K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 226: 2001. g. 22. - 28. decembris Prezidente Latvijas iedzīvotājiem novēl gaismu, mīlestību un mieru BNS 12/25/01 Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga Ziemassvētku uzrunā Latvijas televīzijā teica: "Es novēlu Jums visiem, lai Ziemassvētku gaisma, mīlestība un miers atrod vietu Jūsu ģimenēs, Jūsu mājokļos, Jūsu sirdīs un pavada Jūs visu šo gadu līdz nākamajiem Ziemassvētkiem." "Ir atkal Ziemassvētki, un mēs svinam gaismas uzvaru pār tumsu, garīguma uzvaru pār vielisko, mīlestības uzvaru pār naidu, un ne tikai pār naidu, bet arī vienaldzību. Ziemassvētkos mēs atceramies, ka Dievs tik ļoti pasauli mīlēja, ka sūtīja savu vienpiedzimušo dēlu, lai dotu mums pestīšanu." Vīķe - Frieberga sacīja, ka, pēc evanģēlija, Bētlemē, kur Jēzus bērnam vajadzēja piedzimt, nebija mājokļa, viņam nebija, kur palikt: "Vai tie bija grezni mājokļi, vai vidēji, vai pieticīgi, bet visi bija vajadzīgi katram priekš sevis paša, un nevienam citam tur nebija vietas, ieskaitot Dieva dēlam. Un vienīgā vieta, kas brīva, bija kūtī blakus vērsim un ēzelītim. Un bērns tika ielikts silītē uz salmiem." Prezidente retoriski jautāja, kas notiktu šodien, ja Dieva dēls atkal būtu gatavs piedzimt vieliskā pasaulē, ja vārds būtu gatavs kļūt miesa? "Vai mēs būtu tam gatavi, vai mēs spētu atrast mājokli, kur viņam mitināties? Man šķiet, ka mēs tāpat katrs kā vērsis iejūdzies, dzenot savas dzīves vagu, nesot savus ikdienas grūtumus un smagumus, stāvētu tur blakām un vienaldzīgi noraudzītos. Vai atkal kā ēzelītis savā spītībā, savā paštaisnībā ar nocietinātu sirdi mēs nespētu izprast, ka mums blakus ir gatavs notikt brīnums. Bet, ja mēs spētu sagatavot šo vietu savā sirdī un nevis domātu par to, kā dzīvē atrast kaut kādu sili, pēc iespējas dziļāku un platāku, pie kuras baroties, bet mazu vietiņu, mazu silīti atbrīvotu katrs savā sirdī un ieliktu mazu salmu saujiņu labestības un labas gribas, un atvērtības, - tad arī šodien gars var tapt miesa," sacīja viņa. Prezidente sacīja, ka tajā brīdī, kad no sirds cilvēks jūt pret citu to pašu mīlestību, ko pret sevi vai savu tuvāko, tad ir tas brīdis, kad atveras debesis, kad eņģeļi sāk dziedāt, kad atspīd Bētlemes zvaigzne. Tad cilvēks jūt, ka Jēzus ir nācis pasaulē atgādināt, ka katrs mēs esam Dieva bērns, un dievišķā mīlestība mums pieder, bet ir tai jāsagatavo vieta, ir jāspēj to uzņemt savā sirdī. Svarīgās jomās valdība strādājusi par lēnu Diena 12/28/01 Šā gada laikā Latvija ar daudzu svarīgu likumu pieņemšanu un ieviešanu ievērojami pietuvojusies uzņemšanai Eiropas Savienībai un NATO, par ko saņēmusi pozitīvu atzinumu no starptautiskās sabiedrības. Taču, pārskatot pirms pusotra gada parakstīto valdības deklarāciju, redzams, ka virkni valsts iekšējai attīstībai ne mazāk būtisku lēmumu arī šī valdība atstājusi tikai solījumu līmenī. Dažādi iemesli kavējuši pieņemt būtiskākos korupcijas novēršanas likumus, par spīti daudzajiem mēģinājumiem uz vietas stāvējusi lielo uzņēmumu privatizācija, haoss un nevienlīdzība joprojām valda ierēdņu atalgojumā, pārāk lēni notikusi pašvaldību reforma un bez acīmredzamas virzības palikusi reģionālā politika. Premjers Andris Bērziņš (Latvijas ceļš), Dienas lūgts izvērtēt nepadarītos darbus, tomēr pauda pārliecību, ka "nav pamata kaisīt pelnus uz galvas", jo daudzi augšupejošie makroekonomiskie rādītāji liecinot par valsts attīstību. Tieslietas un korupcijas novēršana ir viena no galvenajām jomām, kur gan pašmāju eksperti, gan Eiropas Komisija saskatījusi pārāk lielu vilcināšanos un gribas trūkumu. Tapšanas stadijā ir jaunais kriminālprocesa likumprojekts un, lai gan A.Bērziņš pagājušonedēļ solīja, ka uz Saeimu tas tiks nosūtīts janvāra beigās, darba grupa valdībai ceturtdien ziņojusi, ka Ministru kabinetā saskaņoto likumprojektu varēs iesniegt ne ātrāk kā martā, turklāt bez iestrādātiem ekspertu un sabiedrības viedokļiem. Jāatgādina, ka darbs pie projekta tika sākts jau pirms desmit gadiem, bet pērn februārī tika atzīts, ka kriminālprocesu tas nevienkāršos, tāpēc jāraksta pavisam jauns variants. Divi gadi tik sarežģīta likuma izstrādei nav ilgs laiks, uzskata premjers, norādot, ka šajā gadījumā svarīgāka ir tā kvalitāte. Likuma izstrādātāji uzskata, ka pie vislabvēlīgākās situācijas tas spēkā varētu stāties 2003.gada vidū vai 2004.gada sākumā. Vairāku gadu vēsture ir arī solījumam pieņemt īpašuma sākumdeklarēšanas likumu. Likumprojekta pēdējais variants beidzot sasniedzis arī valdību, kas to nesen atdeva Tieslietu ministrijai precizēšanai, taču vairāki pretkorupcijas speciālisti norādījuši, ka ar tā ieviešanu būtiskākais korupcijas izskaušanā netiks atrisināts. Pozitīvs vērtējums pēdējā laikā pausts padarītajam valsts pārvaldes jomā, galvenokārt uzteicot vairāku jauno likumu pieņemšanu. Tomēr nesenais EK progresa ziņojums vēlreiz atgādināja valdībai jau labi zināmo — bez valsts pārvaldē strādājošo algu reformas tās kvalitāti uzlabot nav iespējams. A.Bērziņa vadītās valdības deklarācijā vienotu algu sistēmu tika solīts izstrādāt līdz 2001.gada janvārim, taču attiecīgie valdības noteikumi valdībā tika iesniegti tikai šomēnes un arī tad ministri tos atzina par precizējamiem. Lai gan līdz šim norādīts, ka jaunās kārtības izstrāde prasa vairāk laika, A.Bērziņš Dienai atzina, ka reforma nav pieņemta naudas trūkuma dēļ. Taču tās daļēja ieviešana noteikti sākšoties ar nākamā gada jūliju, jo, pēc A.Bērziņa teiktā, "nav normāli, ka dažās ministrijās kadru mainība ir 30%". Tomēr premjers nespēja pateikt, kur šim mērķim tiks rasti līdzekļi. Nākamā gada budžetā valdība reformai līdzekļus neparedzēja, bet A.Bērziņš pieļāva, ka līdzekļus varētu iedalīt, grozot budžetu, vai arī veikt reformu esošā algu fonda ietvaros. Kritiku par pārāk lēno administratīvi teritoriālās reformas gaitu premjers uzskata par nepamatotu, jo novadi veidojoties "ar skubu un pietiekami strauji", turklāt valdība esot devusi pozitīvu impulsu, piedāvājot apvienošanās kritērijus un konkrētu modeli. Citādi domā īpašu uzdevumu ministrs Jānis Krūmiņš, kurš pirms nedēļas Dienai sacīja, ka reforma norit neapmierinoši lēni. Jānorāda, ka šā gada laikā apvienoti tikai trīs novadi un vēl vairāki iesnieguši apvienošanās projektu pieteikumus. Līdz šim arī nav sasaukta ārkārtas Saeimas sēde — to ātrākas reformas nepieciešamības skaidrošanai ierosināja J.Krūmiņš un premjers atbalstīja. Jautādams, "vai tad mēs esam vainīgi, ka neviens nenāk pirkt mūsu Kuģniecību?", premjers valdības vainu nesaskata arī faktā, ka par spīti optimistiskajiem termiņiem, kas ierakstīti deklarācijā, kavējas Latvijas kuģniecības (LK) un pārējo atlikušo uzņēmumu privatizācija. Kā Diena rakstīja, nupat apstiprināti jau ceturtie LK privatizācijas pamatprincipi, bet visi iepriekšējie, amatpersonu strīdu pavadīti, pozitīvu rezultātu nav devuši. Deklarācijā atrodami arī vairāki citi uzdevumi, kuri izpildīti ar ievērojamu kavēšanos vai joprojām palikuši tikai teorētiski, bet A.Bērziņš, to skaidrodams, uzsver, ka "valdības deklarācija ir labo nodomu uzskaitījums", kurā dzīve ienesot savas korekcijas. Būtiskāk esot tas, ka kopumā ekonomika gan pērn, gan šogad esot attīstījusies un uzlabojušies tādi rādītāji kā darba samaksa, nodarbinātība, investīcijas vai ražošanas pieaugums. Premjers Andris Bērziņš par valdības darbu: "Nav nekāda pamata vīt lauru vainagu ap galvu un nav nekāda pamata kaisīt sev pelnus uz galvas". Draud pieprasīt valdības demisiju NRA 12/22/01 Latvijas valsts un Lattelekom investora Tilts Communication iecerētais mierizlīgums izskatās pēc afēras, ar kuru tiktu īstenota slepena Lattelekom privatizācija, – uzskata Egils Baldzēns un Ingrīda Ūdre. Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas bijušajiem priekšsēdētājiem jautājumā par Lattelekom jumta līgumu I. Ūdrei un E. Baldzēnam radušās aizdomas, ka valdība, izmantojot konfidencialitātes statusu tiesas procesā ar Lattelekom investoru Tilts Communication, mēģina noslēgt sabiedrībai neizdevīgu līgumu un slepeni privatizēt Lattelekom. Ja šāds līgums tikšot parakstīts, būšot ne tikai parlamentārā izmeklēšana, bet arī demisijas pieprasījums visai valdībai, – apgalvoja E. Baldzēns. Jaunās frakcijas priekšsēdētāja I. Ūdre un Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšsēdētājs E. Baldzēns un nosodīja lielo slepenību šajā tiesas procesā, viņš uzskata: šādai konfidencialitātei nav nekāda likumīga pamata. E. Baldzēns sūdzējās, ka pat deputātiem liegts uzzināt situāciju un iespējamo mierizlīgumu. Abi deputāti uzskata – tiesas procesā, kurā Tilts Communication pieprasa kompensāciju par Lattelekom monopoltiesību termiņa saīsināšanu, patiesībā investoram būtu pašam jāmaksā Latvijas valstij par jumta līguma nepildīšanu. Viņi pauda neizpratni, kāpēc valdība nemēģina savus pretargumentus pamatot ar skaitļiem par to, cik lielus zaudējumus Tilts Communication nodarījis, nepildot līgumu. Iecerētais mierizlīgums, kurā, pēc neoficiālas informācijas, par 40–50 miljoniem ASV dolāru plānots atdot pa pieciem procentiem valstij piederošo Latvijas Mobilais telefona (LMT)un Lattelekom akciju, viņuprāt, izveidotu supermonopolu. Somijas kompānija Sonera, kurai pieder 90% Tilts Communication akciju, tā iegūšot pilnīgu kontroli pār abiem šiem uzņēmumiem. I. Ūdre un E. Baldzēns uzskata, ka tas būtu neizdevīgi sabiedrībai un apdraudētu trešā mobilo sakaru operatora ienākšanu, kā arī Tele 2 iespējas pilnvērtīgi konkurēt. Telekomunikāciju asociācijas viceprezidents Jānis Siliņš uzskata, ka piecu procentu Lattelekom un LMT akciju atdošana par zemu samaksu vēl neesot viss. Viņaprāt, tā ir leduskalna redzama daļa, un mierizlīgumā varētu būt citi sabiedrībai neizdevīgi noteikumi un slepenas vienošanās. I. Ūdre min, ka faktiski Lattelekom (Apollo) vēl ir ekskluzīvas tiesības arī uz interneta pakalpojumu sniegšanu. Tātad Sonera kontrolētu fiksēto un mobilo telekomunikāciju jomu, gan arī interneta pakalpojumus. Veicina nelielā biznesa attīstību NRA 12/27/01 Latvijas Unibankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārstāvji pagājušajā nedēļā parakstīja līgumu par kredītlīnijas atvēršanu, kas paredzēta mazā un vidējā biznesa attīstībai Latvijā. Kredītlīnija atvērta, īstenojot mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmu. Ar Latvijas komercbankām ERAB sadarbojas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Mazā un vidējā biznesa uzņēmumu atbalsta programma, kas tiek finansēta no PHARE līdzekļiem, tika sākta 1999. gadā, ERAB sadarbojoties ar Eiropas Komisiju. Programmas mērķis ir atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, ar vietējo finansu institūciju starpniecību nodrošinot tiem pieeju finansu resursiem. ERAB tika izveidota 1991. gadā, lai veicinātu Centrāleiropas un Austrumeiropas, kā arī NVS valstu centralizēti plānoto ekonomiku pāreju uz tirgus ekonomiku. Tās īpašnieki ir 60 valstis, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Kopiena. PHARE programma patlaban ir galvenais veids Eiropas Savienības finansiālajai un tehniskajai sadarbībai ar Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm. PHARE programmas gada budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro. Parādus no slimokases atgūst izredzētās aptiekas NRA 12/22/01 Ar tiesāšanās mēģinājumu Rīgas novada slimokases (RNSK) iekrāto parādu gandrīz 70 000 latu apmērā izdevies atgūt 23 vienam īpašniekam piederošām Rīgas aptiekām. Pārējo aptieku liktenis joprojām neskaidrs. Latvijas Aptiekāru asociācijas prezidentam Guntim Belēvičam piederošās aptiekas no SIA Mēness aptieka, SIA Uni aptieka un SIA aptieka "Saule", iesniedzot tiesā prasību par parādu piedziņu no RNSK, bija panākušas, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa liek Valsts kasei kā prasības nodrošinājumu apķīlāt RNSK kontus par 69 481 latiem. Slimokase vakar rīkojās zibenīgi; parāds G. Belēviča aptiekām nekavējoties samaksāts, nauda pārskaitīta, aptieku īpašnieks pierunāts prasību atsaukt. Kā informēja RNSK preses sekretāre Egita Diure, panākts mierizlīgums ar aptiekām, un tiesa jau nolēmusi noņemt kontu apķīlājumu. Slimokase tā rīkojusies nevis bailēs no tiesāšanās, bet tādēļ, lai neiesaldētu veselības pakalpojumu apmaksai domāto naudu uz ilgu laiku. Gada beigās Valsts kasē palikusī nauda nonāk atpakaļ budžetā, un atgūt to var tikai nākamā gada beigās ar budžeta grozījumiem. Citā situācijā RNSK iesniegtu blakussūdzību. Taču aptiekām samaksāts no citiem pakalpojumiem domātās naudas, un līdz gada beigām naudas pietrūks arī citur. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra (VOVAA) joprojām RNSK nav pārskaitījusi 1 189 000 latu no 2001. gada līgumā paredzētās summas. Tukšām rokām palikušas pārējās no aptuveni 170 RNSK līgumaptiekām, kurām tagad RNSK ir parādā kopumā ap 630 000 latu. Par spīti CNS aptiekas paziņojumam par kompensējamo zāļu izsniegšanas pārtraukšanu, aptiekas nekādām protesta akcijām negatavojas. Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidents Aigars Eniņš informēja, ka LFB pārstāvēto aptieku vadītāji gatavojas tikties ar Latvijas zāļu lieltirgotāju asociāciju, lai analizētu radušos situāciju, – slimokases parādu dēļ aptiekas savukārt ir parādā lieltirgotājiem. Taču pagaidām tiek gaidīta VOVAA un Rīgas domes vienošanās. Laika ir maz, jo aptiekām nav skaidrības arī par nākamā gada līgumiem, ar Rīgas aptiekām nav noslēgts neviens līgums par bezmaksas zāļu izsniegšanu no 1. janvāra. VOVAA direktore Ināra Bluķe solījusi vienošanās nenoslēgšanas gadījumā slēgt tiešos līgumus ar aptiekām. Taču, ja par parādiem galu galā neviens atbildību neuzņemsies, arī pārējās aptiekas, visticamāk, tiesāsies. Kā informēja VOVAA sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Egita Pole, līdz 28. decembrim tiks lemts par nosacījumiem, ar kādiem tiks pagarināts aģentūras līgums ar RNSK. Lai gan bija plānots to pagarināt tikai uz mēnesi, tagad tiek pieļauta iespēja līgumu pagarināt līdz 1. aprīlim. Šajā pārejas posmā darba grupai būtu jāizstrādā vairāki detalizēti rīcības plāni turpmākajai veselības aprūpes sistēmas organizēšanai galvaspilsētā. Vai veidosies jauna partija? Lauku avīze 12/27/01 Nākamā gada sākumā Saeimā varētu izveidoties jauna frakcija, jo daļa LSDSP deputātu nebūt nav samierinājušies ar Jura Bojāra vadības stilu. Pēc tam dumpinieki, iespējams, apvienosies jaunā kreisi centriskā partijā, kuras lokomotīves varētu būt tagadējais LSDSP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Egīls Baldzēns vai Jaunās frakcijas priekšsēdētāja, pagaidām bezpartijiskā Ingrīda Ūdre. Par šādām iespējām gan pagaidām tiek runāts tikai neoficiālā līmenī, taču informācijas patiesumu apliecina tas, ka tā nāk no dažādiem savstarpēji nesaistītiem avotiem. LSDSP frakcijā patlaban ir vismaz pieci cilvēki, kuri gatavi veidot jaunu frakciju un politisko spēku, ja vien, kā sacīja Saeimas deputāts Rišards Labanovskis, "Bojārs pēkšņi nemainīs savu vadības stilu". Patlaban partijas priekšsēdētāja pretinieku pacietība esot gandrīz izsmelta, tāpēc sākts darbs pie jaunas frakcijas platformas. Labanovskis uzskata, ka tas jādara tāpēc, ka LSDSP patlaban pievilta daļa vēlētāju, jo sevišķi tie, kuri balsojuši par Labanoviski vai Baldzēnu. Satversmes tiesa atzīst uzvārdu latviskošanu Diena 12/23/01 Satversmes tiesa (ST) piektdien atzina, ka valodas likums, kas paredz uzvārdu latviskošanu atbilst Satversmei un nepārkāpj cilvēka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Taču atzīstot, ka, latviskojot uzvārdu, tiek ierobežota cilvēka privātās dzīves neaizskaramība, ST iesaka valdībai jaunajās pasēs paredzēt iespēju, ka cilvēka uzvārds oriģinālrakstībā, tāpat kā latviskotais variants, rakstāms pases trešajā lapā līdzās citiem personas datiem. Šī bija pirmā lieta, kuru ST izskatīja pēc privātpersonas — Latvijas pilsones Jutas Mencenas prasības. J.Mencenas pārstāve juriste Jautrīte Briede šo spriedumu vērtē kā "Zālamana cienīgu". Proti, tiesa atzinusi, ka uzvārda latviskošana ir cilvēktiesību pārkāpums, taču valoda ir pietiekami būtiska vērtība, kuru aizskart nedrīkst. J.Mencena ir precējusies ar Vācijas pilsoni, uzvārdā Mentzen, taču sievietei pasē ierakstīts vīra uzvārda latviskojums, kas J.Mencenai sagādā grūtības ārpus Latvijas pierādīt, ka viņa ir sava vīra sieva. J.Briede norāda — valsts, latviskojot uzvārdus, pārkāpj cilvēka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo uzvārds pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) atzinuma ir neatņemama cilvēka privātās dzīves sastāvdaļa. Šo gadījumu vērtēs arī ECT, kas J.Mencenas sūdzību jau pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības. Lai gan ST spriedums ir daļēji labvēlīgs, J.Briede saka, ka sūdzība no Strasbūras tiesas atsaukta netiks. Vides jautājumi izšķirs celulozes rūpnīcas likteni Diena 12/23/01 Tikai pēc tam, kad būs novērtēta celulozes rūpnīcas projekta ietekme uz vidi, valdība varēs pieņemt galīgo lēmumu — vai maz celulozes rūpnīcas celšana ir iespējama. Ja lēmums būs par labu rūpnīcai, tiks arī noteikts, kādi nosacījumi tās celtniecības un darbošanās gaitā tai būs jāievēro. Jau vasarā Ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) valsts birojs iesniedza IVN programmu a/s Baltic Pulp, kas izveidota celulozes rūpnīcas projekta realizēšanai, un patlaban uzņēmuma algotie vides pētītāji, firma Estonian, Latvian&Lithuanian Environment, ir sākuši vides izpēti un gatavot darba ziņojumu IVN valsts birojam. Paredzams, ka tas varētu tikt pabeigts līdz nākamā gada oktobrim. Tikai pēc kārtējas sabiedriskās apspriešanas un iespējamo papildjautājumu izpētes tiks sagatavots noslēguma ziņojums, kas arī būs par pamatu lēmumam — vai no vides viedokļa šīs rūpnīcas celtniecība ir iespējama, piektdien presei atzina IVN valsts biroja direktors Jānis Avotiņš. Kā Dienai atzina darba grupas vadītājs sarunām ar ārvalstu investoriem Marģers Krams, patlaban notiek sarunas par investīciju nosacījumiem ar celulozes rūpnīcas celtgribētājiem. Pagaidām viņš neatklāja, kā norit sarunas par iespējamām koksnes piegādēm. Gala vienošanos par investīciju nosacījumiem iecerēts panākt līdz nākamā gada beigām. Rīgas mākslinieku grupaI mājas lapa NRA 12/22/01 Līdz ar izstādes Rīgas mākslinieku grupa atklāšanu šodien Valsts mākslas muzejs iepazīstinās ar savu jauno mājaslapu internetā www.vmm.lv. Mājaslapā varēs iegūt informāciju latviešu un angļu valodā par Valsts mākslas muzeja ēku un kolekciju vēsturi, ekspozīcijām, pirkumiem un nozīmīgākajiem dāvinājumiem, 2002. gada izstādēm, izglītojošām programmām muzejā, kas domātas dažāda vecuma un interešu grupu apmeklētājiem, muzeja simt gadu jubilejas programmu un kontaktinformāciju. Tekstu mājaslapai sagatavojusi Māra Lāce, Ginta Gerharde-Upeniece un Irēna Bužinska. Tekstus tulkojis Andris Mellakauls un Mārtiņš Zelmenis. Lapas dizainu izstrādāja mākslinieks Arvīds Alksnis. Mājaslapas izveidošanu finansēja Kultūrkapitāla fonds. Valsts mākslas muzejs šogad ir viens no populārākajiem muzejiem Rīgā, to apmeklējuši vairāk nekā 92 000 apmeklētāju. Rīgas mākslinieku grupa – Jēkabs Kazāks, Marta Skulme, Konrāds Ubāns, Niklāvs Strunke, Romāns Suta un citi mākslinieki – uzskatāma par radikālāko latviešu mākslinieku grupu 20. gadsimta sākumā, kas ar milzīgu pārliecību īstenoja laikmetīgos procesus, vienlaikus domājot par aktuālā un nacionālā vienotību. Izstāde kuru atklāj šodien, atspoguļo grupas radošo darbību tās pastāvēšanas laikā no Pirmā pasaules kara līdz 1940. gadam. Kristus ir dzimis pirmatskaņojums NRA 12/22/01 23. decembrī Lielajā ģildē pirmatskaņojums komponista Georga Pelēča Ziemassvētku oratorijai Kristus ir dzimis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Valsts kora Latvija izpildījumā, diriģents Māris Kupčs. Polifonijas pētnieka Georga Pelēča vārds saistībā ar komponēšanu tā krietnāk Latvijā ieskanējies šogad. Šogad bijuši jau seši viņa darbu pirmatskaņojumi, gaidāms septītais. Iepriekšējais pirmatskaņojums notika pagājušajā svētdienā – Latvijas Radio pasūtījuma darbs, kurš izskanēja Eiroradio tiešraidē, instrumentāls opuss kamerorķestrim Svētku tuvums. Labdarības pasākumi Ziemassvētkos DELFI 12/23/01 Rīgas domes sociāldemokrāti par pavasarī saņemtajām nepelnītajām prēmijām, kuras frakcija nolēma ziedot labdarībai, rīkoja Ziemassvētku pasākumu Rīgas bērniem, kas šogad aktīvi piedalījās bērnu tiesību aizsardzības darbā. Pasākums notika 13.decembra vakarā VEF Kultūras pils Sarkanajā zālē. Precīzas pasākuma izmaksas nav zināmas, jo bērniem pasniegtas dāvanu kartes, piešķirtas ekskursijas, un izmaksas būs zināms vēlāk. Latvijas organizācija "Glābiet bērnus" sava tradicionālā Devītā Bērnu Tiesību un Žēlsirdības Maratona ietvaros rīkoja vairākus pasākumus kopā ar ilggadējiem "Glābiet bērnus" atbalstītājiem. 19. un 20. decembrī 900 bērni no sociālā riska ģimenēm no visas Latvijas lauku novadiem tikās ar Salatēti, Sniegbaltīti un rūķiem Ziemassvētku Eglītē VEF Kultūras pilī. Viņi apmeklēja arī "Lido" Krasta centru un gleznu izstādi Pēterbaznīcā, pastaigājās pa Ziemassvētkiem saposto Vecrīgu. No 6.decembra līdz 20. decembrim "Coca - Cola" Ziemassvētku Karavāna ar dāvanām no "Glābiet bērnus", grāmatām no apgāda "Egmont Latvija" un "Jumava", saldumiem no SIA "Futurus Food" apciemja bērnus 12 Latvijas bērnu namos un Bērnu Republikāniskajā slimnīcā. Tirdzniecības centrs “Dole” darbinieki 13. decembrī apciemoja Baldones bērnunama iemītnieku un apdāvināja bērnus ar siltām ziemas drēbēm. UNICEF Latvijas nacionālā komiteja un viesnīca "Reval Hotel Latvija" 9. decembrī rīkoja akciju "Dāvāsim bērniem smaidu" UNICEF Starptautiskās bērnu televīzijas dienas ietvaros, kas Latvijā notika jau devīto reizi. Šajā dienā bērni kļūst par reportieriem, raidījumu vadītājiem un veidotājiem. Dienas noslēgumā bērnus priecēja Ziemassvētku ieskaņas labdarības koncerts, kurā piedalījās Arnis Mednis, Igo, grupa "Pienvedēja piedzīvojumi", Arnis Miltiņš un bērnu grupa "Tu un es", Zigfrīds Muktupāvels, Ieva Akurātere, Normunds Rutulis, grupa "Māsas". No 17. līdz 21. decembrim Torņa ielā 4, pie Jēkaba Kazarmām, notika ikgadējā Jēkaba Kazarmu Labdarības Ziemassvētku nedēļa. Ziemassvētku nedēļas laikā, Salatētis un viņa palīgi rūķi katru dienu no 14.00-15.00 gaidīja savus mazos draugus pie Jēkaba Kazarmām. Uz lielās skatuves Torņa ielā norisinājās svētku programma. Bērnu ierašanos uz svētkiem noorganizēt palīdzēja visi Jēkaba Kazarmu nomnieki, "Lietišķo sieviešu klubs", bērnu centrs "Čība", Inese Šlesere un Sol N. Bukingolts personīgi. Katru gadu Rīgas domes Kultūras pārvalde un pašvaldības kultūras iestādes rīko labdarības sarīkojumus sadarbībā ar Rīgas rajonu un priekšpilsētu Sociālās palīdzības dienestiem. Labdarības akcija "Aplaimo" tika uzsākta novembrī, un noslēgsies janvārī, kad par labdarības akcijas "Aplaimo" kontā ieskaitītajiem līdzekļiem tiks iegādāti datori ielas bērnu vajadzībām. Akcijas ietvaros "Rimi" veikalos ir izvietotās dāvanu kastes, kurās akcijas dalībniekiem ir iespēja ziedot pašu sarūpētās dāvaniņas ielas bērniem. Rēzeknes pilsētas izglītības pārvalde sadarbībā ar pilsētas pirmskolas izglītības iestāžu bērniem, vecākiem, skolotājām un SIA "Alba Ltd" rīkoja labdarības akciju "Ziemassvētku zvaigzne neaizmirsa savu solījumu atminēt un pārsteigt mīļus cilvēkus...". Akcijas nolūks ir arī radīt pirmskolas vecuma bērniem izpratni par līdzcietību, dāvināšanas prieku un sniegt morālu atbalstu slimajiem bērniņiem. Līdz 14.decembrim pirmskolas izglītības iestādēs tika organizēta mīksto rotaļlietu izgatavošana pirmskolas izglītības iestāžu grupās. Arī Eiropas Savienības Informācijas centrs sarūpējis Ziemassvētku dāvanas LETA Eiropas Komisijas delegācija Latvijā un Eiropas Savienības Informācijas centrs kā dāvana jauniešiem, sadarbības partneriem un ikvienam pirmsvētku nedēļā organizēja Ziemassvētku pasākumu ciklu ''Ziemassvētku dāvana''. Dzīvnieku veselības un aprūpes centrs 18.decembrī, rīkoja labdarības pasākumu "Četrkājaino draugu Ziemassvētki". Labdarības pasākuma ietvaros notika preses konference, kurā tika sniegts pārskats par Dzīvnieka veselības un aprūpes centra padarīto 2001.gadā un tā nākotnes plāniem. Sabiedriskā organizācija "Festivāla fonds" sestdien, 22. decembrī koncertzālē "Ave Sol" rīkoja "Īpašo Ziemassvētku eglīti" aptuveni 300 rūpju bērniem no bērnu namiem un sociālās aprūpes centriem, kā arī bērniem ar saskares problēmām. "Ave Sol" Ziemassvētku eglīte ir izgreznota ar bērnu izgatavotiem rotājumiem, un koncertzāles apmeklētājus tā priecēs visu svētku laiku. Sestdienas pasākumā priekšnesumus sniegs Jāzepa Mediņa mūzikas skolas audzēkņi un bērnu deju ansamblis "Sprīdītis". Sākas labdarības pasākumi "Dzimst piedošana un prieks" 16. decembrī ar koncertu Rīgas Doma baznīcā aizsākās trīs labdarības koncertu "Dzimst piedošana un prieks" pasākumi. Ieņēmumi no koncertu biļešu tirdzniecības telekompānijas LNT labdarības akcijas "Palīdzēsim mūsu bērniem elpot!" ietvaros tiks pārskaitīti Bērnu klīniskajai slimnīcai. Koncerti vēl notiks 23.decembrī plkst.19 Lutera evaņģēliski luteriskajā Torņakalna baznīcā, kā arī 25.decembrī plkst.16 Jaunajā Sv.Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Koncertprogrammā iekļautas Arņa Medņa, Valta Pūces, Aigara Grāvera un Uģa Prauliņa oriģinālkompozīcijas ar Kaspara Dimitera vārdiem, ko izpildīs Rīgas Doma zēnu koris, piedaloties Arnim Mednim, Agnesei, Jānim Stībelim, Julgī Staltei un Kasparam Dimiteram. Projekts "Dzimst piedošana un prieks" tapis, sekojot pērnā gada Ziemassvētku mūzikas albuma un koncertu "Tik klusa un svēta..." panākumiem. Zitas Errs baleta studijas audzēkņi koncertē bāreņiem Zitas Errs baleta studija sadarbībā ar Latvijas Bāreņu biedrību 21. decembrī Latviešu biedrības namā sniedza vairākus labdarības koncertus Latvijas bāreņiem. Koncertos piedalījās Zitas Errs baleta studijas audzēkņi, kuri dejos fragmentus no baleta "Riekstkodis", un Rīgas Franču liceja zēnu koris diriģentes Ināras Freimanes vadībā. 2001.gada 28.decembrī Dubultu baznīcā, Baznīcas ielā 13, plkst.19:00 Jūrmalas pilsētas dome sadarbībā ar kompāniju Platforma Records rīko Ziemassvētku labdarības koncertu, kura laikā saziedotie līdzekļi paredzēti Atbalsta centram bērniem Slokā. Labdarības koncertā piedalīsies Rīgas Doma zēnu koris un solisti Arnis Mednis, Jānis Stībelis, Agnese, Julgī Stalte. Diesmu tekstu autors ir Kaspars Dimiters. Komponisti Arnis Mednis, Valts Pūce, Uģis Prauliņš un Aigars Grāvers. Muzikālais materiāls apvieno sevī klasiskās un populārās mūzikas tradīcijas gaišā liriskā Ziemassvētku noskaņā. Šāda koncertprogramma skanēs arī Rīgas lielākajās baznīcās. Ieejas maksa uz koncertu noteikta netiks, bet apmeklētāji varēs ziedot pēc saviem ieskatiem un iespējām Atbalsta centram bērniem Slokā. Akcija "Labā zvaigzne" ir labdarības atbalsta akcija, kuru jau trešo gadu organizē Labklājības ministrija, Nevalstisko organizāciju centrs un Latvijas Pašvaldību savienība. Tās mērķis ir veicināt labdarības idejas attīstību un labdarības kā misijas izpratni sabiedrībā. LM uzskata, ka galvenais akcijas uzdevums ir atgādināt, ka labdarība nav tikai Ziemassvētku un Lieldienu spožums un tai jākļūst par ikdienu saskarsmē vienam ar otru. Akciju atbalsta arī Latvijas Kristīgās baznīcas konfesijas. 2002.gada 6.janvārī tiek organizēts pateicības ekumēniskais dievkalpojums, kas notiks Doma baznīcā. Plānots arī koncerts un akcijas noslēguma pasākums Doma laukumā. Miris diriģents Leonīds Vīgners BNS 12/25/01 Svētdienas vakarā miris viens no latviešu izcilākajiem diriģentiem, komponists Leonīds Vīgners (1906 - 2001), par to pavēstīja viņa dēls Ivars Vīgners. Leonīds Vīgners sākot no 1923.gada strādājis par mūzikas pedagogu Rīgas fonoloģijas institūtā, bijis diriģents Mītavas filharmonijā, bijis Ķemeru simfoniskā orķestra, vīru kora "Dziedonis", Vīgnera vīru kora, Latvijas Nacionālās Operas diriģents, Valsts filharmonijas simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (tagad Latvijas Mūzikas akadēmijas) pedagogs, profesors, simfoniskās un kora diriģēšanas, un Operas klasēs , kā arī strādājis ar daudziem neprofesionāliem simfoniskajiem orķestriem. Vīgners bijis diriģents Dziesmu svētkos kopš 1948.gada, tostarp bijis Goda virsdiriģents 17.Dziesmu svētkos 1977.gadā, 18.Dziesmu svētkos 1980.gadā un 21.Vispārējos Latviešu Dziesmu svētkos 1993.gadā. Par godu Vīgnera 95.gadu jubilejai koris "Latvija" novembrī izdevis kompaktdisku, kurā ierakstītas komponista kora dziesmas. Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga jau izteikusi visdziļāko līdzjūtību Leonīda Vīgnera tuviniekiem, viņu mūžībā aizvadot. "Šajos Ziemassvētkos Leonīda Vīgnera personība mūžam tiks ierakstīta tautas atmiņā un valsts piemiņā kā mūzikas gara gaismas pils, kurā pukstēja nerimstošs ģēnijs un jūtīga sirds, kas uztvēra mūzikas un savas tautas dziļākās un cēlākās stīgas," teikts valsts prezidentes līdzjūtībā Vīgnera piederīgajiem. Iznāk Preses nama konkursa laureātu grāmatas NRA 12/24/01 Kā skaists Ziemassvētku pārsteigums gada nogalē iznākušas vēl trīs ikgadējā a/s Preses nams rīkotā literārā konkursalaureātu grāmatas – latgaliešu dzejnieces Annas Rancānes Svētdiena, jauniņās dzejnieces un mākslinieces Annas Auziņas Slēpotāji bučojas sniegā un liriski ironiskā jelgavnieka Eduarda Aivara Es pagāju. Visas trīs vieno gan ārējais noformējums, kuru var uzskatīt par veiksmīgu un interesantu, gan augsta saturiskā kvalitāte. Annas Rancānes dzejai nav vajadzīgi komentāri, arī bez tiem šo grāmatu ķertin izķers viņas dzejas cienītāji ne tikai Latgalē, bet arī visā Latvijā, jo Anna Rancāne dzejas vārdos prot pateikt to, par ko domā un ko jūt ikviena sieviete. Eduardam Aivaram šī ir jau piektā grāmata, un viņa dzejas tēli nemanāmi ievelk lasītāju kādā paralēlā pasaulē, kur laikam ir cits ritums, vārdi kļuvuši nozīmīgāki un sirdis atvērtākas. Tomēr šī pasaule ir tepat līdzās katram mums, vienīgi – bez šīs dzejas grūtāk pamanāma. Anna Auziņa, savulaik Klāva Elsberga prēmijas laureāte, ir apmēram tāda pati kā savā pirmajā krājumā – Sen-Džona Persa un B. Grebenščikova alūzijās slīgstoša, maiga un iracionāla, meitenīga un trausli nopietna. Kopumā katra grāmata sagādās prieku gan dzejas cienītājiem, gan tiem, kas kopš skolas gadiem no dzejas turējušies pa gabalu. Bārtas pagasta mežos savairojušies lūši LETA 12/23/01 Liepājas rajona Bārtas pagasta mežos pēdējā laikā savairojušies lūši, informēja Bārtas mežniecības mežsargs Raimonds Valdmanis. Decembrī apkārtnes mežos vairākus lūšus vietējie mednieki nošāvuši. 8. decembrī Masta mežā mednieki ielenkuši veselu lūšu ģimeni - četrus dzīvniekus. Lielajiem izdevies aizmukt, bet nošauti divi mazie lūsēni. Arī netālu no atpūtas pilsētiņas "Neptūns" nomedīts viens lūsis. Arī iepriekšējos gadus dažkārt Bārtas pagasta mežos bija manīti lūši, taču ne tik lielā vairumā kā šogad, sacīja Valdmanis. Latvijā deg automašīnas un Adventes vainadziņi BNS 12/25/01 Aizvadītajā diennaktī Latvijā degušas četras automašīnas, bet trīs ugunsgrēki izcēlušies no svecēm Adventes vainagos, pirmdienas rītā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dežūrdaļa. Svētdienas vakarā Rēzeknē, Pulkveža Brieža ielā pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ aizdegusies uzņēmumam "Hanzas maiznīca" piederošā automašīna "VW Bora". Savukārt Aizkraukles rajona Seces pagastā ap plkst.15 degusi automašīna "Opel Vectra". Tāpat svētdien plkst.19.52 ugunsdzēsēji devušies uz Zemgales priekšpilsētu, kur automašīnai "Lada" aizdedzies panelis. Un pirmdienas rītā, plkst.8 VUGD saņemts izsaukums uz Bolderāju, kur degusi automašīna "AUDI". Savukārt trīs ugunsgrēki izcēlušies no svecēm Adventes vainadziņos, pavēstīja VUGD dežūrdaļā. Plkst. 23.15 saņemts izsaukums uz Vidzemes priekšpilsētu, Brīvības 99. Tāpat Adventes vainagi deguši Gulbenes rajona Jaungulbenē un Limbažos, Jūras 13. Kopumā VUGD aizvadītajā diennaktī izbrauca uz 33 ugunsgrēkiem, no kuriem astoņi notikuši Rīgā, bet 25 Latvijas rajonos. Kādā ugunsgrēkā Ogrē gājis bojā vīrietis, bet trīs cilvēki cietuši un vēl divus ugunsdzēsēji izglābuši. Tāpat ugunsdzēsēji aizvadītajā diennaktī 13 reizes piedalījušies dažādos glābšanas darbos. Astoņi no saņemtajiem izsaukumiem bijuši maldinoši. Rīgas ielās šogad "izkaisīti" 329 tūkstoši latu BNS 12/25/01 Šogad ziemas sezonā kopš oktobra Rīgas ielu, tiltu un pārvadu uzturēšanai iztērēts 329 301 lats, uz ielām un tiltiem izkaisītas 3873 tonnas samitrinātās sāls un 4193 tonnas smilts un sāls maisījuma. Kopumā šogad ielu uzturēšanai jau iztērēti aptuveni 77 500 latu. Maģistrālo ielu uzturēšanai šajā ziemas sezonā iztērēts 227 201 lats, bet tiltu un pārvadu uzturēšanai - 102 100 latu. Oktobrī, kad ielu uzturēšanas dienesti strādāja dežūrrežīmā un izkaisīja tikai 2 tonnas sāls, ielu uzturēšanai iztērēti 5394 lati, bet tiltu uzturēšanai - 13 441 lats. Novembrī, kad sākušies pirmie sniegputeņi, ielu uzturēšanai iztērēti 96 526 lati, bet tiltu uzturēšanai - 49 221 lats. Savukārt decembrī ielām iztērēts 125 281 lats, bet tiltiem - 39 438 lati. Visvairāk - 1840 tonnas - samitrinātās sāls uz galvenajām Rīgas ielām izkaisīta decembrī, novembrī izkaistas 1486 tonnas. Decembrī uz tiltiem un pārvadiem izkaisītas 226 tonnas sāls, bet decembrī - 229 tonnas. Decembrī uz ielām arī izkaisītas 3209 tonnas smilts un sāls maisījuma, novembrī izkaisītas 984 tonnas šī maisījuma. Jau līdz novembra beigām uz Rīgas maģistrālajām ielām un tiltiem bija izkaisītas 864 tonnas mitrinātās sāls, kas, salīdzinot ar pagājušā gada sezonas sākumu, ir 72 reizes vairāk. Pagājušajā gadā ziema sākusies vēlāk un nebija nepieciešamības kaisīt sāli, tāpēc decembra pirmajā dekadē uz ielām un tiltiem bija izkaisītas aptuveni 12 tonnas sāls. Savukārt šogad ielu uzturēšanas dienesti labu laika apstākļu dēļ darbu dežūrrežīmā sākuši piecas dienas vēlāk nekā parasti - 20.oktobrī, bet jau novembra vidū sāka snigt un visvairāk sāls kaisīta laikā no 13. līdz 15.novembrim, kad izkaisītas 270 tonnas sāls. Trūkumcietēji nobauda siltu viru NRA 12/28/01 Ar Lietišķo sieviešu kluba un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) gādību daudzi trūkumcietēji vakar Vērmanes dārzā Rīgā varēja nobaudīt siltu ēdienu, tēju un smalkmaizītes. Šī akcija, ko rīko Lietišķo sieviešu klubs sadarbībā ar NBS, ir jau tradicionāla. Akcijas laikā Vērmanes dārzā bija uzstādīta lauku virtuve, kur karstu putru ar gaļu, tēju un smalkmaizītes varēja nobaudīt trūcīgie iedzīvotāji. Lauku virtuvē NBS karavīriem pie ēdiena sadales palīdzēja Lietišķo sieviešu kluba un Dāmu kluba biedres, starp tām arī Lietišķo sieviešu kluba prezidente Irina Pētersone, Ieva Bondare, Aija Krištopane un Inese Šlesere. Pusdienotājiem par prieku dažādus priekšnesumus sniedza bērni, Sniegbaltīte un rūķi, ciemos bija atnācis arī Ziemassvētku vecītis ar dāvanu maisu. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka vienā dienā ēdiens tiek pasniegts aptuveni 500 cilvēkiem. ...Aizvadītās nedēļas nogalē palika arvien aukstāks, (temperatūra nokritās līdz -20oC Rīgā, laukos – pat līdz -27oC), tur- pināja snigt, un mums bija auksti un balti Zie- massvētki. Visskaistākais jau bija Ziemassvētku vakars, kad zemi klāja balta un bieza sniega sega un no gaisa kā balti eņģelīši krita mazas sniegpārsliņas, kad mājas rotāja izpušķotas svētku eglītes, kad logos mirdzēja svecītes un pie debesīm – zvaigznes. Un viss bija tik balts un kluss... Skaists bija arī Ziemassvētku rīts, bet tad pa dienu palika siltāks – termometra sta- biņš atkal sāka samērā strauji celties, un sniegs, ne tik strauji, tomēr sāka kust. Un lielās kupenas gar ceļa malām manāmi saplaka... Vakar un arī šo- dien temperatūra svārstās ap 0oC. Bet sola, ka tā atkal pazemināsies un sniegs, vismaz līdz Vecgada vakaram, nenokusīšot... ********************************************************* LAIMĪGU, PANĀKUMIEM BAGĀTU UN MĪLESTĪBAS PILNU JAUNO GADU! Anda *********************************************************