K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 231: 2001. g. 26. janvāris - 1. februāris Prasīs paskaidrot likuma grozījumu nepieciešamību Lauku avīze 01/31/02 Saeimas AIzsardzības un iekšlietu, kā arī Ārlietu komisijas grasās rīkot kopīgu sēdi, kuras laikā ārlietu ministram Indulim Bērziņam un Latvijas vēstniekam Amerikas Savienotajās Valstīs Aivim Ronim būs jāpaskaidro, kā un kāpēc valsts valodas prasmes prasības atcelšana deputātiem kļuvusi par priekšnoteikumu Latvijas uzņemšanai NATO. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Aleksandrs Kiršteins (Tautas partija), paziņojot par šo lēmumu, kritizēja Roni, norādot, ka viņš sēžot Vašingtonā un mācot Saeimas deputātus, kādi lēmumi viņiem jāpieņem. Kiršteins gribētu uzzināt no abām amatpersonām, kādas aizkulises un kas tieši licis mainīt Latvijai vēlēšanu likumus. ASV valsts sekretāra vietnieka vēstuli mūsu valsts ārlietu ministram, kurā teikts, ka ASV sagaida, ka Latvija izdarīs attiecīgās izmaiņas likumā, Kiršteins neuzskata par gana nopietnu dokumentu, jo tā bijusi "tikai draudzīga pavadvēstule fotogrāfijam". Lai spriestu par vēlēšanu likuma izmaiņām, Saeimai vajadzētu saņemt oficiālu vēstuli, piemēram, no ASV senāta vai kongresa. Kiršteins arī norādīja, ka NATO parlamentārā asambleja, kas gatavo ziņojumu par NATO kandidātvalstīm un paplašināšanos, ne reizi nav norādījusi uz nepieciešamību mainīt vēlēšanu likumu. Gluži otrādi - ziņojuma projektā norādits "pēc neatkarības atjaunošanas brīvās un taisnīgās vēlēšanās ievēlētas jau trīs Saeimas". "Ja līdz šim vēlēšanu likums bijis taisnīgs, kāpēc tad tas pēkšņi jāmaina?" jautāja Krišteins. Viņš sacīja, ka Saeima nedrīkst pieņemt lēmumu par valsts valodas prasmes atcelšanu ja to neatbalsta tauta, jo "NATO nerespektēs nevienu parlamentu, kas rīkojas pretēji savu vēlētāju gribai". Jaunajām ES dalībvalstīm dos mazāk kā solīts Rīgas balss 01/30/02 Eiropas Savienība (ES) mazāk tērēs organizācijas paplašināšanai austrumu virzienā, nekā bija plānots iepriekš. Aģentūras "Reuters" rīcībā nonākušais ES ziņojums parāda, ka Eiropas Komisija piedāvā paplašināšanas procesa pirmajos trijos gados iztērēt 40,2 miljardus eiro (22,4 miljardi latu), kas ir aptuveni par 2, 5 miljardiem eiro mazāk nekā summa, par kādu 1999. gadā Berlīnes samitā vienojās ES līderi. Saskaņā ar Eiropas Komisijas plānu lielākā daļa bijušo postkomunistisko kandidātvalstu no ES budžeta 2004. gadā saņems 10,8 miljardus eiro (6,02 miljardi latu), 2005. gadā - 13,4 miljardus eiro (7,47 miljardi latu), bet 2006. gada - 15,97 miljardus iero (98,91 miljardu latu). Zemniekiem netīk Eiropas kārtība NRA 01/30/02 Zemnieki pauž kategorisku nostāju pret Eiropas Komisijas paziņojums par atšķirīgiem atbalsta maksājumiem kandidātvalstīm un dalībvalstīm, tā vietā piedāvājot īpašas pensijas lauksaimniekiem, kas pārtrauks saimniekošanu. Zemnieku saeima uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) rīcībā ir saskatāmas negodīgas konkurences pazīmes. Nav noslēpums, ka viens no lielākajiem ieguvumiem, uz ko cer mūsu zemnieki, Latvijai iestājoties ES, ir tiešie atbalsta maksājumi, kas daudzkārt pārsniedz pašreizējās subsīdijas, kuras tiek maksātas no valsts budžeta. Jau pagājušajā nedēļā izskanēja informācija, ka jauno dalībvalstu lauksaimnieki pēc iestāšanās saņemšot tikai 10 līdz 15 % no tiešajiem maksājumiem. Saskaņā ar plāniem palīdzības lielums sākotnējā fāzē katru gadu palielināsies aptuveni par pieciem procentiem. ES aizbildinās, ka tūlītēja tiešo maksājumu ieviešana radītu sociāla sajukuma risku, jo lauksaimnieki uzreiz pelnītu vairāk nekā citi strādājošie tajā pašā reģionā. Tas uz vairākiem gadiem varētu aizkavēt nepieciešamās strukturālās reformas. Oficiālā vēstulē ES lauksaimniecības, agrārās attīstības un zivsaimniecības komisāram Francim Fišleram partijas Latvijas Zemnieku savienība priekšsēdētājs Augusts Brigmanis rakstīja: "Aplams ir priekšstats, ka zemnieks šo piemaksu dēļ pelnīs daudz vairāk nekā citās nozarēs strādājošie. Pašlaik Latvijas lauksaimniecībā nodarbinātie notur savas saimniecības tikai tāpēc, ka strādā 16 stundas diennaktī un par to saņem 36 latus (64 eiro) mēnesī. Speciālisti aplēsuši, ka Latvijas lauksaimniecība ik gadus sevi nodeldē par 300 miljoniem latu, kamēr subsīdijās saņem nedaudz vairāk par 20 miljoniem latu." Lauksaimniecība aprij gandrīz pusi no ES izdevumiem – 40 miljardus eiro (22,52 miljardi latu) no tās 95 miljardus eiro (53,49 miljardi latu) lielā budžeta. "Bīstamākais Latvijas laukiem un lauksaimniecībai būtu, ja Latvijas sarunu vedēji, pakļaujoties ES spiedienam, pieļautu tiešo maksājumu aizstāšanu ar citiem atbalsta pasākumiem. Tādējādi apzināti tiktu pieļauta Latvijas lauksaimnieciskās ražošanas regulēšana tikai ES vēlamajā virzienā, kas ne vienmēr saskanētu ar mūsu valsts nacionālajām interesēm. Šāda piekāpšanās Latvijas lauku reģionus neatgriezeniski novedīs Eiropas nomales kategorijā," sacīja LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. 'Delna' uzsāk projektu 'Atklāti par 8.Saeimas vēlēšanām' LETA 01/28/02 Sabiedrība par atklātību "Delna" un Sorosa fonds - Latvija (SFL) uzsākuši jaunu projektu "Atklāti par 8.Saeimas vēlēšanām", informēja "Delna". Projekta padomē darbosies cilvēki, kas 2001.gadā realizēja projektu "Atklātība politisko partiju finansēšanā" un citi eksperti. Par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, slēptās reklāmas izvietošanu, tiks rīkotas īpašas ekspertu apspriedes. Padomē darbosies žurnālists Kārlis Streips, Vidzemes augstskolas prorektors attīstības un sadarbības jautājumos Rikards Berugs, politologs Valts Kalniņš, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un politologs Jānis Ikstens. Projektu vadīs politoloģe Lolita Čigāne, pārraudzīs SFL pārstāve Vita Tērauda un "Delnas" valdes priekšsēdētāja Inese Voika. Projekta mērķis ir novērot partiju iztērētos līdzekļus 8.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā un tas būs līdzīgs projektam, kura laikā tika novēroti partiju izdevumi pašvaldību vēlēšanās. LC kongress norit mierīgā gaisotnē Diena 01/28/02 "Latvijas ceļš" priekšvēlēšanu gadā, mainoties līdzi laikam, saglabās savas pamatvērtības - tā ir brīva iniciatīva, sociāli atbildīga politika un sabiedrības integrācijas politika, kurā latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas apmācība spēlē atslēgas lomu, sestdien LC kongresā uzsvēra partijas priekšsēdētājs un premjers A. Bērziņš. Viņš līdera amatā pārliecinoši tika ievēlēts vēlreiz ar 422 balsīm no 431 delegāta. Trīs kandidātu konkurencē par priekšsēdētāja vietnieku kļuva Saeimas deputāts Ivars Godmanis, kuru atbalstīja 242 delegāti. Iepriekšējais partijas priekšsēdētāja vietnieks A. Panteļejevs, kurš gan sākotnēji teica, ka nekandidēs vairs uz šo amatu, kongresa laikā savas domas mainīja, tomēr saņēma tikai 103 balsis, tāpat kā trešais kandidāts uz vietnieka amatu - Jānis Gaigals. Kongresā "ceļinieki" runāja, kā uzvesties priekšvēlēšanu laikā, ievērojot ētisku attieksmi ne tikai politiķu savstarpējās attiecībās, bet arī pret vēlētājiem. Kongress kopumā noritējis ļoti mierīgi. Prezidente dodas vizītē uz ASV BNS 01/28/02 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga no otrdienas līdz 12.februārim uzturēsies ASV, lai ne tikai piedalītos Pasaules ekonomikas forumā, bet arī lai turpinātu pērn aprīlī nedēļu garajā vizītē aizsāktās sarunas ar ASV amatpersonām, sabiedrības un akadēmisko aprindu pārstāvjiem par ASV-Baltijas sadarbību un NATO paplašināšanos. Tāpat prezidente piedalīsies Olimpisko spēļu atklāšanā un noskatīsies Latvijas hokeja izlases spēles. Pēc piedalīšanās Pasaules ekonomikas forumā Ņujorkā prezidente dosies uz Vašingtonu, kur 5.februārī viņai paredzētas tikšanās ar ASV viceprezidentu Ričardu Čeiniju (Richard Cheney) un ASV valsts sekretāru Kolinu Pauelu (Colin Powell). Sarunās ar augstajām ASV amatpersonām plānots pārrunāt ASV-Baltijas partnerības sadarbību un šogad gaidāmo kārtējo Partnerības komisijas sēdi Viļņā. Vašingtonā prezidente piedalīsies arī Okupācijas muzeja izstādes atklāšanā ASV Senātā. Izstādi atbalsta senators Ričards Durbins, un tās laikā tiks godināti arī citi Baltijas valstis atbalstījušie ASV senatori. Pēc izstādes atklāšanas prezidente dosies apskatīt jauno Latvijas vēstniecību ēku, kurā vēstniecība plāno ievākties vasarā pēc remonta pabeigšanas. No 6. līdz 8.februārim prezidente uzturēsies Hjūstonā Teksasā, kas ir aktīva Latvijas sadarbības pilsēta - 3% Hjūstonas ostā pārkrauto kravu ir no Latvijas. Prezidente tiksies arī ar pilsētas mēru Lī Braunu (Lee Brown), kurš Hjūstonā 17.novembri pasludinājis par Latvijas dienu. Jauno tiltu varētu sākt celt ap rudeni Dienas bizness 01/30/02 Rīgas dome otrdien atbalstīja lēmumprojektu, kas paredz sākt Daugavas Dienvidu tilta un tā pieslēguma Slavu tiltam projekta sagatavošanu. Konkursa organizēšana, kā arī būvniecības ieceres publiskā apspriešana tiks finansēta no pilsētas attīstības fonda līdzekļiem. Attiecīgiem domes departamentiem būs jāorganizē atklāts starptautisks konkurss par jaunā Daugavas tilta pieslēgumu, būvniecību un finansēšanu. Tilta būvniecības izmaksas tiek lēstas 20. milj. Ls un tā celtniecību varētu sākt šī gada rudenī. Noslēpumains pirkums Diena 01/29/02 Rīgas dome pirmdien ārkārtas sēdē nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz 7,5 ha lielu zemes gabalu Buļļu ielā, piekrītot samaksāt 127 tūkstošus latu jeb 35 reizes vairāk par zemes kadastrālo vērtību. Domnieki izšķirošo lēmumu pieņēma lielā steigā, turklāt tikai īsu brīdi pirms balsošanas uzzinot, ka uz zemes gabala varētu tikt izbūvēts Daugavas Ziemeļu šķērsojuma pievedceļš, tādēļ domnieki, vienam atturoties, nobalsoja par. Notikušais liek šaubīties, vai zemes cena nav apzināti sadārdzināta. Pērnā gada 28.decembrī zemes īpašnieks Atis Gailis noslēdza zemes pārdošanas līgumu ar SIA Levesta, kuras direktors ir nekustamo īpašumu kompānijas New Century Holding pārstāvis Baltijas valstīs Kārlis Cerbulis. Zemes gabals atrodas dabas pamatnes zonā un pēc izmantošanas mērķa ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, turklāt daļa minētā īpašuma skaitās kapu sanitārā zona, informēja domes īpašuma departamenta īpašuma pārvaldes priekšnieks Oļegs Burovs. K.Cerbulis savukārt pavēstīja, ka daļa zemes ir purvs, piedevām atrodas zem augstsprieguma vadiem. O.Burovs atzina, ka pirmo reizi viņa praksē dome izšķiras samaksāt summu, kas tik daudzas reizes pārsniedz zemes gabala vērtību. Līdz šim pirmpirkuma tiesības pašvaldība izmantoja gadījumos, kad zemi varēja iegādāties zem vai nedaudz virs zemes kadastrālās vērtības. Pirmdien dome nolēma arī sākt tiesvedību par pirkuma pārdevuma līgumu ar firmu Levesta, kurā teikts: “Ja pašvaldība realizē pirmpirkuma tiesības, tad šis līgums zaudē spēku.” Domes īpašuma departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Zviedris norādīja, ka tiesvedība tiks sākta gan pret zemes pārdevēju, gan pret pircēju, jo šāds punkts ir pretlikumīgs un aicina domāt, ka “šeit apakšā kaut kas slēpjas”. Nesmukumi ap LK iepirktajiem tankkuģiem turpinas NRA 01/31/02 Kuģniecībai veltītā norvēģu izdevumā TradeWinds publicētās ziņas apliecina, ka Latvijas kuģniecība (LK) par katru no trim iegādātajiem tankkuģiem tomēr ir pārmaksājusi gandrīz 9 miljonus ASV dolāru. Avīze ziņo, ka tankkuģi fraktēti par daudz zemākām cenām, nekā apgalvo LK vadība. Norvēģu izdevums triju tankkuģu darījumam rūpīgi sekojis jau no pašiem sākumiem. 2001. gada 3. augustā [mēnesi pēc darījuma starp LK un grieķu kompāniju Tsakos, kas sākās ar 12 miljonu dolāru priekšapmaksas pārskaitīšanu] TradeWinds korespondents no Atēnām ziņojis: "Pēc aptuveni gadu garām laiku pa laikam notikušām diskusijām grupa [domāts Tsakos ] šķiet gatava noslēgt darījumu par trīs tankkuģu 68,467 DWT pārdošanu Latvijas kuģniecībai. Cena par standarta Panamax tipa tankkuģi pašlaik tiek lēsta 34–36 miljoni ASV dolāru." Korespondents uzzinājis, ka, par spīti šādai tirgus konjunktūrai, nenoskaidrotas "brokeru aprindas katram kuģim noteikušas cenu – 42 miljoni ASV dolāru". TradeWind neslēpj izbrīnu par cenas lielumu, norādot, ka tā ir "ievērojami augstāka nekā pagājušā gada decembrī cita darījuma mēģinājuma laikā". TradeWind uzsver, ka LK vadība par šo tankkuģu iegādes darījumu izrādījusi atturību un sīkākus komentārus par augsto cenu nav sniegusi. Pretēji LK amatpersonu apgalvojumiem, ka viens no tankkuģiem dienā pelnot 26 000 ASV dolāru, TradeWinds norāda, ka patiesībā tas pelna krietni mazāk. 2001. gada 26. oktobrī TradeWinds ziņo: "Viens no iepirktajiem kuģiem Inca ir iznomāts uz diviem gadiem kompānijai Glencore (viena no lielākajām naftas tirgotājām pasaulē) par 18 500 ASV dolāriem dienā". Jau pagājušajā vasarā auditorkompānija PriceWaterhouseCoopers brīdināja, ka LK no tank-kuģu iegādes cietīs zaudējumus, ja frakta likme izrādīsies zemāka par 25 000 ASV dolāru dienā! Līdz šim neviena no kompetentām institūcijām tā īsti nav interesējusies, ko šobrīd dara pārējie divi iepirktie tankkuģi. Privatizācijas ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks Neatkarīgajai izteicās, ka viņš ticot LK prezidentam Andrim Kļaviņam, ka iepirktie tankkuģi patlaban pelnot lielu naudu. Galvaspilsēta joprojām tumsā NRA 01/30/02 Lai gan Rīgas dome pērn piešķīra 540 000 latu pilna pilsētas apgaismojuma sistēmas ieslēgšanai, daudzas nomaļākas ielas joprojām grimst tumsā. Tam iemesls ir milzīgais bojājumu skaits, ko radījusi gadiem ilgā nevērība pret šo saimniecību. Ar Rīgas domes lēmumu noteikts, ka no krēslas iestāšanās līdz pulksten vieniem un no pulksten četriem līdz apgaismojuma izslēgšanas brīdim tiek nodrošināts pilnīgs apgaismojums, bet pārējā diennakts tumšajā laikā tiek ieslēgts katrs trešais gaismas ķermenis vai vienai fāzei pieslēgtie gaismas ķermeņi. Pēdējo deviņu gadu laikā apgaismojums galvaspilsētā diemžēl darbojies avārijas režīmā, un tagad ilgstoši nenoslogotās apgaismojuma komunikācijas milzīgā skaitā iziet no ierindas. Pašvaldības uzņēmuma Rīgas gaisma (RG) direktors Ansis Kreicbergs informē, ka uzņēmuma apsaimniekošanā ir arī aptuveni 300 kilometri kabeļu, kas guldīti zemē līdz 1940. gadam, bet vēl vairāk tādu komunikāciju, kas guldītas zemē padomju laikā. "Sakarā ar māju un objektu straujo būvniecību tolaik bija tikai ārkārtīgi zemas kvalitātes un švakas izolācijas kabeļi, kuriem mūžs jau tehniskajā pasē bija paredzēts tikai 20 gadi. Šādi kabeļi Rīgas zemē tika guldīti jau septiņdesmitajos gados, taču mēs joprojām barojamies no šiem vecajiem kabeļiem, tāpēc arī mums ir tādi posmi, kur pa simt metriem ir pa 10–15 uzmavām," klāstīja RG direktors. Apgaismojuma sistēmas rekonstrukcijai nepieciešami lielāki kredītieguldījumi, taču nav zināms, kā uz to reaģēs uzņēmuma saimnieks – Rīgas dome. "Mums pašlaik ir izstrādāta koncepcija nākotnes apgaismojuma attīstībai, un tajā ir paredzēts, ka nepieciešams nomainīt apakšzemes komunikācijas, sapuvušos stabus un elektrosadales skapjus, taču tam ir vajadzīgi 12–17 miljoni latu," klāstīja A. Kreicbergs. Prāmja pircēji piemuļķo rīdziniekus NRA 01/25/02 Janvāra vidū Rīgas pašvaldība solīja, ka prāmja satiksme ar Stokholmu tiks atjaunota līdz hokeja čempionāta sākumam, jo notiek sarunas par prāmja Georg Ots iegādi. Lai gan prāmja pircējs - akciju sabiedrība Rīgas jūras līnijas (RJL) - bija nosūtījis savu piekrišanu prāmi pirkt, šo pirmdienu no kompānijas Eesti Shipping tika saņemta ziņa, ka prāmis jau pārdots kādam norvēģu brokerim. Kā vēlāk izrādījies, šis brokeris prāmi aizrunājis kādai Ukrainas kuģu kompānijai. Eesti Shipping komercdirektors Jāns Kalmuss Neatkarīgajai skaidroja, ka “latvieši visu darīja ļoti akurāti, taču ar prāmja iegādi tomēr nedaudz nokavēja - pārdevējs savu preci vienmēr pārdod tam, kurš pirmais pēc tās ierodas”. RJL direktors Miks Ekbaums pauda nožēlu par igauņu attieksmi pret darījuma partneri un kategoriski noliedza, ka darījums izjucis latviešu vilcināšanās dēļ. M. Ekbaums arī apstiprināja, ka RJL pašlaik aktīvi runā ar vairākiem citiem kuģu īpašniekiem: “Mēs esam gatavi iegādāties pat dārgāku kuģi, kas nebūs jāremontē. Svarīgi, lai prāmis sāktu kursēt pirms hokeja čempionāta sākšanās, tāpēc esam gatavi pat pārmaksāt.” RJL direktors skaidroja, ka igauņu attieksme pret latviešu kuģu kompānijām ir likumsakarīga: “Igauņi nevēlas šeit redzēt konkurentus.” Rīgas mērs Gundars Bojārs iepriekš šādu igauņu biznesmeņu rīcību nodēvēja par “cūcisku”. Lielajai ražotnei Rīgas ostā pamatojuma nav Diena 01/26/02 Akciju sabiedrība Uksoil, kas martā paredzējusi paziņot par vērienīgu, aptuveni 500 miljonu dolāru vērtu minerālmēslu rūpnīcas un pārkraušanas kompleksa būvi Rīgas brīvostā, līdz šim konkrētus projektus nav spējusi iesniegt. Rūpnīcā iecerēta karbamīda ražošana, kam gadā plānots patērēt ap 700 miljonu kubikmetru gāzes. Kā Dienai piektdien atzina Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, firma aptuveni pirms gada izteikusi interesi Krievu salā nomāt zemi un ostas pārvalde arī noslēgusi nomas līgumu. Līdz šim tā esot iesniegusi jau divus projektus par līdzīga kompleksa izbūvi, taču neviens no tiem nav bijis ekonomiski pamatots. “Neko par šo firmu nezinu. Manuprāt, viņiem nekā nopietna nav, ir tikai kaut kādas ieceres, kas nav ekonomiski pamatotas. Nav arī skaidrs, kur tik lielas investīcijas tiks iegūtas,” atzina L.Loginovs. Viņš gan piebilda, ka ideja par minerālmēslu ražotnes un termināla izveidi ir atbalstāma un, ja tomēr tiks iesniegts konkrēts, ekonomiski un finansiāli pamatots projekts, brīvosta to noteikti izskatīšot. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, Uksoil reģistrēta Rīgā 1996.gadā. Ziņas par firmas īpašniekiem Dienai neizdevās iegūt, savukārt norādītais tālrunis neatbildēja. Vispārīgi par iecerēto projektu informēts bija Rīgas domes priekšsēža vietnieks, Rīgas brīvostas valdes loceklis Sergejs Dolgopolovs. Tiesa gan, arī viņš piektdien Dienai neko konkrētu par firmas vērienīgajām iecerēm un tās īpašniekiem nevarēja pateikt. S.Dolgopolovs pieļāva, ka projektā varētu piedalīties Gazprom, citi Krievijas un arī rietumvalstu investori. Ārvalstu investīcijas pārsniedz miljardu latu Dienas bizness 01/29/02 2001. gadā kopējā ārvalstu tiešo investīciju pamatkapitāla bilance pārsniedza 1 miljardu latu, liecina SIA "Lursoft" pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem apkopotā informācija. Kopumā ārvalstu investīcijas veido 23,8% no Latvijā reģistrēto uzņēmumu statukapitāla, kas pērn sasniedza 4,33 miljardus latu. 2001. gadā kopējā ārvalstu tiešo investīciju pamatkapitāla bilance (no kopumā Latvijā ieplūdušajām, atņemot izņemtās investīcijas) ir 159,8 milj. latu, kas ir gandrīz 2 reizes vairāk nekā 2000. gadā. Ārvalstu investīciju pieplūde pamatā notikusi no ekonomiski attīstītajām valstīm, Igaunijas, Krievijas. Vislielākais tiešo akumulēto investīciju pieaugums ir fiksēts no Zviedrijas, ievērojams ieguldījumu pieaugums ir arī no Norvēģijas, ASV, Vācija reģistrētajiem uzņēmumiem. Pirms pāris gadiem tikai Dānijā reģistrēto kompāniju ieguldījumu bilance Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā pārsniedza 100 milj. latu, bet pašlaik šo robežu ir pārkāpusi ASV un arī Zviedrijas un teju teju to pārkāps arī Vācijas ieguldītāji. Pērn ASV ir apsteigušas pēdējo septiņu gadu ārvalstu investīciju līderi Latvijā Dāniju un kļuvušas par tiešo ārvalstu investīciju uzņēmumu statukapitālos līderi Latvijā. Pērn arī pieaudzis - līdz 149 - to ārvalstu ieguldītāju skaits, kuri Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ieguldījuši vairāk par 1. milj. Ls. Latvijas nafta nevienu neinteresē Diena 01/29/02 Latvijas izsludinātajā konkursā par ogļūdeņražu jeb naftas izpēti un ieguvi Baltijas jūras šelfā Latvijas teritoriālajos ūdeņos, kas noslēdzās piektdien, nav pieteicies neviens pretendents, Dienai sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Informācijas tehnoloģiju un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Kaspars Paupe. EM ministrija vēl nav apzinājusi galvenos konkursa neveiksmes iemeslus. Tomēr K.Paupe pieļāva, ka pretendentus varētu būt atturējuši ievērojamie līdzekļi, kas licences ieguvējam būtu jāiegulda, kā arī pasaules ekonomikas lejupslīde. EM uzskata, ka reklāmas pasākumi konkursam bijuši pietiekami. Konkursa materiāli un nepieciešamie ģeoloģiskie dokumenti tika sagatavoti, sadarbojoties ar Valsts ģeoloģijas dienestu, publicēti ārvalstu laikrakstos un internetā. Tagad EM lems, kādas izmaiņas nepieciešamas konkursa nolikumā, un piedāvās tās izvērtēšanai Ministru kabinetam. Pērn jau notika konkurss par naftas meklēšanu, kurā pieteicās ASV—Norvēģijas kopuzņēmums TGS–Nopec, bet licenci tas vēl nav saņēmis. Jau pieteikušies brīvprātīgie pretterorisma operācijai Rīgas balss 01/28/02 Piektdien Dānijā notika sanāksme, kurā tika spriests par Latvijas dalību starptautiskā pretterorisma operācija Kirgīzija, iesaistot tajā 10 - 12 karavīrus. Intervijā televīzijai NBS komandieris R. Graube jau pagājušajā nedēļā pastāstīja, ka pieteikušies 26 brīvprātīgie kandidāti. Misijas vieta ir aviācijas bāze Manas. Latvijas karavīru paredzamais uzdevums būtu bāzes atbalsta un nodrošināšanas funkcijas, kas nav saistītas ar iesaistīšanos kaujas darbībā. Statistika - latviešu valodas prasme Lauku avīze 01/28/02 Latviešu valodu pašlaik prot 79% Latvijas iedzīvotāju, liecina 2000. gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultāti. Iepriekšējās tautas skaitīšanas laikā, 1989. gadā, latviešu valodu zināja 61,7% Latvijas iedzīvotāju. Kā informēja Centrālā statistikas pārvalde (CSP), Latvijā dzīvo vairāk nekā 150 tautību iedzīvotāji. Vairāk nekā 72 000 cittautiešu kā savu dzimto valodu norādījuši latviešu valodu. Visvairāk latviešu valodu par savu dzimto valodu uzskata lietuvieši - 42,5% un igauņi - 39,3%. Krievu valodu par savu dzimto valodu visvairāk izvēlējušies baltkrievi - 72,8%, ebreji - 79,1%, tatāri - 68,2%, ukraiņi - 67,8%. Latviešu valodas prasmes līmenis visaugstākais ir Talsu, Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Ventspils, Gulbenes un Madonas rajonā. Zemākais latviešu valodu protošo iedzīvotāju īpatsvars ir Daugavpilī - 41,4%. Arī Rīgā latviešu valodas zināšanu līmenis ir par 10 % zemāks nekā valstī kopumā. Salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju par 5 - 6 procentpunktiem zemāks valodas zināšanu līmenis ir Jūrmala, Liepāja un Rēzekne. No lauku rajoniem viszemākais latviešu valodas prasmes līmenis ir Daugavpils rajonā - 62%, Ludzas - 76,2%, Rēzeknes - 75,7% un Krāslavas rajonā - 68,6%. Kādu no Eiropā plašāk izplatītajām valodām - angļu, vācu vai franču - prot gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, kurš uzrādījis svešvalodu prasmes līmeni. Absolūtie skaitļi liecina, ka angļu valodu pārvalda 340 000 Latvijas iedzīvotāju, vācu valodu - 179 000 iedzīvotāju, franču valodu - gandrīz 10 000 iedzīvotāju. Latviete vadīs Eiropas konservatīvos jauniešus LETA 01/30/02 Pagājušās nedēļas nogalē Briselē Eiropas Jauno konservatīvo savienības (EYC) pilnsapulcē par organizācijas priekšsēdētāju tika ievēlēta Latvijas Konservatīvās jaunatnes apvienības ārlietu sekretāre Ilvija Stoļina. Kā informēja Latvijas Konservatīvās jaunatnes apvienības vadītāja Elīna Melngaile, otrs priekšsēdētāja kandidāts pārstāvēja Itālijas premjera Silvio Berluskoni vadīto "Azione Giovani" jaunatnes organizāciju. Taču vairākums dalīborganizāciju deva priekšroku Latvijas konservatīvās jaunatnes organizācijas pārstāvei Stoļinai. EYC apvieno 42 organizācijas no vairāk nekā 30 valstīm Eiropā, to vidū ir arī piecas organizācijas no Baltijas valstīm. Šī ir pirmā reize, kad par šīs starptautiskās jauniešu organizācijas vadītāju sīvā sāncensībā kļūst kāds no Austrumeiropas pārstāvjiem. EYC darbība balstās uz 9 konservatīvisma principiem jeb pīlāriem: nacionālā suverenitāte, demokrātija, brīvība, likuma vara, privātais īpašums, tradīcijas, ģimene, brīvais tirgus un morāle. Organizācijas patronese ir bijusī Lielbritānijas premjerministre baronese Mārgareta Tečere. Raksturojot organizācijas mērķus, Tečere saka: "Mūsu uzdevums ir sludināt, piekopt un no jauna nopelnīt to Brīvību, kas mums ir un kuru mēs vēlamies plašāk izplatīt visā pasaulē ." Organizācija izveidota 1993.gadā ar mērķi veicināt demokrātijas un konservatīvo ideju atbalstu Rietumeiropā un Austrumeiropā, kā arī palīdzēt Austrumeiropas valstīm ātrāk integrēties Eiropas valstu sabiedrībā. Dižjūra uzbrūk, Kolka atkāpjas Diena 01/25/02 Jūra nebeidz grauzt Kolkasragu. Kopš pērnā gada 16.novembra, kad, pēc Kolkas hidrometeoroloģijas stacijas novērojumiem, vēja ātrums brāzmās bijis līdz 29 metriem sekundē un jūra trīs reizes pārsniegusi bīstamo paisuma līmeni, krasts šeit noskalots vismaz 10 metru platumā, dzelmē ieraujot arī daudzus uz tā augušos kokus. Mazāki posta darbi turpinājušies arī vēlāk, piemēram, šotrešdien vēja ātrumam sasniedzot 20 metru sekundē. Šonedēļ Diena pārliecinājās, ka vairākus desmitus metru no krasta ūdenī atrodas arī tūristu un atpūtnieku vidū tik populārās Kolkas vecās bākas drupas. Tās simbolizēja Kurzemes ziemeļu tālāko punktu, pie kura ar Dižjūru un Mazjūru fonā (tā vietējie iedzīvotāji sauc Baltijas jūru un Rīgas līci, kas satiekas tieši iepretim Kolkasragam) tradicionāli fotografējās vai visi atbraucēji. Jūra atkal izskalo naftu NRA 01/30/02 Kurzemes piekrastē konstatēts kārtējais piesārņojums ar naftas produktiem, informēja Jūras vides pārvaldes Liepājas jūras kontroles daļas vadītājs Ainars Priediens. Iespējams, krastā izskalota 23. novembra Būtiņģē avārijas laikā izplūdusī nafta. Piesārņojums konstatēts aptuveni 28 kilometru garumā – no Liepājas dienvidu robežas līdz Rucavas pagasta teritorijai. Vislielākā naftas produktu piesārņojuma koncentrācija ir Nīcas pagastā – Bernātos un Jūrmalciemā –, norādīja Nīcas pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis. Naftas produkti piekrastē tika pamanīti svētdien, taču A. Priediens norādīja, ka piekrastē piesārņojums parādījies naktī uz 26. janvāri. Izskaloto naftas produktu daudzums ir aptuveni 280 kilogramu. A. Priediens atzina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām reizēm, kad krastā tika izskaloti 50 un 150 kilogrami naftas produktu, piesārņojuma daudzums ir ievērojams. Daugavgrīvā sola drošāko naftas produktu terminālu pasaulē LETA 01/31/02 Ja jaunais "Baltic Oil Terminal" (BOT) naftas produktu termināls Daugavgrīvā tiks uzcelts, tas būs drošākais naftas produktu termināls visā pasaulē, trešdien priekšprojekta sabiedriskajā apspriešanā paziņoja SIA "Ierosme" projektu vadītājs Paulis Sirmais. Kā norādīja Sirmais, projektējot terminālu, tiek ievērotas visas Eiropas Savienības normas, un atsevišķos gadījumos arī vēl stingrākās Latvijas valsts noteiktās vides prasības, tāpēc terminālam būšot tik augsta drošības pakāpe. Pie vienas piestātnes, kura atrodas tuvāk Rīgas jūras līcim, paredzēts pārkraut tumšos naftas produktus, bet pie otras - gaišos naftas produktus, kuri nav tik viegli savācami avārijas gadījumā. Tankkuģu iekraušana notiktu ar speciālām hermētiski slēgtām iekraušanas ierīcēm, no kurām naftas produkti nenonāktu ne gaisā, ne ūdenī, teica Sirmais. Savukārt Vides aizsardzības kluba līdzpriekšsēdētājs Askolds Kļaviņš apšaubīja projektētāju teikto, ka termināls būs "tik ļoti drošs", minot Būtiņģes piemēru, kad arī iepriekš tika dzirdēti daudzi solījumi par termināla drošību, bet pieredzētas jau daudzas avārijas. Plānots, ka jaunajā Daugavgrīvas terminālā varēs pildīt kuģus ar jaudu 60 000 tonnu. Arī Būtiņģē maksimālais pieļaujamais apjoms bija 80 000 tonnu, bet pašlaik tiek iekrauti kuģi, kuros var vest 150 000 tonnu naftas produktu. Sabiedriskajā apspriešanā trešdien piedalījās aptuveni 40 cilvēki, lielākoties žurnālisti, projektētāji un "zaļo" kustības pārstāvji. Latam - rekordzema vērtība LETA 01/30/02 Neskatoties uz to, ka iepriekšējās nedēļās lata vērtība pret SDR grozu bija samērā stabila, pēdējās dienās tā ievērojami samazinājusies, informēja "Nordea Bank Finland Plc" Latvijas filiāles Resursu departamenta direktora vietnieks Raivis Kakānis. Kakānis norādīja, ka šobrīd lata vērtība pret SDR grozu atrodas apmēram 84-85 punktus no augšējās intervences robežas un pēdējās trijās dienās ir samazinājusies apmēram par 30-35 punktiem. ASV dolāra vērtība pret latu otrdien sasniedza jaunu rekordu un tirdzniecības gaitā bija pat 0,6480 latu līmenī pret dolāru. Kakānis atzina, ka šobrīd lata vērtības krišanos pret SDR grozu sekmē "lielā lata pārprodukcija tirgū, kas veicina lata procentu likmju samazināšanos." Pēc viņa teiktā, starpbanku tirgū latam procenta likme gadam šobrīd ir apmēram 4%, kamēr SDR groza valūtām - apmēram 2,15- 2,20%, līdz ar to iepriekš uz šīs starpības rēķina tirgus dalībnieki varēja labi nopelnīt. "Teorētiski esam sasnieguši to punktu, kad lata vērtībai ārējo faktoru ietekmē vairs nevajadzētu būtiski kristies, taču šobrīd kritumu var izraisīt iekšējie faktori. Ja tirgū samazinātos lata piedāvājums, tā vērtība stabilizētos," pauda Kakānis. Vērsīsies pret nelegālā alkohola tirgoņiem NRA 01/31/02 Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejā akceptēts pasākumu plāns nelegālā alkohola tirdzniecības ierobežošanai. Municipāļi kopā ar Valsts policiju plānojuši veikt regulārus reidus, un dažās vietās šī tirdzniecība jau esot pārtraukta. Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Vilks tomēr norādīja, ka "praktiski visi sodi, kas noteikti par nelegālā alkohola tirdzniecību, nav efektīvi". Pērn pašvaldības policija sastādījusi 152 administratīvo pārkāpumu protokolus par krutkas tirgošanu, par kuriem soda naudās vajadzētu iekasēt 7000 latu, taču sodu samaksājušas tikai četras (!) personas kopsummā par 270 latiem, informēja A. Vilks. "Risinājums varētu būt administratīvais arests uz 15 diennaktīm, taču pēc būtības tā ir sanatorija, jo tirgoņi atrodas pilnīgā valsts, tas ir, nodokļu maksātāju, aprūpē," teica A. Vilks. Viņaprāt, viens no veidiem, kā sarežģīt dzīvi krutkas tirgoņiem, varētu būt to nodarbināšana piespiedu darbos. Pēc Ekonomikas policijas pārstāvju domām, cīņu pret alkohola nelegālo tirdzniecību neefektīvu padara nesakārtotie likumi un tiesu liberālā attieksme. Darbu traucē ieilgušās ekspertīzes un viltības, ar kuru palīdzību nelegālie tirgotāji savā labā izmanto likumus. Mēneša laikā tiks izstrādāti priekšlikumi nelegālā alkohola tirdzniecības izskaušanai, kurus skatīs Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas un domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas kopīgā sēdē. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums gan uzskata, ka jau tagad pastāv reāls ļergas tirgotāju sodīšanas mehānisms, taču pašvaldība diezgan mīksti reaģē uz alkohola tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem. Piemēram, joprojām nav slēgts neviens naktsklubs, kurā atklāta nelegālā alkohola tirdzniecība. Latvijā ir izsniegtas 5650 licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, liecina Akcīzes preču pārvaldes informācija. Pērn anulētas 323 licences, tostarp par pārkāpumiem – 26 licences. Īsti nevar saprast, vai tas, kas pašlaik notiek ārā piederas ziemai vai pavasarim, bet katrā ziņā tā ir īsta leiputrija – no rīta viss ir sauss, spīd saulīte, debesis ir skaidras un nekas neliecina par jelkādiem nokrišņiem. Tad, pēkšņi sākt snigt, naktī vēl sniedziņš no- turas, bet nākamajā rītā sāk strauji kust un pēcpusdienā jau līst lietus, un tā ir kat- ru dienu. Gaisa temperatūra visu laiku ir apt. -3oC – +3oC. Anda