K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 229: 2002. g. 12. - 18. janvāris Nulles deklarāciju projektu akceptē valdībā BNS 01/16/02 Valdība otrdien akceptēja likumprojektu par īpašuma sākumdeklarēšanu jeb tā saucamajām nulles deklarācijām. Tajā noteikts, ka sākumdeklarēšana attiecas uz visām fiziskajām personām, kas dzīvo Latvijā, un valdības nodarbinātajiem pilsoņiem ārvalstīs, ja viņu īpašumā ir antikvāri priekšmeti, mākslas darbi, dārgmetāli, dārgakmeņi un to izstrādājumi par kopējo summu vairāk nekā 10 000 latu vai arī naudas uzkrājumi vairāk nekā 10 000 latu likuma spēkā stāšanās brīdī. Naudas uzkrājumi ir skaidra nauda, bezskaidra nauda kredītiestādē, apdrošināšanā ieguldīta nauda, ieguldījumi privātos pensiju fondos, vērtspapīri, kapitāla daļas un citām personām izsniegtie aizdevumi. Likums noteic, ka personai nav jāpierāda sākumdeklarācijā norādītā īpašuma iegūšanas likumība, ja vien to neprasa citi normatīvie akti, kuri gan projektā nav minēti, savukārt tā īpašuma legalitāte, kas pretēji likuma prasībām nav norādīta sākumdeklarācijā, personai jāpierāda. Likumprojekts paredz, ka sākumdeklarācijas iesniegšanas kārtību, veidu un formu nosaka Ministru kabinets. Paredzēts, ka tās sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās būs jāiesniedz attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā pēc dzīvesvietas. Šīs ziņas var izmantot īpaši pilnvaroti prokurori vai citu tiesībsargājošo struktūru vadītāju pilnvarotas personas. Deklarācijas pārbaudīšot tikai nepieciešamības gadījumā - nodokļu iekasēšanai vai pierādījumu vākšanai noziedzīgos nodarījumos. Likuma pārkāpšanas gadījumā personas esot "saucamas pie likumā noteiktās atbildības", tomēr tas nepasaka, vai runa ir par administratīvo vai kriminālatbildību. Likuma mērķis esot uzlabot īpašumu uzskaiti, kas nav reģistrēti publiskajos reģistros, novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un atvieglot pierādījumu vākšanu, atklājot un izmeklējot noziegumus. Diskusijas par legālās prezumpcijas un sākumdeklarēšanas ieviešanu Latvijā norisinās jau kopš 90.gadu sākuma. Noslēgusies NATO ekspertu vizīte Latvijā Lauku Avīze 01/14/02 Noslēgusies NATO pārstāvju ekspertu darba grupas piecu dienu darba vizīte Latvijā. No 7. līdz 11. janvārim NATO pārstāvji sīki izvērtēja Latvijas veikumu rīcības plāna īstenošanā. NATO Ģenerālsekretāra palīgs politiskajos jautājumos Ginters Altenburgs Latvijas Aizsardzības ministrijas un NATO ekspertu grupas Plānošanas un pārskata procesa plenārsēdē augstu novērtējis Latvijas ieguldītās pūles NATO standartiem atbilstošu aizsardzības spēju izveide. Altenburgs atzīmējis arī "neiedomājamo progresu, ko Latvijai ir izdevies panākt". Tiekoties ar ārlietu ministru Induli Bērziņu, Altenburgs atzīmēja 11. septembra notikumu ASV ietekmi uz situāciju pasaulē un labajām Eiropas drošības politikas attīstības iespējām. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka Krievijas negatīvā nostāja pret Baltijas valstu uzņemšanu NATO samazinās. Ielikts pamats Valsts valodas komisijas veidošanai NRA 01/17/02 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Andris Bērziņš vakar parakstīja kopīgu rīkojumu par Valsts valodas komisijas dibināšanu. Tā tiek veidota, lai apzinātu valsts valodas situāciju, izstrādātu ieteikumus latviešu kā valsts valodas statusa nostiprināšanai un valsts valodas attīstībai. Par Valsts valodas komisijas, kas darbosies Valsts prezidenta kancelejas paspārnē, priekšsēdētāju iecelta dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, pēc tikšanās informēja augstās amatpersonas. Komisijas vadītājai uzdots sadarbībā ar Valsts prezidenti līdz janvāra beigām izveidot komisijas sastāvu, bet līdz februāra beigām kopīgi ar Valsts kanceleju izstrādāt komisijas nolikumu, budžeta tāmi un trīs gadu darbības plānu, pastāstīja V.Vīķe-Freiberga. M. Zālīte, komisiju redzot kā saikni starp valdību un sabiedrību diskusijās par valodas jautājumiem. Pēc viņas ieceres, komisijai būtu jāstrādā vismaz trīs virzienos: latviešu valodas aizsardzība un attīstība, latviešu valodas ietekmes palielināšana kultūrvidē, veicinot sabiedrības integrāciju, un valsts valodas konkurētspēja pēc Latvijas iestāšanās ES, par ko līdz šim nav runāts. Norāda uz bēdīgo demogrāfisko situāciju LETA 01/16/02 Otrdien Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta rīkotajā diskusijā par ekonomikas zinātni Latvijā habilitētā ekonomikas doktore Pārsla Eglīte aicināja nopietni domāt par demogrāfisko situāciju valstī, lai atjaunotu darbaspēku un novērstu latviešu tautas izmiršanu. Zinātniece norādīja, ka pēdējo 11 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 11% - no 2,668 miljoniem 1990.gadā līdz 2,375 miljoniem, kā liecina 2000.gada tautas skaitīšanas dati. Iedzīvotāju skaita samazinājums tika skaidrots gan ar iedzīvotāju emigrāciju deviņdesmito gadu sākumā, gan ar dzimstības zemo un mirstības augsto līmeni. Tiek lēsts, ka 2009.gadā Latvijā bērnu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā sasniegs 12,52%, darba spējīgo iedzīvotāju īpatsvars - 65,65%, pensionāru - 21,83%. Savukārt 2019.gadā bērnu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā tiek prognozēts 12,62% līmenī, darba spējīgo iedzīvotāju - 64,42%, pensionāru - 23,9%. Ekonomikas zinātņu doktore uzsvēra, ka iedzīvotāju skaits ekonomikas līmeni valstī neietekmē, bet iedzīvotāju sastāvs gan. Līdz ar to valstij par iedzīvotāju sastāvu ir nopietni jādomā. Eglīte uzskata, ka valstij būtu jāpievērš uzmanība dzimstības veicināšanai, kā arī izglītības sistēmas uzlabošanai, jo tā patlaban neveicina izglītošanos. Pasaules Banka konstatē gan kritumu, gan pieaugumu Diena 01/17/01 Kopš neatkarības atgūšanas Latvija piedzīvojusi lielāko ekonomikas kritumu starp Centrāleiropas un Baltijas valstīm, atzīts Pasaules Bankas (PB) pētījumā "Pāreja: pirmie desmit gadi", kurā izvērtētas galvenās problēmas Austrumeiropas un NVS valstu ceļā no plānveida uz tirgus ekonomiku. Pētījumā uzteikts pēdējos gados vērojamais straujais iekšzemes kopprodukta pieaugums Baltijas valstīs. PB eksperti norādījuši, ka ne visās bijušajās padomju bloka valstīs pāreja uz tirgus ekonomiku noritējusi gludi, tomēr kopumā reģionā recesija ir beigusies. Par galveno ilgtspējīgu izaugsmi kavējošu faktoru Austrumeiropas un NVS valstīs PB eksperti atzinuši šķēršļus jaunu uzņēmumu skaita straujam pieaugumam. Uzsvērts, ka jāturpina tirdzniecības liberalizācija, jāievieš mazos akciju īpašniekus un kreditorus aizsargājoša likumdošana. Lielāka uzmanība jāpievērš nodokļiem, lai rastu līdzekļus strādnieku pārkvalificēšanai, atlaišanas pabalstu izmaksai, pensijām, skolu un veselības aizsardzības sistēmas uzturēšanai. Celulozes projekta iznākums nav skaidrs NRA 01/12/02 Celulozes rūpnīcas ietekmes uz vidi novērtējuma process beigsies šā gada nogalē, kad varētu parakstīt galīgo investīciju līgumu, pirms tam oktobrī nolasot projekta darba ziņojumu, – piektdien, apmeklējot rūpnīcas būvniecībai ieteiktās vietas Krustpils pagasta Ozolsalā un Vīpes pagasta Trepē pie Jēkabpils, minēja valdības sarunu grupas ar celulozes rūpnīcas ārvalstu partneriem vadītājs Marģers Krams. Līdz šim jautājumā par celulozes ražotni, vērtējot Latvijas puses sarunas ar investoriem un viņu prasības, pa pilnam bijis uz emocijām balstītas kritikas, taču joprojām nav pamatotu projekta datu, ko likt pretī, – atzina M. Krams. Izskanējusi arī nepareiza informācija, ka viss jau ir izlemts un nekas nav maināms. Droši tas būs zināms tikai gada beigās. Būtiskajā jautājumā par koksnes piegādi pozitīvi vērtējams tas, ka mežu zeme netiks ieguldīta projektā. Šis ir jautājums, kas sarunas ar investoriem iesaldēja uz pusgadu. Arī sākotnēji investoru prasītās nodokļu atlaides Latvijas puse samazinājusi. Lai samazinātu koksnes piegāžu riskus, Latvijas valdība akceptējusi daļēji garantēt nepieciešamās piegādes no valsts mežiem. Projekts tiks realizēts tikai tad, ja būs izdevīgs Latvijas pusei, tāpēc ir vajadzīgs jauns ekonomiskais izvērtējums. Pielikts punkts kontrabandas gaļas lietām NRA 01/12/02 Ar krimināllietas ierosināšanu pret firmu Viats un tās izslēgšanu no gaļas importētāju saraksta ir pielikts punkts nezināmās izcelsmes gaļas lietām, kas aizsākās, kad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pērnā gada beigās vairākās noliktavās Rīgā atrada daudz nenosakāmas izcelsmes gaļas, – informēja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Vilne. Lai gan PVD aicināja Kriminālpoliciju ierosināt krimināllietas par dokumentu un preču marķējuma viltošanu gan pret firmu Viats, gan pret Globex, lieta ir ierosināta tikai pret firmu Viats par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Pret firmu Globex krimināllieta netiks ierosināta vispār, jo Kriminālpolicija ir konstatējusi, ka firmas darbībā krimināla rakstura pārkāpumi nav saskatāmi. PVD pagājušajā gadā muitas noliktavā Abava konfiscēja firmai Viats piederošas četras tonnas Ķīnas izcelsmes (no šīs valsts Latvijā putnu gaļu ievest nedrīkst) putnu gaļas, kas bija iepakotas kastēs bez marķējuma. Nedaudz vēlāk dienesta darbinieki Mārupes zvēru fermas nereģistrētā saldētavā atklāja 180 tonnas šai pašai firmai piederošas gaļas, no kurām 120 tonnas bija putnu gaļa un no tām divas tonnas – Ķīnas izcelsmes. Savukārt Rīnūžos tika aizturētas 965 tonnas firmai Globex piederošas putnu gaļas, jo dienesta darbiniekiem bija aizdomas, ka kravas dokumenti un marķējums uz iepakojuma ir viltots, bet 1. saldētavā dienesta darbinieki aizturēja 100 tonnu šai pašai firmai piederošas gaļas, kas atradās iepakojumos, uz kuriem marķējuma nebija vispār. Cūkgaļu importē vairāk Diena 01/15/02 Teju vai divas reizes pērn audzis Latvijā importētās cūkgaļas apjoms, savukārt putnu gaļas legālais imports, neraugoties uz vistas gaļas kontrabandas vērienīgo apkarošanu pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, palielinājies tikai par 5%, liecina no Sanitārās robežinspekcijas (SR) saņemtā informācija. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija par gaļas cenām liek secināt, ka pērn tās būtiski augušas gan vistu, gan liellopu gaļai, savukārt cūkgaļas iepirkuma cenas pēc strauja pieauguma vasarā gada beigās atkal samazinājās un bija tādas pašas kā 2000.gada decembrī. "Cūkgaļas importa lielais pieaugums nav nekas ārkārtējs. Jāatzīst, ka Latvijas cūkaudzētāji var izaudzēt tikai divas trešdaļas no nepieciešamā apjoma," atzīst Cūkaudzētāju asociācijas ģenerāldirektors Vairis Sīmanis. Viņš uzsver, ka satraucošs un neizskaidrojams ir cenu kritums aizvadītā gada nogalē. "Lai arī iepirkuma cenas visu laiku bija normālas, tās vietējiem ražotājiem nedod iespēju sakrāt kapitālu, ko investēt cūkkopības attīstībā, un tāpēc šī nozare joprojām nespēj apgādāt vietējo tirgu ar gaļu," piebilst V.Sīmanis. Latvijā tikai 100 fermās audzē vairāk par 200 cūkām. Arvien vairāk šajā nozarē ienāk ārvalstu kapitāls. Kā Dienai atzina vairāki tirgus pārzinātāji, liellopu gaļas cenas, iespējams, šogad turpinās palielināties, jo Latvijā šīs gaļas būtiski trūkst, bet Lietuvā, no kurienes pēdējo gadu laikā tā galvenokārt tika vesta, lopi ir jau izkauti. Pārtikas uzraugus šķeļ finanses NRA -1/12/02 Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas šogad pārņēmis visu pārtikas aprites posmu kontroli, ir aprēķinājis, ka kvalitatīvai funkciju veikšanai nepietiek aptuveni 300 000 latu. Savukārt Valsts sanitārā inspekcija (VSI), kas nodevusi PVD uzraudzībā visus ar pārtiku saistītos uzņēmumus, uztraucas, ka pavasarī varētu pietrūkt naudas pat algām. PVD direktors Vinets Veldre ir sašutis, ka VSI nodevusi viņa vadītā dienesta uzraudzībā nevis 7641 pārtikas apritē iesaistīto uzraudzības objektu, kāda informācija bija viņa rīcībā iepriekš, bet gan vairāk nekā 11 000. Savukārt finansējums paredzēts vien 7641 uzņēmuma uzraudzībai – 33 štata vietas ar 122 275 latu finansējumu. Turklāt, kā Neatkarīgajai skaidroja V. Veldre, PVD iecerējis veikt pārbaudes katrā uzņēmumā vismaz divas reizes gadā, nevis kā līdz šim darīja VSI – tikai reizi gadā. Lai paveiktu plānoto un uzraudzītu 7641 uzņēmumu, PVD trūkst 290 000 latu. Aptuveni 3300 uzņēmumu uzraudzībai vispār nav paredzēts nekāds finansējums. VSI direktors Egils Harasimjuks pēkšņi parādījušos lieko uzņēmumu skaitu skaidro ar to, ka aptuveni 5000 ir jaukto uzņēmumu, kurus kontrolēs gan PVD, gan VSI inspektori, viņš gan atzina, ka viņa vadītajā iestādē objektu uzskaite nav bijusi vislabākajā kārtībā. Tomēr neminstinoties E. Harasimjuks apgalvoja: VSI esot sasniedzis labus rezultātus pārtikas uzņēmumu kontrolē un bez kontroles nav palicis neviens no 11 000 uzņēmumiem. Aug ārējā tirdzniecība Diena 01/15/02 Pērn vienpadsmit mēnešos labi uzņemto pieauguma tempu saglabājuši valsts ārējas tirdzniecības rādītāji — Latvijas preču eksports palielinājies par 12,7%, bet importa apjoma kāpums bijis straujāks, un gada vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar šo laiku 2000.gadā tas pieaudzis par 15%. Līdz ar to valsts ārējās tirdzniecības bilancē palielinājies importa pārsvars pār eksportu: decembra sākumā starpība bija 72,6% jeb 846 miljoni latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ekonomikas speciālisti Dienai jau iepriekš atzinuši — lai arī importa pārsvars pār eksportu ir salīdzinoši liels, tomēr fakts, ka importa struktūrā dominē ražošanas līdzekļi, nevis patēriņa preces, vedina spriest, ka tiek ieguldīts uzņēmumos to konkurētspējas veicināšanai un modernizācijai. Tas savukārt ļauj cerēt uz turpmāku tautsaimniecības attīstību un eksporta apjomu pieaugumu. Latvijai pārskaita SAPARD avansu Diena 01/15/02 Valsts kasei pārskaitīts pirmais avansa maksājums no Eiropas Savienības (ES) pirmsstrukturālā fonda SAPARD līdzekļiem lauku atbalsta programmai, Dienu informēja Finansu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Kopumā Valsts kase saņēmusi 5,44 miljonus eiro jeb 3,11 miljonus latu, kas ir daļa no kopējā 2000.gadam paredzētā SAPARD finansējuma 22 miljoniem eiro (aptuveni 12,5 miljoniem latu). Pērnā gada nogalē Eiropas Komisija akreditēja Lauku atbalsta dienestu (LAD), kurš Latvijā nodarbojas ar SAPARD līdzekļu pārvaldi. Līdz ar to LAD varēja sākt pieņemt projektu pieteikumus. Pirmajā kārtā kopumā pieņemti 30 dažādi projekti, un tagad notiek to izvērtēšana. Ja projekti tiks atzīti par atbilstošiem ES kritērijiem, zemnieki pēc to realizācijas varēs saņemt atpakaļ ap 50% no ieguldītajām investīcijām. Tagad Latvija saņēmusi arī pirmo reālo naudu, līdz ar to LAD jau tagad var atmaksāt ieguldītās investīcijas lauksaimniekiem, ja vien kāds būtu savu projektu jau realizējis. ES apsver sankcijas pret ASV precēm tērauda nodevu dēļ BNS/INTERFAX 01/14/02 Eiropas metalurgi aicina Eiropas Savienību (ES) piedraudēt ar sankcijām pret ASV precēm, atbildot uz Savienoto Valstu plāniem ieviest nodevu tērauda importam, piektdien ziņoja ietekmīgais The Wall Street Journal. ES un daudzas citas tērauda ražotājvalstis pagājušajā gadā vairākkārt pauda neapmierinātību par ASV plāniem palielināt ievedmuitu tēraudam no ārzemēm. Tagad prognozēts, ka pirmdien, 14.janvārī, Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO) pieņems lēmumu par labu ES, kas attiecas uz nodokļu atvieglojumiem amerikāņu eksportētājiem. Pēc šā lēmuma pieņemšanas ES varēs ieviest sankcijas par kopējo summu četri miljardi dolāru gadā vairākām precēm no ASV. Kā zināms, ASV ir noteikusi paaugstinātu ievedmuitu arī attiecībā uz Latvijas metalurģiskā uzņēmuma Liepājas metalurgs produkciju. Izsaka aizdomas par sanatorijas "Ķemeri" ieķīlāšanu BNS 01/14/02 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā deputātiem radušās aizdomas par sanatorijas "Ķemeri" ieķīlāšanu. Komisijas priekšsēdētājs Imants Burvis norādīja, ka šādas komisijas deputātu bažas radušās tādēļ, ka sanatorijas "Ķemeri" privatizētājs "Ominasis Latvia", kā arī tā mātes uzņēmums "Ominasis Italia" "ir nulles vērtībā". Turklāt, pēc Latvijas muitas dienestu rīcībā esošās informācijas, projekts, kura izmaksas tika pielīdzinātas investīcijām sanatorijā, Latvijā nemaz nav ieviests. Ņemot vērā minētos apstākļus, "nav saprotams, kas maksā", sacīja Burvis. Komisija nolēmusi pieprasīt papildu informāciju par "Ominasis Latvia" mātes uzņēmuma Ominasis Italia" finansiālo stāvokli, taču, kā liecina Itālijas atbildīgo institūciju sniegtā informācija komisijai, 1999.gada "Ominasis Italia" finansiālais stāvoklis novērtēts kā kritisks un atzīmēts, ka tas ir pasliktinājies. Komisija vērsīsies arī pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Arņa Ozolnieka palīdzēt rast atbildes uz komisiju interesējošiem jautājumiem. Izmeklēšanas komisija pagaidām ir saņēmusi no prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta atbildi, ka "Ominasis Latvia" rīcībā nav konstatēti apstākļi, kas ļautu ierosināt pirmstiesas izmeklēšanu, lai gan dienesta kompetencē nav privatizācijas un investīciju izvērtēšana. BNS jau vēstīja, ka pērnā gada rundenī Privatizācijas aģentūras padomes loceklis Normunds Lakučs informēja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, "Ominasis Latvia" mātes uzņēmums "Ominasis Italia SRL", kas atbilst SIA statusam, pašlaik Itālijā netiek uzskatīts par aktīvu, jo tas nav iesniedzis 2000.gada bilanci. Turklāt visi dati, kas attiecināmi uz pirmajiem trim firmas darbības gadiem, neparāda nekādus ienākumus. Atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju Lakučs toreiz arī atzīmēja, ka "Ominasis Latvia" grāmatvedības dati liecina, ka rekonstrukcijas darbu projektēšanas pakalpojumi 3,5 miljonu ASV dolāru vērtībā, kuri ir ieguldīti pamatkapitālā, nemaz nav saņemti un iereģistrēti grāmatvedības reģistros. Tāpat jau vēstīts, ka 2000.gada 28.septembrī starp PA, SIA "Ominasis Italia - S.R.L." un SIA "Ominasis Latvia" noslēgta vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību privatizētajā valsts uzņēmumā sanatorijā "Ķemeri". Privatizācijas aģentūra vairākkārt ir lēmusi, vai lauzt līgumu ar sanatorijas privatizētāju, jo tas regulāri noteiktajā laikā sanatorijā neieguldīja noteiktāis investīcijas u.tml., tomēr vienmēr abas puses beigās ir panākušas kopīgu vienošanos par līguma nelaušanu. Tatjana Ždanoka iegūst amatu - kā jau prognozēts Diena 01/15/02 "Līdztiesības" līdere Tatjana Ždanoka četru kandidātu konkurencē ir uzvarējusi konkursā uz Rīgas pilsētas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja amatu. Kaut arī domē pie varas esošie politiķi noliedz, ka kandidāte izraudzīta pēc politiskas vienošanās, jau vairākus mēnešus pašvaldības kuluāros tika runāts, ka viens no sociāldemokrātu un apvienības PCTVL sadarbības nosacījumiem ir piemērota amata izraudzīšana T. Ždanokai. T. Ždanokas izvirzīšana amatam ir kārtējā provokācija un mēģinājums šķelt sabiedrību, paziņoja domes Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Dalbiņš. Balsojums par Ždanoku pārbaudīs koalīciju NRA 01/17/02 Rīgas dome vēl nevirzīs lēmumprojektu par kustības Līdztiesība līderes Tatjanas Ždanokas iecelšanu pilsētas Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (RDzMPK) priekšsēdētājas amatā izskatīšanai domes sēdē. Ceturtdien Rīgas domes prezidija sēdē tomēr netiks skatīts Ždanokas jautājums, lai gan viņas ātrākai iecelšanai RDzMPK priekšsēdētājas amatā šonedēļ pat tika sasaukta domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas sēde. Domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs paziņoja, ka par RDzMPK priekšsēdētāju jāizvirza cilvēks, kurš ir saimnieciska, nevis politiska figūra. "Ja mēs varētu norobežoties no T. Ždanokas pagātnes, nenoliedzami, viņa ar savu pieredzi darbā domē un divām augstākajām izglītībām varētu būt atbilstoša kandidatūra," pauž G. Bojārs. Viņš gan atzīst, ka viņam "nav viennozīmīgas attieksmes pret cilvēkiem, kuri toreiz bija barikāžu vienā un otrā pusē", kā arī aicina balsojumā par T.Ždanokas iecelšanu RDzMPK priekšsēdētājas amatā katram deputātam balsot "tikai un vienīgi atbilstoši savai pārliecībai". Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) vakar izplatīja paziņojumu, kurā "Interfrontes bijušās līderes" T. Ždanokas iespējamo ievēlēšanu par RDzMPK priekšsēdētāju vērtē kā "pret Latvijas tautas saskaņu un brīvību noskaņotu spēku mēģinājumu revanšēties un šantažēt Rīgas domi", informē domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa. "Es nevaru un nevēlos ar savu balsi atbalstīt kādreiz aktīvās komunistu režīma glābējas nostiprināšanos neatkarīgās Latvijas politikā ar sociāldemokrātu palīdzību," sacīja D. Ivāns. "Paziņoju, ka domes sēdē būšu pret T. Ždanokas apstiprināšanu amatā, un uz to pašu aicinu frakcijas biedrus, kā arī PCTVL frakcijas deputātus, kuri patiešām vēlas strādāt rīdzinieku labā, viņus nenaidodami ar politiskām provokācijām," savā paziņojumā paudis kādreizējais tautfrontietis. Pēc PCTVL līdera Jāņa Jurkāna domām, sociāldemokrāti "velk gumiju un rotaļājas ar uguni". J. Jurkāns uzskata, ka LSDSP vajadzētu atbalstīt T. Ždanokas kandidatūru, "ja vien viņi nemeklē iespēju aiziet no pozīcijas Rīgas domē". Pavirši izturas pret sabiedrības līdzdalību korupcijas apkarošanā NRA 01/15/02 Oktobrī radīta ambicioza nosaukuma mājas lapa internetā . Tās kvalitāte liecina par nepietiekami novērtētu sabiedrības lomu un valdības institūciju savstarpēju nekoordinētību cīņā ar korupciju. Valdības, Valsts kancelejas, Saeimas, Tieslietu, Iekšlietu, Ekonomikas un citu ministriju, Civildienesta pārvaldes, Sabiedrības par atklātību Delna mājas lapās neizdevās atrast saites uz Korupcijas novēršanas padomes (KNP) izveidoto pretkorupcijas portālu. Amatpersonas biežāk par pretkorupcijas mājas lapu nebija informētas. "Nav resursu, lai šo mājas lapu veidotu tādā kvalitātē, kā gribētos. Tāpēc to pagaidām arī īpaši nepopularizējam," atzīst sekretariāta speciāliste Ilze Staškeviča, kas blakus tiešajiem darba pienākumiem lūko uzturēt mājas lapu. ES PHARE programma finansējusi lapas izveidošanu, bet tās uzturēšanai finansējuma nav. I. Staškeviča cer to saņemt no PHARE projekta korupcijas novēršanai tiesu sistēmā. Tehnisku un finansiālu apsvērumu dēļ nedarbojas iespēja uzdot jautājumus tieslietu ministrei. Arī ziņas un statistika nav pirmā svaiguma. "Ir svarīgi, ka ir viena vieta, kur var rast ar korupciju saistītos tiesiskos aktus, jo ne jau visa šī informācija, turklāt viegli sameklējama, ir Saeimas un valdības mājas lapās. Pēc pēdējiem pētījumiem, tikai apmēram 13% Latvijas iedzīvotāju izmanto internetu, tāpēc tas nav fundamentāls informācijas līdzeklis visai sabiedrībai. Jācenšas lapu veidot tā, lai tā kļūtu par vietu, kur var padziļināti pētīt pretkorupcijas jautājumus," nepadoties noskaņota bija I. Staškeviča. Repšem ziedo, bet maz Diena 01/15/02 Eināra Repšes jaundibināmās partijas "Jaunais laiks" darbības nodrošināšanai līdz pirmdienai bija saziedoti 28 808,5 lati, bet E. Repšes darba apmaksai - aptuveni 79 000,85 lati. Partijas vadītaja honorāram lielāko summu šogad ziedojis Roberts Rūsis - 1000 latus. Savukārt kā otrs lielākais ziedotājs mināms Bruno Rubess. Viņš savulaik bijis Latvijas Bankas padomes loceklis un LB padomnieks un E. Repšes honorāram atvēlējis 400 latu. Zaķusalā iededz ugunskurus Diena 01/14/02 Barikāžu atceres vienpadsmitajā gadā ir saglabāta tradīcija katru gadu 13.janvārī iedegt piemiņas ugunskuru Zaķusalā pie televīzijas. Tā 1991.gadā bija viens no stratēģiski svarīgākajiem objektiem, kas tika sargāts līdz vasarai. Ar tikšanos pie ugunskura ir aizsākusies barikāžu atceres nedēļa, kuras laikā visā Latvijā vajadzētu nākt kopā toreizējiem barikāžu dalībniekiem un stāstīt atmiņas, lai tās uzzinātu arī jaunā paaudze, sacīja Saeimas deputāts bijušais LTF līderis Romualds Ražuks. "Ja jaunā paaudze zinās, cik mēs toreiz bijām vienoti un kā aizstāvējām savu valsti, mēs dzīvosim laimīgā Latvijā," uzskata 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda prezidents Renārs Zaļais. Ja arī brīvā Latvija nav tāda, kādu to cilvēki iztēlojās pirms vienpadsmit gadiem, pēc viņa domām, tas varētu būt daļēji saistīts ar to, ka Saeimas deputātu vidū tagad nav daudz barikāžu dalībnieku. Latgaliešiem sava kultūras mājaslapa Lauku Avīze 01/14/02 Atklāta interneta žurnāla "Graidi" mājas lapa latgaliešu un angļu valodā . Elektroniskajā žurnālā latgaliešu un angļu valodā var lasīt analītiskus rakstus par jaunāko latgaliešu literatūru, kultūras un citu jomu attīstību, par Latgales mūsdienu kultūras procesiem plašākā Eiropas kontekstā. Digitāli iemūžināts Latgolas Vords un Tēvija Diena 01/16/02 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pērnā gada nogalē pabeigta laikraksta Kurzemes Vārds 1918.—1944. gadagājumu digitalizācija, bet pašlaik tiek noformēti tikko digitalizētā Latgales laikraksta Latgolas Vords (1919.—1940.) un dienas laikraksta Tēvija (1941.—1945.) kompaktdiski, Dienai pastāstīja bibliotēkas restaurācijas nodaļas vadītāja Rudīte Kalniņa. Februārī digitalizēto Latgolas Vordu dāvinās Rēzeknes bibliotēkai. Bet pašlaik tiek digitalizēts slavenais laikraksts Dienas Lapa (sācis iznākt 1886.gadā), kuram ir ļoti liela nozīme Latvijas vēsturē. Šādai iemūžināšanai Nacionālā bibliotēka izvēlas tos senos laikrakstus, kuri ir vispopulārākie un vispieprasītākie lasītāju vidū un kurus saglabāt ir vissvarīgāk. Tas ir projekta Latvijas periodisko izdevumu saglabāšana. Mantojums 1 turpinājums. Sākumā līdzekļus tam piešķīra Sorosa fonds Latvija, turpinājumā — Kultūrkapitāla fonds. Par Kurzemes Vārda dažu gadagājumu saglabāšanu parūpējās arī Liepājas dome. Seno preses izdevumu saglabāšanai bibliotēka pievērsusies tāpēc, ka tie drukāti uz slikta papīra un neiztur laika un šķirstīšanas pārbaudi. Bet tieši avīzes "visoperatīvāk atspoguļo tā laika notikumus, visprecīzāk attēlo to mirkli, un tos arī bieži citē," teica R.Kalniņa. Nākamais tiks digitalizēts kāda Anglijā dzīvojuša latviešu kolekcionāra bibliotēkai dāvātais XVI gadsimta Latvijas teritorijas karšu komplekts. Bet, iespējams, pirmā digitalizētā grāmata būs XIX gadsimtā izdotais Rīgas iedzīvotāju adrešu krājums, pēc kura pat XXI gadsimtā vēl joprojām daudzi meklē savus radus. Šonedēļ, atšķirībā no pagājušās ne- dēļas, bija arī nokrišņi – gan slapja sniega, gan lietus veidā. Jā, jā, arī lietus!!! Vai nav nedaudz dīvaini janvāra mēnesim?... Nokrišņi gan bija tikai nedēļas sākumā, kad gai- sa temperatūra turējās ap +3oC. Tagad ir kļuvis nedaudz aukstāks (dienā -5oC, naktī -10oC), un peļķes uz ielām, kas bija izveidojušās no kūs- tošā sniega, ir klātas ar plānu ledus kārtiņu. Pēdējās pāris dienās nokrišņu nav bijis, bet arī saulīte nespīd.Viss ir pelēkā dūmakā tīts... Anda