K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 240: 2002. g. 29. marts - 4. aprīlis Zemniekiem sola 66 miljonus latu no ES BNS 04/04/02 Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES), laukiem varētu piešķirt trīs reizes vairāk līdzekļu nekā pašlaik un jau pirmajā gadā uz laukiem varētu novirzīt 66 miljonus latu. Tomēr ražošanas ierobežojumu dēļ zemnieku saimniecību skaits pirmajos gados varētu samazināties par ceturto daļu un vairākās nozarēs ir apdraudēta vietējo ražotāju attīstība. To visas Latvijas zemnieku kopsapulcē trešdien pauda Saeimas ES informācijas centra projektu vadītājs Ivars Bušmanis. Viņš norādīja, ka Latvijas zemniekam pēc iestāšanās būs iespējams saņemt 18 latus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, ja vien zemniekam būs vismaz 0,3 hektāri zemes. Patlaban zemniekiem ir iespējams saņemt 15 latus par hektāru, ja tiem ir 10 hektāri zemes. Bušmanis uzsvēra, ka, iestājoties ES, nav pārāk svarīgi, cik daudz piemaksās pie saražotā, jo tas vienalga būs vairāk nekā tagad, bet gan tas, cik vispār ļaus ražot. Eiropas Komisija (EK) Latvijai ir atzinusi tikai 484,7 tūkstošus hektāru no 688 pieprasītajiem, par kuriem būs iespējams saņemt hektārmaksājumus jeb subsīdijas par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, neierobežojot, kas uz tās tiek ražots. EK ziņojumā par 10 kandidātvalstu attīstību aprēķināts, ka gadījumā, ja lauksaimniecības produktivitāti paaugstinātu tikai līdz pusei no ES līmeņa, tas padarītu liekus 40% jeb 10 miljonus fermeru šajās valstīs. Pēc iestāšanās ES visvairāk tiks ierobežota to lielo saimniecību darbība, kuras ir jau pārstrukturējušās un spēj saražot preci Eiropas tirgum, kā arī tiks necerēti atbalstītas mazās saimniecības, kas ES tirgu vēl neapdraud. Bušmanis uzskata, ka "visveselīgākā" ir to zemnieku pozīcija, kas neprasa subsīdijas, bet prasa vienlīdzīgu attieksmi, un kaut arī šāda pozīcija sarunās ar ES nenesīs finansiālus augļus, tā politiski parādīs mūsu zemnieku konkurētspēju vienādos apstākļos. Kā plusus ES piedāvājumā Bušmanis vēl minēja stratēģiskos risinājumus bezdarba un vides problēmām laukos, kā arī priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas laukos, apmežošanas pasākumus un pieeju dažādiem strukturālajiem fondiem. Bušmanis arī informēja par aprēķiniem, ja Latvijas neiestājas ES - Latvijas zemnieku ienākumi no 20 hektāru saimniecības, salīdzinot ar šo gadu, samazināsies par 16%. Pēc iestāšanās latviešu zemnieks pat bez ES subsīdijām 2007.gadā pelnītu 1,6 reizes vairāk nekā pērn, bet ar subsīdijām pilnā apjomā, bet piešķirto kvotu robežās - 2,6 reizes vairāk. Savukārt, ja Latvija īstenotu sarunu pozīciju, tad ienākumi 2007.gadā būtu 3,4 reizes lielāki nekā šogad. Pēc nodokļu nomaksas iegūtie tīrie ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto 2000.gadā bijuši 497 lati, bet, ja Latvijas prasības tiktu izpildītas pilnībā, 2007.gadā viena lauksaimniecībā nodarbinātā peļņa būtu 1700 latu gadā. ES lauksaimniecībā nodarbinātā vidējā peļņa pērn bija 2800 latu. Zemnieki pieņem rezolūciju par ES LETA 04/04/02 Visas Latvijas zemnieku sanāksmē trešdien pamatā tika pieņemta rezolūcija par Latvijas pozīciju iestāšanās sarunās Eiropa Savienībā (ES). Rezolūcijā atzīmēts, ka līdz šim piedāvātie risinājumi ES lauksaimniecības sarunu sadaļā liek secināt, ka, samazinot realizācijas kvotas un tiešos atbalsta maksājumus, Latvijas zemniekiem nebūs iespējams nostiprināt savas saimniecības, bet ievedmuitas atcelšana ievērojami pavājinās Latvijas pārtikas produktu konkurētspēju vietējā tirgū. Izmantojot dubultstandartus, kopējā tirgū tiks radīta situācija, ka arī ienākumi no saražotās produkcijas vienības Latvijas zemniekiem būs mazāki, bet realizācijas kvotu samazināšana liegs iespēju palielināt lauksaimniecības ražošanu un ienākumus, uzskata zemnieki, norādot, ka šāda situācija var nevis tuvināt, bet ievērojami attālināt Latvijas kopējo integrāciju ES. Zemnieku sapulcē tika secināts, ka Latvijas valdība nav pietiekami izanalizējusi iespējamo notikumu attīstības gaitu, nav devusi tam savu skaidrojumu un nav paredzējusi tālākā risinājuma iespējas. "Tas ļauj secināt, ka lauksaimniecība ES piedāvātajā pārejas perioda variantā būs spiesta tālāk samazināt ražošanu, bet Latvijas zemnieki - pārdot zemi un masveidā doties darba meklējumos," teikts rezolūcijā. Rezolūcijā uzsvērts, ka Latvijas lauksaimnieku galvenā rūpe ir nevis izkaulēt no ES pēc iespējas vairāk naudas tiešajiem maksājumiem, bet gan nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Lai daļēji kompensētu tiešās izmaksas zemniekiem, sapulce ierosina palielināt realizācijas kvotas Latvijai, sākot no pašpatēriņa līmeņa iestāšanās gadā un palielinot tās par 5% ik gadu līdz pārejas perioda beigām. Zemnieki ierosina saglabāt pārejas periodā robežkontroli un muitas darbību, kā arī muitas tarifus lauksaimniecības precēm, pasargājot Latvijas iekšējo tirgu no subsidētajiem, zemākas kvalitātes importa pārtikas produktiem. Zemnieki aicina līdz pārejas perioda beigām, kamēr saglabājas dažādi ienākuma līmeņi līdzīgās ražotnēs jaunajās un vecajās ES dalībvalstīs, izsludināt moratoriju lauksaimniecības zemju tirgum, kā arī panākt, ka ES valstu pilsoņi - Latvijas zemju īpašnieki saņem lauksaimnieciskās produkcijas realizācijas kvotu savās valstīs. Lauksaimnieki aicina valdību izteikt viedokli par jaunas lauksaimnieciskās politikas nepieciešamību, kas izslēgtu dubultstandartus un dažādu attieksmi pret jaunajām un vecajām ES dalībvalstīm un neļautu kropļot ES ekonomisko telpu, kā arī vienkāršot lauku attīstības programmu finansēšanas nosacījumus. Latvijas zemnieku sapulce pauž gatavību arī turpmāk sekot sarunu gaitai, nepieļaut nesamērīgu un nepieņemamu priekšlikumu pieņemšanu un jautājumu nerisināšanas gadījumā pārskatīt Latvijas dalību ES. Kontroli par šīs rezolūcijas izpildes gaitu uzņemsies Latvijas Zemnieku savienība. Vīķe-Freiberga brauks uz karalienes mātes bērēm BNS 04/04/02 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 9.aprīlī piedalīsies Lielbritānijas karalienes mātes bēru ceremonijā Londonā, BNS informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Prezidente bēru ceremonijā piedalīsies pēc Lielbritānijas karaļnama uzaicinājuma. Svinīgā atvadu ceremonija 9.aprīlī notiks Vestminsteras abatijā, un tajā piedalīsies citu karalisko ģimeņu un valdību pārstāvji. Lielbritānijas karaliene māte sestdien mira 101 gada vecumā Vindzoras pilī rietumos no Londonas. Karaliene māte bija karaļa Džordža VI atraitne. Viņas vecākā meita Elizabete II ir pašreizējā Lielbritānijas karaliene. Valdību kritizē vairāk, Jaunais laiks iegūst NRA 04/02/02 Jaunais laiks (JL) popularitātes ziņā turpina attālināties no politiskajiem konkurentiem, taču atbalsts ne tuvu nav pietiekams, lai tas viens pats veidotu valdību, kā to iecerējis partijas priekšsēdētājs Einars Repše. Pēc Latvijas faktu (LF) datiem, janvārī JL bija par 6,9%, februārī - par 9,6%, martā - jau par 10,4% atbalstītāju vairāk nekā tuvākajiem sekotājiem. Arī SKDS aptaujā JL ir pārliecinošā vadībā, bet ar mazāku starpību -7,5%. Abās aptaujās Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā ir otrais populārākais politiskais spēks, trešais - Latvijas ceļš. Tālākais partiju izvietojums abu firmu aptaujās atšķiras - nelielas atšķirības ir TB/LNNK, Tautas partijas (TP) un LSDSP atbalstītāju vidū. Visām ārpusparlamenta partijām LF kopumā saskaitījuši 9,3% balsu, SKDS - 12,4%. Savu izvēli konkretizēt nevarēja 22,4% pilsoņu saskaņā ar LF un 14,4% saskaņā ar SKDS aptauju, kas veikta apmēram nedēļu agrāk. Vēlēšanās nepiedalītos ap 10% balsstiesīgo. Pēc valdības pasūtījuma LF veiktajā aptaujā iedzīvotāji tiek taujāti arī par ministriju, nevalstisko organizāciju, politiķu un valsts amatpersonu darba vērtējumu. Būtiski pieaugusi uzticēšanās masu medijiem, bruņotajiem spēkiem (vidēji par 10 punktiem), arī baznīcai (+7), bet vēl vairāk samazinājusies tradicionāli negatīvi vērtētajām institūcijām: Privatizācijas aģentūrai, muitai, Valsts ieņēmumu dienestam, tiesai, Saeimai un policijai. Kopš gada sākuma turpina rukt Satiksmes, Tieslietu, Ārlietu, Vides un reģionālās attīstības, Finansu un Labklājības ministrijas reitings. Visdramatiskāk - par vairāk nekā desmit punktiem - gan iedzīvotāju, gan pilsoņu vidū krities Labklājības ministrijas reitings, taču ministra Andreja Požarnova nepopularitāte pat nedaudz samazinājusies. Līdzīgi palielinājusies arī kritika pret Satiksmes ministriju un Anatoliju Gorbunovu, Tieslietu ministriju un Ingrīdu Labucku, kā arī pret ārlietu ministru Induli Bērziņu. Par 7,9 punktiem sarucis premjera Andra Bērziņa reitings, viņam garām aizsteidzies aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, neraugoties uz pilsoņu vidū nepopulārajām NATO prasībām pret vēlēšanu likuma maiņu saistībā ar valodas prasmi. Tiesa, Ģ. V. Kristovska reitings ir nedaudz - par 1,7 punktiem - krities. Visdramatiskāk TP ziedojumu skandāla laikā samazinājies tās priekšsēdētāja Andra Šķēles reitings - par 13,5 punktiem, bet pieaudzis - Sociālistiskās partijas līderim Alfrēdam Rubikam - par 11,7 punktiem. Nežēlastībā kritusi arī Latvijas ceļa frakcijas vadītāja Kristiāna Lībane (samazinājums par 7,8), savukārt vairāk nekā par sešiem punktiem reitings uzlabojies Gundaram un Jurim Bojāriem. Jaunais laiks saņem prāvu ziedojumu Diena 04/04/02 Rietumu banka ziedojusi partijai "Jaunais Laiks" (JL) 25 000 latu. Līdz trešdienai JL darbības nodrošināšanai kopumā bija ziedoti 86 131, 6 lati, bet partijas vadītāja Eināra Repšes honorāram - 75 444, 65 lati, 5500 USD, 2045,17 eiro, 3449 Itālijas liras, 296 Spānijas pesetas un 3000 Vācijas marku. Mācītāji skeptiski uztver mācītāju partiju BNS 04/02/02 Lai arī jaunveidojamā uz kristīgām vērtībām balstītā poliskā spēka līderi mācītāji uzsver, ka jaunais spēks konsolidēs visus kristīgi domājošos, BNS veiktā aptauja liecina, ka citi mācītāji uz jaunveidojamo politisko partiju skatās diezgan skeptiski. Gan Latvijas katoļu baznīcas arhibīskaps, kardināls Jānis Pujats, gan baptistu mācītājs Edgars Mažis, gan luterāņu mācītājs Jānis Ginters norādīja, ka pagaidām nejūt aicinājumu jaunveidojamajam spēkam pievienoties, un atzina, ka kristiešiem pagaidām ir ļoti maz informācijas, tāpēc nav pārliecības, vai jaunveidojamais spēks kardināli atšķirsies no citiem un tiešām spēs konsolidēt kristīgi domājošos. Pujats norādīja, ka katoļu mācītājiem "nav tāda tradīcija, darboties politikā", un atzina, ka viņš pagaidām nejūt aicinājumu jaunajam politiskajam spēkam pievienoties, jo viņam nav bijusi iespēja iepazīties ar jaunveidojamās partijas programmu un aktivitātēm. Pujats gan pieļāva iespēju, ka "varbūt tā ir laba doma visiem kristīgajiem spēkiem konsolidēties", taču atzina, ka "politikā jādarbojas speciālistiem, lai varētu vadīt valsti". Jāatgādina, ka šomēnes luterāņu mācītāji Ēriks Jēkabsons, Jānis Šmits, kā arī baptistu draudzes vadītājs Ainārs Baštiks paziņojuši, ka aprīļa beigās tiks dibināts jauns politisks spēks. Latvijā mazākā vidējā mēnešalga, lielākā pensija Diena 04/04/02 Baltijas valstu statistikas dienestu informācija liecina, ka pērn vidējā mēneša alga Latvijā palielinājās par 8% - līdz 269 ASV dolāriem (171,90 lati), Igaunijā - par 11%, līdz 336,7 ASV dolāriem (215,15 lati), bet Lietuvā par 1%, līdz 271,8 ASV dolāriem (173,68 lati). Nestrādājošo pensionāru vecuma pensija 2001. gadā vislielākā bija Latvijā - 94,85 ASV dolāri (60,61 lats), pieaugot par 2,5% salīdzinājumā ar 2000. gada beigām. Igaunijā pensijas vidēji palielinājās par 4%, līdz 91,4 ASV dolāriem (58,40 lati), bet Lietuvā - par 1,4%, līdz 79,4 ASV dolāriem (50,74 lati). Lielākā minimālā mēnešalga joprojām ir Lietuvā - 107,5 ASV dolāri (68,7 lati). Trimdas latvieši jaunu mērķu priekšā Diena 03/30/02 Desmit gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas — savulaik svarīgākā mērķa piepildīšanās — Ņujorkas latviešu daudzās organizācijas turpina stiprināt latvisko identitāti ar dievkalpojumiem, sestdienas skolām un vasaras nometnēm bērniem, valsts svētku un piemiņas dienu pasākumiem, kultūras dienām un koncertiem. Tomēr vienlaikus latvieši “pasaules galvaspilsētā” saskaras ar neizbēgamu dzīves īstenību — organizāciju biedru gadu skaits aug, jaunākā paaudze nav aktīva, cilvēki arvien vairāk iekļaujas amerikāņu sabiedrībā, un pēc neatkarības atjaunošanas mainījusies arī pašas trimdas loma. Tagad tautieši Amerikā aktīvi iesaistījušies kampaņā par Latvijas uzaicināšanu NATO, taču pēc šā mērķa sasniegšanas būs atkal jāformulē jauni uzdevumi, kā, dzīvojot svešumā, būt noderīgiem tēvzemei. Februārī Daugavas Vanagu (DV) namā Ņujorkā pat tika rīkota diskusija Ņujorkas latvieši XXI gadsimtā par Ņujorkas un tās apkārtnes latviešu organizāciju nākotni. Ņujorkas latviešu organizācijas apvienojušās Ņujorkas Latviešu organizāciju padomē (NLOP). No daudzajām organizācijām pašlaik aktīvi darbojoties tikai lielākās — draudze divās baznīcās, DV, Ņujorkas latviešu koris, sestdienas skola, skauti un gaidas. Latviešu pasākumu apmeklētāju skaits rūk, un tas mazina sarīkojumu skaitu kopumā. DV apvienības Ņujorkā valdes loceklis Marģers Pinnis bilst, ka vietējās latviešu organizācijās aktīvākie ir galvenokārt vecākās un vidējās paaudzes latvieši, bet daudz ASV dzimušo un augušo tautiešu, kā arī arvien augošais iebraucēju skaits no Latvijas Ņujorkas latviešu sabiedrībā piedalās maz vai nemaz. “Trimda nevar pastāvēt mūžīgi,” secina viens no trimdas sabiedriskajiem aktīvistiem un Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība tirgzinības un attīstības direktors Uldis Grava. Citējot trimdas kolēģi Jāni Muhku, viņš saka: “Trimda ir beigusies, un mēs vairs neesam politiskie, bet, ja nebraucam atpakaļ uz Latviju, ekonomiskie bēgļi.” U.Grava lēš, ka katrā paaudzē latviešu skaits asimilācijas dēļ zaudēts par aptuveni 50% un tagad, kad ekonomiski aktīva kļuvusi trimdas latviešu trešā paaudze, ārpuslatvijas tautiešu kopienas skaits rietumos esot ap 30 000—50 000 cilvēku. Lai gan Latvijas neatkarība atgūta, tautieši turpina būt noderīgi Latvijai. Daudz līdzekļu aizplūst uz Latviju daudzbērnu ģimenēm un stipendijām, kara invalīdiem, represētajiem, slimiem bērniem, Okupācijas muzejam, Brīvības piemineklim, brāļu kapiem Lestenē, stāsta DV Ņujorkas apvienības sarīkojumu daļas vadītāja un vanadžu priekšniece Dagmāra Vallena. Ņujorkas latviešu draudze aktīvi sadarbojas ar vairākām māsu draudzēm Latvijā, un dāmu komitejas ziedojušas līdzekļus bērnunamiem un vasaras nometnēm Latvijā. Kultūras biedrība TILTS sadarbībā ar Latvijas organizācijām rīko latviešu mūziķu koncertus Ņujorkā un atbalsta daudzsološus jaunos latviešu mūziķus no biedrības Izcilo jauno mākslinieku fonda, stāsta komponiste Dace Aperāne, NLOP valdes locekle, PBLA un TILTS mūzikas nozaru vadītāja. Arī ALJA kopš Latvijas neatkarības atgūšanas cenšas atbalstīt Amerikā dzimušo jauniešu kontaktus ar Latviju, gan piedāvājot vasaras stipendijas darbam Okupācijas muzejā, gan informējot par iespējām studēt Latvijā. Prognozējot trimdas likteni, U.Grava saka — tā vairs nebūs vitālā latviskā saliņa, ko piedzīvojis viņš. Iespējams, pēc gadiem desmit vairs nebūs latviešu skolu un bērniem, lai mācītos latviešu valodu, būs jābrauc uz vasaras nometnēm Latvijā. Taču trešās trimdas paaudzes uzdevums — turpināt palīdzēt Latvijai, kaut arī sarunājoties angļu valodā. Vecāķu lietā uzbango kaislības NRA 04/02/02 Rīgas domes Revīzijas komisija iesniegusi priekšlikumus par Vecāķu pludmales sakārtošanu, savukārt Ziemeļu rajona izpilddirektors Romelds Podskočijs iesniedzis tiesā sūdzību par revidentu darbību, - tie ir jaunumi aizvien samilstošajā Vecāķu pludmales apsaimniekošanas lietā. Rīgas domes Revīzijas komisija iesniegusi pārskatu pilsētas izpilddirektoram Mārim Tralmakam par Vecāķu pludmales sakārtošanu. Peldsezonas atklāšana noteikta ar 1. maiju, bet pašvaldība var noteikt arī citu termiņu. Ja vairāki nosacījumi netiks izpildīti, tad revidenti uzskata “par neiespējamu peldsezonas atklāšanu un par nepamatotu caurlaižu režīma ieviešanu Vecāķos”. Revīzijas komisijas priekšsēdētājas Olgas Veidiņas parakstītajā dokumentā teikts, ka revidenti konstatējuši vairākus pārkāpumus Ziemeļu rajona izpilddirekcijas darbībā, apsaimniekojot Vecāķu pludmali. No 1997. līdz 2001. gadam iepirkts Vecāķu pludmales inventārs un aprīkojums par 12 476 latiem, turklāt šajā laika posmā pašvaldība ir ieguldījusi bilances uzskaitē neesoša Vecāķu pludmales aprīkojuma remontā 5646 latus. “Neesam guvuši pārliecību par Vecāķu pludmalē pamestā inventāra faktisko atbilstību iegādes dokumentos minētajam laikam un cenai. Daļa tā saucamā pludmales inventāra ir kvalificējama kā metāllūžņi,” teikts pārskatā. Ziemeļu rajona izpilddirektors R. Podskočijs ir iesniedzis Ziemeļu rajona tiesā sūdzību par Rīgas domes Revīzijas komisijas priekšsēdētājas O. Veidiņas saukšanu pie kriminālatbildības. Pēc R. Podskočija domām, komisijas priekšsēdētāja “sistemātiski pārkāpj savas dienesta pilnvaras, kuras regulē likums”, turklāt “viņas darbības robežojas ar krimināli sodāmām darbībām”. Pēc R. Podskočija domām, pašlaik domē notiek “kreiso spēku koalīcijas prettiesiska izrēķināšanās ar amatpersonām, kuru politiskā piederība neapmierina pašreiz pie varas esošos”. Kā zināms, R. Podskočijs ir tēvzemietis. Ziemeļu rajona izpilddirektors uzskata, ka Vecāķu pludmales uzturēšanas jautājumos pašlaik notiek apzināti melīgas informācijas sniegšana ar mērķi atbrīvot viņu no amata. Taču arī revidentu piedurknē ir trumpis par R. Podskočija attiecībām ar jau minēto Ziemeļceļu. Proti, līdz 2001. gada sākumam šīs firmas vadībā esot bijis Ēvalds Skabs, kas ir R. Podskočija sievasmātes civilvīrs, ar ko, pēc revidentu domām, arī saistītas Ziemeļu rajona izpilddirekcijas siltās attiecības ar Ziemeļceļu. Par šo faktu lūgta painteresēties arī prokuratūra. Savukārt galvaspilsētas izpilddirektoram lūgts uzdot domes Audita un revīzijas pārvaldei veikt pārbaudi par Ziemeļu rajona izpilddirekcijas veiktajām darbībām saistībā ar Vecāķu peldvietas iekārtošanu, uzturēšanu un inventāra iegādi. Kāpēc kino redzam to, ko redzam Diena 03/30/01 Gan latviešu kinoražošana, gan filmu izrādīšana 90.gadu sākumā pielāgojās jauniem apstākļiem — centralizētas padomju kinonomas vietā bija tukšs placdarms, kuru 1993.gadā ieņēma pirmie amerikāņu filmu izrādītāji Baltic Cinema. Joprojām Baltic Cinema — somu firmas Finnkino meitasuzņēmums, kas pārstāv ietekmīgo somu mediju koncernu Saanomat, dominē ASV kinofilmu piegādē Latvijas tirgum, darbojoties gan kā šo filmu izplatītājs (to izrādīšanas tiesību īpašnieks), gan izrādītājs (vairāku kinoteātru apsaimniekotājs). Salīdzinot ar 90.gadu sākumu, amerikāņu kino plūsma Latvijā ir palielinājusies no 14 filmām līdz aptuveni 60 filmām gadā, manāmi sarukusi distance starp filmu pirmizrādēm ASV un Latvijā, kaut bieži vien filmu pirmizrāžu datumus Latvijā diktē konkrētā situācijā tirgū (konkurentu plāni), katastrofāli mazais kinozāļu skaits un arī pašu amerikāņu kompāniju diktētie noteikumi. Šo situāciju nosaka gan mazais Latvijas tirgus un, teiksim tā, visai paprastā vidusmēra skatītāja gaume, gan jau minētais kinoizrādīšanas vietu trūkums, kā arī finansiāli atšķirīgie nosacījumi, ar kādiem pasaulē strādā Eiropas filmu izplatītāji un Amerikāņu megakompānijas. Eiropas filmas izrādīšana tā izplatītājam nozīmē finansiālu risku un savu līdzekļu investīciju — Eiropas filmu producenti vēlas saņemt priekšapmaksu, pašam jāsedz filmas reklāmas, tulkošanas izdevumi. Savukārt lielās amerikāņu kompānijas saviem pārstāvjiem piedāvā daudz izdevīgākus finansiālos nosacījums un sedz arī filmu reklāmas izmaksas. Var runāt par apzinātu ASV lielo studiju kultūrpolitiku, radot īpaši labvēlīgus savu filmu izplatīšanas nosacījumus. Amerikāņu neatkarīgā kino, arī Eiropas kinofilmas, mākslu mīlošās auditorijas relatīvā niecīguma dēļ izrādīt Latvijā ir liels finansiāls risks. Piemēram, Igaunijā nekomerciālā Eiropas kino izplatītāji var saņemt valsts dotācijas. Latvijā par to nekas nav dzirdēts, ja par tādu neuzskata reti notiekošo festivālu Arsenāls, kurā savdabīgu, nekomerciālu filmu izrādīšana tiek dotēta īslaicīgai izrādīšanai festivāla režīmā. Eiropas kinomīļi var cerēt tikai uz ārzemju vēstniecību piegādātajām retrospekcijām, jo, kamēr neamerikāņu filmu izrādīšana būs saistīta ar finansiālu risku, tās Latvijā turpinās parādīties kā izņēmums. Trūkst skatītāju — trūkst kino Diena 03/30/02 Kinoteātru apmeklētāju skaits Latvijā ir ievērojami mazāks nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Iespējams, vaina meklējama apstāklī, ka kinoteātru gan Rīgā, gan citur Latvijā ir maz un arī ieguldījumi to pārveidē par moderniem filmu mākslas baudīšanas centriem bijuši visai niecīgi Statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotājs uz kino pērn gājis vidēji tikai 0,5 reizes jeb gandrīz astoņas reizes retāk nekā amerikānis. Sešarpus reižu biežāk nekā mēs to dara īri, četrarpus reižu — franči, trīsarpus reižu — čehi un divreiz biežāk — somi. Speciālisti skaidro, ka apmeklētāju skaitu ietekmē dažādi aspekti, piemēram, repertuārs, biļetes cena, produkcijas reklāma un mārketings, taču acīm redzams iemesls ir mazais kinozāļu skaits un to zemā kvalitāte ne tikai lauku rajonos, bet arī nepilna miljona iedzīvotāju pilsētā Rīgā. Pagaidām bez rezultāta palikusi arī ik pa laikam dažādu uzņēmēju paustā vēlme būvēt Rīgā daudzzāļu kinoteātri jeb multipleksu, kas, kā liecina Tallinas pieredze, kinomīļus varētu krietni sapurināt, piedāvājot viņiem gan daudzveidīgāku ēdienkarti, gan labāku servisu. Ja viss notiks, kā iecerēts, daudzzāļu kinoteātris Rīgā tomēr būs — līdz nākamās vasaras beigām četrpadsmit kinozāles ar Baltic Cinema saimnieka lomā plānots izbūvēt vienotā kompleksā ar Stockman veikalu 13.janvāra ielā iepretim dzelzceļa stacijai. 1990.gadā Latvijā bija 90 kinoteātru, 2000.gadā — vairs 30, turklāt astoņi no tiem Rīgā, liecina Latvijas statistikas gadagrāmatas dati. Rajonos kino pamazām ķepurojas Diena 03/30/02 Daudz grūtāk nekā Rīgai, kur potenciālo skatītāju skaits mērāms simtos tūkstošu, pēc neatkarības atgūšanas klājies kinoteātriem rajonu centros un mazajās pilsētās. 90.gadu pirmajā pusē liela daļa savulaik speciāli celto ēku tika piemērotas naktsklubu vajadzībām, dažādu pasākumu rīkošanai vai vienkārši stāvēja tukšas, taču pēdējos gados ar pašvaldību vai citu biznesa nozaru atbalstu filmas atkal atgriežas uz ekrāniem. Filmu rādīšana bija paputējusi gandrīz visās Latgales pilsētās, un tikai Preiļos pie dzīvības turējās kinoteātris Ezerzeme, kuru savā īpašumā bija pārņēmis individuālais uzņēmums. Ar vietējo pašvaldību atbalstu pagājušajā gadā atjaunoti kinoteātri Ludzā un Daugavpilī. Kinoteātris Latgale Ludzā stāvēja tukšs sešus gadus, bet tagad, kā Dienai pastāstīja tā direktore Valentīna Komule, kinoseansi te notiek trīsreiz nedēļā. Uz kino nākot arī Rīgā studējošie, jo šeit slavenas filmas var noskatīties par divreiz zemāku cenu: Ls 0,50— 0,70. Februārī maksas seansus apmeklēja vairāk nekā 600 skatītāju. Daugavpils lielākais kinoteātris Austra pēc kases gabala Titāniks demonstrēšanas nogrima uz vairāk nekā četriem gadiem. Pilsētas dome to atdeva Kultūras un sporta pils bilancē, un tā atjaunošanā ieguldīja vairāk nekā 130 000 latu. Kaut arī remontdarbi vēl turpinās, kinoteātris, nu jau ar nosaukumu Renesanse, pagājušā gada 1.septembrī atsāka darbu. Kultūras un sporta pils direktors Jevgeņijs Ivanovs teica, ka apmeklētāju skaits dienā pagaidām nepārsniedz 80, taču kinoteātris Daugavpilī pierādījis savu nepieciešamību. Filmas tiek demonstrētas ar subtitriem krievu un latviešu valodā, bet bērnu seansos nereti tiekot izmantoti tulka pakalpojumi. Trīs gadus filmas atkal tiek rādītas arī Tukumā, kinoteātrī Grands. Tā pārvaldnieks Andis Ožets Dienai atzina, ka kino rādīšana sevi neatpelna. To balsta klubs, kas paceļamās kinoteātra grīdas dēļ darbojas tajā pašā ēkā. “Ir reizes, kad atnāk simt, ir reizes, kad tikai 20 skatītāju,” stāsta A.Ožets. Arī viņš bieži vien nespējot prognozēt: nāks uz izraudzīto filmu vai ne. Pieprasītākās esot izklaidējošās filmas. Sulu laiks klāt! NRA 04/02/02 Kad zeme sasilst līdz plus četriem grādiem, koku saknes atmostas, un intensīvi sāk cirkulēt sula. Tad ir skaidrs - bērzu sulu kārotājiem laiks meklēt piemērotus traukus un doties īstā koka meklējumos. Pieredzējuši sulu tecinātāji iesaka sulu tecināšanai izraudzīties bērzu, kas aug tīrā vidē. Caurumu bērzā vislabāk urbt jaunā mēnesī, tad sula esot saldāka un labāk tekot. Ieteicams izvēlēties āra jeb nokarenos bērzus. Nevajagot brīnīties par to, ka no viena un tā paša koka tecinātas sulas dažādos gados atšķirsies - sulu garša katru gadu var būt citāda. Tas atkarīgs no laika apstākļiem un ūdens daudzuma gruntī. Pareizi sulas ieurbt nemaz nav tik vienkārši - caurums 1,5 - 2 centimetru diametrā bērzā jāurbj aptuveni 30 centimetru augstumā no zemes. Nedrīkst urbt dziļāk par 5 centimetriem. Savukārt, lai sulu dabūtu traukā, izurbtajā caurumā jāieliek mēlīte jeb renīte, pa kuru sula satecēs traukā. No viena koka ieteicams tecināt ne vairāk kā 5-6 spaiņus sulas. Ja pavasaris iestājas strauji, sulu tecināšanas laiks ir ļoti īss - ne vairāk kā pāris nedēļu. Savukārt, ja pavasaris ieilgst, sulas var tecināt ilgāk. Tiklīdz sāk plaukt lapas, sulu tecināšana jāpārtrauc. Tie, kuri sulas tecina ne pirmo gadu, īsto brīdi pārtraukt sulu tecināšanu garām nepalaidīs - sulas kļūst duļķainas. Tādas arī nav vērts nest mājup - duļķainās sulas ātri saglumē, un tās jāizlej. Nedrīkst aizmirst pēc vēlamā sulas daudzuma satecināšanas izurbto caurumu kokā aiztaisīt - pretējā gadījumā koks noasiņos... Šim nolūkam jāsameklē sausa koka tapa (vislabāk - no malkas pagales iztēsts puļķis) un ar to cieši jānoslēdz caurums. Noteikti jāņem sauss koks, jo tas mitrumā piebriedīs un neļaus kokam sulot. Tautas dziednieki apgalvo, ka cilvēkam ik pavasari jāizdzer vesels spainis bērzu sulas. Tādējādi organisms tiekot attīrīts no gada laikā uzkrātajiem sārņiem un lieliski uzlabojoties pašsajūta. Ar bērzu sulām esot veselīgi arī mazgāt matus - tie kļūstot mīksti, tāpat pazūdot blaugznas. Saulīte, zilas debesis, putniņu čivināšana... Pumpuri jau sāk sparīgi vērties vaļā, arī zālīte spraucas no zemes laukā. Krāšņi zied visas pavasara puķītes... Tā bija visu nedēļu, bet šo- dien, nezin no kurienes uzradies, jau no paša rī- ta, snieg sniegs! Kaut kas neticams, bet tā tiešām ir. Lai arī tas ir slapjš, bet tomēr – sniegs ir sniegs... Vakarpusē laiks noskaidrojās, pat saulīte uzspīdē- ja, tāpēc šo sniegoto dienu varam uzskatīt par tādu kā negadījumu. Taču termometra sta- biņš gan ir noslīdējis uz leju – šodien ir tikai +2oC un naktī tiek so- līts pat līdz –10oC! Anda