K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 239: 2002. g. 22.- 28. marts Baltijā top telekomunikāciju supermonopols NRA 03/27/02 Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmums Telia pārņem Lattelekom īpašnieci, Somijas kompāniju Sonera. Tādējādi tā iegūst kontroli gan pār Lattelekom, gan arī pār Latvijas Mobilo telefonu. Līdz ar to mainās arī valdības gatavotā mierizlīguma partneris. Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) viceprezidents Jānis Siliņš Neatkarīgajai atzina, ka valdībai vajadzētu pieņemt likumu, ka vienam īpašniekam nedrīkst piederēt īpašumi konkurējošās kompānijās. Vairākās citās valstīs šādas likuma normas esot. Savukārt LTA izpilddirektors Jānis Lelis uzsvēra, ka savu viedokli par izveidojušos situāciju vajadzētu izteikt visām Baltijas valstu telekomunikāciju asociācijām. LTA jau esot sazinājusies ar kolēģiem Lietuvā, kas par šo jautājumu šodien spriedīšot. Zvanīšot arī Igaunijai. J. Lelis uzskata, ka monopols Latvijas telekomunikācijās, ko rada Soneras pārņemšana, samazinās konkurenci, līdz ar to cenas droši vien nepazemināsies. Viņš uzskata, ka varētu palielināties pakalpojumu klāsts. Par LTV vadītāja krēslu cīnīsies pieci Diena 03/28/02 Pēc Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) un Latvijas televīzijas (LTV) darba grupas sēdes trešdien izkristalizējušies LTV ģenerāldirektora amata kandidāti, kas piedalīsies konkursa otrajā kārtā un kam tiks uzticēts rakstīt LTV attīstības koncepciju. No desmit pretendentiem, kas savus pieteikumus iesniedza konkursa pirmajai kārtai, palikuši pieci — Latvijas radio 2 direktors Uldis Duka, Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība tirgzinības un attīstības direktors Uldis Grava, LTV programmu direktora vietnieks Harijs Lavkinaitis, Lattelekom interneta pakalpojumu daļas mārketinga direktors Jānis Leja un LTV ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Gundars Rēders. Tagad konkursa 2.kārtas pretendentiem būs jāuzraksta LTV attīstības koncepcija. Šim nolūkam jau 2.aprīlī viņi NRTVP saņems nepieciešamo dokumentu komplektu. Pēc tam 24.aprīlī sekos NRTVP individuālas pārrunas ar katru pretendentu, bet 29.aprīlī gaidāma konkursa dalībnieku tikšanās ar LTV kolektīvu kopsapulcē. Savukārt 3.maijā NRTVP balsojot izšķirs, kurš no pieciem kandidātiem nākamos sešus gadus ieņems LTV ģenerāldirektora krēslu. Piemin komunistiskā terora upurus NRA 03/25/02 1949. gadā laikā no 24. līdz 29. martam uz Sibīriju tika deportēti 12 975 nevainīgi Latvijas iedzīvotāji. Pret latviešu tautu vērsto genocīdu ar atceres pasākumiem, aizlūgumiem un koncertiem pieminēja visā Latvijā. Rīgā pie Šķirotavas stacijas notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis. Pasākumā uzrunu teica Rīgas Latgales priekšpilsētas politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Zigurds Fogelis. Piedalījās jauktais koris Namejs, aktieris Egils Melbārdis. Latvijas Politiski represēto apvienība rīkoja gājienu no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim, kur tika nolikti ziedi. Pie Brīvības pieminekļa notika svinīgā godasardzes maiņa. Pasākumā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube, NBS štāba priekšnieks pulkvedis Kārlis Krēsliņš, NBS spēku veidu komandieri, NBS Štāba bataljona Godasardzes rota un NBS štāba orķestris. Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā notika komunistiskā terora upuru piemiņai veltīts koncerts. Koncertā piedalījās Ligita Sneibe (ērģeles); Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas Jaunatnes koris, diriģents Valdis Zeltkalns. Vakarā jauniešu apvienība Visu Latvijai! rīkoja gājienu no Torņakalna stacijas līdz Brīvības piemineklim Rīgā un Rīgas Domā notika komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts koncerts. Koncertā piedalījās jauniešu koris Sonore, kamerorķestris Latvijas filharmoniķi un ērģelnieks Atis Stepiņš. Skanēja Jēkaba Mediņa, Artura Maskata un Pētera Vaska skaņdarbi. Diriģēja Mārtiņš Ozoliņš. Citur Latvijā, Jelgavā, Svētbirzī pie likteņakmens, represēto apvienības Staburadze valde rīkoja komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītu atceres brīdi. Jūrmalā, pie Komunistiskā terora upuriem veltītā pieminekļa Slokā, notika atceres pasākums. Liepājā Vēstures un mākslas muzeja filiālē Liepāja okupāciju režīmos tika turēts atceres brīdis, un pēc tam no muzeja filiāles atgāja autobuss uz Tores staciju. Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā notika Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas dievkalpojums– koncerts. Daugavpilī, atzīmējot Komunistiskā terora upuru piemiņas dienu, Sv. Pētera katoļu baznīcā – aizlūgums, gājiens no baznīcas dārza līdz piemiņas akmenim Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem, kur tika nolikti ziedi un aizdegtas sveces. Piemiņas pasākumi noslēdzas Daugavpils Latviešu kultūras centra koncertzālē, kur notika 1949. gada 25. marta notikumu atcerei veltīta sapulce. Ilūkstes katoļu baznīcā notika aizlūgums, atceres brīdis pie piemiņas akmens un atmiņu pēcpusdiena Ilūkstes kultūras centrā. Piemiņas pasākumu dalībnieki no Vaboles pagasta apmeklēja Raiņa māju Berķenele, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju, kā arī piedalījās atmiņu pēcpusdienā Skrindu dzimtas muzejā. Piemiņas brīži notika arī Nīcgales, Eglaines, Naujenes dzelzceļa stacijā un Višķu valsts lauksaimniecības tehnikumā. Rēzeknē, Jēzus Sirds katedrālē, tika noturēts aizlūgums komunistiskā terora upuru piemiņai. Pēc aizlūguma – gājiens no baznīcas dārza līdz Komunistiskā terora upuru piemiņas akmenim Atbrīvošanas alejā, kura pakājē tika nolikti ziedi. Piemiņas brīdis tika turēts dzelzceļa stacijā Rēzekne II pie piemiņas plāksnes represētajiem, ar ziedu nolikšanu. Pēc tam notika piemiņas brīdis un ziedu nolikšana Rēzeknes pilsētas centrā pie pieminekļa Vienoti Latvijai. Piemiņas pasākumu noslēgumā Rēzeknes kultūras namā – atceres pasākums Vērmeļu garša. Jēkabpilī, plkst. 11 Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas dievkalpojums. Piemiņas brīdis tika turēts pie Piemiņas akmens represētajiem un Daugavas stacijā. Krustpils kultūras namā atmiņu pēcpusdiena ar Jāņa Sproģa koncertu. Pie Ludzas dzelzceļa stacijas notika atmiņu mītiņš. Preiļu pilsētas centrā – piemiņas brīdis pie politiski represēto pieminekļa. Preiļu arodvidusskolas zālē literāri muzikāla montāža Pastāvēsim, padomāsim. Līvānos piemiņas brīdis dzelzceļa stacijā pie Sarkanā terora upuru piemiņas akmens. Viļānos atceres brīdis pie akmens stacijas laukumā. Pētījums par represiju ietekmi Diena, NRA 03/25/02 Padomju gadu represijas laikā no 1940. līdz 1959. gadam Latvijā zaudēja 325 000 cilvēku jeb 17% iedzīvotāju, liecina jaunākais un pagaidām vienīgais pētījums par represiju ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju skaitu un etnisko sastāvu. Kopā ar daudziem citiem vēsturiski zinātniskiem darbiem tas publicēts Latvijas Okupācijas muzeja (OM) 2001. gada gadagrāmatā "Nācija gūstā", kas tik prezentēta 25. martā. Bez ekonomikas doktores Pārslas Eglītes pētījuma par Latvijas iedzīvotāju skaita un etniskajām izmaiņām XX gadsimtā pirmo reizi mūsu valstī gadagrāmatā publicēti 32 dokumenti, kas saistīti ar Latvijā īstenotajām represijām, "Dienai" pastāstīja "Nācija gūstā" zinātniskais redaktors un OM Pētniecības programmas vadītājs profesors Heinrihs Strods. Starp dokumentiem esot vairāki Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbiroja lēmumi un Josifa Staļina parakstīts rīkojums, kas atļauj attiecībās ar politieslodzītajiem izmantot vardarbīgas metodes. Esot arī dokumenti, kuros redzami represēto paraksti zem apņemšanās nekad neatgriezties dzimtenē. Gadagrāmatā pirmo reizi lasāmas no Vjatlaga arhīva iegūtās 110 Sibīrijā nošautu Latvijas iedzīvotāju īsbiogrāfijas, no kurām secināms, kas bijis iemesls nāves sodam - piederība Aizsargu organizācijai, Latvijas Zemnieku savienībai. Neviens neprasa Latvijā ieviest divas valsts valodas NRA 03/23/02 Ne Eiropas Savienība (ES), ne NATO, ne Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) Latvijai nav izvirzījusi prasību noteikt krievu valodai valsts valodas statusu, tāpēc EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja direktora Žerāra Studmana masu medijiem teiktais – de iure atzīt divvalodību Latvijā – uzskatāms tikai par viņa personisko viedokli. Vairākus Latvijas politiķus Ž. Studmana izteikumi sadusmojuši tik ļoti, ka viņi uzskata – Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja direktoram amats būtu jāatstāj. Ž. Studmans pārsteidzis arī ASV vēstnieku Latvijā Braienu Karlsonu. Savukārt ES izplatīja paziņojumu, vēlreiz uzsverot, ka jautājumu par valsts valodu Latvijā izlemj vienīgi Latvija pati. Kad starptautiskās konferences EDSO un Latvija – sadarbība pagātnē un nākotnē laikā medijos izskanēja, ka Ž. Studmans aicinājis apsvērt iespēju krievu valodai piešķirt oficiālas valodas statusu, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš lūdza viesim izskaidrot savu viedokli arī konferences dalībniekiem. A. Lejiņš atzina, ka Ž. Studmans mēģinājis izvairīties no jautājuma, taču beigās noliedzis, ka runājis par oficiālas valodas statusu krievu valodai. To apliecina arī Neatkarīgās rīcībā esošais radio Brīvā Eiropa/Radio “Brīvība” intervijas fragments ar Ž. Studmanu. Viņš atzīst: ņemot vērā lielo krieviski runājošo skaitu Latvijā, krievu valoda de facto ir otra valoda, un “būtu loģiski apstiprināt, ka tai ir oficiāls statuss”. “Es domāju, tai ir de facto statuss. Jūs tikai paskatieties uz laikrakstu kioskiem, uz veikalu nosaukumiem ielās, un jūs visur redzēsiet kirilicas un latīņu burtus. Jūs paskatieties uz laikrakstiem, kas ir pieejami, un jūs redzēsiet, kāda ir de facto situācija. Kāpēc to neapstiprināt de iure (..),” sacījis Ž. Studmans. A. Lejiņš pēc notikušā Ž. Studmanam paredz “grūtas dienas”, jo viņš ir pārkāpis EDSO reglamentu, atļaujoties pateikt ko tādu, kam nav bijis mandāta. A. Lejiņam ir grūti izskaidrot, kāpēc EDSO pārstāvis šādi izteicies, pirmo reizi esot Latvijā un nezinot mūsu situāciju. Līdz šim neviens Rietumos nav izvirzījis Latvijai šādu prasību, gluži pretēji – EDSO misija Latvijā ļoti konsekventi ir aizstāvējusi latviešu valodu, ko Latvijas iedzīvotāji ne vienmēr atceroties un protot novērtēt, uzsvēra Ārpolitikas institūta direktors. Arī politologs Nikolajs Neilands atzina, ka Ž. Studmans, atbildot uz A. Lejiņa jautājumu, skaidri pateicis, ka nav runājis par divām valsts vai divām oficiālajām valodām, bet gan par to, ka ar laiku nervoza un emocionāla attieksme pret valodu jautājumu pazudīs. Viņaprāt, valodas Latvijā varēs sadzīvot bez sevišķiem likumu grožiem, kā tas ir Eiropā. N. Neilands EDSO pārstāvi uzskata par ļoti inteliģentu cilvēku un atzinīgi vērtē viņa ziņojumu konferencē, savukārt dažu Latvijas politiķu nostāja, prasot Ž. Studmanam atkāpties no sava amata, esot pārspīlēta. Tas notiekot speciāli, lai iegūtu punktus iekšpolitiskajās cīņās. Tiesa nostiprina vārda brīvības robežu Diena 03/27/02 Pirmoreiz Latvijas tiesu praksē sūdzībā par goda un cieņas aizskārumu veikta dziļa analīze un, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumiem, būtībā paplašinātas vārda brīvības robežas un radīts precedents tiesu spriešanas lietās, kur izvērsušās domstarpības par goda un cieņas aizskārumu un preses brīvību. Atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru daļēji tika apmierināta bijušā ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča prasība pret laikrakstu Diena un komentētāju Aivaru Ozoliņu, Augstākās tiesas (AT) Senāts akcentējis trīs vārda brīvības jomā svarīgus nosacījumus — (1) Latvijas tiesām jāņem vērā ECT spriedumi un Eiropas Cilvēktiesību konvencija, (2) attiecībā uz politiķiem žurnālistiem paveras plašākas kritikas robežas, kā arī (3) ziņa jāšķir no viedokļa. AT Senāts spriedumā norāda, ka Satversmē noteiktās tiesības uz vārda brīvību sevī ietver tiesības brīvi izplatīt informāciju un paust savus uzskatus un to paredz arī Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Taču, kā teikts Senāta spriedumā, Rīgas apgabaltiesa nav ievērojusi Latvijas apņemšanos atzīt par obligātu ECT jurisdikciju visos jautājumos, kas atbilst konvencijai un tās protokolu interpretācijai un pielietojumam, līdz ar to tiesa spriešanā nav piemērojusi konvencijas standartus. Senāts norāda — viens no būtiskākajiem sabiedrības pamatiem — izteiksmes brīvība — attiecas arī uz tādu informāciju, kas apvaino, šokē vai traucē, un pieņemtās kritikas robežas ir plašākas attiecībā uz politiķi nekā uz privātpersonu. Politiķis neizbēgami un apzināti atklāj sevi gan žurnālistiem, gan sabiedrībai kopumā katra sava vārda un rīcības rūpīgai izpētei, tādēļ politiķiem šajā ziņā jāizrāda lielāka iecietība pret žurnālistu pausto viedokli, taču tiesa šo konvencijas 10.panta interpretāciju nav ņēmusi vērā, norāda AT Senāts. Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Mits uzskata, ka minētais ir ļoti būtisks Senāta atzinums, jo līdz šim vēl neviena tiesa nebija norādījusi, ka politiķi drīkst kritizēt vairāk nekā parastu mirstīgo, bet ziņa ir jānošķir no viedokļa. Šajā sakarā Senāts arī uzskata, ka Rīgas apgabaltiesa paplašināti tulkojusi jēdzienu “ziņas”, pēc būtības to uzskatot kā sinonīmu jēdzienam “viedoklis”. Atsaucoties uz Latviešu literārās valodas vārdnīcu, spriedumā sniegts “ziņas” skaidrojums kā datu, faktu, skaitļu un informācijas kopums, savukārt “viedoklis” — kā uzskats, izpratne par kaut ko un arī attieksme pret kaut ko. Līdz ar to Senāts norāda — ziņām pēc Civillikuma jābūt patiesām, pretējā gadījumā ikvienam ir tiesības prasīt tās atsaukt, bet tādu prasību nevar attiecināt uz publiskotu viedokli. Tādēļ, “pie lietas jaunas izskatīšanas tiesai jāņem vērā, ka pastāv būtiska atšķirība starp jēdzieniem “ziņas” un “viedokļi”, un jāvērtē, vai viedokļu publicēšana par sabiedrību interesējošiem jautājumiem varēja aizskart L. Strujeviča kā amatpersonas godu un cieņu vai arī izdevums ievērojis robežas, ko paredz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pants un tā interpretācija un pielietojums ECT spriedumos. 1999.gada 26.oktobrī Zemgales priekšpilsētas tiesa atzina, ka Dienā publicētie Aivara Ozoliņa komentāri aizskar bijušā ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča godu un cieņu. Saskaņā ar spriedumu Dienai komentāri jāatsauc un jāmaksā L.Strujevičam Ls 7000 par nodarīto morālo kaitējumu. Diena spriedumu pārsūdzēja. 2001.gada 17.oktobrī Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierināja eksministra Laimoņa Strujeviča prasību pret laikrakstu Diena un komentētāju Aivaru Ozoliņu, atzīstot, ka avīzē publicētie komentāri aizskāruši L.Strujeviča godu un cieņu. Saskaņā ar spriedumu Dienai jāatsauc divi no prasībā uzskaitītajiem septiņiem komentāru fragmentiem un jāsamaksā eksministram Ls 4000. Pieaicinātā lieciniece valodniece Ina Druviete tiesā apgalvoja, ka jebkurš publiski pausts viedoklis uzskatāms par ziņu — publiski paustu informāciju. Diena spriedumu pārsūdzēja. 2002.gada 13.februārī Augstākās tiesas Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un lietu nosūtīja izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesas sastāvā. ONKAB apsūdz masu medijus NRA 03/28/02 Liela daļa Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja (ONKAB) darbinieku trešdien izplatījuši atklāto vēstuli, kurā kritizē masu mediju publikācijas par ONKAB un tā darbiniekiem un pieļauj, ka raksti tapuši noziedzīgo organizāciju interesēs. Vēstulē pausts sašutums, ka "ar masu saziņas līdzekļu starpniecību tiek netraucēti izplatīts izteikti negatīvs viedoklis par policijas struktūrvienību un to amatpersonu darbu". Dažas personas un personu grupas, kuru rīcībā ir iespēja ietekmēt masu mediju darbību, savtīgu interešu vadītas, visdažādākajiem līdzekļiem mēģinot atklāti kompromitēt un dezorganizēt biroja darbu. Tāpat sacīts, ka "neilgā laikā" preses izdevumos publicēti vairāki materiāli par ONKAB, kuros "trūkst objektivitātes, un publikācijas ir atklāti aizskarošas, sniedzot par ONKAB darbiniekiem atklāti kompromitējošu informāciju". "Šo publikāciju kopējā iezīme ir klaja tendenciozitāte," teikts vēstulē. Tomēr netiek konkretizēts, kuri tieši mediji un kuras tieši publikācijas bijušas tendenciozas. ONKAB šefs Leonids Bogdanovs neko konkretizēt nevēlējās, jo viss jau skaidri esot pateikts vēstulē. ONKAB pārstāvji uzskata, ka "preses brīvība mūsu valstī nereti tiek vērtēta augstāk par indivīda brīvību, kā arī viņa tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesībām netikt nosauktam par likumpārkāpēju, pirms tas nav pierādīts". Vēstulē atzīts arī: "Šāda mērķa piespiedu īstenošana pilnībā atbilst organizēto noziedzības grupējumu galvenajām interesēm, lai radītu labvēlīgu augsni to sekmīgai darbībai." Lai gan vēstulē minēts, ka to parakstījuši visi ONKAB strādājošie, Valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns atklāja, ka tā gluži nav – parakstījuši tikai tie policisti, kas tajā brīdī atradušies darbā. Pēc aģentūras BNS nacionālo ziņu redaktora Gata Madžiņa teiktā, Latvijā cilvēkiem ir tendence visur saskatīt labi organizētas sazvērestības. "Domāju, ka mediji pret ONKAB ir objektīvi un nekāda tendenciozitāte nav saskatāma. Mani arī ļoti pārsteidz tas, ka vēstulē teikts – to parakstījuši pilnīgi visi ONKAB darbinieki. Nekad taču nav tā, ka visi domā vienādi. Nevar arī būt, ka pēkšņi pilnīgi visi mediji sazvērējušies pret vienu konkrētu dienestu," pārdomās dalījās G. Madžiņš. Neatkarīgās galvenais redaktors Aldis Bērziņš izteica viedokli: "Ņemot vērā apsūdzības nopietnību, uzskatu, ka ONKAB tiešais darba pienākums ir atklāt šo labi organizēto sazvērestību un arī sniegt konkrētus faktus, kas parādītu ONKAB 'atklāti kompromitējošās' informācijas nepatiesumu. Pretējā gadījumā neatliks nekas cits, kā secināt – lai slēptu savu nespēju vai nevēlēšanos cīnīties pret organizēto noziedzību, ONKAB ķēries pie sazvērestības teoriju izgudrošanas, kas ir nepieļaujami. Jebkurā gadījumā ceru, ka iekšlietu ministrs no ONKAB pieprasīs sazvērestības lietu novest līdz galam un pēc tā izvērtēs ONKAB un tās vadošo amatpersonu darba efektivitāti un atbilstību amatam." Savukārt laikraksta Diena kriminālziņu reportieris Edgars Galzons atgādināja: Satversmē ir noteikts, ka mūsu valstī katrs var brīvi paust savu viedokli, un to šajā gadījumā arī esot darījuši ONKAB darbinieki. Nodibina Sociāldemokrātu savienību BNS 03/25/02 Pieci bijušie Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Saeimas frakcijas deputāti un vairāk nekā 700 viņu atbalstītāju svētdien Latviešu biedrības namā nodibināja jaunu partiju - Sociāldemokrātu savienību (SDS). Partijas priekšsēdētāja amatam izvirzīts viens kandidāts - SDS Saeimas frakcijas vadītājs Egils Baldzēns, divu priekšsēdētāja biedru amatiem - partijas orgkomitejas vadītājs Arnis Mugurēvičs un frakcijas vadītāja vietnieks Pēteris Salkazanovs, Latvijas Grieķu biedrības prezidents Odisejs Kostanda, uzņēmēja Mārīte Teivāne, Latvijas ārstu un aprūpes arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Antra Līne. Baldzēns, uzrunājot kongresa dalībniekus, uzsvēra, ka SDS mērķis ir "cīnīties par labklājības triumfu mūsu zemē, veidojot eiropeisku, demokrātisku, patriotisku sociāldemokrātisku spēku, kas nenodos tos ideālus, ar kuriem mēs gājām uz barikādēm." Viņš pauda cerību, ka pēc Saeimas vēlēšanām SDS Saeimā darbosies kopā ar Einara Repšes partiju "Jaunais laiks". Par jaunās partijas dibinātājiem kļuvuši 752 cilvēki. Pēc kongresā publiskotajiem datiem, 33% no partijas dibinātājiem iepriekš bijuši kādā politiskajā partijā. No tiem 86 ir bijušie LSDSP biedri. Mugurēvičs, kongresā saucot šos skaitļus, norādīja - maldīgs ir uzskats, ka SDS "sastāvētu no citu politisko partiju pabirām," jo 67% SDS dibinātāju nekad nav darbojušies politikā. Baldzēns arī asi kritizēja LSDSP un tās politiku Rīgas domē, arī LSDSP līders Jura Bojāra izstrādātais Satversmes projekts izpelnījās viņa kritiku. Baldzēns norādīja, ka vienprātības par Satversmes grozījumiem nav pat Satversmes līdzautoru vidū. Runājot par Latvijas iestāšanos ES un NATO, Baldzēns uzsvēra, ka "par Latvijas valsts interesēm lems Latvijas tauta, NATO ekspertus mēs uzklausīsim, taču lēmumus pieņemsim paši." Šie Baldzēna vārdi kongresa dalībniekos izsauca lielu sajūsmu un aplausus. Tāpat Baldzēns kritizēja valdošo partiju lauksaimniecības politiku Latvijas sarunās ar ES. Jaundibinātās partijas simbols ir tradicionālā sociāldemokrātu sarkanā roze, un arī runā Baldzēns vairākkārt citēja socilādemokrātu dzejnieku Raini. Kongresā paredzēts apstiprināt partijas statūtus un programmu, kā arī ievēlēt SDS priekšsēdētāju, viņa vietnieku un domi. Arī LSDSP ziedojušas šaubīgas firmas Diena 03/23/02 Nedēļu pēc tam, kad atklājās, ka starp Tautas partijas deklarācijā uzrādītajiem ziedotājiem ir šaubīgas firmas, līdzīgs liktenis piemeklējis Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP). Kā informē LETA, atsaucoties uz LTV raidījumu Tādi esam, LSDSP ziedotāju vidū ir firmas, kuras to reģistrētajās juridiskajās adresēs nav atrodamas — viena reģistrēta kādā graustā, bet vēl citas — privātpersonu dzīvokļos. LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs aģentūrai LETA apgalvojis, ka partijas vadība šo šaubīgo firmu vadītājus nepazīst. Kā konstatējis Tādi esam, SIA Pilsētas restaurācijas birojs, kas sociāldemokrātiem pērn ziedojis Ls 5455, reģistrēts avārijas stāvoklī esošā ēkā, kurā neviens vairs nedzīvojot. Savukārt Ls 2000 ziedojusī SIA Purusa, kas saskaņā ar Uzņēmumu reģistra (UR) apkalpojošās firmas Lursoft interneta datu bāzes sniegto informāciju atrodas kādā dzīvoklī Kurzemes prospektā, uzrādītajā adresē nav atrodama. Turklāt 2000.gadā tā nav iesniegusi gada pārskatu. J.Dinevičs uzsvēris, ka LSDSP vadība darīs visu, lai sameklētu šo firmu vadītājus un noskaidrotu, kādu naudu viņi ir ziedojuši LSDSP. Turpmāk partija pieņemšot ziedojumus tikai no partijas vadībai zināmām firmām un šaubīgie ziedojumi, visticamāk, tiks pārskaitīti atpakaļ. Apvienojas kreisi noskaņoto jauniešu organizācijas BNS 03/23/02 Piecas jauniešu organizācijas piektdien paziņoja par apvienošanos Jaunatnes savienībā "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), par kuras līderi kļuvis koncertakciju rīkotājs Jauniešu kustības "Solidaritāte" vadītājs Ivans Staļnojs. Jaunatnes savienībā PCTVL apvienojušās Tautas saskaņas partijas (TSP), partijas "Līdztiesība", Latvijas Sociālistiskās partijas jauniešu organizācijas, kā arī kustība "Solidaritāte" un "Latvijas jauniešu klubs". Staļnojs gan nevarēja pateikt, cik biedru PCTVL Jaunatnes savienībā šobrīd darbojas, taču pauda pārliecību, ka "līdz augustam organizācijā darbosies vismaz 1000 biedru". Viņš arī norādīja, ka vasaras sākumā Jaunatnes savienība rīkos "piecas līdz sešas liela mēroga akcijas, kurās pulcinās kopā jaunatnes organizācijas atbalstītājus". Jaunatnes savienības pārstāvji norādīja, ka organizācijas galvenie mērķi ir sabiedrības integrācija, uzsverot, ka latviešu valodu atzīst par vienīgo valsts valodu, tomēr vēlas, lai integrācija būtu "divpusēja". Arī saruna ar žurnālistiem notika divās valodās - gan latviešu, gan krievu. "Mēs vēlamies, lai krievi mācītos latviešu valodu, bet lai arī latvieši neaizmirstu krievu valodu," pauda Staļnojs. Kā vienu no galvenajām organizācijas darbības prioritātēm PCTVL jaunieši minēja "atcelt vai vismaz uz vairākiem gadiem atvirzīt diskriminējošo likumu par 2004.gadā paredzēto pāreju uz latviešu mācībvalodu visās vidusskolās". Sāks ieviest jaukto kapitācijas modeli Rīgā LETA 03/23/02 Sākot ar aprīli Rīgā tiks uzsākta jauktā kapitācijas modeļa ieviešana un paredzēts, ka ar augustu visā Latvijā, ieskaitot Rīgu, darbosies jauktais kapitācijas modelis, informēja Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOVAA) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Egita Pole. Labklājības ministra Andreja Požarnova apstiprinātie grozījumi 2000.gada izdotajā rīkojumā "Par primārās veselības aprūpes organizācijas un apmaksas kārtību" paredz, ka VOVAA ar šā gada 1.aprīli slēdz līgumus ar Rīgas pilsētas ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem, paredzot pārejas periodu jauktās kapitācijas modelim no 1.aprīļa līdz šā gada 31.jūlijam. Tas nozīmē, ka līdz jūlija beigām Rīgā notiks pāreja uz jauko kapitācijas modeli un paredzēts, ka no 1.augusta tas Rīgā sāks darboties pilnībā, skaidroja Pole. Līdz šim jauktās kapitācijas modelis darbojās visā Latvijā, izņemot Rīgas novada slimokases teritoriju. Kapitācijas princips nozīmē, ka ārsts saņem noteiktu naudas summu gadā par katru pie viņa pastāvīgi reģistrēto pacientu. Saņemtās naudas lielāko daļu ārstam pārskaita atkarībā no pacientu skaita un vecuma. Piemaksu veido prakses teritorijas iedzīvotāju blīvums, prakses vietas atrašanās attālums līdz slimnīcai, piemaksa paredzēta arī par ģimenes ārsta sertifikāta uzrādīšanu un citiem kritērijiem. Līdzšinējo apmaksas sistēmu veidoja punktu sistēma, kas noteica noteiktu punktu skaitu par veikto manipulāciju, savukārt noteiktam punktu skaitam ir noteikta cena. Kā informēja Pole, grozījumi rīkojumā arī paredz, ka gadījumā, ja pie primārās veselības aprūpes pediatra vai ģimenes ārsta ir reģistrēti vairāk nekā 300 bērni vecumā līdz 14 gadiem, par katru bērnu, pārsniedzot minimāli noteikto bērnu skaitu 300, tiek saņemtas fiksētas piemaksas - Ls 0,12 mēnesī jeb Ls 1,44 gadā. Grozījumi arī nosaka, ka primārās veselības ārsts darbojas sava pacienta interesēs un profesionāli pamatotas nepieciešamības gadījumā ārstam ir tiesības un pienākums nosūtīt pacientu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai pie speciālista vai uz stacionāru, atbilstoši specialitātes nolikumā noteiktajam kompetences līmenim. Noteikts arī, ka gadījumā, ja ģimenes ārsts nesniedz savas specialitātes nolikumā noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus ginekoloģijā, viņš nodrošina saviem pacientiem iespēju saņemt nepieciešamo ginekoloģisko palīdzību bez ikreizēja nosūtījuma izsniegšanas, vienojoties ar pacientu par speciālista ginekologa izvēli. Ģimenes ārsts par to arī informē izvēlēto speciālistu ginekologu, nosūtot viņam veidlapu. Latvijai jākļūst par finansu centru LETA 03/25/02 Valdībai būtu jāveicina Latvijas kļūšana par starptautisku finansu centru, sacīja "Ekonomistu apvienības 2010" projektu vadītāja Elīna Melngaile. Melngaile, kas nesen atgriezusies no vizītes Īrijā, pastāstīja, ka Latvijas kļūšanu par finansu centru nodrošinātu izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis. Lai gan par šo ideju tiekot runāts jau ilgu laiku, nekas uz priekšu būtiski nav pavirzījies. Pēc ekonomistes teiktā, Īrijā uzņēmēji uzskata, ka Latvija šo iespēju ir palaidusi garām. Īrija, atšķirībā no Latvijas, apzinās savas iespējas un ir kļuvusi par finansu zemi. Tajā atrodas 50 bankas, no kurām 25 pārstāv pasaules lielāko banku saraksta galvgali, stāstīja ekonomiste. Melngaile pastāstīja, ka, Īrijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES), sākumā tika konstatētas galvenās prioritātes, kas nepieciešamas valsts attīstībai. Tajās tad arī tika ieguldīti no ES saņemtie līdzekļi. No ES saņemtie pirmie līdzekļi galvenokārt tika ieguldīti izglītībā un iedzīvotāju kvalifikācijas celšanā, šiem mērķiem tika novirzīti 40% piesaistīto finansu resursu, 23% līdzekļu tika ieguldīti lauksaimniecībā, tūrismā un reģionālajā attīstībā, 22% - infrastruktūrā, savukārt 14% saņemto līdzekļu tika novirzīti industrijas un servisa attīstībā. Melngaile norādīja, ka viens no Īrijas ekonomiskās izaugsmes galvenajiem cēloņiem ir laba valdības sadarbība ar uzņēmējiem, tādējādi veicinot strauju investīciju ieplūšanu valstī. 1987.gadā Īrijā bez darba bija 17,5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, taču tagad šis skaitlis ir sarucis līdz 4,2%, savukārt inflācija 1987.gadā bija 12%, savukārt pērn - 4,9%. Uzņēmēju atbalstīšanai palīdzēja arī labvēlīga nodokļu politika. Līdz šā gada sākumam uzņēmumu ienākuma nodoklis Īrijā bija 10%, savukārt, pēc pārrunām ar ES ienākuma nodoklis tika palielināts līdz 12%. Tas tika darīts tikai tāpēc, ka, valstij ietilpstot ES, jānecenšas ievērot tās administratīvie ekonomikas nosacījumi. Pēc Melngailes domām, viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, kas veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir valdības izšķiršanās par konkrētām prioritātēm. Tāpat valstij būtu jāpievērš vairāk uzmanības mazo un vidējo uzņēmēju atbalstīšanai. Amatpersonas atklāj savu turību NRA 03/28/02 Līdz trešdienas pēcpusdienai amatpersonas deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā bija iesniegusi vairāk nekā trešdaļa deputātu, bet lielākā daļa ministru šo darbiņu atlikuši uz pēdējām dienām. Augstākās valsts amatpersonas pasteidzās rādīt priekšzīmi un deklarāciju bija iesniegušas jau iepriekš. Sakarā ar Lieldienu brīvdienām valsts amatpersonas deklarāciju par 2001. gadu var iesniegt līdz 2. aprīļa darba dienas beigām, nevis līdz 1. aprīlim, kā tas noteikts likumā, vai līdz 28. martam, kā Tautas partijas deputātiem atgādina izkārtne Saeimas frakcijas telpās. Pagājušajā gadā deklarāciju laikā iesniedza 95% amatpersonu, bet liela daļa deklarāciju tika iesniegtas pēdējā dienā. Triju augstāko valsts amatpersonu finansiālais stāvoklis ievērojami atšķiras. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume pērn ienākumus guvis, tikai saņemot algu Saeimā – 9558 latus (vidēji 800 latu mēnesī), premjers Andris Bērziņš – bez algas 9197 latiem (vidēji 762 latiem mēnesī) saņēmis vēl 1359 latu pārmaksātā sociālā apdrošināšanas nodokļa par 1999. gadu atmaksu un 1376 latus kā procentus no viņa 20 000 latu lielā depozīta. Tikmēr Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai amatpersonas 20 926 latu gada jeb aptuveni 1744 latu mēnešalga ir pat mazāka nekā pensija, ko viņai maksā Monreālas universitātes Personālais privātais pensiju fonds – 22 179 latus gadā. Salīdzinot ar 2000. gadu, prezidentes alga palielinājusies par 7704 latiem. V. Vīķei-Freibergai pieder dažādu Kanādas provinču, pašvaldību un firmu vērtspapīri, kuru vērtība gada beigās bija aptuveni 50 889 lati. Neraugoties uz cienījamiem ienākumiem, prezidentes uzkrājumi ir tikai ap 1700 latu. Tāpat kā 2000. gadā, arī pērn Valsts prezidente pērn izsniegusi 25 000 latu aizdevumu. Uzņēmējdarbības ierobežojumu amatpersonām un pašu pasivitātes dēļ deputāti pērn dzīvojuši galvenokārt tikai no algas un bēdīgi slavenajām kompensācijām. Algu nedaudz papildinājušas noguldījumu dividendes, veco automašīnu pārdošana un autoratlīdzības. Pašmāju pensionāri deputāti saņēmuši vidēji ap 600–700 latu pensiju gadā, bet Vairas Paegles ASV maksātā pensija ir 55 177 ASV dolāri, kopā ar dividendēm – 60 756 ASV dolāri. Ievērojamus blakusienākumus guvis Boriss Cilevičs: 2221 latu no bezpeļņas SIA Pedagoģisko sociālo pētījumu centrs, 1800 ASV dolāru kā honorāru Ungāru atklātas sabiedrības institūtā un 40 latu no Sorosa fonda–Latvija. Rakstniecei Monikai Zīlei radošā darbība devusi kopumā tikai 465 latu papildienākumu, bet māksliniekam Osvaldam Zvejsalniekam – 624 latus. Toties Viola Lāzo par autorlīgumdarbu Latvijas Televīzijā saņēmusi 3300 latu. Autoartlīdzības vai honorārus par radošo darbu saņēmuši Dz. Rasnačs (40 latu), G. Krasts (74 latus), J. Pliners (42 latus), Dz. Ābiķis (60 latu), A. Seile (30 latu), M. Sprindžuks (76 latus), A. Panteļējevs (250 latu), A. Seiksts (30 latu), A. Kiršteins (73 latus) un vēl honorāru no SIA Eja par 1994. gadu – 9324 latus. Ārsta profesija R. Ražukam devusi 384 latus un publicēšanās – 144 latu ieņēmumus, R. Jurdžam – 324 latus. E. Baldzēnam Brīvo arodbiedrību savienība izmaksājusi 707 latu algu. J. Gailis 8061 latu guvis par telpu nomu, J. Urbanovičs 930 latu – pārdodot uzņēmuma daļas, I. Godmanis 2000 dolāru – pārdodot motorlaivu, O. Grīgs no zemnieku saimniecības – tūkstoš latu. Dividendēs vai depozīta procentus saņēmuši H. Čibulis (1469 ASV dolārus), G. Krasts (734 ASV dolārus), P. Apinis (329 latus), V. Muižniece (326 ASV dolārus). Dārgu dāvanu jubilejā – 2730 latu – saņēmis R. Pīks, 2000 latu – K. Leiškalns, kurš deklarējis arī Ivara Poikāna uzgleznotu tēvzemiešu saukli Latvieti, nepadodies!, tā vērtību lēšot 1000 latu apmērā. Aizdevumus pērn izsnieguši Andris Šķēle – 255 355 latus, Jānis Leja – 46 000 latu, A. Bartaševičs – 8000 ASV dolāru, bet parādnieku liste ir ievērojami garāka. Parādsaistības ir J. Urbanovičam (88 267 lati), Dz. Rasnačam (18 547 lati), A. Razminovičam (11 500 latu), H. Čibulim (11 184 lati), K. Leiškalnam (9896 lati), I. Geigem (5000 latu), M. Lujānam (3217 latu), A. Kiršteinam (6329 ASV dolāru), P. Lācei (3000 latu), O. Tolmačovam (2124 lati), A. Seilei (1800 latu), R. Pīkam (3000 ASV dolāru). No 72 izpētītajām deputātu deklarācijām tikai 34 pieder automašīnas, turklāt ne tās jaunākās, bet 38 deputātiem to nav. Septiņi deputāti brauc ar astoņdesmito gadu žiguļiem, iecienīti ir arī astoņdesmito gadu beigu izlaiduma fordi un folksvāgeni. Pilnīgi jaunu mašīnu – VW Passat – pērn iegādājies J. Leja, bet 2000. gadā I. Godmanis – Isuzu Trooper. Apdraudēta latviešu valoda NRA 03/27/02 44,4% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka latviešu valoda ir apdraudēta, bet 48,8% iedzīvotāju tā nedomā, – liecina SKDS februārī veiktā aptauja. No latviešiem par valsts valodas likteni nobažījušies ir 66,6% aptaujāto, arī 17,1% cittautiešu saskata draudus latviešu valodai. 28,2% latviešu un 74,2% nelatviešu latviešu valodu neuzskata par apdraudētu. Par latviešu valodas nākotni vairāk nobažījušies iedzīvotāji ar augstāko izglītību (50,4%), latvieši (66,6%), Zemgales iedzīvotāji (58,8%) un laucinieki (52,6%). Īpatnēji, ka vairāk par to uztraukušies visvecākie un visjaunākie aptaujas dalībnieki – 18–24 gadus veci un vecāki par 55 gadiem. Jauniešu vidū ir vismazāk cilvēku bez konkrēta viedokļa – 2,6%. Aptauja veikta, reaģējot uz diskusijām par vēlēšanu likumu maiņu saistībā ar NATO prasībām atcelt latviešu valodas zināšanu prasības deputātu kandidātiem, par ko tika atgādināts arī respondentiem. Aptauja gan veikta pirms EDSO amatpersonas Žerāra Studmana ierosinājuma oficiālās valsts valodas statusu piešķirt arī krievu valodai, kas Latvijā izraisīja asu reakciju. Par latviešu valodas likteni Eiropas Savienībā, ja tās kopšana netiks stimulēta, bažas izteicis Zinātņu akadēmijas priekšsēdētājs Jānis Stradiņš. Valsts valodas saglabāšanai un attīstībai Latvijā novirzītie līdzekļi ir aptuveni piecas reizes mazāki nekā Igaunijā un 15 reizes mazāki nekā Lietuvā. Tāpēc Valsts valodas komisija izstrādājusi praktisku pasākumu plānu valodas aizsardzībai un kopšanai, kuru īstenošanai gadā būtu nepieciešams vismaz viens miljons latu. Kā informēja valdības preses sekretārs Aivis Freidenfelds, premjers šo plānu nodevis izvērtēšanai Finansu, Tieslietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras ministrijām. To pagaidām izdarījusi tikai pēdējā, kura, kopumā atzinīgi vērtējot komisijas paveikto, norādījusi uz plāna pilnveidošanas nepieciešamību. Pirms ķeršanās pie vēlēšanu likuma pirmajā lasījumā Saeima ir konceptuāli atbalstījusi grozījumus Satversmē, nostiprinot latviešu valodas statusu un lietojumu valsts un pašvaldību pārvaldē. Savukārt vienošanās par vēlēšanu likuma maiņu varētu būt grūtāka – skaidru atbalstu tam pagaidām paudušas tikai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā un Latvijas ceļš, bet skaidru nē pateikusi TB/LNNK. Citas frakcijas šo jautājumu vēl nav apspriedušas vai arī atbildēja izvairīgi, nekonkrēti. Valodas apguvi rēķina miljonos Diena 03/23/02 Pieprasot papildu investīcijas latviešu valodas situācijas uzlabošanai pilsētā, Daugavpils pašvaldība mēģina novirzīt sabiedrības uzmanību no būtiskākās problēmas — iedzīvotāju nepietiekamās motivācijas apgūt un lietot latviešu valodu. Kā uzskata Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Māra Zālīte, ar papildu līdzekļiem vien nav iespējams mainīt situāciju, ja Daugavpils iedzīvotājiem nebūs iekšējas pārliecības, ka valsts valoda jāzina savā un valsts labā. Pēc Daugavpils izglītības pārvaldes valodu centra veiktā pētījuma, tikai 37% aptaujāto Daugavpils vidusskolēnu pauduši pozitīvu attieksmi pret valsts valodu, tikai 21% atzinušies, ka labprāt runājot latviski. Daugavpils izglītības pārvaldes izstrādātie priekšlikumi valsts valodas situācijas uzlabošanai pilsētā paredz, ka valsts valodas pozīcijas stiprināšanai izglītībā nepieciešami papildu ieguldījumi vismaz 2,5 miljonu latu apmērā. Kā Dienai pastāstīja Daugavpils izglītības pārvaldes priekšnieks Jānis Dukšinskis, ieguldījumi būtu nepieciešami papildu latviešu valodas mācību stundu ieviešanai skolās, piemaksām skolotājiem, kuri māca valsts valodā, latviešu pamatskolu un ģimnāziju izveidei, mācību līdzekļu iegādei, vasaras nometņu un konferenču rīkošanai u.c. pasākumiem. Endzelīna rakstība pagaidām netiks atjaunota TV Panorama 03/27/02 Latviešu valodas alfabēts netiks grozīts, jo brīvvalsts laikā praktizētā rakstība mūsdienās vairāk nav īstenojama. Šādu lēmumu pieņēmusi Valsts Valodas centra (VVC) atbildīgā komisija. Tomēr tā sauktās Endzelīna rakstības piekritēji uzskata, ka diskusija vēl nebeidzas, jo neesot pieļaujama piekāpšanās normām, ko valodai uzspieduši Padomju režīma gadi. Valsts Valodas centra komisijas vadītāja Ina Druviete komisijas viedokli izteica sekojoši: "Mēs uzskatījām, ka pašreizējos apstākļos runāt par alfabēta reformu būtu bīstami, jo, ņemot vērā gan politiskos, gan to, kā latviešu valodu apgūst cittautieši, jebkuras novirzes no pierastās prakses varētu radīt sarežģījumus valodas politikā." LU studenti noteiks pasniedzēju algas LNT 03/25/02 Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes mācību spēku atalgojums drīzumā būs atkarīgs arī no studentu vērtējuma. Pasniedzēju darba kvalitātes novērtēšanas jauno sistēmu plānots ieviest 1.septembrī. Pirmo reizi LU vēsturē studenti varēs ietekmēt savu pasniedzēju algas apmēru. No 1.septembra Juridiskajā fakultātē mācību spēku atalgojumu plānots aprēķināt pēc jaunas sistēmas – visi studenti novērtēs pasniedzēju darbu un pasniedzēji vērtēs cits citu. Tā veidosies jaunais pasniedzēju darba kvalitātes koeficents, pēc kura aprēķinās darba samaksu. Kā novērtēšanu notiks praksē, nav zināms, jo studentu pašpārvalde, kas ir idejas iniciatore, to vēl nav izlēmusi. Nākošgad pirmā kursa juristiem ir noteikta visaugstākā studiju maksa, 770 lati gadā, līdzšinējo 510 latu vietā. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ studentiem dos iespēju noteikt pasniedzēju atalgojumu. Šādi viņi vēlas panākt studiju kvalitātes uzlabošanos, atbilstoši augstajai studiju maksai. Par skolotājas pazemošanu — uz apsūdzēto sola Diena 03/28/02 Par huligānismu personu grupā, kas izpaudies, mācību stundas laikā īpaši rupjā veidā cenšoties traucēt darbā un pazemot skolotāju, Kuldīgas rajona prokuratūra uzrādījusi apsūdzību diviem nepilngadīgajiem šīs pilsētas 2. vidusskolas audzēkņiem. Trešdien Kuldīgas rajona tiesa noteikusi šīs krimināllietas izskatīšanas dienu — 7.jūniju. Likums paredz, ka par šādu rīcību vainīgie var tikt sodīti ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Kuldīgas rajona virsprokurors Aivars Zgirskis Dienai pieļāva, ka krimināllieta par skolēnu un skolotāja attiecībām stundā Latvijā tiks izskatīta pirmo reizi. Izmeklēšanas materiālos abi puiši tiek vainoti, ka vienā no stundām apmētājuši skolotāju ar papīra lodītēm un viņu necenzēti apsaukājuši. Kuldīgas 2.vidusskolas direktore Astra Gūtmane Dienai pirms tiesas situāciju komentēt nevēlējās. Viņa neizslēdza, ka līdzīgas situācijas veidojas arī citās Latvijas skolās, tikai atšķirībā no Kuldīgas gadījuma par tām netiek atklāti runāts. Kuldīgas policijas pārvaldes priekšnieks Ilgonis Heinackis Dienai uzskatīja, ka krimināllietas ierosināšana pret pusaudžiem varbūt ir pat novēlota. Izmeklēšanā atklājies, ka necieņu pret skolotāju un bezkaunību abi zēni demonstrējuši arī agrāk un ar vispārpieņemtiem pedaģoģiskiem līdzekļiem saukt viņus pie kārtības nav izdevies. Policijas nepilngadīgo lietu inspekcijas galvenā speciāliste Ināra Ēķe bez tam pastāstīja, ka pret vienu no puišiem jau ir ierosināta krimināllieta par krāsainā metāla zādzību, tajā pieķerts arī otrs pusaudzis. Kādudien viens no viņiem pie skolas atradies smagā reibuma pakāpē. Cēsīs pulcējas Baltijas jaunie kordiriģenti BNS 03/23/02 Cēsīs piektdienas pēcpusdienā atklāts pirmais Teodora Kalniņa Baltijas valstu mūzikas profesionālo iestāžu jauno kordiriģentu konkurss, kurā piedalās mūzikas skolu audzēkņi no Latvijas un Lietuvas, informēja Cēsu kultūras centra vadītāja Ija Groza. Viņa pastāstīja, ka piektdien notikusi konkursa pirmā kārta - diriģēšana pie klavierēm, savukārt sestdien būs darbs ar kori un galā koncerts - konkursa trešā kārta, pēc kuras apbalvos uzvarētājus. Galā koncertā kā vieskolektīvs piedalīsies arī Latvijas Radio koris. Groza sacīja, ka konkursā piedalās 14 diriģenti no Latvijas un viens no Lietuvas, savukārt žūrijā ir kordiriģenti Imants Kokars, Sigvards Kļava, kā arī diriģēšanas speciālistes no Tartu mūzikas vidusskolas Igaunijā un Panēvēžas konservatorijas Lietuvā. Konkursā apbalvos pirmo sešu vietu ieguvējus. Atklāj Ramavas muižas kungu māju Lauku avīze 03/25/02 Piektdien Ramavā atklāta par Latvijas un Zviedrijas naudu izremontētā Ramavas muižas kungu māja, kurā no 1808. gada līdz mūža beigām dzīvoja un strādāja rakstnieks un publicists Garlībs Helvigs Mērķelis. Kopsummā no Latvijas puses Latvijas un Zviedrijas sadarbības projektā (triju ēku - Unguru muižas, Sabiles sinagogas un Ramavas muižas) restaurācijā un speciālistu apmācībā ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši latu. Zviedri ieguldījuši aptuveni 11 miljonus kronu. Turpmāk muižā dzīvos un mācīsies bērni. Pie Akmens tilta atklāj zīmi ‘Daugava’ LETA 03/23/02 Atzīmējot Starptautisko Ūdens dienu Vides aizsardzības klubs (VAK) sestdien pie Akmens tilta Vecrīgas pusē svinīgi atklāja ceļu satiksmes zīmi "Daugava". Zīme "Daugava" tika atklāta visai svinīgi - ar savdabīgām dejām, mašīnu rūkoņu slāpētām dziesmām un katla bungošanas skaņām, īpatnējos tērpos ģērbto vides aktīvistu izpildījumā. Vides aktīvisti bija konstatējuši, ka gandrīz nevienā vietā Latvijā pie tiltiem, kas šķērso Daugavu, nav uzstādīta ceļu zīme "Daugava". Lai šo netaisnību labotu, VAK nolēma Rīgā uzstādīt šādu zīmi, tādējādi simboliski dodot šai upei vārdu. Kā zīmes atklāšanā atzīmēja VAK prezidents Arvīds Ulme, tas, ka Daugavai līdz šim nebija vārda, ir bijis likumsakarīgi, jo uz upes bez vārda var atļauties būvēt celulozes rūpnīcu un tranzīta kanālu, līdz ar to "pārvēršot šo svētupi par atkritumu caurumu". Vides aktīvisti cer, ka "dodot likteņupei vārdu, to izdosies pasargāt no iznīcības".