K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 248: 2002. g. 31. maijs - 6. jūnijs Prezidente valsts vizītē Īrijā LETA 06/04/02 Oficiālajā sagaidīšanā pie Īrijas prezidentes Mērijas Maklīzas (Mary McAleese) pils prezidenti sveica Īrijas armijas orķestris. Par godu vizītes sākumam tika izšauta 21 lielgabala zalve. Prezidentes valsts vizītes norises laiks Īrijā nav izvēlēts nejauši, jo oktobrī Īrijā paredzēts atkārtots referendums par Eiropas Savienības (ES) Nicas līguma ratificēšanu, kas ir ļoti nozīmīgs Latvijai kā topošajai ES dalībvalstij. Tikšanās laikā ar Īrijas premjeru Bertiju Ahernu (Bertie Ahern) Vīķe-Freiberga pārrunās Latvijas integrāciju ES un ES paplašināšanos kopumā. Oficiālās delegācijas sastāvā Īriju apmeklēs arī zemkopības ministrs Atis Slakteris, īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās Jānis Krūmiņš un Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs. Pēc valsts vizītes noslēguma no 6.jūnija līdz 8.jūnijam prezidente paliks Īrijā, kur piedalīsies pasaules sasniegumu samitā, ko organizē organizācija "Academy of Achievement". "Academy of Achievement" par savu mērķi ir izvirzījusi pasaules līderu atbalstu jaunajiem līderiem politikā, ekonomikā, zinātnē, kultūrā. Uz pasākumu ieradīsies 175 jaunieši no 50 valstīm, un viņus uzrunās personības no visas pasaules. Īsi pirms vēlēšanām groza likumu NRA 06/01/02 Līdzīgi kā pirms 7. Saeimas, arī neilgu laiku - četrus mēnešus pirms 8. Saeimas vēlēšanām deputāti grozījuši Saeimas vēlēšanu likumu. Atbalstīti tika vairāki CVK ieteiktie grozījumi, kas uzlabos vēlēšanu organizāciju. Būtiskākais uzlabojums ir saistīts ar ārzemēs dzīvojošo pilsoņu balsošanu, kas ļautu laikus saņemt pa pastu sūtītos balsošanas biļetenus un tos sākt skaitīt uzreiz pēc biļetenu iecirkņos saskaitīšanas, nevis gaidīt vēl dažas dienas pēc vēlēšanām, kā tas bija līdz šim. 8. Saeimas vēlēšanās ārvalstnieki, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas pilsoņa pasi, vēlēšanu komisijai varēs uzrādīt vai nosūtīt Pilsonības un imigrācijas departamenta izdotu reģistrācijas lapu. Partijas varēs arī ātrāk - jau pāris stundu pēc vēlēšanām uzzināt Saeimas mandātu sadalījumu. Stingrāk un detalizētāk reglamentēta balsu skaitīšanas procedūra. Aploksnes ar nederīgajām zīmēm ne tikai saskaitīs un fiksēs protokolā, bet arī atsevišķi iesaiņos. Tas ļautu apskatīt nederīgās zīmes, kad rodas aizdomas par apzinātu biļetenu sabojāšanu. Piketē pret sociālā nodokļa palielināšanu LETA 06/06/02 Šodien, 6. jūnijā, pie Saeimas ēkas piketē apmēram 200 cilvēku, protestējot pret grozījumu likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pieņemšanu galīgajā lasījumā, kas paredz strādājošajiem valsts obligātās apdrošināšanas iemaksu noteikt 16,5% apmērā pašreizējo 9% vietā. Minēto likumu Saeima šodien izskatīs galīgajā lasījumā. Likumprojektā paredzēts, ka ar nākamo gadu sociālās apdrošināšanas likme būs 33% pašreizējo 35% vietā, un noteikts, ka šī likme tiks dalīta uz pusēm - 16,5% būs jāmaksā strādājošajiem un 16,5% - darba devējam - pašreizējo 26% vietā, aģentūrai LETA skaidroja viens no piketa rīkotājiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Juris Radzēvičs. Radzēvičs pauda viedokli, ka minētās normas pieņemšana samazinās cilvēku ienākumus aptuveni par 8%, kā arī veicinās tā saucamo algu izmaksāšanu aploksnē. Uz vairāku piketētāju plakātiem bija uzraksti, ka nav iespējams maksāt lielākus nodokļu pie pašreizējās algas, ka Latvijā minimālā alga ir zem iztikas minimuma un vairāk maksāt nodokļos nav iespējams. Latvija ir sieviešu tirdzniecības un kontrabandas tranzīta zeme LETA 06/06/02 Latvija, kā arī Igaunija un Lietuva ir avots un tranzīta valsts sievietēm un meitenēm, kas nelikumīgi tiek nosūtītas uz Ziemeļvalstīm un Rietumeiropu seksuālai izmantošanai, teikts jaunajā ASV Valsts departamenta ziņojumā. Gadskārtējā ziņojumā par cilvēku kontrabandas stāvokli pasaulē minēts, ka Latvijas valdība pilnībā neatbilst minimālajiem standartiem cilvēku tirdzniecības apkarošanai, tomēr tā veic ievērojamus centienus, lai to panāktu. Latvijā nav vispusīga likuma pret personu kontrabandu un tirdzniecību, tomēr cilvēku pārvadāšana seksuālai izmantošanai ir aizliegta. ASV Valsts departaments atzīst, ka policijas aktivitātes cilvēku kontrabandas ierobežošanai ir palielinājušās un 2001. gadā ir izmeklēts vairāk lietu, nekā iepriekšējos gados. Tomēr neviena no šādām lietām nav nonākusi līdz tiesai, kaut arī daži no apsūdzētajiem pārvadātājiem atrodas cietumā. Latvijas policija ir apmeklējusi apmācības programmas Norvēģijā un Zviedrijā un organizējusi semināru par cīņu ar prostitūciju, kurā bija iekļauta arī informācija par cilvēku kontrabandu. Latvijā ir tikai dažas aizsardzības vai palīdzības programmas, lai aizsargātu kontrabandas un tirdzniecības upurus Latvijā. Vietējā valdība finansē rehabilitācijas centru seksuāli izmantotajiem un no vardarbības cietušajiem bērniem, teikts dokumentā. Lai novērstu cilvēku tirdzniecību un kontrabandu, par to tiek informēti vecāki un potenciālie upuri, kaut arī šādas aktivitātes pārsvarā veic nevalstiskās organizācijas, nevis valdība. ASV Valsts departamenta ziņojumā norādīts, ka pasaulē vismaz 700 tūkstoši vai, iespējams, pat četri miljoni vīriešu, sieviešu un bērnu tiek pirkti, pārdoti, transportēti un pret savu gribu turēti verdzībai līdzīgos apstākļos. Ziņojuma sagatavošanas gaitā tika pārbaudītas 89 valstis, un tajā norādīts, ka 19 valstis nedara pietiekami daudz, lai novērstu cilvēku transportēšanu pāri starptautiskajām robežām. Pagājušajā gadā šādu valstu bija 23. Vairāk nekā viena ceturtdaļa šo valstu atrodas Persijas līča reģionā - Bahreina, Irāna, Katara, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti. Līdz ar Persijas līča valstīm atlikušās 14 valstis, kuras nenodrošina minimālo atbilstību likumā noteiktajiem standartiem, ir Afganistāna, Armēnija, Baltkrievija, Bosnija, Kambodža, Grieķija, Indonēzija, Kirgīzija, Libāna, Mjanma, Krievija, Sudāna, Tadžikistāna un Turcija. Ziņojumā tās visas raksturotas kā "3.līmeņa" valstis. Vēl 52 valstis ir reģistrētas "otrā līmeņa" kategorijā; tās neatbilst minimālajiem standartiem, taču "veltī ievērojamus pūliņus, lai panāktu šo atbilstību". Otrā līmeņa kategorijā minētas arī Igaunija un Latvija. Pirmā līmeņa valstis pilnībā atbilst visiem standartiem. Šajā kategorijā ierindojas Austrija, Beļģija, Kanāda, Kolumbija, Čehija, Francija, Vācija, Honkonga, Itālija, Lietuva, Maķedonija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Dienvidkoreja, Spānija, Šveice un Lielbritānija. MK garantē daļu Eirovīzijas naudas Diena 06/05/02 Valdība otrdien atbalstījusi Eirovīzijas dziesmu festivāla rīkošanu Latvijā un uzdevusi Kultūras ministrijai (KM) sagatavot premjeram parakstāmu apliecinājuma vēstuli Eiropas raidorganizāciju apvienībai (EBU), ka valdība garantē — Latvijas televīzijas (LTV) rīcībā būs pieci miljoni Šveices franku jeb 1,7 miljoni latu festivāla organizēšanai. Minētā summa gan ir tikai daļa no Eirovīzijai nepieciešamās, jo, pēc LTV aptuvenām aplēsēm, konkursa norisei būs vajadzīgi pieci miljoni latu. Lai runātu par pārējo finansējumu, valdība no KM un LTV vēlas saņemt precīzu tāmi, kā arī rīcības komitejas sastāvu un konkursa organizatorisko shēmu. Konkrēts šīs informācijas iesniegšanas termiņš noteikts nav, jo Latvijai jāsagaida EBU prasības, kas tiks pavēstītas 14.jūnijā, kad Latvijā viesosies EBU pārstāvji. Valdība nav lēmusi un arī nelems par iespējamo Eirovīzijas norises vietu, jo šajā jautājumā atbilstoši konkursa noteikumiem galavārds jāsaka LTV. Tai, savukārt, līdz 10.jūnijam iesniedzamajā ziņojumā par Latvijas spējām organizēt konkursu jānorāda arī iespējamās festivāla norises vietas. Pagaidām LTV izskatījusi piecus iesniegtos priekšlikumus — Mežaparka Lielo estrādi, Skonto stadionu, Ventspils stadionu, vēl neuzcelto Babītes hokeja halli, kā arī Ķīpsalas izstāžu halli. Baltijas forums - mazāk asumu, vairāk kopsaucēju NRA 06/01/02 Baltijas foruma VI konference Pasaule 2002 - cerības un bažas piektdien sākās Jūrmalā. Uz to ieradušās Krievijas politiskās elites pārstāvji, politologi un uzņēmēji, kā arī politiķi un pētnieki no Igaunijas, Baltkrievijas, ASV un citām valstīm. Šoreiz diskusijai ir cita kvalitāte un ievirze. Krievijas un Baltijas attiecības tiek apspriestas arī globālā kontekstā. Liela uzmanība veltīta kopējai cīņai pret terorismu, Krievijas jaunajai lomai NATO, valstu politisko un ekonomisko interešu līdzsvarošanai. NATO jautājums vairs nav dramatizēts. To aplūkoja arī Niksona centra prezidents Dmitrijs Saimss (ASV), fonda Politika prezidents Vjačeslavs Ņikonovs un citi. “Amerikas Savienotās Valstis vēlas, lai Baltijas valstis būtu tilts uz Krieviju, nevis buferis pie tās sāniem,” sacīja D. Saimss. Konferencē Jūrmalā īpaša vieta ierādīta vienam no klupšanas akmeņiem Krievijas un Eiropas Savienības attiecībās, proti, Kaļiņingradas apgabala tranzīta, vīzu un citām problēmām. Topošās Eiropas sastāvdaļa vai strīdus ābols? - tā nosaukts šis temats. Latvijā sarūk inficēšanās ar HIV Diena 06/04/02 Šā gada pirmajos piecos mēnešos vairāk nekā par ceturtdaļu sarucis inficēšanās ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) gadījumu skaits. Pērn līdz jūnijam AIDS profilakses centrā apzināts 371, šogad — 270 jaunu pacientu. "Norit intensīvs darbs ar narkomāniem un augļus nes šļirču apmaiņas punkti," skaidro Centra speciāliste Gita Gaņģe. "Viens no iespējamiem cēloņiem jaunu pacientu skaita sarukumam varētu būt arī heroīna aprites samazināšanās Afganistānas kara laikā. Taču tagad tas var mainīties atkal uz slikto pusi," domā speciāliste. Kopš 1987.gada Latvijā reģistrēti 2035 ar HIV inficēti cilvēki, taču reāli to varētu būt trīsreiz vairāk. 137 cilvēkiem ir AIDS stadija, bet 42 jau miruši. 1552 inficējušies, lietojot intravenozās narkotikas. Dubultojas saslimstība ar hepatītu B LETA 06/05/02 Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā dubultojusies saslimstība ar B hepatītu, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemioloģiskais pārskats par B hepatītu Latvijā. Ja vēl 1997.gadā Latvijā tika reģistrēti vidēji 16 saslimšanas gadījumi uz katriem 100 000 iedzīvotāju, tad pērn saslimstība bijusi vairāk nekā divas reizes lielāka, proti - vidēji 35,46 saslimšanas gadījumi uz katriem 100 000 iedzīvotāju. Kā informē SVA, B hepatīta pieaugums lielā mērā skaidrojams ar intravenozo narkotiku lietošanas plašo izplatību. Kā informē SVA, uzsākot B hepatīta reģistrāciju, 1967.gadā tika reģistrēti 3,5 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Nākamo desmit gadu laikā saslimstība pieauga 11 reizes. Astoņdesmito gadu beigās, kad parādījās HIV epidēmijas draudi, tika pievērsta lielāka uzmanība tām infekcijas slimībām, kas var tikt izplatītas ar asinīm. Uzlabojot B hepatīta kontroles pasākumus, ārstniecības iestādēs tika panākta B hepatīta saslimstības līmeņa samazināšanās, sākot ar 1988.gadu. Turpmāko septiņu gadu laikā saslimstība samazinājās gandrīz divas reizes, proti - no 29 līdz 16 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Taču pēdējo gadu laikā no jauna vērojama B hepatīta problēmas aktualizēšanās sakarā ar intravenozo narkotiku lietošanas plašo izplatību. 2001.gada laikā tika reģistrēti 839 akūti B hepatīta saslimšanas gadījumi, kas ir vidēji 35,46 saslimšanas uz katriem 100 000 iedzīvotājiem. Tajā skaitā reģistrēti 139 saslimšanas gadījumi bērnu vidū, kas ir vidēji 26,69 saslimšanas gadījumi uz katriem 100 000 bērnu. Pērn arī no jauna atklāti 47 hroniska B hepatīta saslimšanas gadījumi, no kuriem 17 hroniski B hepatīta slimnieki bijuši bērni. B hepatīts ir tā saucamā "dzeltenā slimība", un tā ir viena no izplatītākajām infekcijas slimībām pasaulē. B hepatīta vīruss izraisa aknu bojājumus un var izraisīt hronisku infekciju - vīrusa nēsāšanu visas turpmākās dzīves ilgumā, kā arī aknu cirozi, aknu vēzi, aknu mazspēju un pat nāvi. Kiberpilsēta - jauna iespēja Latvijai Diena 06/02/01 Vairāk nekā 8 miljonus latu vērto Baltijas kiberpilsētas (BK) projektu, par kuru neticīgi vēl joprojām groza galvu daudzi valmierieši, sestdien popularizēs starptautiskās konferences Valmieras forums dalībniekiem no Latvijas, ASV, Vācijas, Zviedrijas, Somijas un citām valstīm. Idejas autors Vidzemes augstskolas (ViA) prorektors Rikards Berugs vairs nešaubās, ka jau nākamgad Valmieras pašvaldības atvēlētajā zemes gabalā netālu no Jāņa Daliņa stadiona varēs iemūrēt pirmo pamatakmeni Baltijas kiberpilsētai un 2004.gadā centrālo piecstāvu ēku sāks apdzīvot pirmie iemītnieki - datorfirmas. Prorektors Dienai stāsta, ka iedvesmu šķietami pārdrošajam projektam viņš guvis Skandināvijas, Eiropas un Dienvidaustrumāzijas valstīs, kur jau ir izveidoti kiberpilsētai līdzīgi centri, kas izmanto informācijas tehnoloģijas (IT) kā instrumentu ekonomiskās attīstības straujai paātrināšanai. Sabiedriskās organizācijas Baltijas kiberpilsēta valdē strādā ViA, Valmieras domes, Vidzemes attīstības aģentūras, datorfirmu Fortech Microlink un IBM Latvija pārstāvji, kā arī ar šo ideju pārņemtas privātpersonas. Pēc projekta koordinatora Jura Jeruma, ViA biznesa vadības programmas abiturienta, ieskata, pirms nedēļas Finansu ministrijā veiksmīgi izturētā pirmā atlases kārta ar vēl lielāku sparu mudina turpināt izpēti, lai sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju līdzekļu saņemšanai no Eiropas Savienības (ES). Lai cilvēkus nemulsinātu vārds “kiberpilsēta”, J.Jerums skaidro, ka sākotnēji gan paredzēts uzbūvēt tikai daudzstāvu ēku, kurā darbosies IT studiju virziena jaunieši un atradīsies biroji uzņēmumiem, kuri izvēlēsies strādāt šajā tehnoloģiskajā parkā, kas aprīkots ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT). Vēlāk te varētu tapt arī citas ēkas, tādējādi veidojot nelielu pilsētiņu, kas kalpotu ne tikai Vidzemes, bet visas Baltijas ekonomiskajai attīstībai. Jaunā Rīga miglā tīta NRA 06/05/02 Valdība otrdien nolēma nepiešķirt Latvijas Starptautisko finansu pakalpojumu (LSFP) centram īpašu nodokļu režīmu, kā tas tika plānots apmēram pirms gada. Tā vietā ierosināts līdz 2004. gadam samazināt uzņēmuma ienākumu nodokļa likmi līdz 10% līmenim. Valdība par centra izveidi sprieda pirms gada, un toreiz tika nolemts, ka šajā teritorijā būs nodokļu atlaides. Tiesa, jau toreiz par šo jautājumu izvērsās diskusijas, jo šāda sistēma ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām. Ierosinājuma autors – īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš valdībai atgādinājis, ka pašreiz, kad Latvija aktīvi piedalās sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā, veiksmīgs veids, kā realizēt iniciatīvus ekonomikas projektus, ir nevis censties panākt īpašu atbalstu katram no tiem, bet gan veicināt kopējās uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Latvijā. Viņš jau februāra beigās ierosināja paātrināt iecerēto uzņēmumu ienākumu nodokļa likmju samazinājumu līdz 10% līmenim. Neatkarīgajai gan neizdevās noskaidrot, kādā stadijā ir projekts par Starptautisko finansu pakalpojumu centru. Jau pagājušā gada beigās Neatkarīgā rakstīja, ka nekur dokumentos nebija minēta konkrēta centra atrašanās vieta, taču koncepcijas izstrādātāji to pielāgoja Andrejostas teritorijai. Par darījumu un atpūtas centra Jaunā Rīga izveidi Andrejostā interesi izrādīja Norvēģijas koncerns Varner Gruppen. Rīgas mēra vietnieks Aivars Kreituss Neatkarīgās jautājumu par Starptautiskā finansu pakalpojumu centra izveides projekta attīstību Andrejostā laboja, piebilstot, ka gluži tā tas viss netiekot saukts. Viņš skaidroja, ka tas domāts ne tikai kā biznesa iestāžu centrs – tajā būšot ne tikai darījumu ēkas un bankas, bet arī ekskluzīvas dzīvojamās ēkas, kā arī jahtu un kuteru piestātnes, kā tas ir Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un arī Brēmenē Vācijā, kur osta pakāpeniski iziet ārā no grīvas, līdz ar to ievērojami paplašinot pilsētu. A. Kreituss skaidroja, ka pirmie, kas izteikuši interesi par šādu projektu, bijuši norvēģi, un projekta aptuvenā vērtība varētu būt 900 miljoni ASV dolāru. Tiesa, pašreiz projekts netiek attīstīts, jo Norvēģijas meitasuzņēmumam būtu jāvēršas domē ar kādiem pētījumiem un priekšprojektu, taču tas pagaidām nav noticis. Latvenergo ņem milzu aizņēmumu NRA 06/01/02 VAS Latvenergo vadība ceturtdien parakstīja līgumu ar Ziemeļu Investīciju banku (Nordic Investments bank - NIB) par ilgtermiņa aizdevumu 22 miljonu latu apmērā. Līdz ar to Latvenergo kļuvis par pirmo uzņēmumu Latvijā, kas ir piesaistījis nozīmīgus kredītresursus bez valsts garantijām, atzina ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Latvenergo padome jau atbalstījusi arī jauna kredīta ņemšanu no Eiropas investīciju bankas (EIB) 80 miljonu eiro apmērā. Līgums varētu tikt noslēgts jūnijā. Ar jaunajiem kredītiem Latvenergo cer atbrīvoties no bēdīgi slavenajiem 1996. gadā noslēgtajiem kredītlīgumiem ar starptautisko sindikātu, kura galvenais partneris bija ERAB. Pārkreditējot šos līdzekļus, valsts budžets tiks atbrīvots no saistībām, teica Latvenergo padomes priekšsēdis Ojārs Kehris. Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons informēja, ka jauno kredītu līdzekļi galvenokārt tiks ieguldīti Rīgas TEC-1 rekonstrukcijai un elektroenerģijas sadales sistēmas uzlabošanai lauku apvidos. Kopējais Latvenergo kredītportfeļa apjoms pašlaik ir 54 miljoni latu. Latvenergo peļņa pērn bijusi aptuveni 30 miljoni latu - ievērojami vairāk nekā 2000. gadā, kad uzņēmums nopelnīja 20,14 miljonus latu. Hipotekārā kreditēšana - topā NRA 06/01/02 A/s Hansabanka finansu un ekonomikas ministriem, kā arī Latvijas Komercbanku asociācijai iesniegusi izvērtēšanai bankas speciālistu izstrādātos priekšlikumus hipotekārās kreditēšanas attīstības veicināšanai Latvijā. Hansabankas speciālisti sacīja - lai gan hipotekāro kredītu portfelis Latvijas komercbankās pēdējo gadu laikā ir strauji pieaudzis, joprojām lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai ir nepieciešams atbalsts dzīves apstākļu uzlabošanai. Šāds atbalsts nepieciešams, neraugoties uz to, ka kopumā Latvijā ir radīti labvēlīgi privātpersonu kreditēšanas apstākļi. Tā kā lielai daļai iedzīvotāju ienākumu apmērs joprojām neļauj izmantot hipotekāros kredītus, bankas pilnībā neuzņemas šo klientu finansēšanas risku. Hipotekārās kreditēšanas attīstība veicina nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi un investīcijas dzīvojamā fondā, tieši ietekmējot arī būvniecības ražošanas, celtniecības, mazumtirdzniecības un transporta nozares. Tādējādi tiek paaugstināts arī iedzīvotāju nodarbinātības līmenis, palielinot valstij samaksāto nodokļu apjomu, skaidro Hansabanka. Latvijas Hipotēku un zemes bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Adriāna Hincenberga norādīja, ka Hipotēku banka pagaidām nevar prognozēt, vai iesniegtie priekšlikumi tiks realizēti, jo to ieviešana nozīmē ievērojamas izmaiņas likumdošanā un valsts fiskālajā politikā, tomēr līdzšinējā valdības politika liekot domāt, ka soļi vajadzīgajā virzienā tiks sperti. Apmaksājot Dobeļa intervijas, pārkāpts likums Diena 06/01/02 Pērn Tēvzemei un brīvībai/ LNNK popularizēšanai tikusi tērēta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona nodokļu maksātāju nauda, jo toreizējais izpilddirekcijas vadītājs, tēvzemietis Romelds Podskočijs devis uzdevumu no pašvaldības budžeta apmaksāt partijas biedra Jura Dobeļa intervijas reģionālajos medijos. Notikušais nav tikai ētiska rakstura problēma, bet arī partiju finansēšanas likuma pārkāpums, jo likums liedz pašvaldību iestādēm finansēt politiskās partijas. Rīgas dome (RD) sākusi pārbaudi šajā lietā, taču R.Podskočiju vairs nav iespējams sodīt disciplināri, jo pirms vairākiem mēnešiem viņš no amata tika atbrīvots par citiem pārkāpumiem. Tomēr, ja J.Dobeļa aktivitāšu atbalstīšana no izpilddirekcijas budžeta apstiprināsies, sekošot domes tiesiska rīcība, sacīja RD izpilddirektora preses sekretārs Dzintars Zaļūksnis. Ziemeļu rajona izpilddirekcija toreizējā direktora R.Podskočija vadībā pērngad 677 latus iztērējusi, maksājot trim reģionālajām televīzijām un vienam laikrakstam, lai tajos varētu parādīties intervijas ar J.Dobeli. Tā 250 latu saņēmusi Valmieras TV, 60 latu - Valkas TV, 100 latu - Ogres TV, 267 latus - Tukuma avīze Neatkarīgās Tukuma Ziņas (NTZ). Turklāt Valmieras TV un NTZ J.Dobelis parādījies pirms pašvaldības vēlēšanām, liecina Dienas rīcībā nonākušās maksājumu dokumentu kopijas. “Šī ir viena no smagākajām partiju finansēšanas problēmām,” atzīst Sorosa fonda-Latvija un Sabiedrības par atklātību Delna kopprojekta Atklāti par 8.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm direktore Lolita Čigāne. Viņa akcentē, ka šai gadījumā ir pārkāpts Partiju finansēšanas likums, kas liedz pašvaldību iestādēm finansēt partijas un kurā arī atrodama norma, ka ziedojumi nepastarpināti jāpārskaita uz partijas kasi. Būs Zaļo un Zemnieku savienība Diena 06/06/02 Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība, kas savu darbību sāka jau astoņdesmito gadu beigās, piedalīsies 8.Saeimas vēlēšanās ar kopīgu apvienības Zaļo un Zemnieku savienība sarakstu. Lai iekļūtu Saeimā, partijām svarīgi šķiet arī pārliecināt vēlētājus, ka tās spēs pārvarēt 5% barjeru. Šī pārliecība tikšot stiprināta, iekļaujot sarakstā populārus cilvēkus, kas var arī nebūt partijās. Līdz nākamās nedēļas sākumam šo personu vārdi netiek atklāti. Vienlaikus zemsavieši atbrīvojušies no biedriem, kuru darbība partijā bijusi neskaidra, Dienai teica LZS priekšsēdis Augusts Brigmanis, informējot, ka no centriskās partijas LZS izstājies bijušais priekšsēdis Alfrēds Greiselis, kā arī bijušais Saeimas deputāts Viesturs Gredzens, ko 6.Saeimā ievēlēja no Alberta Kaula vadītās Vienības partijas. Apvienībā pretēji iepriekšējām norunām tomēr nebūs Latviešu Zemnieku savienība, kas vēlēšanās ar līdzīgo nosaukumu maldināja vēlētājus. Latviešu ZS nolēmusi pievienoties vairāku partiju veidotai apvienībai Centrs. LZS galīgo lēmumu par kopīga saraksta veidošanu pieņems piektdien Centrālās padomes sēdē. Savukārt Zaļā partija to var izlemt tikai kongresā, teica LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks. Jūnija beigās plānotajā kongresā tiks pieņemta arī jaunā LZP programma, kurā vairs nebūs likts uzsvars tikai uz vides jautājumiem. Turklāt, tā būšot ļoti lakoniska. Viens no apvienības mērķiem ir ar ekonomiskām metodēm veicināt cilvēku vēlmi dzīvot ārpus pilsētas. LZP līdzpriekšsēdētājs Indulis Emsis sacīja, ka to varētu arī nosaukt par "vienotu ārpuspilsētas politiku, veicinot lauku vides ilglaicīgu attīstību". Uz to arī būšot uzsvars kampaņā. Kostanda pilsētu ielās veic aptauju par Satversmi Diena 06/01/02 Odiseja Kostandas vadītā partija Latvijas brīvībai visā Latvijā veic vērienīgu cilvēku aptauju, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas Satversmē vēlas iedzīvotāji. Aptauja noslēgsies nākamtrešdien, kad ar sociologu palīdzību sāksies tās rezultātu izvērtēšana. Tikšanās O.Kostandam ļaujot secināt, ka vairākums vēlas nevis apjomīgas izmaiņas Satversmē, kādas piedāvātas sociāldemokrātu līdera Jura Bojāra Satversmes projektā, bet tikai grozījumus, kas paredz iespēju ievēlēt prezidentu visai tautai. J.Bojāra izstrādātā Satversmes projekta ierosināšanai tiek vākti notariāli apstiprināti pilsoņu paraksti, bet O.Kostandas aptaujā anketēšana notiek pilsētu ielās, pie lielveikaliem, tirgiem un citviet, kur pulcējas vairāk ļaužu, kuriem nav jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti. Trīs dienas aptauja notika arī Rīgas ielās, un, pēc O.Kostandas aprēķina, tajā piedalījušies aptuveni 10 000 cilvēku. Kopā Latvijā aptaujāti varētu būt gandrīz 20 000 iedzīvotāju. Anketā cilvēkiem jāatbild, vai viņi vēlas jaunu Satversmi, kādu piedāvā J.Bojārs, vai tikai izmaiņas prezidenta ievēlēšanas kārtībā. O.Kostandas vadītā partija rīkošoties saskaņā ar vairākuma gribu - ja cilvēki būs atbalstījuši tautas vēlēta prezidenta ideju, sākšoties notariāli apstiprinātu parakstu vākšana Satversmes grozījumu ierosināšanai. Ziemeļu tunelis gadā izmaksās tikpat, cik visi Rīgas tilti Diena 06/01/02 Jaunā Ziemeļu tuneļa celtniecība, ar kuras palīdzību Rīgas pašvaldība iecerējusi atvieglot satiksmi galvaspilsētas centrā, nodokļu maksātājiem izmaksās vismaz 121,9 miljonus latu, neskaitot nodokļus. Pilsētniekiem jārēķinās, ka papildus lielajām celtniecības izmaksām katru gadu par tuneļa uzturēšanu nāksies maksāt 900 000 latu - gandrīz tikpat, cik par visu vairāk nekā 30 Rīgas tiltu, gaisa pārvadu un estakāžu uzturēšanu kopā. TEC projekts paredz, ka Ziemeļu tunelis būs 1,29 km garš un tiks iegremdēts 11,6 metrus zem jūras līmeņa. Pievadceļu garums labajā krastā, kur atrodas Vecrīga, būs 2,1 kilometrs, bet kreisajā - 4,3 kilometri. Liels elektrības patēriņš vajadzīgs ventilācijai un izplūdes gāzu atsūknēšanai. Tunelī visu diennakti jābūt apgaismojumam, gatavībā jābūt dienestam, kas ar tehniku izbrauktu uz negadījuma vietu. Sākumā iecerēto divu joslu vietā tunelim un tā izvadiem katrā virzienā paredzētas trīs joslas. Pa vidu starp tām tunelī tiks izbūvēta īpaša galerija, pa kuru, notiekot kādam nelaimes gadījumam, cilvēki varēs izkļūt ārā. Galerijā paaugstināts spiediens neļaus tajā iekļūt dūmiem, un durvis uz to būs pieejamas ik pēc simts metriem, Par nelaimes gadījumiem ziņos tuneļa novērošanas sistēma, kuras kameras sāks darboties, ja satiksmes ātrums samazināsies līdz 25 km/h, liecinot par kādu ārkārtas situāciju. Vērienīgo tuneļa projektu pašvaldība iecerējusi finansēt, piesaistot banku un uzņēmumu līdzekļus un vēlāk tos atmaksājot. Domes finansu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš prognozē, ka tunelis kopumā varētu atmaksāties 15 gadu laikā. Visoptimistiskākajā variantā jaunais šķērsojums būtu gatavs 2005.gada beigās, stāsta vicemērs Aivars Kreituss. TEC variants paredz tuneli uzcelt līdz 2006.gada jūlijam, bet Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) - līdz 2006.gada beigām, teic A.Kreituss. Pilnīgu projekta skiču variantu un tuneļa virtuālo modeli Daugavas jaunā šķērsojuma vadības komitejai TEC iesniegs ap Jāņiem. Sabiedriskajai apspriešanai projektu varētu nodot jau vasaras beigās. Berezovska fonds Latvijā tērēs 100 tūkstošus dolāru LETA 06/04/02 Krievijas oligarha Borisa Berezovska dibinātais Pilsonisko brīvību fonds pieciem projektiem Latvijā gada laikā izlietos 100 000 ASV dolāru. Kā preses konferencē paziņoja Berezovska fonda izpilddirektors Alekss Goldfarbs, 50 000 ASV dolāru tiks izlietoti bezmaksas teātra biļešu iegādei bērniem un viņu autobusu braucieniem uz Rīgu. Sieviešu izglītošanas centrs saņems 25 000 ASV dolāru, lai organizētu sociālpsiholoģisko dienestu, kas sniegs psiholoģisko palīdzību sievietēm krievu valodā. 10 000 ASV dolāru saņems sabiedriskā organizācija "Pilsoniska iniciatīva XXI", kura daļu šīs summas izlietošot valsts nodevas apmaksāšanai mazturīgajiem, kas vēlas naturalizēties. Organizācijas pārstāvis apgalvoja, ka katru mēnesi naturalizācijai tiekot sagatavoti 40 jaunpilsoņi, kuri esot politiski aktīvi un zinot, par ko balsot nākamajās vēlēšanās. Savukārt Latvijas un Krievijas sadarbības asociācija saņems 10 000 ASV dolāru, lai palīdzētu no Latvijas uz etnisko dzimteni pārcelties tiem Krievijas pilsoņiem, kuri to vēlas. Latvijas Krievu kultūras biedrība saņems 5000 ASV dolāru "organizatoriskiem izdevumiem". Goldfarbs informēja žurnālistus, ka Berezovska fonds, kurš Ņujorkā darbojas jau pusotru gadu, piecu gadu laikā dažādu projektu realizācijā ieguldīs 25 miljonus ASV dolāru, lielākā daļa no šiem projektiem tiekot realizēti Krievijā. Patvaļīgi apbūvē Rīgas centru Rīgas Balss 06/04/02 Rīgas dome grasās tiesāties ar nelikumīgu būvnieku Rīgas vēsturiskajā centrā, kurš, pēc neoficiālas informācijas, vēlas Brīvības ielā 120 uzcelt tirdzniecības centru. Pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks ir uzdevis domes Juridiskajai pārvaldei sagatavot prasības pieteikumu tiesai, lūdzot atzīt iesākto nesaskaņoto būvniecību par nelikumīgu un apturēt to. Rīgas dome sāka pārbaudīt faktus par šo celtniecību pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Pašvaldības policija bija saņēmusi sūdzību, kaut arī būvnieciba Brīvības ielas 120. nama iekšpagalmā aizsākusies jau aprīlī. Darbi tiek veikti bez būvatļaujas, un projekts nav saskaņots, diemžēl pašreiz pašvaldībai nav tiesību apturēt darbus, jo tie notiek uz privātas zemes. Celtniecību varēs apturēt tikai tad, ja tiesa atzīs celtniecību par nelikumīgu. Rīgas dome cer uz ātru šīs lietas izskatīšanu tiesā, jo līdz šim līdzīgos gadījumos tiesa rīkojusies ļoti ātri un process nav vilcies mēnešiem ilgi. Piesaka karu nelegālajiem būvniekiem NRA 06/06/02 Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien akceptēja lēmumprojektu par patvaļīgas būvniecības objekta Brīvības ielā 120 nojaukšanu, kas ir nebijis gadījums. Par šo jautājumu dome vēl lems otrdien taču ir skaidrs, ka lēmumprojekts tiks akceptēts, citiem patvaļīgajiem būvētājiem par biedinājumu. Īpašuma departamentam uzdots veikt cenu aptauju par būves Brīvības ielā 120 nojaukšanu, savukārt Juridiskā pārvalde gatavo attiecīgos dokumentus, lai vērstos tiesā ar prasību piedzīt šās būves nojaukšanā iztērētos līdzekļus no zemesgabala īpašnieka. Zeme pieder Elvīrai Krjukovai, kuras uzvārds nelikumīgo būvdarbu lietās figurē atkārtoti - savulaik uz viņas firmai piederošās zemes pirms būvatļaujas saņemšanas tika sākta Matīsa centra celtniecība. Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam uzdots sagatavot priekšlikumus par procedūras pilnveidošanu, kā nekavējoties būtu apstādināma nelikumīgo būvju celtniecība. Speciālistiem uzdots arī apkopot informāciju par nelikumīgi uzcelto būvju skaitu, kā arī šo būvju legalizāciju šī sasaukuma domes darbības laikā. ‘Klubs’ šogad saskaitījis 250 miljonārus LETA 06/04/02 Žurnāls "Klubs" jūnija numurā publicētajā miljonāru sarakstā šogad noteicis gan Latvijas bagātnieku pirmo desmitu, gan 100 miljonārus, kuru īpašumu vērtība vērtējama virs miljona latu, gan vēl 150 ļoti turīgos Latvijas ļaudis, kuri uzskatāmi par miljonāriem vismaz ASV dolāros. Pēc "Kluba" datiem un aprēķiniem, Latvijas visturīgāko iedzīvotāju pirmajā desmitā iekļauti "Parekss bankas" dibinātāji un vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, "Mono" grupas vadītājs Mihails Uļmans, Bergu dzimtas mantojumu apsaimniekotājs Justs Karlsons, "Māras bankas" līdzīpašnieks Vilis Vītols, uzņēmēji Pēteris Šmidre un Vasilijs Meļņiks, "Rietumu bankas" padomes priekšsēdētājs Leonīds Esterkins, "Skonto" grupas vadītājs Guntis Indriksons, kā arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Jaunā miljonāru saraksta pirmajā simtā ir krietns pulciņš turīgu jaunpienācēju, piemēram, advokāts Jānis Loze, vairāki baņķieri - Laura Bulmane un Nikolajs Sigurds Bulmanis, Vjačeslavs Kramnojs, Arkādijs Suharenko, Marta Vītola. Starp miljonāriem atrodami arī pārtikas pārstrādes biznesa pārstāvji - Eduards Bargs un Andrejs Ceplītis no "Cido" pārtikas grupas, Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš, kuriem abiem uz pusēm pieder SIA "Baltijas lāse", tikai šogad miljonāru sarakstā iekļauts gan aldaris Vitālijs Gavrilovs, gan grāmatizdevēja Vija Kilbloka. Sarakstu papildina šogad pirmoreiz kā miljonāri minētie nekustamā īpašuma un būvniecības nozares veiksminieki Valdis Kalnozols un Aldis Plaude. "Šogad "Kluba" miljonāru saraksts ir ne tikai precīzāks, bet arī ievērojami plašāks nekā jelkad iepriekš - tajā šogad ir 137 jaunpienācēji," raksta žurnāls, "šogad "Kluba" pamatsarakstā ir 250 miljonāru, un, tāpat kā katru gadu, par tādiem "Klubs" arī šogad atzīst cilvēkus, kuru legālie, oficiālu reģistru uzrādītie un likumīgi reģistrētie īpašumi vērtējami ar vismaz vienu miljonu ASV dolāru." Studentiem draud nedroši diplomi Diena 06/05/02 Pāris nedēļu pirms augstskolu izlaidumiem joprojām nav akreditētas 94 valsts augstskolu studiju programmas, liecina Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) šonedēļ apkopotie dati. Vislielākais neakreditēto studiju programmu skaits ir Daugavpils universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), kas liedz to absolventiem izsniegt valsts atzītus diplomus. RTU studiju programmas Transports studenti faktu, ka programma nav akreditēta un šā gada absolventi nesaņems valsts atzītus diplomus, uzzinājuši no laikraksta Diena, stāsta 4.kursa studente Jeļena Naumoviča. Skaidrojumi, ko līdz šim studentiem sniegusi universitātes vadība, fakultātes dekāns un viņu programmas direktors, tomēr ir tik pretrunīgi, ka daudzi studējošie sākuši kārtot akadēmiskos atvaļinājumus. Topošais maģistratūras absolvents Sergejs Poļakovs teic, ka vispirms studentiem solīts diplomus rudenī pēc akreditācijas apmainīt, bet drīz pēc tam RTU mācībspēki šo variantu apšaubījuši kā juridiski neiespējamu. "Pēdējais solījums, ka līdz izlaidumam 18.jūnijā visas mūsu programmas tomēr būs akreditētas," stāsta J.Naumoviča. Diplomu mainīšanu par apšaubāmu uzskata arī AIKNC direktors Juris Dzelme. Augstskolai vienkāršāk būtu noteikt mācību gada pagarinājumu vai pārcelt diplomu izsniegšanu. RTU programmu akreditācija savukārt nesāksies agrāk par 28.jūniju, atzīst J. Dzelme. TMF dekāns Gundars Liberts studentus mierina, ka izlaidums netiks rīkots agrāk par 10.jūliju: "Šī ažiotāža ap diplomiem man ir pilnīgi nesaprotama. Es līdz šim 2800 studentiem esmu izdevis diplomus ar RTU, nevis valsts ģerboni uz vāka, un nevienam nekad nav bijis pret to pretenziju." Latvijas riteņbraucējs Lietuvā notiesāts par kontrabandu NRA 06/03/02 Viens no Latvijas labākajiem riteņbraucējiem Juris Silovs kopš 11. aprīļa atrodas Kauņas stingra režīma kolonijā. Viņš ir notiesāts uz piecarpus gadiem par to, ka uz Lietuvas robežas nedeklarēja lielu naudas summu. Lai gan tā bija alga, ko sportists bija saņēmis par darbu, tiesa viņu apsūdzēja un notiesāja par liela mēroga kontrabandu. Apelācijas tiesa ir paredzēta jūnija beigās, un tas nozīmē, ka Juris Silovs vairāk nekā mēnesi būs pavadījis nevis vienkāršā ieslodzījuma vietā, bet gan stingra režīma kolonijā. Pērnā gada oktobra sākumā Juris Silovs Beļģijas bankā izņēma naudu, ko sezonas gaitā bija nopelnījis, startējot profesionālajā klubā Cofidis, un ar automašīnu devās mājup. Lielāko daļu naudas viņš paslēpa sava auto cimdu nodalījumā un arī otrajā automašīnā, kuru uz Latviju atvest viņam palīdzēja draugs. Marijampoles robežkontroles punktā muitnieki izrādījuši interesi par mašīnā novietotajām mantām, kuru bija diezgan daudz, jo Juris no Beļģijas uz Latviju pārveda daļu iedzīves un dažādas mantas. Silovam prasīts, cik daudz naudas viņš ved līdzi. J. Silovs bez pretenzijām izvilcis maku un parādījis, ka tajā atrodas prāva summa. Konstatējot, ka tur ir 10 000 vācu marku, muitnieki operatīvi izsaukuši papildspēkus ar suņiem. Pārējo naudu atrast viņiem nebija grūti, jo J. Silovs to nebija īpaši slēpis. Tā kā viņš šo naudu nebija deklarējis, bet, pēc Lietuvas likumiem, to drīkst nedarīt tikai tādā gadījumā, ja summa nepārsniedz 10 000 litu (apmēram 1600 lati), sekoja arests. Pēc nedēļas riteņbraucējs tika atbrīvots pret drošības naudu. Tiesa notika vairāk nekā pēc pusgada. J. Silova advokāti uzskata, ka tiesnesis šo lietu izvērtējis no formāli objektīvās puses. Respektīvi, Silovs naudu neuzrādīja, viņam to neprasīja darīt, taču apsūdzētais pats varējis izrādīt iniciatīvu un deklarēt to, kas pienākas. Neizdarīja - tātad vainīgs. Kā norādīja advokāts, Jurim ir līgums ar komandu un bankas dokumenti, kas apstiprina, ka viņš tiešām ir izņēmis un vedis savu nopelnīto naudu. "Kā var būt tā, ka viens klients, kuru aizstāvu par slepkavību, saņem septiņus gadus, bet otrs - par savas naudas vešanu - piecus? To tik tiešām ir grūti saprast," sacīja advokāts. Uzrāpjas Vanšu tiltā NRA 06/05/02 Otrdien īsi pirms pulksten 11 uz Vanšu tilta trosēm uzrāpās un divas stundas uz tilta pilona virsotni mokoši lēni pārvietojās vīrs ar lielu metāla krustu kaklā. Satiksme bija paralizēta, lejā rosījās ugunsdzēsēji, policisti un pretterorisma vienība Omega, taču drāma beidzās tikai tad, kad vīrietis nokļuva balsta virsotnē un par dažām smalkmaizītēm un minerālūdeni piekrita kopā ar Omegas vīriem pa kāpnēm kāpt lejā. Skrituļotāji izaicina Rīgas centru Diena 06/03/02 Kad jaunieši uz skrituļdēļiem pilnā tempā par mata tiesu aiztraucas garām pašā pilsētas centrā, gados vecāki cilvēki noelšas vien. Tomēr savu prasmju demonstrēšana viņiem nav pašmērķis. Skrituļdēļu dīdītāji, skrituļotāji un pedāļu mijēji gaida, kad Ziedoņdārzā, Grīziņkalnā un Uzvaras laukumā izveidos skeitparkus Ja nebūtu šīs leģendārās personas Andreja Upīša, Rīgā nebūtu arī tik daudz skeiteru, Dienai Kronvalda parkā atzina vairāki Andreja Upīša tēla mēteļa ēnā sasēdušie skeiteri. Kopš Raiņa piemineklis Esplanādē un Brīvības piemineklis skrituļdēļu dīdītājiem un viņu kolēģiem - skrituļslidotājiem un BMX riteņbraucējiem - kļuvis nepieejams pieminekļu sargāšanas dēļ, viņu sportam vietu skaits manāmi sarucis. Jaunas iespējas viņiem sola Rīgas domes vides komitejā 21.maijā apstiprinātā iecere Ziedoņdārzā, Grīziņkalnā un Uzvaras laukumā izveidot skeitparkus. Rīgas pilsētas skolu valdes jaunatnes nodaļas lietu vadītājs Egīls Romanovskis Dienai stāstīja, ka Ziedoņdārzā un Uzvaras parkā plānots iekārtot vietu iesācējiem skeiteriem un skrituļslidotājiem, bet Grīziņkalnā - jauniešiem ar lielākām iemaņām šajos sporta veidos. BMX riteņbraucējiem šīs vietas tik piemērotas nebūšot. Skolu valde, sadarbojoties ar Snovborda federāciju, strādājot pie skiču projekta izveides, kas varētu tikt pabeigts divu trīs nedēļu laikā. Pēc tam, kad projekts būs saskaņots Arhitektūras pārvaldē, būšot zināmas arī izmaksas šiem skeitparkiem, teica skolu valdes īpašumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Kārlis Balcers. A.Upīša pieminekļa apmales apmelnēšana nav laika apstākļu radīta. Dienas sastaptais dīdžejs - plašu skrāpētājs - Uldis ar sveci apstrādā pieminekļa apmali, lai dēlis labāk slīdētu. Tajā pašā laikā viņa kolēģi ķeras pie skrituļdēļu apakšu ieziepēšanas. Kaut arī skeiteri Kongresu nama laukumu dēvē par vienu no labākajām vietām, laukuma flīzes neesot pietiekami labas, tās bremzē un liek skrituļdēļa riteņiem aizķerties. "Mums nav vietas, kur skeitot - Rīgas arhitektūra nav piemērota, tādēļ mēs gaidām, kad Rīgā būs skeitparks," atzīst sešpadsmitgadīgais Ansis. Piemērotos laika apstākļos skeiteri visbiežāk dodas sportot pie VEF kultūras pils, Kinostudijas vai Uzvaras laukumā, bet lietus laikā - zem Zemitānu tilta. Vairākums jauniešu tur nokļūst uzreiz pēc stundu vai lekciju beigām, bet brīvdienās Kronvalda parkā sanākot pat divdesmit cilvēku vienlaikus. Gadatirgus pulcē tūkstošus Diena 06/03/02 Gan apmeklētības, gan piedāvājuma ziņā Gadatirgus 2002, kas aizvadītajās brīvdienās notika Brīvdabas muzejā, ir izdevies, uzskata pasākuma rīkotāji un apmeklētāji. Līdz svētdienas pēcpusdienai tirgu jau bija apmeklējuši vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku. Kā Diena novēroja, automašīnu rinda, ko varētu uzskatīt par gadatirgus popularitātes mērauklu, uz Pleskavas šosejas abās ceļa pusēs stiepās līdz pat Juglas kanālam. Tas nozīmē, ka tiem, kuri bija ieradušies ap pusdienas laiku, līdz Brīvdabas muzejam pāris kilometru bija jāiet kājām. Savukārt par to, ka gadatirgus ir ģimenes pasākums, liecināja bērni, kuri tirgū varēja iet rotaļās un piedalīties atrakcijās. Brīvdabas muzeja direktors Juris Indāns teica, ka svētdien nav bijis tik liels ļaužu pieplūdums kā sestdien, kad pārdots ap 10 tūkstošiem biļešu. Burzma tomēr esot pietiekama, jo arī gadatirgū bija ap 3 tūkstošiem tirgotāju un kultūras darbinieku, kā arī vairāki simti lūgto viesu. "Vēl jau ir arī caurumi žogos, kurus mēs nevaram izkontrolēt. Kāds pat esot ar laivu piebraucis no ezera puses, lai nebūtu jāmaksā par biļeti, bet ko nu tur darīt. Mēs esam atvērti visiem," sacīja J.Indāns.