K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 233: 2002. g. 8. - 14. februāris Krauja pie Turaidas pils Diena 02/10/02 Mazliet vairāk nekā 24 stundu laikā noslīdot daļai pilskalna, Turaidas pils pakļauta lielākām briesmām nekā sirmā senatnē, kad to apdraudēja ar zobeniem bruņoti vīri. Pašlaik valsts kultūras pieminekļa rietumu pusapaļo torni un aizsargsienu no nogāzes šķir tikai pāris metru, bet ceļš Inciems—Sigulda—Ķegums posmā Turaida—Sigulda slēgts kā autobraucējiem, tā arī gājējiem. Pirmais noslīdējums trešdien vēlu vakarā kalnu padarīja par 8000 kubikmetru zemes mazāku un daļēji aizsprostoja ceļu, bet nākamais, kas naktī no ceturtdienas uz piektdienu aizrāva sev līdz apmēram tikpat daudz zemes, pilnībā bloķēja turaidiešu īsāko ceļu uz Siguldu. Pagaidām par nostiprināšanu gan domāt esot pāragri, jo jebkura vibrācija tikai palielina jaunu noslīdējumu risku, stāsta Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) direktors Juris Dambis. Viņaprāt, vienīgie darbi, kas kalnā būtu veicami jau tagad, saistīti ar gruntsūdens līmeņa pazemināšanu un virsūdeņu novirzīšanu citā gultnē. Pašlaik no kalna lejup trauc daudz nelielu strautiņu, un tā pakājē starp abiem noslīdeņiem izveidojusies ūdens palts neliela dīķa lielumā. Otrais noslīdenis, kas, triecoties pret uzkalnu ceļa otrā pusē, aizšķērsojis visu brauktuvi, nosprosto ceļu arī gar ceļmalu plūstošajam ūdenim. "Noslīdējumus izraisījuši krītoši koki, taču vēl jānoskaidro visi apstākļi, kas izraisīja koku krišanu," uzskata J.Dambis, norādot, ka starp cēloņiem ir kā laika apstākļi, tā arī garāmbraucošo automašīnu radītās vibrācijas un augstais gruntsūdens līmenis. Pašlaik galvenais esot atbrīvoties no "liekā ūdens", kā arī veikt precīzu situācijas novērtējumu. Tikai pēc tam būšot iespējams spriest par nogāzes nostiprināšanu un tās iespējamām izmaksām. Kalna nogāzes noslīdējums noticis arī 1998. gadā, taču toreiz tas neesot sasniedzis ceļu, tādēļ plašāku uzmanību neesot izpelnījies. Tiesa, muzejrezervāta darbinieki jau toreiz sapratuši, ka nogāzi nepieciešams apstādīt ar augiem, kas ar dziļu sakņu sistēmu nostiprinātu augsni, taču sastapušies ar zemes īpašnieku — Gaujas Nacionālā Parka (GNP) — neatsaucību. "Izveidojās tāds interešu konflikts — viņi uzskatīja, ka koki, kas aug uz pilskalna, ir tikpat nozīmīgs kultūras piemineklis kā pati pils," atceras Turaidas muzeja direkltore Anna Jurkāne. Viņa norāda, ka pašlaik kalna nogāzē aug lapu koki ar seklu sakņu sistēm. Sekojot vēl senākām vēstures hronikām, izrādās, ka jau divas reizes noslīdējumi atsevišķām pils daļām izrādījušies liktenīgi — XIV gadsimtā noslīdējusi arī tagad apdraudētā pils rietumu siena, bet pagājušā gadsimta 20.gados noslīdējums liktenīgs izrādījies austrumu sienai. Lai rastu papildu līdzekļus Turaidas pilskalna nogāzes nostiprināšanai un pils glābšanai, muzejrezervāta administrācija atvērusi ziedojumu kontu nr. 7220900000000361101 Latvijas Bankā. Turaidas pils joprojām apdraudēta Rīgas balss 02/13/02 Silto un mitro laika apstākļu dēļ grunts pie Turaidas pils turpina slīdēt, nogruvumi jau sasnieguši 14. gadsimta pils mūrus. Šorīt pa nogāzi vairs nebija iespējams apiet apkārt pilij. Pilskalna nogāzi apseko Latvijas Universitātes profesors Guntis Eberhards, kas kā ģeologs visu mūžu pētījis Gaujas krastus. Paredzēts veikt urbumu iežos pils pamatos, lai izpētītu, cik droši tie nostiprināti. Turaidas pils administrācija lūdz valdībai piešķirt 25 000 latu pils glābšanai. Speciālistu vidū gan nav vienprātības par veidu, kā varētu situāciju glābt - viens variants bijis apdraudētās nogāzes nostiprināt ar plēvēm, taču neesot fiziski iespējams to izdarīt - cilvēku atrašanās uz tām ir pārāk bīstama, neiespējama. LB saredz ēnu ekonomikas pieaugumu Dienas bizness 02/12/02 Latvijas Banka, sniedzot atzinumu Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai, norādījusi, ka kontrabandas nodarītie zaudējumi valsts budžetam neiekasētā akcīzes nodokļa par naftas produktiem dēļ sasniedz 30 miljonus latu gadā. Latvijas bankas ziņojumā norādīts, ka atsevišķās jomās, tai skaitā naftas produktu biznesā, Latvijā ir pieaudzis ēnu ekonomikas īpatsvars. Pēc Latvijas bankas domām ir pieaugusi naftas produktu kontra-banda. Šiem zaudējumiem vēl jāpieskaita neiekasētie 10 miljoni latu gadā kā pievienotās vērtības nodoklis. Tādus secinājumus varot izdarīt, analizējot strauji pieaugošo automašīnu skaitu un dzīves līmeņa un patēriņa pieaugumu, salīdzinot ar arvien samazinājušos degvielas importu un ar to saistīto ieņēmumu samazināšanos. "Interesanti, ka šis straujais kritums sakrīt ar laiku, kad Latvijai beidzas līgums ar britu firmu "Crown agents" par akcīzes preču importa kontroli, kurā firma saņēma noteiktus procentus no iekasētā nodokļa", teikts Latvijas Bankas ziņojumā. Savā ziņojumā LB skaidro arī citu nodokļu iekasēšanas samazināšanās iemeslus. Pieaug rūpniecības apjomi BNS 02/11/02 Pagājušajā gadā Latvijā saražota rūpniecības produkcija 1,795 miljardu latu apjomā, kas ir par 8,4% vairāk nekā 2000.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvā informācija, kuru precizēs gada beigās. Tajā skaitā ieguves rūpniecībā bija pieaugums par 5,8%, apstrādes rūpniecībā - par 9,2%, elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes nozarē - par 5,1%. Savukārt pagājušā gada decembrī Latvijā saražota rūpniecības produkcija 152,4 miljonu latu apjomā. Salīdzinot ar 2000.gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi par 1,6%. Tajā skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē produkcijas izlaide samazinājusies par 23,3%, apstrādes rūpniecībā kritusies par 3,1%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē produkcijas izlaide palielinājusies par 20,1%. Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarēs produkcijas izlaide 2001.gada decembrī, salīdzinot ar 2000.gada decembri, palielinājusies par 4.8%. Lielākais pieaugums šeit bija vērojams gatavās dzīvnieku barības ražošanā - par 34,5%, augļu un dārzeņu pārstrādē - par 14,1%, piena produktu ražošanā - par 13%, gaļas un gaļas produktu ražošanā - par 9,5%, citu pārtikas produktu (maizes, konditorejas izstrādājumu, cukura) ražošanā - par 7,4%. Salīdzinot ar 2000.gada decembri, ražošanas apjomu pieaugums sasniegts mēbeļu ražošanā - par 26,1%; nemetālisko minerālu izstrādājumu (keramikas, cementa, betona u.c.) ražošanā - par 25,9%; gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā - par 11,5%; elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā - par 7,4%. Salīdzinot ar 2000.gada decembri, 2001.gada decembrī ražošanas apjomu samazinājums skāris pārējo transportlīdzekļu (kuģu, laivu, lokomotīvju, vagonu un ritošā sastāva remonts) ražošanu - par 44,7%, citur neklasificētu mašīnu un iekārtu (lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu, darbgaldu, elektrisko instrumentu) ražošanu - par 18,4%, gatavo metālizstrādājumu ražošanu - par 15,9%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanu - par 15,1% apģērbu ražošanu un kažokādu apstrādi - par 12,9%, tekstilizstrādājumu ražošanu - par 8,6%, izdevējdarbības, poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozari - par 8,3%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanu - par 5,2%. Dzērienu ražošanā produkcijas izlaide samazinājusies - par 14,7%. CSP informē, ka 2001.gada decembrī, salīdzinot ar 2001.gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide kopumā samazinājusies par 6,2%. Ražošanas apjomu samazinājums ieguves rūpniecībā bija par 46,6%, apstrādes rūpniecībā - par 12,7%, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes nozarēs bija vērojams pieaugums - par 19,7%. SAPARD projekti pieteikti par 8,4 miljoniem latu BNS 02/12/02 Latvijā līdz 1.februārim Eiropas Savienības pirmsiestāšanās strukturālā fonda SAPARD finansējuma saņemšanai ir iesniegti projekti par kopējo summu 8,406 miljoni latu, apliecināja Lauku atbalsta dienesta direktore Irina Pilvere, norādot, ka šie projekti iesniegti līdz SAPARD otrā projektu iesniegšanas termiņa beigām. Ja visi minētie projekti tiks apstiprināti, tad kopējā atmaksājamā summa pēc projektu realizācijas veidos 3,931 miljonu latu, no kuriem Eiropas Savienības SAPARD nauda veidos 2,948 miljonus latu, bet starpība ir Latvijas valsts līdzfinansējums. Kopumā līdz 1.februārim tika iesniegti 213 projekti. Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijas apakšprogrammā pieteikto projektu kopējā summa ir 6,029 miljoni latu. Ja visi tie tiks apstiprināti, pēc projektu realizācijas atpakaļ izmaksās 2,845 miljonus latu, no kuriem savukārt Eiropas Savienības nauda veido 2,134 miljonus latu. Šajā apakšprogrammā līdz 1.februārim kopumā iesniegti 116 projekti. Lauksaimniecības zemju apmežošanas apakšprogrammas kopējā projektu summa ir 626 tūkstoši latu, no kuriem pēc realizācijas atpakaļ tiks izmaksāti 306,8 tūkstoši latu, no tiem savukārt Eiropas Savienības nauda ir 230 tūkstoši latu. Kopumā minētajā apakšprogrammā līdz 1.februārim tika iesniegti 53 projekti. Lauku ekonomikas dažādošanas, veicinot alternatīvus ienākumu avotus, apakšprogrammā iesniegto projektu summa ir 1,654 miljoni latu, no kuriem pēc projektu realizācijas atpakaļ tiks samaksāti 734 tūkstoši latu, no tiem Eiropas Savienības nauda ir 550 tūkstoši latu. Kopumā minētajā apakšprogrammā līdz 1.februārim iesniegts 41 projekts. Savukārt vispārējās lauku infrastruktūras apakšprogrammā iesniegti trīs projekti par kopējo summu 96,8 tūkstoši latu, no kuriem pēc realizācijas projektu iesniedzēji varētu saņemt atpakaļ 44 tūkstošus latu, no tiem savukārt Eiropas Savienības finansējums ir 33 tūkstoši latu. Nākamais projektu iesniegšanas termiņš SAPARD finansējuma saņemšanai ir 1.marts, līdz kuram var iesniegt projektus lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga pilnveidošanas apakšprogrammā. Savukārt turpmāk projektu iesniegšanas termiņi būs katra gada 1.februāris un 1.jūnijs. Projektu realizācijas termiņš ir 2003.gada 15.septembris. SAPARD finansu memorands pagājušajam gadam paredz, ka no šā gada programmas Latvija varēs saņemt 22,7 miljonus eiro. Jau ziņots, ka SAPARD ietvaros desmit kandidātvalstīm - Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Bulgārijai, Čehijai, Ungārijai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai un Slovēnijai - piešķirti 520 miljoni eiro gadā kā finansiāla palīdzība pirms iestāšanās ES. Ieteic izvērtēt alternatīvas Latvijas dalībai ES LETA 02/14/02 Gatavojoties Latvijas iestājai Eiropas Savienībā (ES), tomēr būtu ieteicams izvērtēt arī alternatīvas dalībai ES, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē sacīja Eiropas integrācijas biroja (EIB) vadītājs Edvards Kušners. Kušners uzsvēra, ka sabiedrībai vēl pirms referenduma nepieciešams izskaidrot alternatīvus variantus negatīva balsojuma gadījumā. Sabiedrībai jāizskaidro, kādas sekas ir dažādiem Latvijas attīstības modeļiem negatīva referenduma balsojuma gadījumā, jo sabiedrībai ir skaidri jāapzinās negatīva balsojuma sekas, uzskata EIB direktors. Kušners sacīja, ka Latvijai būtu jāizvērtē Norvēģijas modelis sadarbībā ES, kas Latvijai nav izdevīgs, jo, piemēram, maksājumu bilancē Norvēģija būtu neto maksātājs, bet Latvija - saņēmējs. Par svarīgu tika atzīta nepieciešamība izvērtēt gadījumu, ja Lietuva un Igaunija iestātos ES, bet Latvija - vēl ne. Šādā gadījumā Latvija zaudēs brīvo tirgu ar Baltijas valstīm. Sēdes laikā Kušners atzina, ka nākotnē varētu tikt izvērtēts jautājums par jaunu sarunu sākšanu ar ES. Ja tiek pausts atbalsts jaunu sarunu sākšanai ar ES, vispirms jānoskaidro, par kuriem jautājumiem sarunas nepieciešamas, teica Kušners. Kušners norādīja, ka alternatīvu izvērtēšana nenozīmētu priekšlaicīgu atteikšanos iestāties ES, taču dažādu rīcības variantu apskatīšana ļautu sabiedrībai un politiķiem objektīvāk izvērtēt ES plusus un mīnusus. Pēc Kušnera domām, iespējamie alternatīvie attīstības scenāriji Latvijai ir neizdevīgi, un tas sabiedrībai ir jāizskaidro. Savukārt Eiropas kustības Latvijā prezidents Ainārs Dimants pievienojās viedoklim, ka alternatīvu meklēšana Latvijas dalībai ES būtu uzskatāma par zināmu samierināšanos ar nespēju iestāties Savienībā, tāpēc lielāka uzmanība būtu pievēršama sabiedrības pozitīvai informēšanai par ES jautājumiem un iespējamo problēmu novēršanai, kas varētu traucēt Latvijas dalībai ES. Latvijai jāmaina vēlēšanu likums PBLA 02/13/02 Lai saņemtu uzaicinājumu iestāties NATO, Latvijai jāturpina līdzšinējā veiksmīgā "mājas darbu" gatavošana, tā skaitā demokrātijas nostiprināšana, preses konferencē pēc atgriešanās no vizītes ASV otrdien atzina Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Prezidente norādījusi, ka ASV augstākās amatpersonas - prezidents Džordžs Bušs, viceprezidents Ričards Čeinijs un valsts sekretārs Kolinss Pauelss atkārtoti pauduši atbalstu Latvijas uzņemšanai aliansē, vienlaikus uzsverot, ka Latvija vēl nav saņēmusi brīvbiļeti uz NATO. Tikšanās laikā ar amatpersonām likts skaidri noprast, ka ASV atbalsts Latvijai novembrī Prāgā paredzētajā NATO galotņu sanāksmē būs atkarīgs arī no tā, vai tiks pieņemti prezidentes ierosinātie grozījumi vēlēšanu likumā, atceļot valodas ierobežojumus deputātiem. Gadījumā, ja likuma grozījumi netiks pieņemti, pašreizējā ASV nostāja varētu mainīties uz negatīvo pusi, atzina Valsts prezidente. Vaira Vīķe-Freiberga pauda viedokli, ka valodas ierobežojumu atcelšana deputātiem būtu labas gribas un apņēmības apliecināšana, atgādinot, ka ne jau Latvija ir tā, kas diktē noteikumus NATO. Prezidente teica, ka ASV saprot Latvijas vēsturi, bet cer, ka Latvija neieslīgs pagātnes aizvainojumos un spēs virzīties uz priekšu, savienojot savu likumdošanu ar NATO vērtībām. Nogalināti trīs uzņēmēji Diena 02/08/02 Februāra mēneša pirmajā nedēļā Latvijā notikušas trīs uzņēmēju slepkavības. Pirmā no tām notika svētdien 3. februārī, kad tika nogalināts tirdzniecības centra "Tallin" līdzīpašnieks Eduards Baburgs, viena trešdien 6. feb., kad tika nogalināts SIA 'Ievinas S" īpašnieks un Valkas pagasta padomes deputāts Andrejs Sīmanis un ceturtdienas rītā 7. feb. Latvijas - Austrālijas kopuzņēmuma "Valpro Corp" vadītājs Edgars Čapus. Pēc ziņām par trešo slepkavību ceturtdien sekoja bargi politiķu izteikumi, veltīti policijas vadībai. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš paudis neapmierinātību par kriminālpolicijas darbu, jo nav atklātas vairākas pasūtījuma slepkavības. Kritiku iekšlietu struktūrām veltījis arī Ministru prezidents Andris Bērziņš, kurš pieprasījis informāciju par pēdējā laika skaļākajiem noziegumiem, savukārt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija nākamnedēļ uz ārkārtas sēdi grasās izsaukt valsts drošības iestāžu vadības amatpersonas. Valsts policijas šefs Juris Reksna un Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Andris Staris esot grasījušies iesniegt atlūgumus, taču M. Segliņš tos nav pieņēmis. Joprojām arī nav atklāta Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas nodaļas priekšnieka Vjaceslava Liscova, "Jaunpagasts plus" vadītāja Daiņa Peimana un tiesneša Jāņa Laukrozes nogalināšana. Arī pēc šiem noziegumiem atklātībā izskanēja brīdinājumi, ka varētu tikt izskatīta iekšlietu struktūru vadītāju atbilstība ieņemamajiem amatiem. Debatēs par Latvijas nacionālo drošību Lauku avīze 02/14/02 Piektdien 15. februārī Dailes teātrī notiks Latvijas inteliģences 46. konference, kurā tiks debatēts par tautas un Nacionālo bruņoto spēku kopību, Latvijas nacionālo drošību Eiropas Savienībā un NATO drošības sistēmā. Konferenci rīko Latvijas Inteliģences apvienība, Latvijas Ārpolitikas institūts un Aizsardzības ministrija. Latvijas Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga referēs par tēmu "Tautas un NBS kopība un Latvijas totālā aizsardzība". Aizsardzības ministrs G. V. Kristovskis analizēs Latvijas ģeopolitisko situāciju un Latvijas devumu atvērtās sabiedrības drošībai. Savu viedokli paudīs arī Latvijas universitātes profesors Aivars Stranga un Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis. Konferencē tiks mēģināts rast atbildes uz jautājumiem: vai Latvijas dalība NATO ir politiķu kaprīze vai skarba nepieciešamība, kāda ir valsts totālās aizsardzības koncepcija un Latvijas nacionālās pašaizsardzības iespējas, vai Latvijai ir nepieciešama profesionāla armija, kas ir Audriņu pretradara akcijas aktieri un režisori, vai mūsu valsts ir gatava "mazajiem kariem", tādiem kā sprādzieni universālveikalā "Centrs", Peimaņa, Laukrozes un Liscova slepkavības, kontrabanda, narkotiku izplatība un nelegālais tranzīts. Baltijas lauksaimnieki vienojas Lauku avīze 02/12/02 Par vienotas pozīcijas izveidi attiecībā uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem lauksaimniecības sadaļā otrdien Igaunijas pilsētā Otepe viedokļus saskaņoja triju Baltijas valstu lauksaimniecības pārstāvji, kas nolēma pieprasīt pārejas periodu brīvā zemes tirgus jautājumā, lai ārzemniekus ierobežotu Baltijas valstīs iegādāties zemi. Pēc 2001. gada jūnija datiem - Latvijā ārzemniekiem piederēja 20 377 hektāri aramzemes, jeb 1,4%. Ja pašreizējais ES valstu priekšlikums ir maksāt mazākas subsīdijas jauno dalībvalstu zemniekiem, tad vajadzīgi ierobežojumi, lai aizstāvētu savas tiesības. Zemnieku organizāciju pārstāvji iesniegs savus priekšlikumus Baltijas valstu zemkopības ministriem, kuri tiksies 27.-28. februārī Rīgā, lai pārrunātu savu kopīgo nostāju sarunās ar Eiropas Savienību. Socioloģiskie pētījumi uzrāda dažādus partiju reitingus NRA 02/14/02 Pēc Baltijas Sociālo zinātņu institūta datiem, augstākie reitingi janvārī ir partijai Jaunais laiks, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā un Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai. Savukārt sociālo pētījumu firmas SKDS un Latvijas faktu piedāvātie skaitļi pirmajās vietās ierindo Latvijas ceļu un Tautas partiju, un tas liek domāt, ka ar reitingiem iespējams viegli manipulēt. Baltijas Sociālo zinātņu institūta (BSZI) direktore Brigita Zepa reitingu atšķirības skaidroja ar to, ka aptaujas varētu būt veiktas atšķirīgā laika posmā. Turklāt reitingu atšķirības ietekmē arī tas, ka liela daļa iedzīvotāju nav stingri pārliecināti par savu izvēli. Izvēli ietekmē arī jaunu politisko spēku parādīšanās, piemēram, sociāldemokrātu sadalīšanās divās dažādās partijās. Svarīgi arī, ka iedzīvotāju vidū aizvien turpinās izvēles process. B. Zepa reitingu atšķirības nevēlējās saistīt ar politiskajām nostādnēm un ietekmēm un izteica cerību, ka arī citi sabiedriskās domas uzklausītāji strādā profesionāli. Ļoti svarīgi ir norādīt pētījuma metodi un pateikt izlases punktu skaitu, – uzsvēra B. Zepa. BSZI pētījumā izlases punktu skaits ir 100 – jo lielāks ir šis izlases punktu skaits, jo plašākā teritorijā cilvēki aptaujāti, samazinot iespēju, ka tiek atspoguļots vienpusīgs viedoklis. Neatkarīgā rakstīja, ka LSDSP priekšsēdētājs Juris Bojārs kā visobjektīvākos novērtējis tieši Latvijas Universitātes ekspertu reitingu pētījumus, kas tiek veikti pēc starptautiski atzītas metodoloģijas. Savukārt SKDS un Latvijas faktu reitingi nerada uzticību, jo to īpašnieki esot Latvijas ceļa cilvēki, – norādījis J. Bojārs. SKDS direktors Arnis Kaktiņš sacīja, ka, viņaprāt, pārmetumi par politizētajiem reitingiem ir nevietā un ar šādiem izteikumiem parasti politiķi mēģinot atspēkot popularitātes krišanos. Reitingu atšķirības gan parasti esot tik niecīgas, ka tās neesot pieminēšanas vērtas, – teica A. Kaktiņš. Savukārt atšķirības A. Kaktiņš skaidroja ar dažādajām anketām, neprecīziem mērījumiem un dažādu aptaujas laiku. A. Kaktiņš arī norādīja, ka Latvijā reitingu apkopošanas jomā nav vienotu standartu – katrs izvēlas tādas metodes, kas dod objektīvāko rezultātu. Latvijas fakti izmantojot tiešās intervijas, savukārt izlases punktu skaits esot ap 100. Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis neslēpa, ka, strādājot ar dažādu metodoloģiju, kā tas tiek darīts Latvijā, ar to iespējams manipulēt. "Katrs izmanto tos principus, ko uzskata par pareiziem," sacīja A. Freimanis. Viņš arī norādīja, ka ir izdevīgāk, ja tiek publicēts iespējami vairāk reitingu – tas katram politiskajam spēkam ļauj izvēlēties sev tīkamākos. Savukārt runājot par politizētajiem reitingiem, A. Freimanis lūdza minēt pierādījumus un piebilda: "Ja es publicētu politiski angažētu informāciju, tad man būtu jāmaina amats." Diemžēl Latvijā neviens neizrādot interesi par pētījumu metodoloģiskajiem aprakstiem un to atšķirībām, kas turklāt aprakstīti profesionālā valodā un nezinātājam grūti izprotami. Runājot par to, kā reitingu publicēšana ietekmē lasītāju izvēli un atbalstu vienai vai otrai partijai, gan B. Zepa, gan A. Kaktiņš šo ietekmi novērtēja kā nelielu. "Daudz ietekmīgāk ir tas, kādā mērcē šos datus pasniedz žurnālisti," sacīja A. Kaktiņš. Vīķe-Freiberga Soltleiksitijā tiekas ar Bušu BNS 02/11/02 Latvijas prezidente Vaira Vīķe - Freiberga Soltleiksitijā 8.februāra vakarā valstu vadītājiem rīkotā pasākuma laikā pirms Olimpisko spēļu atklāšanas tikusies ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, kurš apliecinājis, ka ka ASV administrācijas nostāja pēc iepriekšējās tikšanās pagājušā gada aprīlī nav mainījusies. Bušs uzsvēris, ka situācija pasaulē aizvadītā gada laikā nav mainījusi ASV viedokli par principiem, uz kuriem jābalstās NATO paplašināšanai - vienota un brīva Eiropa, kandidātvalstu gatavība dalībai, veto tiesības tikai NATO dalībvalstīm. Savukārt Vīķe-Freiberga stāstīja ASV prezidentam par reformu turpināšanos Latvijā un valsts attīstību. Bušs atzīmēja, ka Latvijai kā jebkurai kandidātvalstij līdz Prāgas NATO galotņu sanāksmei jāturpina integrācijas darbs. Prezidents arī izteica cerību ar Latvijas prezidenti tikties šogad rudenī NATO galotņu sanāksmē Prāgā. Prezidente tikusies arī ar ANO ģenerālsekretāru Kofi Ananu, bijušo ASV Valsts sekretāri Madlēnu Olbraitu un citām amatpersonām. Prezidente ASV uzturas kopš 31.janvāra un šajā laikā viņa piedalījās Pasaules ekonomikas forumā Ņujorkā, Vašingtonā tikās ar vairākām augstām ASV amatpersonām un viesojās Ventspils sadraudzības pilsētā Hjūstonā. Prezidente arī piedalās Solteleiksitijas olimpiskajās spēlēs, kur vēro Latvijas komandas hokeja spēles ar Austriju un Slovākiju. Baznīca vēlas pārņemt Pētera baznīcu Rīgas balss 02/12/02 Rīgas dome un luterāņu baznīcas vadība sākusi sarunas par Pētera baznīcas turpmāko likteni. Pētera baznīca ar Saeimas 1992. gada likumu ir nodota Rīgas pilsētas pārziņā - domes apsaimniekošanā. Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Strams uzskata, ka "vēsturiskā Pētera baznīcas draudze nav atjaunojusies un ēku nav kam nodot. Pētera baznīca vienmēr bijusi Rīgas rātes un birģermeistara pārziņā, arī tagad tai jāpaliek pilsētas īpašumā". Savukārt baznīcas pārstāvji domā, ka Pētera baznīcai jāatdod tās reliģiskais satvars. Pašreiz tā esot pārvērtusies par savdabīgu "atrakciju vietu" - šeit notiek dažādi pasākumi, kas ir pretrunā ar kristīgo ideoloģiju. Baznīcas nekustamo īpašumu firmas "Pastorāts" prezidents Alberts Krūmiņš ir pārliecināts, ka dievnams jāatdod baznīcai, bet pilsētai jāpiešķir līdzekļi tās uzturēšanai, jo baznīcai neesot tik daudz līdzekļu. Šobrīd pilsēta pilnībā uztur baznīcu, ļaujot tur darboties arī izveidotajai Pētera draudzei. Nāves spriedums kultūras izdevumam NRA 02/11/02 Ar Kultūras ministrijas (KM) un Kultūrkapitāla fonda (KKF) labvēlību 14. februārī vienīgais nedēļas laikraksts par kultūru Literatūra un Māksla Latvijā (LML) iznāks pēdējo reizi. Līdz šim kultūras periodikas izdevumiem vairākas reizes gadā nācās piedalīties KKF konkursos par finansējuma piešķiršanu. Šogad naudas piešķiršanā ieviests uzlabots mehānisms – ar mērķprogrammu Kultūras periodika līdzekļi tiek piešķirti visam gadam. Taču speciāli izveidotās naudas dalītāju – mērķprogrammai kopumā bija atvēlēti 160 000 latu – komisijas locekļi lēma: Literatūrai un Mākslai Latvijā naudu nepiešķirs. Pērn laikraksts no KM saņēma 6000 latu dotāciju, no KKF kopumā – ap 7000 latiem. Lielāko daļu finansējuma – vairāk nekā 20 000 latu gādāja akciju sabiedrība Preses nams. Laikraksta redaktore Aija Lāce saka: bez dotācijas no KM un KKF izdevuma tālāka pastāvēšana nav iespējama. Pēc kādiem kritērijiem komisija izvēlējusies, neesot iespējams objektīvi izvērtēt, jo komisijas sēdes protokoli LML darbiniekiem netika parādīti. Nav arī skaidrs, pēc kādiem kritērijiem kultūras ministre Kārina Pētersone un KKF padome izvēlējās avīzes likteņa lēmējus; piemēram, viens no komisijas locekļiem bija konkurējoša izdevuma darbinieks – kritiķis Normunds Naumanis no laikraksta Diena. Pašlaik literatūras jomā tiek izdots mēneša žurnāls Karogs (ieguva 30 000 latu), jauno literātu neabonējams žurnāls Luna (3000 latu) un krievu jauno literātu izdevums Avanport (4000 latu). Neregulāri, dažas reizes gadā iznāk neabonējams jauno literātu izdevums Ugunsgalvas. “Radošām savienībām šāds laikraksts, kurš atspoguļotu aktuālos notikumus un kurš arī kalpotu kā informācijas avots, ir pilnīgi nepieciešams. Mums nav cita līdzīga laikraksta vai veida, kā izplatīt informāciju saviem biedriem un sabiedrībai. Ir vajadzīgs izdevums, kas nekavējoši reaģē uz kultūras parādībām,” saka Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) prezidents Egils Rozenbergs. Viņš uzskata, ka laikrakstam tieši vajadzēja pilnveidoties, tad tas varētu piesaistīt arī plašāku interesentu loku, ne tikai profesionāļus. “Bet tas nav iespējams, vispār liedzot finansējumu,” lēmuma absurdumu pamato LMS prezidents. Vai būs jauns kultūras nedēļraksts? Diena 02/13/02 Konkursa komisija, kas, dalot valsts dotācijas kultūras periodikai, bez valsts atbalsta atstāja laikrakstu Literatūra un Māksla Latvijā (LML), otrdien sanākusi vēlreiz un nolēmusi izsludināt jaunu konkursu par iknedēļas kultūras izdevuma izdošanu. Taču to varēs darīt tikai tad, ja kultūras ministres vadītā Kultūrkapitāla fonda (KKF) padome nolems piešķirt nedēļraksta izdošanai nepieciešamo finansējumu. Pēc daudzajiem radošo savienību un kultūras darbinieku protestiem pret vienīgā kultūras nedēļraksta pakļaušanu likvidācijai Kultūras ministrijas paspārnē izveidotā konkursa komisija nolēmusi, ka profesionāls un kvalitatīvs šāda profila izdevums Latvijā tomēr ir nepieciešams. Kā ziņots, komisijas galvenais arguments valsts dotācijas atteikumam LML bija pārāk zemā saturiskā kvalitāte, it īpaši, rakstot par teātri un vizuālo mākslu. Tā kā Preses namam laikrakstu LML bez valsts atbalsta izdot ir pārāk neizdevīgi, paredzēts, ka ceturtdien iznāks tā pēdējais numurs. KM preses sekretāre Jana Veinberga Dienai sacīja, ka komisija arī vienojusies lūgt KKF, lai tas rod iespēju piešķirt 20 000 latu dotācijas nodrošināšanai. Tā kā mērķprogrammām paredzēto divu miljonu latu sadalījums jau ir akceptēts, vienīgā iespēja būtu par 20 000 latu samazināt projektu konkursiem ieplānotos līdzekļus, Dienai sacīja KKF direktora pienākumu izpildītāja Linda Karlina. Arhitekts kopj mantotu alternatīvu dainu skapi Diena 02/13/02 Etnogrāfs Ādolfs Karnups (1904—1973) uz tūkstošiem lapiņu atstājis savu, iespējams, ģeniālu versiju par latviešu tautasdziesmām. Nebija daudz cilvēku, kas zinātu par Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja zinātniskā līdzstrādnieka hobiju, kam bija pakļauts pat viņa ikdienas ritms. Ā.Karnups cēlās pussešos no rīta, lai pirms došanās uz darbu stundu pievērstos latviešu tautasdziesmu pētniecībai. Sagrupētas pēc paša izveidotas sistēmas, folkloras vienības no divpadsmit 1906.gadā izdoto Latvju dainu sējumiem tika liktas kastītēs senlaicīgā koka skapī ar metāla apkalumiem. Pēc etnogrāfa nāves 1973.gadā šī mēbele ar visu saturu palika viņa meitas mantojumā. Par Ādolfu Karnupu 20 gadus jaunākais Teodors Nigulis bijis to reto radu un draugu skaitā, ar ko diplomētais vēsturnieks un viens no pirmajiem latviešu arheologiem savulaik dalījies atziņās par saviem atklājumiem. Lai arī darbietilpīgā pētījuma vērtība vēl nav apzināta, Ā.Karnupa brālēna dēls, tipogrāfijas N.I.M.S. prezidents Tenis Nigulis sācis ģimenes mantojuma ievadīšanu datorā. Ā.Karnups ir pētījis latviešu tautasdziesmu izcelšanos un vecumu, centies tās īpaši grupēt un meklēt skaidrojumus aprakstītajām parādībām — ne tikai tekstā, bet arī melodijā, ja tautasdziesma ir dziedama, skaidro Teodors Nigulis: "Viņš man stāstīja par šiem pētījumiem — par tautasdziesmu valodu, vārdu izmaiņām latviešu valodā. Viņš pat skaitīja, kā kāda tautasdziesma skanēja XIV gadsimta latviešu valodā, un skaidroja, ka viena un tā pati tautasdziesma katrā laikā interpretēta atšķirīgi. Piemēram, pēc dažādām pazīmēm viņš sprieda, ka dziesmās par malšanu aprakstītas nevis rokas dzirnavas, bet senākas ierīces, tā sauktie graudberži. Karnups ir vilcis paralēles ar igauņu eposu Kalevala, veicis salīdzinājumus ar lietuviešu dainām, un mūsu dainas pētījis ciešā saistībā ar savām arheoloģiskajām zināšanām. Tautasdziesma viņam bija līdzeklis Latvijas vēstures pētīšanai. Tika izlasīta visa iespējamā literatūra, izdarīti secinājumi." Ā.Karnups arī radījis savu simboliku — T.Nigulis uzskatāmībai no kādas kastītes izvelk lapiņas, kur virs teksta skatāmas eleganti izzīmētas piktogrammas. Tādi paši ar krāsu zīmuļiem ievilkti zīmējumi atrodami Ā.Karnupa izstudētajos Latvju Dainu sējumos. Jautāts, vai zīmju atšifrējums nav aizgājis mūžībā līdzi pētniekam, brālēns no skapja, uz kura stāv arī Ā.Karnupam piederējusī vairāk nekā 100 gadu vecā Latgales kokle, izvelk vairākus garenus piezīmju bloknotus. T.Nigulis radiniekam esot lūdzis piktogrammu aprakstu, lai pēcteči varot saprast, ko viņš ir pētījis. "Māte matriarhātā", "meita", "jaunava", "dēls", "puisis", "brālis", "erotika", "pāļu būve", "karš", "kauja", "kaplis", "bronzas laika cirvis", "laivas cirvis", "avots", "krēsls", "vīri", "līgavaiņi", "mala", "lopkopju kultūras pazīmes", "no mājām izdzīti", "cilvēks, kam nav ne zemes", "pils", "pilskalns", "nocietinājums", "govs", "aita", "auns", "suns"… katram no šiem un vēl daudziem citiem pieturas punktiem atbilst noteikta zīme. "Īsi pirms nāves viņš teica: esmu beidzis! Ja kāds gribēs, tad viņš varēs pēc maniem uzrakstītajiem simboliem atjaunot to, pie kā esmu nonācis," atceras pētnieka uzticības persona. "Tas ir ļoti zinoša cilvēka mūža darbs," par Ādolfa Karnupa "dainu skapi", saka Zinātņu Akadēmijas (ZA) Latviešu folkloras krātuves vadītāja Māra Vīksna. Apstiprinot, ka Ā.Karnupa erudīcija akadēmiskajās aprindās neprasa komentārus un šim pētījumam būtu jānonāk zinātnes uzmanības lokā, kā arī būtu jāprecizē tā juridiskais statuss, viņa spiesta atzīt, ka akadēmijai patlaban nav līdzekļu Ā.Karnupa mantojuma apstrādāšanai. Neesot arī piemērota cilvēka, kam būtu līdzvērtīgas zināšanas vēsturē, arheoloģijā un etnogrāfijā un kas varētu izsekot līdzi pētnieka domu gaitai. ZA uzmanības lokā minētais skapis nonācis pagājušajā vasarā, kad Ā.Karnupa meita domājusi, kur to likt. ZA bijusi priecīga skapi pārvest uz savām telpām, bet pētnieka radi, nesaņemot solījumus, ka kāds sāks ar šīm vērtībām nopietni darboties, izdomājuši citādāk. ZA toties ir nonācis Ā.Karnupa nepublicētais pētījums Latviešu apbedījumi, kam arī esot liela zinātniska vērtība. Mākslas doktors un Latvijas Universitātes mācībspēks Valdis Muktupāvels, kas Ā.Karnupa skapi skatījis klātienē, ir mazliet skeptiskāks: "Cilvēks šausmīgi rāvies, bet netieku skaidrībā, cik tas ir jēdzīgi no zinātnes pozīcijām." Šis neesot pirmais un vienīgais pētījums, kur zīmīgākie tautasdziesmu vārdi skatīti dažādos kontekstos, un tagad pavisam citas perspektīvas šajā nozarē dodot vārdu iezīmēšana ar datoru. Lai lemtu Ā.Karnupa skapja likteni, būtu vajadzīgs speciālistu slēdziens, domā V.Muktupāvels. Kamēr zinātnieki nogaida, Tenis Nigulis sācis lapiņu skenēšanu un sarindošanu datorā. Plāns — uztaisīt mājaslapu, kur šīs lapiņas redzamas pa grupām. "Tas ir ļoti liels un laikietilpīgs darbs," Tenis rāda mazu kaudzīti — tik daudz varot apstrādāt vienas dienas laikā. "Mans mērķis ir šo pētījumu padarīt pieejamu plašākai publikai un nepieļaut tā sajaukšanu." Hokejisti nepieviļ PBLA 02/11/02 Neskatoties uz to, ka hokeja spēles tiešraide pēc Latvijas laika sākas 3.55 no rīta, Latvijas sportistu līdzjutējiem tās iespējams vērot daudzās Rīgas centra kafejnīcās. Lieki piebilst, ka kafejnīcas patiešām ir piepildītas un daudzie līdzjutēji pēc spēles noskatīšanas sešos no rīta dodas ārā Rīgas ielās, lai ilgajiem gulētājiem pavēstītu par kārtējo jauko notikumu. Pirmo spēli Latvija ar Austriju pabeidza ar pārliecinošu uzvaru 4:2, bet otro - ar Slovākiju nospēlēja neizšķirti 6:6. Slovākijas hokeja komanda līdz šim tika uzskatīta par vienu no reālākajām pretendentēm uz olimpiskām medaļām, un pēc otrās spēles trešdaļas, kad rezultāts vēl bija 6:3 Slovākijas labā, tās treneris intervijā teica, ka Latvijai nav nekāda nopietnā komanda, un ka slovakiem to pieveikt būs tīrais nieks. Stundu pēc šīs intervijas, Slovākijas izlases treneris jau bija atkāpies no sava amata. Spēli ar Austriju vēroja arī Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga, kura pēc spēles devās aprunāties ar Latvijas hokejistiem, kā arī īsu brīdi iejutās hokeja komentētāja lomā Latvijas televīzijā, un nodemonstrēja plašas zināšanas par hokeju un spēles raksturu un gaitu. Latvija - Vācija 1:4 (1:2, 0:2, 0:0) TVNET 02/13/02 Latvijas valstsvienība aizvadījusi izšķirīgo Olimpisko spēļu atlases turnīra cīņu pret Vācijas izlasi, ciešot sakāvi ar 1:4. Vācijas komanda spēlēja spēka spēli, ar to gūstot pārākumu. Laba bija arī vācu aizsardzība. Pēc šī zaudējuma Latvijas valstsvienību Olimpiskajās spēlēs gaida vēl tikai viena spēle - ceturtdien par 9.-10. vietu. Spēles sākums pēc Latvijas laika pulksten piecos piektdienas rītā. Šonedēļ atkal palika nedaudz aukstāks – nedēļas vidū dienā gaisa tempe- ratūra nokritās līdz -2oC... Ik palaikam spīdēja saulīte un arī nokrišņi šonedēļ bija. Laukos ne tikai lija, bet arī sniga – un tā kā temperatūra bija zem 0oC, tad ceļi apledoja un peļķes pat nedaudz aizsala, izveidojot plānu, plānu ledus kārtiņu. Visu nedēļu mūs kārtīgi purināja pamatīgs ziemeļvējš. Tā lūk! Vie- nu nedēļu jūtam strauji tuvojamies pava- sari, bet jau nākamajā... Nu kāds tur pavasaris, ja temperatūra atkal ir zem 0oC! Anda