seko rūpniecības preču tirdzniecības un vairumtirdzniecības, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) jomā strādājošie uzņēmumi. Viszemākais atalgojums ir ražošanas, kokapstrādes, celtniecības un enerģētikas uzņēmumos – tur strādājošajiem mēneša samaksa ir pat par 18% zem vidējā atalgojuma līmeņa Latvijā. Kā atzīts pētījumā, caurmērā labāk apmaksāti ir amati ārvalstu uzņēmumos, bet zemākais atalgojuma līmenis ir uzņēmumos ar jauktu kapitālu. Apskatot kopsakarības starp uzņēmuma darbības jomu un atalgojumu dažādās darbinieku grupās, var secināt, ka funkciju un vidējā līmeņa vadītāji viszemāk ir apmaksāti transporta un ražošanas uzņēmumos. Speciālistiem un zemākā līmeņa vadītājiem visvairāk maksā ārvalstu firmu pārstāvniecībās. Zemākā līmeņa amati vislabāk tiek apmaksāti IT uzņēmumos. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā vidējā strādājošo bruto darba samaksa vasaras beigās bija 157 lati, bet lielākās algas – valsts iestādēs un uzņēmumos strādājošajiem. Latvija uz Afganistānu sūta humāno palīdzību Diena 11/21/01 Latvija kā humāno palīdzību Afganistānas civīliedzīvotājiem un bēgļiem sūtīs segas, spaiņus un sveces, paredz otrdien pieņemtais Ministru kabineta (MK) lēmums. Iekšlietu ministrijai no valsts uznņēmuma "Materiālās rezerves valsts rezervēm" šim mērķim jāizsniedz 3000 segu, 300 spaiņu un 500 kilogrami sveču kopumā 9109,20 latu vērtībā. Pieredzējuši politiķi: Repšes partija būs īpaši elitāra Diena 11/20/01 Jaunveidojamās partijas Jaunais laiks līdera Einara Repšes vadībā sagatavotie partijas statūti, kas paredz centralizētu pārvaldes modeli ar varas koncentrāciju priekšsēža un viņa izraudzītās valdes rokās, pārsteiguši pieredzējušos politiķus. Viņi paredz "superelitāras" partijas veidošanos, kuras "mūžs ar šādiem statūtiem nebūšot ilgs". E.Repšes lēmums 30.novembrī iesniegt Saeimas priekšsēdim lūgumu atbrīvot viņu no Latvijas Bankas prezidenta amata ir negrozāms un tikšot īstenots neatkarīgi no tā, cik līdzekļu būs partijas un priekšsēža darbības nodrošināšanai atvērtajos kontos. "Darbs negaida. Tas ir jāsāk nekavējoties," Dienai sacīja E.Repše. Nesen E.Repše paziņoja, ka partiju varētu arī neveidot, ja netiks savākti nepieciešamie līdzekļi — 500 000 latu priekšsēdim kā vienreizējais honorārs, kas netiek izņemts pa daļām, bet uzreiz visa summa; savukārt partijai priekšvēlēšanu gadā būšot vajadzīgi 900 000 lati. Pašlaik priekšsēža kontā ir nepilni 70 000 latu, bet partijas — ap 26 000 latiem. "Man jau šķiet, ka pietiek par to naudu runāt," teica E.Repše, neuzskatot, ka ar iepriekšējo paziņojumu būtu kādu šantažējis. Viņš ir pārliecināts, ka naudas pietikšot, jo daudzi uzņēmēji solījuši ziedot vēlāk. Pa šo laiku tapušo partijas statūtu projektu, kas vēl jāapstiprina kongresā, pieredzējušie politiķi, kas rakstījuši savu partiju statūtus, jau novērtējuši kritiski. Galvenokārt tāpēc, ka tajos tikai vienā pantā noteiktas biedru tiesības, kurās neietilpst pat iespēja kongresā izvirzīt kandidātus uz valdi, kuras locekļus arī izraugās priekšsēdis. Pieci valdes locekļi ir algoti un nestrādā citu darbu. Izņēmums varētu būt Saeimas deputāta vai ministra amats. Tautas partijas valdes loceklis Gundars Bērziņš uzskata, ka ar šādiem statūtiem partija nevarēs ilgi funkcionēt. "Ja tas nav joks un tādi statūti tiek pieņemti, tad šīs partijas 9.Saeimā vairs nebūs," uzskata G.Bērziņš, norādot uz varas koncentrāciju priekšsēža un viņam uzticamo valdes locekļu rokās. To, ka ierindas biedriem saskaņā ar statūtiem būs ierobežotas iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā, Dienai uzsvēra arī TB/LNNK valdes loceklis Aigars Ķimenis. Viņaprāt, tas ir mēģinājums pārnest bankas vai liela uzņēmuma pārvaldes modeli uz partiju. "Pat ja ar līdera popularitāti izdodas iegūt plašu atbalstu, tā būs superelitāra partija, kāda Latvijā nav bijusi. Un šāda partija nespēs izprast sabiedrības vajadzības," sacīja A.Ķimenis. "Tirgus mūsu partijā nebūs. Mums būs lietišķs darbs. Mana partija tiek veidota ar stingru un noteiktu vadību, ko demokrātiski varēs kontrolēt kongress," teica E.Repše. To nodrošināšot statūtos paredzētā iespēja vienai trešdaļai partijas biedru ierosināt ārkārtas kongresa vai pilnsapulces sasaukšanu, ja to neapmierina valdes darbs. Valde uzklausīšot ikviena biedra ierosinājumus un viedokli. Pirmoreiz apskatāms Latvijas bruņojums NRA 11/19/01 Atzīmējot atjaunoto Nacionālo bruņoto spēku (NBS) 10. gadskārtu un tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai, sestdien 11. novembra krastmalā Rīgā iedzīvotājiem pirmo reizi tika dota iespēja vērot NBS vienību kaujas tehnikas un bruņojuma izstādi. Vislielāko ieinteresētību par notiekošo izrādīja bērni un vecāka gadagājuma vīri. Krastmalā bija aplūkojama Artilērijas diviziona, Pretgaisa aizsardzības diviziona un Sauszemes spēku (SzS) 1. kājnieku bataljona (LATBAT) kaujas tehnika un bruņojums. Pensionārs Alberts Petrovs, kurš Otrā pasaules kara laikā dienējis padomju armijā, uz izstādi bija atvedis divus mazbērnus. "Pašam tika dota unikāla iespēja atsvaidzināt atmiņā jaunības dienas, un arī mazajiem ir ko pamācīties," stāstīja Alberts. Viņaprāt, katra vīrieša pienākums ir dienēt armijā, un šādas izstādes ieaudzinot bērniem un jauniešiem patriotismu. Alberta mazdēls vienpadsmit gadus vecais Sandris klāstīja, ka nākotnē nolēmis kļūt par karavīru un šī izstāde tikai stiprinājusi viņa pārliecību par izvēles pareizību. Viņu pašu visvairāk ieinteresējuši lielgabali un mīnmetēji. Pēc Neatkarīgās vērojumiem, kopumā jauno paaudzi visvairāk interesēja ložmetēji un kuģi. Tos varēja ne tikai apskatīt no attāluma, bet arī aptaustīt ar rokām, un tieši tas mazajiem izraisīja vislielāko sajūsmu. Tikai daļa izstādītā bruņojuma bija jau novecojusi, bet lielākā daļa bija visai mūsdienīga. Artilērijas diviziona virsleitnants Gustavs Zatlers Neatkarīgajai teica, ka, piemēram, Čehijā ražotos 120 milimetru mīnmetējus dažādu valstu armijas izmantojot jau kopš Otrā pasaules kara laikiem, bet tie joprojām skaitoties moderni. "Šobrīd šādi mīnmetēji ir viens no tālibu galvenajiem ieročiem cīņā pret ASV uzlidojumiem. Tie izmantojami astoņu līdz desmit kilometru rādiusā, un nepieciešami tikai trīs apkalpes locekļi," stāstīja G. Zatlers. Viņš atzina, ka kopumā cilvēku interese esot negaidīti liela un bruņojumu aplūkot ieradušās gan agrāk ar armiju cieši saistītas personas, gan civilisti, kam ar armijas lietām maza saskarsme. Krēmeram — Starptautiskā mūzikas balva Diena 11/19/01 Sagadījies, ka tieši Latvijas valsts proklamēšanas svētku dienā 18.novembrī vijolniekam Gidonam Krēmeram, vienam no pasaulslavenākajiem rīdziniekiem, svinīgā sarīkojumā Vācijas pilsētā Āhenē pasniegta Starptautiskās mūzikas padomes un UNESCO šā gada mūzikas balva. Viņam un Mali dziedātājai Umu Sangarē tā piešķirta par izcilu ieguldījumu mūzikas attīstībā, kā arī miera un saprašanās veicināšanu starp tautām un citiem sasniegumiem. Abi laureāti saņēma arī UNESCO Pikaso—Miro medaļu. G.Krēmers un U.Sangarē šā gada mūzikas balvai izraudzīti no vairāk nekā 50 kandidātu, kuri bija izvirzīti no visiem kontinentiem un pārstāvēja ļoti atšķirīgas kultūras. G.Krēmers ir viens no pasaules izcilākajiem vijolniekiem, kurš saņēmis daudzas atzinības konkursos un aktīvi koncertē visā pasaulē gan kopā ar slavenākajiem orķestriem un diriģentiem, gan kameransambļos un kopā ar paša izveidoto jauniešu orķestri KREMERata Baltica. Viņš arī ierakstījis vairāk nekā 100 kompaktdisku, kā arī iekopis ikvasaras kamermūzikas festivālu Kremerata Musica Austrijā. Savukārt dziedātāja U.Sangarē ir arī savu dziesmu melodiju un dzejas tekstu komponiste ar oriģinālu, taču stilā un tematikā neierobežotu māksliniecisko pašizteiksmi. Pētera Vaska skaņdarbus izdod BIS BNS 11/21/01 Prestižā klasiskās mūzikas izdevniecība BIS izdevusi latviešu komponista Pētera Vaska kora mūzikas kompaktdisku Māte saule, kurā apkopoti seši darbi: Three Poems by Czeslaw Milosz, Zemgale, Māte saule, Madrigāls, Litene un Dona nobis pacem. Kompozīcijas ieskaņojis Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas un Kaspara Putniņa vadībā. Skaņdarbi tika ierakstīti Rīgā, Reformātu baznīcā, speciāli šim kompaktdiskam ar izdevēja ierakstu tehniku un skaņu ierakstu speciālistiem. Latvijas Radio kora direktors Guntars Ķirsis atzinis, ka šī diska izdošanu varot salīdzināt ar Prāta vētras panākumiem popmūzikas jomā. “Konkurence pasaules klasiskās mūzikas tirgū ir ārkārtīgi liela — šis tirgus ir ļoti konservatīvs un iekļūt tajā ir grūti. Līgumi tiek slēgti gadiem uz priekšu. Latvijai nav spēcīgu protežē, tā kā galvenā loma panākumos bija Pētera Vaska vārdam un Radio kora izpildījumam,” atzīst Latvijas radio preses sekretārs Ivars Svilāns. Kasparam Dimiteram jauns albums - ‘Dzīvie uz salas’ LETA 11/22/01 Ceturtdien, 29.novembrī, plkst.19 Vāgnera zālē notiks Kaspara Dimitera jaunā albuma "Dzīvie uz salas" pieteikuma koncerts, aģentūru LETA informēja mūziķe Ieva Rudzīte. Koncerts būs Dimitera atgriešanās aktīvajā koncertdzīves apritē. Koncertā Dimiters pirmo reizi uzstāsies kopā ar dēlu Jēkabu un pavadošo grupu: Ievu Rudzīti (basģitāra, balss), Arti Orupu (sitaminstrumenti) un Ati Ozoliņu (soloģitāra). Dimiters sevi dēvē par dziesminieku. Mūzikas kritiķi viņu sauc arī par romantiķi, dumpinieku, filozofu un provokatoru. Viņa muzikālais devums ir gan klausītājus dziļi uzrunājošais albums "Krusta skola", gan dumpīgais "Pirāts" un nesen klaja nākušais "Ai Latvija". "Ceļš uz "Dzīvo salu" sākās ar "Krusta skolu"," par jaunāko darbu "Dzīvie uz salas" saka Dimiters. Ikšķili apciemo agrāk Latvijā neredzēts putns Diena 11/23/01 Ikšķiles iedzīvotāja Ausma Bēniņa trešdien savā dārzā ieraudzījusi putnu, kurš Latvijā nekad agrāk nav manīts un tādēļ tam latviešu valodā nav pat nosaukuma. Latīniski to dēvē par zoothera dauma, tas ir līdzīgs Latvijā sastopamajiem strazdiem, tikai prāvāks. Tādējādi Latvijas putnu faunas saraksts papildinās ar vēl vienu sugu. A.Bēniņa putnu pabaroja ar ķirbju sēkliņām, ar literatūras palīdzību atpazina un nogādāja Bioloģijas institūtā Salaspilī. Tur strazdu, kura dzimtie apgabali ir Sibīrijā, apgredzenoja un palaida vaļā Botāniskajā dārzā — tā dabiskajai dzīvesvietai tuvā biotopā priežu un egļu audzēs, Dienai pastāstīja institūta gredzenošanas centra vadītājs Juris Kazubiernis. Lai gan putns nav konstatēts ne Lietuvā, ne Igaunijā, to laiku pa laikam novēro daudzās Eiropas zemēs. J.Kazubiernis stāsta, ka diezgan bieži daudzu sugu jaunie putni mēdz nomaldīties no migrācijas ceļiem un ieklīst svešos reģionos. Tomēr pēc nesenajām vētrām pētnieki gaidījuši Latvijā retus viesus no ziemeļiem, nevis austrumiem, tāpēc, kādā veidā putns nokļuvis, pateikt nevar. Dānijā šīs sugas putns konstatēts šā gada martā. Ja būs silta ziema, putns, iespējams, izdzīvos, taču varbūt arī ies bojā, jo ziemo šie putni Indijā. "Varbūt putns pavasarī kopā ar migrējošiem putniem aizklīdīs kaut kur tuvāk savam dabīgajam areālam," stāsta J.Kazubiernis. Katrā ziņā, gredzenojot putnu, konstatēts, ka tas ir vesels, un centra vadītājs pauda pat neizpratni, kā A.Bēniņai izdevās to tik viegli noķert. Bļitkotāji atklāj sezonu Diena 11/21/01 Līdz ar pirmo salu, kas upes un dažādas ūdenstilpes vietumis paspējis slēpt zem plānas spoguļkārtas, drosmīgākie Latvijas zemledus makšķernieki atklājuši bļitkošanas sezonu. Divus zemledus makšķerniekus trešdienas pēcpusdienā Diena novēroja uz Pērses ledus netālu no Kokneses. Lai gan žurnālisti nesadūšojās kāpt uz novembriski nedrošās sasaluma kārtiņas un pietuvoties upes vidū sēdošajiem, lai vaicātu par lomu, pēc bļitkotāju azartiskajiem roku rāvieniem bija noprotams, ka saltajā un pelēkajā pēcpusdienā pavadītais laiks nav zemē, precīzāk — ūdenī metams. Turpat netālu, tikai pie pašiem upes krastiem, rosījās vēl divi drosminieki. Savukārt Lauku Avīzes žurnālists, copeslietu seniors Juris Robežnieks trešdien desmit vīru kompānijā kāpis uz Lukumīša ezera ledus Alūksnes rajonā. Tomēr par to, ka loms būs slikts, iepriekš brīdinājusi sarma, sen zināmais neveiksmes vēstnesis. "Kā viens vecis teica — mazās ķērās slikti, bet lielo nemaz nebija," smējās J.Robežnieks, kurš zināja stāstīt, ka bļitkotāji uz ledus kāpuši jau pagājušo sestdien. Starp citu, pirms vairākiem gadiem J.Robežnieks zemledus makšķerēšanas sezonu paspējis atklāt jau 13.oktobrī. Trešdien vēl neaizsalušās Daugavas krastā pie Jaunjelgavas Aizkraukles rajonā kāds vīrs ne mazāk azartiski rīkojās ar spiningu, tā apliecinot, ka krastā stāvošo copesvīru laiks šogad vēl nav beidzies. Nedēļas pirmajā pusē bija sauss un diezgan auksts laiks... Trešdienas vakarā uzsni- ga sniedziņš un aukstumu vairs tā neju- tām. Naktī bija –5oC, no rīta - jau +1oC, un līdz ar to sniegs sāka kust un uz ielām bija pa- matīgas peļkes un tas, kas palicis pāri no sniega . . . . . . un autovadītāji, kārtējo reizi nedomādami par gājējiem, nošķieda tos no galvas līdz kājām... Tagad temperatūra svārstās no –2oC līdz +2oC, tāpēc nav nekāds brīnums, ka no rīta zem kājām čirkstēja sniegs, un no gaisa nekrita snieg- pārslas, bet gan lija lietus...