K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 246: 2002. g. 10. - 16. maijs 15. maijs - Latvijas valsts apvērsuma gadadiena LETA 05/15/02 Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, tāpat kā lielāko daļu Eiropas valstu, arī Latviju skāra autoritāro režīmu veidošanās vilnis. Latvijas Ministru kabineta vadītājs Kārlis Ulmanis, kurš bija vienas no Latvijā tolaik ietekmīgākajām partijām - Zemnieku savienības vadītājs, 1934. gada 15. maija naktī veica "klusu" apvērsumu, un tautas ievēlētais parlaments - Saeima - tika padzīta. Šis notikums neizraisīja gandrīz nekādu pretestību. 16. maijā, attaisnojot savu rīcību, Ulmanis teica, ka veicis apvērsumu tāpēc, ka ekstrēmie spēki apdraudējuši valsts drošību. Gandrīz viennozīmīgi Latvijas vēsturnieki atzīst Ulmaņa personiskos nopelnus Latvijas valsts veidošanās periodā 1918. un 1919. gadā, bet seši autoritārā režīma valdīšanas gadi ir viens no vispretrunīgākajiem notikumiem valsts vēsturē. Daļā Latvijas sabiedrības Ulmaņa režīms ir populārs. Diktatūra bija maiga: Ulmanis nesimpatizēja militāristiem, nenotika masu aresti, netika piespriesti nāves sodi. Kad Ulmanis pārņēma varu, tautsaimniecība bija pārvarējusi viszemāko punktu, un pasaulē iesākās labvēlīga saimnieciskā konjunktūra. Tādējādi tautas apziņā Ulmaņa režīms vislielāko popularitāti bija iemantojis ekonomiskās rosības kāpuma un nosacītās dzīves līmeņa stabilizēšanās pēc saimnieciskās krīzes. Autoritārais režīms pārtrauca arī nebeidzamos neauglīgos partiju strīdus - 4. Saeimā bija 21 partija, radot ilūziju par "tautas apvienošanos". Tomēr autoritārā režīma izveidošanās nozīmēja attālināšanos no liberāli demokrātiskas sabiedrības veidošanas. Tauta no līdzdalības politikā tika atstumta. Ap "vadoni" pulcējās tikai lišķi un viņa atbalstītāji. Ievērojamais latviešu vēsturnieks Edgars Dunsdorfs rakstīja: "Ar bardzību vēršoties pret jaunā režīma kritiku, Ulmanis Latvijas atjaunošanu nevis veicināja, bet gan gremdēja. Vienotās tautas ideāls palika nesasniegts - 15. maijs sašķēla tautu daudz vairāk nekā jebkurš cits notikums valsts neilgajā pastāvēšanas laikā." Arī saimniecības modernizāciju režīms faktiski nevis veicināja, bet gan kavēja. Privātie uzņēmēji tika izspiesti, un aizvien lielāku nozīmi ieguva neefektīvie valsts uzņēmumi, privātās iniciatīvas vietā stājās ierēdņu birokrātisms. Lai gan atsevišķās saimniecības nozarēs, īpaši lauksaimniecībā, tika gūti būtiski panākumi, autoritārā pārvaldes forma kavēja arī saimniecības modernizēšanos. No 1934. līdz 1938. gadam ienākums uz vienu iedzīvotāju palielinājās tikai par 2%. 1940. gadu Latvija sagaidīja kā iekšēji vāja, ārējiem draudiem un agresijai viegli pakļauta valsts. Politisko brīvību un tolerances nozīme tika ignorēta. Privatizācijas aģentūra sāk likvidēties LETA 05/15/02 Privatizācijas aģentūra (PA) paredz, ka līdz 1.jūlijam tai izdosies vairākas funkcijas nodot citām institūcijām. PA ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks trešdien žurnālistus informēja, ka līdz jūlijam citām institūcijām plānots nodot denacionalizāciju, objektu vērtēšanu un zemes privatizācijas funkcijas. Pagaidām aģentūra gatavo attiecīgu dokumentāro bāzi, tai skaitā valdības rīkojuma projektu, jo PA funkcijas citām institūcijām var tikt nodotas tikai ar valdības rīkojumu. "Mēs esam gatavi nodot savas funkcijas un ceram, ka attiecīgās institūcijas būs gatavas tās pārņemt," sacīja Ozolnieks. Ozolnieks arī atzina, ka PA likvidāciju, iespējams, neizdosies uzsākt iepriekš paredzētajā termiņā no šā gada 1.jūlija. Termiņa nobīdes esot saistītas ar to, ka noteiktā laikā nebija pieņemta attiecīgā likumdošanas bāze. PA valsts pilnvarnieks, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis uzskata, ka lielo uzņēmumu privatizācija būtu jāpabeidz PA, līdz ar to aģentūras likvidācijas uzsākšana var aizkavēties. Ministrs uzskata, ka PA likvidāciju nevajadzētu uzsākt, pirms būs pabeigta PVAS "Latvijas kuģniecība" (LK) privatizācija. LK privatizāciju plānots noslēgt vasaras vidū. Kalvītis pieļāva iespēju, ka PA varētu pabeigt arī AS "Ventspils nafta" (VN), AS "Latvijas Krājbanka" privatizāciju, kā arī atkarībā no notiekošā starptautiskā arbitrāžas procesa uzsākt SIA "Lattelekom" privatizāciju. Aģentūrai LETA ministrs pagaidām atturējās prognozēt konkrētu laiku, kad tiks uzsākta PA likvidācija. Iepriekš plānotais termiņš - 1.jūlijs - varētu tikt pārsniegts par vienu vai pusotru mēnesi, vai pat ilgāku laiku. Prezidente atzinīgi vērtē jaukto vēlēšanu sistēmu LETA 05/14/02 "Jauktā vēlēšanu sistēma pēc lietuviešu parauga darbojas gluži apmierinoši. Tas būtu risinājums, jo mēs iegūtu priekšrocības, ko sniedz abas vēlēšanu sistēmas [proporcionālā un mažoritārā]", to Valsts prezidente teikusi "Lauku Avīzes" dienā Līvānos. Pēc prezidentes domām, pilnībā pāriet uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu Latvija vēl nebūtu gatava. Savukārt, runājot par visas tautas vēlēta prezidenta institūcijas iedibināšanu, Vīķe - Freiberga norāda, ka tā paplašinātu demokrātisko bāzi un tauta "justos līdzdalīga šajā procesā". Prezidente norāda, ka, lai ieviestu visas tautas vēlētu prezidentu, jāmaina Satversmi, ko iespējams vai nu iesniedzot likumprojektu Saeimā vai arī referendumā. Vīķe - Freiberga izsaka skepsi par Saeimas deputātu gatavību "atteikties no savām privilēģijām ievēlēt prezidentu". Kā jau ziņots, Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas priekšsēdētāja Jura Bojāra izstrādātie Satversmes grozījumi paredz, ka 50 Saeimas deputātus paredzēts ievēlēt pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas, 50 deputātus - pēc mažoritārās relatīvā vairākuma sistēmas pa vienam katrā vēlēšanu apgabalā. Vietu Saeimā iegūst deputātu kandidāts tikai no tās partijas, kura Latvijā ieguvusi ne mazāk kā 5% no visām pēc proporcionālās sistēmas par to nodotajām balsīm vai arī uzvarējusi ne mazāk kā četros vēlēšanu apgabalos. Bojāra Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu "ievēl Latvijas pilsoņi vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās", kurās jāpiedalās vismaz pusei vēlētāju. Par Valsts prezidentu tiek ievēlēts tas kandidāts, par kuru nobalso vairāk nekā puse vēlēšanās piedalījušos vēlētāju. TB/LNNK piedāvā Viktoru Jaksonu LM amatam Diena 05/14/02 Premjers Andris Bērziņš (LC) respektē Tēvzemei un brīvībai/LNNK izvēli, piedāvājot labklājības ministra amatam Viktora Jaksona kandidatūru. Taču premjers vēlēsies dzirdēt no V.Jaksona programmu un noskaidrot, kā kandidāts piedāvā novērst krīzes situāciju veselības aizsardzībā un arī izvairīties no medicīnas darbinieku streikiem, Dienai sacīja A.Bērziņš. TB/LNNK frakcija cer, ka jau šonedēļ Saeima varētu balsot par ministra apstiprināšanu, Dienai sacīja frakcijas priekšsēdētājs Vents Balodis. A.Bērziņš savukārt teica, ka vēlēsies ministra kandidatūru apspriest ar Latvijas Ārstu biedrību un citām ar veselības aizsardzību saistītām organizācijām. TB/LNNK vadībai pirmdien koalīcijas padomē šķitis, ka Tautas partija ir gatava balsot par tēvzemiešu piedāvāto kandidātu, atzina V.Balodis. Pirms sēdes TP līderis Andris Šķēle neapgalvoja pretējo, bet mīklaini izteicās, ka “mēs uzklausīsim premjeru un neiesim viņu klupināt”. Ministru prezidents piedāvā Saeimai balsot par ministra kandidātu, tādejādi no A.Šķēles sacītā varēja secināt, ka nevis partija uzņemas atbildību par atbalsta nodrošināšanu amata pretendentam, bet gan premjers. Diena jau rakstīja, ka īpašu uzdevumu ministrs Roberts Zīle noraidīja iespēju izvirzīt citu kandidātu - ja koalīcija par V.Jaksonu nespējot vienoties, tad, viņaprāt, Vladimiram Makarovam būtu jāsavieno vides aizsardzības ministra un labklājības ministra posteņi. Taču V.Makarovs Dienai sacīja, ka viņš nebūtu gatavs to darīt. Turpina palielināties importa pārsvars pār eksportu LETA 05/13/02 Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, Latvijas preču eksports palielinājies par 2,5%, bet importa kopapjoms palielinājies par 6,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 312,1 miljonu latu, bet importa kopapjoms - 517,8 miljonus latu. Starpība starp eksporta un importa kopvērtību ir palielinājusies - ja 2001.gada pirmajā ceturksnī imports pārsniedza eksportu par 59,2%, tad šā gada pirmajā ceturksnī šī starpība sasniedza 65,9%. Šā gada pirmajā ceturksnī nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi - tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 33,7%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 14%, metāli un to izstrādājumi - 11%, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas - 6,7%, pārtikas rūpniecības produkti, ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku - 6,4%. Šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2001.gada attiecīgo laika posmu palielinājās pārtikas rūpniecības produktu eksports - par 7,4 miljoniem latu jeb 58,5%, minerālo produktu - par 3,7 miljoniem latu jeb 84,9%, dažādu rūpniecības preču, galvenokārt mēbeļu - par 2,5 miljoniem latu jeb 14,3%, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu - par 2,1 miljonu latu jeb 11,3%. Savukārt samazinājās koksnes un tās izstrādājumu eksports. Salīdzinot ar 2001.gada pirmo ceturksni, tas samazinājies par 4,8 miljoniem latu jeb par 4,4%. Metālu un to izstrādājumu eksports saruka par 3,6 miljoniem latu jeb 9,5%, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu - par 3,1 miljonu latu jeb 6,6%. Importā nozīmīgāko vietu šā gada pirmajos trīs mēnešos ieņēma mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas - 21,3% no kopējā importa, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 11,8%, transporta līdzekļi - 8,8%, minerālie produkti - 8,4%, metāli un to izstrādājumi - 7,6%. Šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu ir palielinājies mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu imports - par 12,1 miljoniem latu jeb 12,3%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas - par 7,5 miljoniem latu jeb 14%, transporta līdzekļu - par 6,9 miljoniem latu jeb 18,1%, pārtikas rūpniecības produktu imports - par 5,9 miljoniem latu jeb 20,2%. Savukārt minerālo produktu imports samazinājās par 14,2 miljoniem latu jeb 24,5%, metālu un to izstrādājumu - par 1,1 miljoniem latu jeb 2,7%. SAPARD naudas pietikšot NRA 05/12/02 Piecus mēnešus pēc SAPARD [Special Accession Program for Agriculture and Rural Development] uzsākšanas Lauku atbalsta dienests jau ir saņēmis 339 projektus, no tiem 212 apstiprinājis, un naudu jau ir saņēmuši trīs projektu realizētāji. Graudu audzētāji gan ir iesnieguši vairāk projektu, nekā sākotnēji šai nozarei bija atvēlēts. Tomēr Lauku atbalsta dienesta direktore Irina Pilvere cer, ka naudas pietiks visiem. SAPARD programmas pieejamais sabiedriskais finansējums 2000. un 2001. gadā kopā ir 32 miljoni latu, un tie ir jāizmanto līdz nākamā gada beigām. Pašlaik ir apstiprināti projekti par 4 miljoniem latu (sabiedriskā finansējuma daļa) un tas ir 12 procenti no pašlaik šai programmai atvēlētās naudas. Ikgadējais finansu līgumu ar ES par SAPARD naudu 2002. gadam varētu tikt noslēgts nākamā gada sākumā. No iesniegtajiem projektiem līdz šim ir apstiprināti 87 procenti. Pēc I. Pilveres teiktā, tas ir vairāk nekā citās kandidātvalstīs, kuras ir sākušas izmantot SAPARD. Piemēram, Igaunijā un Bulgārijā tiekot apstiprināts tikai katrs otrais projekts. Arī pēc iesniegumu skaita Latvijas saimnieki ir bijuši čakli, jo Igaunijā un Bulgārijā, kas SAPARD sāka saņemt ātrāk nekā mēs, ir iesniegti attiecīgi 300 un 100 pieteikumi. IMS Studio 6 projekta realizēšanai atrasts aplinkus ceļš NRA 05/16/02 Pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja vakar pēc ilgām diskusijām atcēla iepriekš pieņemto lēmumu par hokeja halles celtniecības uzticēšanu Šveices kompānijai IMS Studio 6, jo tā laikus nebija iesniegusi līguma projektu par halles celtniecības nosacījumiem. Savukārt pēc premjerministra Andra Bērziņa ierosinājuma atbildība par halles celtniecību no rīcības komitejas nodota Latvijas Hokeja federācijai (LHF) – tādējādi atrasts aplinku ceļš, lai LHF tomēr varētu realizēt sadarbību ar IMS Studio 6, Neatkarīgajai atzina viens no rīcības komitejas locekļiem, finansu ministrs Gundars Bērziņš. Lai gan pret funkciju deleģēšanu LHF bija gan G. Bērziņš, gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, arī sporta pārvaldes direktors Einārs Fogelis un Rīgas domes vārdā pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs, vairākums rīcības komitejas locekļu tomēr atbalstīja šo premjera priekšlikumu Funkciju nodošana LHF ir pretrunā ar jau noslēgtajiem līgumiem, kad premjers uzņēmās saistības, no kurām tagad faktiski atsakās, savu viedokli pauda G. Bērziņš. 2001. gada 15. oktobrī noslēdza priekšlīgumu starp Starptautisko ledus hokeja federāciju un pasaules čempionāta ledus hokejā Rīgā rīcības komiteju, liecina Neatkarīgās rīcībā esošā līguma kopija. No Latvijas puses to parakstījuši premjers Andris Bērziņš, Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs un Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans, kas liecina, ka LHF prezidents ir tikai viens no rīcības komitejas pārstāvjiem. Gadījumā, ja rīcības komiteja atsakās no līdzdalības un tālākajā pasaules hokeja čempionāta organizēšanu uztic tikai LHF, mainās kompetences un tiek pārkāpts pašlaik spēkā esošais priekšlīgums. Šodien Saeimas plenārsēdē plānots lemt par izmeklēšanas komisijas izveidi, kas vērtētu daudzus skandālus izraisījušo konkursu par hokeja halles celtniecību un tās ietekmi uz valsts budžetu. Jau ziņots, ka sadarbība par projekta piedāvājuma izstrādi bez konkursa tika sākta tieši ar IMS Studio 6, kura vadītājs G. Takačs turklāt bijis iesaistīts vairākos kukuļdošanas skandālos. IMS Studio 6 projekts, kuram atbalstu paudis gan premjers, gan LHF prezidents K. Lipmans, ar investīciju piedāvājumu līdz 400 miljonu dolāru apmērā tika izvēlēts triju piedāvājumu konkurencē, taču pārējie divi pretendenti piedāvāja krietni mazākas investīcijas. Repše vēlas paplašināt premjera pilnvaras Diena 05/16/02 Lai cīnītos ar negodīgiem valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, pēc partijas Jaunais laiks līdera Einara Repšes domām, ir nepieciešams paplašināt Ministru prezidenta pilnvaras un paredzēt premjeram tiesības atbrīvot no darba jebkuru negodīgu, uzticību zaudējušu darbinieku bez pārsūdzēšanas iespējām tiesā. E.Repše Dienai apstiprināja, ka viņa vadītā partija gatavos ar šo priekšlikumu saistītās izmaiņas likumā par Ministru kabineta iekārtu un citos likumos, "lai pēc uzvaras Saeimas vēlēšanās varētu nodrošināt godīgu un profesionālu valdības un valsts pārvaldes darbu". E.Repše žurnālistiem jau iepriekš ir atzinis, ka pats piekristu kandidēt uz premjera amatu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš (TP) E.Repšes iniciatīvā saskata lielu bīstamību, kas varot novest pie "visas valsts pārvaldes un visu ierēdņu nonākšanas vienas partijas un tās vadītāja pilnīgā pakļautībā, šāda kārtība nebija pat Staļina Krievijā". J.Lagzdiņa vadītā komisija esot centusies nodrošināt, lai depolitizētu valsts pārvaldi, taču priekšlikums liecinot par pilnīgi pretējo — absolūtu vienas partijas politisko diktatūru. E.Repše teica, ka viņš savā darbībā neietekmēšoties no cilvēku politiskās piederības, bet gan tikai no tā, cik godīgi un profesionāli tiekot veikts darbs. Atlaišanas tiesību piešķiršana premjeram esot nepieciešama, lai iestāžu vadītāji kādu personisku motīvu dēļ nevarētu izrēķināties ar padotajiem. Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem premjers izvērtēs nepazīstama cilvēka darbību, E.Repše atbildēja, ka valdības vadītājs uzklausīšot zemāka līmeņa vadītāja argumentus un tad, iegūstot papildu informāciju, pieņemšot lēmumu. "Kārtībai ir jābūt un kārtība būs," sacīja E.Repše, apgalvojot, ka citas premjera pilnvaras paplašināt neesot paredzēts. Sola novērst balsu pirkšanu un rindas vēlēšanās NRA 05/12/02 Gatavojoties 8. Saeimas vēlēšanām 5. oktobrī, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) plāno pasākumus, lai novērstu iespējamo vēlētāju balsu pirkšanu, kļūdas vēlēšanu komisijas darbībā, rindas vēlēšanu iecirknī - trūkumus, kas bija konstatēti iepriekšējās Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. “Balsu pirkšanas iespēju rada informācijas trūkums par to, ka reāli nav iespējams ietekmēt balsojumu,” secinājis CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Tāpēc CVK iecerējusi informatīvu kampaņu radio, televīzijā un presē, kā arī skaidrojumu ar multfilmas palīdzību, ka vēlēšanu iecirkņos ir iespējams paņemt tās partijas sarakstu, par kuru vēlētājs ir nobalsojis, lai iegūtu pilnu partiju biļetenu komplektu. Tas ļautu izvairīties no situācijām, kad kāds pieprasa vai finansiāli stimulē balsot par noteiktu partiju, kā iespaidošanas mehānismu izmantojot pāri palikušo biļetenu komplekta kontroli vai uzpirkšanu, ja tajā trūkst konkrētas partijas saraksta. Visos iecirkņos biļeteni vēlētājiem bija pieejami arī pēdējās pašvaldību vēlēšanās, taču ne visi par to zināja. Ziņas par iespējamo vēlētāju uzpirkšanu, kad par balss nodošanu attiecīgajam sarakstam bija iespējams tikt pie kāda lieka lata vai glāzītes grādīga dzēriena, pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās tika saņemtas vairāk nekā 1997. gada pašvaldību un 1998. gada Saeimas vēlēšanās. Runas par vēlētāju cienāšanu ar alkoholu izskanēja Jūrmalā, Valmierā, Liepājā, Kandavā, aizdomas par vēlētāju balsu pirkšanu bijušas Rēzeknē, Balvos, Dagdā, Rendā, Alsungā. Neatkarīgā arī rakstīja par vērienīgu lieko biļetenu uzpirkšanu atkārtotajās vēlēšanās Preiļos, par ko pat izdevās gūt pierādījumus, kas gan, pēc prokuratūras domām, nebija pietiekami vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanai un krimināllietas ierosināšanai. Lai neveidotos balsotāju rindas, iecerēts palielināt komisijas locekļu skaitu, kā arī blakus kabīnēm novietot kartona krustveida aizslietņus, ko varēs izmantot tie, kas negrib gaidīt līdz iekļūšanai balsošanas kabīnē, bet nevēlas izvēli izdarīt, citiem redzot. Agrāk nekā iepriekš apzināti arī vēlēšanu iecirkņi, kas vēlēšanu dienā būs atvērti no pulksten 8.00 līdz 20.00. Atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām nav iespējama iepriekšēja nobalsošana. Viena vēlētāja līdzdalības izmaksas Saeimas vēlēšanās ir aptuveni 85 santīmi. Lai gan 59% balsstiesīgo uzskata, ka priekšvēlēšanu aģitācija vēlēšanu dienā nav pieļaujama, šādu aizliegumu topošais priekšvēlēšanu aģitācijas likums neparedz. 20,8% aģitāciju par pieļaujamu uzskata tikai noteiktās vietās, bet 13,1% tā netraucē. Partijas deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt no 17. jūlija līdz 6. augustam. Lai laikus organizētu vēlēšanu rezultātu apkopošanu, ierosināti grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā. Apstiprinās ziņas par partiju līgumiem ar Lembergu Diena 05/14/02 Vairākas partijas pirms 7.Saeimas vēlēšanām, noslēdzot vienošanos ar Ventspils mēra Aivara Lemberga vadīto politisko organizāciju Latvijai un Ventspilij (LunV), uzņēmušās saistības, par kuru saturu vēlētāji nebija informēti. Pēc vēlēšanām kuluāros gan tika runāts, ka ir līgumi, kas dažām partijām liedzot atbalstīt vēlēšanās uzvarējušās Tautas partijas iespējas veidot valdību. Taču oficiāli tam apstiprinājumu Diena ieguva tikai tagad. Saeimas deputāts un viens no bijušajiem Jaunās partijas līderiem Ainārs Šlesers (JKP) bija gatavs publiski pateikt, ka JP toreiz parakstīja šādu vienošanos - ar šādu rīcību politiķis cer novērst, ka šādi dokumenti, par ko jau kuluāros tiekot runāts, tiktu parakstīti arī pirms 8.Saeimas vēlēšanām. A.Šlesers uzskata - nebūtu pieļaujams, ka ietekmīgi cilvēki, par kādu uzskatāms arī A.Lembergs, paši nepiedaloties vēlēšanās, ar konfidenciālu dokumentu palīdzību ietekmē politiskos procesus. “Latvijai un Ventspilij" nav parasta organizācija - te parādās tā dēvētais slavenais Ventspils grupējums, jo vienošanos kā Ventspils uzņēmumu vadītāji parakstīja arī Olafs Berķis un Krists Skuja,” sacīja A.Šlesers. Arī Latvijas ceļa vadība Dienai apstiprināja, ka partijai bijusi vienošanās ar LunV, par ko jau toreiz informēta arī prese. Lembergs arī pirms 8.Saeimas vēlēšanām plāno vienoties ar partijām Diena 05/15/02 Vienošanās starp vairākām partijām un Ventspils mēra Aivara Lemberga vadīto politisko organizāciju Latvijai un Ventspilij (LunV) pirms 7.Saeimas vēlēšanām, pēc A.Lemberga domām, bija normāls demokrātisks process, kas neietvēra finansiālas saistības, ziņo aģentūra BNS. Tā vēsta, ka arī pirms 8.Saeimas vēlēšanām Ventspils mērs plāno parakstīt sadarbības līgumus ar partijām. TP priekšsēdis Andris Šķēle Dienai sacīja, ka pirms vairāk nekā trim gadiem notikušais liecinot par partiju morāli un viņš tikai varot aicināt visus politiskos spēkus pirms šīm vēlēšanām publiski apliecināt, ka tie neslēgs nekādus līgumus, kas ietvers vēlētājiem nezināmas saistības. A.Lemberga atbildes uz avīzes jautājumiem Diena līdz otrdienas vakaram nebija saņēmusi. Skolotāji atsakās no Latvijas ceļa prēmijas Diena 05/13/02 Salacgrīvas vidusskolas 47 skolotāji ar saviem parakstiem publiski apliecinājuši, ka atsakās no apvienības Latvijas ceļš (LC) Salacgrīvas nodaļas aptaujā Labākais skolotājs 2001./2002.m.g. Salacgrīvas vidusskolā dāvātās prēmijas - Ls 202. Uzvarētājam prēmiju bija paredzēts pasniegt Skolotāju dienā rudenī, īsi pirms Saeimas vēlēšanām. “Šāda anketa līdzinās pagājušā gadā notikušā konkursa Populārākais vīrietis Salacgrīvā anketai. Mēs esam pret to, ka skolotāja vērtēšanu izveido kā šovu,” teikts skolotāju vēstulē, ko publicēja Limbažu rajona laikraksts Auseklis. Pedagogi raksta, ka viņu individuālo darbu nevar novērtēt pēc principa patīk vai nepatīk, bet to var darīt tikai kvalificēti speciālisti. Anketā, kas izplatīta sabiedriskās vietās un arī skolā, paredzēts nosaukt viena pedagoga vārdu un ar aplīšiem apvilkt kritērijus: atsaucīgs sarunās ar skolēniem, vecākiem; smaidīgs; prot labi pasniegt savu priekšmetu; informēts par jaunākajām tendencēm savā priekšmetā; tāds, kurš prot uzklausīt; sabiedrisks. Akcijas balsojumā aicināti piedalīties skolēni, viņu vecāki, vecvecāki un tuvinieki. Skolas direktore Helēna Pīle Dienai pastāstīja, ka ierosmi par konkursu izteicis LC vietējās nodaļas deputātu frakcijas vadītājs domē Jānis Cīrulis. “Kolēģi pauda neapmierinātību, ka šādi varētu noskaidrot populārāko, taču ne labāko skolotāju. Jādomā, būtu citādi, ja partijas biedri būtu tikušies ar visiem pedagogiem, vai arī šo summu atvēlējuši skolai,” teica direktore. Savukārt J.Cīrulis Dienai skaidroja, ka konkurss izsludināts ar vislabākajiem nolūkiem, un pauda pārliecību, ka visi pārpratumi noskaidrosies, kad tuvākajās dienās ceļinieki tiksies ar pedagogiem. Izstrādāts rīcības plāns programmas 'e-Latvija' īstenošanai LETA 05/13/02 Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts rīcības plāns sociāli ekonomiskās programmas "e-Latvija" īstenošanai. Plānā noteikti uzdevumi vispārējai interneta pieejamībai - lētāks, ātrāks, drošāks pieslēgums, informācijas pieejamība, interneta izmantošanas veicināšana, reģionu iniciatīva programmas "e-Latvija" īstenošanas atbalstam. Plānā pilna telekomunikāciju tīkla digitalizācija paredzēta līdz 2005.gada beigām, telekomunikāciju tirgus pilna liberalizācija, īrēto līniju tirgus atvēršana - līdz 2003.gada 1.janvārim, interneta terminālu instalācija ikvienā bibliotēkā, skolā, pašvaldībā - līdz 2004.gada 1.janvārim, personālo datoru iegādes subsidēšana privātpersonām - līdz 2004.gada 1. janvārim un citi pasākumi. Kopumā plānā minēti 38 uzdevumi. Reģionālo iniciatīvu kopējās projektu izmaksas plānotas 16,987 miljoni latu tai skaitā 2002.gadā - 4,1 miljons latu. Lētāks, ātrāks, drošāks pieslēgums, informācijas pieejamība, interneta izmantošanas veicināšana kopumā šogad maksās 4,777 miljonus latu, no tiem Valsts investīciju programmā atvēlēti 4,01 miljons latu. Reģionu iniciatīvu finansēšanai 2002.gada budžetā līdzekļi gan nav paredzēti, tāpēc tiek piedāvāts valdībai dot uzdevumu Satiksmes ministrijai kopīgi ar īpašu uzdevumu ministru valsts reformu lietās izskatīt iespēju finansiāli atbalstīt reģionu iniciatīvas Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projektam 2002.gadā iedalīto līdzekļu ietvaros. Paredzēts, ka Satiksmes ministrija arī novērtēs rīcības plānā paredzētajiem pasākumiem nepieciešamo finansējumu 2003.gadā un pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju iesniegs šo jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā. Rīcības plāns jāakceptē valdībai. Tikai 7 procentiem publisko bibliotēku ir pieejams internets NRA 05/14/02 Latvijas pagastu bibliotēku 3. kongresā Pagasta bibliotēka e-sabiedrībā ziņoja, ka no 901 Latvijas publiskās bibliotēkas tikai 15% ir automatizētas, 7% ir pieeja internetam, bet 5% - sava mājaslapa. Pašvaldību pārstāvji atzina, ka daļa lauku ļaužu dzīvo uz nabadzības robežas un viņiem nav liekas naudas, lai iegādātos laikrakstus, žurnālus vai jaunākās grāmatas. Bibliotēkas šiem cilvēkiem praktiski ir vienīgā un pieejamākā vieta, kur iegūt svaigāko informāciju. Jauniešiem bibliotēkās ir iespēja iepazīt un apgūt internetu. Pagasta bibliotēku stāvoklis lielākoties esot ļoti nabadzīgs, trūkstot līdzekļu jaunākajām grāmatām, periodikai, nerunājot par datoru vai internetu. Par spīti trūcīgajam finansējumam, pieprasījums pēc bibliotēku pakalpojumiem laukos pieaug. Kā atzina Susāju pagasta priekšsēdētājs Aldis Pušpurs, laukos cilvēkam nav ko darīt. Grāmatas lasot pat dzērāji. Pēc Kultūras ministrijas (KM) datiem, pašlaik 469 pagastu pašvaldību pārziņā ir 692 pagastu bibliotēkas, vidēji 1090 iedzīvotāju uz vienu bibliotēku. KM ir izstrādāta Valsts vienotās bibliotēku sistēmas koncepcija, kas paredz visu Latvijas bibliotēku saslēgšanu interneta tīklā un vienotu informācijas datu bāzi. Koncepciju akceptējis Ministru kabinets. Aprēķināts, ka projekta īstenošanai būs nepieciešami 12 miljoni latu. Naudas summa ir iekļauta jaunās Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektā, bet, kamēr tas netiks akceptēts un realizēts, nebūs arī naudas. Līvāni dodas kosmosā Diena 05/14/02 Līvānu lielākā nodokļu maksātāja SIA Anda Optec ražotās kvarca optiskās šķiedras tiek eksportētas uz Eiropu un ASV, un vairākiem to veidiem pasaulē nav analoga. Sešos gados, kopš ar vācu partneru līdzdalību uzņēmums izveidots, tā apgrozījums ir palielinājies vairāk nekā 50 reižu un sasniedzis vienu miljonu latu gadā. Šā gada sākumā uzņēmums saņēma ISO 9001:2000 kvalitātes sertifikātu, līdz ar to ierindojoties to uzņēmumu skaitā, kas ir sasnieguši pasaules līmeņa kvalitāti. Kā Dienai pastāstīja Anda Optec direktors Daumants Pfafrods, kvalitātes sertifikāta iegūšana palīdzējusi sakārtot ražošanu tā, lai lielajām ārzemju kompānijām būtu simtprocentīga pārliecība, ka Līvānu uzņēmums ir drošs partneris. “Mūsu nozarē klientus, starp kuriem ir tādas organizācijas, kā vācu kompānija Bayer, ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa aģentūra (NASA) un citas, ne tik daudz interesē produkcijas cenas, kā kvalitāte, jo mēs ražojam sastāvdaļas unikālām iekārtām,” ne bez lepnuma atzīst D.Pfafrods. Līvāniešu ražotās optiskās šķiedras tiek izmantotas dažādos optiskos sensoros, lāzerstaru pārraidītājos, kosmiskajās iekārtās. Viens no Anda Optec izstrādājumiem iemontēts integrālajā spektroskopā pasaulē lielākajam teleskopam, kas atrodas Čīlē. Pašlaik Līvānu uzņēmuma ražotie gaismas vadi tiek izmēģināti spektrometrā zondei, kuru amerikāņu kosmosa pētnieki NASA nākamajā gadā gatavojas sūtīt uz Marsu, tā virsmas paraugu pētīšanai. Tomēr šī unikālā uzņēmuma varēja arī nebūt. Kvarca optisko šķiedru cehs radās pagājušā gadsimta 70.gados. Līvānu stikla rūpnīcas paspārnē, tas piegādāja produkciju PSRS militāri rūpnieciskajam kompleksam. 1991.gadā ar Latvijas valdības lēmumu Līvānu stikla rūpnīca tika reorganizēta, un bija paredzēts optiskās šķiedras cehu likvidēt. Tomēr, pateicoties Daumanta Pfafroda un viņa kolēģu uzņēmībai, izdevās ražotni nosargāt un tā tika nodalīta no stikla rūpnīcas kā valsts uzņēmums Anda. “Tie bija ļoti grūti laiki,” atceras D.Pfafrods, “austrumu tirgus vairs nebija, bet rietumu tirgus vēl nebija.” 1994.gadā Latvijas Universitātes zinātnieki piedalījās starptautiskajā konferencē par lāzermedicīnu, kas notika Lillē, un tur demonstrēja līvāniešu ražotās produkcijas paraugus. Par tiem ieinteresējās vācu kompānijas Biolitec AG pārstāvji un piedāvāja palīdzēt uzņēmumam iekarot tirgu Rietumos. Šī kompānija arī kļuva par SIA Anda Optec lielāko akcionāru. “Tad, kad šīs kompānijas prezidents pie mums ieradās, te ne tuvu neizskatījās tik skaisti kā tagad, taču viņš, būdams habilitētais zinātņu doktors fizikā, saprata, ka mums ir tādas tehnoloģijas, kurām nav citur līdzīgu. Viņi nedeva mums lielas investīcijas, bet iespēju pašiem nopelnīt naudu, ar ko attīstīties,” atceras D.Pfafrods. Pašlaik glīti un moderni iekārtotajos Anda Optec cehos nodarbināts ap 50 augsti kvalificētu darbinieku, kuru alga krietni pārsniedz vidējo samaksu Latvijā. Darbinieki ir sociāli nodrošināti, jo Anda Optec ir vienīgais uzņēmums Latgalē, kas ir noslēdzis līgumu ar Unipensiju par pensiju uzkrāšanu darbiniekiem. “Es redzu Latvijas attīstību ne tranzītā, bet gan augsto tehnoloģiju ražošanā, jo mums ir augsti izglītoti un darbu mīloši cilvēki. Ja viņiem rada labus darba apstākļus, tad var sagaidīt arī atbilstošus darba rezultātus,” atzīst Daumants Pfafrods. Daugavpils rajonā nozīmīgi arheoloģiski atklājumi LETA 05/14/02 Ekspedīcijā Daugavpils rajona Dvietes pagastā Latvijas Vēstures muzeja arheologi atklājuši līdz šim nezināmus objektus - pilskalnu, 9.- 13.gadsimta senkapus un divas akmens laikmeta jeb neolīta apmetnes. Kā informēja Latvijas Vēstures muzeja Reklāmas un izglītības nodaļas vadītāja Tatjana Mihailova, apmetnēs atrastie priekšmeti - akmens kalts, krama bultas gals, dzintara piekariņš un citi - ir svarīgs pierādījums tam, ka Dvietes senleja bijusi intensīvi apdzīvota vismaz pirms 6500 gadiem. Arheoloģisko pieminekļu apzināšanas laikā no 29.aprīļa līdz 5.maijam Latvijas muzeja Arheoloģijas nodaļas darbinieki arī pārbaudīja Daugavpils rajona Bebrenes, Dvietes un Pilskalnes pagastos zināmos arheoloģijas pieminekļus, skolu un privātās priekšmetu kolekcijas. Zāģeri sašķaida gandra māju Diena 05/11/02 Saldus rajona policija izmeklē tīšu melnā stārķa ligzdas iznīcināšanu. Tiek lemts par krimināllietas ierosināšanu, jo nogāzta īpaši aizsargājamas putnu sugas ligzda. Likums par to paredz atlīdzinājumu valstij vismaz 1200 latu apmērā. Reti sastopamais melnais stārķis jeb gandrs ir ierakstīts Sarkanajā grāmatā. Ligzda iznīcināta Lutriņu pagasta Ceļmalu mežā, kurā īpašumu apmēram pirms mēneša nopircis divdesmitgadīgs puisis, Kuldīgas rajona iedzīvotājs Dainis Jocus. Jaunais īpašnieks uzreiz vēlējies mežā veikt kailcirti un krājcirti. Kad mežsargs gājis stigot kailcirti, atklājis mežā melno stārķi un ligzdu, par kuras esamību iepriekš nebija zināms. Telefoniski D.Jocum paziņots, ka, lai aizsargātu reto putnu, mežu cirst nevarēs, bet ligzdas apkaimē būs jānosaka mikroliegums, Dienai pastāstīja Sesiles mežniecības mežzine Māra Bimšteine. Pēc nedēļas, 29.aprīlī, mežsargs kopā ar ekologu devušies uz Ceļmalu mežu noteikt mikrolieguma robežas, taču atraduši nozāģētu dižo, veco 90 centimetrus resno apsi, kurā bija ligzda. Gandra māja sašķaidīta gabalos. "Oho! Mani pataisa par muļķi," Dienai sacīja Dainis Jocus, pārsteigts uzzinājis, ka melnā stārķa ligzdas iznīcināšana var maksāt tik dārgi. Kāds paziņa viņam piedāvājis 150 latu par to, lai viņš kļūtu par 11,8 hektāru meža likumīgo īpašnieku, bet īstenībā mežā saimniekos citi cilvēki. "Darba man nebija, naudu vajadzēja, tāpēc piekritu. Tagad laikam būšot tiesa," viņš nopūtās. "Savu" mežu viņš neesot ne redzējis.