K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 244: 2002. g. 26. aprīlis - 2. maijs Satversmes grozījumi pieņemti BNS 05/01/02 Saeima otrdien ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā atbalstīja Satversmes grozījumus, kuru mērķis ir valsts valodas statusa stiprināšana. Par grozījumiem balsoja 72, pret - 15 deputāti, bet viens atturējās. Grozījumi paredz, ka deputātiem pirms savu amata pienākumu pildīšanas jādod svinīgs solījums. Grozījumi arī paredz, ka darba valoda Saeimā un pašvaldībās ir latviešu. Atbalstīta arī iecere Satversmē nostiprināt normu, ka pašvaldību deputātus ievēlē Latvijas pilsoņi un ka ikvienam iedzīvotājam ir tiesības vērsties valsts iestādēs ar jautājumu un saņemt atbildi latviešu valodā. Valdību veidojošās partijas par nepieciešamību grozīt Satversmi sāka diskutēt pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas ierosinājuma no Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumiem svītrot normu, kas paredz deputātu amatu kandidātiem uzrādīt valodas apliecības par valodas zināšanām augstākajā līmenī. Lucavsala nav piemērota hallei NRA 04/26/02 Ministru prezidenta Andra Bērziņa vadītā 2006. gada pasaules hokeja čempionāta organizēšanas rīcības komiteja multifunkcionālās (hokeja) halles projekta īstenošanu nolēma uzticēt ASV kompānijai IMS Studio 6, jo tās piedāvātais investīciju apjoms bijis vislielākais – 400 miljoni ASV dolāru. Kā halles celtniecības vieta tika minēta Lucavsala. Vēl martā investori lielās arēnas celtniecību bija gatavi veikt bez valsts vai pašvaldību garantijām. Tajā pašā laikā IMS Studio 6 prezidents Gorans Takačs jau bilda, ka projekta realizētāji vēlētos tikt pie nepieciešamās zemes platības, nodrošinātas ar infrastruktūru, kā arī nodokļu atvieglojumiem celtniecībā. Piedāvājuma realizēšanas gadījumā Rīgā taptu komplekss, kur viena daļa būtu sporta arēna, bet peļņu nodrošinātu tajā iekļautā viesnīca, kazino, tirdzniecības platības, peldbaseins un restorāni. Sporta arēnā būtu 18 000–20 000 skatītāju vietu. Patlaban Lucavsala ir praktiski neapgūta. Zemesgrāmatā kā vienoti īpašumi ir ierakstīti vairāki lieli pilsētas īpašumā esoši zemesgabali, no kuriem lielākais ir 45,3 hektārus lielais zemesgabals, uz kura atrodas vairāk nekā 400 mazdārziņu. No šā zemesgabala apbūvējami varētu būt aptuveni 28 hektāri, jo pārējā teritorija ir dabas pamatnes zonā. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks sacīja, ka pie potenciālās halles atrašanās vietas ar pašreizējo satiksmes organizāciju automašīnas varētu piebraukt aptuveni divās stundās, jo vienīgā iespēja nokļūt Lucavsalā ir braukt pa Mūkusalas ielas galā esošo apli. "Pie esošās situācijas tie 12 000 skatītāju vismaz divas stundas brauks iekšā un vismaz tikpat ilgi brauks no šā pudeles kakla ārā," norādīja A. Ameriks. Problēmas varētu atrisināt, rekonstruējot Salu tiltu, taču "tā ir milzīga nauda, kuras pašreiz Rīgas domes rīcībā nav un arī nebūs," teica domnieks. Lucavsalā nav arī kanalizācijas, maģistrālā ūdensvada, elektroapgādes un citu komunikāciju. Likums par pašvaldībām nosaka, ka īpaši svarīgus objektus pašvaldība nodrošina ar infrastruktūru, taču nav definēts, kas ir īpaši svarīgs objekts. "Ja tas būtu pilsētas iespējās, mēs to mēģinātu darīt, taču šajā variantā tie ir desmiti miljonu latu, ieskaitot visa mezgla rekonstrukciju," stāstīja A. Ameriks. Premjera aktivitātes valsti ierauj afērā NRA 04/27/02 Valdības ministri un politiķi pauž bažas, ka partijas Latvijas ceļš pārstāvētā premjera Andra Bērziņa rīcības dēļ Latvija būs iesaistīta afērā, kuras dēļ pasaules hokeja čempionāts Rīgā draud izjukt, bet valstij nāksies maksāt milzīgas soda naudas. A. Bērziņa vadītās hokeja čempionāta rīcības komitejas izvēlētās firmas IMS Studio 6 šefs Gorans Takačs laikrakstam Dienas Bizness (DB) apstiprinājis, ka nodomu protokols par halles celtniecību tomēr jau ir parakstīts. Arī premjera preses sekretārs Arnis Lapiņš pieļāvis, ka nodomu protokols ir parakstīts, tikai to no Latvijas puses varētu būt izdarījusi kāda persona, "kas nav saistīta ar rīcības komiteju." A. Lapiņš nav mācējis teikt, vai "nepilnvarotas personas parakstītam protokolam ir juridisks spēks," raksta DB. Neatkarīgā ceturtdien ziņoja, ka nodomu protokols ir parakstīts jau 7. janvārī. Premjers to kategoriski noliedza – tika izplatīts paziņojums, kurā norādīts, ka nedz viņš, nedz pilnvarots rīcības komitejas loceklis neesot nekādus līgumus parakstījis. Tomēr nekur netika teikts, ka dokumentu nav parakstījusi persona, kurai to darīt pilnvaru it kā nebija. Jāpiebilst, ka nodomu protokolā par hokeja halles celtniecību teikts, ka strīdu risināšana notiks pēc Šveices likumdošanas. Nodomu protokolā Latvijas puse apņēmusies apmaksāt visus IMS Studio 6 rēķinus, ievērot visus līgumus, tai skaitā tos, kurus IMS Studio 6 noslēgusi ar trešajām personām. Finansu ministrs G. Bērziņš pauda: "Ja tagad netiks atrasti pareizie risinājumi, garantēts hokeja halles celtniecības bēdīgs iznākums. Turklāt var gadīties, ka Latvijai nāksies maksāt milzu soda naudas. Ja kāds patiešām ir parakstījis nodomu protokolu, tad tā jau ir krimināllieta. Tikai finansu ministram ir tiesības parakstīt dokumentus, kuri attiecas uz valsts budžetu. Takačs apgalvo, ka nodomu protokols ir parakstīts, un tas nozīmē, ka vai nu premjers, vai Takačs mānās," teica G. Bērziņš. Prezidente satraukta par hokeja halles celtniecības nākotni NRA 04/29/02 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata: ir svarīgi, lai visiem būtu skaidrs, ka tā firma, kas uzņemas hokeja halles celtniecību, ir respektabla un 2006. gadā halli Latvijā uzcels. Prezidente cer uz ātru un veiksmīgu risinājumu situācijai, kas izveidojusies saistībā ar hokeja halles būvniecību Lucavsalā. Pasaules hokeja čempionāta rīkošana būtu ļoti liels un nozīmīgs ieguvums ne tikai Latvijas sporta un ekonomikas attīstībai, bet arī veids, kā reklamēt Latviju un nest tās vārdu pasaulē. Nepieļaujama ir situācija, ja Latvijas valsts vai pašvaldības uzņemas kādas kredītsaistības halles celtniecībā, ziņo BNS. Tomēr V. Vīķe-Freiberga pieļauj Latvijas līdzdalību halles būvēšanā kā citādi. "Varētu pieļaut, ka viņi [valsts vai pašvaldības] piedalītos kaut kādā veidā, jo tas tomēr kaut kādu labumu nes Latvijai, tas būtu normāli, bet, ja viņi uzņemtos pilnīgas kredīta saistības, tas nebūtu pieņemami," uzskata prezidente. Lai nezaudētu tiesības uz pasaules čempionāta rīkošanu Rīgā 2006. gadā, Latvijā līdz 2005. gadam ir jāuzceļ divas halles, no kurām viena ir ieplānota kā multifunkcionāla arēna. Straujš manevrs hokeja halles afērā NRA 05/01/02 Otrdien premjers Andris Bērziņš pēkšņi paziņoja, ka hokeja čempionāta rīcības komiteja par jaunās hokeja halles cēlāju nemaz vēl neesot izvēlējusies firmu IMS Studio 6. Savukārt šīs firmas prezidents Gorans Takačs paziņoja, ka “neviens juridiski saistošs dokuments nav parakstīts”. Jāatgādina, ka Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta 15. aprīlī sagatavotajā preses relīzē teikts: “Izvērtējot papildu informāciju un ņemot vērā piedāvāto investīciju apjomu, rīcības komiteja multifunkcionālās hokeja halles celtniecības realizācijai izvēlējās IMS Studio 6 piedāvāto projektu.” Neatkarīgās rīcībā ir arī A. Bērziņa neparakstīta rīcības komitejas 15. aprīļa sēdes protokola kopija, kur teikts, ka IMS Studio 6 nozīmēta “par lielās halles projekta īstenotāju”. Vēl vairāk - IMS Studio 6 investīciju projekts ar balsu vairākumu atzīts par “izdevīgāko valstij, pilsētai un sabiedrībai”. Lai gan iepriekš G. Takačs laikrakstam Dienas Bizness teica, ka nodomu protokols par halles celtniecību jau esot parakstīts, vakar ziņu aģentūrai LETA viņš paziņoja: “Šveices kompānija IMS Studio 6 atkārtoti apliecina, ka neviens juridiski saistošs dokuments starp multifunkcionālās hokeja halles būvēšanas Rīgā iesaistītajām pusēm vēl nav parakstīts.” (Jāpiebilst, ka tā varētu būt laba ziņa Latvijai, jo liecina, ka G. Takačs ir gatavs atteikties no juridiskām pretenzijām.) 25. aprīlī Dienas Biznesam G. Takačs apstiprināja, ka nodomu protokols ir parakstīts. Laikraksta žurnālists Juris Kaža, kurš intervēja G. Takaču, sarunā ar Neatkarīgo bija pārsteigts par tik kraso biznesmeņa viedokļa maiņu. Vaicāts, vai Takačs patiesi teica, ka nodomu protokols ir parakstīs, J. Kaža atbildēja: “Jā, viņš angļu valodā teica, ka nodomu protokols, jeb Letter of Intent ir parakstīts. Es prasīju, kurš no Latvijas puses to parakstījis, bet Takačs par to neko neteica. Viņš stāstīja, ka nākamais solis ir juridiskā protokola parakstīšana, kam sekošot detalizēta izpēte un izmaksu apkopošana, un tikai tad tikšot parakstīts gala dokuments.” Svētdien, uzstājoties TV raidījumā Nedēļa, premjers A. Bērziņš teica, ka priekšlikumu par valsts un pašvaldību garantiju sniegšanu IMS Studio 6 projektam ir noraidījusi rīcības komiteja. Tādējādi arī premjers pirmoreiz atzina, ka šāds priekšlikums patiešām ir bijis. Rīcības komitejas locekle, Birojs 2000 vadītāja Selga Laizāne atcerējās, ka pilnvarojuma līgums (tajā ir sešas atsaukšanās uz jau 7. janvārī parakstīto nodomu protokolu; tajā ir prasītas Rīgas domes garantijas kredītiem; tajā ir prasīta 7,5% komisijas nauda, kuru saņems G. Takačs personīgi, un citas šausminošas lietas) ticis iekļauts 8. aprīļa sēdes materiālos un “tika lūgts līdz nākamajai sēdei sagatavot juridisko atzinumu. 15. aprīļa sēdē Bojāra kungs iesniedza atzinumu, ka viņš šo dokumentu nevar parakstīt”. Uz jautājumu, kāpēc šā dokumenta apspriešana neatspoguļojās rīcības komitejas protokolos, S. Laizāne atbildēja: “Līdz šim nevienu protokolu neesmu saņēmusi.” Savukārt ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, kurš tomēr piedalījās 15. aprīļa rīcības komitejas sēdē, atcerējās: “15. aprīlī Bojārs atnesa atzinumu, ka tādu dokumentu (pilnvarojuma līgumu) nevar parakstīt. Tad visi ņēmās viņu pierunāt, ka no piedāvājuma nedrīkst atteikties. Tad izdomāja shēmu: uzdot Rīgas domei nodot Lucavsalas zemi ilgtermiņa nomā ar apakšnomas tiesībām Latvijas Hokeja federācijai.” Vaicāts, vai tiešām šajā sēdē nav nolemts, ka IMS Studio 6 nozīmēts par projekta īstenotāju, A. Kalvītis teica: “Pierādījums tam, kas patiesībā tika nolemts, ir 15. aprīļa raidījums Panorāma.” Intervijā Panorāmai A. Bērziņš teica: “Mēs izšķīrāmies par to kompāniju, kura solīja vislielākās investīcijas Latvijā, un pieņēmām lēmumu, ka mēneša laikā Latvijas Hokeja federācijai jāiesniedz līguma projekts.” Kā jau Neatkarīgā ziņoja, A. Bērziņa darbošanos asi kritizē koalīcijas partneri no TB/LNNK un Tautas partijas. G. Bērziņš, kurš vienīgais balsoja pret IMS Studio 6 izvēli, pagājušajā nedēļā nosauca to par afēru, bet TB/LNNK deputāti pieprasīja paskaidrojumus no A. Bērziņa. Trešdien A. Bērziņš TB/LNNK deputātiem teica, ka Latvijā šobrīd viss esot kārtībā un arī pēc 15. maija (datums, līdz kuram jāiesniedz priekšlīguma projekts ar IMS Studio 6) būšot kārtībā. Viņš vēlreiz apliecināja, ka projekta īstenošanai nekādas valsts garantijas netiks izsniegtas. Savukārt informāciju, ka kāds būtu parakstījis saistošus dokumentus, viņš nosauca par “apmelošanas kampaņu”. Saeimas komisija mudina apturēt halles projekta virzību Diena 05/02/02 Saeimas Nacionālās drošības komisija ārkārtas sēdē nolēmusi aicināt valdību līdz visu jautājumu noskaidrošanai apturēt Šveices kompānijas IMS Studio 6 multifunkcionālās halles un atpūtas kompleksa projektu, bet Sociāldemokrātu savienības (SDS) vadītājs Saeimas deputāts Egīls Baldzēns pat sācis vākt parakstus, lai veidotu parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Latvijas Hokeja federācijai (LHF) par halles projekta virzību starptautiskās federācijas kongresam jāziņo jau nākamnedēļ, bet uz 2006.gada pasaules čempionāta rīcības komitejas vadītāja Andra Bērziņa (LC) aicinājumu par turpmāko rīcību izlemt komitejas ārkārtas sēdē tā atbildējusi noraidoši. Premjers pieprasa Požarnova demisiju BNS 05/01/02 Premjerministrs Andris Bērziņš otrdien valdību veidojošajām frakcijām nosūtījis pieprasījumu par labklājības ministra Andreja Požarnova demisiju, apstiprināja Požarnovs. Premjerministra preses sekretārs Arnis Lapiņš pauda, ka šo premjera pieprasījumu nevajadzētu vērtēt kā vērstu "pret koalīcijas partneri "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK). Premjers arī ir pārliecināts, ka tas neietekmēs valdības stabilitāti, un "tēvzemiešiem" piedāvās izvirzīt jaunu ministra amata kandidātu. Pēc Lapiņa teiktā, viens no demisijas iemesliem ir atklājušās nelikumības Labklājības ministrijas pārvaldījumā esošā nekustamā īpašumā Jūrmalā, Jūras ielā 5, apsaimniekošanā. Materiālus par atklātajām nelikumībām nosūtīs Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai. Apvienības "Tēvzemei um Brīvībai"/LNNK frakcijas vadītājs Vents Balodis teica, ka partija sākotnēji sagaidīs no premjera viņa rīcības motivāciju un tad lems par tālāko rīcību. Tomēr Balodis sacīja, ka premjers ir uztraucies par sporta haļļu likteni un mēģina novērst uzmanību šajā jautājumā. Turklāt, runājot par valdības stabilitāti, "tēvzemietis" norādīja - "premjera paša stāvoklis nav īpaši stabils". Valdošie centīsies apturēt Bojāra Satversmes virzību NRA 04/29/02 Valdošajām partijām nesagādāšot grūtības apturēt Jura Bojāra izstrādātās jaunās Satversmes pieņemšanu tautas nobalsošanā. Latvijas ceļa deputāts Kārlis Leiškalns jau iesniedzis labojumus likumā Par tautas nobalsošanas likuma ierosināšanu, paredzot, ka grozījumi Satversmē un citos likumos ir izskatāmi tajā pašā Saeimas sesijā, kurā tie ir iesniegti, vai speciālā ārkārtas sesijā. "Esmu ierosinājis noteikt termiņu Satversmes grozījumu izskatīšanai ne ilgāk kā četrus mēnešus, bet citu likumu izskatīšanai – ne ilgāk kā divus mēnešus no grozījumu iesniegšanas dienas," Neatkarīgajai stāstīja K. Leiškalns. Saskaņā ar esošo likumu pēc noteikta pilsoņu parakstu skaita savākšanas Satversmes grozījumus iespējams iesniegt arī pavasara sesijas pēdējās dienās, taču tos izskatīt dienas laikā nav iespējams. Tāpēc K. Leiškalns ierosinājis noteikt minētos grozījumu izskatīšanas termiņus. "Interesanti, ka šādu pašu normu par likuma labojumiem paredz arī J. Bojāra konstitūcijas 86. pants," stāstīja deputāts, paužot pārliecību, ka arī pārējās valdošās partijas atbalstīs šos grozījumus. Tādējādi J. Bojāra Satversmi 7. Saeima izskatīt nepaspēs, bet 8. Saeimā parakstu vākšana grozījumu ierosināšanai būs jāsāk no jauna. J. Bojāra Satversmes nodošana tautas nobalsošanai iespējama pēc tam, kad par to ir savākti 10 000 pilsoņu parakstu, Centrālā vēlēšanu komisija dokumentu ir nodevusi Valsts prezidentei, viņa – iesniegusi izskatīšanai Saeimā, bet Saeima to noraidījusi vai labojusi pēc būtības. K. Leiškalns prognozē, ka kaut vai taktisku apsvērumu dēļ koalīcijas partijas likumu nodos komisijā, tāpēc Satversmes projekts iestrēgs. Turklāt J. Bojāra Satversme nav noformēta kā likuma grozījumi, bet gan kā jauna Satversme, ko nevar pieņemt tautas nobalsošanā, pārliecināts deputāts. "Domāju, ka Bojārs nemaz necer pieņemt Satversmi referendumā, un to tikai izmanto zināmas elektorāta daļas mobilizācijai, ko viņam nevar pārmest, jo valdošā koalīcija strādā ar tādām pašām metodēm. Bet valsts pamatlikumu nevar labot pūlis. Grozījumiem jāstājas spēkā 14 dienu pēc to izsludināšanas, tad tas nozīmē valsts galu un totālu krīzi," ir pārliecināts K. Leiškalns. ES prasībām atbilst tikai 40 procentu fermu NRA 04/29/02 Padomju laikos slavenajā Ādažu fermā Briljanti pašlaik saimnieko SIA Eimuri. Saimnieks Gunārs Ziemelis Neatkarīgajai stāstīja, ka ganāmpulkā ir 150 govis. Kādreiz kompleksā mitušas 800 govis un arī tad jaudas nav bijušas pilnīgas. Fermā ierīkota moderna slaukšanas sistēma, ir mūsdienīgs dzesēšanas aparāts, ievēro arī higiēnas prasības. No šeit izslauktā augstākās kategorijas piena Rīgas piena kombināts gatavo eksportproduktus. G. Ziemeli ES prasības baida, jo viņš ir parēķinājis: lai īstenotu visas ES prasības, fermā būtu jāiegulda vismaz 150 000 latu (1000 latu uz katru govi). Ir problēma sakārtot mēslu savākšanas sistēmu atbilstoši ES prasībām. G. Ziemelis domā, ka ne visu fermu īpašnieki spēs ieviest ES prasības un daļa vai nu vispār atteiksies no piena lopkopības, vai arī bankrotēs. Tāpēc bažas par mazajām piena kvotām varētu būt pat pāragras, jo varbūt Latvijas zemnieki nemaz nesaražos tik daudz piena. Būs arī tādi, kuri, lai īstenotu prasības, savilks ciešāk jostas un vēl vairāk samazinās iztikai atvēlētos līdzekļus. Pārbaudot 911 fermas, Pārtikas un veterinārais dienests konstatēja, ka lielākās problēmas saistītas ar higiēnas normu neievērošanu, dzīvnieku labturības prasību neievērošanu un dzīvnieku uzskaites procesa nepilnībām, informēja Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Vinets Veldre. Pēc viņa aplēsēm, Latvijas likumdošanā noteiktajām normām atbilst aptuveni 70 procenti fermu, ES prasībām – tikai 40 līdz 50 procenti. Repšem krities reitings, Jaunais laiks nostiprina līderpozīcijas NRA 04/27/02 Kaut gan partija Jaunais laiks joprojām saglabā līderpozīcijas aprīlī, salīdzinot ar pagājušo mēnesi, ievērojami samazinājies partijas līdera Einara Repšes reitings, – liecina tirgus un sociālo pētījumu centra Latvijas fakti veiktā aptauja. E. Repšes reitings krities par 9,5 punktiem (pilsoņu vidū – par 9,9 punktiem). Kaut gan kopš gada sākuma nemainīgs ir to partiju loks (Jaunais laiks, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas ceļš, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, LSDSP un Tautas partija), kas stabili pārvar iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5 procentu barjeru, aptaujātie eksperti nenoliedz, ka vēlēšanas varētu sagādāt pārsteigumus. Amatpersonu un politiķu listē joprojām līderpozīciju saglabā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, lai gan viņas reitings pēdējā mēneša laikā pilsoņu vērtējumā samazinājies par 6,2 punktiem. Nākamā visatzinīgāk vērtētā amatpersona ir Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume (25,8 punkti), bet aiz viņa seko E.Repše (22,5 punkti). Visnegatīvāk aptaujātie pilsoņi vērtējuši kustības Līdztiesība līderi Tatjanu Ždanoku (– 48,3 punkti, kas ir par 1,8 punktiem zemāk nekā martā), Latvijas Sociālistiskās partijas vadītāju Alfrēdu Rubiku (– 43 punkti) un Tautas partijas priekšsēdētāju Andri Šķēli (– 25 punkti). Valdības locekļu vidū visaugstāk novērtēti kultūras ministre Kārina Pētersone (48,3 punkti), premjers Andris Bērziņš (40,1 punkts) un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (39,3 punkti). Viņiem reitings, salīdzinot ar martu, ir kāpis, taču vislielāko pozitīvo pieaugumu – 12,6 punktus – saņēmusi tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Augsts reitinga kāpums – 8,6 punkti – ir arī finansu ministram Gundaram Bērziņam, taču viņš, tāpat kā martā, arī šomēnes ir trešais negatīvāk vērtētais valdības loceklis. Zemāk par viņu atrodas labklājības ministrs Andrejs Požarnovs un Aigars Kalvītis. Jāpiebilst, ka tikai diviem ministriem – ārlietu ministram Indulim Bērziņam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam – reitings šomēnes ir krities. Tomēr viņu vadīto ministriju darbs aprīlī vērtēts atzinīgāk nekā martā. Bez šīm divām ministrijām pilsoņi pozitīvi vērtē vēl tikai Kultūras un Aizsardzības ministriju, kā arī Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta darbu. Laulības kļuvušas stabilākas BNS 04/27/02 Latvijā 2001.gadā nedaudz pieaudzis noslēgto un samazinājies šķirto laulību skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn valstī reģistrētas 9258 laulības, kas ir par 47 laulībām vairāk nekā gadu iepriekš, bet par 14,4 tūkstošiem laulību mazāk nekā 1990.gadā, informē CSP pārstāve Elmīra Seņkāne. Savukārt šķirto laulību skaits Latvijā pērn, salīdzinot ar 2000.gadu, samazinājies no 6134 līdz 5740. Aptuveni 70% cilvēku pērn laulībā stājušies pirmo reizi. Tāpat CSP dati liecina, ka valstī pieaug laulībā, īpaši pirmajā laulībā, stājušos vidējais vecums. 1996.gadā vidējais vecums laulības noslēgšanas brīdī bija sievietēm - 28, vīriešiem - 30,4 gadi, pirmajā laulībā sievietēm - 23,2 vīriešiem - 25,1 gads. Savukārt 2001.gadā vidējais vecums sievietēm bija 28,5 gadi, vīriešiem - 31,1, pirmajā laulībā sievietēm - 24,4, vīriešiem - 26,5 gadi. Apmēram 60% laulību pērn noslēgtas 20 - 29 gadu vecumā. Pēdējos gados vairāk nekā trešdaļa laulību (2001.gadā - 35%) tiek noslēgtas starp dažādu tautību partneriem. 18,6% latviešu līgavaiņu un 17,9% līgavu 2001.gadā stājās laulībā ar citas tautības pārstāvi. Skolā jāstrādā ar savilktu dūri kabatā NRA 05/01/02 Ikviens Neatkarīgās uzrunātais skolotājs, skolēns vai eksperts zina gadījumu, kad skolēni apvainojuši skolotāju. Un otrādi - kad skolotājs fiziski vai emocionāli pazemojis bērnu. Tomēr ikviens gadījums ir jāskata atsevišķi un ir iespējamas arī situācijas, kad skolotājs saviem spēkiem nevar pārtraukt pusaudžu ņirgāšanos. Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers un juriste Inga Zonenberga vakar tikās ar Kuldīgas 2. vidusskolas direktori Astru Gūtmani, un pārrunāja informāciju par konfliktu starp skolēniem un pedagogiem. Jāatgādina, ka šīs skolas 9. klases skolēniem Mārtiņam un Aivim 7. jūnijā būs jāstājas tiesas priekšā par huligānismu. Puiši klases priekšā stundas laikā ņirgājās un pazemoja skolotāju. Taču arī citi gadījumi, kas nav nonākuši līdz tiesai, skolēniem un skolotājiem ir bijuši sāpīgi. “Mūzikas stundā pēc aizrādījuma kāds 9. klases skolnieks skolotājai trekni uzspļāva,” Rīgas Andreja Pumpura 11. pamatskolas skolotājai Aivai Vīksnei piemēri tālu nav jāmeklē. Skolotāji aizvien biežāk pārrunājot, ka situācija ar bērnu visatļautību pasliktinās. Vēl jo biedējošāku to dara asiņainie notikumi pasaulē, arī nesenā asinspirts Vācijā, Erfurtē. Skolotāja uzskata, ka bērnu necienīgo izturēšanos veicina skolotāja profesijas zemais prestižs, kas savukārt saistīts ar zemajām algām. 9. klases skolēni vēl nesen kolēģei stundā teikuši: “Kādēļ gan tā izglītība vajadzīga? Lai tāpat kā jūs daudzus gadus mācītos un pēc tam nepietiktu naudas pat kārtīgi apģērbties?” “Skolotājiem ir grūti strādāt, to dzirdu bieži,” uz jautājumu, vai pedagogi nāk pēc palīdzības gadījumos, kad skolēni viņus pazemo, apstiprinoši atbild Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča. Pēdējā laikā viņa saskārusies ar trim gadījumiem - tie notikuši gan Rīgā, gan mazās skolās ārpus galvaspilsētas. Viņa stāsta, ka nesen kādas provinces skolas direktors, kurš pats skolā strādājis otro gadu, lūdzis padomu, kā rīkoties, kad skolēni visas klases priekšā apsaukājuši skolotāju necenzētiem vārdiem. Arodbiedrības vadītāja runājusi ar pieredzējušiem pedagogiem. “Skolotāji paši atzina, ka šādām situācijām ir jābūt gatavam, ir jāmācās risināt konfliktsituācijas,” stāsta A. Harbacēviča, apliecinot, ka bijusi pat nedaudz izbrīnīta, nesagaidot no pedagogiem tikai nepārprotamu nosodījumu izlaistajiem bērniem. Tomēr viņa atzīst, ka skolēnu visatļautība pēdējos gados ir pastiprinājusies. Situācijas uzlabošanai būtu vajadzīgi līdzekļi skolotāju tālākizglītošanai, pedagogu kopīgām nodarbībām ar psihologu. Vēl tikai pagājušajā nedēļā kāda māmiņa, nespēdama noslēpt satraukumu, Neatkarīgajai stāstīja, ka prestižā Rīgas skolā šopavasar fizikas skolotājs meitenei ar lineālu spēcīgi iesitis pa seju. Līdzīgi vardarbības gadījumi notiek arī citviet, taču retais nonāk līdz tiesai. Jāpiebilst gan, ka tiesa apmēram pirms gada notiesāja Talsu zemessargu Andri Vīksni, kurš sievas skolotājas mācību stundas laikā iekaustīja trīs skolēnus. Tiesa viņam piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Šogad apsūdzība uzrādīta Alūksnes vidusskolas skolotājam Vladimiram U., jo viņš mācību stundās cietsirdīgi un vardarbīgi izturējies pret 13 nepilngadīgajiem, nodarot viņiem fiziskas un psihiskas ciešanas. Psiholoģe Indra Majore, lūgta komentēt skolēnu un skolotāju attiecības spriedzi, uzskata, ka “saķeršanās gadījumi” skolās nekļūst biežāki. “Par tiem daudz runā, un bērni ir vairāk informēti par savām tiesībām,” apgalvo psiholoģe. Skolotāji var justies bezspēcīgi, jo viņiem atņemta iespēja fiziski sodīt vai lietot emocionāli kontrolējošus līdzekļus. “Gandrīz ikviens no saviem skolas laikiem atceras, ka arī pedagogs var izturēties pazemojoši. Bērni taču jūt, kad attiecības veidojas uz cieņas un līdzvērtības pamata. Arī tad, ja tiek piemēroti disciplinējoši sodi, pedagogam tas jādara nepazemojot. Arī skolēni saprot, kuru skolotāju var apcelt, bet pret kuru tā nevar izturēties,” atgādina psiholoģe. Pēc viņas domām, skolotāja bezspēcība liecina par neprofesionalitāti. Ne katrs var strādāt par skolotāju, apliecina Neatkarīgās aptaujātie cilvēki. Stājoties pedagoģijas fakultātēs, topošajiem studentiem nosaka pedagoģiskās dotības. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas uzņemšanas komisijas galvenā speciāliste Santa Viļumate stāsta, ka reflektantiem tiek pārbaudītas saskarsmes spējas, emocionalitāte, oratora dotības, arī spēja risināt konflikta situācijas. Taču ne visi studenti ar pedagoga talantu dodas strādāt uz skolām. Jau vairākus gadus dzird runājam par pedagogu ētikas kodeksu. Izglītības valsts inspekcijas vadītāja vietniece Valda Puiše atzīst: līdz galam ētikas kodekss tā arī nav izstrādāts. Tas ir projekta stadijā, turklāt Latvijas Pedagogu dome atzinusi, ka tam vajadzīgi papildinājumi un izmaiņas. “Bērni zina savas tiesības, piemēram, ka skolotājs nedrīkst pacelt roku, ka nedrīkst pārbaudīt somu, ja bērns apgalvo, ka dienasgrāmatu aizmirsis mājās, bet bērni bieži vien aizmirst savus pienākumus, arī skolas iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu,” vēlreiz atgādina A. Vīksne. Skolas izlaidums — arvien dārgāks Diena 05/02/02 Vai 9.klasei pēc izlaiduma svinīgās daļas vajadzīgs bankets viesnīcā Radisson SAS vai Latvija, ja visi vecāki to nevar samaksāt, ir jautājums, kas uzjundīts kādā Rīgas skolā. Tās skolēni un viņu vecāki nesen uzzinājuši, ka izlaidums bez plānotajiem izdevumiem par apģērbu un apaviem viņiem izmaksās ap 18 latiem. Skolā rīkota izlaiduma neoficiālā daļa vecākiem izmaksā lētāk, bet šo iespēju aizvien piesardzīgāk vērtē skolu administrācija. Nespējot kontrolēt narkotiku un alkoholisko dzērienu ienešanu skolās, daži skolu direktori Dienai atzina, ka labprātāk redzētu absolventus ballējamies ārpus skolas. Ziņas par Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas plānotajām izlaiduma izmaksām līdz Dienai nonāca kā anonīms skolēnu satraukums par tiem, kuriem ir spiedīgi materiālie apstākļi. Krievu mācībvalodas ģimnāzijas 9.e klases skolēnu izlaiduma neoficiālā daļa notiks Reval Hotel Latvija telpās, un vienam cilvēkam tas izmaksās 10 latus. Klases vecāku pārstāve Tatjana Sizova ne pārāk lēto iespēju Dienai skaidro: “Pērn devītie tika radisonā un maksāja 8 latus no cilvēka, bet mēs šogad nokavējām — vieni divpadsmitie jau šo vietu bija rezervējuši.” Bez desmit latiem par vietu pie galda Latvijā, fotografēšanās izlaidumā maksā 6,5 latus, pēc T.Sizovas skaidrotā vēl lats par izglītību apliecinošā dokumenta vākiem, kā arī 5 lati no visas klases kopā par dāvanu skolai. Pēc klases audzinātājas Ludmilas Babudskovas teiktā — vēl viens lats par “šokolādīti un minerālūdeni” nobeiguma eksāmenu laikā. Tātad kopā ap 18 latiem no skolēna un par katru līdznācēju uz Latviju vēl desmit lati. Uz jautājumu par dārgo fotografēšanos T.Sizova teic: “Tas būs tāds liels albums par piemiņu ar lielu kopējo bildi un katra atsevišķo fotogrāfiju.” Ja kāds nevēlas vai nevar atļauties fotogrāfijas ar visu skaisto noformējumu, tad var pasūtīt bez tā par 3,8 latiem vai nepasūtīt vispār. Zolitūdes ģimnāzijas kādas 12.klases vecāki vienojušies par 20 latiem no skolēna, stāsta ģimnāzijas direktores vietniece Natālija Kovaļova. Rīgas 40.vidusskolas direktores vietniece Olga Ivaščenko min, ka parasti vecāki izšķiroties par 20 līdz 25 latiem, vienu gadu svinības rīkojot Krievu drāmas teātra telpās, citu gadu Vernisāžā. Tajā gan bērni ballējušies tāpēc, ka kāds no vecākiem viņiem šo iespēju uzdāvinājis, citādi tas būtu daudz par dārgu, pasmaida direktores vietniece. Vismaz par trešdaļu mazākas ir summas — desmit, augstākais 15 latu — ko min aptaujāto latviešu skolu (pārsvarā pamatskolu) direktori un pāris devītklasnieku māmiņas. Uz jautājumu par tiem, kuri nevarēs samaksāt padārgo izlaiduma prieku, 9.e klases audzinātāja L. Babudskova piktojas: “Man šis izlaidums Latvijā nav vajadzīgs, es jau vecākiem pateicu, ka viņi var par mani nemaksāt, es neiešu.” T.Sizova stāsta, ka klasē patiesi bijuši septiņi vecāki, kuri “nekādus galdus negribēja”. “Bet vairākums bija par, un ko mums darīt? Tātad tie pārējie lai nāk uz citu rēķina? Mēs arī nevaram par citiem samaksāt!” situācijai risinājumu nezina arī klases vecāku pārstāve. “Sociālā netaisnība, kad kāds nevar samaksāt un nevar kaut kur piedalīties, skolā ir smags jautājums,” atzīst Rīgas Centra humanitārās pamatskolas direktors Leons Alksnis. Arī viņa vadītajā skolā mācoties trīs ministru atvases, turpat trīs bērni, kurus audzina tikai māte. “Mums skolas šaurības dēļ ir bijuši izlaidumi VEF kultūras pilī. Tur pie galda es esmu redzējis kā samaksājušos, tā nemaksājušos, un tajā brīdī nevienam tā vairs nešķiet problēma,” saka skolas direktors. Parasti klases vecāki tomēr cenšas atrast kompromisu. Kādas Rīgas skolas devītklasnieka māmiņa Iveta Dienai stāsta, ka klases sapulcē vecāki vienojušies par 10 latiem no skolēna visiem izlaiduma izdevumiem, neoficiālo daļu svinot skolā. “Ja mielastam nauda no savāktā pāri nepaliks, paņemsim līdzi groziņus,” problēmu neredz Iveta. Pašlaik ģimnāzijas 9.e klases vecāki nolēmuši vēlreiz sanākt kopā, lai ar skolas vadību tomēr apspriestu jautājumu par pasākuma organizēšanu skolā. “Mūs jau nemaz negrib skolā laist — logus izsitīs, kaut ko izdemolēs..,” teic T.Sizova. To apstiprina direktores vietniece N.Kovaļova: pēdējos gados izlaidumu laikā esot bijis pietiekami daudz starpgadījumu, lai skolas vadība nolemtu skolā rīkot tikai oficiālo daļu. Līdzīgi domā vēl pāris aptaujāto skolu vadītāji, kā galveno iemeslu minot nespēju izsekot alkohola lietošanai vai iespējai jauniešiem tikt pie narkotikām. Rīgas Šampētera pamatskolas direktore domā: “Ja pasākums notiek skolā, tad ir lielāka iespēja staigāt apkārt. Tad jāiet pīpēt, tad var netraucēti paņemt kaut ko kabatā. Ja ārpus skolas, tā ir viena telpa ar iespēju padejot.” Daudzām skolām lielu pasākumu rīkošanu apgrūtinot arī šaurās telpas. Kurzemes sētai atkal sava māja Diena 04/27/02 Sestdien, 11 mēnešus un 1 dienu pēc postošā ugunsgrēka, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Kurzemes sētā durvis ver 1848.gadā celta dzīvojamā ēka Vecķērves. Māja, kas vēl pērn atradās Liepājas rajona Dunikas pagastā, iegādāta, pārvesta un restaurēta par ziedojumos savāktajiem un Latvijas Kultūrkapitāla fonda piešķirtajiem līdzekļiem — kopā vairāk nekā 20 000 latu. Sētas saimniece būs Zeltīte Pulvere. Kurzemes jūrmalā nostiprina kāpas NRA 04/29/01 Ventspils pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma Labiekārtošanas kombināts darbinieki atsākuši kāpu apmežošanu. Šopavasar plānots iestādīt 10 000 priedīšu, kas atvestas no Grobiņas zemnieku saimniecības Īves. Kāpu apmežošanai ir jau desmit gadu ilga vēsture. Šajā laikā pilnībā apmežotajos trīs hektāros iedēstīti aptuveni 30 000 dažādu kārklu sugu, tikpat daudz kāpu niedru, smiltsērkšķu un 10 000 priedīšu, stāsta pilsētas galvenais dārznieks Didzis Ošenieks. Pazīstami cilvēki cīnīsies par Maija grāfa titulu BNS 05/01/02 Šogad bruņinieku cīņās Rātslaukumā 4.maijā par Maija grāfa titulu loku šaušanas turnīrā cīnīsies tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš un vēl 13 dalībnieki. Viduslaikos iecienīto pavasara svētku organizētāji otrdien žurnālistiem stāstīja, ka loka šaušanā piedalīsies arī Kultūras akadēmijas rektors Pēteris Laķis, Melngalvju nama izpilddirektors Ojārs Spārītis, apgāda "Jumava" direktors Juris Visockis, Rīgas domes deputāti Agnis Kalnkaziņš, Aivars Leimanis, Jānis Strazdiņš, kā arī gleznotājs Jānis Anmanis, tēlnieks Ģirts Burvis, Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks, mūziķis Raimonds Ozols, SIA "Orlands" direktors Rolands Orlovskis, Mākslas akadēmijas rektors Jānis Andris Osis, Arhitektu savienības priekšsēdētājs Juris Poga. Pirms par Maija grāfa titulu cīnīsies minētie kungi, sabiedriskā organizācija "Livonieši" demonstrēs visiem klātesošajiem 14.gadsimta cīņas un loka šaušanas mākslu. Šā gada Maija grāfam būs arī jāizvēlas sava "sirdsdāma", kura drīkstēšot arī nebūt laulātā draudzene, stāstīja organizētāji. Savukārt visa gada garumā Maija grāfam būs jāatklāj dažādi pasākumi Melngalvju namā un Rātslaukumā. Maija grāfs dāvanā saņems mākslinieka Oļega Auzera sudraba bērza zariņu. Kopumā šajos svētkos paredzēts gadatirgus, kurā piedalīsies vairāk nekā 100 dalībnieku, būs koncerts, konkursi un daudzi citi pasākumi. Tirgotāji un amatnieki nebūs tērpušies mūsdienu ikdienas tērpos, bet gan pielāgosies bruņinieku laikiem. Par labāko noformējumu un sniegumu tirgotāji saņems arī organizētāju balvas. Maija grāfa svētku gadatirgū būs iespēja novērtēt pūtēju orķestra "Rīga", kamerkora "Senais kalns", meiteņu kora "Rīga", tautas deju ansambļu "Ūsa", "Dzirkstelīte" un "Ačkups", kā arī Lizuma kultūras nama bērnu deju kolektīvu "Zirnītis" un "Ķepainītis", sporta deju kolektīva "Dzintarjūra" sniegumu. Savukārt no Šveices ieradīsies cītaras spēlmaņi. Būs sastopams arī pērnā gada Maija grāfs Andris Māliņš. Pasākumus vadīs aktieri Harijs Spanovskis un Jānis Paukštello, un paralēli visām norisēm būs iespējams laimēt arī kādas balvas dažādos konkursos Hokeja ziņas LETA 05/02/02 Latvijas izlase otrdienas pēcpusdienā ar 4:1 pārspēja Itālijas valstsvienību, tādējādi nodrošinot sev iespēju cīnīties tālāk. Pēc Latvijas izlases pirmajiem gūtajiem vārtiem pret Itālijas valstsvienību Latvijas hokeja fanu saceltais sajūsmas troksnis sasniedza 80 decibelu līmeni. Hallē atradās kāds zviedrs, kurš mērīja trokšņu līmeni un sajūsmā demonstrēja, ka mēraparāts rāda 80 decibelus. Kāds zinātājs sacīja, ka šādu troksni rādot ļoti lielas lidmašīnas pacelšanās. Latvijas izlase šodien tiekās ar Čehijas valstsvienību. Pirmajā kārtā savā apakšgrupā Latvija ar 1:4 zaudēja Kanadai, ar 2:3 atzina ASV pārākumu, bet ar 4:1 pieveica Itāliju. Čehija savukārt savā apakšgrupā uzvarēja visās trijās spēlēs, ierindojoties pirmajā vietā. Ar 5:0 komanda pieveica Šveici, ar 5:3 - Japānu, bet ar 7:5 pārspēja Vāciju. Aizvadītās nedēļas aukstais ziemeļ- vējš atpūta mums ļoti pavasarīgu lietutiņu, un, lai gan lija tikai pāris die- nas, tas tomēr deva dzestrumu pēc ūdens iz- slāpušajai zemei... Kopš trešdienas spīd saulīte un pūš maigs dienvidu vējš.Un kur vien skaties ir tik skaisti!...Zied, zied un zied – visās malās zied. Pļavās zied pienenes, mežmalās – jaukās vizbulītes, dārzos zied un jauki smaržo ķirš- koki, un zied arī jau daži krāšņumkrū- mi. Un pēc lietus gaiss smar- žo tik pavasarīgi... Anda