K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 241: 2002. g. 5. - 11. aprīlis Solis līdz izmaiņām Satversmē Diena 04/11/02 Valdības partiju ierosinātie grozījumi Satversmē, kas paredz nostiprināt garantijas valsts valodas statusam, trešdien ar 77 deputātu balsīm pieņemti 2.lasījumā. Deputātiem atlikusi to izskatīšana galīgajā lasījumā, kas varētu notikt vēl aprīlī. Grozījumu pieņemšana ir priekšnoteikums, lai koalīcija sāktu darbu pie vēlēšanu likumu grozījumiem, paredzot valodas prasmes ierobežojumu svītrošanu, kas saskaņā ar starptautisko institūciju ieteikumu nepieciešams Latvijas iestājai NATO un Eiropas Savienībā. Premjera Andra Bērziņa teiktais Dienai liecina, ka drīzumā koalīcija sāks diskusiju par grozījumiem vēlēšanu likumos, kurus varētu pieņemt kā steidzamus divos lasījumos. Diskusijas sākšanai piekrīt arī Tautas partijas priekšsēdis Andris Šķēle, taču TB/LNNK priekšsēdis Māris Grīnblats Dienai sacīja, ka partija nevarēs balsot par ierobežojumu atcelšanu. To svītrošana var notikt arī bez TB/ LNNK balsīm, ja izmaiņas atbalsta abas sociāldemokrātu frakcijas. Abas sociāldemokrātu frakcijas kopā ar valdības partijām balsoja arī par grozījumiem Satversmē. Sociāldemokrātu savienība gan vēlējās paplašināt to iestāžu loku, kur latviešu valoda tiek Satversmē noteikta kā valsts valoda. Saeima izšķīrusies to paredzēt tikai tautas vēlētās institūcijās. 21.pantā noteikts, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, 101.pantā - ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. Šajā pantā arī teikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts darbībā un pilsoņu vēlētās pašvaldībās, kā arī pildīt valsts dienestu. Pamatlikuma 104.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi latviešu valodā pēc būtības. Lielākās debates bija par 18.pantu, kas arī ir precizēts. Tagad noteikts, ka Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlētā persona, ja tā Saeimas sēdē devusi un ar savu parakstu apstiprinājusi svinīgo solījumu. Tajā deputāts sola būt uzticīgs Latvijas Republikai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, kā arī apņemas ievērot Satversmi un likumus. Saeima ir atteikusies no ieceres pamatlikumā ierakstīt, ka deputāts zaudē pilnvaras, ja solījumu devis "nepienācīgā veidā". Priekšlikumus bija iesnieguši arī frakcijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā deputāti, kas, projektu izskatot 1.lasījumā, debatēs nepiedalījās, taču tagad PCTVL deputāti tajās uzstājās. Juris Sokolovskis teica, ka koalīcija grozījumus sagatavojusi īslaicīgu politisku mērķu dēļ un sabiedrības integrāciju tie neveicināšot. Negaidīti saļodzās premjera Bērziņa krēsls NRA 04/09/02 Pēdējās dienās valdošajā koalīcijā nopietni saasinājušās pretrunas. Koalīcijas partneri nekādi nespēj vienoties trijos jautājumos - par Latvijas kuģniecības (LK) privatizāciju, Lattelekom tiesvedības procesu un Privatizācijas aģentūras (PA) vadītāja amatu. Partijas līderu izteicieni liecina - pretrunas ir tik nopietnas, ka var novest pie valdības krišanas. Avoti Saeimā, kuri vēlējās palikt neminēti, apgalvo, ka pretrunu neatrisināšanas gadījumā Tautas partija (TP) un TB/LNNK ir pat gatavas veidot mazākumvaldību. Notikumi strauji sāka attīstīties pagājušās piektdienas pēcpusdienā, kad premjers Andris Bērziņš pēkšņi paziņoja, ka ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim "jāuzņemas atbildība, ja LK privatizācija būs neveiksmīga". LK privatizācija var ciest neveiksmi tāpēc, ka valsts budžetā tika pārskaitīti 15%, nevis puse LK peļņas (respektīvi, tika izņemts mazāks daudzums skaidrās naudas, kas novērsa iemeslus LK akciju cenai kristies). Uz A. Kalvīša atbildi nebija ilgi jāgaida: "Premjera rīcība un izteikumi saistībā ar LK peļņas novirzīšanu budžetā apdraud veiksmīgu uzņēmuma privatizāciju." TP pārstāvim A. Kalvītim piebiedrojās arī TB/LNNK, paziņojot, ka jāpārskata valdības pozīcija sarunās ar Tilts Communications, un pieprasot izvērtēt "Juridisko konsultantu izmaksas atbilstoši sasniegtajam rezultātam un pasaules praksei". Prasība izvērtēt juridisko konsultantu izmaksas nepārprotami sit pa Latvijas ceļu (LC). Proti, savulaik līgumus ar advokātu biroju Clifford Chance slēdza LC biedrs Jānis Naglis - advokātiem maksātās milzīgās summas (ap 800 000 dolāru mēnesī) un pārkāpumi šo līgumu slēgšanā kļuva par iemeslu J. Nagļa padzīšanai no amata. Tobrīd no līdzatbildības par šiem J. Nagļa slēgtajiem līgumiem izdevās izvairīties premjeram un LC priekšsēdētājam A. Bērziņam, kurš vada valdības darba grupu tiesvedībai ar Tilts Communications. Faktiski A. Bērziņš ir augstākā valsts amatpersona, kurai jāatbild par iznākumu Lattelekom tiesvedībā. TP priekšsēdētājs Andris Šķēle, vaicāts, kādas būs konsekvences, ja premjers turpinās torpedēt LK privatizāciju un ignorēs koalīcijas partneru domas mierizlīguma jautājumā, atbildēja: "Mēs būtu dziļi nelaimīgi, ja premjeram kāds būtu sagrozījis galvu un līdzšinējās līdzsvarotās darbības vietā viņš pēdējo pusgadu pabeigtu ar straujiem uzbrukumiem vienam vai otram ministram. Tautas partija ar savām 24 balsīm vienmēr ir spējusi nodrošināt valdības stabilitāti, un uzticības kredīts premjeram visu laiku ir pastāvējis. Šādā gadījumā uzticības kredīts var tikt jūtami mazināts. Domāju, premjers ļoti labi apzinās, ka bez šīm 24 balsīm viņš vienkārši vairs nav premjers." M. Grīnblats norādīja, ka atbildīgs par galīgā lēmuma pieņemšanu mierizlīguma jautājumā būs premjers: "Savu pozīciju esam iezīmējuši. Mēs nevaram pieļaut, ka vēlēšanu gadā Latvijā tiek pieņemti valstij zaudējumus nesoši lēmumi, atdodot diviem lieliem ārvalstu uzņēmumiem LMT kontrolpaketi par nosacīti mazu naudu." Inflācija martā 0,4% Dienas bizness 04/10/02 Vidējais patēriņa cenu līmenis martā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 0,4%, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem - par 0,1%. Savukārt pagājušā gada martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas palielinājās vidēji par 0,5%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, patēriņa cenas pieauga par 3,2% - precēm - par 3,6%, pakalpojumiem - par 2,1%. Martā lielākais cenu pieaugums (3,5%) bija novērojams transporta grupā, ko izraisīja lietotu automašīnu cenu kāpums par 17,4%. Līdzīgas cenu svārstības var novērot katru gadu, mainoties sezonām. Kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēja arī cenu kāpums jaunās sezonas apģērbam un apaviem (2,0%), dārzeņiem (6,1%), personīgās aprūpes un kosmētikas precēm (2,2%), degvielai (0,6%). Martā lētāki kļuva vairāki uztura produkti: gaļa, olas, siers, margarīns, augļi. Cenu pazeminājums bija vērojams arī mājokļa grupā, kur to izraisīja sašķidrinātās gāzes balona un tā piegādes cenu kritums - vidēji par 4,7%, savukārt veselības aizsardzība - medikamentu cenu samazinājums - par 1,0%. Sadarbības partneri - iedzīvotāji NRA 04/09/02 Kamēr vairums pašvaldību iedzīvotāju vēlmēs ieklausās pirmsvēlēšanu laikā, Lielvārdes un Talsu pašvaldības sadarbībā ar Nevalstisko organizāciju centru pie iedzīvotājiem beidzot vēršas kā pie līdzvērtīgiem partneriem. Jūrmalas domē pat nodibināta iedzīvotāju konsultatīvā padome. Sabiedriskās domes pētījumu centri - SKDS un Latvijas fakti - šogad nav veikuši pētījumus, kas atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret pašvaldībām un ļautu izvērtēt pašvaldību darbu. Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa sekretariāts šādu pētījumu bija pasūtījis tikai pērnā gada jūnijā. Iespējams, pētījumus neveic, lai neatklātos kritiskā iedzīvotāju attieksme pret pašvaldībām. Jaunākajā no šajā jomā veiktajiem pētījumiem, ar ko pagājušajā nedēļā iepazīstināja Jūrmalas dome, atklājies, ka 67,3% Jūrmalas iedzīvotāju uzskata, ka ir slikti informēti par pašvaldības darbību. Arī pērn veiktajā pētījumā iedzīvotāji vairāk negatīvi nekā pozitīvi novērtējuši pašvaldību darbu iedzīvotāju informēšanā, sociālajā aprūpē, uzņēmējdarbības atbalstīšanā. Lai strādātu ciešākā saistībā ar iedzīvotājiem un lai tie būtu informēti un ietekmētu domē notiekošo, Lielvārdē pagājušās nedēļas nogalē tika organizēts forums Tu runāsi - tevi sadzirdēs!. Balstoties uz pašvaldības veiktajām Lielvārdes iedzīvotāju aptaujām, noskaidrojies, ka vairākums aptaujāto ir gatavi piedalīties pilsētai lietderīgā darbā. Ņemot vērā aptaujā izskanējušās iedzīvotāju prioritātes, sestdienu bija izbrīvējuši un darba grupās strādāja ap 100 lielvārdiešu. Iedzīvotāju foruma darba grupas Lielvārdes pamatskolā tika veidotas ar mērķi izkristalizēt galvenās problēmas un, piedāvājot risinājumu, panākt tā realizēšanu. Forums notiek pilotprojektā Iedzīvotāju līdzdalība un kopienas filantropija, ko atbalsta Baltijas un Amerikas partnerattiecību programma. Talsos, kas ir otra pilotprojekta vieta, iedzīvotāju forums notiks 27. aprīlī. Izveidota Valstiskās un privātās partnerības asociācija Dienas bizness 04/08/02 Ar mērķi nostiprināt valsts, pašvaldību un privātā sektora sadarbību, iesaistot uzņēmējus un ārvalstu partnerus, pagājušās nedēļas nogalē tika nodibināta Valstiskās un privātās partnerības asociācija, kura darbosies pēc pasaulē izplatītā Public Private Partnership principa. Šo organizāciju vadīs īpašo uzdevumu ministrs Jānis Krūmiņš, bet asociācijas valdē iekļauti tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki, kā Sols Bukingolts (uzņēmējs, arī prezidentes padomnieks), prezidentes dzīvesbiedrs Imants Freibergs, uzņēmēji - Andris Kreislers (būvfirmas "Velve" īpašnieks, iesaistījies Repšes partijas veidošanā), Ivars Kalvišķis (bijušais "Laimas" ģenerāldirektors, šobrīd iesaistīts hokeja halles projektos), Rīgas domniece Aija Poča un citas prominences. Jaundibinātās asociācijas dibinātāji uzsver, ka šobrīd sabiedrībā ir izvērsušās plašas diskusijas par sabiedriski nepieciešamu objektu būvniecību un apsaimniekošanu, kuru īstenošana apgrūtināta sakarā ar valsts un pašvaldību ierobežotajām iespējām. Asociācija, sadarbojoties valsts un pašvaldību un privātā sektora mērogā, gatavojas piedāvāt risinājumus šādu, samilzušu projektu īstenošanai. Par Eiropu informēšot nākamgad NRA 04/06/02 Valdības solījuma izpilde "veicināt dažādu valsts iedzīvotāju grupu informētību un izpratni par valsts dalības nozīmi Eiropas Savienībā (ES)" atlikta uz pēdējo brīdi pirms referenduma un jau uz nākamās valdības rēķina. Šis solījums valdības deklarācijā, kurā integrācija ES atzīta par prioritāti, gan kontrastē ar atbildības neuzņemšanos par sabiedrības informēšanu un pēdējiem datiem par iedzīvotāju skeptisko attieksmi pret ES. Speciāla valsts finansējuma sabiedrības informēšanai par ES nav, tas piešķirts tikai Eiropas Integrācijas biroja (EIB) uzturēšanai, un valsts paļāvusies vienīgi uz EIB spēju piesaistīt ārvalstu donoru naudu atsevišķiem projektiem. Visa eirointegrācijas vadība praktiski nodota Latvijas ceļa rokās: Eiropas Integrācijas padomi vada premjers Andris Bērziņš, Ārlietu ministriju - Indulis Bērziņš, Saeimas Eiropas lietu komisiju - Edvīns Inkēns. Gan EIB vadītājs, gan augstākās par ES lietām atbildīgās amatpersonas minētos datus neuzskata par pietiekami satraucošiem, lai uz tiem reaģētu ar darbību. "Neuzskatu, ka pašlaik sabiedrības informēšana par ES ir labākais naudas izmantošanas veids. Arī EIB izstrādātā sabiedrības informēšanas programma attiecas tikai uz nākamo gadu, uz laiku pirms referenduma rīkošanas. Pašlaik informēšanas projektiem tiek piesaistīti PHARE līdzekļi, bet no ietaupījumiem otro gadu tiek apmaksātas radiopārraides. Vienīgi ārlietu ministrs skepses iemeslus gatavs meklēt arī nepietiekamā informētībā. Arī ĀM nav speciāla sabiedrības informēšanas plāna un budžeta, tādējādi birokrātiskās informācijas ievietošana mājaslapā, ministra viesošanās reģionos un ES jautājumu pārrunāšana ar studentiem, skolēniem un pašvaldību pārstāvjiem, kā arī semināru rīkošana iegūst gadījuma raksturu vai aptver ierobežotu personu loku. Ar E. Inkēnu sazināties neizdevās, bet Eiropas lietu komisijas sēdē, apspriežot EK sabiedrības informēšanas programmu 2002. gadam, viņš izteicis nožēlu par to, ka ar Latvijas sabiedrības informēšanu nodarbojas EK, nevis pati Latvija. 550 tūkstošus eiro vērtā programma paredz informēšanā iesaistīt arī nevalstiskas organizācijas un eiroskeptiķus, bet lielāko daļu finansējuma tērēt ES informācijas centra un 34 informācijas punktu uzturēšanai Latvijas reģionos. Komisijas loceklis Egils Baldzēns, jautāts, kas komisijā darīts pēc šo datu publiskošanas, bilda: "Nav darīts praktiski nekas, bet opozīcija ir sasaukusi ārkārtas plenārsēdi par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā." Viņaprāt, vadība informēšanas funkciju nepilda, jo aprobežojas ar pārāk šaura sabiedrības loka izglītošanu: bibliotēku darbinieki, interneta lietotāji, pašvaldību valsts institūciju darbinieki, skolēni. Uzticēšanos nerosina arī valdības optimistiskās prognozes par ieguvumiem, pirms un pēc iestāšanās ES, kas nereti kontrastē ar neatkarīgu ekspertu viedokļiem. Tā, piemēram, ekonomiste Raita Karnīte aprēķinājusi, ka "kopš 1994. gada, kad sākās negatīva ārējās tirdzniecības bilance ar ES, esam zaudējuši gandrīz divus miljardus latu, ko esam samaksājuši Eiropā strādājošajiem". No 1999. gada mēs ik gadu zaudējam apmēram 200 miljonus latu, bet par lielu dāsnumu tiekot uzskatīti ar novēlošanos SAPARD iedotie 13 miljoni. Taču arī R. Karnīte nenoliedz nepieciešamību integrēties Eiropā. Par un pret Eiropu LETA 04/09/02 Pēdējo mēnešu laikā masu medijos ievērojami pieaudzis viedokļu skaits par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tie ir dažādi: tehniski, emocionāli, racionāli, garlaicīgi un epitetiem bagāti, parādot sabiedrībā valdošos uzskatus visā to pilnībā. Lai dotu iespēju iepazīties ar viedokļu daudzveidību pēc iespējas plašākam cilvēku lokam un veicinātu diskusijas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, sākot ar šo nedēļu ES Informācijas centrs turpmāk regulāri apkopos citātus no Latvijas masu medijiem, kuros pausti viedokļi par un pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Piecus trāpīgākos citātus par un piecus pret visi interesenti varēs regulāri saņemt pa e-pastu. Citāti būs pieejami arī ES Informācijas centra mājas lapā http://www.eiropainfo.lv. Lai saņemtu citātus ir jānosūta pieteikums uz e-pasta adresi: infocentrs@eiropainfo.lv, subjektā norādot "Citāti PAR un PRET". Piemēram: PAR - Es domāju, ka Eiropa mums neļaus galīgi nogrimt. Andris Jakubāns "Latvijas Vēstnesis" 15.03.2002. - Latvijai iestājoties ES, zvejnieki par zvejas kuģu norakstīšanu varēs saņemt kompensācijas. Normunds Bērziņš LETA 08.03.2002. - ES gan ar naudu, gan ar padomu ir tāds kā lifts, lai valsts ātrāk kļūtu turīga, līdz ar to arī celsies pensionāru dzīves līmenis. Edvīns Inkens "Zemgales Ziņas" 27.03.2002. PRET - Vairākas programmas, ko piedāvā ES, drīzāk ir domātas nestrādāšanas veicināšanai, nevis aktīvākai darbības izvēršanai laukos. Ilze Steinfelde NRA 27.03.2002. - Par visiem Eiropas jogurtiņiem ir jāmaksā - patlaban mēs maksājam ar kokmateriāliem, vēlāk maksāsim ar Latvijas zemi. Redakcijas komentārs NRA 04.04.2002. - Jaunu uzņēmumu dibināšanas procedūras vienā otrā ES valstī drīzāk atgādina iestāšanos viduslaiku amatnieku gildē. Uldis Osis "Diena" 03.04.2002. - Eiropas Savienība ieliks mūs "rāmjos". Zenta Briede "Lauku Avīze" 16.03.2002. Politiskajiem notikumiem seko līdz 60% iedzīvotāju LETA 04/10/02 Politiskajiem notikumiem valstī regulāri seko līdzi gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS martā veiktās aptaujas dati. Saskaņā ar aptaujas datiem 17,3% respondentu pilnībā piekrīt apgalvojumam - "Regulāri sekoju līdzi politiskajiem notikumiem valstī", 41,8% respondentu drīzāk piekrīt iepriekš minētajam apgalvojumam, 29,3% respondentu drīzāk nepiekrīt apgalvojumam, bet 8,1% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka regulāri neseko līdzi politiskajiem notikumiem valstī. Savukārt 3,5% aptaujas dalībnieku atturējušies paust konkrētu viedokli. Biežāk politiskajiem notikumiem valstī seko līdzi rīdzinieki - 68,0%, kamēr 44% Vidzemē, 42,7% Zemgalē un 47,4% aptaujas dalībnieku laukos biežāk nekā caurmērā snieguši noraidošu atbildi - nepiekrīt izteiktajam apgalvojumam. Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. PB lems par darbības stratēģiju Latvijā Diena 04/10/02 Pasaules Bankas (PB) vadība 25.aprīlī plānojusi lemt par bankas darbības stratēģiju Latvijā turpmākajiem četriem gadiem. Kā otrdien, viesojoties Latvijā, žurnālistiem atzina PB Polijas un Baltijas valstu reģionālais direktors Maikls Kārters, starp bankas galvenajiem uzdevumiem ir nodarbinātības veicināšana valstī, kā arī jauno tehnoloģiju attīstība un ieviešana. Pēc bankas amatpersonas teiktā, jau drīzumā PB varētu lemt par aizdevumiem diviem projektiem. Aprīļa beigās vai maija sākumā iecerēts apstiprināt jauno mājokļu kreditēšanas projektu, kas paredz divu miljonu USD aizdevumu. Savukārt, runājot par PB kreditēto veselības aprūpes sistēmas reformas projektu, M.Kārters norādīja, ka, pirms sākt tā otro posmu, būtu detalizēti jāiepazīstas ar pirmā realizāciju, lai izvērtētu līdzekļu izlietošanas lietderību. Plānots, ka nākamnedēļ Latvijā ieradīsies PB misija, kas izvērtēs šā projekta īstenošanu. Nākotnē tiks turpināts arī izglītības sistēmas attīstības jeb skolu siltināšanas projekts, kas bijis efektīvs. Kā apliecināja PB pārstāvis, Latvijai šā projekta turpināšanai PB plāno izsniegt vismaz vēl vienu aizdevumu. M.Kārters arī atkārtoti apliecināja, ka, pirms izlemt par strukturālo pārkārtojumu aizdevuma kārtējās daļas piešķiršanu Latvijai, PB vadība vēlas iepazīties ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas secinājumiem par Latvijas attīstību. Vizītes laikā PB pārstāvis otrdien tikās ar labklājības ministru Andreju Požarnovu un finansu ministru Gundaru Bērziņu, kā arī ar īpašo uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu organizācijām Robertu Zīli. M.Kārters atzina, ka PB ir apmierināta ar Latvijas ekonomikas līdzšinējo izaugsmi, kā arī optimistiski raugās uz tās nākotnes perspektīvām. Latvija kritizē Krieviju Latvijas vēstnesis 04/10/02 Š.g. 8.aprīlī Latvijas delegācija Ženevā uzstājās ar uzrunu ANO Cilvēktiesību komisijas (CTK) 58.sesijā, kuras laikā kritizēja Krieviju par izvairīšanos no sadarbības ar CTK speciālajiem mehānismiem un 2001.gada 20.aprīlī pieņemtās rezolūcijas par Čečeniju ignorēšanu. Latvijas vēstnieks ANO (Ženevā) Jānis Kārkliņš pauda atkārtotas bažas attiecībā uz militārajām aktivitātēm, civiliedzīvotāju zaudējumiem un cilvēktiesību neievērošanu Čečenijā. Latvijas pārstāvis atzīmēja, ka turpinoties pārmērīga dažāda rakstura militāra spēka pielietošanai no Krievijas puses, rodas jautājums par Krievijas pausto vēlmi rast situācijas mierīgu risinājumu. Vēstnieks arī norādīja, ka Latvija atzīst Krievijas teritoriālo integritāti un nepieciešamību cīnīties ar starptautisko terorismu, tomēr izvēlētais veids situācijas risināšanai iedragā Krievijas apņemšanos pildīt starptautiskās saistības, kuras tā ir uzņēmusies. Latviju uztrauc fakts, ka Krievija sistemātiski ignorē CTK rezolūcijas par Čečeniju, īpaši attiecībā uz valsts saistībām sadarboties ar CTK speciālajiem mehānismiem un speciālo ziņotāju mandāta patvaļīgu interpretāciju. J.Kārkliņš atzīmēja, ka Latvijai nav pieņemams, ka Krievija būdama CTK dalībvalsts un pretendējot uz cilvēktiesību aizstāvēšanu citās valstīs, pati tās neievēro, kas liecina par dubulto standartu pielietošanu. Latvijas vēstnieks aicināja Krieviju respektēt starptautiskās sabiedrības rekomendācijas un izpildīt tās saistības, ko tā uzņēmusies cilvēktiesību jomā, kā arī pilnībā izpildīt rezolūcijas par Čečeniju prasības. Daļēji apmierina sūdzību pret Latvijas valsti BNS 04/09/02 Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), izskatot Daugavpils iedzīvotājas Ingrīdas Podkolzinas prasību pret Latvijas valsti par vēlēšanu tiesību ierobežošanu, atzina, ka, svītrojot Podkolzinu no kandidātu saraksta, pārkāptas viņas tiesības uz brīvām vēlēšanām. Tiesa nolēma, ka Latvijai Podkolzinai ir jāmaksā kopumā 9000 eiro - 7500 par morālo kaitējumu, savukārt 1500 tiesas izdevumu segšanai. Podkolzinas prasību tiesa apmierināja daļēji. Viņa no Latvijas vēlējās piedzīt 50 000 latu. Tomēr tiesa atzina, ka likumdošanas ierobežojumu, kas Saeimas vēlēšanās neļauj piedalīties cilvēkiem bez attiecīga līmeņa valsts valodas zināšanām, mērķis ir nodrošināt Latvijas institucionālās sistēmas funkcionēšanu. Tiesa uzskata, ka tā nevar noteikt nacionālā parlamenta darba valodu, jo tās izvēli noteica vēsturiski un politiski apsvērumi un to var noteikt tikai valsts. Tiesa atzina, ka šādu prasību mērķis bija likumīgs. Sūdzībā Podkolzina norādīja, ka viņa kandidējusi Saeimas vēlēšanās 1998.gada 3.oktobrī Latgales vēlēšanu apgabalā Tautas saskaņas partijas (TSP) sarakstā. Sarakstu reģistrējusi Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pēc tam, kad TSP bija iesniegusi visus dokumentus, kas bija nepieciešami, lai iegūtu tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās, ieskaitot Podkolzinas valsts valodas apliecības kopiju. Nedēļu pēc saraksta reģistrēšanas valsts valodas inspektors ieradies kandidātes darba vietā, lai pārbaudītu, cik labi viņa prot latviešu valodu. Eksaminators pie Podkolzinas atgriezies nākamajā dienā kopā ar lieciniekiem un lūdzis uzrakstīt eseju latviešu valodā. Būdama ļoti satraukta par negaidīto eksamināciju un liecinieku klātbūtni, viņa saplēsusi savu darbu. Pēc tam eksaminators uzrakstījis ziņojumu, ka kandidāte nepārvalda valsts valodu nepieciešamajā līmenī, un CVK izsvītrojusi viņas vārdu no partijas kandidātu vēlēšanu saraksta. Kostanda gatavojas pamest Baldzēnu Diena 04/08/02 Bijušais parlamentārietis un viens no Zīgerista partijas agrākajiem līderiem Odisejs Kostanda, kas kopā ar vairāk nekā simts atbalstītāju pirms pāris nedēļām vētraināku vērsa Egīla Baldzēna vadītās Sociāldemokrātu savienības dibināšanas kongresu, noskaņots no tās aiziet, ja tā rīkosies lielākā daļa viņa domubiedru. Kongresā O.Kostanda tika izvirzīts priekšsēža vietnieka amatam, taču netika ievēlēts. Tieši šo faktu E.Baldzēns Dienai vērtēja kā iespējamo iemeslu O.Kostandas un viņa atbalstītāju vēlmei partiju atstāt. Slimnīcu biedrība aicina novērst krīzi veselības aprūpē LETA 04/06/02 Latvijas slimnīcu biedrība nosūtījusi Ministru prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai vēstuli, kurā slimnīcu vadītāji aicina valdību un Saeimu steidzami novērst radušos krīzes situāciju veselības aprūpes nozarē. Sestdien notikušajā slimnīcu biedrības paplašinātajā valdes sēdē tika konstatēts, ka, neskatoties uz veselības aprūpei paredzētā finansējuma pieaugumu valsts budžetā vairāk nekā 20 miljonu latu apmērā, ārstniecības iestādes Rīgas pilsētā nav saņēmušas samaksu par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem martā. Slimnīcu biedrību satrauc finansējuma plūsmas pārrāvums, kurš neļauj ārstniecības iestāžu vadītājiem izmaksāt algas darbiniekiem, kā arī veikt norēķinus ar piegādātājiem. Pēc biedrības aprēķiniem, pašreiz slimnīcu parādi ir pieauguši par vēl 2 miljoniem latu un valstī kopumā jau pārsniedz 30 miljonus, kas nozīmē valsts un pašvaldību slimnīcu bankrotu. Veselības skrējiens rosina vairāk kustēties NRA 04/08/02 Sestdien, Pasaules veselības dienā, pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā notika Veselības skrējiens, kurā piecās klasēs startēja 355 skrējēji, viņu starpā arī 13 invalīdi ratiņkrēslos. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, atklājot skrējienu, aicināja dzīvot veselīgi un vairāk kustēties, kas neprasa nekādus papildu izdevumus. Skrējēju vidū bija gan bērni, gan pieaugušie, viņu vidū varēja manīt arī labklājības ministru Andreju Požarnovu, Medicīnas akadēmijas rektoru Jāni Vētru, bet Rīgas domi pārstāvēja Labklājības departmenta direktors Valdis Nagobads. Sporta klases dalībniekiem bija jāskrien pieci kilometri, tautas klases dalībnieki varēja skriet no viena līdz pieciem kilometriem, studentu, skolēnu klasē bija jāpievārē trīs kilometri, veselības un sociālās aprūpes darbinieki skrēja divus kilometrus, savukārt ratiņkrēslu klasē bija jāveic kilometru garš aplis. Mazkustīguma dēļ pasaulē katru gadu mirst divi miljoni cilvēku, sēdošs dzīvesveids ir viens no 10 galvenajiem invaliditātes un nāves cēloņiem pasaulē. Pēc Latvijas Veselības veicināšanas centra Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma datiem, Latvijā tikai 34,2 procenti aptaujāto veic fiziskus vingrinājumus vismaz 30 minūtes divas trīs reizes nedēļā. Arī 48,1 procentam Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nav pietiekama fiziskā aktivitāte. Ejot kājām uz darbu un no darba, vairāk nekā 30 minūtes dienā pavada tikai 33,6 procenti aptaujāto. Latvijas mediķi ļoti reti iesaka pacientiem palielināt fizisko aktivitāti - tikai 13,5 procentiem respondentu šādu padomu devis mediķis. Atpakaļ grants ceļu laikmetā NRA 04/06/02 Satiksmes ministrija (SM) valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi dokumentu paketi, kas paredz degvielas akcīzes nodokļa pārdali, piešķirot autoceļu fondam 85% līdzšinējo 60% vietā, taču arī tas varētu neglābt no pāriešanas uz grants seguma ceļiem. Lai gan autoceļi ir sliktā stāvoklī, arī šogad galvenokārt tiks veikta bedrīšu aizlāpīšana, nevis autoceļu atjaunošana, ceturtdien atzina satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs. Daļu asfaltbetona seguma autoceļu diemžēl vairs nebūs iespējams glābt pat ar šo lāpīšanas metodi, un vietām asfaltbetona segums tiks nojaukts, to pārvēršot par grants seguma ceļiem. Šajā ziņā īpaši draudīga situācija esot Rīgas rajonā. Sanāksmē, ko SM ceturtdien sasauca ministrs A. Gorbunovs, uzsvērts, ka autoceļu fonda ieņēmumi nav pietiekami. Ceļu uzturētāju pārstāvji no reģioniem pauda gatavību uzsākt neatliekamos pavasara remontdarbus, taču finansiālu iemeslu dēļ iespējams veikt tikai vienu trešdaļu no nepieciešamajiem darbiem. Ja SM izdotos panākt degvielas akcīzes nodokļa pārdali, tad Valsts autoceļu fondā papildus ieplūstu 20 miljoni latu gadā, taču arī ar to situācija nebūtu glābta. Kā pastāstīja Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) Tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins, šī nauda ļautu palielināt gadā atjaunojamo segumu apjomu līdz 300-400 kilometriem, taču, lai apturētu autoceļu saimniecības sabrukumu, gadā vajadzētu atjaunot vismaz 1000 kilometrus. Lūgs nodot Saulesdārzu Rīgas domes īpašumā LETA 04/10/02 Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien nolēma lūgt Ministru kabinetu atcelt lēmumu par Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Jauno dabas draugu centra Saulesdārza privatizāciju un nodot tā teritoriju pilsētas īpašumā. Kā informēja komitejā, izstrādāts juridisks pamatojums šīs teritorijas nodošanai pilsētas īpašumā, kuru domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs nosūtīs valdībai. Komiteja atbalstīja dabas pamatnes teritorijas saglabāšanu Saulesdārzā, jo deputāti uzskata, ka Saulesdārza teritorijai jākalpo jaunatnes interešu izglītības nodrošināšanai un Ķīšezera krastam jābūt sabiedrībai pieejamam. Ja valdība šo teritoriju nodos pilsētai, par tālāko tās apsaimniekošanu lems Rīgas skolu valde un Pilsētas attīstības departaments. Rīgas mērs Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājam Andrim Amerikam iepriekš deva rīkojumu izskatīt šo jautājumu pilsētas attīstības kontekstā. Ameriks saņēmis domes komiteju atzinumu par iespējamo pašvaldības rīcību Saulesdārza jautājuma risināšanā. Lielākā daļa komiteju atbalsta Saulesdārza teritorijas nodošanu pašvaldības rīcībā jaunatnes interešu izglītības attīstīšanai. Domes Vides komiteja neatbalsta zonējuma maiņu Saulesdārza teritorijai no dabas pamatnes teritorijas uz mazstāvu apbūvi. Kā iepriekš sacīja Ameriks, viens no būtiskākajiem argumentiem, kādēļ pilsēta varētu pārņemt Saulesdārzu, ir tās spēja un pieredze apsaimniekot lielus objektus. Viņaprāt, privatizācija nav vienīgais veids, kā sakopt teritorijas. Turklāt, kā sacīja Ameriks, ja Saulesdārzs nonāks pašvaldības īpašumā, tā zonējums netiks mainīts, jo domes privatizācijas noteikumi paredz, ka dabas pamatnes teritorijas netiek privatizētas. Šī ir ļoti pavasarīga nedēļa. Jau sākot ar pirmdienu kļuva arvien siltāks - katru dienu apmēram par 2oC un šodien jau ir +15oC. Nedz lietus, nedz sniegs vairs nav bijis. Piesaulītē zied vizbu- lītes un krokusiņi. Zālīte jau ir krietni pastie- pusies laukā no zemes. Un pirmo zaļumu jau var manīt arī koku un krūmu zaros, kuros sēd putniņi un čivināt čivina. Tāpēc arī kaķiem ir ko darīt - tie tup zem krūma un uzglūn sparīgajiem dziedātājiem, bet kad apnīk, tad tāpat vien gozē- jas saulītē. Anda