K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 237: 2002. g. 8. - 14. marts Latvijā iestājusies deflācija NRA 03/09/02 Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, Latvijā pazeminājās par 0,3 procentiem, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē. Precēm cenas samazinājušās par 0,5 procentiem, bet pakalpojumiem pieaugušas par 0,1 procentu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, patēriņa cenas pieaugušas par 3,3 procentiem, tai skaitā precēm - par četriem un pakalpojumiem par 1,2 procentiem. Februārī cenu pazeminājums bijis trijās patēriņa grupās - pārtikas produktiem, apģērbam, personīgās aprūpes un kosmētikas precēm. Cenu samazinājumu nepārtikas precēm galvenokārt izraisījušas cenu atlaides un sezonas preču izpārdošana. Visvairāk cenas samazinājušās apģērbam, apaviem, sieram, olām, cūkgaļai, desām un žāvējumiem, gurķiem, āboliem un citrusaugļiem. Cenas pamatā pieaugušas medikamentiem un lietotām automašīnām. Ārvalstu tiešo investīciju apjoms ne pieaug, ne krītas LETA 03/14/02 Ārvalstu tiešo investīciju apjoms pērn Latvijā saglabājies aptuveni 2000.gada līmenī, trešdien žurnālistiem atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Ārvalstu tiešo investīciju apjomu pērn ietekmējusi viena aizdevuma atmaksa, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn izdarījis 96,8 miljonu latu apmērā. Rimšēvičs norādīja, ka, runājot par ārvalstu tiešo investīciju pieplūdumu pērn, ir jāpēta, vai pērn valstī privatizācijas process ir bijis straujāks nekā 2000. gadā. Ja tas tā nav bijis, tas būtu viens no skaidrojumiem, kāpēc 2001.gadā ārvalstu tiešo investīciju apjoms bijis nedaudz mazāks nekā 2000.gadā, jo privatizācijas procesā pieaug ārvalstu tiešo investīciju apjoms. Latvijas Bankas vadītājs atzīmēja, ka līdz šim ticis prognozēts, ka pēc privatizācijas procesa beigām Latvijā valsts saņemto tiešo ārvalstu investīciju apjoms samazināsies. Šis scenārijs nav piepildījies, jo, kā uzskata Latvijas Banka, privatizācija Latvijā ir apstājusies un ārvalstu tiešās investīcijas šādā veidā valstī vairs neieplūst, bet ienāk nesaistīti ar privatizācijas procesu. Ja šogad privatizācija Latvijā atsāksies, tad Latvijā sagaidāms lielāks ārvalstu tiešo investīciju līmenis nekā pēdējos divos gados. Ēnu ekonomiku lēš ap trešdaļu no IK Diena 03/14/02 Ārvalstu investoru padomes un valdības pārstāvju ikgadējā sanāksmē, aktualizējoties jautājumiem par valsts ekonomikas attīstību, uzņēmējdarbības vidi, investīciju klimatu un korupciju Latvijā, uzvirmojis arī jautājums par ēnu jeb pelēkās ekonomikas īpatsvaru tautsaimniecībā. Tās ierobežošana ir viens no būtiskiem valdību uzdevumiem — ES valstīs ēnu ekonomikas īpatsvars tiek lēsts 15—16% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IK). Eiropas Komisija (EK) ir ziņojusi par centieniem to mazināt un arī mudinājusi dalībvalstu valdības cīnīties ar ēnu ekonomiku, samazinot nodokļus un pastiprinot likumu pildīšanu, un tos vienkāršojot. Latvijā oficiālo institūciju un amatpersonu aplēses par ēnu ekonomikas apjomu gan ir krietni atšķirīgas. Piemēram, finansu ministrs Gundars Bērziņš, nedēļas sākumā presei norādot, ka pēdējos gados ēnu ekonomikas īpatsvars valstī sarucis, to patlaban lēš 25% apmērā no IK. Centrālā statistikas pārvalde tās apjomu norāda aptuveni 16% no IK. Savukārt Ekonomikas ministrijas izveidotās Tautsaimniecības padomes vadītājs, uzņēmējs Viktors Kulbergs, uzsverot, ka valdības pārstāvju paziņojumi par ēnu ekonomikas būtisku samazināšanos pēdējos gados nav balstīti uz reāliem aprēķiniem, trešdien intervijā Latvijas radio lēsa, ka faktiskais ēnu ekonomikas īpatsvars ir tuvu pusei no tautsaimniecības apjoma. Ministra norādes, ka ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājies no 48% 1999.gadā līdz 25% pērn, V. Kulbergs dēvēja par teorētisku abstrakciju. Zināmu vidusceļu šiem atšķirīgajiem vērtējumiem iezīmē Latvijas Banka — pēc tās prezidenta Ilmāra Rimšēviča trešdien presei sacītā, ēnu ekonomikas līmenis valstī pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījies un to varot lēst 25—30 apmērā no IK. Tas nozīmē, ka uzņēmējdarbības apjoms, par kuru netiek maksāti nodokļi un kas saistīta ar nelegālu nodarbinātību, kontrabandu, ir aptuveni 1,2—1,4 miljardi latu gadā. Izdevīgāks piedāvājums zemniekiem Dienas bizness 03/11/02 Jau šogad lauksaimniekiem būs pieejami lēti ilgtermiņa kredīti. Kredītus 24 miljonu latu kopsummā zemnieki varēs aizņemties uz 20 gadu terminu ar 7% likmi. Tos varēs izmantot lauksaimniecības būvju celtniecībai. Šādu līgumu noslēgusi Zemkopības ministrija ar Valsts Hipotēku un zemes banku. Šī programma būs līdzīga tam, kādas ir citās Eiropas valstīs, taču tur % likmes ir vēl zemākas- Dānijā līdz pat 3-4%. Finansējums sašķēlis skolu vienlīdzību Diena 03/11/02 Krasi nelīdzsvarots izglītības finansējums liedz vienlīdzīgas izglītības iespējas starp pilsētās un laukos dzīvojošajiem, liecina 2001.gada pētījums par izglītības finansēšanu Latvijā. Rīgā uz vienu iedzīvotāju izglītībai pērn plānoti 92,3 lati, bet Lizuma pagastā ar vidusskolu tie bijuši tikai Ls 29,9. Pētījuma autori Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) kopā ar administratīvi teritoriālās reformas plānotājiem mudina ātrāk izšķirties par konkrētu izglītības iestāžu saglabāšanu pagastos, izstrādājot tām papildu finansēšanas mehānismu. Izdevumi izglītībai 2001.gadā: Pilsētu izdevumi (Ls uz iedzīvotāju) Ventspils 97,1 Rīga 92,3 Rēzekne 82,3 Jelgava 82 Daugavpils 77,5 Liepāja 75,4 Jūrmala 69,8 Rajonu pagastu izdevumi (Ls uz iedzīvotāju) Rēzekne 76,7 Jelgava 76,4 Rīga 73,2 Daugavpils 61,2 Ventspils 38,5 Liepāja 30,8 Dati: Ekonomikas institūta pētījums par izglītības finansēšanu. Noteiks par e-pārvaldes ieviešanu atbildīgo iestādi LETA 03/11/02 Iecerēts, ka jau tuvākajā laikā valdība varētu noteikt atbildīgo iestādi par e-pārvaldes ieviešanu Latvijā, pavēstīja satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs. Ministrs norādīja, ka pagaidām konceptuāli vēl tas neesot izlemts, taču iespējamās kandidatūras esot Tieslietu ministrija, Satiksmes ministrijas (SM) Informātikas departaments vai Valsts kanceleja. Pašlaik esot pilnīgi skaidrs, ka pirms vēlēšanām netiks veidota jauna ministrija vai ieviests e-ministrs, kas būtu par to atbildīgs. Gorbunovs apšaubīja, vai varētu tikt dibināta kāda jauna valsts aģentūra, kas rūpētos par e-pārvaldes ieviešanu. Satiksmes ministrs sliecas atbalstīt e-pārvaldes ieviešanas uzticēšanu SM Informātikas departamentam, jo ministrijas pakļautībā jau darbojoties Valsts informācijas tīkla aģentūra, kurā strādā nozares speciālisti. Gorbunovs atzina, ka Informātikas departaments savas pozīcijas bija zaudējis pēc tam, kad no tā aizgāja iepriekšējais direktors Andris Virtmanis, tomēr pašlaik enerģiski darbību sācis jaunais direktors Vilis Zvidriņš. Pašlaik TM uzdots izveidot e-pārvaldes koncepcijas rīcības plānu, un tas, kā ministrija tikšot galā ar šo uzdevumu, parādīšot tās spēju tālāk attīstīt e-pārvaldi Latvijā. Kā svarīgus priekšnoteikumus e-pārvaldes attīstīšanai Gorbunovs minēja elektroniskā paraksta likuma un informātikas sistēmu likuma skatīšanu Saeimā. Pagājušajā gadā arī valdība iespēju robežās piešķīrusi naudu programmas "E-Latvija" projektiem, kuri kavējuši kopējo programmas ieviešanu. Arī bibliotēku informatizācijai paredzēti līdzekļi no UMTS telekomunikāciju izsolē iegūtās naudas. Pēdējā laikā dažādu informātikas projektu ieviešanā sarosījušās pašvaldības un SM informātikas departaments, kopā ar īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātu izskatot pašvaldību projektus, lai kopīgi tos aktualizētu un lai pašvaldības varētu saslēgties vienotā tīklā ar valsts reģistriem. Kā norādīja ministrs, ja visas pašvaldības jau pašlaik mēģinātu saslēgties vienotā tīklā ar valsts reģistriem, tad "Lattelekom" jaudas būtu par mazām, tādēļ nepieciešama konkurence fiksēto telekomunikāciju sakaru jomā. Kā teica Gorbunovs, liberalizējot tirgu, datu pārraidē varētu piedalīties VAS "Latvenergo", VAS "Latvijas dzelzceļš", kā arī Latvijas radio un televīzijas centrs, kam šī iespēja pašlaik esot liegta. Parlamentā darbojas 21 deputāte BNS 03/11/02 Septītās Saeimas laikā parlaments kļuvis "sievišķīgāks" - šīs Saeimas darbības sākumā parlamentā deputāta amata pienākumu pildīšanu sāka 17 sievietes, savukārt pašlaik Saeimā strādā 21 deputāte, liecina Saeimas kancelejas apkopotā informācija. Sieviešu skaits parlamentā palielinājies pakāpeniski - 1999.gada decembrī Saeimā jau strādāja 18 deputātes, 2000.gada janvārī - 20 deputātes, savukārt kopš 2001.gada Saeimā jau darbojas 21 parlamentāriete. Divas no piecām Saeimas frakcijām vada sievietes - "Latvijas Ceļa" frakcijas priekšsēdētāja Kristiāna Lībane un Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. Līdz šim arī sesto - Jauno - frakciju vadīja sieviešu kārtas pārstāve - Ingrīda Ūdre, kas pēc frakcijas izjukšanas šomēnes kļuvusi par neatkarīgās deputātu grupas vadītāju. No 16 Saeimas patstāvīgajām komisijām sievietēm vadība ir uzticēta trijās - Sociālo un darba lietu komisiju vada Aija Barča, Pilsonības likuma izpildes komisiju - Antra Rugāte, savukārt Mandātu un iesniegumu komisiju vada Vineta Muižniece. Arī Saeimas prezidijā pārstāvēts daiļais dzimums - prezidija sekretāres pienākumus pilda Silvija Dreimane. Saeimas lielāko - Tautas partijas - frakciju pārstāv visvairāk daiļā dzimuma pārstāvju - Helēna Demakova, Silva Golde, Muižniece, Vaira Paegle, Rugāte, Ērika Zommere, Žanete Vasaraudze un Ņina Savčenko. Savienības "Latvijas Ceļš" frakciju Saeimā pārstāv četras deputātes - Inese Birzniece, Vanda Kezika, Lībane un Monika Zīle. Apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) pārstāv divas parlamentārietes - Aida Prēdele un Anna Seile. Parlamentā no TB/LNNK saraksta sāka darboties arī Palmira Lāce, kura šonedēļ paziņoja par izstāšanos no partijas. Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju pārstāv trīs deputātes - Barča, Viola Lāzo un Helēna Soldatjonoka. No Jaunās partijas partijas parlamentā ievēlētas trīs deputātes, kas tagad pārstāv neatkarīgās deputātu grupas, - Dreimane, Jevgenija Stalidzāne un Ūdre. Savukārt kreiso spēku apvienībā "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" darbojas tikai vīriešu kārtas pārstāvji. Pašvaldības vētī gadā paveikto NRA 03/09/02 11. martā aprit gads kopš pašvaldību vēlēšanām. Lai gan jaunievēlēto domju vadība lielākoties turpinājusi iepriekšējā sasaukuma aizsāktos darbus, pašvaldību darba stils bijis dažāds. Cituviet strādāt traucējušas politiskas kaislības, citviet izdevies izveidot jaunas darba vietas, citur salaboti ceļi, bet palikuši arī daudzi neizpildīti solījumi par siltumapgādes problēmu atrisināšanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Aizkraukles novada priekšsēdis Vilnis Plūme sacīja, ka kopš vēlēšanām izdevies veikt divus nozīmīgus darbus - sakārtot pilsētas ielas un atjaunot asfalta segumu, kā arī sākt un pabeigt 2. vidusskolas renovācijas 1. kārtu. Aizsākti arī daudzi citi darbi, piemēram, internāta iekārtošana, pilsētas tūrisma attīstības jomā no katoļu baznīcas nopirkta zeme un iecerēts nostiprināt krastmalu, lai nākotnē attīstītu kuģīšu satiksmi. Pie iecerētajiem, bet nepaveiktajiem darbiem V. Plūme minēja saimnieciskās dzīves aktivizēšanu. Dobeles mērs Andris Elksnītis sacīja, ka viņš kā ilggadējs pašvaldības vadītājs pirms pašvaldību vēlēšanām neesot mētājies ar tukšiem solījumiem, bet solījis tikai izpildāmo. Pa šo laiku izdevies sakārtot kultūras namu, paplašināt sociālās aprūpes centra darbības iespējas, izveidojot veco ļaužu aprūpes centru. Runājot par jaunu darba vietu izveidi, A. Elksnītis teica, ka šis process notiekot nepārtraukti, lai gan pašvaldībai īsti neesot iespēju uzņēmējdarbību attīstīt. Liela nozīme Dobeles attīstībā ir ārvalstu kapitālam, kas ienāk līdz ar dāņu investīcijām, ar kuru palīdzību ierīkotas kādas 100 jaunas darba vietas. Pie neizdarītajiem darbiem A. Elksnītis minēja apgrūtinātās iespējas veikt ielu sakārtošanu. Madonas mēra Andreja Ceļapītera uzskaitītais pašvaldības gada veikums bija ļoti plašs, bet kā būtiskākām tika minētas iestrādes šā gada projektiem - ģimnāzijas renovācijas projekts, kura īstenošanai no Pasaules bankas kredīta paredzēts izlietot 170 000 latu, bet no pašvaldības kredīta ap 300 000 latu. Īstenojot projektu, kura pirmsākumi rodami jau pašvaldības iepriekšējā sasaukumā, skola tiks siltināta, tiks veikta logu nomaiņa, tiks veikta trešā stāva izbūve, papildus iegūstot 20 jaunas telpas. Otrs nozīmīgākais veikums ir siltumtrases maiņa, kam paredzēts izlietot 150 000 latu. Šā uzdevuma veicēju noteikšanai tuvākajā laikā tiks izsludināts konkurss. No finansiāli mazāk nozīmīgiem projektiem minams vienotais norēķinu centrs komunālo pakalpojumu norēķiniem, kā arī domes pāriešana uz jaunām telpām, kas tiks nomātas no Madonas rajona padomes. Līdz ar to atbrīvosies viesnīcas telpas, un būs iespējams viesnīcu izmantot pilnā apjomā. Divos mēnešos nodomāts pabeigt sociālā centra izveidošanu, kur vienuviet atradīsies gan pašvaldības, gan nevalstiskās sociālās palīdzības iestādes. No solītajām jaunajām darba vietām izdevies realizēt projektu par šūšanas uzņēmuma atvēršanu, kas gan vēl nedarbojas pilnā apjomā, bet uzņēmumā iecerēts kopumā nodarbināt 50 sievietes. Pašvaldība rūpējas par uzņēmējdarbības vides attīstību, piedāvājot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, idejas, telpas, kā arī veidojot informatīvo bāzi. Diemžēl pašvaldības cerības par sporta centru izveidošanu pievīlis Valsts investīciju fonds, no kura netika saņemts finansējums. Veikts arī darbs apvienošanās un sadarbības projekta izstrādei ar kaimiņu pašvaldībām, kā arī uzsākta sadarbība ar Mārcienas pagastu, kas Madonu nodrošinās ar tai tik nepieciešamo dzīvojamo platību. Veikta arī ceļu sakārtošana - aizlāpītas bedres un uzklāts jauns segums kilometru garā posmā, savukārt ģimnāzijas tuvumā iecerēts rekonstruēt ielas un drošības nolūkos izbūvēt braucamās daļas paaugstinājumus, tā sauktos gulošos policistus. Vairākās pašvaldībās kopš vēlēšanām - lielākoties pagastos - notikusi vadības maiņa, kurai par pamatu bijusi līdzšinējo pagasta vadītāju nesaimnieciskā rīcība. Vadība mainījusies gan Kuldīgas rajona Ēdoles pagastā, gan Rīgas rajona Ķekavas pagastā, kur līdzšinējai priekšsēdētājai Valsts kontrole noteikusi uzrēķinu. Gulbenes rajona Stradu pagastā līdzšinējais priekšsēdis no amata atkāpies, apzinoties smago situāciju apkures jomā un nespēdams to atrisināt. Arī Talsu rajona Mērsraga pagastā pašvaldību vēlēšanās ievēlētais priekšsēdis no amata atteicies ar aizbildinājumu, ka pārāk daudz laika aizņemšot darbs Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā. Pašvaldību vadītāji ir nomainījušies arī Smiltenē, kur līdzšinējais priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš pagājušā gada beigās iesniedza atlūgumu, jo jutis deputātu neapmierinātību ar paveikto. Internetā pieejami pašvaldību budžeta pārskati LETA 03/13/02 Valsts kases interneta mājas lapā turpmāk tiks ievietoti un būs publiski pieejami visu Latvijas pašvaldību budžeta izpildes pārskati, informē Finansu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Līdz šim internetā publiski pieejami bija valsts budžeta izpildes ikmēneša pārskati, kā arī pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkuma dati. Tā kā pašvaldību budžeta izpildes pārskati ir publiska informācija, turpmāk detalizēta informācija par ikmēneša budžeta ieņēmumiem un izdevumiem būs pieejama par katru pašvaldību. Atbalsts pašvaldību budžeta izpildes pārskatu ievietošanai internetā ir saņemts arī no Latvijas Pašvaldību savienības. Internetā jau ir ievietoti pašvaldību pārskati par šā gada janvāri. Pārskatu sadaļa tiks papildināta katru mēnesi. Līdz šim Valsts kases mājas lapā ir pieejami ikmēneša valsts budžeta izpildes pārskati, kā arī oficiālais valsts budžeta izpildes pārskats par iepriekšējiem gadiem. Tur atrodama arī informācija par valsts vērtspapīriem un citiem Valsts kases kompetencē esošiem jautājumiem. Amatnieki jūtas no biznesa izstumti Diena 03/12/02 Sašutumu par ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Būvniecības likumā izteikuši pašmāju amatnieki, uzskatot, ka tiek būtiski aizkavēta mazo amatniecības uzņēmumu veidošanās un attīstība Latvijā, jo amatniekiem ir liegts iegūt būvniecības dalībnieka statusu, kas ļautu viņiem piedalīties arī lielākos būvprojektos. Likums paredz arī normu - lai saņemtu licenci uzņēmējdarbības sākšanai, vajag būt būvinženierim, taču šādu profesiju ir ieguvuši ļoti maz amatnieku. Latvijas Amatniecības kamera ir iesniegusi lūgumu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai neizsludināt parlamenta pieņemtos Būvniecības likuma grozījumus, jo uzskata, ka tā valsts pasūtījumu saņemšanā tiek lobētas lielās būvfirmas. Valsts prezidente jau otrdien tiksies ar ieinteresētajām pusēm. Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks sacīja, ka Latvijā “pagrīdē” darbojas vairāki tūkstoši titulētu amatniecības meistaru vairāk nekā 30 būvamatniecības profesijās, kuri spētu piedalīties lielos projektos. Satversmes tiesā jaunas pensionāru prasības NRA 03/13/02 Trīs pensionāri, kuru prasība pašlaik tiek izskatīta Satversmes tiesā, iedvesmojuši arī citus pensionārus. Pensionāri, kuru pensijas lielums pārsniedz 100 latus, iebilst pret ienākuma nodokļa ieturēšanu no pensijas, savukārt mazo pensiju saņēmēji uzskata, ka Pensiju likums nav taisnīgs - kamēr viena daļa pensionāru saņem pensijas tikai dažu desmitu latu apmērā, citiem likums ļauj aprēķināt to simtos un pat tūkstošos. Dažādi eksperti uzskata, ka ierobežojums strādājošiem pensionāriem saņemt pilnas pensijas un strādāt ir netaisns un atceļams. Ar šādu prasību Satversmes tiesā vērsušies trīs pensionāri, kuru lietas iznākumu tiesa paziņos jau nākamnedēļ. Ņemot vērā šos rezultātus, par iespēju vērsties Satversmes tiesā lems vairāki pensionāri, kuru pensija pārsniedz 100 latus. Saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākumu nodokli no pensijām, kuras ir lielākas par 100 latiem ietur iedzīvotāju ienākumu nodokli. Nodoklis 25 procentu apmērā tiek ieturēts no summas, kas ir virs 100 latiem, proti, ja pensija ir 120 latu, tad nodokli atvelk no 20 latiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) informēja, ka pensijām, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas pēc 1996. gada 1. janvāra, neapliekamais minimums ir 1200 latu gadā, tātad 100 lati mēnesī. Šāda norma stājusies spēkā 1997. gadā un neattiecas uz tām pensijām, kuras piešķirtas līdz 1996. gadam. Nodokli VSAA ietur pirms pensijas izmaksāšanas. Konstitucionālo sūdzību tiesā jau iesniedzis pensionārs Leonards Melnis no Ogres. Pagaidām vēl nav zināms, vai viņa prasību tiesa pieņems. L. Melnis uzskata, ka pensiju sistēma ir netaisnīga un sadala pensionārus divās daļās - tie, kuri pensionējās līdz 1996. gadam un pēc tam. Līdz 1996. gadam, kad stajās spēkā pašreizējais Pensiju likums, pensijas tika aprēķinātas, neņemot vērā individuālās iemaksas, bet, sākot ar 1996. gadu, tika radīta sistēma, kur par pamatu tiek uzskatītas individuālas iemaksas, to attiecinot uz visiem iepriekšējiem darba gadiem, sākot no karjeras sākuma. Šāda sistēma ir pieļāvusi iespēju, ka cilvēki viena divu gadu laikā, saņemot lielas algas, uzkrājuši lielu pensiju - virs 500 un pat 1000 latiem. L. Melnis uzskata, ka tās ir uzpūstas pensijas, ka tādas reāli nevar nopelnīt, un tas veido situāciju, ka lielo pensiju saņēmēji dzīvo uz pārējo pensionāru rēķina. Lielākā daļa pensionāru Latvijā saņem mazas pensijas. 86 153 pensionāri saņem pensiju līdz 50 latiem, 266 305 pensionāri saņem 50-60 latus, 95 876 pensionāri - 60-70 latus. 69,9% pensionāru saņem pensiju mazāku par 60 latiem. Pensiju virs 100 latiem saņem 20 435 pensionāri. L. Melnis saņem 67 latu pensiju, bet viņa dzīvesbiedre - 57 latus. Viņaprāt, pensijas virs 150 latiem ir jāapliek ar nodokli. “Jo lielāka pensija, jo lielākam jābūt nodoklim,” teica L. Melnis. Pieteikumā Satversmes tiesai pensionārs iebilst pret valdības un Saeimas patvaļu, atceļot ierobežojumus strādājošajiem pensionāriem, jo referendumā par pensijām, kas notika 1999. gadā, iedzīvotāji neatcēla valdības lēmumu ierobežot strādājošo pensijas. “Pensionāri diemžēl nav vienoti savās prasībās,” atzina L. Melnis. Tiesneši apzina problēmas NRA 03/09/02 Lai gan tiesu sistēmā sāktas vairākas reformas, arī bez mūžīgi aktuālā nepietiekamo finansu jautājuma un tiesu zālēm netrūkst arī citu problēmu. Tās 285 tiesneši apsprieda ikgadējā konferencē. Tiesās pirmām kārtām trūkst valodas speciālistu - nolēmuma teksti, jo īpaši krievu valodā notikušajiem procesiem, nereti ir sliktā latviešu valodā. Gan Augstākajā tiesā (AT), gan apgabaltiesās valda tendence samazināt sodus, tiesnešu spriedums bieži tiek atcelts tieši daļā par soda noteikšanu. "Varbūt Latvijā vajadzētu piedāvāt sodu noteikšanas tabulu - to lieto ASV, un neviens tādēļ tiesnešus nesauc par matemātiķiem vai robotiem," risinājumu meklēja Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Kārlis Valdemiers. Tiesas lēmumi netiek pildīti, jo Iekšlietu ministrijai neesot līdzekļu. Tieslietu ministre Ingrīda Labucka kritizēja situāciju, kad apcietināta cilvēka lieta gadu vispār netiek nodota izskatīšanai. Pēc ģenerālprokurora Jāņa Maizīša domām, pašlaik par sodu politiku tiek spriests daudz, bet haotiski. Skaidras sodu politikas trūkums radot neizpratni sabiedrībā un pašos tiesnešos. Bargāki sodi būtu nepieciešami par sevišķi smagiem noziegumiem, pie kuriem J. Maizītis pieskaitīja slepkavības un korupciju. Aktuāla ir arī tiesu lietvedības instrukciju izstrāde novecojušo vietā, kas atvieglotu tiesnešiem spriešanu un reglamentētu dokumentu pieejamību lietas materiāliem. Ministres uzslavu izpelnījās Kuldīgas tiesa, kuras mājaslapā rodami arī izskatīšanai nodoto lietu saraksti un pasludinātie spriedumi. I. Labucka lēsa, ka pašreizējā tiesu datorizācijas tempā, kas ir neapmierinošs, tā varētu tikt pabeigta tikai 2006. gadā. Sevišķi sāpīgi tiesnešiem ir jautājumi, kas saistīti ar sabiedrības zemo uzticēšanos tiesām un korupciju, kurā tiesas vainotas vairākos pašmāju un starptautisko ekspertu pētījumos. "Pat nelielas aizdomas par viena tiesneša negodīgu rīcību rada aizdomas par visas tiesu sistēmas korumpētību," aicinot tiesnešus iemeslus vispirms meklēt sevī, sacīja AT priekšsēdētājs Andris Guļāns. Tiesu darbības uzlabošanā sākts vēl nebijis skaits projektu, ir daudz likumdošanas iniciatīvu. A. Guļāns pauda cerību, ka nākamā valdība tos atbalstīs. Lielas cerības tiesu varas neatkarības nodrošināšanā saistās ar Justīcijas padomes izveidi, kura A. Guļāna vīzijā būs "neatkarīga institūcija, kas pārstāv tikai tiesu varu un pauž tikai tās intereses". Tajā darbotos apgabaltiesu un AT deleģēti tiesneši, tieslietu ministre un ģenerālprokurors. LSDSP ierosina saglabāt 'Lattelekom' monopolu BNS 03/12/02 Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) frakcijas deputāti ierosina pagarināt "Lattelekom" monopoldarbības termiņu fiksētajos telekomunikāciju sakaros līdz 2013.gada 1.janvārim, kā tas bija paredzēts iepriekš ar "Tilts Communications" (TC) noslēgtajā līgumā. Saskaņā ar Saeimas prezidija apstiprināto darba kārtību par minēto grozījumu likumā par telekomunikācijām nodošanu komisijā parlaments lems ceturtdien, 14.martā. Sociāldemorāti norāda, ka, veicot šādus grozījumus, samazināsies valsts budžeta izdevumi jo nebūs jāmaksā atalgojums advokātiem, gatavojot iespējamo mierizlīgumu ar TC, kā arī nebūs izdevumu starptautiskajā tiesā. Likuma grozījumi, pēc LSDSP domām, atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām - tik vien kā nepieciešams pārskatīt ar Pasaules tirdzniecības organizāciju un Eiropas Savienību noslēgtos līgumus. Jau vēstīts, ka pašlaik notiek prāva starp TC un Latvijas valsti, jo Latvija, lai ievērotu Pasaules tirdzniecības organizācijas prasības, nolēma saīsināt "Lattelekom" monopoldarbības termiņu par desmit gadiem - līdz 2003.gadam, iepriekš nepanākot vienošanos par kompensāciju TC. Mācītājs Jēkabsons pieteiks partiju Diena 03/09/02 Ar paziņojumu par jauna, centriski labēja politiska spēka veidošanu 15.martā nāks klajā luterāņu mācītāji Ēriks Jēkabsons un Jānis Šmits, kā arī baptistu draudzes mācītājs Ainārs Baštiks. Apstiprinot šo Dienas rīcībā esošo informāciju, Ē.Jēkabsons norādīja, ka jaunās partijas nosaukumā nebūs ietverts vārds "kristīgā". Tas, ka iniciatīva pieder mācītājiem, esot saistīts ar ieceri veidot partiju, kuras mērķis ir panākt morāli tīrāku politisko vidi un uz garīgām vērtībām balstītu politiku. Trīs cilvēku iniciatīvas grupa aicinās Jauno kristīgo partiju un Kristīgi demokrātisko savienību iesaistīties jaunajā spēkā, kas pieteiks sevi arī 8.Saeimas vēlēšanās. JKP par piedāvājumu varētu lemt kongresā 23.martā, bet KDS - 6.aprīlī. Jaunveidojamās partijas nosaukums netiek atklāts, dibināšanas kongress notiks aprīļa beigās. Tad kļūs zināma arī to cilvēku komanda, kas būs partijas galvgalī priekšvēlēšanu laikā. Topošā partija pieteikšot sevi nevis ar vienu līderi, bet komandu, kurā būšot līdzsvarā garīdznieki, pieredzējuši politiķi un profesionāļi, tajā skaitā uzņēmēji. Ņemot vērā JKP priekšsēža Gunta Dišlera gada sākumā izteikto aicinājumu Ē.Jēkabsonam nākt politikā un kandidēt uz politiskā spēka priekšsēža amatu, ticami, ka Ē.Jēkabsons varētu kļūt par šīs partijas līderi. Uz jautājumu par iespējām nodrošināt finansējumu partijas darbībai viņš atbildēja: "Nauda būs vajadzīga, bet tā nav galvenais un mēs neteiksim, ka bez pusmiljona neko nespēsim izdarīt." Vaicāts, vai partija varētu saņemt ziedojumus arī no Ventspils uzņēmumiem, Ē.Jēkabsons teica: "Manuprāt, šie uzņēmumi nebūs partijas ziedotāju sarakstā." Topošā partija kā alternatīvs jauns politiskais spēks varētu kļūt konkurents Einara Repšes nesen dibinātajam Jaunajam laikam, kā arī TB/LNNK, jo uzsvērs nacionālās vērtības un patriotisma nozīmi, "ar to atšķirību, ka mēs strādāsim arī ar nelatviešiem, nezaudējot savus nacionālos principus", sacīja Ē.Jēkabsons. Bojāra auto Diena 03/14/02 Rīgas mērs Gundars Bojārs trešdien sācis izmantot jauno dienesta auto Audi A8 Quattro. Pilsētas galvas jaunais braucamais aprīkots ar 3,7 litru benzīna dzinēju un triptronic pārnesuma kārbu, bet papildus standarta aprīkojumam automašīnā uzstādīta hand-free sakaru sistēma vadītāja mobilajam telefonam un īpaši sensori, kas atvieglo automašīnas novietošanu stāvvietā. Auto salona apdarē izmantota tumši pelēka āda, bet no pārējo satiksmes dalībnieku skatieniem pilsētas domes priekšsēdētāju pasargās tonēti logi. Pasažieru un vadītāja ērtībām automašīnai visi sēdekļi ir apsildāmi. Par autobraucēju drošību rūpējas vairāki standarta drošības spilveni. Lai nodrošinātu jauno automašīnu pret zagļiem, paralēli rūpnīcas signalizācijai tai ir uzstādīts arī imobilaizers, ko pieprasījuši apdrošinātāji. Iepriekšējais Audi, kas pilsētas vadītājiem kalpojis no 1998.gada, tika ievietots SIA Auto Rīga placī, kur bija nopērkams par 12 700 latu. Vietā mērs saņēmis jaunu to pašu dārgo Audi modeli. Ar Auto Rīga noslēgta vienošanās, ka firma domei pārdod jaunu A8 nevis par tā oficiālo cenu (42 000 latu), bet ar atlaidi — par 34 762 latiem. No cenas vēl atskaitīti 11 000 latu par iepriekšējo automašīnu, līdz ar to mērs šķiras no vecā auto, bet jaunai mašīnai dome iztērē 23 762 latus. Stalkerlandes gaismnesis Diena 03/10/02 Daugavpils mērs Rihards Eigims grasoties piedalīties vēlēšanās un, kā pats teic, "iegūt Latgalei pārstāvniecību Saeimā". Gribētu tikt arī valdošajā koalīcijā; tātad valdībā līdzās Finansu, Kultūras un citām gaidāma uzronamies Latgales ministrija ar Eigima hokeja, spīdveja, benzīntanku un a/s Stalkers parādu departamentiem. Eigimam ir abi priekšnoteikumi iekļūšanai parlamentā. Gan spravka jeb izziņa par latviešu valodas prašanu, gan reitings, ko pats nule sev pasūtījis. Reitings nav sliktāks kā Ingrīdai Ūdrei - vairākums aptaujāto par tādu Eigimu nav dzirdējuši, toties no tiem, kuri ir, vairākums vērtē pozitīvi. Arī ar izziņu viss ir kārtībā, vēlētājiem atliek tikai saprast, cik pavisam ir latviešu valodas prasmes pakāpju, ja Eigims atrodas trešajā. Cilvēku valoda Eigimam ir pat svarīgāka nekā Latgales pārstāvniecība parlamentā un valdībā. "Ja svaru kausos būs mana vieta Saeimā un iespēja runāt ar cilvēkiem viņiem saprotamā valodā, es izvēlēšos otro," viņš piedraud. Tomēr pēdējo vārdu vīrišķīgi atstāj paša uztaisītajai partijai Latgales gaisma: "Ja tā teiks - vajag -, es iešu!" "Nevajag, Rihard, neej," partija varētu pateikt un pārtulkot trešajā pakāpē. "Tu solīji padarīt Daugavpili līdzīgu Ventspilij - dari tā, lai Saeimas kungi brauc ar cepuri rokā uz Stalkerlandi tāpat kā uz Lemburģiju." Balva par mūža ieguldījumu literatūrā NRA 03/11/02 Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) piešķīrusi divas Gada balvas literatūrā par mūža ieguldījumu un sešas balvas - citās atsevišķās nominācijās. Gada balva par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā piešķirta Andrejam Eglītim un čehu tulkotājam Radegaskam Parolekam par latviešu literatūras tulkošanu un popularizēšanu. Gada balva par devumu dzejā piešķirta Liānai Langai, prozā - Norai Ikstenai, dramaturģijā - Mārai Zālītei, kritikā un literatūrzinātnē - Guntim Berelim, bērnu literatūrā - Jurim Zvirgzdiņam. Internetā valda nesodāmības eiforija NRA 03/09/02 Latvijas interneta portālu diskusijās nereti atrodami ļoti rupji, godu un cieņu aizskaroši komentāri. Likumā par presi un reklāmu internets kā medijs netiek reglamentēts; šī nozare dinamiski attīstās, pati vēl sevi definē. Taču interneta portālu lietotāji un vadītāji nenoliedz, ka arī pie mums drīz varētu rasties tiesu precedenti par apvainošanu vai apmelojumu interaktīvajās diskusijās. "Ar reibinošo nesodāmības izjūtu, ar rupjībām, pliekanībām un apvainojumiem, ko raksta maza daļa diskutētāju, tiek sabojātas iespējas, kas ir internetam, - ikvienam piedalīties diskusijā un izteikties," saka žurnāliste Anda Rožkalne, atgādinot, ka no rupjas nolamāšanas nav pasargāts neviens - ne žurnālists, ne Valsts prezidente. Neatkarīgās aptaujātie interneta portālu speciālisti atzina, ka ir iespējams uzzināt adreses, no kurām rupjības rakstītas. Likumīgā veidā to pierādīt gan ir grūts un ilgstošs process. "Taču likums paredz sodīt par goda un cieņas aizskaršanu publiskā telpā. Vajadzētu būt tā: varu piezvanīt uz policiju un nekavējoties pārbaudīt, kurš šādu komentāru iesūtījis. Tikai tad zudīs šī nesodāmības izjūta, savukārt pārējie no diskusijām varēs gūt vērtīgu informāciju," saka žurnāliste. Portāla tv.net galvenais redaktors Ģirts Majors, kritiski raugoties uz internetā publicētajiem komentāriem, atzīst: ja daļu no tiem publicētu avīzē, iespējams, laikraksta redakciju vajadzētu slēgt. Portāla politika.lv galvenajai redaktorei Nellijai Ločmelei divas reizes vajadzējis cenzēt komentārus, kuros bija apvainojums autoram vai intervētajam. Taču lielākoties lasītāji diskutē par problēmu, un tas šo portālu atšķirot no komerciālajiem. Portāla DELFI galvenais redaktors Ingus Bērziņš uzsver, ka portālā ir pieejams paziņojums lasītājiem. Tajā minēts, ka DELFI neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem, bet patur tiesības izdzēst neētiskus komentārus, tādus, kas rakstīti, slēpjoties zem cita cilvēka vārda, cilvēka godu un cieņu aizskarošus komentārus, rasu un nāciju naidu veicinošus komentārus. DELFI profilakses nolūkā atslēguši uz laiku pieeju tiem lietotājiem, kas bija īpaši rupji. "Atslēgtās adreses gaisināja stereotipu, ka rupjības internetā raksta tikai pusaudži - gaidīto skolu datorklašu vietā bija pazīstamu banku, pašvaldību, radiostaciju, telekomunikāciju kompāniju serveri," saka DELFI galvenais redaktors. Viņš arī stāsta, ka "tikai interneta medijiem raksturīgo fenomenu - "lietotāju radīto saturu" - Latvijā vēl neviens nav mēģinājis tiesiski definēt. Līdz ar to potenciālā tiesiskā konfliktā nav iespējams prognozēt portāla kā medija atbildību par potenciālo neslavas celšanas, apmelošanas vai goda aizskaršanas faktu". Paredzot, ka šādi precedenti ir gaidāmi, I. Bērziņš izsaka cerību, ka amatpersonas pratīs atšķirt veselīgu kritiku vai politiķos vīlušās sabiedrības emocijas no patiešām godu un cieņu aizskarošiem tekstiem. "Ja portāla priekšstati par goda aizskaršanu nebūs sakrituši ar aizskartās personas priekšstatiem un kāds no portāliem nebūs izdzēsis lasītāja atsauksmi, kas kādam šķiet aizskaroša, jācer, ka gadījums tiks risināts civiltiesiskā kārtībā, nevis mēģināts ar tiesībsargājošo iestāžu palīdzību aizskart Satversmes 100. pantā garantētās tiesības uz brīvu uzskatu paušanu," saka I. Bērziņš. LU Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Miervaldis Mozers sliecas aizstāvēt interneta portālus un vārda brīvību, atgādinot, ka diskusijām internetā atšķirībā no drukātajiem medijiem nav galīgā secinājuma. Tiesu darbiem, viņaprāt, gan vajadzētu būt tikai tad, ja kāds interneta portāls regulāri tendenciozi vēršas pret visai sabiedrībai fundamentāli svarīgām lietām. M. Mozers, domājot par diskusiju kvalitātes uzlabošanu, iesaka katram portālam īsi un skaidri formulēt, ko nedrīkst rakstīt diskusijās, un tas, piemēram, ik pēc 15 minūtēm jāparāda kā signālinformācija. Gombergs nopērk pasaules dārgāko pastkarti Lauku avīze 03/11/02 Latvijā bēdīgi slavenais pieminekļu atjaunotājs (par saviem līdzekļiem atjaunojis Pētera I un Barklaja de Tolli pieminekļus) Jevgenijs Gombergs Londonas pastmarku biržā iegādājies pastkarti, ko uzskata par visvecāko saglabājušos pastkarti pasaulē. Par to Gombergs samaksājis gandrīz 30 tūkstošus latu. Atklātne datēta ar 1840. gadu. Tā esot lielākā summa, kāda jebkad maksāta par pastkarti. Šonedēļ pavasaris ir jūtams ik uz soļa - ir uzziedējuši pirmie sniegpulkstenīši, no siltajām zemēm atgriezušies putni... Laiks ar katru dienu kļūst arvien pavasarīgāks. Nedēļas pirmajā pusē dienā bija apt. +7oC- +9oC (naktīs vēl ir auksts, bet tā jau parasti ir pavasarī), ceturtdien gan termometra stabiņš noslīdēja nedaudz zem nulles, bet, kad ap pusdienlaiku uzspīdēja sau- līte, tad jau atkal strauji palika silts. Dienas ik brīdi kļūst garākas – vakaros ilgāk ir gaišs un arī no rīta, kad mostamies, jau ir gaišs. Spīd saulīte un debesis ir tik skaisti zilas, it kā tās kāds būtu nokrāsojis... Anda