K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 224: 2001. g. 8. - 14. decembris Inflācija būs lielāka kā plānots Dienas bizness 12/11/01 Patēriņa cenas novembrī, salīdzinot ar oktobri, vidēji valstī palielinājušās par 0,2%. Cenas precēm novembrī augušas par 0,3%, savukārt pakalpojumiem tās samazinājušās par 0,1%. Līdz ar to gada inflācija jeb patēriņa cenu izmaiņas salīdzinājumā ar pērnā gada novembri valstī patlaban ir 3,1%. Preču cenas gada laikā cēlušās par 3,5%. Mazāks bijis pakalpojuma cenu kāpums - tās augušas vidēji par 1,8%. Salīdzinot ar šī gada oktobri, novembrī dārgāki kļuva dārzeņi - par 8,8%, kartupeļi - par 7,7%, gaļa un gaļas izstrādājumi - par 0,8% un piena produkti - par 2,3%. No nepārtikas precēm novembrī pieauga apģērbu un apavu cenas par 1,3%, bērnu apģērba - par 3,3%, vīriešu apavu - par 2,7%. Turpināja padārdzināties medikamentu un sabiedriskās ēdināšanas cenas. Iepriekš tika prognozēts, ka inflācija valstī šogad būs aptuveni 2,3 - 2,6% līmenī. CSP dati ļauj lēst, ka tā tomēr būs augstāka un, iespējams, būs lielākā pēdējo divu gadu laikā. Zīdaiņu mirstība joprojām augsta NRA 12/13/01 Latvija jorpojām pārspēj citas Eiropas valstis jaundzimušo mirstības un nedzīvu dzimušo bērnu skaita ziņā. Jaundzimušo aprūpes uzlabošanai P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Valsts perinatālās aprūpes centrā trešdien atklāta rekonstruētā jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa. Taču centram vēl nepieciešama svarīga medicīniskā aparatūra un aprīkojums kopumā par vairāk nekā 160 000 latu – jaundzimušo inkubatori, monitori, kardiotokogrāfi, ultrasonogrāfs, plaušu mākslīgās ventilācijas aparāti, operāciju galds, funkcionālās dzemdību gultas u. c. Pie augstās bērnu mirstības cēloņiem speciālisti min gan slimības, kas ietekmējušas sievieti grūtniecības laikā, gan sociālās problēmas, vides piesārņojumu un kaitīgos ieradumus. Situāciju Latvijā var uzlabot, taču jāuzlabo priekšdzemdību profilakse, perinatālā diagnostika, jāuzlabo topošo māmiņu pirmsdzemdību un dzemdību aprūpe un arī jaundzimušo ārstēšanas kvalitāte. Bažas par dioksīnu Baltijas zivīs Diena 12/12/01 Aģentūra LETA ziņo, ka Zviedrija dažām Baltijas jūrā zvejotām zivīm konstatējusi palielinātu dioksīna saturu, kas bijis par pamatu Zviedrijas valsts institūcijām ieteikt grūtniecēm ierobežot zivju lietošanu uzturā, kā arī Zviedrijas un Somijas zvejniekiem pievērsties jaunu zivju realizācijas tirgu meklējumiem. Iespējams, ka šo valstu zvejnieki savu lomu varētu pārdot Krievijā un Baltijas valstīs. No 2002.gada 1.jūlija Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi, ka pieļaujamais dioksīna saturs zivīs ir četri pikogrami (miljonā daļa no grama) uz vienu gramu zivju. Pēc dioksīna skandāliem, kas Eiropas valstis un arī Latviju pāršalca 1999.gadā, ES noteica rekomendējošās dioksīnu pieļaujošās normas pārtikas produktos, kas nu nākamgad stājas spēkā kā obligāta prasība. Patlaban Latvijā pieļaujamā dioksīna norma ir pieci pikogrami. Latvijas kompetentās iestādes uzskata, ka pagaidām veiktie pētījumi nedod pilnīgu priekšstatu par situāciju un būtu pāragri nākt klajā ar ieteikumiem iedzīvotājiem atturēties no zivju ēšanas. Nacionālā vides veselības centra (NVVC) neinfekciozo slimību un vides medicīnas daļas vadītājs Artūrs Driķītis Dienai atzina, ka grūtniecēm vajadzētu tomēr būt piesardzīgām ar zivju lietošanu uzturā. Latvijā laboratoriski pētījumi, kuri nosaka dioksīna saturu pārtikas produktos, to skaitā arī zivīs, netiek veikti, jo ir pārāk dārgi. Latvijā pārtikas produktos tiek analizētas vielas, kas ir kā indikatori un atklāj, vai produktā varētu būt palielināts dioksīna daudzums. Ja rodas aizdomas, produkts tiek nosūtīts pārbaudīšanai uz laboratorijām ES, kur tiek noteikts dioksīna saturs. Pagaidām dioksīnbīstami pārtikas produkti Latvijā nav konstatēti. Dioksīns ir stabila organiska piesārņojoša viela, kas rodas ražošanas procesā kā atkritumu produkts. Dioksīna īpatnība ir tā, ka vidē šī viela nenoārdās, bet uzkrājas, un īpaši labvēlīga vieta bioloģisko īpatnību dēļ šajā ziņā ir trekno zivju - siļķu, lašu u.c. tauki. Dioksīns ir kancerogēns, kas nozīmē, ka gadu gaitā tā uzkrāšanās cilvēka organismā var izraisīt dažādas onkoloģiskas saslimšanas. “Svarīga ir nevis vielas koncentrācija, ko apēd vienā reizē, bet gan dzīves laikā uzņemtais daudzums - ja šādas zivis tiek lietotas uzturā regulāri, vēža risks pieaug,” skaidro A.Driķītis. Grūtniecēm no dioksīnbīstamiem produktiem jāsargājas īpaši, jo ar mātes pienu barošanas laikā kaitīgā viela tiek nodota bērnam. Latvijas iedzīvotāji jūtas laimīgi un lepojas ar savu valsti Diena 12/13/01 Vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju lepojas ar savu valsti (40% ir ļoti lepni, 41% — diezgan lepni) un tikai 18% nav sevišķi lepni. Turklāt vairākums Latvijas iedzīvotāju sevi vispirms identificē ar savu pilsētu un valsti un tikai retais ar Eiropu. Turpretim ar demokrātijas attīstību valstī lielākoties nav apmierināti (59% — ne ļoti, 10% — nepavisam). Kaut arī kopumā, raksturojot dažādu politisku sistēmu priekšrocības, vairākums (70%) atbildējuši, ka demokrātiskas sistēmas pastāvēšana valstī ir samērā laba lieta, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji nereti atbild, ka arī "stiprs līderis, kam nebūtu jāapgrūtina sevi ar parlamentu un vēlēšanām", ir visnotaļ pieņemams variants (17,6% ļoti labi, 40,3% samērā labi). Šādu ainu atklāj trešdien Briselē publiskotais trešais Eiropas vērtību pētījums, kas tapis, sadarbojoties 32 Eiropas valstu akadēmiķiem un sociologiem, tajā skaitā Baltijas Sociālo zinātņu institūtam no Latvijas. Pētījumā salīdzināti sabiedrības uzskati un izjūtas dažādos aktuālos valsts, politiskās, arī personīgās dzīves jautājumos. Kopumā vairākums latviešu sevi uzskata par laimīgiem cilvēkiem (6,8% — ļoti laimīgi, 51,2% — samērā laimīgi). Uz citu valstu fona redzams, ka valsts ekonomiskajai labklājībai ir ietekme uz indivīda labsajūtu. Rietumeiropas valstīs to cilvēku skaits, kas sevi uzskata par ļoti laimīgiem svārstās 20— 50% robežās, savukārt Austrumeiropas un NVS valstīs sevi par ļoti laimīgiem uzskata 6—16% cilvēku. Jautājumos par dzīves prioritātēm kā Austrumeiropas, tā Rietumeiropas valstīs cilvēku domas ir līdzīgas. Lielākā daļa cilvēku visā Eiropā (70—90%) ģimeni uzskata par savas dzīves centru un atzīst, ka tā ir ļoti svarīga. Tāpat vairākums eiropiešu joprojām tic laulībai un, par spīti kopdzīves modeļu izmaiņām pēdējo gadu laikā, neuzskata laulību par vecmodīgu. Vairākums latviešu (77%) sevi uzskata par reliģioziem cilvēkiem. Latvijas iedzīvotāji pētījumā sevi arī atklāj kā salīdzinoši tolerantus cilvēkus. Viņus nebiedē citu rasu vai reliģiskas piederības cilvēki, nedz arī imigranti. Vaicāti, kādus cilvēkus sev negribētu par kaimiņiem, vispirms latvieši izvairītos no dzērājiem (tos nosauc 74,8%) un narkomāniem (74,7%), tad cilvēkiem ar kriminālu pagātni (56,8%). Garīgi nelīdzsvaroti cilvēki, AIDS slimnieki, kreisie un labie ekstrēmisti cilvēkus uztrauc mazāk. Valdības autobāzi atdod par sviestmaizi NRA 12/11/01 Augstas valsts amatpersonas apkalpojošais valsts uzņēmums Latvijas valdības autobāze par aptuveni 200 000 latu šogad pārdots SIA Bona Taxi. Valdības autobāzes jaunais saimnieks pieder kādai ārzonas firma, bet tās amatpersonas saistītas ar firmu Bona-M, par kuru ir aizdomas, ka tā ļaunprātīgi novesta līdz bankrotam. Uzmanību valdības autobāzes liktenis piesaistīja pagājušajā nedēļā, kad Privatizācijas aģentūra (PA) paziņoja par valstij piederošo 22 620 a/s Latvijas valdības autobāze pārdošanu SIA Bona Taxi, kurai par iegūtajām akcijām jānorēķinās sertifikātos. Atklājies, ka šā gada sākumā PA uzņēmumam Bona Taxi jau bija pārdevusi autobāzes akciju kontrolpaketi (50,9 procentu), par pirkumu ļaujot maksāt 60 procentus naudā un 40 procentus sertifikātos. Naudā par kontrolpaketi tika prasīti 195 965 lati. Izpētot Lursoft datus par Bona Taxi, atklājās, ka vairākas šā uzņēmuma amatpersonas, kuras patlaban jau ir arī a/s Latvijas valdības autobāze amatpersonas, ir cieši saistītas ar nesen bankrotējušo uzņēmumu Bona M. Atbilstīgi privatizācijas noteikumiem valdības autobāzes privatizācija sākās ar tās statusa maiņu – no valsts uzņēmuma tā kļuva par akciju sabiedrību ar pamatkapitālu 770 000 latu. Turpmākā privatizācijas gaitā 50,9 procenti jeb 391 930 akciju tika pārdotas izsolē. PA ārējo sakaru daļā Neatkarīgajai apgalvoja, ka izsolē par tiesībām iegādāties valdības autobāzi pieteicies tikai viens pretendents – SIA Bona Taxi. "Savulaik piedalīties izsolē visi tika laipni aicināti," skaidroja PA Ārējo sakaru daļā. Akciju kontrolpaketes pirkuma līgumā tika noteikts, ka pircējam šie nepilnie 200 000 latu jāsamaksā trīs gadu laikā (aptuveni 5500 latu mēnesī). Citi autobāzes privatizācijas lietā iekļautie dokumenti liecina, ka 2000. gada decembrī autobāze bija noslēgusi līgumus par telpu nomu ar astoņām firmām. Bez tam patstāvīgā nomā tika dotas autobāzes automašīnas. Tas nozīmē, ka maksājumus par autobāzes kontrolpaketes pirkumu SIA Bona Taxi varēja veikt no autobāzes ienākumiem. Dokumenti atklāj, ka privatizētājs savā īpašumā ieguvis nekustamās un kustamās vērtības, kuras, iespējams, vairākkārt pārsniedz privatizācijā iztērētos līdzekļus. Privatizācijas noteikumos minēts, ka valdības autobāzei pieder vairākas ēkas un būves: administratīvā ēka ar kopējo platību 2916 m2, metāla angārs (330 m2), ugunsdzēšanas stacija (232 m2), ražošanas un noliktavu korpuss (2065,8 m2), asfaltētas autostāvvietas tuvu Rīgas centram (10 011 m2), remontdarbnīcas ēka (183 m2), automazgātuve (1179 m2), degvielas uzpildes stacija u. c. objekti. Jaunā privāta akciju sabiedrība Latvijas valdības autobāze ieguva savā īpašumā arī 29 automašīnas ar kopējo bilances vērtību 273 324 lati, to skaitā tādas automašīnas kā Audi A-6 Quatro, Volvo S-70, Volvo 960, Volvo 850, Land Rover, Opel Omega, Chevrolet utt. Dokumentos norādīts, ka privatizējamais objekts aizņem aptuveni 2,5 hektārus teritorijas Rīgā, Sporta ielā 6 un 18. Norādīts, ka patlaban šī zeme pieder Rīgas pilsētai, taču neeksistē nekādi ierobežojumi jaunajam īpašniekam zemi privatizēt par sertifikātiem. Lursoft datu bāzē redzams, ka Bona Taxi reģistrēta 2000. gada 31. oktobrī – īsi pirms valdības autobāzes kontrolpaketes izsoles, kas vedina domāt, ka firma speciāli dibināta ar mērķi iegūt iepriekšminētās valsts vērtības. Bona Taxi dibinājusi kāda ASV reģistrēta ārzonas firma Inter Expert. Pētot Bona Taxi amatpersonas, atklājās, ka šī firma ir cieši saistīta ar pārējiem Bona grupas uzņēmumiem, tādiem kā Bona Degviela, Bona Transports, Bona sargs, Bona elektro, Bona Ekspedīcija, AM Datori un bankrotējušo Bona M. Tā, piemēram, pašreizējais autobāzes padomes priekšsēdētājs Modris Mēters ir bijušais Bona M izpilddirektors, bijušais Bona Taxi direktors un esošais Bona degviela direktors. Savukārt autobāzes padomes loceklis Aivars Daģis ir bijušais Bona M autotransporta filiāles vadītājs un esošais Bona transports un Bona Ekspedīcija direktors. Autobāzes padomes loceklis Gunārs Līcis ir bijušais Bona M tehniskais administrators. Īsts bagātnieks izrādījies autobāzes padomes loceklis Andris Drebeiniks, kurš kā fiziska persona kādreiz Bona M esot aizdevis 777 000 latu – tas atklājies šā uzņēmuma maksātnespējas procesā. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, Bona M maksātnespējas procesā atklājies, ka uzņēmuma parāds kreditoriem ir vairāk nekā trīs miljoni latu, savukārt uzņēmuma aktīvi īsi pirms maksātnespējas par aizdomīgi zemu cenu pārdoti citām kompānijām. Tas savukārt rada aizdomas, ka uzņēmums Bona M apzināti novests līdz bankrotam. Bojārs dodas uz Maskavu Vakara ziņas 12/12/01 Rīgas mērs Gundars Bojārs trešdien devās uz Maskavu, kur ceturtdien ar Maskavas mēru Juriju Lužkovu parakstīs abu pilsētu vienošanos par sadarbību tirdzniecībā, ekonomikā, zinātnē un tehnikā, humanitārajā un kultūras jomā. Kopā ar Bojāru uz Krievijas galvaspilsētu Rīgas delegācijā dodas arī abu pilsētu sadarbības koordinācijas grupas locekļi Dainis Īvāns, Sergejs Zaletajevs, Nikolajs Neilands u.c. Sociāldemokrātu Satversmes projektu vērtē kā nožēlojamu un kaitīgu LETA 12/09/01 "Sociāldemokrātu Satversmes grozījumu projekts ir nožēlojams pēc formas un kaitīgs pēc satura," uzskata Viskonsinas universitātes emeritēts tieslietu profesors Zigurds L. Zīle, savu viedokli paužot interneta portālā "Politika.lv". "Tas [Satversmes grozījumu projekts] ir apkrauts ar simboliskām un bieži vien nepiederīgām lietām, kas nekādi nav saistītas ar smago un neatslābstošo praktisko darbu, ko prasa ekonomiskās un politiskās reformas. Tas ir demagoģijas piesātināts," savu viedokli izsaka profesors. Zīle norāda, ka pašreiz spēkā esošā Satversme tikai nosaka ietvarus, kuros nelielas valsts brīvie cilvēki var elastīgi, bet tomēr sakārtoti pielietot dzīves enerģiju, lai apmierinātu savas vajadzības un risinātu arī tās problēmas, ko izvirza nemitīgi mainīga plašākā vide, kuru tiem nav īpašu iespēju ietekmēt. Arī pēc neatkarības atgūšanas izdarītie grozījumi un papildinājumi ir lakoniski. Turpretim aptuveni 18 000 vārdu ietērptais Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) darba grupas izveidotais pamatlikuma projekts ir gandrīz sešas reizes garāks par oriģinālo tekstu. Kā norāda tieslietu profesors, oriģinālais teksts vairījies no daudzvārdības un neprecizitātēm, turpretim projekts ļaujoties liekvārdībai un paviršiem izteikumiem, piemēram, "patiesi demokrātiska visas tautas valsts", ko Zīle salīdzina ar Hruščova "vsenarodnoe gosudarstvo" (visas tautas valsts - krievu val.). Profesors min vēl vairākus piemērus, kur, viņaprāt, redzama liekvārdība. "Ja šī dokumenta pārspīlētie retoriskie izpušķojumi var kalpot par uzjautrinājumu, tad šī dokumenta saturs vairs nav nekāda joka lieta. Šis dokuments ož pēc padomju sociālisma nepiepildīto sapņu nostaļģijas. Tas nodarbojas ar nacionālā produkta sadalīšanu, kas gan vēl tā kā būtu jāsaražo projektētāju pārveidotas valsts uzbāzīgā un stingrā uzraudzībā," savu viedokli izsaka Zīle. Pēc profesora domām, LSDSP izstrādātais Satversmes grozījumu projekts vēl vairāk apdraudot jau tā ierobežotās indivīda tiesības attiecībā uz tiesu varu. Projekts "vienkāršojis" un samazinājis tiesnešu funkcijas tiesā, uzliek tiesnešiem politiskus pienākumus, nosakot, piemēram, ka tiesnešiem jāsniedz Saeimas izmeklēšanas komisijām procesuālā un administratīvā palīdzība, jāpalīdz atcelt tautas ievēlētu Valsts prezidentu un, ja šī atcelšana izdodas, jāpievienojas starplaika politiskajam triumvirātam, jādod padomi Valsts prezidentam, apspriežot "valsts darbības galvenos stratēģiskos mērķus, uzdevumus un […] to risinājumus, kā arī jāpiedalās Ministru prezidenta gāšanā, skaidro Zīle. Savas recenzijas nobeigumā Zīle piebilst, ka pirms vairākiem gadiem kāda cita valsts citā kontinentā atbrīvojās no pašiecelta imperatora varas. Šī valsts, kurai arī trūka pieredzes un sapratnes par to, kā praktiski realizēt valdīšanu, pieņēma konstitūciju, kura savā izmērā sacenšas ar šo projektu. Taču tās autori kādā prāta skaidrības brīdī preambulā esot ierakstījuši vārdus: "Lai Dievs mums palīdz!" "Latvijas sociālistu darba grupai, nelokāmiem eklektiķiem, kas nekad no liekiem vārdiem nevairās, vajadzētu sekot viņu piemēram," saka Zīle. Neprognozē pozitīvas demogrāfiskās izmaiņas NRA 12/11/01 Latvijā pēc vienpadsmit gadu ilguša dzimstības krituma perioda 1999. gads iezīmējās ar nelielām pozitīvām tendencēm demogrāfiskajā situācijā. Šīs pozitīvās jaundzimušo skaita pieauguma un mirušo skaita samazināšanās tendences turpinājās arī 2000. gadā. Diemžēl 2001. gada provizoriskie dati šo tendenču turpināšanos neapliecina, – uzskata Centrālās statistikas pārvaldes pētnieki. Sagaidāms, ka dzimušo skaits šogad varētu būt aptuveni 20 000, kas ir par 200–300 jaundzimušajiem jeb par 1,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr dzimstība 2001. gadā, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, paliks 2000. gada līmenī un būs 8,5 jaundzimušie. Arī mirstības līmeņa samazināšanās šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav gaidāma. Izvērtējot desmit mēnešos apkopotos provizoriskos datus, var secināt, ka 2001. gadā mirušo skaits varētu būt par 500–600 cilvēkiem lielāks nekā 2000. gadā. Iedzīvotāju starpvalstu migrācijā arī šogad turpinās iepriekšējos gados iezīmējusies tendence – emigrācijas pārsvars pār Latvijā no citām valstīm uz pastāvīgu dzīvi ieradušos personu skaitu. Šā faktora dēļ valsts iedzīvotāju skaits šogad samazināsies par 1550–1600 cilvēkiem. Tā kā arī iedzīvotāju dabiskais pieaugums gaidāms ar mīnus zīmi, jo arī 2001. gadā mirušo skaits būs lielāks nekā dzimušo bērnu skaits, un, ņemot vērā emigrācijas pārsvaru pār imigrāciju, Latvijas iedzīvotāju skaits 2001. gadā varētu samazināties par vairāk nekā 14 000 cilvēku jeb par 0,6 procentiem. Jaunā gada sākumā tas būs 2 350 000. Tomēr ir arī neliela pozitīva iezīme. Dati liecina, ka valsts iedzīvotāju skaita samazinājuma tempi pēdējos gados kļuvuši nedaudz lēnāki. Ja 1999. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,7 % un 2000. gadā – par 0,6%, tad šā gada pirmajos desmit mēnešos rādītājs bija 0,5 procenti. Kopējais iedzīvotāju skaits Rīgā 2001. gada desmit mēnešos samazinājās par 4900, tajā skaitā dabiskās kustības rezultātā – par 3800, bet migrācijas dēļ – par 1100, un šā gada novembra sākumā bija 754 000 cilvēku. Latvijā sarūk laulību skaits NRA 12/08/01 Pēdējos gados notikušas būtiskas pārmaiņas ģimeņu veidošanā un laulību šķiršanā. 2000. gadā Latvijā reģistrētas 9211 laulības, un tas ir par 14,4 tūkstošiem laulību jeb 2,5 reizes mazāk nekā 1990. gadā, – liecina Centrālās statistikas pārvaldes Demogrāfijas gadagrāmata. Aptuveni 60% laulību tiek noslēgtas 20–29 gadu vecumā. Pieaug laulībā stājušos vidējais vecums. 2000. gadā šķirtas 6134 laulības. Šķiršanās koeficients uz 1000 iedzīvotājiem bijis 2,6 salīdzinājumā ar 4,0 1990. gadā. No visām šķirtajām laulībām 4090 jeb 67% bijušas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem. Vidējais bērnu skaits ģimenēs, kuras tiek šķirtas, ir 1,4. Bērnu skaits šķirtajās ģimenēs samazinās, taču tas izskaidrojams ar to, ka arī šķirto ģimeņu skaits kopš 1990. gada samazinās. 1990. gadā šķirtajās ģimenēs bija 9556 bērni, bet 1999. gadā – 5537. 2000. gadā bērnu skaits šķirtajās ģimenēs atkal pieaudzis – 5689 bērni. Gandrīz puse laulību tiek šķirtas pēc 11 gadu kopdzīves. 1990. gadā vidējais laulības ilgums līdz šķiršanas brīdim bija 8 gadi, bet 2000. gadā – jau 12 gadi. Vismaz sestdaļa palīdzības kravu uz Afganistānu ies caur Latviju LETA 12/12/01 Pēc laikraksta "Biznes & Baltija" sniegtajām ziņām, no šā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 1.martam caur Latviju tiks nosūtītas kopumā aptuveni 80 000 līdz 90 000 tonnu humanitārās palīdzības kravu, turklāt kravu apjoms varot palielināties, ja tiks sūtītas palīdzības kravas arī uz Ingušiju un Čečeniju. ANO palīdzība Afganistānai tiek sūtīta jau aptuveni sešus gadus, un, lai nogādātu pārtikas kravas šīs valsts ziemeļos, kā īsākais un izdevīgākais izvēlēts ceļš caur Latviju. Kā pastāstījis Latvijas uzņēmuma "Lat Finn Agency" menedžeris Māris Lūns, šādu kravu transportēšanas ceļu ir izvēlējusies ANO palīdzības programmas pārstāvniecība Islambadā, un kompānijai jau pirms pieciem gadiem izdevies iekļūt starp tiem uzņēmumiem, kas pārvadā humanitārās palīdzības kravas. Patlaban uzņēmums ir atbildīgs par visām kravām, kas Latvijā nonāk pa jūru, kā arī par šo kravu tālākas virzības koordināciju. No Rīgas humanitārās palīdzības kravas pa dzelzceļu tiek nogādātas noliktavās Tadžikstānā, bet tālāk tās tiek nosūtītas jau uz noteiktām vietām Afganistānā. Uzvarot konkursos, šo kravu pārvadāšanas posmu nodrošinot Latvijas kompānijas "Kompass tranzīts", "Universālā transporta aģentūra" un "Lat Finn Agency". Kopumā minētajā laika posmā līdz nākamā gada 1.martam Afganistānā esot plānots nogādāt aptuveni pusmiljonu tonnu palīdzības kravu. Ulmanis tomēr nebūs Repšes partijā Diena 12/11/01 Bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kas septembra sākumā aizgāja no Latvijas Zemnieku savienības un paziņoja par vēlmi sadarboties ar Einaru Repši jaunas labējas partijas veidošanā, tomēr nebūs šīs partijas biedrs. To G.Ulmanis paziņoja svētdien LTV Panorāmā, solot atbalstīt labējo partiju, neesot tās rindās, jo kā bijušajam Valsts prezidentam viņam esot daudz citu iespēju izteikt savu viedokli. Politiķu viedokļi dalās — vieni uzskata, ka E.Repše nav centies iesaistīt eksprezidentu partijas vadībā, bet, cituprāt, G.Ulmanis varētu būt arī nemierā ar tās veidošanas gaitu. Televīzijas intervijā G.Ulmanis atzina, ka E.Repšes vietā viņš neaicinātu ziedot sev līdzekļus, "bet tā ir viņa pārliecība, kas būs jāpierāda praktiskā darbībā". Likumu nepilnības pieļauj naudas atmazgāšanu Latvijā BNS 12/12/01 Likumdošanas nepilnību dēļ Latvija var kļūt par drošu vietu organizētās noziedzības grupējumiem, kuri mēģina atmazgāt nelikumīgi iegūtu naudu Vācijas markās un Francijas frankos pirms eiro ieviešanas skaidras naudas norēķinos. Kriminālie grupējumi var izvēlēties Latviju par centru savām aktivitātēm, jo iebraucējiem no ārzemēm ir atļauts ievest Latvijā skaidru naudu neierobežotā daudzumā, secina Francijas ziņu aģentūra AFP. Drīz pēc eiro ieviešanas apgrozībā nākamā gada 1.janvārī un eirozonas valstu nacionālo valūtu izņemšanas no apgrozības noziedzīgie grupējumi varētu mēģināt izvairīties no valūtas maiņas stingrās kontroles Rietumeiropā, izmantojot likumu nepilnības kaimiņvalstīs. Latvijas Bankas statistika liecina par lielāku ārvalstu valūtas apgrozību valstī. Dati rāda, ka ārvalstu valūtu depozīti bankās oktobrī pieauguši par vairāk nekā 11 miljoniem latu. Latvija, kas cer iestāties Eiropas Savienībā tās paplašināšanas pirmajā kārtā 2004.gadā, ir pievienojusies starptautiskajām konvencijām pret naudas atmazgāšanu, bet nav novērsusi minēto likumdošanas nepilnību. Pēdējos piecos gados Saeimā divreiz tika noraidīti ierosinājumi izdarīt likumu izmaiņas, kas pieprasītu deklarēt ievesto skaidro naudu un pierādīt tās likumīgu izcelsmi Nav ar ko samaksāt Brīvības pieminekļa atjaunotājiem Rīgas balss 12/11/01 Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds nolēmis pagaidām atlikt ziedojumu vākšanu laukuma izbūvei ap Brīvības pieminekli, jo fondam pašlaik jau tā pietrūkst apmēram 50 tūkstošu latu, lai norēķinātos par jau paveiktajiem darbiem. Turklāt fonda valdes locekļu vidū nav vienprātības par to, kādi būtu turpmākie fonda pastāvēšanas nosacījumi. Aizvadītās nedēļas nogalē Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda (BPAF) kopsapulcē tika nolemts pagaidām nelemt par Brīvības pieminekļa laukuma veidošanu, jo vispirms nepieciešams pabeigt darbu pie grāmatas izdošanas par pieminekli. Grāmatu "Brīvības piemineklis. Tautas celts un aprūpēts" iecerēts izdot līdz Draudzīgā aicinājuma dienai 28. janvārī, tomēr šobrīd radusies nesaprašanās par tās pēdējo, trešo nodaļu, kuras tapšanā piedalās BPAF priekšsēža vietnieks R. Aide, jo darbs ir aizkavējies par vairākiem mēnešiem. Grāmatā paredzētas trīs nodaļas, taču šobrīd vēl norisinās darbs pie pēdējās nodaļas, kurā stāstīts par nule kā pabeigto restaurāciju. Grāmatas tirāža - 5500 eksemplāru, izmaksa - apmēram 30 000 latu. A/S "Ventspils nafta" ir piekritusi nopirkt grāmatas eksemplārus, ko dāvinātu Latvijas skolām, kas izmaksās apmēram 10 000 latu. Savukārt par pieminekļa laukuma izbūvi BPAF nav vienota viedokļa. Fonda statūtos nav paredzēts kādu tieši laukumu izbūvēt. Fonda priekšsēdis R. Bulte uzskata, ka tai ir jābūt granīta sienai, kādu bija iecerējis Zāle un Stalbergs, taču "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde" uzskata, ka nav jābaida rīdzinieki ar granīta sienām, bet ka jāveido konkurss laukuma apbūvei. BPAF locekles Maijas Sinkas viedoklis ir tas, ka "sabiedrībā var izcelties konfrontatīvs stāvoklis pieminekļa sakarā". Atbalsta ieceri pārbedīt kompartijas veterānus BNS 12/10/01 Rīgas domes Kapu konsultatīvā padome piektdien atbalstīja ieceri pārbedīt 400 Brāļu kapos apglabāto Padomju Savienības komunistiskās partijas veterānu mirstīgās atliekas Matīsa kapos, ziņo BNS. Lūgumu par partijas veterānu pārbedīšanu izteikusi Latvijas Sociālistiskā partija, kas arī gatava finansēt piemiņas vietas izveidi Matīsa kapos netālu no Komunāru sienas. Mirstīgās atliekas pirms pārbedīšanas kremēs. Šo ieceri jau jūlija sākumā atbalstīja domes komunālo jautājumu komiteja. Komiteja Matīsa kapos paredzēja izveidot memoriālo sienu, kurā apglabātu urnas ar PSKP veterānu mirstīgajām atliekām. Memoriālajā sienā varētu iekļaut arī līdzšinējo 1905. gada revolūcijas upuru piemiņas sienu. Paredzēts, ka tie piederīgie, kas vēlēsies savus tuviniekus apglabāt citur, varēs līdz gada beigām pieteikties domē. Ja piederīgie apliecinās, ka piekrīt pārbedīšanai Matīsa kapos vai nepieteiksies, mirstīgās atliekas pārbedīs Matīsa kapos. Lēmumu par PSKP veterānu pārbedīšanu 1993. gadā pieņēma Augstākā padome. Latvijas tēla veidošanu kavē finansu trūkums LETA 12/12/01 Līdz šim Latvija nav atradusi naudu nopietnas tēla veidošanas kampaņas īstenošanai, šādu viedokli laikrakstā "Dienas Bizness" pauž Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš. Viņš uzsver, ka Latvijas tēla veidošanu kavē arī stratēģijas trūkums. Kalniņš norāda, ka Latvijas Institūta gada budžets ir 90 000 latu, bet nopietnas sabiedrisko attiecību firmas algošana vienu mēnesi varētu izmaksāt tikpat. "Igaunija sava tēla veidošanai ir atvēlējusi 1,43 miljonus latu. Tēla veidošanas sākumposmā tā būtu normāla summa arī Latvijai", raksta Kalniņš. Kalniņš uzsver, ka Latvijas tēla veidošana ir process, kas šobrīd tiek sākts "pilnīgi no nulles", tādēļ tam ir nepieciešami lieli naudas resursi. Pēc viņa vārdiem, īpaši nozīmīgi ir ieguldīt naudu tēla veidošanā 2002. gadā, kad Latvijai sevi vajadzēs prezentēt Eiropas Savienībai. Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē līdztekus līdzekļu trūkumam kavē arī tas, ka tēla veidošana līdz šim bijusi uzticēta vairākām institūcijām, kuras savstarpēji savu darbību nekoordinē. "Šobrīd beidzot ir noticis fakts, kuru mēs gaidījām jau vairākus gadus - izveidota Latvijas ārējā komunikācijas tēla veidošanas vadības grupa", raksta Kalniņš. Tomēr viņš uzver, ka galvenā problēma valsts tēla veidošanā joprojām ir apstāklī, ka nav izstrādāta vienota stratēģija tēla izveidē. Sociālisti nēsās nozīmītes un studēs marksismu - ļeņinismu LETA 12/08/01 Latvijas Sociālistiskās partijas 7.kongresa delegāti būs pirmie, kuri saņems nozīmīti - sarkanas krāsa stilizētu neļķi uz gaiši sudrabota metāla pamata, šodien kongresā paziņoja LSP priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks. Rubiks informēja, ka ir sagatavota mācību programma, kura ļaus sociālistiem apgūt marksismu - ļeņinismu, kā arī dialektisko un vēsturisko materiālismu. Rubiks uzsvēra, ka šāda nepieciešamība radusies, jo partijā iestājušies daudzi gados jauni cilvēki, kuri "nemaz nezina vai pavisam maz zina par materiālistiskā pasaules uzskata teorētiskajiem pamatiem." Rubiks paziņoja ka 8.Saeimas vēlēšanās LSP startēs apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) sarakstā, un savā priekšvēlēšanu programmā akcentēs ekonomiskos jautājumus. LSP lozungs būs - "Darbu - visiem! Tiesības cilvēkam, nevis naudai." LSP arī centīsies panākt, lai Latvija nepievienotos NATO, lai Latvijas teritorija, gaisa telpa un ūdens akvatorija būtu brīva no kodolieročiem, kā arī no ķīmiskajiem un bakterioloģiskajiem ieročiem. Rubiks uzskata, ka ir jāatceļ, viņaprāt, netaisnīgais Latvijas Komunistiskās partijas aizliegums. Liepājā dala Spīdolas balvas Diena 12/10/01 Par 2001.gada izciliem sasniegumiem Latvijas kultūrā, zinātnē un mākslā svētdien Liepājas teātrī tika pasniegta Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva — jau devīto reizi kopš prestižās godalgas nodibināšanas. Režisoram Viesturam Kairišam balva piešķirta par Mocarta operas Burvju flauta, Māras Zālītes drāmas Margarēta un Ingas Ābeles drāmas Tumšie brieži režiju un par spēlfilmu Pa ceļam aizejot. Humanitārajās zinātnēs laureāti ir neparasts radošais kolektīvs, "augsts ventspilnieku potenciāls, kuplināts ar Rīgas kadriem" (Ventspils domes izpilddirektora vietnieces Ramonas Umblijas raksturojums), vēsturnieki un mākslinieki, kuri veidojuši Ventspils muzeja ekspozīcijas zinātnisko koncepciju un vizuālo un tehnisko risinājumu. Šī grupa izveidojusi XXI gadsimta muzeja digitālo ekspozīciju senajā Livonijas pilī. Balva ir pamudinājums ne vien Ventspils muzeja, bet arī citu Latvijas muzeju attīstībai. Ekonomikas zinātnē un tautsaimniecībā godalgota ekonomikas zinātņu doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte par publikāciju sēriju žurnālā Kapitāls, par pētījumu Tūrisms Latvijā, akadēmiskajām publikācijām ārzemju izdevumos un aktīvu ekonomisko procesu vērtēšanu dažādos masu saziņas līdzekļos. Otra balva — Latvijas Universitātes profesoram, Tautsaimniecības institūta direktoram Robertam Škaparam par grāmatu Mikroekonomika un par mācību un zinātniskajām publikācijām. Spīdolas balvu fondu veido sponsoru dotie līdzekļi. Balvas lielums ir 5000 latu. Kardināls Pujats piedalās Gardas konkursā Diena 12/11/01 Piedaloties apgāda Vieda rīkotajā konkursā Latvija bez homoseksuālisma, Katoļu baznīcas arhibīskaps kardināls Jānis Pujats vēloties mainīt sabiedrības viedokli par homoseksuālismu kā normālu parādību, jo uzskata, ka tas ir netikums, kas izskaužams, cilvēkam nopietni ar sevi strādājot. J.Pujatu konkursā piedalīties nav atturējušas Viedas un tā vadītāja Aivara Gardas pēdējā laika aktivitātes, aicinot Latviju uz dekolonizāciju un savu vēlmi izsakot arī vēstulē Eiropas Savienības paplašināšanas komisāram Ginteram Ferhoigenam. Kardināls norobežojas no Viedas pārējām aktivitātēm, arī no A.Gardas aizraušanās ar Dzīvās ētikas mācību un kristīgās baznīcas noliegšanas, taču atzīst, ka viņa viedoklis par homoseksuālismu pilnībā saskan ar A.Gardas un Viedas uzskatu. "Vismaz vienā punktā mums ir saskaņa, par citiem mēs nerunāsim," Dienai pirmdien sacīja J.Pujats. "Homoseksuālisms ir skandaloza lieta, netikums, un ļaunumu baznīca nevar pieņemt, pret to ir jācīnās," sacīja J.Pujats, norādot, ka, viņaprāt, homoseksuālisms ir praktizējot iegūts netikums līdzīgi kā smēķēšana, dzeršana un narkomānija. Kaut arī baznīca pēc savas būtības ir garīga institūcija, kam līdzīgi kā psihoterapeitam būtu jāaicina uz iecietību un sapratni, cilvēkiem sniedzot mierinājumu grūtos dzīves brīžos, J.Pujats uzskata, ka ar homoseksuālisma ļaunumu baznīca nevar samierināties. "Dievs iznīcināja veselu pilsētu Sodomu tieši šo grēku dēļ, un evaņģēliju baznīca nemainīs," ir pārliecināts kardināls, nepieļaujot domu, ka, laika gaitā mainoties sabiedrības izpratnei par minoritātēm, arī baznīca varētu pieņemt homoseksualitāti, to nenosodot. Tomēr kardināls nenoliedz, ka baznīca varētu "bez vārda runas" dot grēku piedošanu tiem homoseksuāļiem, kas grēkus nožēlo. Tikai pagaidām vēl kardināla praksē neviens šāds gadījums neesot bijis. "Varbūt viņi nāk uz baznīcu, bet par savu grēku nestāsta," spriež J.Pujats. Aizsardzības ministrija nocietināsies Rīgas balss 12/11/01 Nākamā gada Aizsardzības ministrijas budžetā paredzēti 290 000 latu, kuri tikšot tērēti tā dēvēto drošības prasību ievērošanai. Aizsardzības ministrija ieplānojusi šīs naudas summas ietvaros ministrijas ēku padarīt par triecienneieņemamu. Proti, ministrijas ēkas logu stikli tikšot pārklāti ar īpašu triecienizturīgu plēvi. Iecere logus padarīt par triecienizturīgiem drošības jautājumu darba grupai prātā ienākusi jau 2000. gadā. Preses sekretārs piebilda, ka līdzekļu "logu uzlabošanai" paredzēšana nākamā gada budžetā saistīta gan ar NATO drošības prasībām, gan 11. septembra teroristiskajiem notikumiem ASV, gan ar 25. novembra rītā notikušo incidentu pie Aizsardzības ministrijas. Torīt tika atklāts, ka Aizsardzības ministrijas logs ir divās vietās cauršauts. Krievijas Valsts domes deputāti sašutuši par "Latvijas reklāmu" LETA 12/12/01 Krievijas televīzijas kanāls RTR 28.novembrī sērijā "Bijusī savienība" demonstrēja dokumentālu filmu par Latviju. Tajā iekļautas gan intervijas ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un aktrisi Viju Artmani, gan arī stāstīts par latviešu leģionāru likteņiem. Krievijas Valsts domes deputāti pazīstamā krievu žurnālista Alekseja Deņisova veidoto filmu uzskata par galēji tendenciozu. Kā raksta "Vesti Segodņa ", Valsts Domes NVS un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu lietu komiteja nolēma šo nostāju paust oficiāli un sagatavoja paziņojuma projektu, kurš tiks apspriests pēc filmas noskatīšanās domē. Deputāti ir sašutuši par to, ka Deņisovs tā vietā, lai stāstītu par "tautiešu patieso stāvokli Latvijā", ir izvēlējies parādīt vienīgi "krievu biznesmeņu ģimenes dzīvi". Paziņojuma projektā teikts, ka filmas autori nav skāruši "kliedzošās problēmas" - nepilsoņu lielo skaitu, krievu iedzīvotāju sociāli - ekonomisko diskrimināciju, valodas tiesību ierobežošanu. "Vesti Segodņa" vēstī, ka deputātus īpaši aizskāris "garais stāsts par SS leģiona un tā pārstāvju vēsturi ". Savukārt antihitleriskās koalīcijas cīnītāju stāstu filmā nav bijis, un šie cilvēki, pēc deputātu teiktā, tiek krimināli vajāti un viņiem atņemti visi atvieglojumi. Valsts dome no RTR vadības pieprasījusi filmas kopiju. Filmas noskatīšanās domē paredzēta ceturtdien, 13. decembrī. Iļģiem divdesmit NRA 12/12/01 Ilģu koncerts trešdien Lielajā ģildē bija Iļģu 20 gadu jubilejas svinības. Iļģi šobrīd ir Ilga Reizniece, Māris Muktupāvels, Gatis Gaujenieks, Egons Krobergs, Vilnis Strods, Mikus Čavarts. Iļģi kādreiz bijuši arī Zane Šmite, Biruta Ozoliņa, Irēna Matisone, Guntis Gabrānovs. Šo gadu laikā ir pārtapusi Iļģu muzicēšanas forma un izteiksme, bet saglabāta pamatdoma – būt starpposmam starp miesu un dvēseli, starp seno dziesmu un mūsdienu klausītāju. Vārds iļģi, nākdams no Kurzemes puses, nozīmē – veļi. No autentiskās tautas dziesmas līdz šogad ierakstītajai oriģinālkompozīcijai – mūzikai izrādei Spēlēju, dancoju. Iļģi pārsteidza 80. gados, kad it kā protestējot tika meklēts pēc iespējas dziļāk tautas gara mantās un muzicēts pēc iespējas autentiskāk. Iļģi toreiz nebija vieni, bet aizsācēji gan. Deviņdesmito gadu vidū ieskandinot vienu no folkloras festivāliem Baltica, Iļģi pārsteidza ar mūziku, kas balstīta tautas mūzikā un uzdrīkstējās pateikt, ka šo muzicēšanas virzienu varētu saukt par postfolkloru. Bija jāpaiet vēl dažiem gadiem, līdz mūziķi atrada un nostabilizēja šo post virzienu, kas plašāk pazīstams kā world music. Nākamais solis – tautas mūzikas, oriģinālkompozīciju un Raiņa dzejas sakausējums skaņās izrādei Spēlēju, dancoju, kas rudenī tika izrādīta Bolderājas cietoksnī. Divdesmitās gadskārtas svinību gads Iļģu dzīvē bijis bagāts ne tikai ar jaunas mūzikas meklējumiem, bet arī koncertdzīvē, šogad muzicēts Amerikā, Ķīnā, Norvēģijā, Somijā, Krievijā, Zviedrijā, Austrijā. Divdesmit pirmais nāks ar retrospektīvu dubultalbumu, un tepat jau dīžājas arī Spēlēju dancoju disks. Rīgas jubilejas videoversijas NRA 12/08/01 Aģentūra "Rīga 800" sadarbībā ar Latvijas Televīziju izdevusi četru videokasešu kopu Rīga dzied. Videoversijās iekļauts materiāls no emocionāli visbagātīgākās un krāšņākās Rīgas 800 gadu jubilejas svētku zonas Rīga dzied norisēm 2001. gada 18. augustā. Viena no četrām videokasetēm veidota kā skanīgāko un pazīstamāko dziesmu izlase, pārējās trīs atspoguļo svinību zonas pasākumu norisi hronoloģiskā secībā. Tuvākajā nākotnē tiks izdotas arī videoversijas par svētku zonām Rīga dejo, Rīga skatās kumēdiņus un Rīgas dzimšanas dienas ballīti bērniem, kā arī Hermaņa Brauna fonda rīkotā koncertcikla Pilsētai un pasaulei galā koncerta ieraksts Latvijas Nacionālajā operā 2001. gada 19. augustā. Jau izdodot skaņas un gaismas uzveduma Sapnis par Rīgu videoversiju, Aģentūra "Rīga 800" aizsāka darbības nākamo posmu – veidot materiālus par Rīgas jubilejas notikumiem. Pirmie ir videomateriāli, nākamgad varētu būt arī atklātnes, fotoalbumi, kinodarbi. Laiks ir visai dīvains. Kāpēc? Tāpēc, ka visu laiku pieturas auksts, taču pa starpu dažas dienas pēkšņi paliek silts – temperatūra lēkā augšā, lejā... Nu un ceturtdien laikam bija auk- stākā diena visā nedēļā – pat Rīgā dienā bija -14oC. Bet nedēļas nogale atkal tiek solīta siltā- ka... un sniedziņa vēlarvien kā nav tā nav. Tāpēc slēpot mēs nevaram, bet toties slidot gan! Ie- las visu laiku ir slidenas, jo, kad ir “siltās” dienas – gaiss ir mitrs, bet tad nākama- jā dienā piesalst. Bet tā kā pa ielām nav ieteicams slidināties, tad labāk apmeklēt slido- tavas, kādas Rīgā ir vairākas. Anda