K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 228: 2002. g. 5. - 11. janvāris Subsīdijas lauksaimniekiem ES sola tikai pakāpeniski Diena 01/10/02 Pirmās aprises Eiropas Savienības (ES) vienotajai pozīcijai par lauksaimniecību sarunās ar kandidātvalstīm, kas pamazām iezīmējas Briselē, liecina — kandidātvalstis līdz ar iestāšanās brīdi ES atbalstu saviem lauksaimniekiem nevarēs saņemt tādā pašā apjomā kā jau pašreizējās dalībvalstīs. Subsīdijas kandidātvalstu lauksaimniekiem pēc uzņemšanas ES sākumā būs mazākas un tiks palielinātas pakāpeniski. ES pieļautie pārejas periodi šobrīd svārstās 5—10 gadu robežās no kandidātvalstu iestāšanās brīža. Ir gandrīz viennozīmīgi skaidrs, ka šāda pozīcija nebūs pieņemama nevienai no kandidātvalstīm. Latvija, sākot iestāšanās sarunas par lauksaimniecības sadaļu, kā vienu no galvenajām prasībām uzsvēra nepieciešamību Latvijas lauksaimniekiem maksāt tikpat lielus atbalsta maksājumus, kādus saņem ES lauksaimnieki. Līdzīgas prasības izvirzījušas arī citas kandidātvalstis. Ņemot vērā, ka ES gatavojas samazināt subsīdijas saviem lauksaimniekiem, jautājums par tiešajiem maksājumiem kandidātvalstīm ir politiski jūtīgs pašās ES valstīs. EK, kā trešdien ziņo Financial Times, mēneša beigās, visticamāk, arī ieteiks piemērot garus pārejas periodus kandidātvalstīm, pirms tās sāk saņemt tiešos maksājumus saviem lauksaimniekiem. Pozīcija pamatota ar argumentu, ka kandidātvalstīs lauksaimniecībā, tāpat kā citos sektoros, ir nepieciešamas lielas reformas. Tādēļ neesot nekāda pamata dāsni apdāvināt lauksaimniekus, ja citos sektoros strādājošajiem klājas tikpat grūti. Spānija, kas prezidē ES un kam būs jāvada sarunas ar kandidātvalstīm arī šajā jautājumā, ir norādījusi, ka iestāšanās brīdī kandidātvalstu lauksaimnieki varētu saņemt ne vairāk par 30% no tiešajām subsīdijām un to apjomu varētu pakāpeniski palielināt nākamajos piecos gados. Kad savu pozīciju būs prezentējusi EK, par to būs jāvienojas visām ES dalībvalstīm. Biznesa vide pamazām tiek sakārtota Diena 01/09/02 Lai arī ievērību izpelnījies valdības pērn paveiktais samazinot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, uzņēmēji ir vienisprātis: vides uzlabošanā nedrīkst atslābt Kā būtisku šogad uzņēmēji min Eiropas Savienības (ES) likumdošanas normu tālāku ienākšanu Latvijā. Tiek cerēts uz vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības noteikumu sakārtošanu atbilstoši ES prasībām, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu, birokrātijas samazināšanos. Uzņēmējiem svarīga ir Komerclikuma sakārtošana. Politiskas spēles ar likumu, kas definējams kā valsts galvenais uzņēmējdarbības likums, nekādi nesekmējot biznesa vidi, ilgtermiņa plānošanu. Atbilstoši likuma par uzņēmuma ienākuma nodokli grozījumiem no šā gada peļņas nodoklis saruks par 3% un veidos 22% līdzšinējo 25% vietā. Bet kopumā nākamo trīs gadu laikā nodokļa likmi plānots nodeldēt līdz 15%. Atgādinot, ka vēlme pēc mazākiem nodokļiem ir mūžīga, uzņēmēju viedoklis ir līdzīgs valdības cerētajam — pelņas nodokļa samazināšana varētu palielināt interesi par peļņas uzrādīšanu legālam biznesam un mazināt pūles, kas līdz šim veltītas dubultai grāmatvedībai. Atzinīgi tiek vērtētas arī izmaiņas likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas skar nodokļa atmaksas kārtību — PVN tagad var atskaitīt arī par noslēgtiem darījumiem, nevis tikai tad, kad tie notikuši. Pērn notikusī robežkontroles punktu aptauja apliecināja izaugsmi arī valsts struktūrās — muita, robežsardze un sanitārā robežinspekcija sadarbojās, apzinot situāciju uz robežas un izrādot vēlmi uzlabot uzņēmējdarbības vidi. "Uzņēmējiem gads bijis veiksmīgs — palielinājies eksports uz Eiropu, uzņēmumi atraduši vietu ES tirgū, vienlaikus nostiprinājušās arī saites ar Krieviju," Dienai vērtēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve Aina Biljone. LTRK šogad pievērsīšoties mazo un vidējo uzņēmēju sagatavošanai ES, aizstāvēšot uzņēmēju viedokli. Latvijas Tirgotāju asociācija esot gandarīta, ka izdevies apturēt jaunu reģistrēšanās ieviešanu dabas resursu nodokļa par iepakojumu maksātājiem un ar to saistītajiem papildu pārskatiem, Dienai atzina asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs. Tāpat nozares sakārtošanai līdzējušas pastiprinātās pārbaudes alkohola tirdzniecībai neatļautās vietās. Kā nozīmīgu H.Danusēvičs min arī degvielas akcīzes nodokļa palielinājuma atcelšanu un vienkāršotos VID noteikumus par kases aparātu lietošanu. Valstī par atbalstāmu noteiktās informāciju jeb augsto tehnoloģiju (IT) nozares pārstāvis Juris Borzovs (Latvijas Informāciju tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija) kā pērngada darbu trūkumu min to, ka likumā par valsts un pašvaldību iepirkumu tā arī netika paredzēta norma, kas noteiktu: apjomīgu valsts un pašvaldību pasūtījumu gadījumā pieaicināms sertificēts IT auditors. Tas nenodrošināšot pietiekamu valsts pasūtījumu konkursu atklātumu, tātad neveicināšot arī godīgu konkurenci. Šādas prasības trūkums līdzīgi skar citās nozarēs strādājošos. "Amatpersonas atzinušas IT par Latvijā īpaši atbalstāmu nozari, taču konkrētos darbos tas ne vienmēr izpaudies," uzsvēra J.Borzovs. Piemēram, Centrālā statistikas pārvalde joprojām neatspoguļo IT, telekomunikāciju un elektroniskas nozares eksporta apjomus. Bez tiem esot grūti pierādīt, ka nozare tiešām attīstās starptautiski. Aizvien nedarbojoties valdības noteikumi, ka nedrīkst no fiziskām un juridiskām personām atkārtoti pieprasīt informāciju, kas valstij jau ir pieejama. Atzinīgi vērtēts tas, ka VID pastiprinātu uzmanību pievērš kontrabandai un nodokļu nemaksātājiem, un kā nozīmīgi tiek vērtēti arī VID pērn izstrādātie un valdībā akceptētie grozījumi muitas likumā. Tie paredz atvieglotu muitas formalitāšu (eksporta, importa, tranzīta darījumos) kārtošanu uzņēmējiem, kas bijuši godprātīgi nodokļu maksātāji. VID cer, ka šie grozījumi reāli stāsies spēkā šā gada pirmajā pusē. "Ir spēki, kas Latvijā nevēlas sakārtotu uzņēmējdarbības vidi” LETA 01/08/02 "Ir vairāk nekā skaidrs, ka Latvijā ir politiski un ekonomiski spēki, kas nevēlas, lai valstī būtu sakārtota uzņēmējdarbības vide," otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Kā norādīja prezidente, tā viņa secinājusi, izvērtējot notikumus, kas saistīti ar Komerclikuma spēkā stāšanās termiņa vairākkārtējo atlikšanu. Prezidente atzina, ka viņai dīvaina likusies vairāku deputātu, tostarp Tautas partijas līdera Andra Šķēles rīcība, izsakot neadekvātus argumentus Komerclikumā ietvertajām normām. Vīķe-Freiberga pauda viedokli, ka Šķēles rīcība jautājumos, kas saistīti ar Komerclikuma pieņemšanu, liecina par to, ka viņš vēlas novilcināt šā likuma spēkā stāšanos. Iztirgo Latvijas enerģētiku NRA 01/07/02 Maksātnespējīgās a/s Liepājas siltums un tai līdzās plānotās lieljaudas koģenerācijas stacijas akciju kontrolpakete, iespējams, jau tuvākajā laikā par simbolisku summu nonāks ASV kompānijas CME International īpašumā, kas joprojām valstij nav samaksājusi vairāk nekā 4 miljonu latu parādu. Lai gan jau pērnā gada nogalē tika izsludināts starptautisks konkurss par tiesībām veikt maksātnespējīgajai a/s Liepājas siltums (LS) piederošās koģenerācijas stacijas rekonstrukciju un paplašināšanu, CME International, kas ir uzņēmuma kreditors un stratēģiskais investors, neuzskatīja par nepieciešamu piedalīties konkursā. Divi izsoles potenciālie dalībnieki – ārvalstu kompāniju meitasuzņēmumi Latvijā, nesaņemot vajadzīgās garantijas par ieguldīto līdzekļu atmaksu, atteicās no tālākās līdzdalības konkursā. Neizsludinot jaunu piedāvājumu un neņemot vērā to, ka CME International šā gada nogalē lauzusi 1999. gadā ar Finansu ministriju noslēgto līgumu par bēdīgi slavenā Latvijas gāzes 4,4 miljonu latu prasījuma pret Liepājas siltumu pārpirkšanu, patlaban sāktas sarunas par jaunu darījumu. Saskaņā ar neoficiālu informāciju, ASV kompānija LS koģenerācijas stacijā, kas perspektīvā ar elektroenerģiju varētu apgādāt visu Kurzemes reģionu, plāno veikt pirmās kārtas rekonstrukciju, tajā ieguldot 37 megavatu elektroenerģijas ražošanai nepieciešamās iekārtas 30 miljonu ASV dolāru vērtībā, no tiem kapitalizējot 6,1 miljonu latu. Priekšlikumu atbalstījis arī ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, pagājušā nedēļā tiekoties ar uzņēmuma administratori un CME International pārstāvi. Tādējādi CME International, nepildot savulaik noslēgto vienošanos par pārpirkto parādu kapitalizāciju, kļūtu par LS un tam līdz 2018. gadam piešķirtās licences (līdz 100 megavatu elektroenerģijas ražošanai) īpašnieku. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis Neatkarīgajai atzina, ka šāda tikšanās bijusi, norādot gan, ka viņu pārsteidz CME International Inc vēlme investēt tikai daļu no paredzētajiem līdzekļiem, neizmantojot elektroenerģijas ražošanas licences jaudas 100 megavatu ražošanai. Pēc ministra teiktā, bez attiecīga konkursa organizēšanas šāda līguma noslēgšana ar CME International Inc varētu arī nebūt likumīga, taču tas būtu jāizvērtē Finansu ministrijai, jo ASV kompānija līgumā paredzētajā laikā tā arī nav pārpirkusi tās prasību pret Liepājas siltumu. A. Kalvītis atzīmēja, ka elektroenerģijas licence tika izsniegta ar nosacījumiem, ka valsts prasības tiek atpirktas, un šie nosacījumi nav izpildīti, tāpēc attiecīgajām institūcijām – Finansu ministrijai un pārējiem kreditoriem – būtu jālemj par turpmāko rīcību. Elektroenerģijas imports varētu sarukt NRA 01/09/02 Maksātnespējīgās a/s Liepājas siltums koģenerācijas stacijai izmantojot 100 megavatu elektroenerģijas ražošanas licences iespējas tiktu saražoti vairāk nekā 10% Latvijas patēriņam nepieciešamās elektroenerģijas, tādējādi VAS Latvenergo par vienu trešo daļu būtu jāsamazina lētās elektroenerģijas iepirkuma apjomi ārvalstīs un no Liepājas jāiepērk enerģija, iespējams, par divreiz augstāku samaksu. Kā Neatkarīgo informēja Latvenergo Korporatīvo komunikāciju departamenta komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis, 100 megavatu jaudas elektrostacija, darbojoties 6000 līdz 7000 stundas gadā, ir spējīga saražot vairāk nekā 10% no patērētās elektroenerģijas, būtiski samazinot importētās enerģijas apjomu, kas būtu apsveicami, ja iepirktās elektroenerģijas iepirkuma cena būtu kaut cik līdzīga. Taču, kā Neatkarīgajai atzina maksātnespējīgā Liepājas siltuma administratore Dace Grīnberga, Energoapgādes regulēšanas padomē iesniegtais tarifu projekts elektroenerģijas iepirkšanai no Liepājas koģenerācijas stacijas paredz elektroenerģiju Latvenergo pārdot par 2,3 santīmiem kilovatā, kaut arī importētās enerģijas cena svārstās ap 1,3 santīmiem kilovatā. Kā skaidroja D. Grīnberga, Liepājas siltuma elektroenerģija pat ar labākajām iekārtām nevarētu konkurēt ar Krievijā ražoto. Lai izmantotu maksātnespējīgajam Liepājas siltumam savulaik piešķirto 100 megavatu elektroenerģijas ražošanas licenci, kas ir derīga līdz 2018. gadam, uzņēmumam būtu krietni jāpalielina koģenerācijas stacijas darbības blakusprodukta – siltuma – realizācijas iespējas. Pamatojoties uz to, ka šādas slodzes būtu neatbilstoši lielas Liepājai un stacija darbotos ar augstām izmaksām, Latvenergo nav uzskatījusi par lietderīgu projekta variantā iesaistīties, skaidroja A. Siksnis. Taču esot izteikts priekšlikums uzņēmuma investoriem – ASV kompānijai CME International, Inc – sadarboties kombinētā cikla koģenerācijas stacijas būvniecībā, kas atbilstoši Liepājas siltuma pilsētas slodzēm būtu noslogota vismaz 5000–6000 stundas gadā ar elektroenerģijas ražošanas jaudu līdz 30 megavatiem. Pēc A. Sikšņa teiktā, šāda elektrostacija būtu efektīvāka, un tās izveidošanā Latvenergo varētu izvērtēt savu līdzdalību. Otrdienas vakarā gan A. Siksnis Neatkarīgajai sniedza pretēju informāciju – Latvenergo vairs neapsver iespēju iesaistīties Liepājas koģenerācijas stacijas projektā, par prioritāriem uzskatot uzņēmuma plānotos un budžetā iekļautos pasākumus – ražošanas struktūru, kā arī sadales tīklu filiāļu – rekonstrukciju un modernizāciju. Uzņēmuma administratore D. Grīnberga sacīja, ka nav informēta par šāda veida Latvenergo priekšlikumu CME International, tomēr tas esot apsveicams solis, jo tādējādi valsts uzņēmums arī varētu piedalīties tikko atkārtoti izsludinātajā izsolē par tiesībām piegādāt iekārtas koģenerācijas stacijas celtniecībai. Baltijā būs brīvs elektroenerģijas tirgus NRA 01/08/02 Šogad iecerēts izveidot Baltijas brīvo elektroenerģijas tirgu, ļaujot patērētājam brīvi izvēlēties piegādātāju, informējis Baltijas valstu energosistēmu apvienības DC Baltija direktors Vilnis Krēsliņš. Apvienība aptver Latvijas, Igaunijas un Lietuvas elektrokompānijas. V. Krēsliņš norādījis, ka liberalizāciju paredz pērn jūlijā Baltijas Ministru padomes parakstītais Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministru līgums, ziņo LETA. Pašlaik katrā Baltijas valstī tiek gatavotas izmaiņas likumdošanā, kas saistītas ar elektrokompāniju pārstrukturizēšanu tā, lai elektroenerģijas tirgus varētu pastāvēt un darboties atbilstoši Eiropas Savienības noteikumiem atiecībā uz elektroenerģiju. V. Krēsliņš sacīja, ka Baltijas valstīm ir desmit gadu pieredze kopīgam darba elektroenerģijas sektorā – 1992. gada 7. janvārī Rīgā Igaunijas, Latvijas, Lietuvas valdību pilnvarotie ministri parakstīja nolīgumu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmu paralēlu darbu, tādējādi nodrošinot efektīvu un drošu energosistēmu darbību. Piecdesmito gadu beigās un sešdesmito gadu sākumā energosistēmu darbībā iezīmējās tendence savienot tās ar augstsprieguma elektropārvades līnijām ne tikai vienas valsts robežās, bet arī starp vairākām valstīm. Šādas energosistēmu apvienošanas mērķis bija samazināt elektroenerģijas ražošanas un pārvades izmaksas, palielināt energosistēmu darba drošību, visekonomiskāk un visefektīvāk nodrošināt elektroenerģijas kvalitāti. Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas 1991. gadā likvidēja PSRS Ziemeļrietumu apvienību. Lai saglabātu klientu drošu apgādi ar kvalitatīvu elektroenerģiju, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas speciālisti ļoti īsā laikā sagatavoja nolīgumu, kura aktualitāte nav zudusi arī šodien. Viņš gan uzsvēra, ka parakstītais nolīgums prasa zināmas korekcijas, jo jāņem vērā šodienas situācija sadarbības kontekstā ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām, kā arī perspektīvo elektrisko saišu izveide starp Igauniju un Somiju, Lietuvu un Poliju. Daugavgrīvā plāno celt apjomīgu naftas produktu terminālu LETA 01/08/02 SIA "Baltic Oil Terminal" (BOT) tuvāko gadu laikā Rīgas ostā, Daugavgrīvā, iecerējis celt naftas produktu terminālu, kura pārkraušanas jauda būtu līdz 10 miljoniem tonnu naftas produktu gadā. Termināla celtniecība varētu izmaksāt līdz pat 150 miljoniem ASV dolāru. To pastāstīja viens no terminālā projektētājiem SIA "Kino - L" pārstāvis Ivans Zarins. Līdz 28.janvārim notiks naftas termināla sabiedriskā apspriešana, kuras laikā visus priekšlikumus par projektu var iesniegt Ietekmes uz vidi valsts novērtējuma birojā. Kā norādīja Zarins, ja viss ritēs veiksmīgi, līdz gada beigām varētu izstrādāt termināla celtniecības projektu, bet pirmās kārtas celtniecība varētu sākties nākamā gada sākumā. Ja terminālam izdotos sasniegt plānotās pārkraušanas jaudas, tā kravu apgrozījums būtu pielīdzināms pašreizējam kopējam visas ostas apgrozījumam. Pērn Rīgas brīvostā kopā tika pārkrautas 13,4 miljoni tonnu kravu, tajā skaitā 3 miljoni tonnu lejamkravu. Zemi Daugavgrīvā termināla celtniecībai BOT ir iznomājusi Rīgas brīvostas pārvalde. Projektā plānots paplašināt Bolderājas Šķirotavas dzelzceļa staciju, paredzēta arī tilta pār Buļļupi paplašināšana. BOT reģistrēta 2000.gada 29.septembrī, tās statūtkapitāls ir Ls 200 000 latu. 99,9% kompānijas daļu pieder ASV, Nevadā, reģistrētai firmai "Erkort Ltd.", 0,1% - SIA "Bolderājas kuģu remonta rūpnīca". CNN slavē Latviju par sasniegumiem ekonomikā BNS 01/11/02 Pasaules prestižajā televīzijas kanālā CNN Latvija ceturtdien minēta kā valsts, kura pagājušajā gadā visveiksmīgāk uzlabojusi situāciju savā ekonomikā, visbūtiskāk samazinot riska līmeni tajā. Intervijā CNN institūcijas "Economist Intelligence Unit" Riska departamenta direktors izvērtēja 2001. gadu pasaules ekonomikā no dažādiem riska kategoriju viedokļiem, kā galvenos minot politisko, ekonomiskās politikas, ekonomiskās struktūras un likviditātes riskus, kā arī riskus, kas ir saistīti ar investīcijām noteiktās finansu jomās. Pētījumā kopumā aplūkotas 100 attīstības valstis. Katra valsts tika vērtēta pēc vairākām riska kategorijām, piešķirot punktus. Nulle norāda zemāko risku, bet 100 punkti - visaugstāko. Intervijā atzīts, ka 2001.gadā, visbūtiskāk samazinot ekonomisko risku un sasniedzot visjūtamākos uzlabojumus, vispārējā riska grupā līderis ir bijusi Latvija, kur viena gada laikā, salīdzinot ar pārējām valstīm, vislabāk uzlabota riska situācija ekonomikā. Tika arī minēts, ka, neskatoties uz nelielo patēriņa pieaugumu, valsts fiskālā politika ir pārdomāta, stabils ir nacionālās valūtas kurss. Latvijai esot labi sasniegumi iestāšanās sarunu procesā ar Eiropas savienību (ES), un domājams, ka valsts iekļūs pirmajā ES paplašināšanās kārtā. Valsts parāds ir aptuveni astoņi procenti, kas ir viens no zemākajiem starp pētījumā ietvertajām valstīm. Pētījumā atzīmēts, ka strauji pieaudzis Latvijas eksports un valsts veiksmīgi pārorientējusies no Krievijas tirgus uz daudz plašāko - ES tirgu. Banku sektorā stabilitāti nodrošinājušas Latvijas centrālās bankas rezerves un ārzemju īpašniekiem piederošās komercbankas. No deviņām pozīciju grupām divās - vispārējā riska grupā un ekonomiskās politikas riska grupā - Latvija ir panākusi vislielāko kāpumu. Lats nenovērtēts aptuveni divarpus reižu BNS 01/09/02 Lats ir nenovērtēts aptuveni divarpus reižu, intervijā "Neatkarīgās Rīta Avīzes" pielikumam "Biznesa Laiks" sacījis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. "Atcerieties, astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā bija melnais valūtas tirgus, kur dolārs bija absolūts karalis. Par dolāru varēja nopirkt visu, par koka rubļiem nevarēja nopirkt neko. Tā neadekvātā attiecība, kas tika iedibināta toreiz, sasniedza pat 180 rubļu par dolāru. Tajā brīdī izveidojās sākotnējā nenovērtētība. Ja preces būtu bijušas pieejamas pietiekamā daudzumā, par rubļiem tās varētu nopirkt daudz lētāk - nevis par 180 rubļiem, bet par kādiem 35," stāstījis Rimšēvičs, Viņš norādījis, ka tāpēc arī lats sākotnēji bija nenovērtēts aptuveni trīs reizes. Laika gaitā šī starpība ir samazinājusies, taču Latvijas Bankā joprojām rēķina, ka lats ir nenovērtēts aptuveni divarpus reižu. Pēc Latvijas Bankas prezidenta skaidrotā, "ja lats ir nenovērtēts, tas nozīmē, ka mēs nekādā gadījumā nebremzējam Latvijas tautsaimniecības - un pirmām kārtām eksporta - attīstību. Ja lats būtu pārvērtēts, tas varētu radīt Latvijas tautsaimniecībai milzīgas problēmas. Arī pievienojoties Eiropas monetārajai savienībai, šī nenovērtētība nekādas problēmas neradīs, tieši otrādi. Tas, ka šeit saglabāsies relatīvi zemāks darbaspēka izmaksu līmenis, varētu Latvijai palīdzēt konkurēt pasaules tirgos". Runājot par paziņojumiem, ka lata piesaisti SDR grozam plānots saglabāt līdz Latvijas iestājai Eiropas Savienībā, Rimšēvičs norādījis, ja lats būtu bijis piesaistīts tikai dolāram, Latvijas Banka ļoti nopietni domātu, ko darīt tālāk. Bet mēs latu esam piesaistījuši SDR valūtu grozam, un valūtu proporcijas tajā ļoti labi atbilst Latvijas ārējās tirdzniecības struktūrai. Mums šis modelis šķiet daudz labāks nekā piesaiste pie viena paša eiro. Līdz šim eiro kurss ir krities un igauņiem zināmā mērā ir veicies, jo tas ir sekmējis viņu eksportu. Taču palūkosimies, kas notiks tagad, pēc skaidrā eiro ieviešanas, - to neviens vēl nezina," sacījis Latvijas centrālās bankas vadītājs. Pēc viņa teiktā, Latvijas Banka uzskata, ka šajā situācijā nevajadzētu mētāties. Rimšēvičs norādījis, ka lata piesaiste SDR grozam ir darbojusies labi un nodrošinājusi eksporta pieaugumu vidēji par 13-14% ik gadu, kas ir augsts rādītājs. "Tagad, trīs četrus gadus pirms mūsu iestāšanās Eiropas monetārajā savienībā, pēkšņi nomainīt piesaistes modeli būtu diezgan liels neprāts. Paies trīs četri gadi, un mēs piesaistīsim latu eiro, un šī piesaistes maiņa notiks ļoti atklāti un visiem saprotamā veidā - pēc tā lata kursa pret eiro, kas nu tajā dienā būs," viņš paudis. Inflācija 2001.gadā – lielāka kā Lietuvā, mazāka kā Igaunijā LETA 01/09/02 2001.gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, vidējās patēriņa cenas Latvijā palielinājušās straujāk nekā Lietuvā, bet mazāk nekā Igaunijā. Pērn patēriņa cenas Lietuvā palielinājušās par 2%, Latvijā - par 3,2%, bet Igaunijā - par 4,2%. Vidējais cenu līmenis pērn Latvijā, salīdzinot ar 2000.gadu, palielinājies par 2,5%. Igaunijā pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenas pieauga par 0,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu indeksu decembrī bija uztura produktu cenu pieaugumam un degvielas cenu kritumam. Lietuvā patēriņa cenas 2001.gada decembrī pieauga par 0,3%. To ietekmēja pārtikas produktu cenu kāpums. Pērn cenas precēm Latvijā vidēji palielinājušās par 2,7%, bet pakalpojumiem - par 2%. Patēriņa cenas 2001.gada decembrī, salīdzinot ar 2000.gada decembri, pieaugušas par 3,2%. Pagājušā gada decembris bijis raksturīgs ar vislielāko cenu pieaugumu gada pēdējā ceturksnī, kad cenas pieauga par 0,4%. Visvairāk cenas paaugstinājās uztura produktiem - par 2,1%. Pārējās patēriņa grupās cenu pieaugums bijis niecīgs vai arī cenas pazeminājās. Visvairāk svētku atlaižu ietekmē pazeminājās apģērba un apavu cenas - vidēji par 2,8%. Aizvadītajā gadā kopumā visvairāk cenas pieaugušas uztura produktiem - par 7,8%, izglītības pakalpojumiem - par 7,4%, medikamentiem un veselības aprūpei - par 5,8%. Savukārt cenu līmenis pazeminājās sakaru grupā - par 4,2% un transporta izdevumiem - par 1,6%. CSP skaidro, ka uztura produktiem - gaļas un gaļas izstrādājumu - cenu kāpums pērn bijis vērojams sakarā ar gaļas importa ierobežošanu un kontrabandas apkarošanu. Iepirkuma un ražotāju cenu kāpums pērn bijis pienam un piena produktiem, sieram, cukuram. Nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē pieaugusi dārzeņu un kartupeļu cena. Veselības aprūpē pērn bijis vērojams tarifu pieaugums ambulatoru pacientu aprūpē, kā arī medikamentu cenu kāpums, ko izraisījušas izmaiņas importēto medikamentu struktūrā. Sakaru jomā cenas pērn pazeminājušās mobilajiem telefoniem un mobilo sakaru pakalpojumiem, savukārt transporta nozarē cenas pazeminājās dzelzceļa biļetēm un degvielai. Administratīvi regulējamās cenas pērn pieaugušas par 0,7%. Latvijā ierodas NATO komisija Rīgas Balss 01/08/02 Pirmdien darbu Latvijā sāka NATO komisija, kura pētīs Latvijas padarīto ceļā uz NATO un vērtēs Rīcības plāna dalībai NATO izpildi. Kā informēja Aizsardzības ministrija, Latvija ir pirmā kandidātvalsts, kurā ierodas šāda NATO komisija. To vada NATO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Ginters Altenburgs. Komisijā ir dažādu jomu speciālisti. Komisija Latvijā uzturēsies līdz 11. janvārim. Tā vērtēs Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO izpildi, plānošanas un pārskata dokumentu izpildi, kā arī valsts progresu 2001. gadā. Šāda pārbaude notiek ik gadu visās NATO kandidātvalstīs. Armijas mācības maksā dārgi NRA 01/09/01 Šajā gadā gandrīz par divsimt tūkstošiem latu palielinājušās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru dalības izmaksas dažādās starptautiskajās militārajās mācībās. Tomēr NBS amatpersonas tas nesatrauc, un šis fakts pat tiek raksturots pozitīvi. Militāro mācību izmaksas tik ļoti sadārdzinājušās tāpēc, ka līdz šim NATO daļēji apmaksājis mūsu dalību tajās, atklāja NBS preses centra darbiniece Agnija Štrausa. Līdz šim NATO maksājis mūsu karavīru braukšanas un uzturēšanās izdevumus, kā arī sedzis dalības maksu, taču tagad tā vairs tik bieži nenotikšot. Arī agrāk NATO ne vienmēr apmaksājis mūsu izdevumus, bet tie bijuši tikai atsevišķi gadījumi. "Tas ir solis uz priekšu, jo ar mums beidzot sākuši rēķināties. Mēs jau arī tagad nepiedalāmies visās mācībās, – rūpīgi tiek izvērtēti visi piedāvājumi, un pieņemts tas, kas mums vajadzīgs. Arī nākotnē dalība starptautiskajās mācībās nesadārdzināsies un varbūt pat izdevumi kļūs mazāki," teica NBS preses sekretārs Uldis Davidovs. Šogad Latvijai par dalību militārajās mācībās kopumā vajadzēs maksāt 347 tūkstošus latu, bet pērn izmaksas nepārsniedza 180 tūkstošus, stāstīja A. Štrausa. 2002. gadā palielinājies arī mācību skaits – pērn bruņotie spēki piedalījās tikai divpadsmit pasākumos, bet šogad šis skaitlis palielinājies līdz divdesmit. Visdārgāk šogad mūsu armijai izmaksās dalība starptautiskajās mācībās Strong resolve. Lai tajās piedalītos, būs jāmaksā 120 tūkstoši latu, kas tieši par simt tūkstošiem latu pārsniedz nākamo dārgāko mācību izmaksas. U. Davidovs atklāja, ka tās esot lielākās NATO militārās mācības un notikšot Polijā. No Latvijas šajā pasākumā piedalīšoties Jūras spēki, Gaisa spēki un viena LATBAT rota. Strong resolve piedalīšoties visas NATO un programmas Partnerattiecības mieram dalībvalstis, tāpēc izlaist tās neesot iespējams. Preses sekretārs uzskata, ka mūsu armijas dalība šādās mācībās ir ļoti nepieciešama, jo tajās iegūtās zināšanas ir neaizstājamas. "Karavīri mācās strādāt kopā ar kolēģiem no dažādām valstīm, un nav jau tā, ka zināšanas iegūstam tikai mēs – arī citi mācās no latviešiem. Ja ir deklarēts, ka Latvija virzās uz NATO, tad bez mācībām nevar iztikt, jo tiek apgūtas arī kopējās komandas, kas ir angļu valodā. Skaidrs, ka Latvijā viss darbs notiek valsts valodā, bet starptautiskajās mācībās un militārajās misijās pat latviešiem savā starpā jākontaktējas angliski," savu viedokli pauda U. Davidovs. Baldzēns sola jaunu sociāldemokrātu zvaigznāju NRA 01/08/02 Pieci bijušie Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) deputāti izveidojuši jaunu – Sociāldemokrātu savienības – frakciju, kas kopā ar Jauno frakciju būšot pamats politiskā bloka izveidei Saeimā un vēlāk – "latviskas un eiropeiskas" sociāldemokrātiskās partijas (sestās Latvijā) izveidei. Egils Baldzēns, Rišards Labanovskis, Pēteris Salkazanovs, Jānis Leja un Imants Burvis parakstījuši ne tikai paziņojumu par frakcijas izveidi, bet arī dokumentu par izstāšanos no LSDSP. To, ka šiem deputātiem varētu pievienoties vēl trīs četri, apstiprināja ne vien R. Labanovskis, bet arī pretējās nometnes pārstāvis – priekšsēdētāja vietnieks Valdis Lauskis. Par galveno šķelšanās iemeslu V. Lauskis uzskata E. Baldzēna neapmierinātās ambīcijas uz partijas priekšsēža krēslu. E.Baldzēns, jautāts par jaunās frakcijas priekšsēdētāju, sacīja, ka viņiem "nebūs līderu, bet visi būsim zvaigznājs". Piecīšu paziņojumā retoriska kritika vērsta galvenokārt pret partijas vadību. Tā bijusi pārāk pasīva "pret lauku cilvēku rūpēm un zemniecības likteņiem", tautai vitāli svarīgu problēmu risināšanu, tā vietā rosoties ap jaunas Satversmes projektu, kas nav aktuālākā Latvijas problēma. Partija nav sakārtojusi naudas līdzekļu uzskaiti, neesot akceptējama arī Rīgas domes vadības pieļautā līdzekļu neracionālā izmantošana, partijas pārvēršana par vienas ģimenes partiju, J. Bojāra absolūtais paškritikas trūkums. E. Baldzēns pauda, ka partijas vadība izvairījusies no skaidras pozīcijas formulēšanas par iespējamu sadarbību ar PCTVL pēc 8. Saeimas vēlēšanām, sakot, ka tā izrietēs no balsu sadalījuma. R. Labanovskis kritizēja atšķirīgu viedokļu apkarošanu partijas iekšienē, bet P. Salkazanovs uzsvēra pasliktinājušās attiecības ar Socinterni negatīvās informācijas dēļ. Jautāts par topošās partijas finansiālo pamatu, E. Baldzēns atgaiņājās, sakot, ka, "veidojot frakciju, mēs par naudu nedomājam". Topošā partija tomēr cerot uz mazo uzņēmēju atbalstu, kā arī uz iedzīvotāju ziedojumiem telefonakcijā. Bijušā baņķiera Einara Repšes iestaigātā taciņa ziedojumu vākšanā vienreizējam honorāram neesot savienojama ar politiķa morāli, kuram, ejot politikā, jāapzinās risks. Par lielu līdzekļu piesaisti nevarot būt ne runas, jo jauno sociāldemokrātu vēlētāji būšot mazturīgie, – piebilda R. Labanovskis. Iepriekš viņš atzina, ka partiju arī finansiāli būtu gatavi atbalstīt bijušā tēvzemieša Andra Ārgaļa piekritēji. Prezidente peļ deputātu staigāšanu Diena 01/09/02 Dienu pēc tam, kad no LSDSP aizgāja šīs partijas frakcijas priekšsēdētājs Egīls Baldzēns un četri viņa domubiedri, izveidojot jaunu frakciju, Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga intervijā Latvijas radio ierosinājusi sākt diskusiju par izmaiņām likumos, lai viena sasaukuma laikā deputātiem liegtu iespēju pāriet no vienas partijas uz otru. Valsts prezidente negatavojas piedāvāt konkrētus priekšlikumus un kļūt par diskusijas iniciatori. Aicina veidot valodas komisiju NRA 01/10/02 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien, tiekoties ar valodas ekspertiem un sabiedrībā populāriem cilvēkiem, izteica priekšlikumu izveidot īpašu valodas komisiju, kas līdzīgi kā Vēsturnieku komisija darbotos Valsts prezidenta kancelejas paspārnē. Šādu ideju atbalsta arī Ministru prezidents Andris Bērziņš, viņš esot vienisprātis ar prezidenti, ka latviešu valoda ir jāaizstāv, nodrošinot tai valsts valodas statusu un lietošanu visās dzīves jomās. Iespējams, jau nākamnedēļ prezidentes un premjera tikšanās laikā tiks parakstīts rīkojums par šādas komisijas izveidi. V. Vīķe-Freiberga aicināja ekspertus apsvērt komisijas sastāvu, to, kādas apakškomisijas tiktu radītas, kādus mērķus izvirzīt pirmajiem trim darbības gadiem. Prezidente izteica viedokli, ka viena no komisijas prioritātēm būtu valsts valodas politikas izstrāde, tāpat komisija sniegtu regulārus ziņojumus valdībai, organizētu konferences un izdotu publikācijas par situāciju ar valsts valodu u. c. Dzejniece Māra Zālīte atzina, ka komisijai būtu jārūpējas, lai valsts īstenotu valsts valodas politiku, nodrošinātu likumu izpildi. Kaut gan ir virkne likumdošanas aktu valodas jomā, Latvijā īstas valsts valodas politikas nav – to pierādot kaut vai nožēlojamais finansējums Valsts valodas centram. Vakar runāts arī par vēlēšanu likumdošanā iekļauto prasību deputātu kandidātiem zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Pēc prezidentes teiktā, vislielākās bažas tika izteiktas par to, ka "atteikšanās no šīs normas varētu raidīt psiholoģisku signālu tiem, kas latviski nerunā, ka it kā tiktu pazemināta latviešu valodas prasmes vērtība un vajadzība". Piešķir LZA balvas NRA 01/09/02 Zinātņu akadēmijas senāta sēdē otrdien tika piešķirtas LZA balvas valstī pazīstamiem zinātniekiem, kā arī septiņiem jaunajiem zinātniekiem. Fridriha Candera balvu astronomijā par darbu kopumu "Zemes pavadoņu redzamā kustība" šogad saņems Ventspils augstskolas prorektors Juris Žagars, bet par Paula Lejiņa balvas laureāti kļuvusi intensīvās augļkopības speciāliste Māra Skrīvele. Par ieguldījumu latviešu valodas kā valsts valodas statusa nostiprināšanā Kārļa Mīlenbaha balva piešķirta Valsts valodas centra direktorei Dzintrai Hiršai. Iepriecinoši, ka, piemēram, uz Ludviga un Māra Jansona balvu jaunajiem zinātniekiem fizikā bijis 11 pretendentu, šoreiz to saņems Rīgas Tehniskās universitātes doktorands Jānis Alnis. Kā sacīja LZA prezidents Jānis Stradiņš, tie un citi fakti apliecina, ka "zinātne Latvijā joprojām ir dzīva". Doma baznīca gaida zvanus NRA 01/08/02 Rīgas Doma baznīcai paredzēts uzstādīt vienpadsmit zvanus. Seši no tiem atrodas Vācijā. Pašlaik baznīca spiesta izlīdzēties ar vienu, ārzemju latvieša ziedotu, taču turpinās projekta izstrāde, lai jau šogad baznīca tiktu pie pienācīgiem tās simboliem. Vecais, padomju laikā praktiski nelietotais zvans salūza janvāra barikāžu laikā pirms gandrīz vienpadsmit gadiem, stāsta Rīgas Doma zvana projekta vadītājs Kaspars Upītis. Rītā pēc traģiskajiem janvāra notikumiem Lietuvā zvanīja arī Rīgas Doma zvans; neapkoptais dievnama simbols neizturēja slodzi, tajā tika izsists robs. Pēc tam kāds ārzemju latvietis ziedojis zvanu, kas arī pašlaik iezvana svētkus un aicina ticīgos uz dievkalpojumu. Taču pašreizējā zvana skaņa ir augstāka, nekā pienāktos, uzskata K. Upītis. Kopumā Doma baznīcas tornī paredzēts uzstādīt septiņus mazākus pašā torņa augšā, divus lielākus mūra daļas iekšpusē un divus dobjus – mūra daļas apakšā. Vācijā jau izgatavoti seši zvani; vācu meistari vēl gaida, kad no Rīgas tiks attransportēts saplēstais zvans. Pašlaik torņa stāvokļa dēļ tam ir grūti piekļūt, bet vēl grūtāk to nocelt, jo zvana šahtā ir izvietotas ugunsdzēsības ierīces. Pēc tā salabošanas uz Latviju vedīs visus septiņus zvanus kopā. Atbalstītāji no savas puses zvanu izgatavošanai – to mehānismam – ziedojuši 95 000 Vācijas marku. Latvijas tēls maksā vismaz latu NRA 01/11/01 Kāda jauniete no Latvijas - viņa nevēlas, ka vārds tiktu publiskots - pašlaik studē Berlīnē un strādā praksi Bundestāgā. Gatavojoties pasākumam, kurā Bundestāga deputātiem, Humbolta universitātes pārstāvjiem un 92 studentiem no 16 valstīm jāreprezentē sava valsts ar nacionālām uzkodām, referātu vai lasījumu un izdales materiāliem, jauniete atklājusi nepatīkamu faktu: bukleti par Latviju, ko viņa pasākumā iecerējusi dāvāt no visas pasaules sabraukušajiem kolēģiem, maksā latu. "Lats ir brošūras pašizmaksa," skaidro Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, kura vadītā institūcija gan iepriekšējos divus gadus, gan arī tagad iztiek ar 90 000 latu gadā. Lai veiktu tādus projektus kā videokasetes izdošana, ar budžeta piešķīrumu nepietiek, jāpiesaista sponsori. "Apsveram katru pieprasījumu. Ja ir firmas un privātpersonas, kas var samaksāt, naudu ņemam labprāt, jo tas mums ļauj izdot materiālus arī turpmāk," piebilst O. Kalniņš. Taču, ja institūta darbinieki jūtot, ka brošūras lieti noderēs Latvijas tēla spodrināšanai, tās piešķirot arī par brīvu. Ja interesents nepaskaidrojot, kādam mērķim tie vajadzīgi, institūtā viņš saņemot ierasto atbildi, ka vienas brošūras cena ir lats, bet videokasete maksā trīs latus. Tēla spodrinātāji ir izveidojuši bukletu sēriju par vēsturi, dabu, kultūru, tautas tērpiem, dainām; arī brošūru, kurā īsumā skaidrota Latvijas kultūra, vēsture, šodiena, stāstīts par valsts simboliem. Lūgts atminēties kādu lietderīgu bukletu bezmaksas dāvāšanas reizi, O. Kalniņš stāsta, ka pērn Rīgas Doma zēnu kora puišiem pirms došanās uz Ameriku dāvājuši pa brošūrai, jo zinājuši, ka dziedātājiem paredzēts dzīvot pie amerikāņiem. Materiāli bez maksas piešķirti labdarības organizācijām, arī privātpersonām. Par brošūrām nav jāmaksā arī ārzemju žurnālistiem, ārvalstu organizācijām visbiežāk vienu iedod bez maksas, un, ja ir interese, pārējos izdevumus piedāvā iegādāties. Jauna reģionāla ziņu dienesta mājaslapa Dienas Bizness 01/08/02 Kopš pirmdienas oficiāli sācis darboties jauns bezmaksas reģionāls biznesa ziņu dienests angļu valodā, "Baltic Business News" (BBN), ko palīdz veidot "Dienas bizness" un citas zviedru biznesa avīzei "Dagens industri" piederošas biznesa avīzes Igaunijā, Lietuvā un Sanktpēterburgā. Jaunā ziņu dienesta mērķauditorija "ir tie tūkstoši ārvalstu uzņēmēju, starptautisko uzņēmumu darbinieku, vēstniecību personāls un citi, kam interesē biznesa ziņas no visām trīs Baltijas valstīm, kā arī no dinamiskā Sanktpēterburgas rajona". Jaunais ziņu dienests lasāms pēc interneta adreses . Prezidentei jauna mājas lapa TVNET 01/06/02 Decembra nogalē darbību sākusi Valsts prezidenta kancelejas interneta mājaslapas jauna versija, tās izveidošana izmaksāja Ls 5000. Tiesības veidot jauno prezidenta kancelejas mājaslapu ieguva datorfirma "Mediaparks". Veidojot mājaslapu, ir izmantotas modernas drošības tehnoloģijas, kas pasargās šo lapu no interneta huligāniem un hakeriem. Jaunajā mājaslapā iegūstāma informācija par pašreizējo Latvijas Valsts prezidenti Vīķi-Freibergu, Rīgas pili, Prezidenta kanceleju. Mājaslapā informāciju var lasīt latviešu, krievu, angļu, franču un vācu valodā. Prezidentes mājas lapas adrese: . Statistika - Latvijas iedzīvotāju interese par operu un baletu Rīgas Balss 01/08/02 Par operas žanru interesējas 46%, par baletu - 48% Latvijas iedzīvotāju, liecina pēc Latvijas Nacionālās operas pasūtījuma veiktā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja. Aptaujāto rīdzinieku vidū pie operas žanra cienītājiem sevi pieskaita 48,5%, savukārt 46,1% aptaujāto opera neinteresē. Par baletu interesējas 53%, bet 12,7% sevi uzskata par lieliem šī žanra cienītājiem. Par baletu pilnīgi neinteresējas 17,5% aptaujāto rīdzinieku. Latvijas Nacionālo operu pēdējo triju gadu laikā kaut reizi ir apmeklējuši 45,7% aptaujāto rīdzinieku. No aptaujātajiem operas izrādes skatījušies 52,1%, klasiskā baleta izrādes - 50,2%. 0,2% rīdzinieku operas izrādes ir apmeklējuši vairākas reizes mēnesī, 1,6% - vienu reizi mēnesī, 16,9% - vairākas reizes gadā, 10,9% - vienu reizi gadā. Gada putns – kaija NRA 01/09/02 Par Gada putnu 2002 Latvijas un Zviedrijas ornitologi izraudzījuši lielo ķīri – visiem pazīstamo kaiju. "Būt gada putnam nav nekas labs. Tas nozīmē, ka suga ir kaut kādā veidā apdraudēta," teica Ornitoloģijas biedrības prezidents Jānis Vīksne. Izvirzot ķīri par Gada putnu 2002, ornitologi vēlas noskaidrot iemeslus, kuru dēļ pēdējos desmit gados arī Latvijā notikusi strauja ķīru skaita samazināšanās. Vēl 1986. gadā Latvijā saskaitīti 110 000 ķīru pāru, bet 1994. gadā – vairs tikai 40 000. Engures ezerā, kur bija sastopamas lielākās ķīru kolonijas, 1986. gadā ligzdoja 34 000 pāru, 1994. gadā bija 14 000 pāru, bet 2000. gadā – tikai ap 5500 pāru. Rīgas apkārtnē daudzu tūkstošu pāru lielās kolonijas vietām ir pilnīgi izzudušas. Rietumeiropā lielo ķīru skaita samazināšanās sākusies jau sešdesmitajos gados, un pašlaik šī tendence sasniegusi Krievijas Eiropas daļas centrālos apgabalus. Jelgavas centrā iemaldījies ūpis LETA 01/08/02 Aizvadītās pirmdienas novakarē tie jelgavnieki, kuri devās iepirkties uz pārtikas preču lielveikalu Katoļu ielā, uz ēkas jumta ievēroja lielu, skaistu un retu putnu, kas asajos nagos turēja savu laupījumu - balodi, pavēstīja notikuma aculiecinieks, Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes speciālists Edgars Pavlovičs. Pavlovičs pēc profesijas ir bioloģijas skolotājs. Viņš pastāstīja, ka retais pilsētas viesis ir bijis ūpis - pie mums sastopamais lielākais pūčveidīgais putns, kas ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā un tālab ir aizsargājams. Pēc Latvijas putnu atlantā sniegtajām ziņām, Latvijā pavisam varētu būt tikai aptuveni 30 pāru šādu putnu, kas parasti sastopami skuju koku mežos un jūras piekrastē. Pavlovičs domā, ka dziļais sniegs Latvijas mežos un tīrumos, kā arī nepastāvīgais laiks dzīvnieku valsts pārstāvjiem barību liek meklēt cilvēku tuvumā. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka ūpis savu laupījumu atradis pašā pilsētas centrā, bet uz lielveikala jumta nolaidies, lai uz mirkli atpūstos. Taču drīz vien, kad ūpim bija apnikušas apkārtējo kovārņu klaigas un sapulcējušos jelgavnieku pārlieku lielā uzmanība, tas izpletis savus vairāk nekā metru platos spārnus un nozudis vakara krēslā, teica Pavlovičs. Pavlovičs arī atgādināja, ka pērn ūpis Latvijā tika atzīts par Gada putnu. Lāču meitene Ilzīte svin gada jubileju NRA 01/10/02 11. janvārī aprit gads, kopš Līgatnes mācību un atpūtas parkā pasaulē nākusi lāču meitene Ilzīte. Lāču bērna mamma, sugasbrāļu iztraucēta, pēc mazuļa piedzimšanas migā vairs nav atgriezusies, tāpēc Ilzītes audzināšanu jau kopš pirmās dzīvības dienas uzņēmusies Līgatnes parka zvērkope Velga Vītola. Tikko piedzimusi, mazā bijusi tik sīka, ka audžumamma to varēja novietot uz plaukstas – tā, ka tikai kājiņas pāri karājušās. Desmit mēnešu vecumā Ilzīte svērusi jau 50 kilogramu un viņas kažoks kļuvis biezs, pūkains un sudrabaini brūns, ķepas – tumšbrūnas kā citiem lāčiem. Dzimšanas dienā audžumamma Ilzītei iecerējusi pasniegt īpašu torti. Tā tiks dekorēta ar valriekstiem un lazdu riekstiem, bet veidota būs no cepumiem, vafelēm un augļiem, izņemot tomātus un banānus, kas lācēnam negaršojot. Siltāks tomēr nepaliek, un arī aukstāks ne... Nevar pat īsti saprast, kāds pašlaik ir gadalaiks? – it kā jau zie- ma, bet laiks kā pavasarī... Sniegs no ze- mes tikpat kā nokusis, un visas lāstekas no jumtiem nokritušas... Citādi nekas īpaši nav mainījies kopš pagājušās nedēļas – tempe- peratūra tāpat svārstās ap 0oC dienā,naktī ir apm. -5 oC – -8 oC, gaiss ir mitrs, bet nokrišņi nav nekādi. Nu un, ja grib- am vēl sagaidīt ziemu, tad jāgai- da gan aukstums, gan arī sniegs. Anda