K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 248: 2002. g. 24. - 30. maijs Marija Latvijai atnes prieku un rūpes Diena 05/27/02 "Olē, olē, olē, Latvija - uzvara!!!" tie ir pirmie vārdi, ar kuriem Latvijas pārstāvi Marie N. jeb Mariju Naumovu pēc uzvaras sagaida preses konferencē. Tās vadītājs nepārtraukti apsauc Televīzijas operatorus un fotogrāfus un lūdz tiem atkāpties. Fotografēšanās un filmēšanās turpinās vismaz desmit minūtes, kamēr Marija paspēj sirsnīgi uzsmaidīt visām kamerām. Sestdienas naktī Tallinā Marija Naumova ar dziesmu I Wanna 23 valstu konkurencē un ar vairāk nekā 100 miljoniem skatītājiem visā Eiropā kļuva par 47.Eirovīzijas festivāla uzvarētāju. Saskaņā ar festivāla noteikumiem nākamgad Eirovīzijas festivāls jārīko Latvijā. Visi Dienas aptaujātie reportieri, tostarp BBC un ITN telekompānijas pārstāvji atzīst, ka Latvija pašreiz ir nonākusi visas Eiropas uzmanības centrā ar jautājumu - kā tiks organizēts nākamais Eirovīzijas konkurss? "Loģiski, ka no Latvijas pašreiz tiek gaidīts labāk organizētais festivāls visā Eirovīzijas vēsturē," atzīst BBC radio žurnālists Pols Gomezs. Marijas eirotriumfs NRA 05/27/02 Aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku svētdienas vakarā pulcējās Doma laukumā Rīgā, lai sveiktu mūsu dziedātāju Mariju Naumovu. Kamēr dziedātāja mazliet kavējās, Doma laukumā sapulcējušies izmēģināja saukli: "Marija! Latvija! Uzvara!", kā arī uz liela ekrāna vēlreiz skatīja triumfa mirkļus valstu balsojumā. Kāpjot uz skatuves, Marija pateicās par atbalstu un izteica cerības, ka nākamgad Latvijai izdosies sarīkot "foršu šovu". Viena no pirmajām dziedātājas sveicējām bija Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas arī bija vērojusi TV pārraidi un atzinās, ka "gandrīz atkal dabūju sirmus matus". Arī prezidente pauda pārliecību, ka Latvija pēc gada spēs sevi pasaulei parādīt līdzvērtīgi, kā to šogad paveica Igaunija. Eirovīzija uzliek papildu pienākumus NRA 05/28/02 Līdz 10. jūnijam Latvijas Televīzijai jāiesniedz apliecinājums starptautiskajai raidorganizācijai EBU, vai tā ir gatava uzņemties 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkošanu. Nākamgad Latvijā noteikti tiks rīkots Eirovīzijas dziesmu konkurss, solīja LTV ģenerāldirektora p. i. Gundars Rēders. Jau līdz 10. jūnijam EBU jādod apstiprinājums, ka šā pasākuma organizatora LTV rīcībā ir vismaz 5 miljoni Šveices franku (1,7 miljoni latu), jānosauc konkursa norises vieta, kā arī atbildīgā izpildproducenta vārds. Pirms pāris gadiem Stokholmai konkursa rīkošana izmaksājusi 3,670 miljonus latu, Kopenhāgenai - 4,293 miljonus latu, igauņiem šogad tas maksāja aptuveni 4,5 miljonus latu, bet Latvijai šīs izmaksas varētu būt vēl lielākas, prognozēja G. Rēders. Viņš pieļāva, ka "kopējais cipars" varētu pārsniegt 5 miljonus latu, jo milzīgas būs tehnikas īres maksas. Jau šonedēļ LTV tiksies ar valdības, Ventspils un Rīgas pašvaldību pārstāvjiem, tiks meklēti ģenerālsponsori utt., stāstīja G. Rēders. Rīgas domes priekšsēdētājs G. Bojārs un Pilsētas attīstības fonda locekļi vakar nolēma piešķirt 10 000 latu prēmiju Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājai Marijai Naumovai. Savukārt kultūras ministre Kārina Pētersone ierosinās valdībā par uzvaru Marijai piešķirt 10 000 latu, bet dziedātājas radošajai grupai - 5000 latu. M. Naumova uzsvēra milzīgo emocionālo lādiņu, ko saņēmusi no saviem atbalstītājiem uzstāšanās laikā. Dziedātāja bija ļoti saviļņota par sirsnīgo uzņemšanu pēc uzvaras izcīnīšanas. No svinīgā sagaidīšanas pasākuma Doma laukumā Marija bija devusies uz Brīvības pieminekli. "Nekad nebiju domājusi, ka iešu nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, jo agrāk man tas likās tikai izrādīšanās, bet vakar [aizvakar] mēs [pie tā] raudājām," atzinās M. Naumova. Mācītājs atlaists par homoseksualitātes propagandēšanu PBLA 05/23/02 Pagājušās nedēļas trešdienas vakarā izplatījās ziņa, ka no amata atstādināts Rīgas Kristus draudzes līdzšinējais mācītājs Māris Sants. Sākotnēji izskanēja versija, ka Sants atlaists pēc tam, kad trešdienas vakarā piedalījās diskusijā par homoseksuālismu Radio Brīvā Eiropa, kurā atklāti atzina savu homoseksuālismu. Vēlāk gan izrādījās, ka Konsistorija lēmumu par atstādināšanu pieņēmusi pirms Māra Santa uzstāšanās radio – dienu iepriekš. Luterāņu baznīcas vadība uzsver, ka Māris Sants atbrīvots no garīdznieka amata pildīšanas par homoseksuālisma propagandēšanu, nevis tāpēc, ka pats ir gejs. To, ka ir gejs, M. Sants arhibīskapam J. Vanagam ir darījis zināmu jau pirms savas ordinācijas 1993. gadā. Atceltais mācītājs formāli nav izslēgts no baznīcas. Viņam liegts piedalīties baznīcas rituālos. Lielāko reliģisko konfesiju pārstāvji piekrīt Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Konsistorijas lēmumam. Šī ziņa kārtējo reizi Latvijas sabiedrību sadalījusi divās krasi pretējās nometnēs. Vieni runā par homoseksualitāti kā grēku, citi – cilvēktiesību pārkāpumiem un baznīcas atpalicību laika garam. Tomēr kā teica Latvijas Cilvēktiesību un etnisko pētījumu centra direktors Nils Muižnieks – Reliģisko organizāciju likuma 14. pants noteic, ka garīgais personāls tiek ievēlēts pēc baznīcas iekšējiem noteikumiem un tikai uz citām personām, piemēram, grāmatvežiem vai sētniekiem, attiecas darba likumdošana, kurā ir diskriminācijas aizliegums pēc cilvēka seksuālās orientācijas. Arī Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks Ringolds Balodis atzina, ka valsts nevar iejaukties šādos procesos. Baznīcai ir jābūt tiesībām izvirzīt šādus noteikumus attiecībā uz saviem garīdzniekiem, un ja LELB ir noteikusi savu nostāju homoseksuālisma jautājumā, tad garīdzniekiem tas jāpieņem. No garīdzniekiem, pret šādu izstumšanu no baznīcas ir LU Teoloģijas fakultātes dekāns, mācītājs Juris Cālītis. Līdz ar to LU, kur Māris Sants ir kapelāns, līgumu ar M. Santu nepārtrauks. Uzņēmējiem grūti vienoties NRA 05/29/02 Sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv mazo un vidējo uzņēmumu intereses, pēdējā laikā ir krietni sarosījušās, lai pievērstu valdības uzmanību to problēmām. Tiesa, speciālisti norāda - lai valdība mazo uzņēmumu pārstāvjus sadzirdētu, šīm organizācijām vajadzētu konsolidēties. Mazo un vidējo uzņēmumu rūpes pēdējos mēnešos, rīkojot gan forumus un seminārus, gan dažādus citus pasākumus, ir centušās mazināt vairākas sabiedriskās organizācijas. Pavisam nesen savus priekšlikumus, tiem pievienojot vēl 24 nozaru asociāciju ieteikumus, valdībai iesniegusi Latvijas Tirgotāju asociācija. Pagājušajā nedēļā forumu par šo pašu tēmu rīkoja nesen izveidotā Latvijas sīkuzņēmēju asociācija Kalve, vēl pirms pāris mēnešiem - Mazo un vidējo uzņēmumu konfederācija. Valdības uzmanību ik pa laikam cenšas pievērst arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Ja vēl pirms kāda laika pasākumi, kas tika veltīti lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu, tika uztverti nopietni un to apmeklētāju skaits bija samērā kupls, pēdējā laikā lielākā daļa šo pasākumu norit patukšās telpās. Jāsecina, ka līdz ar to arī valdības pārstāvjiem ir pagrūti nopietni ņemt vērā attiecīgās organizācijas ieteikumus vai prasības. Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības departamenta direktors Andrejs Buharins atzina, ka ir samērā grūti atbalstīt visas mazo un vidējo uzņēmēju intereses pārstāvošās organizācijas. Tās organizē dažādas konferences, kurās vēlas redzēt arī ekonomikas ministru un kādu ministrijas pārstāvi, taču nav viegli atrast laiku, lai piedalītos visos šajos pasākumos. "Valdība varbūt nepietiekami ieklausās šo organizāciju sacītajā, jo šīs balsis nav konsolidētas," viņš skaidroja. A. Buharins nevarēja izvērtēt, kura no pārstāvētajām organizācijām strādā visprofesionālāk un kuras ieteikumi ministrijai ir kvalitatīvākie, jo kaut ko labu varot atrast katrā. Viņš uzskata, ka ministrijas darbiniekiem daudz vieglāk būtu uzklausīt no viena avota nākušus priekšlikumus, tāpēc Uzņēmējdarbības departaments ierosinājis ministrijas pakļautībā esošajām 17 nozaru ekspertu padomēm pievienot vēl vienu, kas izvērtētu mazo un vidējo uzņēmumu problēmas un kurā varētu apvienot visas šīs organizācijas. Šī ekspertu padome varētu izskatīt arī ministrijai iesniegtos priekšlikumus, kas skar mazos un vidējos uzņēmumus, nosakot nepieciešamākos un nododot tos tālāk tautsaimniecības padomei izskatīšanai. A. Buharins sacīja, ka priekšlikums par mazo un vidējo uzņēmumu ekspertu padomes izveidi tikšot iekļauts Mazo un vidējo uzņēmumu Nacionālajā programmā, kam jābūt izstrādātai jau tuvākajā laikā. Tas varētu būt viens no reālākajiem pasākumiem, kā konsolidēt visas šīs organizācijas, jo tā vien šķiet, ka brīvprātīgi nekas nenotiks. Kā neoficiāls iemesls tam minētas nesaskaņas organizāciju vadītāju starpā. Iespējams, tieši tāpēc atsevišķu organizāciju pārstāvji pārmet, ka pārējās organizācijas mazo un vidējo uzņēmumu interešu pārstāvniecību izmantojot savtīgiem nolūkiem. Ekonomiku laukos cer uzlabot ar zināšanām NRA 05/27/02 Lai veicinātu Latvijas un tās reģionu mazo un vidējo uzņēmumu starptautisko konkurētspēju un palielinātu uz zināšanām balstītu uzņēmumu skaitu, Latvijā sākts Eiropas Savienības un Latvijas kopprojekts Stratēģija uz zināšanām balstītā biznesa veicināšanai Latvijā. Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts norādīja: lai saglabātu un paātrinātu tautsaimniecības attīstību, panāktu nacionālā kopprodukta pieaugumu un tuvinātu Latviju Eiropas Savienības (ES) attīstīto valstu līmenim, pakāpeniski nepieciešams tradicionālo nozaru vietā pastiprinātu uzmanību veltīt augsto tehnoloģiju nozarēm, kā arī sabiedrības vērtību pārorientēšanai uz tautsaimniecību, kuras pamatā ir zināšanas un cilvēku potenciāla izmantošana. Tādējādi Latvija un tās reģioni tiktu tuvināti attīstīto ES valstu līmenim. Paredzēts, ka projektā izveidos ciešāku sadarbību starp ražošanu un zinātni, kā arī palielinās vietējo firmu spēju apgūt jaunas tehnoloģijas. Viens no būtiskiem projekta rezultātiem būs jaunu sadarbības projektu ierosināšana ar Stokhomas un Reinzemes-Pfalcas uzņēmējiem. Savukārt īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš ar nožēlu atzina, ka Latvijā joprojām nav reģionālās politikas, tāpēc viņš ir ļoti pateicīgs par iespēju piedalīties projektā. Viņš arī izteica cerību, ka šādā veidā tiks dota iespēja uzlabot vispārējo ekonomisko situāciju laukos, jo pašlaik Rīga un Ventspils aizvien vairāk tuvojas Eiropas līmenim, bet lauki - joprojām ne. Viņš minēja, ka 1996. gadā Rīgas reģions devis 53% no iekšzemes kopprodukta, 1998. gadā - 60,8%, tagad - jau vairāk nekā 63%. Projekts sākts jau aprīlī un ilgs 32 mēnešus. Tā kopējās izmaksas ir 520 tūkstoši eiro, 75% finansē ES. Projekta darbība aptvers visu Latviju. Divas trešdaļas Latvijas uzņēmumu - bez interneta NRA 05/27/02 Apmēram 36 procentiem Latvijas kompāniju ir interneta pieslēgums, - liecina Emor Ltd./Baltic Data House Ltd. aprīlī veiktais pētījums IT un internets Latvijas kompānijās, kas tapis pēc informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas MicroLink pasūtījuma. Parasti tās kompānijas, kurām nav interneta pieslēguma, ir ar mazu apgrozījumu un darbojas rūpniecībā, enerģētikā, lauksaimniecībā, būvniecībā un citur, ziņo LETA. Viszemākais internetizācijas līmenis ir kompānijām Zemgalē, Latgalē un arī Vidzemē, kur ir arī viszemākais datorizācijas līmenis. Pētījuma rezultāti rāda, ka ap 7900 uzņēmumu Latvijā lieto interneta iezvanpieeju, savukārt apmēram 6700 kompānijām ir pastāvīgais interneta pieslēgums. Pastāvīgo pieslēgumu parasti izmanto lielās kompānijas, servisa firmas un uzņēmumi, kuri atrodas Rīgā. Iezvanpieeju parasti izmanto kompānijas, kuras dibinātas pirms 1994. gada, tirdzniecības firmas un firmas ar apgrozījumu no 50 000 līdz 100 000 latu gadā. No tām kompānijām, kuras lieto iezvanpieeju, 22% izmanto tieši ISDN pieslēgumu. 23% no tām kompānijām, kam ir pastāvīgais interneta pieslēgums, izmanto kabeli, 17% kompānijām ir bezvadu pieslēgums, 16% ir ADSL pieslēgums, savukārt pārējie izmanto vienkāršākas tehnoloģijas. Visatpazīstamākā Latvijas informācijas tehnoloģiju kompānija uzņēmēju vidū ir SIA Fortech, ko par pazīstamāko nosaukuši 9% aptaujāto. Otrajā vietā bijusi a/s Dati, ko nosaukuši 6% uzņēmēju. Trešajā vietā ir VAR, ko atpazinuši 5% aptaujāto. 37% no aptaujātajiem vispār nav varējuši nosaukt nevienu IT kompāniju, bet, ļaujot izvēlēties starp 13 populārākajām IT kompānijām, visvairāk minēta ELKO, ko norādījuši 8% aptaujāto. Starp interneta servisa sniedzējiem populārākā kompānija bijusi Apollo, ko minējuši 34% no aptaujātajiem uzņēmumiem, Delfi Internet ieņem otro vietu - to minējis 21% respondentu, Latnet - 7%, Neonet - 4%. 25% no aptaujātajiem vispār nav varējuši nosaukt nevienu IT kompāniju, un tās galvenokārt bijušas kompānijas ar vienu vai diviem datoriem. Nesaskaņas domes valdošajā koalīcijā NRA 05/29/02 Trešdien Rīgas domes sēdē kārtējo reizi neizdevās nodibināt pašvaldības aģentūru Rīgas mājoklis (tai pārsvarā paredzētas Dzīvojamo un privatizācijas lietu komisijas funkcijas), turklāt šoreiz strīdi par institūcijas izveidi beidzās ar šūpošanos valdošās koalīcijas rindās. Lai arī domes dienas kārtībā bija ieplānots izskatīt 57 jautājumus, deputātiem neizdevās akceptēt kaut vienu lēmumprojektu, jo valdošajā koalīcijā radās nesaskaņas par aģentūras Rīgas mājoklis izveidošanu. Pēc domes sēdes sasauca kreiso politisko spēku ārkārtas sēdi, kurā līderis Leonīds Kurdjumovs paziņoja par aiziešanu no partijas Līdztiesība. Kreisie cenšas nogludināt nesaskaņas NRA 05/30/02 Pēc aizvakardien Rīgas domē notikušās saķeršanās Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) biedru vidū kreisie un viņu koalīcijas partneri cenšas aizlāpīt sūces sava politiskā kuģa korpusā, kas pagaidām viņiem arī izdevies. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) ģenerālsekretārs Jānis Dinēvičs uzskata, ka arī turpmāk izdosies saglabāt iepriekšējos sadarbības partnerus. Pēc izteikumiem presē spriežot, galvenās domstarpības ir par lēmumu pieņemšanas metodoloģiju, par ko tomēr viegli var rast kopēju valodu, - uzsvēra J. Dinēvičs. Pēc apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšsēdētāja Māra Grīnblata domām, aiz konflikta starp koalīcijas partneriem slēpjas LSDSP nevēlēšanās atdot PCTVL pārāk lielu ietekmi un vadošos amatus. Taču koalīciju drīzāk varētu izjaukt ārējie spēki. Dzirdēts par Tautas partijas (TP) plaša apvērsuma iecerēm Rīgas domē, iespējams, pat ar draudzīgās Latgales gaismas rokām, Rīgas mēru Gundaru Bojāru nomainot ar tautpartijieti. Pirmais solis, lai to izdarītu, ir vairāku deputātu atšķelšana no citām frakcijām, un L. Kurdjumovs varētu būt viena no šīs ieceres sastāvdaļām, - sprieda M. Grīnblats. PCTVL pārstāvji apgalvo, ka L. Kurdjumovam ir personisks konflikts ar partijas vadību, kas nav traktējams kā PCTVL šķelšanās. Lai novērstu iespējamos konfliktus, katrai PCTVL veidojošajai partijai Saeimas kandidātu listē tiks piedāvāts praktiski vienāds vietu skaits, neraugoties uz Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) izteikti sliktākajiem rezultātiem pašvaldību vēlēšanās, salīdzinot ar Līdztiesību un Tautas saskaņas partiju. Šādu proporcionalitātes principu apstiprināja arī vienīgais LSP pārstāvis domē Ivans Ivanovs, kas atzina, ka “Līdztiesībai visu laiku liekas, ka viņi ir galvenākie”, tomēr tas sadarbību netraucēšot. Vēlēšanu gadā partijas kontrolēs īpaši NRA 05/25/02 Saeima pagājušajā nedēļā bez īpašām publiskām diskusijām otrajā lasījumā pieņēma jauno partiju finansēšanas likumu, kurš sola ieviest lielāku partiju finansu atklātību, kontroli un papildu ierobežojumus ziedojumu saņemšanā. Lai gan pirms trešā lasījuma lielākoties tiek pieslīpēta likumprojekta redakcija, prognozējams, ka partiju finansēšanas likums vēl tiks rediģēts arī konceptuāli, jo īpaši normas, kas prasa lielāku atklātību partiju finansu lietās vēlēšanu gadā. Likums sola ieviest daudz lielāku partiju finansu formālo atklātību, kā arī lielākus ierobežojumus ziedojumu saņemšanā. Ziedojumi būs jāpublisko internetā un Latvijas Vēstnesī desmit dienu laikā pēc to saņemšanas. Papildus ikgadējām finansu deklarācijām partijām, kuras piedalās vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas pirms tām būs jāsniedz juridiski nesaistošs paziņojums par priekšvēlēšanu kampaņas plānotajiem izdevumiem, sākot ar 250. dienu pirms vēlēšanām, bet 30 dienu laikā pēc vēlēšanām - vēlēšanu izdevumu deklarācija. Viens no komisijas grūtākajiem uzdevumiem bija vienoties par šo deklarāciju saturu. Tajās paredzēts uzrādīt sīkāk atšifrētus partiju izdevumus, nekā to prasa esošās partiju ikgadējās finansu deklarācijas: būs jāuzrāda, cik un kurā medijā, internetā, publiskajās vietās partija tērējusi priekšvēlēšanu reklāmām, cik maksāts reklāmas sagatavotājiem un citiem algotiem darbiniekiem, kādi bijuši pasta izdevumu aģitācijas materiālu nosūtīšanai, cik tērēts avīzes vai citu iespieddarbu izdošanai, kustamā un nekustamā īpašuma īrei, ziedots labdarībai, finansējot kampaņu. Detalizētākas ir arī partiju ikgadējās deklarācijas. Maksimālā summa, ko fiziska vai juridiska persona drīkstēs ziedot partijai, samazināta no 25 000 līdz 10 000, turklāt kā ziedojumi tiks uzskaitīti ne tikai naudas un mantas dāvinājumi, bet arī bez atlīdzības vai lētāk par tirgus cenu īstenoti pakalpojumi un vērtības, tiesību nodošana, atteikšanās no kādām tiesībām par labu partijai un citas darbības, no kurām partijas gūst labumu. Partijas nedrīkstēs ņemt aizņēmumus, tikt finansētas no fondiem. Iepazīties ar partiju saimniecisko darbību varēšot ikviens interesents Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kas ar plašākām pilnvarām nekā pašreiz Valsts ieņēmumu dienests kontrolēs partiju finansiālo darbību. Korekcijas akceptētajā likumprojektā var ieviest izmaiņas priekšvēlēšanu aģitācijas likumos, par ko liecina arī deputāta Pētera Salkazanova iesniegtais priekšlikums trešajam lasījumam. Tas paredz tēriņus uzrādīt, tos dalot ne tikai sabiedriskajā un komerctelevīzijā, presē, sabiedriskajā un komercradio, bet gan atsevišķi katrā no laikrakstiem un raidorganizācijām. Sīkāka tēriņu uzskaite nepieciešama, lai KNAB varētu labāk kontrolēt partiju finanses. Pēc P. Salkazanova domām, pārāk īss ir arī 250 dienu periods, par kuru prasīts sniegt priekšvēlēšanu deklarāciju, jo reāli kampaņa sākoties jau ievērojami agrāk. Tā kā 250 dienu pirmsvēlēšanu periods sākas aptuveni 20. janvārī, tad informācija par tēriņiem laikā no 1. janvāra līdz 20. janvārim parādīsies tikai nākamā gada deklarācijā. Tādējādi partijām iespējams veikt priekšapmaksu par reklāmas izvietošanu gada pirmajās 20 dienās, bet priekšvēlēšanu izdevumu deklarācijā uzrādīt tikai nelielu summu no patiesajiem izdevumiem. Premjers zaudē sabiedrības uzticību NRA 05/29/02 Mēneša laikā sabiedrības uzticību visvairāk zaudējis premjers Andris Bērziņš. Viņa reitings pilsoņu vidū krities par 17,5 punktiem, visu respondentu vidū - par 10,7 punktiem, liecina Latvijas faktu maija vidū veiktā socioloģiskā aptauja. Premjera darbu pozitīvi novērtējuši 59,1%, negatīvi - 36,5%, bet par A. Bērziņu neko nav dzirdējuši 4,4% pilsoņu. Sabiedrības kritika vērsta tieši pret premjeru. Par to liecina fakts, ka reitings nav krities A. Bērziņa vadītajai valdībai un praktiski arī Latvijas ceļam (LC), kura priekšsēdētājs viņš ir. Savukārt LC Saeimas frakcijas vadītājas Kristiānas Lībanes reitings pieaudzis par 1%. Premjera uzticības zaudēšana saistāma ar hokeja halles celtniecības skandālu, saistībā ar kuru A. Bērziņš medijos parādījās kā centrālā figūra, sprieda politologs Andris Runcis. Politologs pieļāva, ka šis negatīvais iespaids tik ātri neizzudīs, jo halles lieta jūnijā tiks aktualizēta saistībā ar nepieciešamību sniegt atbildi par Latvijas iespējām 2006. gadā rīkot hokeja pasaules čempionātu, kā arī gaidāmo vēlēšanu dēļ, kad konkurenti centīsies šo lietu atsvaidzināt. Daudz apmierinātāki ar sabiedrības viedokļa dinamiku var būt citi valdības locekļi, kuri lielākoties savu tēlu sabiedrības acīs nedaudz uzspodrinājuši. Ar reitinga kritumu valdībā jāsamierinās vienīgi ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim (-4,2), tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai (-3,1), zemkopības ministram Atim Slakterim (-2,8) un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Greiškalnam (- 2,3). Vērtējot atsevišķu ministriju darbu, iedzīvotāji kļuvuši vēl kritiskāki pret jau tradicionāli peltajām institūcijām: Ekonomikas ministrijas reitings krities no mīnus 35,8 punktiem aprīlī līdz 42,9 punktiem maijā, Laklājības - no mīnus 31,4 līdz 40,8, Zemkopības - no mīnus 24,3 līdz 36,3, Finansu - no mīnus 29,3 līdz 33,0, Izglītības un zinātnes - no mīnus 16,7 līdz mīnus 11,7. Visstraujākais reitinga kritums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (par 9,8 punktiem), joprojām saglabājot vairākuma iedzīvotāju uzticību un pozitīvu reitingu (5,2). No ministrijām iedzīvotāji joprojām visnegatīvāk vērtē Ekonomikas ministriju (reitings -42,9) un Labklājības ministriju (-40,8). Dažādu maijā atzīmējamu dienu aktivitātes dāvājušas Tatjanai Ždanokai un Alfrēdam Rubikam lielāko reitinga kāpumu politiķu vidū. Savu līdz šim augstāko novērtējumu guvis tēvzemiešu frakcijas vadītājs Vents Balodis. Par 4,5 punktiem palielinājies eksbaņķiera Einara Repšes reitings, lai gan viņa vadītās partijas Jaunais laiks (JP) atbalstītāju loks sarucis par 1,3 procentiem. Pēc A. Runča domām, šis kritums ir pārāk niecīgs, lai apgalvotu, ka JL popularitāte neatgriezeniski sarūk. Tāpat par nebūtiskām uzskatāmas arī izmaiņas citu partiju popularitātē, no kurām lielākās maijā ir LSDSP (pieaugums par 1,8%), Tautas partijai (+1,6%). Uz iekļūšanu Saeimā pagaidām var cerēt tikai sešas, tajā jau pārstāvētās partijas un JL, bet pārējās, to skaitā jaundibinātās partijas, kas iepriekš solījušās pat veidot nākamo valdību, atrodas visai tālu no iespējas kaut ar vienu deputātu iekļūt Saeimā. Ceļinieki gatavi nosaukt kandidātus vēlēšanām Diena 05/29/02 Premjera Andra Bērziņa vadītā partija Latvijas ceļš būs pirmā, kas nosauks Saeimas vēlēšanu kandidātus. Sestdien LC kongresā paredzēts apstiprināt ne tikai kandidātu sarakstu alfabēta secībā, bet arī pieņemt Goda kodeksu. To parakstot, visi kandidāti apliecinās, ka individuāli neuzņemsies nekādas saistības ar citām partijām, juridiskām vai privātām personām. LC priekšsēdis A.Bērziņš ir paziņojis, ka arī LC kā partija neparakstīs vēlētājiem nezināmas vienošanās vai līgumus, un pirms vēlēšanām nav paredzējis slēgt līgumus ar reģionālajām partijām. Jāatgādina, ka pirms iepriekšējām vēlēšanām partijas slepenos līgumos bija uzņēmušās saistības, par kurām nebija informēti vēlētāji. LC pēdējos mēnešus saglabā trešo vietu Latvijas faktu veiktajā sabiedriskās domas aptaujā aiz Einara Repšes partijas Jaunais laiks un kreiso apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā. LC aptaujā nedaudz apsteigusi partnerus Tautas partiju un Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī saglabājusi pozitīvu savu ministru reitingu. Nesen presē tika atgādināts par partiju slepenajiem līgumiem ar Ventspils mēra Aivara Lemberga vadīto partiju Latvijai un Ventspilij pirms 7.Saeimas vēlēšanām, kad vēlētājiem palika noklusēta LC un vēl dažu partiju apņemšanās nepieļaut TP kandidāta izvirzīšanu premjera amatam, kā arī solījumi pildīt vairākas ekonomiska rakstura ventspilnieku vēlmes. Kāds LC valdes loceklis neoficiāli atzina, ka līdzīgi līgumu projekti jau manīti arī tagad, tāpēc LC kongresā pieņems Goda kodeksu, lai nepieļautu slepenu saistību uzņemšanos. Deputātu kandidāti, parakstot Goda kodeksu, solīs "neuzņemties individuālas saistības, kas varētu ietekmēt manu darbību vai lēmumu pieņemšanu attiecībā pret citām partijām, juridiskajām vai privātajām personām". LC valde pilnvarojusi ģenerālsekretāru D.Rozenfeldu tikties ar Ventspils mēru A. Lembergu, lai nepieļautu šādus gadījumus un "normāli aprunātos, jo mēs negribam cīnīties ar Aivaru Lembergu, bet nesaistām arī cerības ar sponsoriem no Ventspils". LC ir uzsākusi mērķtiecīgu reklāmas kampaņu, ko vadīs Saeimas deputāts Jānis Gaigals. Viņš ir pārliecināts, ka reklāmas pasākumi ir attaisnojušies, un cilvēkiem jau pielipuši tās saukļi, piemēram, "Eiropieti, nepadodies!", "Mazā Parīze vai lielā Pitalova?". LC kampaņā apņēmusies neizmantot citu nomelnošanas paņēmienus, kas nav praktizēts arī iepriekš. "Mūsu stiprums ir mūsu vēsture un prognozējamība, cilvēki ir noguruši no kasīšanās un savstarpējiem apvainojumiem un vēlas stabilitāti," Dienai atzina A.Bērziņš. Jūsmīgi nodibina Pirmo partiju Diena 05/27/02 Latvijas Pirmā partija (LPP) sestdien dibināšanas kongresā uz četriem gadiem par priekšsēdi ievēlēja mācītāju Ēriku Jēkabsonu, kas kopā ar mācītājiem Jāni Šmitu un Aināru Baštiku martā paziņoja par jaunas partijas veidošanu, ko tautā jau dēvēja par mācītāju partiju. Kongresā pieņemtajās pamatnostādnēs uzsvērts, ka LPP augstākais mērķis ir "katra cilvēka garīga un materiāla labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un cieņas vienam pret otru". LPP, kuras logo ir violetā krāsā, būs centriska uz konservatīvām vērtībām balstīta partija, kas noraida kā kreiso, tā labējo radikālismu. Kongress pulcēja gandrīz 1000 cilvēku, no kuriem 780 bija delegāti. Viesu statusā bija pazīstami uzņēmēji, kas jau atbalstījuši citas partijas. LPP aicināja partijā iesaistīties jau esošos kristīgos politiskos spēkus - Kristīgi demokrātisko savienību un Jauno kristīgo partiju. KDS nolēma saglabāt savu nosaukumu, atbalstot LPP. JKP nodibināja 2001.gada sākumā uz sašķēlušās Jaunās partijas bāzes, kurai 7.Saeimā bija astoņi mandāti. JKP darbību izbeigs, taču tai ir trīs deputāti Saeimā un divi ministri. A.Šlesers Dienai teica, ka vēstulē premjeram Andrim Bērziņam nolemts paziņot par atbalstu viņa vadītajai valdībai arī turpmāk. Kongresu sveica Latvijas Virsnieku apvienības, Pensionāru federācijas, kā arī Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, kas atzina, ka ar LPP saista cerības. Arhibīskapa Jāņa Vanaga apsveikumā bija teikts: "Ticu, ka jūsu partijas neagresīvais raksturs liegs iespēju vērsties pret kultūras, taisnības un garīguma partiju ar zemiskiem paņēmieniem." LPP saņēma apsveikumu arī no pareizticīgo metropolīta Aleksandra, bet dziesminieks Kaspars Dimiters novēlēja par savu pārliecību būt gataviem upurēt visu - arī dzīvību. Cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers brīdināja, ka skaisti vārdi ir sacīti bieži, tāpēc viņš vēlēja, lai "jūs patiešām nepieviltu sevi un tautu, bet visbīstamāk būtu pievilt Dievu, kura vārdu lietojat ļoti bieži." Apvienībai ‘Centrs’ pievienojas Kostandas partija BNS 05/30/02 Latvijas Demokrātiskās partijas (LDP) un Darba partijas izveidotajai apvienībai "Centrs" ceturtdien pievienojās Odiseja Kostanda vadītā partija "Latvijas brīvībai", un "Centra" līderi par labu panākumu nākamajās Saeimas vēlēšanās uzskatītu 10% balsu iegūšanu. Kostanda savukārt uzsvēra, ka apvienība atšķirsies no valdošajām labējām partijām, kas atbalstīja liberālu tirgus ekonomiku un arī no kreisi radikālajām partijām, piemēram, "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), kas ir "nostalģisks māneklis". Kostanda un LDP vadītājs Andris Ameriks norādīja, ka "Centra" galvenais uzdevums būs "sociāli atbildīgas tirgus ekonomikas" izveidošana. Pēc Kostandas vārdiem, apvienība varētu piesaistīt arī plašāku sabiedrību - arodbiedrības, nevalstiskās organizācijas, kuru pārstāvjus pat varētu iekļaut Saeimas deputātu kandidātu saraktos. Bet pašlaik notiek arī sarunas ar Latviešu zemnieku savienību, un apvienība ir atklāta sarunām ar citām partijām. LSDSP kandidātiem jāvāc paraksti par Bojāra Satversmi LETA 05/27/02 Katram deputāta kandidātam, kas Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) sarakstā vēlas kandidēt 8.Saeimas vēlēšanās, ir jānodrošina 30 pilsoņu paraksti referenduma ierosināšanai LSDSP līdera Jura Bojāra izstrādāto Satversmes grozījumu pieņemšanai. Tādu lēmumu sestdien pieņēma LSDSP dome. Kaut arī J.Bojārs LSDSP 1.maija konferencē izvirzīja uzdevumu līdz maija beigām savākt 20 000 notariāli apstiprinātu parakstu par Satversmes grozījumiem, savākti ir tikai 3134 paraksti. Domes sēdē J.Bojārs atzina, ka parakstu vākšanas kampaņā LSDSP ir strādājusi nepietiekami, jo katrs partijas biedrs nav nodrošinājis uzdevumu panākt, lai par J.Bojāra Satversmi parakstās vismaz pieci vēlētāji. Sestdien domes sēdē izskanēja uzdevums - katram LSDSP biedram ir jāaizved pie notāra savi ģimenes locekļi. LSDSP iecerējusi vest notāru uz pansionātiem, sporta skolām un darba kolektīviem, kuros ir liela sociāldemokrātu ietekme. LSDSP līderi apbēdinājis fakts, ka Palsmanē, no kurienes nākot J.Bojāra tēva radi, "viņu un četrus profesorus atnākušas paklausīties tikai astoņas vecas sieviņas". LSDSP politiskā komiteja, kuru vada Imants Kurts, bija ierosinājusi pārtraukt grozījumu reklāmas kampaņu, jo tā izmaksā pārāk dārgi. J.Bojārs piekrita reklāmas kampaņu samazināt tikai nedaudz. J.Bojārs uzsvēra, ka sociāldemokrātiem ir "kaut jāizstiepjas", bet veiksmīgi jāpārvar vismaz divi parakstu vākšanas posmi Satversmes grozījumu pieņemšanai. Repše publiski atvainojas par banku krīzes nenovēršanu 1995.gadā LETA 05/29/02 Partijas "Jaunais laiks" priekšsēdētājs, bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Einars Repše ceturtdien Kārļa Streipa vadītajā raidījumā Latvijas Radio pirmo reizi publiski atvainojās, ka netika novērsta 1995.gada banku krīze. Repše nožēlojot, ka nav darījis vairāk, lai novērstu "Bankas Baltija" (BB) bankrotu un tā negatīvo iespaidu uz daudzajiem noguldītājiem. Repše gan uzsvēra jau agrāk pausto, ka centrālajai bankai tajā laikā nebija pietiekamu pilnvaru iejaukties privātas bankas darbībā, lai varētu pilnībā izvairīties no draudošās krīzes. Repše un Latvijas Bankas darbinieki tika maldināti "no noziedznieku puses" tāpat kā noguldītāji, apgalvoja partijas līderis. Pēc aģentūras LETA arhīvā pieejamās informācijas, līdz šim Repše publiski nav atzinis savu personisko atbildību par 1995.gada banku krīzi. 1999.gada februārī BB tiesas prāvā Repše kā LB prezidents apgalvoja, - ja BB vadība būtu objektīvi atspoguļojusi bankas finansiālo stāvokli un daudzo kredītu izsniegšanas kārtību, LB kopīgiem spēkiem ar valdību būtu izdevies novērst milzīgo kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai. Sniedzot liecības tiesā, Repše visu vainu par bankas krīzi un tās sekām skaidroja ar bankas vadības akceptētiem krāpnieciskiem un fiktīviem darījumiem, nevēlēšanos sniegt patiesu informāciju par bankas finansu stāvokli un tā uzlabošanas iespējām. Arī vēlāk Repše izvairīgi izteicies par viņa vadītās centrālās bankas lomu krīzes prognozēšanā un novēršanā. Notiek Andrieva Ezergaiļa dokumentu prezentācija Diena 05/25/02 Pagājušo nedēļu ceturtdien Rīgas pilī, klātesot Valsts prezidentei V. Vīķei – Freibergai, tika prezentēts vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa sastādītais dokumentu krājums “Vācu okupācija Latvijā no 1941. līdz 1945. gadam. Ko Amerika zināja?”. Krājumā, kas izdots angļu valodā, apkopoti ASV arhīvos atrastie dokumenti par vācu okupācijas periodu. Kā prezentācijā norādīja prezidente, A. Ezergaiļa sastādītais krājums rāda ainu par to, kas patiesībā ir okupācija un ko valstij nozīmē zaudēt suverenitāti. Rīgā tiksies visā pasaulē mītošie Latvijas goda konsuli BNS 05/30/02 Pirmo reizi uz kopīgo sanāksmi, kas daļēji veltīta goda konsula institūta iedibināšanas Latvijā desmitgadei, Rīgā ceturtdien ieradīsies dažādās pasaules valstīs mītošie Latvijas goda konsuli, žurnālistus informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Māris Riekstiņš. "Šī tikšanās būs eksperiments," sacīja Riekstiņš, norādot, ka tās rezultāti ļaus izvērtēt šādu sanāksmju rīkošanas lietderību arī turpmāk, tomēr šādas tikšanās nenotiks katru gadu. Konsuliem no ceturtdienas līdz 1.jūnijam būs iespēja ne tikai iepazīties ar Latvijas ārpolitikas mērķiem un aktualitātēm konsulārajā jomā, bet arī tikties ar dažādu valsts institūciju pārstāvjiem - Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un parlamenta deputātiem, Ministru prezidentu Andri Bērziņu. Goda konsuliem paredzētas arī tikšanās Rīgas brīvostas pārvaldē, ekonomisko jautājumu apspriešana ar uzņēmējiem un valsts amatpersonām, tostarp Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimševicu, informēja Riekstiņš. Pasākuma ietvaros goda konsuli apmeklēs arī Ventspili un Liepāju, kur tiksies ar pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem. ĀM amatpersona pastāstīja, ka Latvijai ir 85 goda konsuli visā pasaulē, no kuriem 17 ir latvieši. 55 goda konsuli darbojas dažādās Eiropas valstīs, 15 - Āzijā, 9 - Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, pa vienam Dienvidāfrikas Republikā un Ēģiptē, bet 4 goda konsuli darbojas Austrālijā. Uz sanāksmi Rīgā plāno ierasties 56 goda konsuli. Ministrija ziņo, ka tuvākajā laikā plānots apstiprināt goda konsulus Armēnijā, Honkongā un Japānā, nule apstiprināti arī konsuli Velsā un ASV. Latvija piešķir goda konsula pilnvaru patentu pēc rūpīgas kandidāta izvērtēšanas, un 90.gadu sākumā ir bijuši tikai "uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi" gadījumi, kad goda konsuli likuši Latvijai vilties, atzīmēja ĀM valsts sekretārs. Goda konsulus parasti ieceļ valstīs, kurās Latvijai nav vēstniecības vai tur, kur vēstniecībai nepieciešams papildu atbalsts - Vācijā paralēli vēstniecībai darbojas 6 goda konsuli, Norvēģijā - 5, bet Zviedrijā un Polijā - 4. 90.gadu sākumā dažiem konsuliem tika piešķirtas tiesības veikt arī konsulārās funkcijas, tomēr nākotnē ĀM šādas tiesības goda konsuliem vairs nepiešķirs. Vairāki goda konsuli ir saņēmuši valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni: 1998.gadā Latvijas goda konsuls Overaiselas provincē Nīderlandē Jans Šūrs, bet pērn Latvijas goda konsuls Pirejā Grieķijā Antonioss Halaris, informē ĀM. Goda konsuli pilda šo amatu no darba brīvajā laikā par saviem līdzekļiem, nesaņemot finansējumu no ĀM, viņu uzdevums ir veicināt Latvijas un konsula rezidences valsts sadarbību ekonomikā, kultūrā vai citās jomās. Riekstiņš atzīmēja, ka goda konsuls lielā mērā palīdz veidot Latvijas tēlu ārvalstīs un veicināt informācijas pieejamību par Latviju. Dainu skapim nepiedodama šaurība BNS 05/24/02 Tā kā pasaules nozīmes Dainu skapis un Latviešu folkloras krātuve (LFK), kurā savākti trīs miljoni dažādu folkloras vienību (tautas dziesmas, ieraksti) jau 30 gadus atrodas tikai 18 kvadrātmetru lielās telpās, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) valsts investīciju programmai iesniegusi projektu telpu izveidei vairāk nekā 300 tūkstošu latu apjomā. LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis piektdien klātesošajiem žurnālistiem, folkloristiem un Saeimas deputātiem Dzintaram Ābiķim un Jānim Gaigalam stāstīja un izrādīja slavenā Dainu skapja atrašanās vietu. 18 kvadrātmetru mazajās telpās savākti unikāli materiāli, tajā skaitā Dainu skapī ar Krišjāna Barona roku rakstītie un citu dainu zinātāju pierakstītie 218 tūkstoši dainu. Ik mēnesi šīs telpas zinātniskos nolūkos apmeklē ārvalstu zinātnieki un pētnieki, bet Latvijas pētnieki un studenti šaurajās telpās apgrozās vai ik dienu. Šobrīd valsts pasaules unikālo vērtību saglabāšanai atvēl 7-7,5 tūkstošus latu, no kuriem lielākā daļa aiziet nodokļos un infrastruktūras uzturēšanai. Savukārt pirms kāda laika iecerētais projekts par Dainu skapja dainu ieskenēšanu datorā ir apstājies, jo tam vienkārši nav līdzekļu. Šobrīd ieskenēta ir vairāk par pusi bagātīgā Dainu tēva savāktā materiāla. Līdz ar to pusi no Dainu skapja var aplūkot ar informācijas tehnoloģijām. 300 tūkstošu latu vērtais projekts paredz akadēmijas pirmajā stāvā veidot daudz plašākas telpas 790 kvadrātmetru platībā. Telpas jāizvieto pirmajā stāvā, lai bīstamības gadijumā vērtīgos materiālus varētu glābt. Šobrīd projekts atrodoties Ekonomikas ministrijā, un zinātnieki pauda cerību, ka šā gada jūlijā projektu skatīs valdība. Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis nosolījās klātesošajiem, ka viņa vadītā komisija izskatīs un atbalstīs šo projektu. Savādnieki lolo zilo mēnessgovi Diena 05/29/02 Pēc piecpadsmit gadus ilga, dažu entuziastu gandrīz no nulles sākta ciltsdarba, kura rezultātā Kurzemē no pilnīgas iznīcības tika paglābta mūsu valstī un pasaulē unikālā Latvijas zilo govju šķirne, tai atkal draud aiziešana nebūtībā. Tas nozīmētu, ka lopkopībai zudīs reta un vērtīga genofonda rezerve, ko varētu izmantot, piemēram, lai kritiskā brīdī palīdzētu kādai izselekcionētai kultūršķirnei. Bet ikdienā tā jau tagad noder tūristu intereses piesaistīšanai. Pietrūkst svaigu asiņu, — pie tāda secinājuma nonākusi Ventspils rajona lopkopības speciāliste Maija Millere, kurai Latvijas zilās šķirnes dzīvnieki kļuvuši par lolojamiem "rūpju bērniem". Mazā lopu skaita dēļ ir iestājusies ciltsdarbam bīstamā tuvradniecība. Situāciju varētu glābt, ja izdotos sameklēt tādas pat šķirnes, bet svešu asiņu bullīti. M.Milere pieļāva, ka tāds varbūt ganās kaut kur tepat Latvijā, taču īpatņa atrašana prasa līdzekļus, kuru viņas darbavietai, lauksaimniecības konsultāciju birojam Ventspilī, nav. Šķirnes glābšanai speciāls finansējums nav paredzēts arī Zemkopības ministrijā (ZM). Vienīgais atbalsts Latvijas zilajai ir Ls 50 gadā, ko par katru pārraudzībā esošo dzīvnieku papildus saņem tā saimnieks. Šī nauda aiziet neparasto kustoņu individuālai aprūpēšanai, jo reti kurā ganāmpulkā ir vairāk par divām trim šādām pelēkzilgana perlamutra krāsas govīm. Iespējams, Latvijas zilo izkopšanu atbalstīt būtu ieinteresētas tūrisma firmas, taču arī šo kontaktu veidošanai vajadzīgi cilvēki un līdzekļi. Zītaros, kur uzņem arī atpūtniekus, saimnieki Dienai stāstīja, ka gan maziem, gan lieliem atbraucējiem viens no interesantākajiem piedzīvojumiem ir nofotogrāfēties kopā ar viņu zilajām govīm un nogaršot to slaukumu. M.Millere atcerējās kādu vācieti, kas īrētā mašīnā bija mērojis simtiem kilometru, lai tikai pārliecinātos, ka zilā govs patiešām nav izfantazēta. Arī šonedēļ lietus nav lijis un varētu pat teikt, ka laiks ir nemainīgs – ir tikpat silts, tikpat saulains, un stip- ri vasarīgs. Nu jau gaiss ir sasilis līdz apt. +24oC. Taču to, ka ir tik silts, tā īsti nevar izjust, jo gandrīz katru dienu pūš ZA vai ZR vējš, kas šo siltuma sajūtu nedaudz mazina. Bet patiesībā labi vien ir - nav ne par kar- stu, ne par aukstu. Vienīgi ūdens jūrā vēl negrib sasilt līdz tādai temperatūrai, ka varētu peldēties, bet tas ne- kas – vēl jau visa vasara priekšā!!! Anda