K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 252: 2002. g. 21. - 27. jūnijs Kuģniecības piedāvājums par naudu veiksmīgs NRA 06/26/02 Rīgas Fondu biržā (RFB) otrdien notikušajā Latvijas Kuģniecības (LK) 51 procenta jeb 102 miljonu akciju izsolē pārdotas visas piedāvātās akcijas, informēja RFB prezidents Guntars Kokorēvičs. Pieprasījums pēc akcijām piedāvājumu pārsniedzis 7,5 reizes. Izsoles apgrozījums bija 35,7 miljoni latu. LK pārdošanas cena bija 35 santīmi par akciju. Par vismaz 31 procenta jeb 62, 54 miljonu LK akciju īpašnieci kļuvusi a/s Ventspils nafta (VN), liecina Privatizācijas aģentūras valdes apstiprinātais LK pircēju saraksts. VN kā pircējs izsolē reģistrēts trīs reizes, iegūstot vienreiz 38,54 miljonus un divreiz pa 12 miljoniem LK akciju. Kopumā vietējā laidienā akcijas pārdotas 64 investoriem, bet starptautiskajā laidienā 39 342 100 LK akcijas jeb 19,67 procenti no LK pamatkapitāla iegādājusies Igaunijas Hansabank. Iespējams, šis darījums veikts klientu interesēs. Lai gan izsole ir izdevusies, kopumā noteiktā kuģniecības akciju cena ir visai zema, intervijā aģentūrai BNS apgalvojis Hansabankas brokeris Normunds Novickis, piebilstot, ka tas neesot pārsteigums, jo visa LK privatizācija bijusi politizēta. Turklāt no valsts viedokļa akciju pārdošana nav devusi maksimālus ienākumus. Privatizācija Latvijā tiek izmantota kā liels peļņas avots BNS 06/27/02 Šis "Latvijas kuģniecības" (LK) privatizācijas iznākums liecina, ka Latvijā privatizācija tiek izmantota kā liels peļņas avots un to pircēju interesēs, kas strādā "roku rokā" ar pārdevējiem. Šādu viedokli par LK privatizāciju pauda kuģniecības padomes priekšsēdētājs Druvis Skulte. LK padomes priekšsēdētājs arī norādīja, ka viņu uzjautrina, ka šādu kuģniecības privatizācijas iznākumu un reālo ieguvumu valsts kasē kāds nodēvē par veiksmīgu. "Jā, tā ir veiksmīga "Ventspils naftai", bet manas rūpes saistībā ar veiksmīgu privatizāciju bija domātas Latvijas valsts intereses, nevis ventspilnieku veiksme. Tā ir galvenā un būtiskākā atšķirība no tiem, kas šodien gavilē un priecājas par LK privatizācijas rezultātu," skaidroja Skulte. Tāpat LK padomes priekšsēdētājs sacīja: "Nu jau Saeimas deputāti un kuģošanas eksperti runā atklāti, ka privatizācija ir notikusi viena konkrēta pircēja [Ventspils mēra] Aivara Lemberga un viņa kontrolēto uzņēmumu un domubiedru interesēs. Man arī patiesi žēl, ka latviešu tautas atbalstītais "lāčuplēsējs" Andris Šķēle un viņa komanda, manuprāt, ir salūzuši lielākā pārbaudījuma - naudas un varas - priekšā." Latvenergo reorganizē, bet atstāj valsts īpašumā NRA 06/26/02 Lai veiksmīgi konkurētu Baltijas un Eiropas elektroenerģijas tirgū un strādātu atbilstoši ES izvirzītajiem kritērijiem, VAS Latvenergo tiek veikta reorganizācija, taču uzņēmums paliks valsts īpašumā un tā īpašumi netiks pārdoti vai privatizēti, - Neatkarīgo informēja Latvenergo Korporatīvo komunikāciju departamenta Komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis. Jaunā uzņēmuma struktūra tiek veidota, lai uzņēmums atbilstu Eiropas Savienības prasībām un lai būtu viegli piemēroties jaunām prasībām elektroenerģijas tirgus liberalizācijas jomā. Izmaiņas skars lielāko daļu Latvenergo darbības virzienu, arī elektroenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību un citus pakalpojumus. Līdz ar reorganizāciju elektroenerģijas jomā palielināsies konkurence Latvijā, līdzīgi kā citos biznesa veidos nodrošinot dažādus cenu un pakalpojumu piedāvājumus, atlaižu sistēmas. Saskaņā ar enerģētikas politiku valsts līdz 2006. gadam apņēmusies nodrošināt ikvienam patērētājam tiesības izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju un ražotāju, - informēja A. Siksnis. Kehrim draud nepatikšanas NRA 06/25/02 Jaunais interešu konflikta likums divdomīgā situācijā nostādījis pazīstamo Latvijas ceļa pelēko kardinālu – VAS Latvenergo pilnvarnieku Ojāru Kehri. Neatkarīgās rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka a/s Baltijas Tranzītu banka, kurā O. Kehris ieņem padomes locekļa amatu, ir viens no lielākajiem finansu pakalpojumu sniedzējiem Latvenergo. Energouzņēmuma pārskats par kontu atlikumiem līdz 2001. gada 27. jūnijam liecina, ka BTB kontā atradušies gandrīz 3 miljoni latu un 103 tūkstoši dolāru Latvenergo naudas (bez depozītiem). Zīmīgi, ka jaunajā likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā Saeima ir veiksmīgi izlaidusi normas, kas tieši un nepārprotami noteiktu valsts pilnvarnieku ienākumu gūšanas ierobežojumus no privātām uzņēmējsabiedrībām, kurās viņi ieņem kādu amatu. Vienlaikus, likumā ir skaidri definēts, ka interešu konflikts "ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses". Tāpat likumā noteikts, ka valsts amatpersonai vēl divus gadus pēc tam, kad tā beigusi pildīt savus pienākumus, ir aizliegts kļūt par dalībnieku, akcionāru vai biedru, kā arī ieņemt amatus tādā komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru tā ir pieņēmusi lēmumu par iepirkumu valsts vajadzībām vai valsts līdzekļu piešķiršanu. Pēc jaunā likuma stāšanās spēkā pats O. Kehris Neatkarīgajai apgalvoja, ka viņam problēmas ar tā ievērošanu nevarētu rasties. Šāda pārliecība gan šķiet visai dīvaina. Jāatgādina, ka jau 2000. gada maijā, vadoties no vecā Korupcijas novēršanas likuma normām, Korupcijas novēršanas padome (KNP) atzina, ka O. Kehris ir pārkāpis likumu. Viņš bija iekļauts valsts amatpersonu sarakstos kā Privatizācijas aģentūras padomes loceklis, tai pašā laikā ieņemot amatus uzņēmumos Ventspils nafta (VN), Baltijas Tranzītu banka un Rīgas Centrālais termināls. Pārbaudē KNP arī noskaidroja, ka O. Kehris, būdams Latvenergo valsts pilnvarnieks un padomes priekšsēdētājs, 2000. gada februārī noslēdzis vienošanos ar bijušo Latvenergo prezidentu Valdi Ginteru, kurā noteikts, ka Latvenergo uz sava rēķina nodrošinās Latvenergo padomi ar darba telpām, kancelejas piederumiem, segs prezentācijas izdevumus un nodos lietošanā vieglo automašīnu. Tāpat Latvenergo bija noslēdzis apakšnomas līgumu ar O. Kehra vadīto Ekonomistu apvienību 2010 par to, ka apvienība iznomā Latvenergo savas telpas par 1000 latiem mēnesī. KNP secināja, ka O. Kehra vadītās ekonomistu apvienības biroja izdevumu apmaksu līdz ar to faktiski ir veicis Latvenergo. Kalvītis atlaiž Lakuču, pagaidām saudzē Kehri NRA 06/27/02 Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis (Tautas partija) trešdien izdevis rīkojumu par pilnvarojuma līguma izbeigšanu ar VAS Latvenergo valsts pilnvarnieku, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvi Normundu Lakuču, jo viņš esot zaudējis pilnvarotāja uzticību savu prettiesisko darbību dēļ. Šādu lēmumu ministrs pieņēmis, balstoties uz speciāli izveidotās komisijas izmeklēšanas rezultātiem par N. Lakuča iespējamo interešu konfliktu, viņa piederošajai firmai R.A.N.G. sadarbojoties ar Latvenergo. Taču A. Kalvītis pagaidām nav izrādījis ne mazāko zīmi, ka gatavotos atlaist no Latvenergo pilnvarnieka amata Ojāru Kehri (Latvijas ceļš), kura pārkāpums interešu konflikta jomā vismaz finansiāli varētu būt tūkstošiem reižu smagāks nekā N. Lakučam. Jau ziņots, ka O. Kehris bez Latvenergo valsts pilnvarnieka amata ir arī energouzņēmumu apkalpojošās Baltijas Tranzītu bankas padomes loceklis, kā arī 0,7% bankas akciju īpašnieks. Caur Baltijas Tranzītu banku gada laikā iziet miljoniem Latvenergo naudas. Piemēram, otrais lielākais Latvenergo klients a/s Rīgas siltums (RS) vakar Neatkarīgajai apstiprināja, ka caur Baltijas Tranzītu banku iet RS maksājumu plūsma Latvenergo – aptuveni 20 miljoni latu gadā. Vēl samudžinātāku O. Kehra saistību ar minētajiem uzņēmumiem dara fakts, ka Baltijas Tranzītu banka ir arī RS akcionārs – bankai pieder 2% siltumapgādes uzņēmuma akciju. Likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā liedz gūt tiešu un netiešu labumu no valsts uzņēmējsabiedrībām tām personām, kuras ieņem amatus to valdēs, padomēs un pilnvarnieku institūcijās. N. Lakuča gadījumā summas gan salīdzinoši ir visai smieklīgas. Vienā no daudzajām SIA R.A.N.G. (kurā N. Lakučs amatus neieņem jau kopš 1999. gada, bet ir tās īpašnieks) noliktavām 2001. gadā Latvenergo bija sniegti pakalpojumi par muitas deklarāciju aizpildīšanu elektroniskā formā 735 latu apmērā. Šogad minētie pakalpojumi tika sniegti par 265 latiem. N. Lakuča iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam liecina, ka viņš to nemaz nevarēja zināt, jo R.A.N.G. attiecīgus līgumus ar Latvenergo vai tā partneri somu kompāniju Pirelli Cables Systems nebija slēdzis. Katras konkrētās muitas deklarācijas apstrādes cena ir tikai pieci lati, un muitas noliktavai tā ir ierasta procedūra, ko uz vietas var pasūtīt jebkurš klients. A. Kalvīša preses sekretārs Gints Lipsbergs Neatkarīgajai atzina, ka par iespējamo O. Kehra likuma pārkāpumu vēl nekādas darbības neesot plānotas. Tikšot gaidīts komisijas atzinums, kuru ir jāsagatavo līdz 9. jūlijam. Tiesa, N. Lakuča lietu bez viņa klātbūtnes, lai gan viņš bija to lūdzis, komisija izskatīja nedēļas laikā. Atklājas kukuļošana PA darbā Diena 06/27/02 Privatizācijas aģentūras (PA) darbinieces Ilonas Skadiņas slepkavības organizēšanā apsūdzētā Astrīda Svipsta divu gadu laikā upurei samaksājusi vairāk nekā 200 000 latu, lai pati varētu kļūt par maksātnespējīgu valsts uzņēmumu administratori, atsaucoties uz prokuratūras sastādīto apsūdzības rakstu, ziņo LETA. Paredzams, ka Latvijas tiesu praksē pirmā lieta, kurā noskaidrots nozieguma pasūtītājs, starpnieks un izpildītāji, Rīgas apgabaltiesā tiks skatīta vēl mēnesi. Kā norādīts apsūdzības rakstā, I.Skadiņa bijušajai uzņēmuma Flandrija direktorei A.Svipstai bija piedāvājusi par 500 000 ASV dolāru kļūt par uzņēmumu administratori un tādējādi tikt pie ienākumiem. No 1998. līdz 2000.gadam A.Svipsta PA darbiniecei nodevusi gan skaidru naudu, gan arī apmaksājusi kopīgus braucienus uz ārzemēm, kopumā iztērējot 208 398 latus. Tādējādi A.Svipsta ar I.Skadiņas palīdzību kļuva par administratori 11 maksātnespējīgos valsts uzņēmumos — Meteors, Tehnika un sports, Reaģents, Būvdetaļa, Ellar, Autodiagnostika, Kosmoss, Valsts saimniecībā Rīga, 8.marts u.c. I.Skadiņa ar vairākiem koka nūjas sitieniem tika nogalināta 2000. gada februārī pie savas mājas, bet jau martā policija aizturēja pirmās aizdomās turētās personas. Jūlijā tika aizturēta arī iespējamā slepkavības pasūtītāja. Apsūdzības daļā par I.Skadiņas nonāvēšanu teikts, ka A.Svipsta savam paziņam Igoram Frolovam piedāvājusi atrast personas, kas varētu piekaut I.Skadiņu, apzinoties, ka tā rezultātā var iestāties upura nāve, vēsta LETA. Par uzdevuma veikšanu A.Svipsta solījusi maksāt 10 000 ASV dolāru. I.Frolovs savukārt piekaut I.Skadiņu pierunāja Vjačeslavu Bondarenko, Igoru Čikatu un Valēriju Solovjovu. Šie vīrieši novēroja sievietes māju, bet 17.februāra rītā uzbruka viņai ar koka rungu. Kā ziņo LETA, slepkavības motīvs bijusi komerciāla uzpirkšana. Slepkavības pasūtītājai pasliktinājušās attiecības ar I.Skadiņu un bijušas nesaprašanās saistībā ar likvidējamo uzņēmumu administrāciju. Tiesājamie paši savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos gan neatzīst — V.Bondarenko atzīst, ka piekāvis I.Skadiņu, taču noliedz, ka tā būtu bijusi iepriekš plānota slepkavība un ka sitēji vispār vēlējušies sievieti nonāvēt. Trešdien tiesa uzklausīja cietušo — nogalinātās meitu Ievu Skadiņu, kas paskaidrojusi, ka mātes ienākumu apjomu nav zinājusi, taču atalgojumu PA lēsusi uz vismaz 700 latiem mēnesī, informē LETA. Māte A.Svipstu esot raksturojusi kā enerģisku darbinieci un labu juristi, kas prot savu darbu. Hokeja halles celtniecībai atkal virza IMS Studio 6 NRA 06/26/02 Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans atzinis, ka līdz šim jauni investori hokeja halles celtniecībai Rīgā nav pieteikušies. Ja situācija nemainīsies līdz 30. jūnijam, vajadzēšot sadarboties ar vienu no pašreizējiem kandidātiem - IMS Studio 6 vai Metāla būvju sistēmas. Sadarbību ar trešo pretendentu, proti, Multihalli, K. Lipmans nepieļauj, jo tas piedāvājis tikai halles projektu, bet negarantē investīcijas, Neatkarīgajai apliecināja K. Lipmana palīdze Laila Millere. Jāatgādina, ka pēc masu medijos publiskotās informācijas 2006. gada pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja, kuru vada premjerministrs Andris Bērziņš, atteicās no sadarbības ar IMS Studio 6, jo tas noteiktajā termiņā nebija iesniedzis līguma projektu. 15. maija rīcības komitejas sēdē tika nolemts, ka investoru izvēle tiek atstāta LHF ziņā, federācijai uzdodot izstrādāt rīcības plānu. Jau tolaik izskanēja bažīgi minējumi, ka K. Lipmans šo situāciju varētu izmantot, lai turpinātu sadarbību ar masu medijos skandalozi slaveno IMS Studio 6, taču K. Lipmans solīja šo sadarbību neturpināt. Taču tagad IMS Studio 6 atkal tiek minēts kā reālākais no investoriem. Rīgas mēra preses sekretārs Guntars Kukuls Neatkarīgajai sacīja, ka pagājušā gada novembrī Rīgas domes Attīstības komiteja rīcības komitejai ir piedāvājusi četras iespējamās halles būvniecības vietas: Mežaparkā - Rusovas ielas un Ķīšezera rajonā; Vienības gatves un Jelgavas ielas rajonā; hipodromā - Skanstes un Grostonas ielu rajonā - un Lucavsalā. Trešdien tiekoties, Rīgas mērs Gundars Bojārs, LHF prezidents K. Lipmans un Vitālijs Gavrilovs nolēmuši, ka Rīgas dome rezervēs kādu no četriem piedāvātajiem zemesgabaliem halles celtniecībai, bet LHF būs jāiesniedz halles celtniecības projekts, un tikai pēc tā saņemšanas starp domi un LHF tiks slēgts ilgtermiņa nomas līgums, informēja G. Kukuls. Līdz 30. jūnijam LHF gaidīs investorus, un līdz 15. jūlijam izvēlētajam investoram sniegs atbildi. SHF par gatavošanos čempionāta rīkošanai pārskats jāsniedz septembrī. Vācijas celulozes projekts var ietekmēt sarunas Latvijā Diena 06/22/01 Eiropas Komisija šonedēļ atbalstīja Vācijas vēlmi sniegt finansiālu atbalstu celulozes rūpnīcas būvēt gribētājiem Austrumvācijā, motivējot to ar nepieciešamību radīt jaunas darba vietas šajā reģionā. Kopējās investīcijas Vācijas projektā tiek lēstas virs 800 miljoniem eiro (ap 471 miljonu latu). Rūpnīcā būtu 580 jaunu darba vietu. Līdzīgu rūpnīcu iecerēts uzbūvēt arī Latvijā pie Jēkabpils, kurā būšot aptuveni 350 jaunu darba vietu. Patlaban vēl nav panākta vienošanās starp Latvijas valdību un Somijas Metsaliitto un Zviedrijas Sodru par investīciju nosacījumiem un valdības papildus piešķirtajiem atvieglojumiem. Latvijas valdība patlaban ir gatava nākotnes celulozes rūpnīcai piešķirt nodokļu atvieglojumus, veikt ieguldījumus infrastruktūras izveidē, kā arī daļēji garantēt koksnes piegādes celulozes rūpnīcai. Ārvalstu investoru pārstāvis Latvijā Uldis Osis Dienai atzina, ka pēc šāda notikumu pavērsiena Vācijā "investori varētu meklēt iespēju saņemt lielāku atbalstu no Somijas, Zviedrijas un Latvijas valdībām. Ne tieši subsīdiju veidā, bet drīzāk kā nodokļu atvieglojumus, iespējams, papīrmalkas pirkšanu par zināmām cenām." Viņš pieļauj, ka sarunu gaita varētu arī nedaudz mainīties. Taču U.Osis uzsvēra, ka interese par Latvijas projektu joprojām ir liela, to neietekmēs līdzīgas celulozes rūpnīcas būve Vācijā. "Celulozes tirgus ir globāls, un, ja arī Eiropas jaudas ir lielas, daudzas rūpnīcas ir jau novecojušas," teica investoru pārstāvis. Patlaban investīciju nosacījumu sarunas starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdību ir apstājušās. Kā atzina U.Osis, tas noticis, rēķinoties ar Saeimas vēlēšanām rudenī. Taču sarunas pēc vēlēšanām varētu atsākties ar jaunu sparu. Rīgas dome sarežģī Nacionālās bibliotēkas celtniecību Diena 06/26/02 Piecas dienas pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) likuma pieņemšanas Rīgas dome (RD) nodevusi privatizācijai zemi Gaismaspilij paredzētajā vietā Uzvaras bulvārī 2, tādējādi ievērojami sarežģījot un sadārdzinot zemes atgūšanu. RD pārstāvji norāda, ka pašvaldībai nav pamata rīkoties citādi un arī valdība neesot bijusi pietiekami aktīva zemes saglabāšanā, savukārt LNB direktors Andris Vilks un Kultūras ministrija (KM) uzsver, ka domes deputāti labi zinājuši, ko dara, un zemi privatizācijai atdevuši apzināti. Māja Uzvaras bulvārī 2 ir lielākā un dārgākā no ēkām, kas, ceļot jauno bibliotēku, būs jānojauc. Dzīvokļi saskaņā ar likumu tajā ir jau privatizēti, bet 18.jūnijā RD nobalsoja par zemes, kas atrodas zem ēkas, nodošanu privatizācijā dzīvokļu īpašniekiem. Jautāts, kāpēc dome pieņēmusi šādu lēmumu, RD priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss (Darba partija) Dienai sacīja, ka domes sēžu darba kārtībā ir vairāki desmiti jautājumu un šo viņš neatceroties, taču, ja arī tāds esot bijis, vismaz viņam neesot bijis nolūka apzināti balsot par bibliotēkai iecerētās zemes pārdošanu. Viņš atzina, ka valdībai, visticamāk, atsavināt privātu zemi būs sarežģītāk un dārgāk, nekā pārņemt, ja tā būtu saglabāta pašvaldības īpašumā, taču no valdības un KM puses neesot bijis saskaņotas darbības, lai šādu iznākumu novērstu. Šādu pārmetumu noraida kultūras ministre Kārina Pētersone, jo, kā Dienai sacīja KM preses sekretāre Jana Veinberga, gan KM, gan LNB pārstāvji vairākkārt un dažādos līmeņos runājuši ar domi par nepieciešamību noturēt zemi Rīgas īpašumā. Neizpratni par notikušo Dienai pauda A.Vilks, norādot, ka vēl nesen par šo jautājumu runājis ar RD Zemju pārvaldes vadību, kas problēmu labi izpratusi un, kā liecina dokumenti, aicinājusi deputātus zemi neprivatizēt. Vēl absurdāku pašvaldības lēmumu dara fakts, ka tikai piecas dienas pirms tā pieņemšanas Saeima galīgajā lasījuma atbalstīja LNB likumu, kas līdz šim formāli ļāva teikt, ka nav pamata zemi neprivatizēt. Pagaidām grūti pateikt, cik ļoti domes lēmums īpašuma atsavināšanu sarežģīs, sacīja J.Veinberga, taču, kā atzina A.Vilks, problēmas varētu būt visai ievērojamas. Tiesneši nāk klajā ar memorandu NRA 06/25/02 Gandrīz visu Latvijas tiesu tiesneši un Latvijas Tiesnešu biedrība atbalstījusi Latvijas tiesnešu memorandu, atzīstot, ka tiesu vara Latvijā nav kļuvusi pilnībā efektīva, neatkarīga un sabiedrības cienīta. Deviņdesmito gadu sākuma progresīvo reformu rezultātā ieviestas daudzas formālās tiesu varas neatkarības garantijas, taču politiķu nevēlēšanās turpināt tiesu sistēmas sakārtošanu kā valsts prioritāti un nepietiekama tiesnešu aktivitāte procesa veicināšanā novedusi pie krīzes. Šobrīd sabiedrība tiesu varai neuzticas, valsts augstākās amatpersonas un mediji izsaka asu kritiku, bet problēmai risinājuma nav, norāda tiesneši. Pēdējā laika notikumi tiesnešus ir pārliecinājuši, ka politiskā kritika ir jāatspēko, nevis to nosodot, bet profesionāli pierādot, ka tiesneši ir gatavi sevi administrēt un atbildēt sabiedrības priekšā. Memorandā norādīts, ka jāaktivizē tiesnešu paškontrole, īstenojot Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa normu piemērošanu praksē, ētiskos pārkāpumus izskatot disciplinārkolēģijā. Jāizstrādā tiesu publiskās informācijas stratēģija un jāpanāk tiesu informācijas un spriedumu publicēšana, nosakot vienotus kritērijus personas datu aizsardzībai, lai jau tuvākajā laikā uzlabotu tiesu darba efektivitāti un spriedumu kvalitāti. Rīgas Ekonomikas augstskolai piešķirs 10 miljonus dolāru BNS 06/25/02 Latvijas un Zviedrijas valdības jūlijā parakstīs sadarbības līgumu par Rīgas Ekonomikas augstskolu, kas paredzēs apņemšanos līdz 2010. gadam katrai valstij augstskolai piešķirt piecus miljonus ASV dolāru. Zviedrijas valdība parakstīt līgumu pilnvarojusi augstskolu, bet Latvijas valdību pārstāvēs Izglītības un zinātnes ministrija, informēja Eiropas integrācijas un starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas departamenta Starptautisko sakaru nodaļas vadītāja Māra Katvare. Zviedrijas valdība jau piešķīrusi savu daļu - piecus miljonus ASV dolāru, bet Latvijas valdība šo summu piešķirs pa daļām. Nākamā gada budžeta projektā Finansu ministrija jau iekļāvusi 14. daļu no 5 miljoniem dolāru (aptuveni 357 tūkstošus dolāru). Līguma projekts ir arī par īpašumu sadali - tie paliek līdzšinējās attiecībās - 51% īpašumu pieder Zviedrijas valdībai un 49% Latvijas valdībai. Tomēr šī summa nenosedz visas izmaksas, kas nepieciešamas augstskolas darbības nodrošināšanai, jo studenti šeit mācās par brīvu, viņiem par brīvu tiek piedāvāti arī materiāli (arī interneta pieslēgums), regulāri lekcijas lasa augsti profesionāli lektori no dažādām valstīm. Tādēļ iecerēts arī vēl papildu dibināt fondus augstskolas darbības atbalstam. Kā viens no tiem varētu darboties ar Zviedrijas uzņēmēju palīdzību, stāstīja Katvare. Kopš augstskolas dibināšanas (dibinātāji Zviedrijas un Latvijas valdība) Zviedrijas puse deviņu gadu laikā ieguldījusi 10,5 miljonus latu, bet Latvija - tikai 0,6 miljonus latu. Sākotnējais dibināšanas līgums paredzēja, ka līdz 2003.gadam REA pāriet Latvijas pusei, taču tam bija nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi no Latvijas valdības, kuru nebija. Lai saglabātu augstskolu, kas ir viena no labākajām Latvijā un Baltijā, zviedri nolēma turpināt finansējumu. Zviedriem, pēc Katvares domām, ir iespējami izdevīgi mācīt studentus, kuri pēcāk varētu strādāt kopuzņēmumos un kopfirmās. Tēvzemieši cīnīsies par nacionālajām vērtībām NRA 06/22/02 Neraugoties uz konkurentu atzinumiem par tēvzemiešiem kā pragmatisku, ekonomikā ieinteresētu spēku, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK arī 8. Saeimas vēlēšanās akcentēs jau pārbaudītās – nacionālās – vērtības. To iezīmēja partijas kongresā pirms pusgada izvirzītie uzdevumi – galvenokārt nacionālajā politikā – un piektdien abu partiju piecu gadu apvienošanās jubilejas gadadienā teiktais. Arī tēvzemiešu vēršanās pret Einaru Repši un viņa vadīto Jauno laiku, biedēšana ar PCTVL iespējamiem panākumiem rāda, ka tēvzemieši vēlēšanu gadā tik bīstami sarukušo partijas reitingu mēģinās stutēt tieši ar pozicionēšanos nacionāli orientētā elektorāta daļā, citus jautājumus atstājot otrajā plānā. Atbildot uz žurnālistu jautājumu, ekonomiste Inese Vaidere gan bilda, ka lielāka uzmanība tirgus ekonomikas ieviešanas reformu nogurdinātajā valstī būs jāveltī arī sociālo jautājumu risināšanai, mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam. Kā vienu no lielākajiem cietējiem no Jaunā laika ielaušanās politikā vairāki politologi un politiķi atzīmējuši tieši TB/LNNK: arī JL pieteicis labēji nacionālu politiku, turklāt E. Repše bijis viens no LNNK dibinātājiem. NRTP: Brīvības partijas reklāma – pretlikumīga LETA 06/27/02 Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) Juridiskais birojs uzskata, ka Brīvības partijas (BP) demonstrētā reklāma ir pretrunā ar Radio un televīzijas likuma 20.panta trešās daļas 2.punktu, kas nosaka, ka reklāma nedrīkst ietvert jebkuru rases vai tautības diskrimināciju. BP izplatījusi reklāmas klipus, kuros atainoti melnādaini cilvēki un titri par bēgļiem no Āzijas valstīm. BP vakarrīt ar pasta starpniecību visā Latvijā arī izplatījusi reklāmas materiālu, kurā pie Brīvības pieminekļa Latvijas armijas uniformā goda sardzē stāv melnādains vīrietis. Uz reklāmas materiāla uzdrukāts - "Šodien - Latvijas sargs, rīt, - var būt tavs znots?". NRTP Juridiskā biroja izplatītajā paziņojumā teikts, ka BP reklāma viennozīmīgi uzskatāma par personas diskriminējošu pēc rases - nostādot citas rases pārstāvi Latvijā nevēlamā un negatīvā statusā. Ja šādi gadījumi atkārtosies, NRTP sodīs raidorganizācijas par šāda veida rupjiem Radio un televīzijas likuma pārkāpumiem. Kā norādīja Jaunups, sods varētu būt, sākot no brīdinājuma izteikšanas līdz pat raidorganizācijas darbības apturēšanai. Rīgas dzirnavniekam ambiciozi plāni NRA 06/25/02 Akciju sabiedrība Rīgas dzirnavnieks pabeigusi investīciju projektu 6,7 miljonu eiro vērtībā, uzbūvējot jaunas kviešu dzirnavas. Ar to palīdzību Rīgas dzirnavnieks cer palielināt savu daļu Latvijas miltu tirgū par 10 procentiem, sasniedzot 35 procentu lielu daļu. Rīgas dzirnavnieka graudu pārstrādes jaudas pēc modernizācijas palielināsies no līdzšinējām 180 tonnām līdz 250 pārstrādāto graudu tonnām diennaktī, Neatkarīgo informēja uzņēmumā. Tas ir viens no retajiem liela apjoma ražošanas objekta būvniecības projektiem Rīgā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pirmajā investīciju un jaunu dzirnavu būvniecības posmā Rīgas dzirnavnieks ieguldīja aptuveni 1,8 miljonus eiro. Šī investīcija izmantota jauno dzirnavu miltu beztaras noliktavas izbūvei, kas rada jaunas iespējas miltu uzglabāšanas procesu automatizēšanai. Otrajā investīciju posmā apgūti 4,9 miljoni eiro, kas ļāva 1964. gadā būvētās kviešu dzirnavas aizstāt ar jaunām dzirnavām. Investīcijas projekts, kas uzņēmumam ļāva kļūt par vienu no modernākajiem Austrumeiropā, atmaksāsies astoņu gadu laikā. Arī turpmāk uzņēmums ir paredzējis veikt rekonstrukcijas un modernizācijas darbus. Jau šogad paredzēts uzstādīt jaunu kalti, kas divreiz palielinās graudu pieņemšanas ātrumu. Uzņēmuma investīciju programmas mērķis ir īstenot uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju – kļūt par veiksmīgāko miltu ražotāju Baltijā, kā arī stiprināt savas pārslu ražošanas līdera pozīcijas. Kaut gan pēdējo 15 gadu laikā Rīgas dzirnavniekā nav veikti plaši ieguldījumi tehnoloģiskajā modernizācijā, uzņēmumam ir izdevies ne tikai izturēt pieaugošo konkurenci miltu tirgū Latvijā, bet arī attīstīt produkcijas eksportu. Lauku autoceļiem rodas cerības NRA 06/21/02 Ministru kabinets (MK) akceptējis lauku autoceļu attīstības programmu 2002. – 2004. gadam, kas paredz trīs gadu laikā atjaunot 334,8 kilometrus lauku ceļu, ieguldot šajos darbos 19 893 000 latu. MK Lauku autoceļu programmu akceptēja jau 1999. gada 7. jūlijā. Taču mainījās valdība, un jau pirmajā MK sēdē toreizējā premjera Andra Šķēles vadībā finansējums tika apturēts. Kā pastāstīja Latvijas Autoceļu direkcijas Seguma saglabāšanas vadības sistēmas daļas vadītājs Imants Teibe, tolaik lēma, ka 2001. gadā finansu plūsmu atjaunos, taču tas nenotika. Lauku ceļiem bija nepieciešams remonts, tāpēc ceļinieki 1999. gada septembrī ņēma Valsts kases aizdevumu – 6,8 miljonus latu, pēc pāris gadiem – vēl vienu kredītu – 1,9 miljonus latu, kuru atmaksa ilgs vēl nākamgad. Lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programmas ietvaros no 1999. līdz 2001. gadam atjaunoti 598,6 kilometri melno un grants segumu ceļu, bet 464 kilometros autoceļu sakārtota ūdens novadīšanas sistēma un izcirsti krūmi. Pēc ilgstošas pārliecināšanas izdevās panākt, ka MK piekrīt no 2002. gada palielināt no degvielas akcīzes nodokļa iekasēto līdzekļu daļu Valsts autoceļu fondā no 50% uz 60%, kas lauku autoceļiem deva jau agrāk plānotos 10 miljonus latu, klāstīja I. Teibe. Koriģētā lauku autoceļu programma veidota, lai sekmētu arī iecerēto pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, informēja Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālis Straume. Viņš apgalvoja, ka par naudu šobrīd šaubu nav – to saņems, un lauku autoceļu programmu varēs realizēt. T. Straume pastāstīja, ka ievērojamu remontdarbu apjomu realizēs jau šogad. Piemēram, melno segumu remontēs 18 kilometru garā posmā uz autoceļa Jūrkalne–Pāvilosta, kapitāli remontēs posmu Engure–Bērzciems, remontētāji būs manāmi arī uz ceļa Rīga–Ērgļi posmā Ķeipene–Taurupe, uz autoceļa Kocēni–Limbaži–Tūja un citur. Tāpat turpinās veidot Ziemeļu stīgu – aptuveni miljonu latu izlietos ceļa Ainaži–Matīši sakārtošanai, lielas summas tērēs arī ceļa Rozēni–Staicele remontam. Šis gads ir pirmais, kad vairākus autoceļu melno segumu posmus pārveidos par grants ceļiem. Šogad segumu nācās mainīt bēdīgi slavenajam Granīta ielas turpinājumam aiz Rīgas robežām līdz pat TEC-2, taču šeit segumu plānots pastiprināt ar melnā seguma kārtām. Tāpat sliktā stāvoklī bija ceļš Tīnūži–Griķi, kur arī segums pārstrādāts, izveidojot kaut ko līdzīgu grants segumam. Pēc tam vietējie esot pat sūtījuši uz ministriju zemeņu lapas, kas noklātas ar melnajiem putekļiem, atcerējās Autosatiksmes departamenta direktors T. Straume. Liepājas metalurgs plāno atgūt Amerikas tirgu Diena 06/25/02 Akciju sabiedrība Liepājas metalurgs (LM) šogad plāno atjaunot armatūras eksportu uz ASV, jo "Amerikā cenas ir mainījušās mums par labu", Dienai apstiprināja LM prezidents Valērijs Terentjevs. Tomēr konkrētāk runāt par to ir pāragri, viņš teica. Amerikas tirgu LM sāka iekarot 1998.gadā. Gadu vēlāk jau apmēram 65 procenti LM ražotās armatūras (tuvu 300 tūkstošiem tonnu) izdevīgi tika pārdoti ASV. 1999.gada maijā no vizītes ASV atgriezās LM padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins un stāstīja, ka, piemēram, Dalasā Liepājas stiegras izmantotas beisbola stadiona un debesskrāpja būvē, kas jāsaprot kā uzticēšanās LM ražojumiem un kvalitātei. Tomēr jau pēc pāris mēnešiem toreizējais LM prezidents Kirovs Lipmans intervijā Dienai pieļāva, ka var pienākt brīdis, kad Latvijas ražotājiem ASV varētu pārmest pārāk zemas cenas. 2000.gada vasarā antidempinga procesa rezultātā LM eksports uz ASV tika pārtraukts. Liepājas armatūrai tika uzlikta 17,2 procentu muitas nodeva, kas tobrīd padarīja šo tirgu neizdevīgu. Lai gan Metalurgam tas bija nopietns trieciens, tomēr ražošanas jaudas netika samazinātas un tika atrasti citi, lai arī mazāk izdevīgi tirgi. Turklāt lielu uzmanību uzņēmums pievērsa kvalitātes atbilstības sertifikātu un tirdzniecības atļauju saņemšanai no dažādām Eiropas valstīm, uz kurām varētu attīstīt eksportu nākotnē. LM, kas ir lielākais darba devējs Liepājā, eksportē vairāk nekā 90 procentu produkcijas uz Vāciju, Lielbritāniju, Īriju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Dienvidamerikas un Āfrikas valstīm. Baltijas valstu ekonomiskās brīvības indekss palielinās LETA 06/27/02 Pētījums par ekonomisko brīvību 2000.gadā, kas aptver 123 valstis, liecina, ka situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, salīdzinot ar 90.gadu vidu, nozīmīgi uzlabojusies. Pētījumu veicis ASV Kato institūts sadarbībā ar Kanādas Freizera institūtu un vēl 54 pētījumu centriem dažādās valstīs. Latvijas ekonomiskās brīvības indekss 2000.gadā palielinājies līdz 6,8 punktiem, salīdzinot ar 4,8 punktiem 1995.gadā, un Latvija no 97.vietas pakāpusies uz 47.vietu, dalot šo pozīciju ar Izraēlu, Dienvidāfrikas Republiku un Urugvaju. Vislabākais reitings Baltijas valstīs ir Igaunijai — tās ekonomiskās brīvības indekss no 5,4 punktiem 1995.gadā paaugstinājies līdz 7,1 punktam, un Igaunija pārvietojusies no 80. uz 35.vietu. Lietuvas ekonomiskās brīvības reitings paaugstinājies līdz 6,5 punktiem, salīdzinot ar 4,9 punktiem 1995.gadā, un Lietuva pārvietojusies no 95. uz 60.vietu. Pasaules visbrīvākā ekonomika joprojām ir Honkongā — 8,8 punkti. Indeksā ietverti vairāki pamatrādītāji: varas pakāpe, ekonomikas struktūra un tirgu izmantošana, valūtas politika un cenu stabilitāte, alternatīvās valūtas lietošanas brīvība, tiesiskā struktūra un privātīpašuma aizsardzība, ārējās tirdzniecības brīvība, kā arī kapitāla un finansu resursu kustības brīvība. Nacionālais teātris ceļa jūtīs NRA 06/27/02 Nākamnedēļ Latvijas Nacionālā teātra ēku slēps aiz žoga, lai pilnā apjomā sāktu rekonstrukcijas darbus, kuriem gan līdzekļi vēl nav piešķirti. Rīgas dome jau tuvākajā laikā lems par 2,5 miljonu latu piešķiršanu Nacionālā teātra ēkas rekonstrukcijai. Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas vadītājs Dainis Īvāns informēja, ka "balsojums notiks otrdien, taču nekādi pārsteigumi nav gaidāmi – Finansu komitejā jau akceptēta šīs naudas piešķiršana". Lai gan ar pašvaldības naudu jau pietiks teātra ēkas remontam, vāks arī ziedojumus. Sākta telefonakcija, kurā, zvanot pa tālruni 9006881, katrs varēs ziedot latu Nacionālajam teātrim. Būvsabiedrības RBS-Skals mārketinga direktors Jānis Milzarājs stāstīja, ka jau 1. jūlijā būs apjozta visa teātra teritorija, arī no fasādes puses. Pēc tam sāksies stalažu sliešana, dažādu iekšējo konstrukciju demontāža un jumta seguma maiņa. Latvijas Nacionālā teātra ēkai šogad aprit simt gadu jubileja, un šajos gados kapitālo remontu tā praktiski nekad nav piedzīvojusi. Ēkas rekonstrukcija un piebūves celtniecība kopumā izmaksās 3,7 miljonus latu. Kamēr teātrim pašam savu māju nebūs, par pagaidu mītni izvēlēta VEF Kultūras pils. Lai pielāgotu telpas teātra vajadzībām, pieremontētu ēku un nomainītu krēslus skatītāju zālē, bija vajadzīgi aptuveni 100 000 latu. D. Īvāns atzina, ka teātra pārvākšanās šoreiz pat bijusi daļēji izdevīga – būs sakārtota arī VEF Kultūras pils. Nacionālā teātra direktors Ivars Rudzītis pastāstīja, ka tagad zem Mežaparka skatuves un angāros uz laiku atradīsies teātra materiālā bāze, bet pamatbāzes vieta, kur notiks mēģinājumi un izrādes, būs VEF Kultūras pils. Izrādes būs arī Krievu drāmas teātrī, Dailes teātra mazajā zālē, uz Operas mazās skatuves un Jaunajā Rīgas teātrī. Arī klubos Kabata, Četri balti krekli un citur paretam varētu būt Nacionālā teātra izrādes. Jau panākta vienošanās, ka no 10. līdz 16. septembrim teātra trupa viesosies Valmierā. Administrācija un kases radīs telpas Latviešu biedrības namā. I. Rudzītis atzina, ka pagaidām nav iemesla gausties, jo viss norit pēc plāna. Direktors izteica cerības, ka jau 2003. gada sezonu Nacionālais teātris varētu sagaidīt atkal savā vecajā mājvietā, lai gan remonta laikā varētu atklāties nepatīkami pārsteigumi, kas remontu paildzinātu. Pašlaik diezgan pasīva ir Kultūras ministrija (KM), jo, lai gan zeme un ēka pieder pašvaldībai, teātra tehnoloģiskās iekārtas tomēr ir valsts īpašums, – sacīja D. Īvāns. Taču valdība tā arī nav atbildējusi, vai piedalīsies teātra atjaunošanā ar finansējumu. Pēdējā laikā domes amatpersonas "diezgan dīvaini izrunājas", – savu pārsteigumu neslēpa KM preses sekretāre Jana Veinberga. No KM budžeta jau piešķirti 74 000 latu teātra pārcelšanās izdevumu, arī īres maksas sadārdzināšanās segšanai. Tāpat ir iespējams pretendēt uz Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu un projektu konkursu līdzekļiem. Par tehnoloģiskajām iekārtām KM ar domi nevarot saprasties, – atzina J. Veinberga. Līdzekļus iespējams saņemt no teātru tehniskās palīdzības programmas, kuras apjoms ir 100 000 latu, taču dzirdēts par kaut kādām īpašām tehnoloģijām. Šādā gadījumā tam nepieciešama tāme ar informāciju, lai kultūras ministre varētu ar šādu pieprasījumu vērsties valdībā. It kā ar šo jautājumu nodarbojas dome, tomēr KM rīcībā nav nepieciešamās informācijas, – teica J. Veinberga. Gaujas Nacionālajā parkā būs Pļavu dienas NRA 06/27/02 Gaujas Nacionālais parks (GNP) 29. un 30. jūnijā Āraišu ezerpils teritorijā Cēsu rajonā rīko Pļavu dienas, kuru mērķis ir pievērst uzmanību pļavu saglabāšanai. Akcijas laikā GNP administrācijas speciālisti vēlas pievērst uzmanību dabisko pļavu bioloģiskās vērtības nozīmībai un pļavu saglabāšanai. Pļavu biotopu inventarizācijas dati liecina, ka pastāv pļavu degradācijas tendence – tās aizaug ar kokiem un krūmiem, tiek uzartas vai pārmēslotas. Lai pievērstu sabiedrības, īpaši GNP zemju īpašnieku, uzmanību pareizai šo biotopu apsaimniekošanai, akcijas laikā notiks seminārs, zemju īpašniekiem dos padomus dabisko pļavu apsaimniekošanai. Pļavā pie Āraišu ezerpils būs iespēja satikt bioloģijas speciālistus un uzzināt, kas ir dabīga pļava un kā to saglabāt daudzveidīgu, dzīvības pilnu un krāšņi ziedošu. Akcijas laikā varēs apskatīt seno pļaušanas darbarīku izstādi. Katrs, kurš reģistrēsies kā dalībnieks, varēs izmēģināt roku pļaušanā ar izkapti, bet skaistāko vālu autori saņems balvas. Līdzjutējiem būs iespēja piedalīties košākā vainaga konkursā. Projektu finansiāli atbalsta Vides aizsardzības fonds. Misūri Sinodes dēļ luterāņi var palikt bez atbalsta Diena 06/25/02 Bez viena no lielākajiem sponsoriem var palikt Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB). Uz nopietnām sarunām par turpmāko finansiālās palīdzības sniegšanu LELB virsvaldi pirms kāda laika aicinājusi Ziemeļelbas baznīca Vācijā. Sarunu galvenais iemesls ir pērn noslēgtā altāra un kanceles kopība ar Misūri Sinodi Amerikā, vienu no konservatīvākajām luterāņu baznīcām, telefonsarunā Dienai pastāstīja baznīcas viceprezidents Hennings Krāmers. LELB Konsistorijā par šādu sarunu iespējamību gan nekas nebija zināms. Arhibīskapa Jāņa Vanaga sekretāre Māra Grigola sacīja, ka oficiālu ielūgumu arhibīskaps nav saņēmis un tāpēc šīs ziņas nav komentējamas. Pagaidām gan nekādas sankcijas pret LELB nav pieņemtas un palīdzība tiek plānota tāpat kā līdz šim. H.Krāmers stāstīja, ka pēdējo desmit gadu laikā LELB vidēji gadā saņēmusi 100 000—120 000 eiro (pēc pašreizējā kursa ap Ls 59 000 —70 000). Otra daļa palīdzības — vēl ap 100 000 eiro — katru gadu sūtīta SIA Kārļa Irbes fonds, no kura, kā Diena jau rakstīja, pārsvarā mācītāji, arī dažādu luterāņu organizāciju darbinieki saņem piemaksas un dažādus pabalstus. Šaubas par savas palīdzības nākotni Vācijas luterāņiem radušās pēc LELB noslēgtās dievgalda kopības ar vienu no lielākajām pasaules luterāņu baznīcām Amerikas Misūri Sinodi, kas nav Pasaules Luterāņu federācijas locekle. H.Krāmers atzina, ka Ziemeļelbas baznīcai nav pieņemams Misūri Sinodes kristīgo rakstu traktējums, jo īpaši noliedzošā attieksme pret sieviešu ordināciju. Ziemeļelbas baznīcā esot ap četriem simtiem sieviešu mācītāju, turklāt arī tās Sinodes prezidente ir mācītāja Elizabete Lingere. Pretēji LELB Konsistorijas nezināšanai par gaidāmajām sarunām Vācijas baznīcas viceprezidents stāsta, ka baznīcas virsvaldei pirms kāda laika izteikts priekšlikums sākt abu baznīcu teoloģisko dialogu. Tā uzdevums būs noskaidrot, ko īsti LELB un Misūri Sinodes noslēgtā sadarbība nozīmē. No sarunu rezultāta būs atkarīgs vāciešu tālākais materiālais atbalsts LELB. Jāņu tradīcijas Diena 06/22/02 Vārds "līgo" latviešiem saistās ar vārdu "līdzināt", jo šis laiks bijis dieva dēlu un saules meitu kāzu laiks, kā arī ar savienošanos ar dabu, sievišķā un vīrišķā saplūsmi. Jāņa upurmielasta dievībai divas galvenās sastāvdaļas bija alus un siers. Lēkšana pār ugunskuru saistās ar to, ka jāņugunij, tāpat kā jāņuzālei, ir īpaša spēja nest svētību un auglību. Jāņos atbrīvojas arī destruktīvā enerģija, un ugunij bija no tās jāšķīsta. To dedzināja kalna galā. Jāņu rīts apveltīts ar saules kulta izpausmēm, tādēļ līgošanas un negulēšanas galvenais mērķis ir saules rotāšanās un triju sauļu redzēšana. Jāņu laikā augos koncentrējas ļoti spēcīgs auglības spēks, tādēļ pušķoja kūtis, mājas, mājlopus. Sakaltētas jāņuzāles lietoja ārstēšanai un ziemā lopiem piejauca barībai. Īpaša nozīme ir aplīgošanai Jāņos — vārda un skaņas maģiskajam spēkam. Papardes zieda nozīme latviešu folklorā nesaistās ar erotiku — to meklēja vienatnē, nevis ar kādu kopā. Papardes zieds ir viena no pārdabiskajām parādībām, tādēļ tā meklēšana saistās ar lielu briesmu pārvarēšanu. Tā atradējs iegūst īpašas spējas, piemēram, apgūst putnu valodu, var atrast pazudušu naudu, tādēļ, lai to nepazaudētu, zieds jānēsā zem pēdas kurpē vai pat zem ādas. Līgas vārda piesaukšana latviešiem klāt nāca tikai tautiskā romantisma laikā — latviešu Jāņu folklorā viņai īpašas nozīmes nav. Konsultēja LKA lektore Iveta Tāle un folkloriste Janīna Kursīte. Ziņģu festivāls pulcē tūkstošus Diena 06/25/02 Īsa bija Jāņu nakts — tā varētu raksturot Raimonda Paula, Latvijas televīzijas un Valmieras pilsētas domes rīkoto vasaras saulgriežu ziņģu festivālu Sanāciet, sadziediet, sadancojiet Pauku priedēs. Uz festivālu no dažādām Latvijas malām Līgovakarā bija sabraukuši vairāk nekā astoņi tūkstoši līgotāju — to Dienai apliecināja SIA Jumprava Studio direktors Aigars Krēsla, viens no atbildīgajiem par pasākuma norisi. Aktiera Gunta Skrastiņa vadītajā četru stundu garajā koncertā, ko tiešraidē translēja Latvijas televīzija, skanēja gan Valmieras apvienotā kora, gan valstī pazīstamu personu un populāru mākslinieku, viņu vidū kvarteta Mūžīgais unisons un uzņēmēja Sola Bukingolta priekšnesumi, ko papildināja Vairas Dundures vadīto deju kolektīvu sniegums. Vārdos skopais Raimonds Pauls pēc "trīs tenoru" — Valmieras mēra Māra Kučinska, Aldara vadītāja Vitālija Gavrilova un privātuzņēmēja Raimonda Gerkena — uzstāšanās ar gandarījumu atzīmēja, ka lietus ir pārgājis un "tā lieta sāk iekustēties". Arī šoreiz Raimonda Paula festivāls, tāpat kā iepriekšējie desmit, norisinājies bez vērā ņemamiem starpgadījumiem — policijas atskurbšanas istabā nokļuvuši tikai trīs cilvēki, bet slimnīcas uzņemšanas nodaļā no četriem pacientiem neviens nav atsaucies uz līgošanu Pauku priedēs. Arhibīskaps neuzskata Līgo svētkus par pagāniskiem BNS 06/25/02 Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags neuzskata Līgo svētkus par pagāniskiem svētkiem - tie, viņaprāt, ir laicīgi svētki, kuri pulcē kopā radus, draugus un kaimiņus. Vanags norādīja, ka jau izsenis latvieši ir sanākuši kopā šajos svētkos un "katrs runāja arī toreiz ar Dievu". Šobrīd, iespējams, tiek mākslīgi kultivēta doma par to, ka Līgo svētki ir pagāniski. Arhibīskaps uzskata - ja svētkos neveic nekādus maģiskus rituālus (zīlēšanas, dažādu dievību piesaukšana) un "ja nenododas galīgām nejēdzībām", tad šie svētki ir labi. Nevēlama un pat nosodāma ir piedzeršanās un pārlieka seksuāla atbrīvošanās, bet šīs lietas ir attiecināmas uz jebkuru pasākumu, tajā skaitā arī Līgo svētkos, uzskata Vanags. Līgo, Dienu lasīdams Diena 06/22/02 Pirmais Dienas rīkotais un Aldara atbalstītais konkurss Jāņu dziesma ir veiksmīgi noslēdzies. Pateicamies par daudziem laba vēlējumiem Dienai. Vēstuļu bija daudz, un tās vispirms rādīja to, ka cilvēki tur godā gan alu un tā darītājus, gan senās Jāņu tradīcijas un atceras dziesmu vārdus. Daudzu vēstuļu autori bija iesūtījuši to Jāņu dziesmu vārdus, kuras allaž tiek dziedātas Jāņos, kā arī atcerējušies Dresleru. Tomēr arī jaunu apdziedāšanās dziesmu netrūka. Jāatzīst gan, ka mazāk, nekā bijām cerējuši, saņēmām jaunu cilvēku sūtījumus. Tas nozīmē tikai vienu — nākamajos konkursos dziesmas noteikti varēs iesūtīt arī pa e-pastu, jo acīmredzot parastu vēstuļu sūtīšana jaunajai paaudzei ir tehniski pārāk sarežģīta darbība. Šoreiz publicējam žūrijas par labākajām atzītās četrrindes no konkursam iesūtītajām. Pirmā vieta un balva — trīs kastes Aldara Gaišā alus — tiek piešķirta V.Titānei no Carnikavas. Kaimiņjānis lielījās: Dzīvošot sapardēs. Kad aizgāja Jāņu diena, Pamodās papardēs. Otrā vieta — divas kastes Aldara Gaišā — Sandrai Valeckai no Bauskas rajona Liepsalām. Latvānīša kroni liku Kaimiņam galviņā. Trīs dieniņas, trīs naksniņas Skrien pa ciemu līgodams. Trešā vieta — kaste Aldara Gaišā — Inesei Prūsei no Rīgas. Man salūza kredītkarte, Alus korķi atraujot. Nu es savu overdraftu Vakarā nedabūšu! Līgo vakars kārtējo reizi bija lietains. Un tā arī šonedēļ turpina līt gandrīz katru dienu, gan ne visu laiku, brīžam spīd arī saulīte. Tiesa, šodien gan nelīst un tas ir labi, jo seni ticējumi vēstī, ka tāds laiks kāds ir šodien, Septiņu gulētāju dienā, būs nākamās septiņas die- nas. Tad nu redzēsim!... Pļavās vēl zied gandrīz vi- sas jāņuzāles, izņemot papardi - tai ziedēt lemts tikai vienu nakti... Arī dārzos zied daudz mazas un lielas, krāsainas puķītes. Vien jasmīni, kuri vēl visu pagājušo nedēļu rotāja dārzus un priecēja mūs, ir noziedējuši... Aanda