K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 253: 2002. g. 28. jūnijs - 3. jūlijs Slābano kuģniecības kārotāju teātris NRA 06/28/02 Dažu politiķu saceltais skandāls par Latvijas kuģniecības (LK) izsoles nelikumību, atsaucoties uz mistisku kompāniju Beacon Shipping, kas nav papūlējusies laikus iesniegt dalībai izsolē nepieciešamos dokumentus, atgādina lētu izrādi, kāda tika izspēlēta jau iepriekšējā kuģniecības privatizācijas mēģinājumā. Toreiz potenciālo pircēju itāliešu kompāniju d’Amico Societa di Navigazione (d’Amico) pārstāvēja Latvijas investīciju kompānija Trigon Capital. 2001. gada aprīlī paredzētā LK 68% akciju izsole Privatizācijas aģentūrā nenotika, jo vienīgais pretendents, kas garo izsijāšanas procesu izgāja līdz galam, proti, d’Amico, laikus neiemaksāja Latvijas Krājbankā izsoles drošības naudu – piecus miljonus latu. Kompānijas pārstāvis Nauris Bērziņš no Trigon Capital toreiz paziņoja, ka pretendents esot baidījies no riska, pārskaitot naudu Latvijas bankās. Tas gan netraucēja pēc nenotikušās izsoles d’Amico izteikt pretenzijas par vēlmi tālāk piedalīties LK privatizācijā uz to pašu privatizācijas noteikumu bāzes. Valdība tomēr bija spiesta izšķirties par citu privatizācijas modeli – LK akciju brīvu izsoli biržā. Līdzīgs gadījums bija arī pirmajā neveiksmīgajā LK izsolē ar PA starpniecību, kas notika 2000. gada decembrī. Vienīgais atlikušais pretendents – krievu Lukoil Arctic Tankers – pēdējā brīdī nesamaksāja izsoles drošības naudu. Rīgas Fondu birža (RFB) vakar paziņoja, ka Beacon Shipping nav britu kuģniecības kompānija, kā to apgalvoja skandāla cēlāji – Latvijas Pirmā partija, bet gan Kiprā reģistrēta ārzonas firma. "Gadījumā, ja Beacon Shipping "būtu nopietna interese par LK akciju iegādi, tā izsolē būtu varējusi piedalīties, jo izsole tika balstīta uz principu, ka visiem izsoles dalībniekiem ir vienādi noteikumi un iespējas iegūt akcijas", atzina birža. Starptautiskie investori pirkšanas uzdevumus un garantijas vēstules iesniedza investīciju bankai Williams de Broe, bet vietējie ieguldītāji – RFB biedriem. Birža uzsver, ka kompānija Trigon Capital, kas pēc izsoles apgalvoja, ka tās klients Beacon Shipping formalitāšu dēļ nav varējis piedalīties izsolē, ir izplatījis maldinošu informāciju. Patiesībā Beacon Shipping nav varējis iesniegt izsoles noteikumiem atbilstošu garantijas vēstuli par 45 miljoniem latu. Turklāt Trigon Capital apgalvoja, ka tā klients ir Beacon Shipping, tomēr par LK akciju pirkšanu Willims de Broe tika iesniegts uzdevums kompānijas Fernadero Ltd. vārdā, kas arī ir Kiprā reģistrēts ārzonas uzņēmums. RFB prezidents Guntars Kokorevičs atzina, ka grūti prognozēt sekas, kas rastos, ja Fernadero Ltd. iesniegtais akciju pirkšanas uzdevums būtu ticis pieņemts, bet pēc tam atklātos, ka kompānija nespēj norēķināties par akcijām. Tad gan valsts, gan RFB zaudētu nopietnu izsoļu rīkotāju vārdu. Birža arī atzina, ka atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad d’Amico nepiedalījās LK akciju izsolē, jo paziņoja, ka baidās par Latvijas banku zemo kredītrisku, šoreiz nauda bija jārezervē Royal Bank of Scotland – vienai no vadošajām Lielbritānijas bankām. Kalvītis maina viedokli NRA 06/29/02 A/s Ventspils nafta (VN) ceturtdien paziņoja, ka bez 31,2% Latvijas kuģniecības (LK) akciju iegādes izsolē Rīgas Fondu biržā tā vēlāk no igauņu Hansapank ir nopirkusi vēl 18,7% LK akciju. VN šobrīd pieder 49,94% LK akciju. VN preses sekretāre Gundega Vārpa informēja: tā kā pavisam nesen VN ir uzzinājusi oficiālos LK akciju izsoles rezultātus, uzņēmums vēl nav domājis par to, vai varētu iegādāties papildu LK akcijas. Viņa neminēja par iegādātajām LK akcijām samaksāto summu. Pēc BNS aplēsēm, minimālā summa, par kādu VN iegādājusies tai šobrīd piederošo 99 880 361 LK akciju, ir 34, 958 miljoni latu. Interesanti, ka īsu brīdi pēc VN oficiālā paziņojuma biržai par akciju iegādi, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis (Tautas partija) mainīja viedokli par tālāko VN privatizācijas gaitu. Iepriekš viņš atbalstīja VN privatizācijas konsultantu izstrādāto privatizācijas modeli, kas paredzēja daļas VN akciju pārdošanu par sertifikātiem, bet ceturtdien viņš paziņoja, ka šis modelis ir jāmaina. VN valsts kapitāla daļas būtu jārealizē par naudu, tagad uzskata A. Kalvītis, – informēja viņa preses sekretārs Gints Lipsbergs. Jāatgādina, ka iepriekšējo modeli atbalstīja arī VN lielākais privātais īpašnieks Latvijas naftas tranzīts, bet bez tā piekrišanas tālākā VN privatizācija nav iespējama. A. Kalvītis Neatkarīgajai apgalvoja: tā kā tagad tirgū ir mainījusies situācija, jo VN ir nopirkusi daļu no LK, iepriekšējie privatizācijas modeļi vairs nav pieņemami. Esot jāizvērtē, kā mainīsies VN akciju vērtība, nopērkot LK. Galīgo viedokli viņš pagaidām nevarot paust, jo esot "jāizvērtē situācija". "Pašlaik nenoraidu nedz VN akciju pārdošanu par naudu, nedz sertifikātiem," paziņoja A. Kalvītis. Arī premjers un Latvijas ceļa līderis Andris Bērziņš sliecas atbalstīt A. Kalvīša jauno ierosmi, un, visticamāk, tāds būs arī visas partijas viedoklis, – aģentūrai BNS sacīja premjera preses sekretārs Arnis Lapiņš. Savukārt Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle atbalsta Kalvīša pozīciju, jo situācija ir mainījusies un VN akcijas pēc LK akciju iegādes par sertifikātiem nav pārdodamas. "Ierosinājums šajā situācijā ir pilnīgi pamatots, un tas ļaus pilnībā ievērot valdības deklarācijā pausto par maksimālu ienākumu gūšanu budžetā no privatizācijas," uzskata A. Šķēle. Pieļaujama gan ir pilnīgi cita versija – VN paziņojums, ka tā nav iegādājusiesLK akcijas par sertifikātiem, liecina, ka tai pietiekams skaits sertifikātu gluži vienkārši nav. Analītiķi izsaka aizdomas, ka A. Kalvīša paziņojuma mērķis varētu būt samazināt sertifikātu tirgus cenu, lai pēc tam, pēkšņi mainot viedokli VN privatizācijas jautājumā, par lētu naudu nopirktu VN akcijas. TB/LNNK pārstāvis Guntars Krasts Neatkarīgajai teica, ka, iespējams, A. Kalvīša rīcība skaidrojama ar kādu vienošanos, par kuru viņš skaļi neko nesaka. "Varbūt šoreiz tas ir mēģinājums nosist sertifikātu cenu, uzpirkt tos un pēc tam paziņot, ka viss ir kārtībā – par sertifikātiem vajag pārdot," sacīja G. Krasts. "Kalvītis kā ministrs ir nenopietns – tā nedrīkst uzvesties. Arguments, ka vajag pārvērtēt VN privatizācijas modeļus, jo varbūt kompānijai mainījusies cena, nav ekonomiski loģisks. Varbūt gadījumā, ja LK būtu pārdota par zemāku cenu, taču A. Kalvītis to neatzīst." Dīvainā LK pretendenta Beacon Shipping prezidents Ričards Reinerts, kas nespēja laikus nodrošināt izsolei nepieciešamo dokumentu iesniegšanu, piektdien paziņoja, ka apsver iespēju pieprasīt LK privatizācijas procesa apturēšanu un aresta uzlikšanu izsolē pārdotajām akcijām. Beacon jūtas apvainots par noraidījumu piedalīties izsolē sakarā ar banku garantiju trūkumu, jo tās esot iesniedzis pēc noteiktā termiņa tāpēc, ka uzskata LK privatizāciju par pārāk politizētu notikumu, kurā iesaistījušies Latvijas biznesa un politiskie grupējumi. "Mēs bijām pārliecināti, ja mēs šo piedāvājumu iesniegsim ātrāk, noteikti zaudēsim," BNS sacīja R. Reinerts. "Neveiksmīgie LK pretendenti, izplatot dažādu nepatiesu informāciju par VN rīcību ar LK akcijām, mēģina darīt visu, lai diskreditētu LK akciju pārdošanas rezultātus," Neatkarīgajai pauda VN preses sekretāre Gundega Vārpa. Piektdien daži informācijas kanāli izplatīja ziņas, ka VN pašlaik kontrolējot ap 77% no LK akcijām un notikušas sarunas starp VN un Beacon Shipping par akciju pārdošanu, taču vienošanās nav panākta, jo prasīta pārāk augsta samaksa. Beacon Shipping, iespējams, saistīts ar Krievijas specdienestiem NRA 07/02/02 Turpinot pētīt Latvijas kuģniecības (LK) privatizētgribētāju firmu Beacon Shipping, atklājās, ka šai firmai, iespējams, ir kopējs bizness ar kādu Krievijas specdienestu darbiniekiem tuvu stāvošu investīciju kompāniju. Kā zināms, skandāls ar Beacon Shipping aizsākās pēc tam, kad LK kontrolpaketi izsolē iegādājās Ventspils nafta. Beacon Shipping paziņoja, ka tā iesniegusi visu akciju pirkšanas uzdevumu, bet it kā formālu iemeslu dēļ pie dalības izsolē nav pielaista. Pēc firmas aktivitātēm piektdien vēlu vakarā Rīgas Centra rajona tiesa apbrīnojami operatīvi uzlikusi arestu izsolē pārdotajām LK akcijām. Latvijas presē vairākkārt ir minēts, ka Beacon Shipping pieder 1/3 Krievijas kompānijas Volgoņeftj akciju. Savukārt laikrakstā Samarskoje Obozreņije izklāstīta kompānijas Volgoņeftj izcelsme. Kompānija dibināta 2000. gada sākumā, atdaloties no milzīgās Krievijas naftas kompānijas Jukos. Laikrakstā minēts, ka 80 procentu Volgoņeftj akciju pieder Eirāzijas naftas industrijas un investīciju kompānijai NIPEK. Kā redzams, abi avoti no aritmētikas viedokļa ir pretrunīgi – vai nu NIPEK, vai Beacon Shipping tomēr pieder mazāks skaits Volgoņeftj akciju. NIPEK prezidents ir Kaha Bendukidze, kurš Krievijas bagātāko cilvēku sarakstā ieņem 44. vietu. Internetā atrodama K. Bendukidzes biogrāfija, kura sastādīta pēc Maskavas mērijas Drošības komitejas priekšēdētāja Aleksandra Pereligina rīcībā esošajām ziņām. Kā zināms, A. Pereligins ir augsta ranga pensionēts Krievijas specdienestu virsnieks. Spriežot pēc A. Pereligina savāktajiem datiem, arī pats K. Bendukidze bijis visai tuvs Krievijas specdienestiem. 1956. gadā dzimušais Tbilisi universitātes bioloģijas fakultātes absolvents savu karjeru sācis PSRS zinātniski pētnieciskajā institūtā kā biotehnoloģiju sektora vadītājs, pēc tam kā ģenētisko pētījumu sektora vadītājs. Kā zināms, darbu šajās nozarēs rūpīgi kontrolēja padomju specdienesti. Sektoru vadošajos amatos strādāja galvenokārt cilvēki, kuriem bija specdienestu militārā pakāpe. Visticamāk, pateicoties šai sadarbībai ar specdienestiem, K. Bendukidzem jau 1989. gadā bija izdevies nodibināt padomju un libāņu kopuzņēmumu Madžess, kura vadība tika uzticēta viņa institūta kolēģim, – arī sektora vadītājam. 1990. gadā K. Bendukidze nodibināja padomju un Honkongas kopuzņēmumu UEB Tehnologie, kļūstot par tā direktoru. “Bendukidzes grupā esošā kompānija Madžess tiek pieminēta saistībā ar Čečenijas amatpersonu – Ruslana Ucijeva (Džohara Dudajeva padomnieka), viņa brāļa Nazarbeka Ucijeva un Genādja Saņko (Čečenijas vicepremjera vietnieka) noslepkavošanu,” vēsta interneta avīze compromat.ru. Laikrakstā Kommersant apgalvots, ka Madžess piedalījies afērās, kuras saistītas ar nelikumīgu naftas produktu eksportu no Čečenijas uz ārvalstīm. 1991. gadā ar K. Bendukidzes līdzdalību tika nodibināta NIPEK. Lai arī sākotnēji viņam šajā kompānijā nebija amata, Bendukidzes viedoklis esot ņemts vērā pat Krievijas valdības aprindās, norādīts izdevumā Kommersant. Par K. Bendukidzes tuvību Krievijas specdienestiem liecina arī citas ziņas avīzē compromat.ru. Izrādās, ka bijušo Krievijas ārējā izlūkdienesta šefu un bijušo Krievijas premjeru Jevgēņiju Primakovu ar K. Bendukidzi vieno kāda Maskavas kafejnīca Petrovič netālu no Latvijas vēstniecības. Abi tur manīti iegriežamies bieži. Pēc compromat.ru ziņām, Petrovič sienu rotā J. Primakova foto. Neatkarīgā jau rakstīja, ka par Beacon Shipping internetā nav atrodamas nekādas ziņas, izņemot to, ka tā ir viena no kuģu aģentēšanas kompānijām un darbojas kādā nelielā Spānijas ostā un Sanktpēterburgā. Par Beacon Shipping valdes priekšsēdētāju Ričardu Reinertu internetā atrodams, ka viņš savulaik bijis direktora amatā kādā Krievijā pazīstamā angļu kompānijā Citation Capital Managenent. LK gribētājs un birža pinas savās versijās Diena 07/03/02 Latvijas kuģniecības izsoles dažu stundu notikumu vērtība mērāma vairāk nekā desmit miljonos latu, taču informācija par tiem kļūst arvien skopāka. Ieinteresēto pušu — Rīgas Fondu biržas un Kiprā reģistrētās Beacon Shipping māsasfirmas Fernadero pārstāvju — dažādie skaidrojumi par notikumiem, kas norisinājās Latvijas kuģniecības izsoles dienā 25.jūnijā un kļuva par pamatu aresta uzlikšanai pārdotajām akcijām un tiesvedības procesa sākšanai, ir pretrunīgi. Tiem trūkst dokumentāru pierādījumu. Tādējādi tie pagaidām liedz rast skaidru atbildi, vai LK izsoles dalībnieks — firma Fernadero tiešām izsoli nokavēja, jo nevarēja laikus pierādīt maksātspēju, taču nevēlas to atzīt. Vai arī tās iesniegtais akciju pirkšanas uzdevums, ar kuru tā, iespējams, būtu uzvarējusi izsolē, bet valsts no LK pārdošanas būtu ieguvusi par 10,2 miljoniem latu vairāk, līdz biržai netika nogādāts kādu citu iemeslu dēļ. RFB prezidents Guntars Kokorēvičs Dienai otrdien atkārtoti apliecināja, ka izsole noritējusi godīgi. WdeB uzdevumu no Fernadero nav varējusi pieņemt, jo tas atbilstoši nolikumam nebija pierādījis maksātspēju. "Izsoles brīdi un līdz tās beigu termiņam, viņu rīcībā nebija naudas," teica G.Kokorēvičs un uzsvēra: "Tādas kredītvēstules, kas apliecina Fernadero maksātspēju nav aizvien." Iepriekš viņš bija atzinis, ka apliecinājums maksātspējai tika saņemts stundu pēc izsoles. Birža varot pierādīt, ka līdz izsoles beigām WdB nebija saņēmis apliecinājumu, ka Fernadero spēj apmaksāt akciju pirkšanas uzdevumu. Uz jautājumu, vai līdz izsoles beigām WdB iesniegtie dokumenti radīja priekšstatu par Fernadero maksātspēju, atbildes nav. Noteikumi prasīja konkrētu apliecinājumu. Fernadero bija viens no diviem starptautiskā piedāvājuma dalībniekiem. Interesi par LK tā bija paudusi jau kopš aprīļa. KNAB priekšnieka amatam nav neviena kandidāta BNS 07/01/02 Tieslietu ministrijā desmit dienas pēc konkursa sākuma vēl joprojām nav saņemts neviena kandidāta pieteikums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam. Ministrijas Personālvadības departamenta vadītāja Jolanta Ozola informēja, ka līdz šim tikai trīs personas interesējušās par iespējām piedalīties konkursā un izņēmušas konkursa pieteikumus. "Bet tas jau nenozīmē, ka šie cilvēki arī pieteiksies," atzina Ozola. Jau vēstīts, ka atkārtotais konkurss uz KNAB vadītāja amatu noslēgsies 10.jūlijā. To izsludināja pēc tam, kad valdība noraidīja KNAB priekšnieka amata vērtēšanas komisijas piedāvātās no iepriekšējā konkursa izvēlētās kandidatūras - Rīgas patruļdienesta priekšnieku Visvaldi Puķīti un Drošības policijas pārstāvi Raimondu Mūrnieku, jo neatzina nevienu no viņiem par atbilstošu konkursa prasībām. Atkārtotajā konkursā pretendenti var pieteikties paši, kā arī kandidātus var izvirzīt. Atkārtotā konkursa dēļ birojs nesāka darbu likumā noteiktajā termiņā - 1.jūlijā. Stājas spēkā Seksuālās un reproduktīvās veselības likums LETA 07/01/02 Šodien stājies spēkā Seksuālās un reproduktīvās veselības likums, kas nosaka iedzīvotāju, mediķu, valsts un pašvaldību tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā. Likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu nedzimušu dzīvību un jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību. Likumā pirmo reizi juridiski reglamentēts jēdziens "grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās". Likumā runāts par kontracepciju, mākslīgo apaugļošanu, dzemdību palīdzību, seksuāli transmisīvo slimību ārstēšanu un citiem jautājumiem. Likums nosaka, ka grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana pēc sievietes lūguma līdz grūtniecības 12.nedēļai. Norīkojumu grūtniecības pārtraukšanai pēc sievietes vēlēšanās un labklājības ministra apstiprinātu rakstveida informāciju par grūtniecības pārtraukšanas morālajiem aspektiem, iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem, kā arī par iespēju saglabāt dzīvību topošajam bērnam izsniegs ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts, vienlaikus mutiski informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas būtību. Grūtniecības pārtraukšanu drīkstēs veikt ginekologs vai dzemdību speciālists ārstniecības iestādes stacionārajā nodaļā, ne ātrāk kā 72 stundas pēc norīkojuma izsniegšanas, pirms tam atkārtoti informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas iespējamiem sarežģījumiem. Ja grūtniecība iestājusies pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, ārstam, kas konstatējis grūtniecību, būs pienākums uzklausīt pacienti un veltīt pienācīgu uzmanību viņas uzskatiem, ņemot vērā viņas vecumu un brieduma pakāpi. Šajā gadījumā ārsta pienākums būs par grūtniecības iestāšanos informēt arī grūtnieces vecākus vai aizbildni. Pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc pašas vēlēšanās drīkstēs izsniegt tikai tad, ja vismaz viens no viņas vecākiem vai aizbildnis tam būs devis rakstveida piekrišanu. Ja pacientei par grūtniecības saglabāšanu būs radies strīds ar vecākiem vai aizbildni, grūtniecības pārtraukšanai būs nepieciešams bāriņtiesas jeb pagasttiesas lēmums. Likums uzliek par pienākumu pašvaldībai nodrošināt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus krīzes situācijā nonākušām grūtniecēm un nedēļniecēm. Likums noteiks, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības no mediķa saņemt informāciju par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes pamatprincipiem, dzimstības plānošanu un kontracepciju. Savukārt jebkura cilvēka pienākums būs apgūt pamatzināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi, rūpēties par savu un ģimenes locekļu seksuālo un reproduktīvo veselību, plānot dzimstību, pārbaudīt veselību pirms bērna ieņemšanas, izvairīties no grūtniecības pārtraukšanas un izvēlēties reproduktīvo veselību neapdraudošus dzimstības regulēšanas līdzekļus. Ar seksuāli transmisīvu slimību inficētas personas pienākums būs informēt savu dzimumpartneri par inficēšanās risku, nosaka likums. Latvijā tagad noteikts cilvēka klonēšanas aizliegums, proti, aizliegts izmantot medicīniskās apaugļošanas un citas tehnoloģijas, kuru lietošanas rezultātā dzimtu cilvēks, kas būtu ģenētiski identisks citam dzīvam vai mirušam cilvēkam. Likumā definēts, ka neauglība ir dzimumbriedumu sasniegušu divu pretēju dzimumu personu nespēja radīt bērnu gada laikā, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi bez kontracepcijas. Jēdziens "seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpe" likumā definēts kā dzemdību palīdzības nodrošināšanas, seksuāli transmisīvo slimību, HIV/AIDS, reproduktīvo orgānu slimību un neauglības profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un novērošanas, dzimstības regulēšanas, grūtniecības pārtraukšanas un medicīniskās apaugļošanas pasākumu kopums, ko veic mediķis. Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpē par prioritāti tiek atzīta dzemdību palīdzība, kā arī informēšana par seksuālo un reproduktīvo veselību. Valsts realizēs seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes principus, nodrošinot bezmaksas dzemdību palīdzību un iespēju ārstniecības un izglītības iestādēs apgūt pamatzināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi. Dzemdību palīdzības, neauglības diagnostikas un ārstēšanas, seksuāli transmisīvo slimību, HIV/AIDS un reproduktīvo orgānu slimību profilakses, diagnostikas un ārstēšanas programmas apstiprinās labklājības ministrs. Savukārt grūtniecības pārtraukšanas, medicīniskās apaugļošanas, HIV/AIDS izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatorisko kārtību noteiks Ministru kabinets. Valdība noteiks arī neauglīgo ģimeņu reģistru, medicīniskās apaugļošanas reģistru, dzimumšūnu donoru reģistru un donoru dzimumšūnu banku izveidošanas kārtību. Laikraksta aptauja: Uzņēmēji partijas neatbalstīs LETA 07/01/02 Vairāk nekā 90% jeb 271 no 300 laikraksta "Dienas Bizness" aptaujātajiem uzņēmējiem atzinis, ka viņa uzņēmums negrasās finansiāli atbalstīt kādu no 8.Saeimas vēlēšanās startējošajām partijām. Tikai deviņi uzņēmēji pauduši gatavību finansiāli atbalstīt sev simpātiskāko politisko kustību, 12 uzsvēra, ka viņi nevēlas atbildēt uz šādu jautājumu, bet astoņi nevarēja sniegt konkrētu atbildi. Tie uzņēmēji, kuri apliecinājuši, ka neziedos partijām, akcentējuši, ka šādu jautājumu uzņēmuma vadītājs nevar izlemt viens, ka labāk ir atbalstīt konkrētu politiķi, nevis partiju, kā arī to, ka Latvijā nav nevienas partijas, kurai būtu vērts ziedot naudu. Piemēram, uzņēmuma "Rīgas raugs" izpilddirektors Varis Peisenieks sacījis, ka firma līdz šim nekad nav atbalstījusi nevienu politisko spēku un arī šogad šī tradīcija netiks mainīta. Kā vienu no šādas pozīcijas iemesliem uzņēmējs minējis nevēlēšanos iesaistīties politiskajās spēlēs. Atbildot uz jautājumu kā labāk finansēt politiskās partijas, lielākā daļa uzņēmēju - 38% - minēja pašu partiju iekšējās rezerves un biedru naudas. Tāpat izteikts viedoklis, ka partijām varētu ziedot privātpersonas, un ka finanses varētu iegūt pēc jauktā principa, tas ir, no dažādiem avotiem. Vairāki aptaujātie atzinuši, ka tas, kā partijas finansē, ir pilnīgi vienalga - galvenais, lai visi ziedotāji būtu skaidri zināmi. Savukārt citi kategoriski norādījuši, ka tikko finansēšanā iesaistās privātais sektors, rodas interešu konflikts. Uzņēmēji arī pauduši pārliecību, ka labāk ir piedalīties labdarības akcijās un atbalstīt trūcīgos, nevis dot naudu tiem, kuriem tās ir pietiekoši. Pētījums: tēvzemieši var nepārsniegt 5% barjeru LETA 07/01/02 Jūnijā notikušas vairākas izmaiņas sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veidotajā partijas reitingu tabulā, nozīmīgākās no tām ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) noslīdēšana zem iekļūšanai Saeimā nepieciešamās 5% barjeras un Latvijas Zemnieku savienības un Zaļās partijas (LZS/LZP) kopējā saraksta pakāpšanās virs šīs barjeras. Ja Saeimas vēlēšanas notiktu jūnijā, par TB/LNNK balsotu 3,4% pilsoņu, par LZS/LZP kopējo sarakstu - 5,7%, liecina SKDS aptauja. Samazinājies atbalsts Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP) - ar 6,2% vēlētāju balsīm agrākā reitingu tabulas līdere noslīdējusi uz piekto vietu. Savukārt vēl vairāk pieaugusi jaunā partiju reitingu tabulas līdera, Einara Repšes vadītā "Jaunā laika" atbalstītāju skaits - jūnijā par to balsotu 20,8% vēlētāju. Maijā TB/LNNK atbalstīja 5,1%, bet pērnā gada jūnijā - 11% vēlētāju. LZS maijā atbalstīja 3,6% un Zaļo partiju - 2,2% pilsoņu, pirms gada attiecīgi - 3,4% un 4,1%. Savukārt Jura Bojāra vadītie sociāldemokrāti maijā būtu ieguvuši 8% balsu, bet pirms gada - 15,5%. Pirms mēneša par "Jauno laiku" būtu balsojuši 17,6% pilsoņu. SKDS jūnija sabiedriskās domas mērījumi liecina, ka par apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) balsotu 10%, par savienību "Latvijas ceļš" (LC) - 9,6%, par Tautas partiju (TP) - 8,3% vēlētāju. Sociāldemokrātu savienība (SDS) jūnijā iegūtu 2,4% pilsoņu atbalstu. Pirms mēneša par PCTVL bija gatavi balsot 11,7%, par LC - 8,9%, par TP - 8,3% vēlētāju. Tēvzemieši cīnīsies par Krastu premjera amatā Diena 07/01/02 Izvirzot premjera kandidāta amatam Saeimas deputātu un bijušo premjeru Guntaru Krastu, apvienības Tēvzemei un brīvībai/LNNK vadošie politiķi sestdien domes sēdē izteica pārliecību, ka tēvzemieši kopā ar citiem spēkiem pēc vēlēšanām veidos valdību, kuru vadīs G.Krasts. TB/LNNK ir pirmā partija, kas nosaukusi Saeimas deputātu kandidātus pa apgabaliem secībā, kādā personas būs sarakstos, kur populāro politiķu uzvārdi ir redzami arī pēdējās vietās. Partijas priekšsēdis Māris Grīnblats nevienā apgabalā nestartē ar 1.numuru — viņš ir otrais Rīgas apgabalā, pēdējais — Latgalē, priekšpēdējais — Kurzemē. Kampaņā, tāpat kā līdz šim, būs uzsvars uz nacionālo interešu aizstāvību. "Es aicināšu visus mobilizēties, lai mūsu partija pēc vēlēšanām veidotu valdību. Valsti nevar vadīt ne kā firmu, ne kā banku. Firmai un bankai ir citi uzdevumi, bet valstij galvenais ir cilvēks. Esmu gatavs uzņemties premjera pienākumus valstī, kur visu lietu mērs ir cilvēks," domes sēdē sacīja G.Krasts. Saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem TB/LNNK no valdības partijām tagad ir zemākais reitings tuvu 5% robežai. Uz jautājumu, kas dod pārliecību par premjera amata iegūšanai nepieciešamo veiksmi vēlēšanās, M.Grīnblats atgādināja, ka pirms 7.Saeimas vēlēšanām Latvijas ceļš bijis līdzīgā situācijā. "Kad LC 1998.gada vasarā par premjeru izvirzīja Vili Krištopanu, kas vēlāk ieņēma šo amatu, LC reitings arī bija bēdīgs," teica M.Grīnblats. Atgādinot, ka katra tēvzemiešu vēlme vērsties pret nejēdzībām ir novērtēta kā mēģinājums gāzt valdību, Dzintars Rasnačs sacīja: "Vienīgā iespēja, kā vērsties pret nejēdzībām, ir cīnīties par premjera amatu." Paula politiskā izvēle — Tautas partija Diena 07/02/02 Saeimas deputāts un komponists Raimonds Pauls, kas kopš aiziešanas no paša savulaik vadītās Jaunās partijas nebija nevienas politiskās partijas biedrs, ir izvēlējies Andra Šķēles vadīto Tautas partiju. To R.Pauls pirmdien Dienai apstiprināja, savu politisko izvēli skaidrojot ar to, ka TP esot viens no stabilākajiem politiskajiem spēkiem un ka viņam esot “jābeidz eksperimentēt”. R.Pauls TP sarakstā startēs arī 8.Saeimas vēlēšanās, taču plašākus komentārus par savu izšķiršanos nesniedz. TP valdes loceklis un finansu ministrs Gundars Bērziņš Dienai sacīja, ka R.Pauls esot liela un spēcīga personība, kas partijai būšot ieguvums. Tautas partijai, kas jau ir lielākā Saeimas frakcija, tajā tagad būs 25 deputāti. Uz jautājumu, kādu ieguldījumu partijas darbā var dot R.Pauls kā politiķis, G.Bērziņš atbildēja, ka viņš varētu līdzsvarot komandu kā “cilvēks, kas ir spējīgs strādāt komandā un būt pastāvīgs, kā arī dot morālu pienesumu”. Rīga grims aizliegumos NRA 06/29/02 Rīgas dome otrdien grasās skatīt lēmumprojektu par grozījumiem pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumos, kas iedzīvotājiem sola jaunus un jaunus aizliegumus. Pagaidām skaļāko rezonansi sabiedrībā izsaukusi iecere aizliegt atrasties vairāku pilsētas centra parku un skvēru zālienos. Ja liegums attiektos tikai uz nesen atjaunotajiem kanālmalas apstādījumiem un Bastejkalnu, to vēl varētu saprast, taču sarakstā iekļauta arī virkne citu apstādījumu. Rīgas domes Administratīvās komisijas atbildīgā sekretāre Mirdza Vītola atzina, ka šis ir ļoti strīdīgs jautājums. "Neuzskatu, ka sēdētāji parkos tos izdaiļo," teica M. Vītola. Londonā, Ņujorkā vai Parīzē cilvēki tik tiešām sēž parku zālienos, taču šajās lielpilsētās vajadzīga vairāk nekā stunda, lai tiktu līdz pilsētas nomalei, savukārt Rīgā to var izdarīt relatīvi ātri. Ja Rīgā sāksies masveidīga sēdēšana zālienos, tad drīz mums vairs nebūs zaļās krastmalas, satraucās M. Vītola. Ja parkos nomainītu augsni, radot priekšnoteikumus stiprākam zālienam, tad šāda sēdēšana vēl būtu pieļaujama, viņa piebilda. Rīgas dārzu un parku direktors Agnis Kalnkaziņš gan sacīja, ka pie mums zāliens ir pilnīgi tāds pat kā ārzemēs. "Nav runas par zāli, bet par principiem. Londona ir Londona, kāpēc mums jāskatās, kā ir tur?" vaicāja A. Kalnkaziņš. Viņaprāt, gulšņāšana zālienos degradē ainavu, tāpēc šoreiz vajadzētu sabalansēt vides aspektus ar sabiedrības interesēm. Sabiedriskās kārtības noteikumi paredz vēl dažas novitātes. Aizliegumam publiskās vietās spļaut un piegružot tās ar sīkajiem sadzīves atkritumiem klāt nāks arī aizliegumi šādās vietās "nodarboties ar zīlēšanu vai buršanu" un "atrasties ar atvērtu alus vai cita alkoholiska dzēriena iepakojumu, izņemot to lietošanai speciāli paredzētās vietās". Administratīvās komisijas atbildīgā sekretāre M. Vītola atzina, ka šis bijis deputāta Jāņa Strazdiņa ierosinājums, kas šādā veidā centies apkarot nepilngadīgo dzeršanas kāri. No narkologa domu apcirkņiem nācis arī priekšlikums dzīvojamo ēku koplietošanas telpās aizliegt "smēķēt, lietot alkoholiskos dzērienus, tai skaitā alu, narkotikas, psihotropās vielas vai uzturēties minēto dzērienu vai vielu iespaidā". Kāpņu telpās aizliegs arī nakšņot, bet diendusu gulēt varēs – par to vismaz noteikumos nekas nav teikts. Aizliegumu sēdēt parkā uz soliņa ar atvērtu alus pudeli neatbalsta arī M. Vītola. Savukārt dažādu kompāniju pulcēšanos kāpņu telpās iespējams aizliegt jau ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām, jo par šādu lietu paredzēts sods līdz 5 latiem. "Turklāt kāpņu telpās policija jau ierodas tikai, kad rodas sūdzības par biežāku pusaudžu pulcēšanos," rezumēja M. Vītola. No nesaprotamākajiem noteikumu punktiem vēl varētu izcelt aizliegumu braukt ar skrituļslidām un skrituļdēļiem pa pieminekļu apskates zonām (acīmredzot iecerēts saudzēt Raini Esplanādē), aizliegumu "mazgāt un profilaktiski apkopt (kas domāts ar profilaktisko apkopi?) zaļajās zonās vai 50 metru platā joslā no ūdenskrātuvēm" mehānisko transporta līdzekli, aizliegumu esošajās ūdenstilpēs "braukt ar motorizētiem ūdens transporta līdzekļiem, izņemot tam noteiktas vietas" un "pārvietoties ar vēja dēļiem, airu laivām un ūdens velosipēdiem peldētavās", aizliegumu "pacelties un nolaisties ar deltaplāniem un gaisa baloniem publiskās vietās un pludmalēs, izņemot gadījumus, kad tas ir saskaņots ar Rīgas domi" utt. Jāpiebilst, ka par visiem Neatkarīgās minētajiem pārkāpumiem projektā paredzēts bargs sods līdz pat 50 latiem, izņemot smēķēšanu kāpņu telpās, par ko var tikt cauri ar piecīti. Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Vilks gan mierināja, ka tas nav fiksētais sods – tā apjomu izvērtēs attiecīgās priekšpilsētas (rajona) administratīvā komisija vai tiesa, kas lems par soda apmēru. Soda naudas apmērs tiks noteikts pēc nodarītā kaitējuma, vainas pakāpes, pārkāpuma rakstura, vainīgā raksturojuma (vai persona nav jau iepriekš bijusi sodīta par šādu pašu pārkāpumu) u. c. faktoriem, klāstīja A. Vilks. Interesanti, ka pat Rīgas mērs Gundars Bojārs izteicis neizpratni par vairākiem šo noteikumu grozījumu projektā iekļautajiem punktiem, kā arī ierosinājis to nodot sabiedrības izvērtēšanai. Lai gan daudzi domnieki jau bilduši, ka iesniegs savus labojumus šim projektam, lēmumprojekts no domes prezidija tomēr tika virzīts uz sēdi – laikam daudzi iecerējuši paspīdēt, nākot klajā ar savām idejām par šī līdz galam nesagatavotā projekta uzlabošanu. Latvija pārņem prezidentūru HELCOM TVNET/BNS 07/01/02 Latvija pirmdien no Vācijas pārņem prezidentūru Baltijas jūras vides aizsardzības komisijā (HELCOM), un divus gadus komisiju vadīs bijusī vides ministre Rīgas domniece Inese Vaidere, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Uzņemoties prezidēt HELCOM, Latvijai ir iespēja izvirzīt savas vides aizsardzības prioritātes Baltijas jūras reģionā, informēja VARAM. Latvijas prioritāte kā Helsinku komitejas (HELCOM) prezidējošajai valstij būs Rīgas līča vides aizsardzība, kā arī Baltijas jūras upju baseinu aizsardzība saistībā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām. Latvijas delegācijas vadītāja Inese Vaidere pirmdien žurnālistus informēja, ka uzmanību pievērsīs "pastiprinātai piekrastes teritoriju aizsardzībai, kā arī piesārņojuma samazināšanai no avotiem uz jūras un sauszemes". "Lai arī man jābūt neitrālai un uzmanība jāpievērš gan Latvijas, gan arī citu valstu problēmām, tomēr no nelielas subjektivitātes izvairīties nevarēšu. Tāpēc pastiprināti rūpēsimies par Rīgas jūras līča vides tīrību," teica Vaidere. Rīgas līcis joprojām esot viens no visvairāk piesārņotajiem reģioniem Baltijas jūrā. Vaidere arī mēģināšot panākt, lai tiktu stingrāk pārbaudītas Latvijā importētās zivis un to produkcija, jo "Eiropas Savienībā jau ir aizliegts importēt lašus, foreles un reņģes no Skandināvijas valstīm, jo šīs zivis satur cilvēka veselībai kaitīgos dioksīdus. Nav normāli, ka ES šāds aizliegums pastāv, bet Latvijas Zemkopības ministrija neizrāda ieinteresētību šā jautājuma risināšanā, kaut informācija par zivju kaitīgumu pieejama jau vairākus gadus," teica Vaidere. Latvija HELCOM prezidējošā valsts būs nākamos divus gadus, bet jau no 19. līdz 21.augustam Rīgā notiks HELCOM delegāciju vadītāju sanāksme. Tajā delegāciju vadītāji pārrunās gatavošanos HELCOM sastāvā esošo valstu vides ministru sanāksmei, kura savukārt notiks nākamā gada jūnijā Vācijā. Skrundā startē 3x3 Diena 06/29/02 Skrundas arodvidusskolā 30. jūnijā startē nedēļu ilgā Pasaules latviešu ģimeņu nometne 3x3, kurā pieteikušies 340 dalībnieku. Skrundas nometnes tēma ir Ar sauli zobenā. Tiks pētītas latviskās un tautas tradīcijas, iepazīts novads, it īpaši viss, kas saistās ar brīvības cīņām un leģendārā Oskara Kalpaka vārdu. Otru tādu pašu nometni atklās 14.jūlijā Neretā. Skrundā ar nometnes lielajiem un mazajiem dalībniekiem strādās lektori no Latvijas, Krievijas, ASV, Kanādas, Zviedrijas, Vācijas, Austrālijas, kopā ar praktisko ieviržu vadītājiem ap 60 cilvēku. Ģimeņu semināros diskutēs par ētiku, reliģiju, latviešu valodas tīrību. Teātri spēlēt mudinās austrālietis Uldis Siliņš, pašu ļaudis Laila un Jānis Kirmuškas. Varēs apgūt rotu kalšanu, rokdarbus, rotaļlietu un ēdiena pagatavošanas noslēpumus. Skrundas nometne Latvijā būs pēc skaita jau 23., bet pasaulē kopš 1981.gada tādu bijis 130, Dienai pastāstīja Skrundas nometnes vadītāja kuldīdzniece Daiga Bitiniece, kura šo pasākumu organizējusi un vadīs kopā ar vīru Aldi. Abi 3x3 kustībā darbojas jau astoto gadu, tajā iesaistot arī trīs savas meitas. Brīvdabas muzejā pinēji rāda savu māku NRA 07/01/02 Seno amatu dienā Nāc un strādā ar mums sestdien Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sava amata noslēpumus atklāja pinēji. Meldri, tāsis, nemizotas klūgas, saknītes, salmi, āda, diegi un dzijas - muzeja amatnieki ikvienam interesentam rādīja, kā no šiem tik dažādajiem materiāliem darināt skaistus pinumus, - Neatkarīgajai pastāstīja muzeja izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Brigita Čikste. Pinēja amatā iejuties pat kalējs, kas rādījis, ka pīt iespējams arī no tik neelastīga materiāla kā dzelzs. Tiem, kas vēlējās, bija iespēja arī pašiem iejusties seno amatnieku ādā un izmēģināt, kā sokas pinēja darbs. B. Čikste atzīmēja, ka seno amatu dienas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiek regulāri, turklāt tās iecienījuši arī muzeja viesi (pinēju dienā īpaša uzmanība tikusi pievērsta no jūras meldriem pītām cepurēm, ko darinājuši lietišķās mākslas studijas Tīne meistari). Plānots, ka jūlijā muzejā kopā sanāks Vidzemes novada amatnieki (bitenieki, audēji, podnieki un citi), savukārt augustā būs kalēju diena. ‘Sudmaliņās’ piedalīsies 13 ārvalstu deju grupas BNS 07/01/02 Piektajā starptautiskajā tautas deju festivālā "Sudmaliņas", kurš Rīgā un citās Latvijas pilsētās notiks no 10. līdz 14.jūlijam, piedalīsies 28 deju grupas no Latvijas un 13 deju grupas no ārvalstīm. Festivāla preses sekretāre Dzintra Oga informēja, ka šis pasākums ir Latvijā lielākais sarīkojums skatuviskās dejas jomā, un tā mērķis - pulcināt vienkopus Latvijas un dažādu pasaules valstu dejotājus, lai bagātinātu pieredzi un iepazītu viens otra tautas deju kultūru. Šogad būs iespēja iepazīt Horvātijas, Itālijas, Kipras, Krievijas, Meksikas, Polijas, Rumānijas, Somijas, Šveices, Togo, Ungārijas un Vācijas tautas dejas. Pasākuma mērķis ir pulcināt vienkopus Latvijas un dažādu pasaules valstu dejotājus, lai savstarpēji bagātinātos un iepazītu viens otra tautas deju kultūru. Festivāla saturs ir daudzveidīgs - kopīgas tikšanās un sadancošanās festivāla dalībniekiem, labdarības koncerti pansionātos un bērnu namos, ielu koncerti, meistarklases ar pasaulē atzītu horeogrāfu piedalīšanos, koncerti brīvā dabā un koncertzālēs, danču vakari un citi pasākumi. Festivāls iekļauts CIOFF (Starptautiskā folkloras festivālu un tradicionālo mākslu padome) kalendārā, tāpēc par tā norisi dejotāji uzzina daudzviet pasaulē un ir izteikuši vēlēšanos piedalīties. Love ceļos uz Londonu NRA 07/02/02 Akcijas Govju parāde 2002 eksponāts mākslinieces Elitas Patmalnieces apgleznotā govs Love ceļos uz Londonu kā Ventspils govju parādes atbildes dāvana Londonas govju parādei. Ventspils mērs Aivars Lembergs, kas no 3. līdz 6. jūlijam uzturēsies Londonā, ieplānojis projekta organizatoram Čārlzam Langhornam uzdāvināt Ventspils govju parādes objektu. Ventspils domes organizatoriskās nodaļas vadītājas vietniece Kristīne Ozoliņa pastāstīja, ka Elitas Patmalnieces apgleznotā govs Love izvēlēta tās krāsainības, atraktivitātes un arī angliskā nosaukuma dēļ. Līdz 24. augustam Ventspilī būs izstādītas 25 apgleznotas dabiska lieluma stikla šķiedras govis. Ar šo projektu Ventspils nostājas līdzās Cīrihei, Ņujorkai, Čikāgai, Sidnejai, Londonai un citām pasaules lielpilsētām, kur norisinājusies govju parāde. “Lai arī Londonas ielās ganās tieši desmit reižu vairāk govju nekā Ventspilī (250), esmu pārliecināts, ka govs, vārdā Mīlestība jeb Love iekaros Londonas iedzīvotāju un viesu simpātijas”, atzīst Londonas govju parādes vadītājs Čārlzs Langhorns. Kā jau iepriekš ziņots, maija sākumā Ventspils govju parāde saņēma dāvinājumu no govju parādes organizētājiem Londonā – Garija Džeikobsa (Gary A. Jacobs) veidoto govi Karma, kas patlaban līdz ar citām govīm apskatāma Ventspilī. Šogad govju parādes notiek arī ASV – Lasvegasā, Urugvajā – Montevideo, Austrālijā – Sidnejā un Lielbritānijā – Londonā. Līst un līst, katru dienu līst. Nedaudz noskaidrojas, uzspīd saulīte un tad atkal līst. Melni mākoņi klaiņo pa zilo debess jumu mēģinādami aizsegt zeltainos saules starus. Nu jau ir gandrīz tāda kā sacen- sība, kurš kuru pārspēs –saule vai lietus māko- ņi?... Šodien saulīte, ar siltā dienvidvēja palī- dzību,ir aizbaidījusi lielāko daļu melno mākoņu. Un nu jūtami atkal paliek arvien siltāks... Šķiet, ka ir piepildījušies senie ticējumi, kuri vēstī, ka tāds laiks kāds būs Septiņu gulētāju die- nā, būs vēl septiņas dienas pēc kārtas, tā arī bija – 26.jūnijā puse die- nas bija saulaina, puse – lietaina... Anda