K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 227: 2001. g. 28. decembris - 2002. g. 4. janvāris Svētku runā premjers pauž apņēmību, prezidente cer uz laimīgu gadu Diena 01/02/02 Labklājība, drošība un tautsaimniecības augšupeja ir vērtības, ko rūķi dāvanu maisos nepiegādā, bet kas jāsarūpē pašiem, savā uzrunā Latvijas televīzijā aizvadītā gada pēdējās minūtēs sacīja premjers Andris Bērziņš (LC). Viņš ir apņēmies to panākt, jo "tas ir mūsu pienākums, arī izvēle un atbildība gan nākamo paaudžu, gan to cilvēku priekšā, kuri aizsaulē līdzi ņēma sapni par Latvijas neatkarības atjaunošanu, ko esam izcīnījuši". Gan premjers, gan Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas uzrunāja Latvijas iedzīvotājus jau pēc pusnakts, aicināja gadu mijā paraudzīties ne tikai uz pagājušo gadu, bet arī uz aizvadītajiem desmit gadiem. "Ir jauna desmitgade, kad varam jau raudzīties atpakaļ uz desmit neatkarības gadiem. Mēs ieguvām savu neatkarību laimīgā gadā, ko vienādi lasām no viena gala un no otra. 1991.gads mums atnesa brīvību un neatkarību. Tāpat lasāms arī 2002.gads. Un esmu pārliecināta - arī tas mums būs laimīgs," iedvesmoja V.Vīķe-Freiberga, uzsverot, ka katrs gads - tā ir jauna izdevība. 2001. - izaugsmes gads ekonomikā Diena 12/30/01 Nešaubīgi ievērojamākais Latvijas tautsaimniecības panākums 2001.gadā ir ekonomikas spēja, neraugoties uz lejupslīdi pasaulē, saglabāt iepriekšējā gadā labi uzņemto attīstības tempu un to pat paaugstināt. Dinamiskais iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugums, kā mēdz uzsvērt ekonomisti, ir likumsakarība un iezīmē to izaugsmes tempu, kādu Latvijas ekonomikai vajadzētu noturēt ilgākā laikā, lai IK pieaugums iedzīvotājiem neasociētos tikai ar cipariem, bet realizētos viņu tēriņos, pirktspējā un labklājības līmeņa pieaugumā. Tiesa, statistika par aizvadīto gadu, lai arī dēvēta par sausiem skaitļiem, rāda strauju izaugsmi ne tikai ekonomikā kopumā. Speciālisti par pārsteidzošiem sauc šā gada mazumtirdzniecības, līzinga, izsniegto hipotekāro kredītu, tūrisma un būvniecības apjomu kāpumus. Tieši šie ir rādītāji, kas raksturo iedzīvotāju tēriņus un ir saistīti ar viņu labklājību. Piemēram, jaunu auto tirdzniecība šogad palielinājusies teju par ceturtdaļu (23%), lietotu auto tirdzniecības apjomi auguši par 27%. Vairāk naudas šogad iedzīvotāji tērējuši audumu un apģērbu iegādei, elektropreču, arī degvielas un būvmateriālu iegādei. Gads raksturojas arī ar to, ka fantastiski straujš bijis izsniegto hipotekāro kredītu apjoma pieaugums. Naudu mājokļu būvniecībai vai iegādei iedzīvotāji bankās šogad aizņēmušies divreiz vairāk nekā 2000.gadā. Tas gan skaidrojams ne tikai ar labklājības līmeņa kāpumu, bet arī faktu, ka straujāk nekā iepriekšējos gados šogad kritās kredītu procentu likmes. Bankas aktīvāk ar redzamākām reklāmas kampaņām sāka piedāvāt ne vien hipotekāro kredītu pakalpojumus, bet arī rietumvalstīs tik ierastos patēriņa kredītus. Kā apliecinājums tam, ka skandētais spēcīgais un ekonomikai tik ļoti vēlamais IK pieaugums nav tikai no ikdienas realitātes atrauts skaitlis, ir arī fakts, ka kopumā šogad vidējais darba algu pieaugums pārsniedzis 5%. Kaut arī tas nav izcilības vērts rādītājs, kā atzīst ekonomisti, tas tomēr apliecina: ekonomikas izaugsme lēnīgi, bet ir skārusi arī iedzīvotāju maciņus. SKDS statisktika: partiju reitingi decembrī (novembrī) Jaunais laiks 15,4 (13,1) LSDSP 12,2 (13,4) TP 9,1 (10,6) LC 9,1 (9,4) TB/LNNK 8,5 (7,1) PCTVL 8,1 (8,4) CP LZS 2,8 (1,2) LZP 2,7 (2,5) JKP 0,9 (1,4) Valdība apstiprina Lauksaimniecības attīstības programmu LETA 01/03/02 Ceturtdien Ministru kabinets apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto 2002.gada lauksaimniecības attīstības programmu. ZM programmā vēl jāievieš redakcionāli labojumi. Programmā raksturota pašreizējā situācija lauksaimniecībā un noteikti pasākumi, kuru realizācija plānota šogad. Programmā norādīts kopējais pasākumu finansējums, kas atspoguļo nozares attīstībai nepieciešamo līdzekļu summu no 2002. līdz 2004. gadam, kā arī šogad plānoto finansējumu. Programmā ir uzrādītas gan valsts budžeta projektā ietvertās summas, gan pilnvērtīgai nozares attīstībai nepieciešamie līdzekļi. Tomēr programma tiks īstenota tikai saskaņā ar nākamā gada valsts budžetu un tajā atvēlētajiem līdzekļiem. Būtiskākā izmaiņa salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, pēc ZM speciālistu domām, ir lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma (LIIKP). Pēc LIIKP ieviešanas triju gadu laikā ilgtermiņa kapitālieguldījumiem lauksaimniecībā varētu papildus piesaistīt vismaz 30 miljonus latu. Lauksaimniecības attīstības programmas mērķis ir informēt par tām lauksaimniecības attīstības tendencēm, kas veicinās ilgtspējīgu un konkurētspējīgu saimniecību veidošanos. Programmā ietverts izklāsts par ZM valsts budžeta programmu finansu nodrošinājumu, valsts investīcijām, valsts atbalsta pasākumiem, sagatavošanos SAPARD Lauku attīstības programmai Latvijā, lauksaimniecības produktu tirdzniecības politikas attīstību, ārējās tirdzniecības nosacījumiem, pārtikas aprites uzraudzību un kontroli, valsts veterinārās uzraudzības nodrošināšanu, lauksaimniecības produkcijas kvalitātes vadību un citiem pasākumiem. Programmā arī sniegts izklāsts par lauksaimniecības produkcijas ražošanu un iedzīvotāju apgādes produkcijas apjomiem, analizējot lauksaimniecības produkcijas ražošanu un tās patēriņu no 2000. līdz 2002.gadam. Programmā sniegts apraksts par lauksaimniecības prioritārajām nozarēm, to attīstību, mērķiem un sagaidāmiem rezultātiem, kā arī nākamajos gados veicamajiem pasākumiem. Kā prioritārās lauksaimniecības nozares minētas piensaimniecība, laukaugu ražošana, cūkkopība, kā arī augļkopība un dārzeņkopība. Programmā norādīti nākotnē risināmie jautājumi, kas būtiski ietekmētu ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību: ilglaicīgas kreditēšanas programmas izstrāde, subsīdiju kritēriju optimizēšana augkopībā un lopkopībā, intervences cenas noteikšana un intervences mehānismu ieviešana lauksaimniecības nozarēs normatīvo aktu oteiktajā kārtībā, kā arī lauksaimniecības subsīdiju apjoma palielināšana līdz 5 - 7% no valsts gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārīgiem ieņēmumiem. ASV atbalsts jaudīgo datoru eksportam uz Latviju Latvijas Vēstnesis 01/04/02 ASV prezidents Džordžs Bušs 2. janvārī paziņojis par izmaiņām ASV jaudīgo datoru (high perfomance computers - HPC) eksporta kontroles sistēmā. Saskaņā ar šīm izmaiņām Latvija tiek pārcelta no 3. grupas uz pirmo grupu, kas nozīmē, ka vairs nav nekādu ierobežojumu ASV ražoto HPC eksportam uz Latviju. Latvijas Ārlietu ministrija to vērtē kā ļoti nozīmīgu lēmumu, kas liecina, ka ASV administrācija uzskata Latvijas eksporta, importa un tranzīta kontroli par efektīvu. ASV HPC eksporta kontroles sistēma pastāv kopš 1995. gada, lai novērstu iespēju, ka ASV ražotos datorus var izmantot mērķiem, kas apdraud starptautisko drošību. Finansu ministrija: Rīga novesta tuvu bankrotam LETA 01/03/02 Finansu ministrija (FM) ir vērsusies Valsts kontrolē, lūdzot uzsākt pārbaudi par iespējamiem krimināla rakstura pārkāpumiem Rīgas domes darbības finansu plānošanas jomā. Savukārt Rīgas domē par šādu FM lūgumu nekas neesot zināms. Kā informēja finansu ministrs Gundars Bērziņš, Finansu ministrija ir "ārkārtīgi satraukta" par radušos situāciju, kad jaunā Rīgas domes sasaukuma darbību rezultātā pilsēta esot novesta tuvu bankrotam. Pēc ministra vārdiem, Rīgas pašvaldība nav veikusi obligātos pārskaitījumus speciālajā veselības budžetā šā gada decembrī par kopējo summu aptuveni Ls 300 000. Finansu ministrijai esot arī nopietnas aizdomas par būtiskiem finansu disciplīnas pārkāpumiem. "Situācija, manuprāt, ir kritiska. Tā draud ar nopietnām sekām Rīgas finansēm," sacīja finansu ministrs. Finansu ministrs pauda pārsteigumu, kā jaunā sasaukuma Rīgas domei tik īsā laika periodā izdevies strauji pasliktināt pilsētas, kuras budžets iepriekš bija normāls, finansiālo situāciju. Bērziņš uzsvēra, ka Rīgas domes budžeta deficīts saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem varētu būt aptuveni 26-27 miljoni latu, kas ir gandrīz tikpat, cik valsts kopējais budžeta deficīts. Ministrs arī piebilda, ka Rīgas dome pretēji likumam 2001.gadā no budžeta līdzekļiem ir veikusi maksājumus, kas nav bijuši paredzēti budžeta projektā. Pārbaude tika uzsākta 2001.gada decembrī un paredzēts, ka Valsts kontrole, kā arī citu institūciju pārbaudes darbības turpināsies vienu divus mēnešus. Gadījumā, ja FM aizdomas apstiprināsies, Bērziņš pieļauj iespēju aicināt īpašu uzdevumu ministru valsts reformu lietās Jāni Krūmiņu veikt radikālas darbības attiecībā pret domes amatpersonām. Pats finansu ministrs nešaubās, ka pašvaldības amatpersonu rīcība ir bijusi krimināla, neveicot 28,06% atskaiti valsts speciālajā budžetā. Kā informēja Valsts kontrolieris Raits Černajs, Valsts kontrole ir saņēmusi attiecīgu FM vēstuli. Valsts kontrolieris ar tās saturu vēl nav iepazinies, tāpēc atturas to sīkāk komentēt. Acīmredzot FM ierosinājumu izvērtēs Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departaments. Jaunajā gadā pēc jauniem likumiem NRA 01/02/02 Otrdien stājās spēkā ievērojams skaits jaunu likumu, to grozījumu un Ministru kabineta noteikumu. Par būtiskāko jauno likumu var uzskatīt juridiski pretrunīgo Komerclikumu tā sākotnējā redakcijā. Lielākie ieguvēji no jauno likumu iedarbināšanas būs pensionāri - šogad strādājošie pensionāri varēs saņemt arī 90 latu lielu pensiju. Līdz ar Komerclikuma ieviešanu būtiski tiek samazināts uzņēmējdarbības formu skaits - paliks piecas: sabiedrība ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrība, pilna sabiedrība, individuāls komersants un komandītsabiedrība. Komerclikumā mainīta terminoloģija, uzņēmējus turpmāk dēvējot par komersantiem. Savukārt uzņēmējdarbība turpmāk tiks saukta par komercdarbību. Paredzēti divi galvenie komersantu veidi - individuālie komersanti un komercsabiedrības, kas savukārt dalīsies personālsabiedrībās un kapitālsabiedrībās. Zemniekiem paredzēts reģistrēties atsevišķā reģistrā - arodnodarbināto reģistrā. No 1. janvāra vajadzēja stāties spēkā arī izmaiņām likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kurās iekļautas absurdās un neloģiskās normas par to, ka personām, kas jau kā darba ņēmējas maksā sociālo nodokli, tas jāmaksā arī no saņemtā honorāra. Saeima gan pēc apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ierosinājuma grozījumus atdevusi atpakaļ komisijām, un, visticamāk, šis punkts drīzumā tiks atcelts kā nepamatots. Otrdien stājās spēkā arī Darba aizsardzības likums, kas nosaka darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā. Likums nosaka, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību visos ar darbu saistītajos aspektos un nodarbināto pienākumi darba aizsardzības jomā neietekmē darba devēja atbildību. Darba devējam jāveic darba aizsardzības pasākumi nodarbināto drošības un veselības nodrošināšanai, jāizveido darba aizsardzības sistēma un jākonsultējas ar nodarbinātajiem, nodrošinot viņu līdzdalību. Savukārt ikvienam nodarbinātajam ir pienākums rūpēties gan par savu drošību un veselību, gan arī par to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs. Jau darbojas arī grozījumi likumā Par dzīvojamo telpu īri. Tie paredz, ka pašvaldībai nebūs jāierāda īrniekiem dzīvojamās telpas, ja mājas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu māju nojaukt un līdz ar to izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu. Pienākums ierādīt līdzvērtīgu dzīvojamo telpu šajā gadījumā būs izīrētājam. No otrdienas ir spēkā arī Ministru kabineta noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu. Noteikumi nosaka prasības Latvijas tirgū iekšdedzes dzinēju darbināšanai un kvalitātei piedāvātajam benzīnam un dīzeļdegvielai, kā arī tirgus uzraudzības institūcijas, degvielas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību. Noteikumi stingri nosaka dažādu ķīmisko vielu koncentrācijas rādītājus, kas jāievēro degvielas tirgotājiem. Savukārt citi Ministru kabineta noteikumi nosaka izglītības līmeni, kas nepieciešams darbību veicējam, kurš veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām. Minētie noteikumi neattiecas uz to personu izglītību, kuras veic bīstamo ķīmisko vielu pārvadājumus. Saskaņā ar noteikumiem darbību veicējam ir nepieciešama vismaz pamatizglītība, ja tas veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, kas nav klasificēti kā bīstami. Bet, jo bīstamākas ir ķīmiskās vielas, jo augstākai jābūt attiecīgās personas izglītībai un kvalifikācijai. 1. janvārī stājās spēkā Nacionālās drošības likums, kura mērķis ir noteikt drošības sistēmas un to uzdevumus, amatpersonu kompetenci, darbības saskaņošanas, kontroles, koordinēšanas principus un kārtību. Jaunajā likumā nav nekādu būtisku konceptuālu izmaiņu, tas ir kā jumta likums ar valsts drošību saistītiem likumiem, nosakot kārtību, kā valsts institūcijas ir atbildīgas par valsts drošības jautājumu risināšanu. Nacionālās drošības sistēmas uzdevumi ir laikus prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisku attīstību. Savukārt likumā par Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izdarīti grozījumi. Tie nosaka VID darbiniekiem lielākas sociālās garantijas. Grozījumi maina likumu daļā par izglītību, paredzot, ka uz amatiem VID var pretendēt arī personas ar vidējo izglītību, reglamentē ierēdņu un VID darbinieku statusu, darbinieku atbildību, VID lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Jau darbojas arī Sodu reģistra likums, kurš nosaka vienotu kārtību, kādā tiek uzkrāta informācija par sodītajām personām. Līdz šim Latvijā nebija vienotas kārtības informācijas uzkrāšanā par personām, kuras ir notiesātas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai sodītas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kā arī nebija noteikti šīs informācijas glabāšanas termiņi, izsniegšanas un apstrādes kārtība. Tagad tiks izveidota vienota informācijas sistēma par personām, kuras turētas aizdomās, apsūdzētas, tiesājamas, notiesātas, attaisnotas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. Sodu reģistrā būs informācija par soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietā Latvijā, kā arī par Latvijā reģistrētām juridiskām personām, Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, Latvijā pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņēmušiem ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un bēgļiem, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus vai administratīvos pārkāpumus citās valstīs. No otrdienas iedzīvotājiem jāievēro likums Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu, kas paredz nodevas palielināšanu. Transportlīdzekļa nodevas palielināšana nepieciešama, lai papildinātu Valsts autoceļu fondu (VAF), no kura tiek uzturēti un atjaunoti autoceļi. Atliek mierizlīgumu Lattelekom lietā NRA 01/03/02 Izrādās, ka mierizlīguma parakstīšana starp Lattelekom akcionāriem - Latvijas valsti un Dānijā reģistrēto kompāniju Tilts Communication (TC) - bija paredzēta jau 21. decembrī Rīgā. Pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ slepeni gatavotais pasākums izjuka un uz kādu laiku ir atlikts. Mierizlīgums starp Lattelekom akcionāriem slepeni tiek gatavots jau kopš pagājušā gada septembra. Sākotnējais variants, ko piedāvājusi somu kompānija Sonera (tai pieder lielākā daļa TC kapitāla), bijis aptuveni šāds: somi piekristu Lattelekom monopola termiņa saīsināšanai līdz 2003. gadam un pat samaksātu Latvijas valstij aptuveni 30-40 miljonus dolāru, pretī par to saņemot 5 procentus SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) kapitāla daļu un aptuveni 15 procentus Lattelekom kapitāla daļu. Šo variantu Latvijas valsts ir noraidījusi, uzskatot, ka šādā veidā somi patiesībā saņems ap 100 miljonu dolāru lielu kompensāciju. Tālāko sarunu gaitā Sonera pamazām piekritusi, ka viņiem tiek pārdots mazāks daudzums Lattelekom kapitāla daļu, tomēr stingri turējusies pie prasības par 5 procentu LMT iegūšanu. Kā zināms, papildu 5 procenti LMT ļautu somiem pilnībā nostiprināties Latvijas telekomunikāciju tirgū un reāli nostiprināt savu monopolu. Sarunu gaitā visbeidzot izkristalizējies apmēram šāds mierizlīguma variants: Latvijas valsts pārdod 5 procentus LMT kapitāla daļu Lattelekom par aptuveni 21 miljonu dolāru, bet 5 procenti Lattelekom kapitāla daļu tiek pārdoti Sonerai par aptuveni 20 miljoniem dolāru. Jāuzsver, ka 5 procenti LMT kapitāla ir novērtēti dārgāk nekā 5 procenti Lattelekom kapitāla. Pārējie mierizlīguma nosacījumi ir vēl skarbāki. Lai palielinātu Lattelekom vērtību Sonera piekritusi divu gadu laikā pabeigt modernizācijas programmu un telefonu tīkla ciparizāciju (balstoties uz neoficiālu informāciju, prese ir rakstījusi, ka Soneru tās akcionāri gatavojas pārdot zviedru Telia, kas, starp citu, arī ir LMT daļu turētāja). Savukārt Latvijas valsts apsolījusies piešķirt Lattelekom mobilo sakaru licenci - tās piešķiršana publiski tiek pamatota ar nepieciešamību telefonizēt laukus. Sarunu dalībnieki ir skaidri apzinājušies, ka pret mierizlīgumu protestēs pārējie LMT īpašnieki un Latvijas Konkurences padome, tāpēc Latvijas puse apsolījusies tikt galā ar šiem potenciālajiem nemiera cēlājiem. Tāpat panākta vienošanās jautājumā - par telekomunikāciju kanalizācijas īpašuma tiesībām. Puses vienojās arī par Lattelekom tālāko privatizāciju. Sonera piekritusi, ka ne vairāk par 20 procentiem Lattelekom kapitāla tiek pārdoti par sertifikātiem uzņēmuma darbiniekiem un publiskajā piedāvājumā. Tomēr uz pārējām akcijām pirmpirkuma tiesības saglabā TC. Tas nozīmē, ka tālākā privatizācijā uzņēmumam formāli tiks piesaistīti daudz akcionāru, bet reāli Lattelekom par publisko akciju sabiedrību tā arī nekļūs. Tas nozīmē arī to, ka atlikušās Lattelekom akcijas Latvijas valstij būs jāpārdod nevis par reālu tirgus cenu, bet gan par vērtētāju subjektīvi noteiktu cenu, kas, visdrīzāk, neatspoguļos uzņēmuma patieso vērtību. Visas aptaujātās amatpersonas, atsaucoties uz darījuma stingro konfidencialitāti, atteicās oficiāli apstiprināt informāciju par panāktā mierizlīguma detaļām. Negribīgi tika komentēti iemesli, kāpēc izjuka mierizlīguma parakstīšana 21. decembrī. Bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis teica, ka "noteiktajā datumā - līdz 20. decembrim - abas puses sagatavotos papīrus iesniedza tiesai". Uz jautājumu, kāpēc 21. decembrī netika parakstīts iecerētais mierizlīgums, J. Naglis atbildēja, ka "termiņi bija pārāk īsi un abu pušu plāni pārāk ambiciozi. Tomēr nekas no panāktā nav zudis un viss turpinās". Viņš arī paskaidroja, ka vairāk nav darba grupas sastāvā, kas nodarbojas ar Lattelekom lietu, tomēr joprojām "no maliņas" vērojot procesu un šad tad dodot padomus, "ja kāds lūdz palasīt papīrus". Vairāk neko stāstīt viņš nevarot, jo ir parakstījis konfidencialitātes līgumu, kurā paredzēta milzīga soda nauda, ja līgums netiks ievērots. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis teica, ka "sarunas turpinās un Latvijas puse stingri aizstāvēs savas nacionālās intereses", bet vairāk viņš neko nedrīkstot teikt. Gan J. Naglis, gan A. Kalvītis noliedza, ka mierizlīguma parakstīšana izjukusi sakarā ar nopietnām politiskām nesaskaņām valdības partneru vidū un opozīcijas aktivitātēm. Latvijā izveidoti 10 novadi LETA 01/02/02 Latvijā kopš 1996.gada ir apvienotas 34 vietējās pašvaldības, izveidojot 14 apvienotās pašvaldības, tai skaitā 10 novadus, no kuriem trīs ir izveidotas iepriekšējā gada nogalē. Kā informēja Pašvaldību lietu pārvaldē (PLP), visas apvienotās pašvaldības ir saņēmušas vienreizēju dotāciju no valsts budžeta. No 1996.gada līdz Administratīvi teritoriālā likuma pieņemšanai 1998.gadā tika apvienotas 13 vietējās pašvaldības, izveidojot piecas apvienotās pašvaldības. Šajā laika posmā ir izveidojies Kandavas novads, kurā apvienojās Tukuma rajona Kandavas pilsēta, Cēres, Matkules, Kandavas un Zemītes pagasti. Ikšķiles pilsētā ar lauku teritoriju apvienojās Ogres rajona Ikšķiles pilsēta un Tīnūžu pagasts, Salacgrīvas pilsētā ar lauku teritoriju apvienojās Limbažu rajona Salacgrīvas pilsēta ar Salacas pagastu, Demenes pagastā apvienojās Daugavpils rajona Demenes pagasts ar Līdumnieku pagastu. Nautrēnu pagastā apvienojās Ludzas rajona Nautrēnu pagasts ar Miglinieku pagastu, un šis apvienotais pagasts ir iekļauts Rēzeknes rajonā. No 1999.gada ir apvienojušās 21 pašvaldība, izveidojot deviņus novadus. Šajā laiku posmā, apvienojoties Preiļu rajona Līvānu pilsētai ar Turku un Rožupes pagastiem, izveidojies Līvānu novads, apvienojoties Cēsu rajona Amatas un Drabešu pagastiem, izveidots Amatas novads. Sabiles novadā ir apvienojusies Talsu rajona Sabiles pilsēta un Abavas pagasts, Ciblas novadā - Ludzas rajona Ciblas un Līdumnieku pagasti, Preiļu novadā - Preiļu rajona Preiļu pilsēta un Preiļu un Aizkalnes pagasti, Durbes novadā - Liepājas rajona Durbes pilsēta un Tadaiķu pagasts. Iepriekšējā gada nogalē ir izveidojušies trīs jauni novadi. Aizkraukles novadā apvienojusies Aizkraukles pilsēta un Aizkraukles pagasts, Krāslavas novadā apvienojās Krāslavas pilsēta un Krāslavas pagasts, Brocēnu novadā tika apvienoti Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju un Remtes un Blīdenes pagasti. Kā sacīja PLP direktora vietnieks Arvīds Pīlēģis, pašvaldību apvienošanās process pagājušajā gadā sācis noritēt organizēti, pašvaldības apvienojoties atbilstoši 102 nosacītajā pašvaldību apvienošanās projektā minētajiem kritērijiem un rekomendācijām. Pēc Pīlēģa domām, pagājušā gada sākumā pašvaldību apvienošanās procesu bremzēja pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām sākās publiskā apspriešana par valdības piedāvāto 102 nosacīti administratīvi teritoriālās reformas modeli. "Novadu izveidošanās ir rezultāts šā projekta apspriešanai," sacīja Pīlēģis. PLP direktora vietnieks norādīja, ka šogad pašvaldību apvienošanās process noritēs vēl straujāk, jo jau patlaban esot uzsākts plašs skaidrošanas darbs, kas veltīts pašvaldību iedzīvotājiem. Ir izveidota informatīva problēmfilma "102 ligzdas Latvijai" par reformas norisēm. Pīlēģis arī norādīja, ka plānots pabeigt šīs firmas turpinājumu, kas gan saukšoties citādi, bet runās par reformas problēmām. Plānots arī izdot informatīvo bukletu par reformu, kuru savās pastkastītēs saņems aptuveni 650 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Laventam - mērens sods NRA 12/29/01 Lai arī Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ināru Šteinerti uzskata par skarbu, viņa Bankas Baltija (BB) lietā tiesājamajiem piesprieda ievērojami zemākus sodus, nekā prasīja prokurors. Bijušajam BB Uzraudzības padomes priekšsēdētājam Aleksandram Laventam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem ar mantas konfiskāciju, bankas prezidentam Tālim Freimanim brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem ar mantas konfiskāciju, bet biroja L&A vadītājam Alvim Līdumam - brīvības atņemšanu uz trim gadiem un trim mēnešiem, atbrīvojot viņu tiesas zālē kā sodu izcietušu. A. Laventam un T. Freimanim būs solidāri jānomaksā Latvenergo iesniegtā civilprasība astoņu miljonu apmērā, savukārt BB administratoru prasība par vairāk nekā 29 miljoniem latu skatāma civiltiesiskā kārtībā. Prokurors A. Laventu prasīja sodīt ar brīvības atņemšanu uz 13 gadiem ar mantas konfiskāciju. T. Freimani pieprasīja sodīt ar brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem ar mantas konfiskāciju, bet A. Līdumu - ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, arī ar mantas konfiskāciju. Tiesājamos atzina par vainīgiem pēc visiem viņiem inkriminētajiem pantiem (izņemot epizodes, kurās apsūdzību vairs neuzturēja prokurors, tas ir - par A. Laventa apartamentos atrastajiem aukstajiem ieročiem un patronām). A. Lavents un T. Freimanis atzīti par vainīgiem arī vissmagākajā no inkriminētajiem noziegumiem - kaitniecībā ("darbībā, kas vērsta uz finansu sistēmas graušanu nolūkā kaitēt Latvijas Republikai"). A. Laventam atlicis sēdēt vēl četrus gadus, bet T. Freimanim - vēl gadu. Kā jau ierasts, A. Lavents tiesas zālē nebija redzams. T. Freimanis, kurš sprieduma lasīšanas laikā atminējis neskaitāmas krustvārdu mīklas, žurnālistiem izteicās, ka "tiesas spriedumu pasludinājis nelikumīgs tiesas sastāvs". Savukārt A. Līdums pēc sprieduma nolasīšanas izskatījās visnotaļ apmierināts: acīmredzot viņš rēķinājās ar bargāku spriedumu. Prokurors Juris Pēda spriedumu vērtēja kā optimālu un to pārsūdzēt negrasās. Atšķirībā no visu tiesājamo advokātiem (arī atbrīvotā A. Līduma advokāts Ilmārs Dombrovskis ir noskaņots spriedumu pārsūdzēt). Vakardienas spriedums ir tikai viens no etapiem BB prāvas noslēgumam. Vēl sagaidāma apelācijas prāva Augstākajā tiesā un, iespējams, kasācijas prāva Augstākās tiesas Senātā. Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir iesniegtas visu tiesājamo sūdzības, kurās norādīta nesamērīgi ilgā lietas iztiesāšana un tās laikā pieļautie pārkāpumi. A. Laventa sūdzību paredzēts izskatīt tuvākajos mēnešos. Ārgalis atstāj tēvzemiešu rindas NRA 12/29/01 Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saņēmusi domnieka, bijušā Rīgas mēra Andra Ārgaļa iesniegumu par izstāšanos no partijas - komplektā ar partijai atkārtoti veltītu kritiku, beidzot nokaitinot nu jau bijušos kolēģus. Partijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam adresētajā iesniegumā A. Ārgalis pārmet, ka TB/LNNK "nokļuvusi sponsoru un intrigantu grupējuma (Cepurnieks, Lakučs u.c.) ietekmē. TB/LNNK nekalpojot valsts un tautas labā, bet amorāli izmanto svētos tēvzemes un brīvības vārdus, lai iegūtu nelielu tautas atbalstu". Līdz šim kolēģi A. Ārgali aizstāvēja, viņa partijas kritizēšanu attaisnojot ar pavasara depresiju, sarūgtinājumu par mēra amata zaudēšanu. Pēc iesnieguma saņemšanas partijas vadība atzīst, ka pēc vēlēšanām A. Ārgalis ne tikai nav nepiedalījies partijas darbā, bet pat darbojies apzināti destruktīvi, pauda TB/LNNK preses sekretārs Jānis Ķuzulis. Decembrī M. Grīnblata vietnieks Vladimirs Makarovs sacīja, ka A. Ārgalis "vairākkārt apgalvojis, ka nevēlas pamest partiju". "Ja Ārgaļa kungs tā rīkosies, tas nozīmēs, ka viņš mani ir maldinājis," piebilda V. Makarovs. Lūgts komentēt A. Ārgaļa rīcību, viņš sacīja: "Nevēlos vērtēt gļēva un nekorekta cilvēka rīcību." Par A. Ārgaļa darbību domē frakcija spriedīs nākamā gada sākumā, uzklausot arī A. Ārgali. Neatkarīgā rakstīja, ka A. Ārgalis varētu veidot jaunu partiju kopā ar Saeimas sociāldemokrātu līderi Egilu Baldzēnu un viņa atbalstītājiem, iespējams, arī jaunās frakcijas deputātiem un dažiem pārbēdzējiem no Latvijas ceļa, tādējādi īstenojot neizdevušos plānu par jauno partiju kopā ar Einaru Repši. 78 uzņēmēji no Latvijas Uzņēmēju asociācijas, kā arī Skonto šefs Guntis Indriksons izteikuši gatavību A. Ārgali atbalstīt finansiāli. Vērtējot A. Ārgaļa neoficiālos izteikumus TB/LNNK kongresā 15. decembrī un pirms tā, politologs Jānis Ikstens pieļāva, ka domnieks partiju nolēmis pamest jau sen, bet, tāpat kā E. Baldzēns, gaida iespēju skaisti aiziet. Jaunā partija nebūšot tāda, kura varētu dabūt ievērojamu pārstāvniecību Saeimā. Ārgalim savulaik piedāvāts iesaistīties Repšes partijā BNS 12/31/01 Par izstāšanos no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK piektdien paziņojušajam bijušajam Rīgas mēram Andrim Ārgalim savulaik piedāvāts iesaistīties Einara Repšes jaunveidojamajā partijā, taču viņš no šādas iespējas atteicies pēc tam, kad Repše paziņojis par naudas vākšanu savam honorāram un partijas darbības nodrošināšanai. "Viņi mani ilgi aicināja, bet kad Repše paziņoja par naudas vākšanu savā bankas kontā, es ieraudzīju, ka šī partija tiek veidota no augšas. Tas nav mans stils," pauž Ārgalis sestdien publicētā intervijā krievu valodā iznākošajam laikrakstam "Čas". Ārgalis intervijā atzīst, ka viņš, ļoti iespējams, paliks "ārpus politikas", ja vien tuvākajā laikā neparādīsies kāds politisks spēks, kas gatavs "ar rīcību" rūpēties par valsti un tautsaimniecības attīstību. "Ja izveidosies domubiedru grupa ar pietiekamu potenciālu, es tai varētu pievienoties. Tā varētu būt sociāli liberāla partija," norāda Ārgalis. "Mākslīgā" partijā Ārgalis nestāšoties, un arī savu partiju viņš negrasoties veidot. Par iespējamo sadarbību ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Saeimas frakcijas vadītāju Egilu Baldzēnu, ja tas izstāšoties no LSDSP, Ārgalis intervijā laikrakstam izsakās izvairīgi. "Baldzēnu kā politiķi es cienu. Viņš nav saistīts ar skandāliem un netiecas uz "prihvatizāciju", ir populārs profesionāļu un inteliģences vidū, " saka Ārgalis, taču piebilst, ka "tēvzemiešu vidū nācies dzirdēt dažādas lietas". Atsevišķos medijos iepriekš izskanējis pieļāvums, ka Ārgalis varētu pamest apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un veidot jaunu politisko partiju. TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Vents Balodis uzskata, ka bijušais Rīgas mērs Ārgalis no TB/LNNK izstājies, lai varētu pievienoties "uz sociāldemokrātiskas bāzes topošajam politiskajam spēkam", kurā darbosies arī Baldzēns un bijušais LSDSP biedrs "Latvijas dzelzceļa" ģenerāldirektors Andris Zorgevics. Baldzēns sarunā ar BNS novembrī pieļāva iespēju, ka Latvijā varētu veidoties vēl viena sociāldemokrātu partija. Arī LSDSP vadība BNS iepriekš pauda viedokli, ka jaunas sociāldemokrātiskas partijas pamatā būs Baldzēna un Ārgaļa tandēms, kas balstīsies uz Zorgevica finansējumu. Lielbritānija un Zviedrija sāk palīdzības projektu Latvijas zivsaimniecībai BNS 12/31/01 Lielbritānijas un Zviedrijas valdības ir sākušas kopīgu divpusējās palīdzības projektu, lai nostiprinātu zivsaimniecības pārvaldi Latvijā, pirmdien informēja Lielbritānijas vēstniecībā. Šis projekts ir daļa no Eiropas Savienības (ES) divpusējās palīdzības programmas "Twinnings", kuras ietvaros zivsaimniecības administratori no ES kandidātvalstīm iegūst sadarbības partnerus ES dalībvalstīs, un kuras mērķis ir palīdzēt kandidātvalstīm panākt institucionālo un administratīvo struktūru atbilstību Briseles noteiktajiem kritērijiem. Sadarbības projektu zivsaimniecībā vadīs Zviedrijas zivsaimniecības administrācijas pārstāvis Tūre Gustavsons un Latvijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes direktors Normunds Riekstiņš. Projekta pirmsiestāšanās konsultants ir Maiks Bārness no Lielbritānijas Vides, pārtikas un lauku jautājumu departamenta. Projekts ilgs 18 mēnešus un tā budžets ir 1,4 miljoni eiro. Zveja, īpaši Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, ir svarīga Latvijas piejūras apdzīvotajām vietām, un laikā, kad zivju krājumus apdraud pārāk liela nozveja, projekta mērķis ir palielināt Latvijas konkurētspējas pēc iestāšanās ES, norādīja vēstniecībā. Latvijas pārstāvjiem būs iespēja iegūt informāciju un praktisko pieredzi, izmantojot dažādas metodes, arī vizītes Lielbritānijā un Zviedrijā, sacīts vēstniecības paziņojumā presē. "Esmu iepriecināts, ka pirmā Lielbritānijas divpusējās sadarbības programma Latvijā ir tādā svarīgā tautsaimniecības nozarē kā zivsaimniecība. Tas arī apliecina mūsu ieinteresētību ne tikai divpusējā sadarbībā, bet arī plašākā paplašīnāšanās procesā, kā arī apliecina [ES] dalībvalstu spējas un apņemšanos sadarboties, lai sasniegt kopīgu mērķi un veicināt Centrālās un Austrumeiropas saimniecisko attīstību," sacīja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Stīvens Nešs. 2001. gadā akreditētas 13 augstskolas BNS 12/31/01 Aizejošajā gadā akreditāciju ieguvušas 13 augstskolas, bet nākamgad noteikti šis process jāveic Vidzemes augstskolai un Biznesa institūtam "Rimpak Livonija", informē Augstākās izglītības padome. 2001. gadā uz pilnu laiku vai līdz laikam, kamēr augstskolā ir akreditētas mācību programmas, akreditētas deviņas augstskolas - Latvijas Medicīnas akadēmija, Latvijas Mūzikas akadēmija, Lauksaimniecības akadēmija, Liepājas Pedagoģiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Kultūras akadēmija, Mākslas akadēmija, Jūras akadēmija, Latvijas Tehniskā universitāte. Savukārt uz diviem gadiem 2001. gadā akreditētas Daugavpils universitāte, Starptautiskās praktiskās psiholoģijas institūts, Rīgas Juridiskā augstskola un Ekonomikas un kultūras augstskola. 2000.gadā akreditāciju ieguva divas augstskolas - Sociālo tehnoloģiju augstskola un Informācijas sistēmas menedžmenta augstskola. 1999.gadā akreditēto augstskolu skaits bijis ražīgāks - sešas. Akredirāciju ieguva Ventspils augstskola, Baltijas krievu institūts, Latvijas Universitāte, Vidzemes augstskola, Rēzeknes augstskola un Biznesa institūts "Rimpak Livonija". Savukārt 1998.gadā akreditāciju ieguva tikai divas skolas - Latvijas Policijas akadēmija un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. 1997.gadā akreditāciju ieguva Biznesa augstskola "Turība", Banku augstskola, Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola "Attīstība", kā arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā Kristīgā akadēmija. 1996.gadā akreditāciju ieguva Rīgas Ekonomikas augstskola. Gadu mijā vairāk jaundzimušo NRA 01/02/02 Līdz 1. janvāra trijiem dienā Latvijā piedzima 37 mazuļi, tomēr mediķi optimistiski prognozēja, ka šis skaitlis vēl varot palielināties. Visvairāk jaundzimušo ir Rīgā un tās apkārtnē, tomēr čakli bijuši arī zemgalieši. Šogad pašu pirmo bērnu, meitenīti vārdā Nastja, Rīgai dāvāja Irina, kuras ģimenē jau aug viens bērns. Tūlīt pēc Nastjas Jaungada naktī piedzima arī dvīņi - puika un meitene. Viņu vārdus jaunie vecāki Agnese un Vilnis aiz māņticības žurnālistiem atklāt nevēlējās. Vilnis vien piebilda, ka tie noteikti būšot latviskā garā ieturēti. Jaunos vecākus Rīgas Dzemdību namā sveikt ieradās arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs un pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks. Amatpersonas vecākiem svinīgi pasniedza pabalstu simts latu apmērā par katru bērnu. Šogad pabalsts 100 latu apmērā pienāksies ikviena jaundzimušā vecākiem, ja viņu varēs uzskatīt par rīdzinieku. Domes budžetā šiem mērķiem paredzēti aptuveni 560 000 latu. Līdz 1. janvāra pusdienas laikam Rīgā un Rīgas apkārtnē bija piedzimuši 25 bērni - 13 zēni un 12 meitenes, ziņo LETA. Pērnā gada Jaungada naktī Rīgā piedzima septiņi bērni. ...bija ļoti sniegots Vecgada vakars. Vēl sniegotāka bija Jaunā gada pirmā diena - īpaši skaists bija rīts, kad baltais sniedziņš uz zemes un koku zariem vizuļoja saules staru apspīdēts.Tik skaista ziema sen nebija bijusi! Šī gada pirmās dienas bija arī ļoti aukstas (-20oC), bet šodien gaisa temperatūra jau ir tuvu 0oC. No tā secinām, ka teiciens - "kā gads iesākas, tā tas arī turpinās" uz laika apstākļiem, vismaz pie mums, neattiecas. Nu, protams, es nedomāju, ka mums visu gadu vajadzētu sniegu, taču tas varē- tu noturēties vismaz tik ilgi, cik tam pienākas būt - līdz pava- sarim... Ja tagad nepaliks aukstāks, tad nav grūti iedomāties, kas notiks, kad milzīgās kupenas gar ceļa malām un uz ietvēm sāks strauji kust! Bet tā kā laiks pēdējā mēne- ša laikā ir ļoti svārstīgs, tad vēl jau neko nevar zi- nāt?.. Varbūt pēkšņi atkal paliks auksts un sniedziņš nemaz nenokusīs... Anda