K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 250: 2002. g. 7. - 13. jūnijs Latvija sarunās ar ES panāk izšķirošas vienošanās Diena 06/12/02 Otrdien Luksemburgā uzņemšanas sarunās ar ES Latvija slēdza trīs jaunas sadaļas — nodokļus, reģionālo politiku un tieslietas un iekšlietas, gūstot gan ievērojamus pārejas periodus nodokļu sadaļā, gan aptuvenu skaidrību par finansiālo atbalstu, kāds Latvijai pienāksies no ES strukturālajiem un kohēzijas fondiem. Pēc kopējā noslēgto sadaļu skaita — 27 no 30 — Latvija tagad ir kandidātvalstu galvgalī. "Šodien noslēgtās trīs sadaļas ir būtiskas," pēc sanāksmes sacīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Tieslietu un iekšlietu jomā ES tagad Latviju varot uzskatīt par labu sadarbības partneri, nodokļu sadaļā Latvija ir panākusi būtiskus pārejas periodus, un reģionālās politikas sadaļas slēgšana pierādot, ka ES varēs uzticēties Latvijas institūcijām finansiālā atbalsta plānošanā un sadalē. Reģionālās politikas sadaļā ES ir atzinusi, ka Latvijai kā valstij ar zemāku dzīves līmeni nekā ES vidējais pienāksies aptuveni 3,5% no kopējā strukturālo fondu atbalsta visām jaunajām dalībvalstīm. Šos līdzekļus no četriem strukturālajiem fondiem Latvija varēs izmantot ekonomiskās attīstības veicināšanai reģionos, kas ietver atbalstu kā cilvēku izglītībai, tā arī uzņēmējdarbībai un infrastruktūrai. No lauksaimniecības vadības un garantiju un no zivsaimniecības finansu fondiem atbalsts pienāksies zemnieku un zvejnieku pārkvalificēšanai un jaunu ekonomisko aktivitāšu radīšanai grūtībās nonākušajos lauku reģionos un zvejniekciemos. No kohēzijas fondiem, kas ir domāti liela mēroga vides un transporta infrastruktūras projektiem, Latvijai pienāksies 4,6—6,6% no kopējā atbalsta, kā arī speciāls atbalsts no INTERREG pārrobežu sadarbības un EQUAL sociālās iekļaušanas programmām. Visu šo atbalsta mehānismu summa arī veido aptuveni aprēķinātos 1,15 miljardus eiro no 2004. līdz 2006.gadam. Ķīnas vadonis pirmoreiz Latvijā Diena 06/11/02 Sākot savu vizīti Baltijas valstīs, pirmdien Rīgā ieradās Ķīnas Tautas Republikas prezidents Dzjans Dzemiņs un viņa vadītā delegācija. Dzjans Dzemiņs ir pirmais vairāk nekā 1,2 miljardu iedzīvotāju valsts vadītājs, kurš abu valstu attiecību vēsturē apmeklējis Latviju. Vizītes pirmajā dienā Ķīnas prezidents tikās ar savu Latvijas kolēģi Vairu Vīķi-Freibergu, lai pārrunātu abu valstu sadarbības attīstības iespējas. Viena no Dzjana Dzemiņa vizītes prioritātēm ir tirdzniecības sakaru veicināšana starp abām valstīm. Saskaņā ar Latvijas Ārlietu ministrijas sniegto informāciju tirdzniecības apgrozījums pērn bijis 26,3 miljoni ASV dolāru (aptuveni 16,5 miljoni latu). Kā atzina abu valstu pārstāvji, Latvijas un Ķīnas ekonomiskās attiecības atrodas sākotnējā stadijā un to uzlabošanai ir daudz iespēju. Latvijas prezidente norādīja, ka nākotnē Latvija ar savām trim neaizsalstošajām ostām Rīgu, Liepāju un Ventspili varētu kļūt par jaunā Zīda ceļa - tirdzniecības ceļa starp Āziju un Eiropu atzaru. Latvijas prezidente ar Kanādas premjeru pārrunā ES un NATO paplašināšanos LETA 06/13/02 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, vakar, 12. jūnijā, Otavā tiekoties ar Kanādas premjerministru Žanu Kretjēnu, pārsprieda NATO un Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās aktualitātes, Latvijas perspektīvas šo organizāciju ietvaros, kā arī Latvijas un Kanādas divpusējos sakarus. Kā aģentūru LETA informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga, runājot par NATO paplašināšanās procesa nākotni un Kanādas lomu tajā, Kretjēns uzsvēra, ka Kanādas valdība atbalsta NATO izvēršanu un Baltijas valstis ir jāuzņem aliansē, norādot, ka "Baltijas valstis to ir pelnījušas". Kretjēns arī pauda pārliecību, ka Prāgas NATO galotņu sanāksmē Latvija, Lietuva un Igaunija saņems uzaicinājumu iestāties NATO. Prezidente no savas puses informēja Kanādas premjeru par Latvijas veikto likumdošanas saskaņošanas darbu ar ES. Abas puses apmainījās viedokļiem par lauku attīstības jomas perspektīvām. Kretjēns iepazīstināja ar savas valsts pieredzi lauksaimniecības reformās un subsīdiju politikā, sadarbību lauksaimniecībā ar ASV un ES valstīm. Savukārt Vīķe-Freiberga sarunā uzsvēra, ka Latvija vēlas brīvas konkurences situāciju un vienādas iespējas ar pašreizējām dalībvalstīm. Runājot par divpusējām attiecībām, īpaši tika akcentēta ekonomika, pārrunātas iespējas Kanādas investīciju klātbūtnei Latvijā, tajā skaitā enerģētikas un transporta nozarēs. Saeima pieņem Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu LETA 06/13/02 Saeima ceturdien, 13. jūnijā, dažu minūšu laikā un praktiski bez debatēm pieņēma plaši apspriesto Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas likumu. Paredzēts, ka projekts tiks īstenots līdz 2008. gada 18.novembrim saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu LNB projekta īstenošanas darbu un to finansējuma plānu un grafiku. Projekta īstenošanas rezultātā uzceltā LNB ēka un palīgbūves būs valsts īpašums, kas tiks nostiprināts uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā. Projekta pasūtītājs būs valsts Kultūras ministrijas personā. Ministru kabinets pilnvaros valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" (VNĪA) vadīt bibliotēkas ēkas būvniecību un infrastruktūras izveidi informācijas pakalpojumu sniegšanai uzceltajā ēkā, vienlaikus nosakot VNĪA kompetenci un īpašas atbildības un uzraudzības procedūras šajā jomā. Plānots, ka projekta īstenošanu uzraudzīs Ministru kabineta izveidota LNB projekta īstenošanas Uzraudzības padome deviņu cilvēku sastāvā, kuru vadīs kultūras ministrs. Uzraudzības padomē būs iekļauts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs un Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, pa vienam pārstāvim no Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Finansu ministrijas, LNB, Rīgas domes un LNB Atbalsta fonda. Ministru kabinets apstiprinās Uzraudzības padomes nolikumu. LNB ēka tiks būvēta pēc arhitekta Gunāra Birkerta projekta "Latvijas Nacionālā bibliotēka". Projekta īstenošana tiks finansēta no PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas rezultātā gūtajiem naudas ieņēmumiem (pēc visu normatīvajos aktos paredzēto privatizācijas izdevumu segšanas), tiem trim jaunā standarta UMTS mobilo telekomunikāciju licenču (vienas arī GSM 1800 standartā) izsolēm gūtajiem ieņēmumiem, kas pārsniedz likumā "Par valsts budžetu 2002.gadam" paredzēto apjomu, valsts budžeta ieņēmumiem no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu un likuma "Par Latvijas Banku" 18.1 pantā paredzētajiem Latvijas Bankas maksājumiem valsts budžetā, pašvaldību budžeta līdzekļiem, neatmaksājamās un tehniskās palīdzības līdzekļiem, ziedojumiem un dāvinājumiem, projekta īstenošanai paredzētas loterijas ieņēmumiem un citiem līdzekļu avotiem. Projekta īstenošanai izmantotā ārvalstu neatmaksājamā palīdzība, dāvinājumi un ziedojumi (naudā vai citās lietās) netiks aplikti ar muitas nodokli un citiem muitas maksājumiem. Projekta īstenošanai nepieciešamā aizņēmuma ņemšanai likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteiktajā kārtībā un gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā apjomā tiks izsniegts valsts galvojums. Projekta īstenošanai paredzētie līdzekļi tiks glabāti Valsts kasē atvērtā kontā. Privatizācijas aģentūra apstiprina ‘Kuģniecības’ akciju sākumcenu BNS 06/08/02 Privatizācijas aģentūras (PA) ārkārtas valdes sēdē nolemts atbalstīt Rīgas Fondu biržas iesniegto priekšlikumu par "Latvijas kuģniecības" (LK) minimālo un maksimālo cenu 51% LK akciju izsolē par naudu biržā, informēja PA Ārējo sakaru grupas speciālists Jānis Bunte. Akciju cenas koridors izsolē par naudu biržā vietējam akciju laidienam būs no 0,3 līdz 0,45 latiem un, ja izsolē izdosies pārdot visas akcijas, valsts iegūs no 30,6 miljoniem līdz 45,9 miljoniem latu. Starptautiskajam akciju laidienam minimālā akciju pārdošanas cena būs 0,48 ASV dolāri par akciju, bet maksimālā - 0,72 ASV dolāri par vienu akciju. Publiskais piedāvājums par naudu vietējā tirgū notiks no 12.jūnija līdz 25.jūnija pulksten 14, kas ir pēdējais pirkšanas uzdevumu iesniegšanas laiks. Latvijas rezidenti akciju pirkšanas uzdevumus varēs iesniegt bankas un brokeru sabiedrībās, kas ir Rīgas Fondu biržas biedri. Piedāvājums starptautiskajā tirgū ilgs no 17. jūnija līdz 25.jūnija pulksten 14 pēc Latvijas laika. Ārvalstu investori akciju pirkšanas uzdevumus varēs iesniegt starptautiskajai investīciju bankai "Williams de Broe". Minēto akciju izsole biržā notiks 25.jūnijā. Veicot norēķinus par starptautiskā akciju laidiena akcijām ASV dolāros, tiks pielietots Latvijas Bankas noteiktais oficiālais ASV dolāra LK Rīgas Fondu biržā par naudu pārdodamo akciju izsoles dienā. Par iestāšanos NATO – ekonomiskas sankcijas? LETA 06/08/02 Ekonomisko partnerattiecību veidošana ar Baltijas jūras reģiona valstīm ir viena no iespējām, kā pretdarboties Krievijai neērtajām tendencēm, īpaši NATO paplašināšanai uz austrumiem. Tā intervijā aģentūrai "Rosbalt" piektdien sacīja Krievijas Valsts domes Rūpniecības, celtniecības un zinātņietilpīgo tehnoloģiju komitejas vadītājs, bijušais Krievijas Drošības padomes sekretārs Andrejs Kokošins. Komentējot pirmdien Sanktpēterburgā paredzēto Baltijas jūras valstu padomes sanāksmi, Kokošins norādīja, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas atkarība no Krievijas tranzīta ir "gandrīz kritiska". Šo trīs valstu iestāšanās NATO liks daudziem Krievijas uzņēmējiem meklēt alternatīvus maršrutus savām piegādēm. Varētu tikt izmainīti arī Krievijas energoresursu transportēšanas maršruti uz Eiropu, pieļāva Kokošins. Kā alternatīvas viņš minēja Baltijas cauruļvadu sistēmu un terminālus Sanktpēterburgā. "Tranzīts caur Somiju arī ir alternatīva. Pati šī maršruta radīšana bija daudzu nerisinātu problēmu sekas, arī Baltijas valstu vēlmes iestāties NATO," izteicās bijušais Krievijas Drošības padomes sekretārs. Eksports palielinās par 5,2%, imports – par 10,2% BNS 06/13/02 Šā gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar 2001.gada pirmajiem četriem mēnešiem, Latvijas preču eksporta apjoms pieaudzis par 5,2%, bet importa apjoms palielinājies par 10,2%, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē. Pārvaldē norādīja, ka pirmajos četros mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinājās. Preču eksports sasniedzis 430,5 miljonus latu, bet importa apjoms - 728,4 miljonus latu. Starpība starp eksporta un importa kopvērtību ir palielinājusies. Ja 2001.gada pirmajos četros mēnešos imports pārsniedza eksportu par 61,5%, tad šā gada pirmajos četros mēnešos šī starpība bija 69,2%. ‘Multihalle’ sola hokeja halli divu gadu laikā BNS 06/08/02 SIA "Multihalle" hokeja halli 12 tūkstošiem skatītāju sola uzcelt aptuveni divu gadu laikā, informēja "Multihalles" valdes priekšsēdētājs Ojārs Kehris. Viņš norādīja, ka "Multihalle" savu projektu ir iecerējusi būvēt Grostonas ielas rajonā. Projekta finansēšanas modelis vēl ir sagatavošanas stadijā, un patlaban "Multihalle" gatavo hokeja halles skiču projektu, pauda Kehris. Viņš norādīja, ka pašlaik ir pabeigts SIA "Multihalle" stratēģiskā konsultanta Somijas uzņēmuma "JHC Arena Holding Oy" pilnīgs sporta un kultūras pasākumu rīkošanai piemērotas multifunkcionālas halles projektēšanas, finansēšanas, celtniecības un apsaimniekošanas plāns. Uzņēmums "JHC Arena Holding Oy", kas veica šī plāna izstrādi, ir piedalījies un piedalās Helsinku "Hartwall Areena", Tallinas "Saku Suurhall" un Hamburgas jaunceļamās "Color Arena" veidošanā un apsaimniekošanā, pauda Kehris. Lai nodrošinātu veiksmīgu 2004.gada pasaules čempionāta hokejā norisi Prāgā, "JHC Arena Holding Oy" ir uzaicināti konsultēt Prāgas multifunkcionālās halles projekta realizētājus. "Multihalles" akcionāri ir Latvijas Futbola federācijas prezidents un "Skonto" grupas vadītājs Guntis Indriksons, "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs un Latvijas Basketbola federācijas vadītājs Ojārs Kehris, Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents un "Liepājas metalurga" valdes loceklis Kirovs Lipmans un "Multihalles" līdzīpašnieks Ivars Kalvišķis. Hokeja federācijai šobrīd bez "Multihalles" ir iesniegti vēl divi priekšlikumi halles celtniecībai. Viens priekšlikums ir saņemts no kompānijas "Metāla būvju sistēmas", kas pārstāv četras Šveices un Kanādas kompānijas, savukārt otrs - no kāda Amerikas investora, kura vārds pagaidām netiek atklāts. Tiek prognozēts, ka LHF tiks iesniegti arī citi priekšlikumi hokeja halles būvei. Sākotnēji bija pieteikušies trīs potenciāli arēnas būvētāji. Pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja izlēma, ka hokeja halli Rīgā būvēs Šveices kompānija "IMS Studio 6". Taču šobrīd LHF ir apturējusi jebkuras juridiskās darbības ar Šveices kompāniju "IMS Studio 6", jo tā noteiktajā termiņā neiesniedza līguma projektu par hokeja halles celtniecību. Lai nezaudētu tiesības uz pasaules čempionāta rīkošanu Rīgā 2006.gadā, Latvijā līdz 2005.gadam ir jāuzceļ divas halles, no kurām viena ir ieplānota kā multifunkcionāla arēna. Samazinās bezdarba līmenis BNS, LETA 06/11/02 Maijā salīdzinājumā ar aprīli bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies par 0,1% punktu un bija 8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, informēja Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Lorija Lietaviete. Jūnija sākumā bija reģistrēti 94 450 bezdarbnieki, no tiem 24 706 bija ilgstošie, kas bez darba ir ilgāk par vienu gadu. Maijā darbu atraduši 3643 nestrādājošie darba meklētāji, kas bija reģistrējušies NVD un no tiem 3594 bija bezdarbnieki. Viszemākais bezdarba līmenis bija Saldus rajonā - 6,3%, Rīgas rajonā - 6,8%, Ogres rajonā - 6,8% un Limbažu rajonā - 7,3%. No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgā - 3,8%,Ventspilī - 7,3% un Jelgavā - 7,5%. Savukārt, vislielākais bezdarba līmenis ir Rēzeknes rajonā - 27,7%, Krāslavas rajonā - 20,6%, Balvu rajonā - 21,8%, Ludzas rajonā - 21,1% un Preiļu rajonā - 19,9%. Šā gada piecos mēnešos NVD nodarbinātības aktivitātēs iesaistīja 22 535 bezdarbniekus. Piecos mēnešos mācīties tika nosūtīti 2077 bezdarbnieki, uz algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem NVD nosūtīja 8299 bezdarbniekus, bet 12 159 bezdarbnieki tika iesaistīti Darba meklētāju kluba pasākumos. Baltijas valstīs maijā vismazākais bezdarba līmenis ir bijis Igaunijā, seko Latvija, bet visvairāk bezdarbnieku bijis Lietuvā. Visās valstīs bezdarbs maijā ir samazinājies. Igaunijā maijā bezdarba līmenis bija seši procenti no kopējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Maijā, salīdzinot ar aprīli, oficiālais bezdarbs samazinājās par 5,7 procentiem - līdz 49 900 cilvēkiem. Latvijas mazo tirgotāju tīklu veidos Lietuvas investors Diena 06/12/02 Lietuvas tirdzniecības uzņēmums Aibes mažmena, kuru savulaik dibinājis Latvijā jau labi pazīstamais kaimiņzemes tirdzniecības gigants Vilniaus Prekyba (VP), ir gatavs latviešu tirgotājiem palīdzēt veidot kooperācijas tīklu. Investējot 60 000 latu Latvijas mazo tirgotāju tīkla izveidē, Lietuvas investors, visdrīzāk, iegūs divas trešdaļas jaunveidojamā kopuzņēmuma kapitāla daļu, līdz ar to arī būtisku ietekmi lēmumu pieņemšanā. Taču, kā Dienai uzsvēra kooperācijas tīkla veidotājs Latvijas pusē, Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, šāda lietuviešu investora dalība neradīs papildu iespējas Lietuvas pārtikas produktiem vietējā tirgū, jo jaunais uzņēmums nenodarbosies ar produkcijas importu. Turklāt katrs mazais veikalnieks, kas pieteiks dalību jaunajā kooperācijas tīklā, varēs pats izlemt, kādus produktus savā veikalā tirgot. Turklāt galvenais lēmējs kooperācijas tīklā būs mazo veikalnieku sapulce. Patlaban sarunas par piegādēm notiekot tikai ar Latvijas pārtikas ražotājiem. Pagaidām gan vēl nav zināms, kā Latvijā sauksies uzņēmums un pats kooperācijas tīkls, ko gatavi veidot ap 60 mazo Latvijas veikalnieku. H.Danusēvičs uzsvēra, ka nosaukums tiks atklāts tikai pēc tā reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā un Patentu valdē. Tas varētu notikt aptuveni pēc divām nedēļām un iespējams, ka jau jūlijā varētu parādīties arī pirmie veikali ar vienoto nosaukumu. Aibes mažmena direktors Egidijs Aļeiņikovs uzskata, ka lietuviešu veikalnieku pieredze var noderēt Latvijas kolēģiem, lai spētu nosargāt savas pozīcijas konkurences cīņā ar milzīgajiem lielveikaliem. Aibes mažmena apvieno aptuveni 380 veikalu. E.Aļeiņikovs telefonintervijā Dienai pastāstīja, ka Lietuvas mazie veikalnieki, kurus vieno kopīgā preču zīme Aibe, necieš zaudējumus un ir atraduši veidu, kā izdzīvot grūtajos tirgus apstākļos. Laukiem tiek vairāk naudas Diena 06/11/02 Gluži kā sēnes pēc lietus sākušas augt lauksaimniecību un lauku attīstību atbalstošas programmas, kuru mērķis ir stimulēt dažādus darbības virzienus laukos. Iespējams, ka pirmsvēlēšanu gaisotne ir tā, kas īpaši labvēlīgi ietekmē ne tikai Zemkopības ministrijas (ZM) rosību projektu rakstīšanā, bet arī valdības gribu šiem mērķiem atvēlēt naudu. Šogad līdz rudenim, iespējams, būs sākušas darboties jau trīs speciālas kredītlīnijas. Divas no tām - ilgtermiņa investīciju (darbojas kopš aprīļa) ar 24 miljoniem latu un zemju iegādes kreditēšanas programma ar 15 miljoniem latu (varētu sākt darboties jūlijā) - domātas lauksaimniekiem, bet topošā nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma, kuras kredītapjoms varētu būt desmit miljonu latu, paredzēta tiem lauciniekiem, kuri vēlas darboties citā nozarē. Šāds valsts atbalsta birums laukos līdz šim vēl nav pieredzēts. Valsts nozari atbalstīja galvenokārt ar lauksaimniecības subsīdijām, un ar tās atbalstu tika izveidotas divas programmas - lauksaimniecības (sāka darboties 1994.gadā) un lauku attīstības (sāka darboties 1998.gadā), kuru realizācijai kredītresursus piešķīra Pasaules Banka (kopējais apjoms aptuveni 22 miljoni latu). Kopš pagājušā gada nogales nākuši klāt līdzekļi no Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšānās fonda SAPARD. Komercbanku izsniegtie kredīti lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un medniecībai pagājušajā gadā bija 50 miljoni latu, un, salīdzinot ar 2000.gadu, tie bija palielinājušies par astoņiem miljoniem latu. Taču šī summa vēl joprojām krietni atpaliek no nepieciešamajiem, Zemkopības ministrijas aprēķinātajiem 600 miljoniem latu, kurus vajadzētu lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības sakārtošanai atbilstoši ES prasībām. Turklāt Latvijā līdztekus lauksaimniecības attīstībai ir jārisina arī jau ilgus gadus pastāvošās sociālās problēmas laukos. Pērn un šā gada sākumā, izmantojot līdz šim lielākos valstī radītos laukus finansiāli atbalstošos mehānismus - lauksaimniecības subsīdijas un Pasaules Bankas (PB) kredītlīniju lauku attīstībai -, laukos nonākuši 20,8 miljoni latu. Turklāt visvairāk subsīdiju līdzekļu nonākuši Zemgalē, jo šajā novadā koncentrējas lielas zemnieku saimniecības. Savukārt mazie PB lauku kredīti ar lauksaimniecību nesaistītas uzņēmējdarbības attīstībai visvairāk pieprasīti bijuši Latgalē, kur lauksaimnieciskā ražošana nav tik attīstīta. No pagājušā gada nogales, kad Latvijā sāka darboties SAPARD, līdz šā gada maijam laucinieki bija gatavi ar Eiropas atbalstu īstenot projektus par 19,6 miljoniem latu. Jāpiebilst, ka uz 50% investīciju atmaksu SAPARD projekta ietvaros var pretendēt tikai pēc tam, kad projekts jau ticis realizēts par pašu līdzekļiem vai izmantojot bankas kredītu. Visčaklākie pretendenti uz šiem projektiem līdz šim bijuši no Vidzemes. Savukārt no ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmas realizācijas izveidotās kredītlīnijas 24 miljoni latu apjomā Hipotēku un zemes bankā līdz maija beigām jau bija “aizrunāti” 2,6 miljoni latu. Banka gatava jau jūlijā sākt finansēt arī zemes iegādi. Šogad šiem mērķiem varētu tikt atvēlēti 1,5 miljoni latu (no subsīdijām kredītprocentu dzēšanai ir atvēlēti 140 000 lati), nākamgad valdībai būs jārod papildu līdzekļi šīs programmas atbalstam. “Par ilgtermiņa un zemes pirkšanai domātiem kredītresursiem interese ir liela,” saka Hipotēku bankas prezidents Inesis Feiferis. Lauksaimnieki šogad daudz aktīvāk ņem kredītus, jo pērn visi gaidījuši SAPARD, tāpēc nav bijuši aktīvi. Taču viņš pieļauj, ka daudzi lielie lauksaimnieki vēlēsies pārfinansēt savas tagadējās kredītsaistības uz izdevīgākiem nosacījumiem, kurus piedāvā jaunās programmas. Tādējādi jauno projektu laukos varētu nebūt tik daudz, kā cerēts. Komercbankas joprojām piesardzīgi raugās uz lauksaimniecību. Taču šī attieksme varētu mainīties, kad būs zināms sarunu iznākums ar ES - kādi būs tiešie maksājumi, cik lielas būs ražošanas kvotas. Lai attīstītu uzņēmējdarbību reģionos, ar naudu vien nepietiek, uzskata zemkopības ministra padomnieks Aivars Strakšas. “Valstij jāatbalsta uzņēmējs ne tikai finansiāli, bet arī jānodrošina nepieciešamā infrastruktūra. Jāiegulda nauda izglītībā, profesionālajā un biznesa apmācībā reģionos, kā arī informācijas pieejamībā, lai radītu vidi, kurā varētu veiksmīgi augt nākamie uzņēmēji,” uzskata A. Strakšas. Viņš uzskata, ka būtiska nozīme ir valsts finansiālajam atbalstam, uzņēmējam sākot biznesu. Bieži vien labas un dzīvotspējīgas idejas nevar tikt realizētas tāpēc, ka nav naudas, vērā ņemama īpašuma, kuru ieķīlāt, bet biznesa apjomi ir par maziem, lai savu ideju realizācijai piesaistītu riska kapitāla fondus. Lauksaimnieki pašlaik trūkstošās garantijas var saņemt no Lauku attīstības fonda, savukārt citām nozarēm garantijas pēc reorganizācijas varētu nodrošināt SIA Latvijas Garantiju aģentūra. Zinātnieks Andris Miglavs uzskata, ka valsts patlaban ir godprātīgi izdarījusi to, ko varēja, - tā dod lauciniekiem jaunas iespējas. Viņš uzskata, ka tās tiks izmantotas, lai gan daudzviet laukos valda depresīvs noskaņojums. Turklāt zinātnieks ir pārliecināts, ka ir nepieciešams atkārtoti iedzīvināt 2000.gadā īstenoto mazo un vidējo saimniecību atbalsta programmu. “Latvijā ar aptuveni 4000 aktīvo lauku saimniecību ir par maz,” uzskata zinātnieks. Arī medmāsas pievienosies streikam BNS 06/08/02 Tā kā arī pēdējās pirmsstreika sarunās medmāsas un Labklājības ministrija (LM) nevienojās par papildu 4,7 miljonu latu piešķiršanu veselības aprūpei līdz 1.jūlijam, Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienības valde (LĀADA) piektdien nolēma 20.jūnijā rīkot streiku, informēja LĀADA priekšsēdētājas vietniece Antra Līne. Lai pārrunātu mediķu arodsavienības pirmsstreika prasības, piektdien LM notika pēdējā pirmsstreika sarunu izlīgšanas komisijas tikšanās. Viena no arodbiedrības prasībām ir no šā gada 1.jūlija noteikt ārstnieciskā pakalpojuma cenā vidējo darba samaksu 140,99 latu, piešķirot papildus no valsts budžeta 4,7 miljonus latu, neieskaitot tajā pacientu iemaksas un nesamazinot pakalpojumu apjomu. Arodbiedrība prasa arī apstiprināt medicīnas darbinieku amatu sarakstu, kuriem normāls darba laiks būtu 38,5 stundas nedēļā. Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrība 21.maijā nolēma atsevišķās dienās jūnijā, jūlijā un septembrī rīkot ārstniecības iestāžu darbinieku streiku pret mazo finansējumu medicīnai un mediķu zemajām algām, pieprasot jau no 1.jūlija palielināt medicīnas māsām algu līdz 120 - 130 latiem, bet ārstiem līdz 180 - 190 latiem. Opozīcija pieprasa arī premjera atkāpšanos NRA 06/12/02 Kamēr valdības partijas mēģina noskaidrot attieksmi pret Ingrīdas Labuckas [tielsietu ministre] un Jāņa Krūmiņa [īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās] atrašanos valdībā sakarā ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pieprasīto abu ministru demisiju un viņu politiskās aizmugures trūkumu, LSDSP nolēmusi pieprasīt arī premjera Andra Bērziņa demisiju. Kā jauna partija, kas nav atbildīga par līdzšinējiem politiskajiem procesiem, turklāt nostājas opozīcijā valdībai, Latvijas Pirmā partija (LPP) noraidījusi aicinājumu uzņemties politisku atbildību par saviem ierindas biedriem – I. Labucku un J. Krūmiņu. Šī situācija, kad diviem ministriem nav politiskās aizmugures, izraisīja ne vien opozīcijas iniciētu ministru demisijas pieprasījumu, bet arī valdības koalīcijas partneru pārdomas, aicinot premjeru pašu uzņemties atbildību par ministriem. A. Bērziņš ministru demisiju gan negrasās prasīt, bet arī uzņemties personisku atbildību par abiem ministriem viņš nesteidz. LSDSP frakcijas vadītājs Valdis Lauskis sacīja, ka tieši valdības darbu atstāšana pašplūsmā ir premjera demisijas pieprasījuma iemesls, līdz ar A. Bērziņu automātiski atkāptos arī I. Labucka, J. Krūmiņš un citi ministri. Lai gan Zemkopības ministrija bija solījusi līdz 1. maijam iesniegt plānu, kā aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā, tas nav izdarīts; neraugoties uz labklājības ministra nomaiņu, mediķi gatavi streikot; autoceļu krīzes risināšana uzvelta nākamās valdības pleciem; reģionālā reforma un otrā līmeņa pašvaldību trūkums bremzē reģionu attīstību; lai gan nepilnu gadu strādā Saeimas izmeklēšanas komisija par iespējamo amatpersonu saistību ar kontrabandu, pēkšņi saldētavā tiek atrastas 800 tonnas kontrabandas gaļas, no valdības nav atbilstošas reakcijas, – valdības atkāpšanās pieprasīšanas iemeslus skaidroja V. Lauskis. Premjers par opozīcijas pieprasījumu nav nobažījies un ir pārliecināts par koalīcijas stabilitāti. Arī abu lielo koalīcijas partneru – Tautas partijas un TB/LNNK – pārstāvji Neatkarīgajai apgalvoja, ka premjera demisijas pieprasījumu neatbalstīs. Profesori varētu sūdzēties tiesā NRA 06/11/02 Satversmē un jaunajā Darba likumā, kas stājās spēkā šā gada 1. jūnijā, noteikts, ka personas nedrīkst diskriminēt pēc vecuma. Taču Augstskolu likums nosaka, ka profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus - rektors, prorektors un dekāns - var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Cilvēktiesību speciālisti pieļauj, ka par šādu diskrimināciju var sūdzēties Satversmes tiesā. Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem. Viņu galvenie uzdevumi ir augsti kvalificētu lekciju lasīšana un pārbaudījumu pārraudzība, jaunās zinātnieku paaudzes gatavošana. Profesoru amatu skaitu un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozarē valsts un pašvaldību augstskolās nosaka izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes (AIP) un augstskolu priekšlikumus, studējošo skaitu un finansējumu. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Uz profesora amata vietu ar laiku var kandidēt atbilstošu kvalifikāciju un profesionālo pieredzi ieguvis asociētais profesors. Taču vairākās studiju programmās un augstskolās, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), īpaši inženierzinātnēs, arī tas pilnībā nenodrošinās ar nepieciešamo profesoru skaitu. Augstākās izglītības padomes (AIP) eksperts Uldis Kondratovičs stāsta, ka līdz 2006. gadam no 55 ievēlētajiem profesoriem RTU 27 būs sasnieguši 65 gadu vecumu, Latvijas Universitātē - no 88 par 65 gadiem vecāki būs 40, Latvijas Medicīnas akadēmijā/Rīgas Stradiņa universitātē no 27 profesoriem - vecāki būs 10, Latvijas Lauksaimniecības universitātē - no 41 vecāki par noteikto cenzu būs 18. Preses sekretāre Līva Biseniece, paužot ministrijas nostāju, skaidro, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neatbalsta priekšlikumu grozīt Augstskolu likuma attiecīgo pantu, jo akadēmiskā personāla vecuma ierobežojuma atcelšana varot tikai sarežģīt pakāpenisku akadēmiskā personāla atjaunošanu. Jauno pētnieku ienākšanu augstskolā nodrošināšot augstskolas ieinteresētība un labvēlība pasniedzēju iesaistīšanai akadēmiskajā darbībā. IZM atzīst, ka akadēmiskā personāla vecuma struktūra valstī ir neapmierinoša, taču jautājumu pamazām risina: Ministru kabineta (MK) noteikumos Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem paredzēta pakāpeniska pāreja uz optimālajiem studiju vietas izmaksas koeficientiem. Savukārt MK noteikumos Par stipendijām ar 2003. gada 1.janvāri paredzēta papildu 60 latu stipendija doktorantiem pētniecības darba atbalstam. "Māras banka" ziedo Repšem Apollo 06/07/02 Trīs lielākie "Māras bankas" īpašnieki Eināra Repšes vadītajai partijai "Jaunais laiks" kopā ziedojuši 4000 latu. Akciju sabiedrības "Māras banka" valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Nikolajs Sigurds Bulmanis un bankas padomes priekšsēdētājs un viens no īpašniekiem Vilis Vītols kopā ar sievu Martu, bankas padomes locekli, ziedojuši Eināra Repšes partijas "Jaunais laiks" darbības nodrošināšanai pa 2000 latiem. Repšes partija saņēmusi mantisku ziedojumu arī no Latvijas-Amerikas kopuzņēmuma SIA "Belam-Riga", kas "Jauno laiku" nodrošinājusi ar datoriem un tālruna tīkliem 4720 latu vērtībā. Šis uzņēmums, kura statūtkapitāls ir 47,5 tūkstoši latu, pieder ASV reģistrētajai "Bright Star International" (60% jeb 28 500 latu) un vairākām privātpersonām (40%). Kopā Repšes partijai pašlaik ziedoti 117 524,60 lati, 7400 ASV dolāru un septiņi eiro. Adamkus gatavs apžēlot Silovu BNS 06/11/02 Lietuvas prezidents Valds Adamkus pirmdien paziņojis, ka ir gatavs apžēlot Lietuvā notiesāto Latvijas riteņbraucēju Juri Silovu, ja sportists viņam to lūgs. Par to pirmdien žurnālistiem paziņoja Lietuvas prezidenta preses sekretāre Violeta Gaižauskaite. Pēc viņas teiktā, Adamkus gan no Latvijas, gan Lietuvas pilsoņiem saņēmis vēstules, kurās paustas bažas par Silova ieslodzīšanu. Tiesa Silovam piesprieda piecus gadus ilgu cietumsodu par to, ka sportists, šķērsojot Lietuvas robežu, nebija deklarējis lielu naudas summu. "Prezidents Adamkus noskaidrojis Latvijas riteņbraucēja aresta apstākļus un cer, ka Silovam nav bijuši ļauni nolūki, jo viņš veda likumīgi nopelnītu naudu," norādīja Gaižauskaite. Savukārt Silova advokāts sacīja, ka pašreiz gatavojas 27.jūnijā gaidāmajai tiesai. "Šobrīd mēs gatavojamies aizstāvībai tiesā. Pats par sevi saprotams, ka tiks sagatavots arī lūgums par apžēlošanu. Apžēlošana personu nereabilitē. Cilvēku, kas nav izdarījis nekādu noziegumu, iespējams reabilitēt tikai ar tiesas lēmumu," teica Silova advokāts Aļģimants Dzegoraitis. Jāatgādina, ka pazīstamais Latvijas sporta riteņbraucējs Silovs no 11.aprīļa izcieš ieslodzījumu Pravenišķu stingrā režīma kolonijā netālu no Kauņas. Kauņas apriņķa tiesa 11. aprīlī piesprieda Silovam 5,5 gadu brīvības atņemšanu par lielas naudas summas nedeklarēšanu uz robežas. Pērnā gada oktobra sākumā Silovs Beļģijas bankā izņēma naudu, ko sezonas laikā bija nopelnījis Beļģijas klubā "Cofidis", un ar automašīnu devās mājup. Marijampoles robežkontroles punktā muitnieki Silovu aizturēja. Pēc nedēļas riteņbraucēju atbrīvoja pret drošības naudu. Tiesa notika vairāk nekā pēc pusgada, un Silovu aizstāvēja Lietuvas advokāti, kuriem, tāpat kā sportistam, piespriestais bargais sods bija šoks. Lietuvas Apelāciju tiesa Silova apelāciju gatavojas izskatīt 27. jūnijā, tāpēc sportists vēl mēnesi būs spiests pavadīt stingrā režīma kolonijā. Tieslietu ministrijai jauna mājas lapa LETA 06/10/02 Tieslietu ministrija ir izveidojusi jaunu interneta mājas lapu un tās adrese ir http://www.tm.gov.lv/. Jaunā mājas lapa būs pieejama latviešu un angļu valodās. Mājas lapas uzdevums kļūt par efektīvu informācijas kanālu sabiedrības informēšanai un dialoga veidošanai, kas nodrošinās informācijas pieejamību un atklātību par iestādes darbu un tās sagatavotajiem dokumentu un tiesību aktu projektiem, kā arī aktualitātēm tieslietu jomā. Jaunajā mājas lapā būs pieejami nozīmīgākie tieslietu nozares tiesību akti un Tieslietu ministrijas gatavotie projekti gan žurnālistiem, studentiem un citiem interesentiem, gan arī tieslietu sistēmā strādājošajiem, piemēram, tiesnešiem. Mājas lapas apmeklētājiem būs iespējams iepazīties ar Tieslietu ministrijas gatavotajiem tiesību aktu projektiem jau to izstrādes stadijā un izteikt savu viedokli un komentārus. Mūžībā aizgājusi Regīna Ezera NRA 06/13/02 11. jūnijā savās lauku mājās Briežos mirusi viena no kolorītākajām un spožākajām Latvijas rakstniecēm Regīna Ezera. 15. jūnijā Ogres rajona Tomes pagasta kapos rakstniece tiks guldīta zemes klēpī. Literāte Lija Brīdaka Neatkarīgajai pastāstīja, ka rakstnieci otrdien mirušu atraduši viņas kaimiņi, kuri ļoti mīlējuši un rūpējušies par R. Ezeru un teju ik otro dienu devušies vinu apciemot. R. Ezera dzimusi 1930. gadā. 1944. gadā viņu kopā ar vecākiem aizveda uz Vāciju, pēc gada ģimene atgriezās Latvijā. Pēc Latvijas Valsts universitātes absolvēšanas viņa darbojusies žurnālistikā un publicistikā. 1961. gadā izdots rakstnieces pirmais stāstu krājums Un ceļš vēl kūp. Plaši pazīstami ir viņas romāni Nakts bez mēnesnīcas, Aka, Zemdegas, Slazds, stāsti un noveles Zooloģiskās noveles, Cilvēkam vajag suni, literārās skices un pārdomas Dzīvot uz savas zemes, Stundu kalendārs un citas. Pērn izdoti Regīnas Ezeras kopotie raksti trijos sējumos. Laikabiedriem un lasītājiem rakstniece paliks atmiņā gan ar literāri spožajiem, psiholoģiski dziļajiem darbiem, gan ar savu leģendāri krāsaino un spēcīgo personību. Atklās izstādi par Gidonu Krēmeru BNS 06/11/02 Par godu pasaulslavenajam rīdziniekam vijolniekam Gidonam Krēmeram un viņa veidotajam pasaules atzinību guvušajam kamerorķestrim "KREMERata BALTICA" Mūzikas muzejs 16.jūnijā atklās īpašu izstādi. Muzejā informēja, ka tā jaunatklātajās telpās Rīgā, Talsu ielā, iekārtotajā izstādē atspoguļota Krēmera saistība ar Rīgu un viņa orķestra plašā koncertdarbība pasaulē. Izstādē eksponētas fotogrāfijas, reklāmas materiāli, apmeklētājiem būs iespēja noklausīties un noskatīties retus audio un video ierakstus. Izstādes atklāšanā piedalīsies arī maestro un kamerorķestra mūziķi, kuri stāstīs par pieredzēto daudzajās koncertturnejās. Pasaulslavenais Baltijas valstu kamerorķestris "KREMERata BALTICA" šā gada februārī atzīmēja piecu gadu darba jubileju, bet februāra nogalē savu 55.gadu dzimšanas dienu svinēja šī orķestra dibinātājs izcilais vijolnieks daudzu promenentāko konkursu laureāts Gidons Krēmers. Rīdzinieka Krēmera vārds pazīstams visā pasaulē un arī viņa veidotais jauno mūziķu kolektīvs ieguvis pasaules slavu, par ko liecina daudzās recenzijas par koncertiem, daudzie mūzikas ieraksti un arī šajā gadā saņemtā "Grammy" balva par albumu "After Mozart". 1997.gadā Krēmeram tika piešķirta Baltijas asamblejas balva literatūrā, mākslā un zintānē, 1999.gadā viņš saņēma Lielo Mūzikas balvu un 2000.gadā Krēmers kļuva par Mūzikas akadēmijas Goda profesoru. 2001.gadā mūziķis saņēma UNESCO Starptautiskās mūzikas padomes prēmiju. Izstāde par izcilo mūziķi un viņa dibināto jauniešu kamerorķestri būs apmeklējama līdz 2003.gada 1.jūnijam. Piekto reizi atsaka Kristīgās zinātnes draudzes reģistrāciju LETA 06/07/02 Reliģisko lietu pārvalde (RLP) jau piekto reizi atteikusi reģistrēt Kristīgās zinātnes Rīgas draudzi. Kā konstatējusi RLP, draudzes statūti nesatur norādi par tās konfesionālo piederību, kā arī par reliģiskās organizācijas tiesībām un pienākumiem, pretēji Reliģisko organizāciju likumā noteiktajam. Konstatētas arī vairākas nepilnības draudzes dibināšanas sapulces protokolā un statūtos, piemēram, RLP uzskata, ka draudzes statūti neatbilst Reliģisko organizāciju likuma prasībai, ka jaunieši līdz 18 gadu vecumam var iestāties draudzē tikai ar vecāku vai aizbildņu rakstveida atļauju. RLP arī norāda, ka Kristīgās zinātnes Rīgas draudzes dibināšanas sapulces protokolam pievienotajā reliģiskās organizācijas dibinātāju sarakstā netiek norādīta dibinātāju dzīvesvieta, kas neatbilst Reliģisko organizāciju likumam. Tāpat Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas 2001.gada 26.novembra atzinumā norādīts, ka kristīgās zinātnes principi ir pretrunā ar Latvijas iedzīvotāju veselības aizsardzības interesēm. Lēmumu desmit dienu laika var pārsūdzēt tiesā. Kristīgās zinātnes Rīgas draudzes reģistrācijas pieteikumā bija norādīts, ka jau 1920.gadā Latvijā tikusi reģistrēta Rīgas Kristīgi zinātniskās apvienības draudze, tādēļ nevarot uzskatīt, ka šī reliģiskā novirziena draudze Latvijā vēlas reģistrēties kā pilnīgi jauna reliģiskā organizācija, kas iepriekš valstī nav pastāvējusi. Kristīgās zinātnes Rīgas draudzi arī esot atzinusi Kristīgās zinātnes Mātes baznīca Bostonā. Kristīgās zinātnes draudzes "popularitāti" ieguvušas ar savu piekopto "dziedināšanu bez medikamentiem" un uzskatu, ka jebkuras kaites dziedināšana iespējama metafiziskā veidā. Neiesaka peldēties vairākās Jūrmalas pludmalēs BNS 06/07/02 Sabiedrības veselības aģentūra pēc šonedēļ veiktajiem ūdens kvalitātes pētījumiem neiesaka peldēties Jūrmalas Dubultu, Pumpuru, Mellužu, Asaru, Vaivaru un Jaunķemeru pludmalēs. Pētījumi liecina, ka ūdens šajās pludmalēs neatbilst noteiktajām normām un mikrobioloģiskiem rādītājiem. Aģentūra atgādina, ka pēc peldes pludmalēs, kurās nav ieteicams vai aizliegts peldēties nekvalitatīvā, piesārņotā ūdens dēļ, cilvēkiem var būt slikta pašsajūta, paaugstināta temperatūra, slikta dūša, vemšana un citi simptomi, kas liecina par saslimšanu ar infekcijas un alerģiskajām slimībām. Savukārt oficiāli reģistrētajās peldvietās Jūrmalas Lielupes, Bulduru, Dzintaru, Majoru, Kauguru plumalēs, Rīgas Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās, Kalngalē, Pabažos, Zvejniekciemā, Saulkrastu centrā un pie glābšanas stacijas, Inčupē, Talsu rajona Kolkā, Rojā, Upesgrīvā, Mērsragā, Tukuma rajona Abragciemā, Klapkalnciemā, Ķesterciemā, Ragaciemā, Ventspils rajona Jūrkalnes, Pilsētas pludmalē, Staldzenes pludmalē un Liepājas Dienvidrietumu pludmalē pie stadiona ūdens kvalitāte ir laba un peldēšanās ierobežojumi nav noteikti. Latvijā sāksies “skaidrās naktis” Diena 06/13/02 Līdz ar piektdienas, 14.jūnija pirmajām sekundēm visā Latvijā stāsies spēkā izmaiņas alkohola aprites likumā, kas nosaka grādīgo dzērienu tirdzniecības aizliegumu naktīs no pulksten 22 līdz 8. Saskaņā ar Saeimas pieņemtajiem labojumiem kādu stiprāku malku nakts laikā būs iespējams iegādāties tikai restorānos, klubos un beznodokļu veikalos. Ierobežojumi attiecas arī uz sidru, taču neskar alus tirdzniecību, jo šā dzēriena apriti reglamentē valdības noteikumi. Iepriekš alkoholisko dzērienu tirdzniecība naktīs bija aizliegta Valmierā, Daugavpilī, Aizputē, Olainē un citviet. Dabā viss zied un zaļo, jo līst vai katru dienu, un ne tikai pa dienu vien. Arī pērkons sper cik jaudas un zibens nemaz neatpaliek. Bet, pateicoties visas nedēļas cītīgajai līšanai, zeme ir atdzīvoju- sies – zālīte atkal ir koši zaļa, un dārzeņi! – tie neticami ātri ir izauguši tik lieli...Taču pat iz- stāstīt nevar, cik skaisti no rīta izskatās krāšņie īrisi un daiļās rozes, kuru ziedlapiņas ir klā- tas ar mazmazītiņām, saulē mirdzošām ra- sas lāsītēm!!! Un arī uz katra zāles stie- briņa ir pa ūdens pilītei, kas savu- kārt veldzē pēc ūdens izslā- pušos kukainīšus... Anda