K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 222: 2001. g. 25. - 30. novembris Globālā recesija varētu skārt Latviju pēc pus gada LETA 11/29/01 "Ja nenotiks globāli satricinājumi, tagadējā Rietumu ekonomikas ekonomiskā palēninājuma sekas mēs sajutīsim pēc pusgada," šodien laikrakstā "Čas" publicētajā intervijā prognozē Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte. Tomēr vienlaikus viņa atzīmē, ka Eiropa darbojas kā "buferis", mīkstinot recesijas ietekmi. "Latvijas ekonomika vēl nav sasniegusi vajadzīgo attīstības līmeni, un šeit ir vairāk iespēju pielietot spēkus un zināšanas, nekā tas ir Rietumos, turklāt tas tā ir visās jomās," saka Karnīte. Jautāta par ekonomisko un politisko attiecību attīstības prognozēm ar Austrumiem, Karnīte uzsver, ka prognozes ir pozitīvas, taču Latvijai ir pašai jāsakārto attiecības ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. "Tas ir svarīgi arī Rietumiem - tiem ir vajadzīgas mierīgas robežas un miers kaimiņu starpā, " saka Karnīte. Viņa uzsver, ka pēc tam, kad Latvija būs pievienojusies Eiropas Savienībai ( ES ), Krievija runās nevis ar Latviju, bet ar ES. Pēc ekonomistes domām, Latvija jau ir izdarījusi visu, lai reformas kļūtu neatgriezeniskas. Runājot par valdības nākotnes soļiem ceļā uz ES, Karnīte saka, ka no Andra Bērziņa vadītā kabineta Karnīte nekādus radikālus lēmumus līdz Saeimas vēlēšanām atlikušajā laikā nesagaida. Karnīte izsaka cerību, ka Saeimas vēlēšanas nomainīs cilvēkus, kas atrodas pie varas. "Ir vajadzīgi cilvēki ar jaunu ekonomisko domāšanu," saka Karnīte, piebilstot, ka viņai gan nav zināms, no kurienes tādi varētu nākt. Jaunās būvniecības apjomi pieaug NRA 11/27/01 Būvniecības apjomi šā gada deviņos mēnešos palielinājušies par 5,5 procentiem. Kopumā šajā laikā valstī veikti būvdarbi 306,1 miljona latu vērtībā. Kaut arī joprojām lielāko daļu no visiem darbiem sastāda remonta un rekonstrukcijas darbi, tomēr šogad ievērojami palielinājušies arī jaunās būvniecības apjomi. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka remonta un rekonstrukcijas darbu īpatsvars būvniecībā bija 66,1 procents jeb par 4,9 procentiem jeb 10,4 miljoniem latu mazāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Jaunās būvniecības apjoms palielinājās par 33,9 procentiem jeb 26,3 miljoniem latu. Šogad gandrīz divas reizes palielinājies dzīvojamo ēku jaunās būvniecības un remontdarbu, kā arī mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības apjoms. Administratīvo ēku būvniecības apjoms gan samazinājies par 36 procentiem, bet tiltu un tuneļu būve - par 21 procentu. Statistika liecina, ka ievērojami palielinājies Latvijas būvnieku darbu apjoms ārpus Latvijas robežām. Ja pirms gada deviņos mēnešos darbi tika veikti tikai par 1,2 miljoniem, tad šogad - jau piecu miljonu latu vērtībā. Visvairāk būvdarbu veikts NVS valstīs, nedaudz arī Lietuvā un Igaunijā. Tajā pašā laikā citu valstu būvnieki Latvijā veikuši būvdarbus 1,7 miljonu latu apmērā. Aktīvāki bijuši Eiropas Savienības un Igaunijas būvuzņēmēji. Joprojām lielākā daļa būvfirmu - 73 procenti - ir koncentrētas Rīgā, Ventspilī un Rīgas rajonā, kas liecina, ka šeit arī pārsvarā tiek veikti būvdarbi. Savukārt atsevišķos rajonos, piemēram, Balvu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes un citos Latgales rajonos veikto darbu apjoms ir visai neliels. Iedzīvotāji uzskata, ka valdība sabiedrības viedokli nerespektē LETA 11/26/01 Pēdējo gadu laikā pieaug to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka kopumā valdība sabiedrības viedokli nerespektē, liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes centra "SKDS" aptauju rezultāti. 1999.gada septembrī veiktās aptaujas laikā 75,6% respondentu uzskatīja, ka valdība kopumā sabiedrības viedokli nerespektē, 2000.gada septembrī šāds viedoklis bija 74,7% aptaujāto, bet šā gada septembrī - 76,1% Latvijas iedzīvotāju. Izteikumam, ka kopumā valdība respektē sabiedrības viedokli, šā gada septembrī piekrituši 18,4% respondentu, bet 5,6% atbildi nav zinājuši. Pilnībā izteikumam piekrituši 2,8% aptaujāto, bet drīzāk piekrituši - 15,6% respondentu. Analizējot šā gada rudenī veiktās aptaujas rezultātus, var secināt, ka izteikumam "valdība kopumā respektē sabiedrības viedokli" vairāk piekrituši Latvijas iedzīvotāji bez Latvijas pilsonības. Minētajam izteikumam piekrituši 19,2% nepilsoņu un 18,1% pilsoņu. Nepilsoņi biežāk nekā pilsoņi nav zinājuši atbildi. 7,5% aptaujāto nepilsoņu nav varējuši formulēt viedokli par minēto izteikumu, to nav varējuši arī 5% pilsoņu. Aptaujas rezultāti parāda, ka iedzīvotāji ar lielāku ienākumu uz vienu ģimenes locekli mēnesī vairāk piekrīt apgalvojumam, ka kopumā valdība respektē sabiedrības viedokli. Minētajam apgalvojumam piekrituši 15,8% iedzīvotāju ar vidējo ienākumu mēnesī uz vienu ģimenes locekli līdz Ls 42, 18,6% iedzīvotāju ar vidējo mēneša ienākumu no Ls 43 līdz Ls 84, 17,5% - ar vidējo mēneša ienākumu no Ls 85 līdz Ls 126, kā arī 21,9% - ar vidējo mēneša ienākumu virs Ls 127. Apgalvojumam, ka kopumā valdība sabiedrības viedokli respektē, vairāk piekrīt rīdzinieki. Aptaujas rezultāti liecina, ka minētajam apgalvojumam piekrituši 20,9% Rīgas iedzīvotāju, 17,2% lauku iedzīvotāju, kā arī 16,9% citu pilsētu iedzīvotāji. Pēdējā aptauja par šo tēmu veikta no šā gada 8. līdz 19.septembrim, ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. TI korupcijas ziņojums Latvijai labvēlīgs Diena 11/27/01 Pirmdien publiskotajā starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International (TI) pētījumā par korupcijas izplatību pasaulē situācija Latvijā atspoguļota visumā pozitīvā gaismā. Latvija vērtēta salīdzinājumā ar citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Pētījumā uzsvērtas arī galvenās problēmu zonas, kurās Latvijai, līdzīgi kā citām pārejas tipa valstīm, vēl daudz darāmā. Iepriekš Latvija izpelnījusies asu starptautisko organizāciju kritiku par politiķu nespēju cīnīties pret augstākā līmeņa korupciju un nevarību, iedzīvinot visumā pozitīvās un korupcijas izskaušanai nepieciešamās likumu normas. Arī Eiropas Komisijas ziņojumā par Latvijas gatavību dalībai Eiropas Savienībā, norādīts uz korupcijas problēmām, kas varētu liegt mūsu valstij slēgt sarunu sadaļu iekšlietās un tieslietās. Ziņojumā nosauktas četras galvenās sfēras, kurās valstīm, tajā skaitā Latvijai, vēl daudz darāmā, lai sekmīgi cīnītos pret korupciju. Šīs sfēras ir politisko partiju finansēšanas un kontroles sistēmas sakārtošana, cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, starptautiskās konvencijas par kukuļošanu ārvalstu amatpersonām starptautiskajā biznesā, kā arī par starptautisko dimantu tirdzniecību. TI Latvijas nodaļas sabiedrības par atklātību Delna valdes priekšsēdētāja Inese Voika norādīja, ka Latvijai īpaši aktuāls ir jautājums par politisko partiju finansēšanas sistēmas sakārtošanu, kas ļautu efektīvāk cīnīties ar augstākā līmeņa korupciju. Pētījuma autoru galvenie ieteikumi ir palielināt atklātību un caurskatāmību politisko partiju finansu plūsmās, samazināt vienas personas pieļaujamo ziedojumu apjomu, kā arī noteikt griestus partiju tēriņiem priekšvēlēšanu gadā. Daļa ieteikumu jau iestrādāti jaunajā likumā par politisko partiju finansējumu. Ziņojumā Latvija minēta arī kā pozitīvais piemērs. Tā finansu ministra Gundara Bērziņa kabinetā ievietotā videokamera, kas ļāva iedzīvotājiem ministru vērot tiešsaistes režīmā, novērtēta kā laba novitāte amatpersonu darba caurskatāmībā, izmantojot modernās tehnoloģijas. Tāpat pētījumā norādīts, ka Latvijā viena no problēmu zonām varētu būt valsts iepirkumi, taču autori izsaka cerību, ka līdz ar jaunā likuma pieņemšanu korupcijas iespējas šajā jomā varētu mazināties. Turpmāk šādus ziņojumus TI pošas sniegt katru gadu. Valsts galvojumi rada aizdomas par korupciju NRA 11/27/01 It kā cēliem mērķiem paredzētie trīs valsts galvojumi, kurus pagājušajā nedēļā atbalstījusi Saeimas Budžeta un finansu komisija, patiesībā rada aizdomas par korupciju un valsts naudas šķērdēšanu. Finansu ministrijā nav iesniegti nekādi pamatojumi, kāpēc galvojumi būtu nepieciešami, nav arī finansu aprēķinu un biznesa plānu, kas būtu vajadzīgi priekšlikumu izvērtēšanai. Nekādi dokumenti nebija iesniegti arī valdībā, kur iepriekš valsts galvojumi neguva atbalstu. Dokumenti netika rādīti arī Saeimas deputātiem, kurus tas tomēr netraucēja atbalstīt valsts galvojumus trim kredītiem: četru miljonu apmērā reģionālā olimpiskā sporta centra izveidei; 5,6 miljonu apmērā - akciju sabiedrībai Kalceks labas ražošanas prakses ieviešanai; 1,8 miljonu latu apmērā Kuldīgas slimnīcas celtniecībai. Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) Valmieras reģionālajam olimpiskajam sporta centram galvojumu nemaz nav prasījusi, to nav darījusi arī Valmieras pašvaldība, - Neatkarīgajai apliecināja LOK un Valmieras domes vadība. Savulaik Valmieras pašvaldība Izglītības un zinātnes ministrijā patiešām iesniedza priekšlikumu par olimpiskā centra celtniecību, tomēr tās priekšlikumā bija paredzēts, ka centrs izmaksās tikai trīs miljonus - tātad par vienu miljonu latu mazāk. Pašreizējā priekšlikuma iesniedzēji - Māris Vītols (Tautas partija), Jānis Gaigals (Latvijas ceļš) un Vents Balodis (TB/LNNK) - nespēj atbildēt, kādam nolūkam tiks tērēts papildu miljons. Uz valsts atbalstu olimpisko centru izveidē bez Valmieras pretendē arī Jelgava un Liepāja - abu pilsētu augstākās amatpersonas ir pārsteigtas gan par deputātu negaidīto iniciatīvu, gan par milzīgo summu, kas paredzēta sporta kompleksa būvei. Par valsts galvojumu akciju sabiedrībai Kalceks ir sašutuši citi zāļu ražotāji, uzskatot, ka šāds valsts atbalsts ir konkurences izkropļojums un viena atsevišķa uzņēmuma interešu dominēšana. Kalceks īpašnieks Kirovs Lipmans savukārt atzina, ka viņa uzņēmums ir vienīgais, kas ražo zāles ampulās. Importētās zāles maksā piecas sešas reizes dārgāk. K. Lipmans pastāstīja, ka Kalceks ir izstrādājis projektu jaunas rūpnīcas celtniecībai, kas pilnībā atbilstu visiem pasaules standartiem, kuras apgrozījums būtu desmit miljoni latu gadā - tad 5,6 miljonu latu kredītu nebūtu problēmu atdot. No trijiem Saeimas deputātu atbalstītajiem visabsurdākais ir valsts galvojums Kuldīgas slimnīcai, kas kredītu nekad nespēs atdot, - slimnīcas ir jāfinansē no valsts budžeta, nevis ar kredītiem. Šāds slimnīcas celtniecības finansēšanas mehānisms liecina vai nu par vēlmi noslēpt reālo budžeta deficītu, vai arī par kredītdevēju interešu lobēšanu. Dome vēl saglabā Okupācijas muzeja ēku Diena 11/28/01 Rīgas dome otrdien nolēma apturēt iepriekšējā sasaukuma deputātu pieņemto lēmumu par Okupācijas muzeja ēkas nojaukšanu un muzeja ekspozīcijas pārvietošanu uz citām piemērotām telpām. Lēmums apturēts līdz galvaspilsētas vēsturiskā centra detaļplānojuma izstrādei, kas, pēc speciālistu prognozēm, varētu ilgt vismaz gadu. Domes pilsētas attīstības komitejas vadītājs Andris Ameriks norāda, ka šādi dome noņems spriedzi saistībā ar muzeja ēkas nojaukšanu un ļaus jautājumu par muzeja ēkas nākotni risināt kopējā kontekstā ar pilsētas vēsturiskā centra attīstību. Iepriekšējo domnieku lēmums par Okupācijas muzeja ēku bijis pārsteidzīgs, uzskata A.Ameriks. Patlaban nepieciešamos līdzekļus muzeja ēkas jumta remontam varētu rast pašvaldības uzņēmums Rīgas nami, kas ir ēkas apsaimniekotājs. Okupācijas muzeja ēkas jumtam nepieciešams remonts, jo no lielākas snigšanas vai lietusgāzes varētu ciest muzeja ekspozīcija. Grūtības līdzekļu sagādāšanai līdz šim radīja neskaidrais ēkas liktenis. Vēsturnieku komisija izvērtēs paveikto NRA 11/28/01 Latvijas 20. gadsimta vēstures - īpaši totalitāro režīmu laika - izpēti, sabiedrības izglītošanu un informēšanu par mūsu valsts vēstures svarīgākajiem jautājumiem par galveno veikumu atzīst Latvijas vēsturnieku komisija, kas šodien Rīgas pilī pulcēsies uz sēdi, lai izvērtētu trīs gados padarīto un iezīmētu turpmāk veicamos uzdevumus. Komisijas priekšsēdētājs Latvijas Vēstures institūta direktors profesors Andris Caune par komisijas svarīgāko veikumu uzskata 20. gadsimta Latvijas vēstures, īpaši totalitāro režīmu izpētes koordinēšanu un aktivizēšanu. Komisija savā darbā iesaistījusi vairāk nekā 20 vēsturnieku, arī jaunos pētniekus, atbalstījusi studentus. Pateicoties komisijas darbam, Latvijā sākta holokausta izpēte un izvērtēšana, par kuru līdz tam bija maz informācijas. A. Caunem piekrīt Valsts prezidentes padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda, kurš vēlējās uzsvērt arī izglītojošo un informējošo darbu, ko veikusi komisija, un tās labo sadarbību ar vēstures skolotājiem, muzejiem, arhīviem. Viņaprāt, vēsturnieki centušies mainīt to priekšstatu, ar kādu nereti Latvija tiek saistīta pasaulē, proti, ka tā bijusi aktīva nacistiskās Vācijas sabiedrotā, ka daudzi latvieši piedalījušies ebreju nogalināšanā utt. Kā starptautiska tribīne sava viedokļa paušanai un vēstures norišu skaidrošanai kalpojušas plašās zinātniskās konferences, ko rīkojusi komisija un kurās piedalījies liels skaits citvalstu ekspertu. Trīs gadu laikā ar komisijas gādību notikušas četras lielas starptautiskas konferences. Tajās diskutēts par Latviju Otrajā pasaules karā, par 1941. gada un 1949. gada deportācijām, par holokausta izpētes problēmām. Komisija jau izdevusi trīs rakstu krājumus un vēl divi sagatavoti publicēšanai. Tāpat vēsturnieki piedalījušies dokumenta krājuma Aizvestie sagatavošanā. Runājot par grūtībām, ar kurām bijis jāsaskaras trīs gadu darbības laikā, A. Caune min gan sākotnējo sabiedrības neizpratni, gan finansējuma trūkumu. Komisijas darbs nodrošināts no budžeta naudas (2001. gadā komisijai atvēlēti apmēram 70 000 latu), taču nākamā gada budžeta projektā plānots līdzekļus samazināt par 25 000 latu. Domājot par turpmāko darbu, A. Zunda spriež, ka lielāks akcents būtu jāliek uz jaunajos pētījumos gūtajām atziņām. Viņaprāt, vajadzētu iztulkot labākos 20-25 darbus angļu valodā un šo izdevumu nosūtīt vairākiem Austrumeiropas pētniecības centriem, bet pēc gada vai diviem Latvijā sarīkot lielu simpoziju par šiem jautājumiem. Jaunais ASV vēstnieks sagaidītājus uzrunā latviski Diena 11/28/01 Jaunais ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons otrdienas pēcpusdienā pirmajā preses konferencē pēc ierašanās Rīgā pārsteidza žurnālistus ar uzrunu latviešu valodā. Solot turpināt iepriekšējo trīs vēstnieku iesākto darbu, B.Karlsons žurnālistiem pauda gandarījumu par iespēju klātienē iepazīt Latviju un tās tautu. Vēstnieks pateicās par Latvijas sniegto atbalstu ASV cīņā pret starptautisko terorismu un norādīja, ka darbs ASV antiterorisma kampaņā ir viens no pamatuzdevumiem, ko, izvirzot vēstnieka amatam Latvijā, viņam uzticējis ASV prezidents Džordžs Bušs. Komentējot nesenās ASV un Krievijas sarunas, vēstnieks atzina, ka Krievija veido jauna veida attiecības gan ar ASV, gan ar citām Eiropas valstīm, tajā skaitā Latviju. Savstarpējas valstu sadarbības veicināšana ir viena no ASV politikas sastāvdaļām, un vēstnieks darīs visu iespējamo Latvijas un Krievijas sadarbības uzlabošanā. Kā citus svarīgus uzdevumus vēstnieks nosauca ASV investīciju piesaisti Latvijai un ASV un Latvijas starpvalstu tūrisma attīstību. Tuvākajās dienās B.Karlsons plāno tikties ar vēstniecības darbiniekiem, kā arī iepazīties ar Latvijas valdības un sabiedrības līderiem. Paredzēts, ka akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai jaunais vēstnieks iesniegs 4.decembrī. B.Karlsons ir ASV Valsts ārlietu dienesta ierēdnis ar karjeras ministra pakāpi un vairāk nekā 30 gadu diplomātisko pieredzi. Latviešu valoda ir jau ceturtā svešvaloda, ko vēstnieks apgūst — viņš pārvalda spāņu, serbu, bulgāru un norvēģu valodu. B. Karlsons amatā nomaina iepriekšējo ASV vēstnieku Latvijā Džeimsu Holmsu. Prezidentes vīrs Repšes partijā nestāsies LETA 11/26/01 Valsts prezidentes dzīvesbiedrs Imants Freibergs patlaban negrasās iesaistīties nevienā partijā, sacīja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Viņa pauda viedokli, ka izskanējusī informācija par Freiberga iespējamo iesaistīšanos politikā ir saistīta ar vēlēšanu tuvumu, lai izmantotu sabiedrībā populārus cilvēkus kāda politiskā spēka popularizēšanai. Laikraksts Vakara Ziņas (VZ) pirmdien ziņoja, ka Freibergs varētu iesaistīties Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes dibināmajā partijā "Jaunais laiks". VZ norāda, ka sabiedrībā populārās prezidentes dzīvesbiedra iesaistīšanās kādā jaunā politiskā spēkā šai partijai dotu papildu popularitāti. Viens no Repšes partijas veidotājiem Āris Auders laikrakstam nav ne noliedzis, ne apstiprinājis, ka ar Freibergu notikušas sarunas par iesaistīšanos partijā. Viņš tikai norādījis, ka "daudzas prominentas personas mūs vēlas atbalstīt". Atbalsts Repšem krītas Diena 11/28/01 Pēdējā mēneša laikā nedaudz sarucis pilsoņu atbalsts topošajai Einara Repšes partijai un tagad tā pat nedaudz atpaliek no reitinga līderes LSDSP, liecina firmas SKDS aptauja. Turklāt ievērojami samazinājies arī to cilvēku skaits, kas pozitīvi vērtē E.Repšes kā politiķa vai amatpersonas darbību. SKDS vadītājs sociologs Arnis Kaktiņš to skaidro ar topošās partijas nesen publiskotajām izglītības un veselības aprūpes programmām, kas liberālās pieejas dēļ daudziem varētu šķist nepieņemamas. E.Repšes partijas reitings samazinājies tikai par 1,5%, un no pirmās pozīcijas oktobrī tā šomēnes noslīdējusi uz otro vietu. Vietām apmainījušās arī sekotājas - Latvijas ceļš un Tautas partija, kuras reitings nedaudz audzis. Jautāti, par ko balsotu, ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt, tikai 7,1% aptaujāto pilsoņu pauduši atbalstu TB/LNNK, kuras reitings joprojām ir mazāks nekā PCTVL. Daudz lielākas izmaiņas notikušas politiķu un amatpersonu vērtējumā. Pārliecinoši vispozitīvāk ar turpat 80% atbalstītāju tiek vērtēta Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Latvijas Bankas prezidenta E.Repšes darbību pozitīvi vērtē 51,4% aptaujāto, un tas ir par 8,7% mazāk nekā oktobrī. Par aptuveni tikpat lielu daļu palielinājies negatīvais vērtējums. Negribīgi apsaimnieko mežus NRA 11/28/01 Pēc Valsts zemes dienesta datiem, šā gada septembrī kopumā bija reģistrēti 154 400 meža īpašnieku un 159 257 meža īpašumi. Meža īpašumu platība valstī nav liela - vidēji astoņi hektāri, turklāt lielākā daļa - 75% no visiem īpašumiem - ir pat mazāki par 10 hektāriem. Kaut arī ne reizi vien dzirdēts par to, ka mežs ir gandrīz vienīgais peļņas avots zemniekiem, Valsts meža dienesta (VMD) veiktā meža īpašnieku aptauja liecina, ka peļņu no saviem īpašumiem ir guvuši ļoti maz īpašnieku. VMD Attīstības un atbalsta nodaļas vadītāja Lelde Vilkriste informē, ka tikai 3% aptaujāto norāda, ka saņem regulārus ienākumus no meža, savukārt lielākajai daļai - 60% īpašnieku - līdz šim ienākumu no meža nav bijis vispār, bet 37% tie ir neregulāri. Katrs ceturtais īpašnieks ir atzinis, ka īpašums vispār netiek apsaimniekots. Mežu kā regulāru ienākumu avotu atzīmējuši tie īpašnieki, kuru īpašumā ir vismaz 30 hektāru mežu. Meža īpašnieki joprojām nav tie bagātākie Latvijas iedzīvotāji, un daudziem trūkst līdzekļu, lai apmierinātu savas vēlmes, piemēram, katram trešajam mežu īpašniekam pieder arī vidēji 2,6 hektāri lauksaimniecībā neizmantojamās zemes, ko būtu iespējams apmežot, bet tikai aptuveni katrs trešais to plāno darīt. Pārējie norāda uz līdzekļu trūkumu. Ne pārāk pozitīvs ir arī fakts, ka lielākā daļa no peļņas, ko saimniekam ir devis mežs, nenonāk atpakaļ mežā. Statistika liecina, ka ienākumi no meža tiek izmantoti galvenokārt saimniecības uzturēšanai un lauksaimniecības attīstīšanai. Tikai katrs ceturtais mežu īpašnieks nopelnīto naudu izmanto meža apsaimniekošanai. Trešdaļa Latvijas iedzīvotāji labprāt emigrētu LETA 11/27/01 Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jeb 32,7% labprāt dotos dzīvot uz kādu Rietumvalsti, ja būtu tāda iespēja, liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes centra "SKDS" šā gada oktobrī veiktās aptaujas rezultāti. 12,9% aptaujāto pilnībā piekrituši, ka izdevības gadījumā labprāt dotos dzīvot uz kādu Rietumvalsti, bet 19,9% respondentu drīzāk piekrituši šādam apgalvojumam. 27,4% respondentu drīzāk nedotos dzīvot uz Rietumvalstīm, ja būtu tāda iespēja, bet 33,2% ir pilnīgi droši, ka dzīvot uz Rietumvalstīm nedotos, pat ja būtu tāda iespēja, savukārt 6,6% atbildi nezināja. Aptaujas rezultāti liecina, ka doties dzīvot uz kādu Rietumvalsti vairāk vēlētos gados jaunāki Latvijas iedzīvotāji. Vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem 55,7% respondentu atzinuši, ka labprāt dotos dzīvot uz kādu Rietumvalsti, ja būtu tāda iespēja. Šādu varbūtību atbalstījuši arī 39,1% respondentu vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 37% - vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 35,1% - vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kā arī 13,9% - vecumā virs 55 gadiem. Lielāka vēlme doties dzīvot uz kādu Rietumvalsti ir cittautiešiem un rīdziniekiem. Aptaujas rezultāti rāda, ka iespēju doties dzīvot uz kādu Rietumvalsti izmantotu 39,3% cittautiešu un 27,4% latviešu. Šādu iespēju izmantotu 36,8% Rīgas iedzīvotāju, 34,2% citu pilsētu iedzīvotāju un 24% lauku iedzīvotāju. Aptauja veikta laika posmā no šā gada 12. līdz 23.oktobrim, ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujājot 1 003 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Firmas palīdzēs IT speciālistu sagatavošanā Diena 11/27/01 Rūpējoties par kvalificētu informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu sagatavošanu Latvijā, 15 šīs jomas uzņēmumi - Latvijas Informācijas sistēmu (IS) klastera dalībnieki - parakstījuši sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti (LU) un Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Paredzēts, ka sadarbības līguma ietvaros augstskolu studējošajiem būs iespēja praktizēties uzņēmumos, kuri piekrituši sadarbībai, bet labākajiem pretendēt uz firmu stipendijām. “Šobrīd tas vairāk ir nodomu protokols, kurā abas puses izteikušas savas vēlmes un gatavību sadarboties,” parakstīto līgumu Dienai raksturoja Latvijas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis Juris Borzovs. Universitātes cer uz prakses vietām saviem studentiem, uzņēmumu speciālistu piedāvātiem izvēles kursiem, semināriem un lekcijām par tēmām, kuras augstskolai nav iespēju noorganizēt. “Finansiāla atbalsta ziņā pagaidām šis līgums neko nerisina,” sacīja RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns Jānis Grundspeņķis. Kā zināms, valsts informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošanu izvirzījusi par prioritāti, palielinot studējošo skaitu, bet neparedzot tam papildu finansējumu. Nopietnāks finansiāls atbalsts būtu ziedojumi augstskolām, tomēr tad uzņēmumiem būtu jāgūst nodokļu atvieglojumi. Dekāns zināja teikt, ka uzņēmumam, kurš noslēdzis līgumu ar universitāti par ziedojumu, pienākas nodokļu atlaides, tikai jāprecizē, cik lielā apmērā. J.Borzovs savukārt aprēķinājis, ka viena iekārtota prakses vieta ar prakses vadītāju uzņēmumam varētu izmaksāt ap 1000 latiem. Sadarbības līgumā iekļauta arī iespēja izveidot IT un telekomunikāciju studentu stipendijas, “cenšoties novirzīt tām vismaz piecus procentus no IS klastera dalīborganizāciju peļņas nodokļa”. J.Grundspeņķis domā, ka pagaidām informācijas tehnoloģiju klastera vēlmes darboties ir sākuma stadijā un par konkrētiem plāniem runāt pāragri. Kopumā šis līgums attiecināms uz aptuveni 4000 LU un RTU studējošo. Radars par 8 miljoniem latu Diena 11/29/01 Aizsardzības ministrija (AM) no firmas Lockheed Martin iegādājusies astoņus miljonus latu vērtu NATO prasībām atbilstošu trīsdimensiju (3D) radaru. Tas nepieciešams, lai varētu veiksmīgāk kontrolēt Latvijas gaisa telpu, informē AM. Šā radara, kura uztveršanas diapazons ir aptuveni 450 kilometru rādiusā, darbības zona sniegsies pāri Latvijas robežām un ļaus objektīvi novērtēt situāciju arī kaimiņvalstīs, un noteikt arī tos objektus, kuri nevēlas tikt identificēti. Domājams, ka radars tiks uzstādīts pēc 20 mēnešiem, tas ir, 2003.gadā. Par tā atrašanās vietu izvēlēts Rēzeknes rajona Audriņu pagasts. Kā pastāstīja AM preses sekretārs Jānis Podiņš, visa summa, kuru paredzēts tērēt 3D radara iegādei, tiks maksāta no AM budžeta, piebilstot, ka šis ir lielākais militāro spēku pirkums pēc neatkarības atjaunošanas. Dāvina skolām informatīvus kompaktdiskus LETA 11/26/01 Projektu vadīšanas sabiedrība SIA "Birojs 2000" dāvinās Latvijas augstskolām informatīvo kompaktdisku (CD) "Towards Harmonized e-Business Environment in the Baltic Sea Region", kas izdots saistībā ar šogad septembrī Rīgā notikušo Baltijas jūras reģiona e-biznesa forumu. Kā informēja "Birojs 2000" vadītāja Vija Kasakovska, CD sniedz informāciju par katru Baltijas jūras reģiona valsti - Dāniju, Igauniju, Islandi, Krieviju, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju, Poliju, Somiju, Vāciju, Zviedriju - saistībā ar e-vides un informācijas sabiedrības attīstību. Tas ir noderīgs uzziņu materiāls, kurā pirmo reizi apkopota salīdzināma statistika par informācijas sabiedrības attīstību Baltijas jūras reģionā, kā arī informācija par sadarbību un nākotnes tendencēm labvēlīgas e-biznesa vides veidošanā Baltijas jūras valstīs. Bastejkalnā trīsstāvu kafejnīcu nebūvēs LETA 11/29/01 Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja, uzklausot Pilsētas attīstības departamenta sagatavoto informāciju, noraidījusi Latvijas un Austrijas kopuzņēmuma SIA "Ķeizars" lūgumu atbalstīt projektu par trīsstāvu kafejnīcas - restorāna izbūvi Bastejkalnā, aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļā. Deputāti ņēma vērā, ka pašreiz domē tiek gatavots lēmuma projekts par apbūves moratorija izsludināšanu pilsētas vēsturiskajā centra, kas skartu arī Bastejkalna teritoriju. Kā ziņots, domes Vides komiteja oktobra beigās, izskatot SIA "Ķeizars" lūgumu atbalstīt projektu par trīsstāvu kafejnīcas - restorāna izbūvi Bastejkalnā, nolēma lūgt domes Pilsētas attīstības departamentam sagatavot konkursa nolikumu, kā arī izsludināt konkursu par sabiedriskas vietas izveidošanu Bastejkalnā. Kā iepriekš aģentūrai LETA paskaidroja domes Vides komitejas priekšsēdētājs Valdis Kalnozols, šāds komitejas lēmums nenozīmē, ka komiteja atbalsta "Ķeizara" piedāvāto projektu vai vispār kādu būvniecību Bastejkalnā. Saskaņā ar Pilsētas attīstības komitejā skatīto projektu "Ķeizars" kafejnīcu Bastejkalnā plāno celt vairākos līmeņos, tai skaitā daži no tiem atrastos zem zemes. Kā norādīts iesniegumā Vides komitejai, Rīgas pilsētas valde ar 1993.gada 21.oktobra lēmumu apstiprināja arhitektūras un plānošanas uzdevumu Bastejkalna paviljona kafejnīcas izbūvei. Saskaņā ar šo lēmumu izsludināts konkurss par Bastejkalnā izvietojamās kafejnīcas atjaunošanas projekta izstrādi. Firma savā iesniegumā lūdza piešķirt ekskluzīvas tiesības atjaunot un modernizēt kafejnīcu, kā arī zem kafejnīcas esošās zemes nomas tiesības uz vismaz 49 gadiem. Latvijas muzeji virtuālajā telpā DELFI 11/26/01 Ceturtdien, 29. novembrī, Latvijas Kara muzejā Latvijas Muzeju asociācija atklās jauno interneta lapu . Tā veidota ar Sorosa Fonda atbalstu un tajā atrodama visaptveroša informācija par Latvijas muzejiem latviešu, angļu un krievu valodā. Kā informēja Muzeji.lv pārstāve Marianna Auliciema, jaunā interneta lapa būs sadalīta trīs daļās: 1. Muzeju ceļvedis sniedz informāciju par vairāk kā 130 Latvijas muzejiem, to specializāciju, krājumu, atrašanās vietu, darba laiku, aktuāliem notikumiem utt. Kalendāra informācija tiks regulāri mainīta un lasītājs varēs iegūt jaunāko informāciju pa muzeju izstādēm un pasākumiem. 2. Nodaļa Muzejniekiem paredzēta profesionāliem Latvijas muzeju darbiniekiem un tajā būs iespēja iegūt informāciju par muzeju darbinieka profesiju, darba iespējām, finansu piesaisti utt. Šī nodaļa veidota, lai veicinātu muzejnieku aktivitāti interneta izmantošanā, ideju un informācijas apmaiņā. 3. Galvenā interneta lapas sastāvdaļa ir Muzeju galerija. Tā veidota kā virtuāla izstāde "Bagāts mantojums". Šobrīd tajā eksponēti 20 interesanti priekšmeti no dažādiem Latvijas muzejiem: gan no lielajiem Rīgas muzejiem, gan no reģionālajiem, gan no memoriālajiem muzejiem. Muzeju galerijā būs apskatāms Olimpiskā čempiona soļotāja Aigara Fadejeva sacensību tērps, 30-to gadu smalkmenhānikas brīnums - VEF ražotais fotoaparāts "Minox", ūdenslīdēju aprīkojums, kas lietots Pļaviņu HES krasta uzraudzībā, IX gs. Latgaļu apbedījuma inventārs utt. Šajā nodaļā var iepazīt vairāk kā 60 stāstus par cilvēkiem, vietām un notikumiem Latvijas vēsturē dažādos laika posmos. Bojārs lūko egli Diena 11/27/01 Rīgas mērs Gundars Bojārs pirmdien Tīreļu mežniecībā izvēlējās trīs egles, ar kurām šogad tiks rotāti Rīgas laukumi. Egles ir 18 -20 metru garas un tiks novietotas pie Kongresu nama, Doma laukumā un Rātslaukumā. Pēc egļu meklējumiem, brienot pa sniegu un šķērsojot vēl neaizsalušos grāvjus, gan domes un preses pārstāvji, gan mežniecības darbinieki bija aicināti uz jau sagatavotu cienastu - desiņām, pīrādziņiem, karstvīnu un citiem gardumiem. Tiesības piedalīties galvenās Rīgas egles izvēlē žurnālistiem tika atvēlētas tādēļ, lai neatkārtotu bijušā domes priekšsēdētāja vietnieka Jura Rītiņa misēkli - viņš 1999.gadā Doma laukumam bija nolūkojis dižu un kuplu, bet šķību egli. Doma laukumā veidos ledus skulptūru Lapzemes Santa Klausam LETA 11/29/01 Sestdien, 1.decembrī, no plkst.14 Doma laukumā tiks veidota ledus skulptūra, kas kā dāvana tiks pasniegta pasaules galvenajam Ziemassvētku vecītim. Kā pastāstīja Jelgavas domes Kultūras centra pārstāve Indra Soika, ledus Santa Klausu trīs stundas veidos brāļi Anrijs un Rinolds Opicāni. Pēc tam metru augstā skulptūra tiks pasniegta īstajam Santa Klausam. Lapzemes Santa Klauss Rīgā ieradīsies ar lidmašīnu no Helsinkiem piektdien, plkst.10.45. No lidostas Lapzemes viesis apbraukās un apskatīs pilsētu, bet pēc tam dosies uz Rīgas domi, kur plkst.12 viņam paredzēta tikšanās ar domniekiem un aicinātajiem bērniem bāreņiem. Plkst.14 Ziemassvētku vecītis piedalīsies laikraksta "Diena" rīkotajā labdarības akcijā Valsts bērnu klīniskajā slimnīcā. Santa Klausu piektdien būs iespējams satikt arī no plkst.20 līdz 20.30 degvielas uzpildes stacijā "Dinaz", Hanzas ielā. Sestdien, 1.decembrī, no plkst.10 Doma laukumā notiks svētku pasākumi, kurus vadīs rūķis Tikšķītis un Gailis, būs rotaļas, dejas, piparkūkas un pikošanās, skanēs svētku mūzika. Uzstāsies dažādi Latvijas deju un mūzikas kolektīvi, tostarp "Palāsītes", "Dzeguzīte" un "Do Re Mi". Plkst.16.30 sāksies Santa Klausa parāde Vecrīgā un gājiens, kurā dosies arī Latvijas salaveči un rūķi, bet plkst.17 Doma laukumā tiks iedegta galvenā egle. Visu nedēļu bija tāds ne visai auksts laiks - naktī temperatūra bija –4 līdz –7oC, dienā - –1 līdz –4oC. Nedēļa pagāja bez nokrišņiem un gaiss nebija mitrs, jo vai ik dienu diezgan draudīgi pūta vējš un tas arī droši vien aizdzina prom mā- koņus, kas brīžam diezgan drūmi plivinājās virs mū- su galvām... Un tā kā temperatūra visu laiku ir nedaudz zem nulles, tad uz ielām ir plāna ledus kārtiņa, kas autovadītājiem visu laiku liek būt ļoti uzmanīgiem. ... taču no pagājušās nedēļas nogalē uzsnigušā snie- dziņa vairs nav ne vēsts.