K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 223: 2001. g. 1. - 7. decembris Latvijā kritiska demogrāfiskā situācija NRA 12/06/01 Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Baltijas valstīs nepilnu desmit gadu laikā ir strauji samazinājies. Mirušo iedzīvotāju skaits uz dzimušo iedzīvotāju skaitu ir daudz lielāks, un tas norāda, ka dzimstības koeficients ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes demogrāfijas gadagrāmata. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir starpība starp noteiktā laika posmā dzimušo un mirušo skaitu. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir pozitīvs, ja dzimušo skaits pārsniedz mirušo skaitu, un negatīvs, ja mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu. Strauja dzimstības samazināšanās visās Baltijas valstīs sākās deviņdesmito gadu sākumā, kad dzimušo skaits kļuva arvien mazāks un mirušo skaits sāka pārsniegt dzimušo skaitu. Igaunijā un Latvijā dzimušo skaits saruka daudz straujāk nekā Lietuvā, kur iedzīvotāju dabiskā pieauguma koeficients 1994. gadā sasniedza atzīmi –1 un tāds ir joprojām. Viskritiskākā demogrāfiskā situācija Igaunijā un Latvijā bija vērojama 1994. gadā, kad Igaunijā iedzīvotāju dabiskā pieauguma koeficients samazinājās līdz –5,2, bet Latvijā līdz pat –7. Igaunijā 1997. un 1998. gadā situācija nedaudz uzlabojās un koeficients bija –4, bet Latvijā tas joprojām bija ļoti kritisks, proti, –6. Situācija Igaunijā un Latvijā atkal pasliktinājās 1998. gadā – Igaunijā koeficients bija –5, bet Latvijā –6,5. Pašlaik Igaunijā situācija atkal uzlabojas un paredzams, ka koeficients 2000. gadā būs sasniedzis atzīmi –3,9, tātad demogrāfiskā situācija joprojām ir kritiska. Sliktākā demogrāfiskā situācija vērojama Latvijā. Te iedzīvotāju dabiskā pieauguma koeficients ir –5. Latvijā ierodas korupcijas pētnieki NRA 12/05/01 Lai sagatavotu ziņojumu par korupcijas stāvokli Latvijā un priekšlikumus par situācijas uzlabošanu šajā jomā, visu šo nedēļu Latvijā uzturēsies starpvalstu pretkorupcijas grupas GRECO eksperti. Otrdien eksperti tikās ar tieslietu ministri Ingrīdu Labucku, bet līdz nedēļas beigām paredzētas vizītes Ģenerālprokuratūrā, Privatizācijas aģentūrā, Drošības policijā, Valsts policijā, Ekonomikas policijā, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts kontrolē, Organizētās noziedzības apkarošanas birojā, Finansu ministrijā, Valsts un pašvaldību pasūtījumu uzraudzības departamentā, kā arī tikšanās ar tiesnešiem, sabiedrības par atklātību Delna, masu mediju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, - informēja Korupcijas novēršanas padomes speciālists, Latvijas deleģētais eksperts GRECO Rūdolfs Kalniņš. Ekspertu uzdevums ir sagatavot pirmo ziņojumu par Latvijas situāciju korupcijas novēršanā un apkarošanā, izvērtējot gan normatīvo pamatu, gan praktiskos pasākumus. Par novērtēšanas bāzi kalpo valsts iepriekš aizpildīta vairāk nekā 100 lappušu apjomīga anketa. Ziņojums un rekomendācijas gaidāmas 2002. gada sākumā. Situāciju Latvijā vērtēs eksperti no Lielbritānijas, Igaunijas, Slovēnijas un Eiropas Padomes, savukārt viens no Latvijas ekspertiem - Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gunārs Kūtris - jau piedalījies Lietuvas vērtēšanā. GRECO ir Eiropas Padomē izveidota dalībvalstu brīvprātīga organizācija, kura ieceļ ekspertus citu dalībvalstu sagatavotības izvērtēšanai cīņā ar korupciju un rekomendāciju izstrādāšanai. Kā informēja Delnas valdes priekšsēdētāja Inese Voika, lai sāktu pētīt Latvijas iespējas pildīt 1999. gada pieņemto OECD Pretkorupcijas konvenciju, decembra vidū Latvijā ieradīsies arī OECD eksperts. Ar konvencijas īstenošanas palīdzību iecerēts vērsties pret ārzemju ierēdņu kukuļošanu, konvencijas ietvaros sadarbojoties 34 valstīm. Prezidente ierosina atcelt valodas ierobežojumus Diena 12/07/01 Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga ir gatava Saeimai iesniegt grozījumus vēlēšanu likumos, lai tajos svītrotu iespējami diskriminējošu normu, kas Saeimas un pašvaldību deputāta kandidātiem prasa valsts valodas zināšanas augstākajā pakāpē. Likumdošanas iniciatīvu prezidente varētu izrādīt, ja viņas pieaicinātie eksperti atzīs, ka Latvijas likumi šajā jomā neatbilst starptautiskajiem standartiem vai Satversmei. Ekspertu vērtējumu V.Vīķe-Freiberga gaida līdz janvāra sākumam. Tomēr viņa uzsver, ka iespējamie grozījumi nedrīkst vājināt latviešu valodas pozīcijas. Saeimas Kārtības rullis jau nosaka, ka latviešu valoda ir parlamenta lietvedības valoda. Prezidente domā, ka līdzīgi nosacījumi jāpieņem arī attiecībā uz pašvaldībām, taču arī Valsts valodas likums nosaka, ka pašvaldībās lietvedība jāveic valsts valodā. Saeima ceturtdien nodeva komisijām TB/LNNK ierosinātos grozījumus pašvaldību likumā, kas nosaka, ka domes un padomes sēdēm ir jānotiek valsts valodā, kurā iesniedzami arī dokumenti. Taču Saeimā pārstāvētās varas partijas vēl nav gatavas mainīt viedokli un atteikties no ierobežojumiem vēlēšanu likumos. Prezidentes iniciatīvu pagaidām atsaucīgi uzņem tikai apvienība PCTVL, kā arī Jaunā frakcija. Atzinīgi par prezidentes iniciatīvu izteicies arī EDSO misijas Latvijā vadītājs Pēters Semnebijs. Pēters Semnebijs uzsver, ka tas ir ļoti nozīmīgs solis, kas pierāda Latvijas gatavību risināt šo jautājumu un palielinās Latvijas izredzes šogad slēgt EDSO misiju. Arī premjers Andris Bērziņš, kurš līdz šim izteicies, ka ar likuma grozījumiem nevajadzētu steigties, pirms Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nav pieņēmusi konkrētu lēmumu Ingrīdas Podkolzinas lietā (viņa nepietiekamo valodas zināšanu dēļ tika svītrota no Saeimas deputāta kandidātu saraksta) atbalsta prezidentes iniciatīvu. Prezidente konstatējusi, ka pieci Satversmes panti attiecas uz jautājumu par valodas prasībām deputāta kandidātiem, liedzot diskrimināciju uz valodas pamata un paredzot, ka vēlēšanās var kandidēt visi pilntiesīgie Latvijas pilsoņi. Igaunija pirms pāris nedēļām atcēla valodas prasības deputāta kandidātiem, un nu Latvija palikusi vienīgā Eiropas valsts, kur eksistē šādi ierobežojumi. “Latvijai kļūst aizvien grūtāk argumentēt, kādēļ pēc būtības politiskus jautājumus cenšas kontrolēt ar administratīvām metodēm,” sacīja viens no ekspertu grupas dalībniekiem LU Cilvēktiesību institūta vadītājs Mārtiņš Mits. Noteiks Rīgas īsto vērtību Diena 12/05/01 Valsts zemes dienests (VZD) izstrādājis jaunu Rīgas zemes vērtības zonējuma projektu, saskaņā ar kuru no 2003.gada sākuma tiks ieviesta cita kārtība, kādā aprēķināma zemes kadastrālā vērtība. Zonējuma projekts tapis, balstoties uz ziņām par nekustamā īpašuma tirgu, tostarp par pēdējo gadu laikā galvaspilsētā notikušajiem darījumiem ar zemi, ēkām un dzīvokļiem. Tiek prognozēts, ka pēc jaunā zonējuma stāšanās spēkā pilsētas zemes kadastrālā vērtība un līdz ar to arī iekasējamais nekustamā īpašuma nodokļa apjoms kopumā pieaugs par 19 procentiem. Saskaņā ar pašreizējo projekta variantu Rīga tiks sadalīta 109 zemes vērtības zonās. Atkarībā no tā, pie kādas nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupas piederēs konkrētais īpašums, pa vērtību zonām tam arī noteiks zemes kadastrālo vērtību, informēja VZD nekustamā īpašuma vērtēšanas pārvaldes direktors Gatis Kalniņš. Tātad, ja zemes īpašnieks zinās, kurā vērtību zonā atrodas viņa īpašums, kādai lietošanas mērķa grupai tas pieder un cik tas ir liels, viņš varēs aptuveni noteikt zemes kadastrālo vērtību. Aprēķinos vērā jāņem arī īpašumiem noteiktie tiesību apgrūtinājumi jeb ierobežojumi zemes izmantošanai. Tāpat kā līdz šim, visaugstākā zemes kadastrālā vērtība noteikta Vecrīgā. No 2003.gada janvāra tā varētu maksāt pat 375 latus par kvadrātmetru, piemēram, ja zemes lietošanas mērķis ir noteikts komercapbūve. Nozīmīgs zemes vērtības pieaugums būs Krasta ielas masīvā, kur šim pašam lietošanas mērķim domātā zeme varētu maksāt 55 latus par kvadrātmetru. Neatkarīgi no zemes vērtības zonas vismazākā vērtība noteikta lauksaimniecībai un mežsaimniecībai atvēlētajai zemei. Mežsaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālā vērtība visā pilsētā būs trīs santīmi kvadrātmetrā, savukārt lauksaimniecībā izmantojamās — pieci santīmi kvadrātmetrā. Patlaban spēkā esošais zonējums, kas zemes reformas vajadzībām tika izstrādāts 1995.gadā, nosaka visai sarežģītu mehānismu, kā aprēķināma zemes kadastrālā vērtība. Katrs objekts tiek vērtēts atsevišķi, ņemot vērā tā atrašanās vietu zemes vērtību zonā. Minētā aprēķina kārtība un vērtību zonējums vairs neatbilst pašreizējai situācijai ne pēc tirgus informācijas, ne pēc pilsētas attīstības tendencēm, uzskata G.Kalniņš. Turklāt aprēķināšana pēc pašreizējās kārtības ir arī visai sarežģīts un darbietilpīgs roku darbs. Jaunā zonējuma ieviešana savukārt ļautu automatizēt zemes vērtības noteikšanu — izmantojot modernās tehnoloģijas, aprēķinus par nepilniem 40 tūkstošiem Rīgas zemes īpašumu varētu veikt pāris dienās. Zemes vērtības zonējuma projekta izstrādi diktējusi gan likumdošana, kas zemes kadastrālo vērtību paredz aktualizēt atbilstoši tirgus cenām, gan arī šogad jūlijā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Tie paredzēja, ka jauns Rīgas zemes vērtību zonējums jāizstrādā līdz 2001.gada gada novembra vidum un jāapstiprina līdz nākamā gada 15.maijam. Visās citās pilsētās zonējums, kas balstīts uz tirgus informāciju, jau ir spēkā kopš pērnā gada. G.Kalniņš stāsta, ka Rīgas “atpalicībai” bijuši vairāki iemesli — liels darba apjoms, kā arī pašvaldības nevēlēšanās uzņemties politisko atbildību par zonējuma saskaņošanu un virzīšanu sabiedriskajai apspriešanai pirms vēlēšanām. Projekts iesniegts Rīgas domē, kur tā virzīšanai uz domes sēdi plānots izveidot kopīgu pašvaldības un VZD darba grupu. Pēc tam zemes vērtību zonējumu nodos sabiedriskajai apspriešanai. Apkopojot iedzīvotāju un uzņēmēju priekšlikumus, izstrādātu pēdējo projekta variantu — to vēlreiz saskaņotu dome un apstiprinātu zemes dienests. VZD vērtību zonējumu projektu jau apspriedis ar lielākajām nekustamā īpašuma firmām un saņēmis virkni ierosinājumu, kas projektā jau ir iestrādāti. Iepazīties tuvāk ar projektā paredzēto zemes vērtību zonējumu var Valsts zemes dienesta mājaslapā www.vzd.gov.lv. Latvijā piemin holokausta upurus NRA 12/01/01 Lai pieminētu un godinātu tos tūkstošus ebreju tautības iedzīvotāju, kuri pirms sešdesmit gadiem nogalināti Rīgas apkārtnē, vakar Biķernieku mežā tika atklāts nacisma upuru apbedījumu un piemiņas vietas ansamblis. "Pagājušo mēs nevaram izdzēst, noslepkavotos mēs nevaram augšām uzcelt, bet viņu piemiņu mēs varam iemūžināt, un par to mēs rūpēsimies," piemiņas brīdī sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa atzina, ka ir jau noticis liels darbs, lai apzinātu tos, kas piedalījās šajās masu slepkavībās. "Ja mēs gribam atpirkt šeit izlietās nevainīgās asinis, mums ir nopietni jāstrādā, lai mēs nepieļautu ne savā dzīvē, ne savā vidē neiecietību, aizspriedumus un gatavību iztīrīt pasauli no tiem, kas nedomā tieši tāpat, kā mēs, jeb tiem, kas mums traucē," teica prezidente. Pirms pasākuma Biķernieku mežā Rīgas Ebreju kopienas lielajā svētku zālē notika piemiņas pasākums. Ministru prezidents Andris Bērziņš, uzrunājot sapulcējušos, teica, ka Latvijā un visā pasaulē jāveido tāda sabiedrība, kas nekad nepieļautu nacisma noziegumu atkārtošanos, ziņo LETA. Premjers uzsvēra, ka ebreju traģēdija pirms 60 gadiem, kad Rumbulā tika iznīcināti daudzi šīs tautas pārstāvji, ir visas pasaules traģēdija, un piebilda, ka šajā slaktiņā nogalināti arī Latvijas pilsoņi, kas cīnījušies par valsts neatkarību. Šajās dienās Rīgā notika arī starptautisks seminārs Holokausta izpētes jautājumi Latvijā, un kā viens no tā pasākumiem tika atklāta izstāde Latvijas ebreju kopiena – vēsture, traģēdija, atdzimšana. Izstāde ir viens no tiem izglītības darba projektiem, kuri apkopoti Latvijas rīcības plānā holokausta notikumu apzināšanai. Partijas uz vēlēšanu starta līnijas Diena 11/03/01 Teju visas socioloģiskajās aptaujās minētās partijas jau sākušas gatavoties vēlēšanām, izraugoties kampaņu vadītājus, gatavojot kandidātu sarakstu projektus un iezīmējot pirmsvēlēšanu lozungus. Ar moto Drošību valstij, valodai un katram cilvēkam sevi gatavojas pieteikt TB/ LNNK. Drošība un izglītība būs arī TP kampaņas galvenie temati. LC uzsvērs tā vadībā noietu posmu valsts ārpolitisko mērķu — ES un NATO — sasniegšanā. Valsts un baznīcas attiecības būs Jaunās kristīgās partijas un Kristīgo demokrātu apvienības prioritāte, centriskajai partijai Latvijas Zemnieku savienība tā būs lauku attīstība, PCTVL — sabiedrības integrācija. Neraugoties uz atslābumu un apjukumu Latvijas ceļā, uz jaunu līderu meklējumiem Tautas partijā un iekšējām diskusijām TB/LNNK biedru attiecībās, visi minētie ir pārliecināti, ka vēl nav zaudētas cerības saglabāt varu 8.Saeimā. Uz E.Repšes veidoto konkurenci tās raugās mierīgi, kaut arī viņš nāk, lai radikāli mainītu situāciju valstī un uzsvērtu varas partiju izraisītās nepilnības. Tā kā E.Repše tomēr saka, ka pārstāv labējo politiku un ar kreisajiem kopā neies, tad sabiedrotos, visticamāk, nāksies meklēt starp esošajām varas partijām. Tiek uzskatīts, ka E.Repše kā bijušais LNNK biedrs atņems vēlētājus TB/LNNK, bet šīs partijas priekšsēža vietnieks Vladimirs Makarovs tā nedomā: “Mēs nejūtam bažas, jo E.Repšes atbalstītāji, kuru vidū ir, piemēram, Valērijs un Vilorijs Belokoņi, nepārstāv nacionāli noskaņoto sabiedrības daļu.” Tajā pašā laikā nepamanīts ir palicis kāds cits politiskais spēks — valdībā pārstāvētā Jaunā kristīgā partija, ar kuru daudzi vairs nerēķinās kā ar nopietnu konkurentu pēc partijas sašķelšanās un reitinga zaudēšanas. Taču pa šo laiku JKP ir atradusi cilvēku, kurš nepārprotami būs kopā ar to kampaņā — no ASV atbraukušais mācītājs Ēriks Jēkabsons, kas 1988.gadā bija spiests atstāt Latviju. Viņš jau ir publiski mudinājis izvērtēt pagātni, uz ko allaž ir aicinājuši tēvzemieši. JKP valdes loceklis Ainars Šlesers atzīst, ka tautai ir vajadzīgi līderi un Ē.Jēkabsons tāds varētu kļūt. Viņam ir arī mācītāju atbalsts, un viņš nav bijis iesaistīts Latvijā šajā laikā notikušajos procesos. A.Šlesers, paredzot abu kristīgo partiju (JKP un KDS) kopīga saraksta veidošanu, ir arī pārliecināts par iespējām nodrošināt kampaņas finansējumu. Vienus no labākajiem rezultātiem vēlēšanās varētu gūt PCTVL, — domā ne tikai tās politiķi, bet arī konkurenti. Daudz neskaidrākas ir LSDSP izredzes, kuras lielā mērā noteikšot partijas iekšējo diskusiju iznākums un tas, vai Egīls Baldzēns aizies un izveidos jaunu partiju. Tas varētu kļūt skaidrs decembra beigās, un notikumu tālākā attīstība galvenokārt noteiks arī to, vai PCTVL varēs rēķināties ar LSDSP kā nopietnu partneri pēc vēlēšanām. Kaut arī pašlaik neticīgi tiek vērtēta iespēja, ka kāds cits vērā ņemams politiskais spēks varētu iet kopā ar PCTVL, kurā ir ne tikai Jāņa Jurkāna vadītā Tautas saskaņas partija, bet arī Alfreda Rubika Sociālistiskā partija un Līdztiesība ar līderi Tatjanu Ždanoku, PCTVL vadība domā citādi. Pēc vēlēšanām, redzot to rezultātu un apvienības komandu, kura tikšot gatavota, lai tā nevarētu izraisīt iebildes, uz PCTVL jau raudzīšoties citādi, saka Jānis Urbanovičs. Kā rezerve kreisajiem tiek veidota arī vairāku partiju apvienība Centrs, kuras kampaņu gatavo Demokrātijas progresa fonds (DPF), kas saskaņos partiju viedokļus un vāks arī finansējumu. Apvienībā Centrs ir Andra Amerika vadītā Latvijas Demokrātiskā partija un Darba partija, kuras priekšsēdis ir Aivars Kreituss. Paredzams, ka apvienībā iekļausies arī Dainis Turlais, kura pirms gada izveidotā partija nav reģistrēta. Līdz ar to kopā būtu tie, kuri Ziedoņa Čevera vadībā 6.Saeimā ienāca zem Demokrātiskās partijas Saimnieks karoga. Politisko kļūdu dēļ DPS 7.Saeimā neiekļuva, un arī tiem, kuri no partijas bija atšķēlušies, neveicās labāk. No debatēm LDP kongresā varēja secināt, ka šī apvienība tiek veidota, lai radītu Saeimā tagadējam Rīgas domes vairākumam līdzīgu koalīciju. Taču ir arī viedoklis, ka tā varētu būt rezerve E.Repšes partijai, jo uzņēmējs un Valsts prezidentes ārštata padomnieks Sols Bukingolts atbalsta gan E.Repši, gan šo apvienību. Ar to arī varot skaidrot LDP kongresa atbalstu Valsts prezidentei, žurnālistiem sacīja kāds šā kongresa delegāts, vēloties palikt anonīms. LDP vadība ir arī pieļāvusi nepieciešamību iestāties NATO. Līdz ar to maz ticama Sociāldemokrātiskās Labklājības partijas iekļaušana apvienībā, jo SLP vienīgā paudusi skaidru nostāju pret NATO. Apvienības veidotāji cer tajā iesaistīt arī Latvijas Zemnieku savienību, kas būtu saprotams, jo pretējā gadījumā LZS saraksts kopā ar Latvijas Zaļo partiju varētu iegūt lielāku vēlētāju atbalstu nekā Centrs. Kāds politiķis, vēloties palikt anonīms, sacīja — lai piesaistītu LZS, varot pat būt mēģinājumi panākt zemsaviešu līdera Augusta Brigmaņa nomaiņu. Priekšsēdis gan ir ievēlēts uz diviem gadiem un tiks pārvēlēts tikai pēc Saeimas vēlēšanām. A.Brigmanis ir pret LZS iešanu apvienībā, jo partijai esot citi mērķi un tā vēlas atbalstīt labējos, nevis kreisos. Nepieņemams arī esot veids, kā tiek veidota apvienība. “Labāk palikt ārpus Saeimas nekā kļūt par marioneti vai kāda slēpta spēka ieroci un pazaudēt savas partijas seju,” Dienai teica A.Brigmanis. Viņš ir pārliecināts arī par LZS spējām gūt finansiālo atbalstu, ņemot vērā lauku rajonu uzņēmēju pieaugošo atbalstu. Zemsaviešiem joprojām ir viena no lielākajām pārstāvniecībām vietējās pašvaldībās. V. Vīķe-Freiberga vēlētos mandātu vēl vienam termiņam Dienas bizness 12/05/01 Intervijā "Dienas biznesam" Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atzinusi, ka vēlētos kandidēt uz vēl vienu termiņu prezidentes postenī: "Redzot, cik ļoti daudz kas mums vēl ir sakārtojams un paveicams, jūtot to, ka ar savu interesi un iejaukšanos es varu palīdzēt tiem, kas patiešām vēlas šo valsti sakārtot, būt par tādu kā katalizatoru, kas palīdz procesus virzīt, es jūtu, ka varētu kaut ko sniegt arī nākamā mandāta laikā. Es darītu to labprāt, ja tas tiktu man uzticēts". Atbildot uz jautājumu par tautas vēlēta prezidenta iespējamību Latvijā, prezidente saka :"Es esmu ilgu laiku par to šaubījusies, vai tas ir vai nav nepieciešams. Tomēr laikam ejot, man rodas arvien lielāks iespaids, ka tik tiešām Latvijā šajā gadījumā būtu jāmaina Satversme un jāpāriet uz tautas vēlētu prezidentu. Ilgu laiku es nebiju pārliecināta, ka tas būtu labākais risinājums, bet šobrīd es esmu pārkāpusi šo slieksni". Partijas neatbalsta prezidentes viedokli PBLA 12/06/01 Politiskās partijas nesteidzas atbalstīt Vairas Vīķes-Freibergas ideju par visas tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanu Latvijā. Pie varas esošās partijas uzskata, ka tuvākajos gados šāda iniciatīva nevarot tikt atbalstīta, jo tas nozīmējot izmaiņas varas līdzsvarā Latvijā, pāreju uz prezidentālu vai pusprezidentālu valsti. Parlamentārā republikā vienīgā tautas vēlētā institūcija ir parlaments, kas ievēl prezidentu un apstiprina valdību. Partija "Latvijas ceļš" uzskata, ka par iespējamām maiņām varētu sākt diskutēt pēc Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā. "Latvijas ceļa" frakcijas vadītāja Kristiāna Lībāne domā, ka, lai mazinātu Vairas Vīķes-Freibergas bažas tikt atkārtoti ievēlētai prezidenta amatā, ietekmīgākajiem politiskajiem spēkiem vajadzētu kopīgi paust atbalstu viņas kandidatūrai. Žurnālisti pievērsuši uzmanību tam, ka prezidente atteicās paskaidrot, kāpēc viņa domā, ka vajadzīga šāda maiņa, viņa tikai teica, ka "tam esot sarežģīti apsvērumi". Vai tiešām tik svarīga konstitucionāla maiņa var tikt pieteikta kā politisks untums, bez nopietniem argumentiem, sevišķi Latvijai tik svarīgu notikumu gaidās kā iespējama uzaicināšana NATO, ES, jautā "Dienas" komentētājs Aivars Ozoliņš. Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga gan vēlāk uzsvērusi, ka prezidente nav domājusi par juridisku varas pārdali, bet tikai par demokrātijas nostiprināšanu, ļaujot katram pilsonim piedalīties prezidenta vēlēšanās. Savukārt PCTVL līderis Jānis Jurkāns vērtē, ka šāds ierosinājums esot loģisks, lai atkārtotai ievēlēšanai nebūtu jāmeklē "politisks jumts". Leģionāri kavējot Krievijas un Baltijas attiecību uzlabošanu Lauku avīze 12/03/01 Latviešu un igauņu leģionāru dēļ Krievijai līdz šim neizdodas uzlabot attiecības ar Baltijas valstīm, ceturtdien rakstīja Krievijas avīze "Trud". Publikācijā uzsvērts, ka šodienas Latvijā "viens pēc otra notiek bijušo esešiesu saieti", bet "cieņa tiek izrādīta tiem, kuri karoja hitleriskās Vācijas pusē". Šo nacionalistisko pasākumu dalībnieki ierosināja pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus, pieprasīja izsūtīt ārpus valsts 700 tūkstošus sveštautiešu - Latvijas krievu valodā runājošos iedzīvotājus," sacīts laikrakstā. Tālāk publikācijā, neatsaucoties ne uz kādiem avotiem, ir teikts, ka '"ļaundarības, ko baltiešu nacionālisti pastrādājuši okupētajās teritorijās, pēc saviem mērogiem un upuru skaita daudzkārt pārsniedz staļinisko deportāciju sekas Baltijas republikās". Turklāt "Trud" aizstāv čekistus, kuri piedalījās genocīdā pret Baltijas valstu tautām kā arī kara noziegumos apsūdzētos "sarkanos partizānus". Tā vietā, lai aizliegtu bijušo esesiešu saietus, Rīga un Tallina ir pievērsušās karavīru antifašistu vajāšanai, iniciē tiesā procesus pret kara veterāniem un bijušajiem padomju perioda tiesībaizsardzības struktūru darbiniekiem," raksta "Trud". Jauns izdevums skaidro etnisko situāciju Latvijā LI Ziņas 11/30/01 Nupat nācis klajā jauns Latvijas institūta informatīvais izdevums angļu valodā “Multiethnic Latvia” (Multietniskā Latvija). Materiālā sniegta pamatinformācija par etnisko situāciju Latvijā un vēsturiskajiem apstākļiem kādos tā ir izveidojusies. Tāpat īsi un kodolīgi aprakstīts latviešu valodas apguves process, sniegta informācijā par nacionālo minoritāšu skolām un bilingvālās izglītības reformu. Uzmanība pievērsta arī nacionālo minoritāšu kultūras procesiem valstī, kā arī izskaidrota pilsonības iegūšanas procedūra un naturalizācijas process Latvijā. Tā teksta autors pazīstamais pētnieks un LI Sabiedriskās padomes loceklis Elmārs Vēbers ir arī vairāku citu pētījumu par mazākumtautībām Latvijā autors. Šajā astoņu lappušu izdevumā ievietoti arī jaunpilsoņu aptaujas rezultāti un krāsains ilustratīvais materiāls. Latvijas skolēni uzrāda zemu zināšanu līmeni Diena 12/05/01 Latvijas skolēnu vidējie rādītāji lasītprasmē, matemātikā un zinātnē izrādījušies starp sliktākajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pērn uzsāktajā vairāku posmu pētījumā par 15 gadus vecu skolēnu zināšanām 32 pasaules valstīs. Lasīšanā Latvija ierindojusies 27., bet matemātikā un zinātnē — 25.vietā. Organizācijas mērķis ir izpētīt nevis skolēna teorētiskās zināšanas, bet viņa māku tās pielietot dzīvē, Dienai pastāstīja pētījuma Latvijas vadītājs Andris Kangro, atzīmējot, ka šis būs lielākais un modernākais pasaules valstu pētījums. Kā zināms, jau pērnā gada Latvijas izglītības politikas analīzes ziņojumā OECD eksperti norādījuši uz pārāk lēno izglītības sistēmas pārorientēšanu uz skolēnu analītiskās domāšanas veicināšanu un apgūtā praktisku pielietošanu. A.Kangro pētījuma rezultātus vērtē optimistiski: “Pētījumā izvērtēts arī katras valsts kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Ar savu pieticīgo rādītāju mēs esam tur, kur objektīvi varējām būt.” Ekonomiski spēcīgas valsts skolēnu sasniegumi ir labāki, jo ir labāk atalgoti skolotāji, izglītībai atvēlēts vairāk līdzekļu un ģimenes labklājība augstāka. “Atšķirības starp valstīm kopumā nav tik lielas, cik valsts ietvaros, kas mums ir daudz bīstamāk,” secina A.Kangro. Tajā pašā laikā pētījums nopietni parādījis, ka Latvijas izglītības saturs jāvirza uz zināšanu izmantošanu, nevis iekalšanu. Lasīšanas prasmju pētījumā pirmo vietu sasniegusi Somija, Kanāda un Jaunzēlande. Latvijai ir vienāds rezultāts ar Krieviju, aiz sevis atstājot vien Luksemburgu, Meksiku un Brazīliju. Matemātikā un zinātnē prasmīgākie izrādījušies Japānas un Korejas skolēni. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu skolēnu zināšanu starptautiskajiem pētījumiem, šoreiz tas orientēts uz EDSO dalībvalstīm un pārējām, kas no organizācijas ielūgtas. Starp Baltijas valstīm Latvija ir vienīgā. Tajā pēc nejaušības principa piedalījās 3000 skolēnu. Bioloģiskai lauksaimniecībai Latvijā paredz perspektīvas LETA 12/03/01 Latvijas nepiesārņotā vide un ekonomiskā situācija varētu veicināt bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, aģentūrai LETA sacīja bijusī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības (LBLOA) prezidente Līga Drozdovska. Drozdovska atzīmēja, ka bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā ir definēta kā atbalstāma nozare. Bioloģiskā ražošana saistīta ar noteiktiem ierobežojumiem attiecībā uz minerālmēslu un pesticīdu lietošanu, kā arī ierobežotu nesintētisko un vāji šķīstošo mēslojumu lietošanu. Visā pasaulē par bioloģisko lauksaimniecību tiek uzskatīta tikai tā produkcija, kas ir sertificēta, tas ir, tās ražošanas process tiek kontrolēts un to apliecina bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts, norādīja Drozdovska. Latvijā kopumā ar bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu 2001.gadā nodarbojas 201 saimniecības. Runājot par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā, Drozdovska skaidroja, ka subsīdijas bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai zemnieki sāka saņemt tikai šogad un rezultāti ir acīmredzami - Latvijā sertificēto saimniecību skaits no 78 palielinājies līdz 173 un sertificētās platības no 4400 hektāriem līdz 13 083. Drozdovska uzskata, ka Latvijā būtu jānodrošina pieaugošais bioloģiskās lauksaimniecības produktu iekšējais tirgus, jāattīsta bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrāde, jāizveido bioloģiskās lauksaimniecības izglītības sēklkopības sistēma, kā arī jāatbalsta zinātniskie pētījumi par bioloģisko lauksaimniecību un iegūto atziņu ieviešanu ražošanā. Pieņem vienotu kārtību par valsts iestāžu informāciju internetā LETA 12/04/01 Šodien Ministru kabinets noteica vienotu kārtību, kādā valsts institūcijas ievieto informāciju internetā. Instrukcija nosaka, ka mājas lapa internetā obligāti jāizveido katrai ministrijai un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem. Savukārt pakļautības vai pārraudzības iestādes, kurām jāizveido mājas lapa, noteiks attiecīgais ministrs. Mājas lapa noteikti būs nepieciešama valsts institūcijām, kuras sniedz pakalpojumus fiziskajām un juridiskajām personām. Lai izstrādātu valsts institūciju mājas lapu tehnisko risinājumu un metodiku, Satiksmes ministrijai uzdots (SM) izveidot metodisko padomi. SM būs valdībai jāatskaitās par iespējām nodrošināt lapu izvietošanu internetā. Instrukcijā norādīts, ka mājas lapai jābūt pieejamai bez pārtraukuma jebkurā diennakts stundā. Ja tiek mainīts lapas saturs vai radušās tehniskas problēmas, par to jāievieto atbilstošs paziņojums. Mājas lapas serverim būs nepieciešama ugunsmūra aizsardzība. Mājas lapas struktūra un saturs būs jāveido, ņemot vērā potenciālo apmeklētāju vajadzības. Mājas lapā jābūt valsts institūciju funkciju un sniegto pakalpojumu pārskatam ar paskaidrojumiem par iespējām saņemt pakalpojumus. Visām valsts institūcijām, kurās noteiktu pakalpojumu saņemšanai nepieciešams aizpildīt veidlapas, būs jānodrošina veidlapu pieejamība un iespēja izdrukāt tās no mājas lapas vai aizpildīt tieši mājas lapā, kā arī jāsniedz paskaidrojumi par veidlapu pareizu aizpildīšanu. Instrukcija paredz, ka lapā ir īss apraksts par valsts institūciju, tās vadītāja īsa biogrāfija, institūcijas struktūras shematisks attēlojums un paskaidrota katras struktūrvienības kompetence un atbildība. Ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem jānorāda to pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā esošās iestādes, kā arī saites ar tām iestādēm, kurām ir mājas lapa u.c. Mājas lapā ievietotajai informācijai jābūt iespējami pārskatāmai. Nepieciešams ievietot aktuālo informāciju, paziņojumus presē, sagatavotos dokumentus, nozares informāciju, notikumu kalendāru, informāciju par Eiropas Savienību un NATO, likumus, kas regulē institūcijas darbību, konkrētās nozares svarīgākos un aktuālākos normatīvos aktus un dokumentus. Lapās jābūt arī valsts institūcijas darbības pārskatam, gatavotajām publikācijām, meklētājam u.c. Informācija jāievieto latviešu valodā, kā arī vēl kādā starptautiski lietojamā valodā, kas tiek uzskatīta par nepieciešamu iestādes popularizēšanai, piemēram, angļu, krievu, utml. Instrukcijā noteikts, ka valsts institūcijas izmanto vienotu domēna vārdu un elektroniskā pasta adrešu vārdu veidošanas mehānismu. Ministriju un īpašu uzdevumu ministru pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes sarakstē un publikācijās izmanto domēna vārdus un elektroniskā pasta adrešu vārdus "www.iestade.gov.lv" un "vards.uzvards@iestade.gov.lv". Valsts institūciju mājas lapas izvieto tikai Latvijā reģistrētos serveros ar domēna vārdu ".gov.lv". Ja nav iespējams mājas lapu izvietot Latvijā reģistrētos serveros ar domēna vārdu ".gov.lv", mājas lapas izvietošana būs jāsaskaņo ar Valsts informācijas tīkla aģentūru (VITA). VITA reģistrēs un pārraudzīs domēna vārdu ".gov.lv" lietojumu, kā arī sniegs konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar domēna vārdu reģistrēšanu. Instrukcija nosaka, ka valsts institūcijas mājas lapā sniegtā informācija jāaktualizē ne retāk kā divas reizes mēnesī. Domēna vārdi un elektroniskā pasta adreses atbilstoši instrukcijai jāsakārto pusgada laikā no instrukcijas spēkā stāšanās dienas, bet mājas lapu saturs - 10 mēnešu laikā. Būtiņģe nopietni apdraud Kurzemi Dienas bizness 12/05/01 Nedēļu pēc pēdējās avārijas Būtiņģes naftas terminālā Lietuvas koncernam Mažeikiu nafta trūkst 328 tonnas naftas, kas ir astoņas reizes vairāk par sākotnēji atzīto noplūdes apmēru. Būtiņģes naftas termināls atrodas tieši pie Latvijas robežas un tikai labvēlīga vēja virziena dēļ šis naftas traips tiešā veidā neienāca Latvijas teritorijā. Taču tik grandiozas naftas noplūdes sekas nevar neietekmēt arī Kurzemes piekrasti, jo attālums ir ārkārtīgi neliels. Šī ir jau trešā reize kopš 1999. gada, kad Būtiņģē noplūdusi nafta. Par iepriekšējām reizēm, kad nafta tika ieskalota tieši Latvijas piekrastē Lietuva izvairās maksāt kompensāciju, mēģinot samazināt tās apmēru. Par šo pēdējo gadījumu Lietuvā ir ierosināta krimināllieta. Statistika - ieroču atļauju daudzums Latvijā Rīgas balss 12/03/01 Saskaņā ar Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas vadītāja Andra Sudara informāciju, pašlaik Latvijā ir izsniegtas ieroču glabāšanas vai nešanas atļaujas aptuveni 50 000 iedzīvotāju, un ieročus tirgot drīkst 26 firmas. Lielākoties ieroči ir medniekiem, bet ap 10 000 iedzīvotāju šaujamais ir bijis vajadzīgs pašaizsardzībai. Atklāj Latvijas arhibīskapu portretu izstādi NRA 12/03/01 Vakar Rīgas Domā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags svinīgi atklāja baznīcas arhibīskapu portretu izstādi. Atklājot arhibīskapu Teodora Grīnberga, Gustava Tūra, Jāņa Matuļa, Ērika Mestera un Kārļa Gailīša portretus, J. Vanags atzīmēja, ka šie bīskapi ir gādājuši par to, lai tiktu sludināta Jēzus Kristus vēsts par grēku piedošanu. J. Vanags paziņoja, ka bīskaps ir Dieva vārdu mācītājs, sargs ticības atziņām un arī vienības simbols baznīcā un laikā, kad cilvēki šaubās par objektīvu patiesību eksistenci. Pēc J. Vanaga vārdiem, bīskaps vieno cilvēku ticību Jēzū Kristū. Neatkarīgā rakstīja, ka arhibīskapu portretu gleznošanas projektā tika iesaistīti trīs gleznotāji – Jānis Andris Osis, Roberts Muzis un Andris Začests. Mākslinieku darinātās arhibīskapu galerijas pastāvīgā atrašanās vieta būs arhibīskapa kanceleja. Portretu galerijā būs apskatāms arī pirmā bīskapa Kārļa Irbes portrets, kas uzgleznots pirms daudziem gadiem un vienmēr atradies arhibīskapa J. Vanaga kabinetā. Daugavpils universitātei - 80! NRA 12/03/01 30. novembrī Daugavpils universitātes kolektīvs atzīmēja augstskolas 80 gadu jubileju un saņēma apsveikumu arī no Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes - Freibergas. Senāta sēdē tika nosaukti jaunie universitātes goda biedri un goda doktori, kuru vidū ir arī lektors Marģers Grīns no ASV. Svinību ietvaros Sv. Pētera baznīcā notika dievkalpojums un piemiņas brīdis bijušo universitātes darbinieku atdusas vietās. Parakstīts sadarbības līgums ar Latvijas Zinātņu akadēmiju. Vakarā Daugavpils teātra telpās notika svinīga sēde un koncerts. Pirmajā Adventē Rīgā notiek vairāki sarīkojumi LETA 12/02/01 Pirmajā Adventē Rīgā notika vairāki sarīkojumi, kurus organizēja Rīgas domes Kultūras pārvalde. Kā informēja Kultūras pārvaldes Pasākumu, informācijas un reklāmas nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Oga, svētdien Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā notika pirmās Adventes svecītes aizdegšana un koncerts. Dziedāja Rīgas 3.mūzikas skolas koris "Varavīksne". Bija arī Adventes vainadziņu izstāde. Pirmās Adventes koncertā Sv.Pētera baznīcā piedalījās pūtēju orķestris "Rīga", Baldones jauniešu koris, solisti Andžella Ķirse un Mārtiņš Ķirsis. Koncerta programmā Baha, Čaikovska, Kernena, Loida-Vēbera, Karlsona un Pelēča Ziemsvētku mūzika. Mencendorfa namā dziedāja vokālais ansamblis "Twella". Pirmajā Adventē kamerkoris "Senaiskalns" un vīru koris "Auseklis" viesojās Talsos un koncertā dziedāja garīgās mūzikas programmu. Bērnu grupa "Tu un es" piedalījās labdarības koncertos bērnu namos "Vita" un "Imanta". Uzņemta filma par Oskaru Kalpaku Rīgas Balss 12/05/01 Šīs nedēļas nogalē notiks pirmizrāde videofilmai "Pulkvedis Oskars Kalpaks". Tās režisors ir Rodrigo Rikards, bet scenārija autors Atis Skalbergs. Filma ataino Latvijas pagaidu valdības un armijas cīņas par 1918. gada proklamētās valsts nosargāšanu, īpaši izceltas sīvākās kaujas - 1919. gada 16. janvārī, kad latvieši Oskara Kalpaka vadībā izcīnīja pirmo uzvaru par Sarkano armiju pie Lielauces un Skrundas kaujā 29. janvārī. "Filma ir par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Oskaru Kalpaku un kalpakiešiem, kas izcīnīja brīvu un neatkarīgu Latviju" tā savu darbu raksturo režisors. Uz vēsturiska materiāla fona filma savas pārdomas par pulkvedi Oskaru Kalpaku pauž Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, latviešu nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis un Oskara Kalpaka brāļa meita - Ārija Kalpaks - Grundmane, pēc kuras pasūtījuma šī filma ir tapusi. Radio BBC skanēs latviešu literatūra Diena 12/05/01 9. decembrī plkst. 19.45 BBC radio 3. programmā skanēs kārtējā Džuliana Evansa pārraide "The Romantic Road", kas veltī0ta dažādu tautu literatūrai. Mēģinot rast romānu rakstīšanas tradīciju kopsakarības Eiropas zemes, viņš jau pabijis Spānijā, gan Krievijā. Šoreiz DŽuliana Evansa pārraide būs veltīta trim Baltijas valstīm un to literatūrai. Pabijis Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, Džulians Evans mēģināja noskaidrot, kā šajās valstīs jūtas rakstnieki, kas ir viņu iedvesmas avoti un kādas ir viņu attiecības ar atgūto neatkarību. Savā ceļojumā uzklausot Baltijas valstu rakstniekus, pārraides vadītājs sastapies ar melanholiskām pagātnes vīzijām un bagātīgas iztēles radītām nākotnes ainām. Latvijā Džulians Evanss tikās ar Noru Ikstenu un Paulu Bankovski. Pārraidi būs iespējams noklausīties arī internetā: . Ziemassvētkos prezidente būs Tobago Diena 12/05/01 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Ziemassvētku brīvdienas pavadīs Trinidadā un Tobago, jo saņēmusi Trinidadas un Tobago prezidenta Artura Napoleona Raimonda Robinsona ielūgumu uz viņa 75 gadu jubilejas svinībām. Intervijā Latvijas radio prezidente atzinusi, ka šis ir simpātisks veids, kā apmeklēt Tobago, ar kuru Latvijai ir vēsturiska saistība. Filmu Baiga vasara rādīs Briselē NRA 12/05/01 Šodien Briselē ciklā Labākās TV programmas Eiropā rādīs režisora Aigara Graubas filmu Baiga vasara. Šo programmu organizē starptautiska organizācija AICE (Association for Innovative Cooperation in Europa) sadarbībā ar TV un radio programmu festivālu PRIX Europa, kas notiek Berlīnē, un Lambēra banku Briselē. Šoruden festivāls PRIX Europa Berlīnē notika jau 15 reizi, un 14 nominācijās tam bija pieteikti 642 TV un radio raidījumi no 38 valstīm. Spēlfilmu kategorijā, kurā bija 81 kinodarbs, piedalījās arī Baiga vasara. Žūrija to nominēja galvenajai balvai, un tagad to savam ciklam Labākās TV programmas Eiropā, kurā iekļauj filmas tieši no PRIX Europa festivāla, izraudzījusies AICE, tā atspoguļojot šī vakara pasākuma tēmu – 1940. gada situācijas Austrumeiropā skaidrojums Rietumeiropas pārstāvjiem. Brrr! Nu gan aukstumiņš! Pavisam negaidīti, jau aizvadītās nedēļas nogalē, temperatūra no- kritās līdz –9oC. Pirmdien pali- ka siltāks - bija vairs tikai –2oC, bet otrdien jau atkal auksts - –11oC! Visu nedēļu temperatūra turējās ap –10oC. Ir kailsals, tāpēc aukstumu izjūtam diezgan pa- matīgi, ja būtu sniedziņš, tad jau to tik ļo- ti nejustu. Un laukos sniedziņš ir - vis- maz Ziemeļvidzemē un Latgales pu- sē. Un vēl kāds!! Sniega kārta ir kādi 25-30 cm. Tā lūk! Lau- kos bauda ziemas prie- kus, bet mēs te, Rīgā, salstam nost un no sniedziņa arī ne vēsts. Anda