K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 256: 2002. g. 19. - 24. jūlijs ANO ierindo Latviju attīstīto valstu vidū LETA-Reuters 07/24/02 Gadskārtējā ANO tautas attīstības pārskatā Latvija pirmo reizi ierindota starp pasaules attīstītajām valstīm, informēja ANO pārstāvniecībā. Kā katru gadu, arī šogad pārskatā 173 pasaules valstis sarindotas secībā pēc tautas attīstības indeksa (HDI), kurā ņemts vērā iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums, izglītība un ienākumi uz vienu cilvēku. Igaunijas ziņu aģentūra ETA ziņo, ka Latvija ierindojusies 53.vietā. Pārējās divas Baltijas valstis ir apsteigušas Latviju attīstības ziņā, un attiecīgi Igaunija atzīta par 42. attīstītāko valsti, bet Lietuva - par 49. attīstītāko valsti. Kā katru gadu, arī šogad pārskatā 173 pasaules valstis sarindotas secībā pēc tautas attīstības indeksa (HDI), kurā ņemts vērā iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums, izglītība un ienākumi uz vienu cilvēku. Latvijai šī gada ziņojumā uzlabojušies visi HDI indikatori. Sorosa fondu - Latvija finansē ārzonas struktūra NRA 07/23/02 LR Uzņēmumu reģistrā 1992. gada 25. jūnijā reģistrētās bezpeļņas organizācijas SIA Sorosa fonds - Latvija oficiālais dibinātājs ir The Soros Foundation - Newly Independent/Baltic States (bijušais 1987. gadā dibinātais The Soros Foundation - Soviet Union), un Latvijas fonda galvenā finansu plūsma līdz pat deviņdesmito gadu beigām atbilstoši tā finansu pārskatam nāca no New York Open Society Institute, kurš atbilstoši Sorosa fonda - Latvija izpilddirektores Vitas Andas Tēraudas teiktajam esot viens no diviem galvenajiem atklātās sabiedrības struktūru centriem. Taču pēdējos gados Ņujorkas institūta vietā nākusi struktūra ar nosaukumu Open Society Institute - Zug. No šīs struktūras, kas reģistrēta ārzonas firmu dibinātāju iecienītajā Šveices Cūgas kantonā, Sorosa fonds - Latvija pērn saskaņā ar fonda gada pārskatu saņēmis 2 190 753 latus, bet 2000. gadā par miljonu latu vairāk - 3 351 981. Turklāt šis fonds figurē arī Sorosa fonda - Latvija debitoru skaitā: 2001. gada pārskatā fiksēti Open Society Institute - Zug parādi 1 069 784 latu apmērā, bet 2000. gada beigās - 1 313 633 lati. Sorosa fonda - Latvija gada pārskati ir vienīgā vieta, kur minēts šis fonda lielākais finansētājs - ārzonas struktūra: izvērstajā fonda interneta mājaslapā tas daudzo atklātās sabiedrības institūtu vidū un citu Dž. Sorosa izveidoto struktūru vidū nav pieminēts. Open Society Institute - Zug nav minēts arī Dž. Sorosa interneta mājaslapā. Cūga turklāt ir daudz pazīstamāka nekā Ženēvas, Neišateles un Fribūras kantons, kuri tāpat piedāvā divus dažādus nodokļu aplikšanas režīmus atkarībā no tā, vai kompānija darbojas arī Šveices iekšienē vai tikai ārpus valsts teritorijas. Taču V. Tērauda, atbildot uz jautājumu, vai viņu nemulsina, ka fonds, kurš cīnās par atklātību, pats saņem finansējumu no ārzonas struktūras ar nezināmiem īpašniekiem un līdzekļu avotiem, ieteica sazināties ar institūtu Ņujorkā. Līdzīgi viņa atbildēja uz jautājumu par šīs struktūras statusu, finansu pārskatu un citām detaļām, piebilstot, ka saņemamo “grantu” ceļš ir atkarīgs no mātesorganizācijas. Pēc Sorosa fonda - Latvija un sabiedrības par atklātību Delna kopprojektā Atklāti par 8. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm radušās iniciatīvas šā gada 12. jūlijā tika izplatīts 51 sabiedriskās organizācijas parakstītais aicinājums Sabiedrība pret melnajām kasēm, ar kuru šīs organizācijas mudina medijus pirms vēlēšanām publiskot informāciju par to ieņēmumiem no politiskās reklāmas un atturēties no slēptās reklāmas. V. Tērauda šo iniciatīvu raksturoja tā: “Vairāk nekā 50 dažādas organizācijas ir vienojušās par to, ka mūsu politiskajā sistēmā ir nepieciešama lielāka atklātība un par šo atklātību atbild ne tikai valsts institūcijas, ne tikai politiskās partijas, bet arī mediji. Ceru, ka šo organizāciju uzdotie jautājumi nepaliks bez atbildes.” KNAB direktora amata kandidātu vaino kontrabandas piesegšanā LETA 07/19/02 Partijas "Jaunais laiks" priekšsēdētāja Eināra Repšes rīcībā nonākuši materiāli, kuros Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) direktora amatam ieteiktais Drošības policijas priekšnieka vietnieks Didzis Šmitiņš figurējot kā kontrabandas piesedzējs. Šmitiņš sarunā ar aģentūru LETA viņam izvirzītos apvainojumus kategoriski noliedza. Ziņu par Šmitiņa saistību ar nelikumīgām darbībām nebija arī iekšlietu ministra Mareka Segliņa (Tautas partija) un parlamentārās kontrabandas gadījumu izmeklēšanas komisijas priekšēdētāja Pētera Salkazanova (Sociāldemokrātu savienība) rīcībā. Piektdien notikušajā preses konferencē Repše izplatīja fotogrāfijas, uz kurām redzams, kā Šmitiņš brauc ar automašīnu "Mercedes Benz E220" ar valsts numurzīmi EM 4564. Kā apgalvoja Repše, automašīna nodota ilgstošā Šmitiņa lietošanā, bet patiesībā pieder uzņēmumam "Spektrs K" un tā vadītājam Guntaram Kalniņam, kas nodarbojas ar atsavināto preču uzglabāšanu un iznīcināšanu. Repše arī stāstīja, ka pērn novembrī "kādas draudzīgas Rietumu valsts" specdienesti Latvijā veica izmeklēšanu, lai atklātu nelegālas cigarešu rūpnīcas un izsekotu tajās ražoto cigarešu tālāko kontrabandu. Iegūtā peļņa no šo kontrabandas cigarešu realizācijas esot izmantota terorisma atbalstīšanai šajā valstī. Specdienesta darbinieki, sadarbojoties ar Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, Latvijā esot atklājuši divus cigarešu ražošanas uzņēmumus "Juliga" un "Kalriga", kuru produkcija pēc tam tikusi nogādāta muitas noliktavā "Balteks". "Sev neraksturīgi interesi par sadarbību ar ārvalsts specdienestiem izrādīja Šmitiņš, kurš parasti nejaucas specdienestu darbā. Šajā gadījumā Šmitiņš jaucās jebkurā pasākumā. Dzīvoja līdzi, interesējās," apgalvoja Repše. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš aģentūrai LETA sacīja, ka aicina Repši "likt galdā faktus", nevis tukši pļāpāt. Kalvītis konstatē Kehra nevainību NRA 07/21/02 Ekonomikas ministrijas (EM) darba grupa, kurai bija jāizvērtē Latvenergo valsts pilnvarnieka, Latvijas ceļa valdes locekļa un ietekmīgākā šīs partijas pelēkā kardināla Ojāra Kehra interešu konflikts, piektdien vēlā pēcpusdienā atzina, ka O. Kehrim interešu konflikta neesot. A. Kalvītis uz jautājumu, kāpēc pieņemts tik apšaubāms lēmums, Neatkarīgajai teica, ka O. Kehra gadījumā interešu konflikts nav konstatēts, jo, "pēc papildu informācijas, kas saņemta no bankas, Kehris nav piedalījies bankas vadības balsojumos par kredītu piešķiršanu Latvenergo, līdz ar to viņam interešu konflikta nav. Otra lieta, ka Latvenergo sadarbība ar Baltijas Tranzītu banku bija sen, pirms Kehris kļuva pilnvarnieks. Latvenergo ar Baltijas Tranzītu banku ir noslēgti tikai seši līgumi, un četri no tiem noslēgti pirms tam, kad Kehris kļuva par bankas pilnvarnieku", un secināja: "Ja man komisijas iesniedz atzinumu, kurā nekonstatē konkrētus pārkāpumus, man jau nav pamata viņu atbrīvot no amata." Atzinums par O. Kehra nevainību tika publiskots piektdien vēlā pēcpusdienā - brīdī, kad prese objektīvu iemeslu dēļ var nepaspēt reaģēt uz šo nejēdzību. Zīmīgi, ka pēdējā laikā gandrīz ik piektdienas pēcpusdienu tiek publiskoti svarīgi lēmumi, kuriem valdošā kliķe vēlas pievērst pēc iespējas mazāku uzmanību. Piemēram, pirms nedēļas Ģenerālprokuratūra publiskoja lēmumu, kas atmaskoja nelikumības skandalozajā Latvijas kuģniecības triju tankkuģu iegādes darījumā. Apšauba Kalvīša rīcību NRA 07/23/02 Ekonomikas ministra Aigara Kalvīša pretējie lēmumi par Latvenergo pilnvarniekiem Ojāru Kehri un Normundu Lakuču ir politisks pasūtījums, jo Ekonomikas ministrijas pienākums nav vērtēt, vai kāds cilvēks atrodas interešu konfliktā, uzskata vairāki aptaujātie ministri. Pēc A. Kalvīša iniciatīvas izveidotā Ekonomikas ministrijas komisija, kas pētīja līdzīgos gadījumus, kad Latvenergo pilnvarnieku N. Lakuča un O. Kehra pārstāvētie uzņēmumi saņēmuši pakalpojumus no Latvenergo, kas tādējādi abus kungus nostāda interešu konflikta situācijā, apbrīnojamā veidā ir izdarījusi pretējus secinājumus. Šie pretrunīgie komisijas slēdzieni rada aizdomas, ka komisija patiesībā kalpojusi noteiktu politisku mērķu sasniegšanai - lai īsi pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas par investīciju projektiem un energokompānijas restrukturizāciju ierobežotu kontroli pār stratēģiski svarīgu infrastruktūras uzņēmumu. Komisija atzinusi to, ka 2001. gada decembrī Latvenergo no BTB ņēmusi kredītu - 1,5 miljonus latu. Lai gan lemšanā par šā kredīta piešķiršanu O. Kehris neesot piedalījies, viņš ir parakstījis šo lēmumu kā bankas padomes priekšsēdētājs. Tomēr pat šāds kliedzošs fakts nav ļāvis komisijai O. Kehra darbībā saskatīt interešu konfliktu, jo neesot konstatēts, ka O. Kehris no “Latvenergo ar BTB starpniecību būtu saņēmis jebkāda veida atalgojumu, materiālās vērtības vai dāvanas”. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs pauda: “Man šķiet, ka ministrs Kalvītis par Latvenergo amatpersonu iespējamajiem interešu konfliktiem lēmis vairāk politiski un komisiju motivējis strādāt vairāk politiski nekā atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai. Tā kā gan Kehra, gan Lakuča gadījumā Latvenergo ir izmantojis to kompāniju pakalpojumus, kuru vadībā vai īpašuma daļās ir minētie Latvenergo pilnvarnieki, tad būtu jāmēra ar vienu mērauklu un abi divi būtu jāatbrīvo no pienākumu pildīšanas. Šobrīd izskatās, ka Kehra kungs Kalvīša kungam ir nepieciešams kādu noteiktu darījumu veikšanai - cita izskaidrojuma nav.” Vaicāts, ar ko varētu būt izskaidrojami ministra centieni pēc iespējas sašaurināt Latvenergo vadību (šobrīd ir atlaista uzņēmuma padome un viens no trijiem pilnvarniekiem), V. Makarovs teica: “Tiek sašaurināts to personu loks, kuri ir pilnībā informēti par Latvenergo plāniem un uzņēmuma restrukturizāciju. Līdz ar to vienkāršāk kļūst pieņemt politiskus, nevis ekonomiski izdevīgus lēmumus. Es šobrīd atklāti gribētu pateikt, ka Kalvīša kungs, izmantojot visdažādākos ieganstus, mēģina samazināt to personu loku, kuru rīcībā ir pilna informācija par notikumiem Latvenergo.” Taujāts, vai pēdējā laika notikumi ar Latvenergo amatpersonām neliecina, ka uzņēmumā tiek gatavota kārtējā blēdība, bijušais ekonomikas ministrs atsaucās uz milzīgo kredītu ņemšanu un vienlaikus to neatdošanu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. “Līdz ar to Latvenergo rīcībā varētu būt pārāk lieli kredītresursi, kurus viņi šobrīd nespēj apgūt kaut kādu kļūdu dēļ, varbūt pat apzinātu. Ja brīdī, kad notiek uzņēmuma restrukturizācija un uzņēmums realizē intensīvu investīciju programmu, tiek samazināts informēto personu loks - to var saukt tikai par apzinātam darbībām no ekonomikas ministra puses.” Īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle gan N. Lakuča, gan O. Kehra iespējamā interešu konflikta izvērtēšanu Ekonomikas ministrijā uzskata par pilnīgi aplamu. “Man nešķiet lietderīga prakse, kad ministrijās tiek veidotas komisijas, kurām iespējams pasūtīt darba rezultātu. Tas izpildvaru nostāda nepatīkamā gaismā. Interešu konflikta izvērtēšana būtu jāveic trešajai varai - šajā gadījumā prokuratūrai.” R. Zīle pauda izbrīnu par to, ka Latvenergo joprojām nav apstiprināta uzņēmuma padome. “Mani izbrīna ekonomikas ministra laiskā darbošanās ar padomes atjaunošanu. Visticamāk, padomes apstiprināšana tiks vilkta līdz šīs valdības beigām ar nodomu salikt tur savus cilvēkus.” Trešais ‘Latvenergo’ pilnvarnieks būs Uģis Sarma LETA 07/23/02 Trešā VAS "Latvenergo" valsts pilnvarnieka amatu ieņems Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma. Kā pastāstīja ministrijā, EM izveidotā konkursa komisija Sarmu, kurš vienīgais pieteicās konkursā energokompānijas pilnvarnieka amatam, atzinusi par piemērotu pilnvarnieka pienākumu pildīšanai. Līdz ar to "Latvenergo" valsts pilnvarnieka pienākumus turpmāk pildīs Sarma, Ojārs Kehris, kā arī Margarita Brikmane. Amata konkurss, kurā uzvarēja Sarma, tika izsludināts pēc tam, kad uzņēmējs Normunds Lakučs zaudēja ekonomikas ministra Aigara Kalvīša uzticību. Sarmam nevajadzēs atstāt EM ieņemamo amatu. Kā apliecināja Kalvīša preses sekretārs Gints Lipsbergs, "Latvenergo" pilnvarnieku izvēlē šobrīd noteicošie ir tikai profesionālie kritēriji. Korupcijas apkarošana: desmit gadus bez rezultātiem Dienas Bizness 07/22/02 Korupcijas uztveres indeksā Latvija 91 valsts vidū atrodas 59. pozīcijā, liecina Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieka Valta Kalniņa pētījums Korupcijas novēršanas politika Latvijā: problēmas un izredzes. V. Kalniņš savā pirmdien publiskotajā pētījumā uzsver - kopš deviņdesmito gadu vidus Latvijā sāktā korupcijas novēršanas politika joprojām nav devusi cerētos rezultātus: no korupcijas viedokļa īpaši jutīgas jomas nemainīgi ir valsts un pašvaldību iepirkumi, interešu konfliktsituācijas, kā arī īpašuma un ienākumu deklarēšana. Tiesa, pozitīvas izmaiņas šajā situācijā, pēc pētnieka domām, varētu ieviest gaidāmā īpašuma sākumdeklarēšana, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveide. Pēc A. Kalniņa teiktā, pašreizējā situācija Latvijā, kad tiek meklēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, liecina, cik svarīgi ir turpināt attīstīt mehānismus interešu konflikta novēršanai. Savukārt, runājot par savā analīzē aktualizēto īpašuma un ienākumu deklarēšanas problēmu, A. Kalniņš aicināja izvērtēt, vai plānotā sākumdeklarēšana nebūtu aizstājama ar ienākumu un nodokļu deklarāciju pilnveidošanu. Kreisie cenšas sagādāt Latvijai problēmas PBLA 07/24/02 Trešdien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tiks iesniegts Tautas saskaņas partijas (TSP) deputātu kandidātu saraksts, kurā, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, Kurzemes vēlēšanu apgabalā kā vienīgā kandidāte būs iekļauta Tatjana Ždanoka, kurai likums liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās. CVK priekšsēdētāja palīdze Kristīne Bērziņa aģentūrai LETA apliecināja, ka 24. jūlijā plkst. 13 sava saraksta iesniegšanu ir pieteikusi apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), bet plkst. 15 - TSP, kas kopā ar Latvijas Sociālistisko partiju un "Līdztiesību" ietilpst PCTVL. TSP priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs presei izplatītajā paziņojumā apliecināja, ka "Līdztiesības" līdere Ždanoka balotēsies TSP sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā. "Mēs darām to ne sevis dēļ un ne Tatjanas Ždanokas dēļ," uzsvēra Urbanovičs. TSP un visa apvienība PCTVL uzskata, ka vēlēšanu likuma normas, saskaņā ar kurām "vieni pilsoņi aizliedz citiem pilsoņiem piedalīties vēlēšanās", ir diskriminējošas. Pēc PCTVL domām, Saeimas vēlēšanas ir īstais brīdis, lai pievērstu visas sabiedrības uzmanību "šai apkaunojošajai situācijai". Urbanovičs atgādina, ka Ždanoka jau bijusi spiesta atsaukt savu dalību 7. Saeimas vēlēšanās. "Ja viņai liegs kandidēt arī šoreiz, TSP iesniegs sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā," sola Urbanovičs. Ždanokas vārds neticis ierakstīts PCTVL vēlēšanu sarakstā, jo "CVK attieksme var būt dažāda, un mēs nevarējām riskēt ar PCTVL sarakstu", stāstīja Urbanovičs. Akcijas veikšanai TSP ir izraudzīta tāpēc, ka tai jau ir "pozitīva tiesāšanās pieredze Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Ingrīdas Podkolzinas lietā". CVK priekšsēdētāja palīdze Bērziņa aģentūrai LETA stāstīja, ka CVK pieņems TSP iesniegto deputātu kandidātu sarakstu, ja tas būs noformēts atbilstoši likuma prasībām un nosūtīs pārbaudei, lai noskaidrotu, vai uz kādu no tās kandidātiem neattiecas Saeimas vēlēšanu likuma ierobežojumi. Kad tiks saņemts Augstākās tiesas spriedums, ar kuru ir atzīts, ka Ždanoka bija Latvijas Kompartijas biedre pēc 1991.gada 13.janvāra un uz viņu attiecās likumdošanā noteiktais aizliegums kandidēt un tikt ievēlētai pašvaldības un Saeimas vēlēšanās, CVK nāksies svītrot Ždanoku no 8.Saeimas deputātu kandidātu saraksta. Svītrošana no Saeimas deputātu kandidātu saraksta dotu iespēju Ždanokai atkal sūdzēties ECT Strasbūrā. Pēc 7.Saeimas vēlēšanām Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ziņojuma tika atzīmēts, ka Saeimas vēlēšanu likums joprojām ietver ierobežojošus noteikumus, kas skar to personu tiesības kandidēt vēlēšanās un tikt ievelētam, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra atbalstīja komunistisko partiju un tai radniecīgas organizācijas. Tādējādi neesot pilnība ievērots "Kopenhāgenas dokumenta 7.5. pantā paustais EDSO saistību gars". Piketē pret "Ķemeru" privatizāciju TVNET/BNS/LETA 07/19/02 Aptuveni 65 Ķemeru attīstības fonda pārstāvji un atbalstītāji šodien piketā izteica asus pārmetumus Privatizācijas aģentūrai (PA) un ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim saistībā ar sanatorijas "Ķemeri" privatizāciju. Piketa dalībnieki pieprasa ekonomikas ministra un PA padomes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša demisiju. Piketētāju plakāti aicināja "sodīt "Ķemeru" izlaupītājus", "tiesāt Privatizācijas aģentūras zagļus", Kalvīti "strādāt Latvijai". Plakātos arī norādīts "Privatizācijas aģentūra - zagļu perēklis", ""Latvijas ceļš" un Tautas partija atbildīgas par "Ķemeru" iztirgošanu". Ekonomikas ministram bija veltīts arī liela izmēra sivēns rozā krāsā, kas novietots piketētāju vidū un kuru rotāja uzraksts "Kalvīc". Ķemeru attīstības fonds jau vairākkārt aicinājis izbeigt ar sanatorijas "Ķemeri" privatizētāju, Itālijas kompāniju "Ominasis Italia S.R.L." noslēgtos līgumus, jo uzskata, ka sanatorijas privatizācija ir novedusi pie tās izlaupīšanas. Piektdien notika PA padomes sēde, kurā sprieda par līguma laušanu ar sanatorijas "Ķemeri" pircēju kompāniju "Ominasis Latvia" un investoru "Ominasis Italia". Lielākie pārmetumi pret sanatorijas privatizāciju ir investīciju ieguldīšanas kārtības neievērošana. PA padome piektdien aģentūras valdei uzdeva sākt pirkuma līguma pārtraukšanas procesu ar sanatorijas "Ķemeri" pircēju. Minēto priekšlikumu aģentūras padomei iesniedza Kalvītis, skaidrojot, ka ar terminu "pirkuma līguma pārtraukšanas process" PA valdei ir jāsaprot, ka tie ir visdažādākie veidi, kā šajā jautājumā aģentūrai virzīties uz priekšu. PA sagatavotajā pārskatā par sanatorijas "Ķemeri" darbību norādīts, ka, izvērtējot sanatorijas privatizācijas noteikumu un līguma par investīciju ieguldīšanas termiņa nosacījumus, līdz 2003.gada 19.februārim PA nav juridiska pamata sākt līguma atcēlumu par investīciju ieguldīšanas termiņu kavējumu. Tomēr, tā kā sanatorijas "Ķemeri" rekonstrukcija netiek veikta, aģentūra norāda, ka sanatorijas pirkuma līguma izbeigšana iespējama, vienojoties ar "Ominasis Latvia" par sanatorijas atpakaļpirkuma līguma noslēgšanu vai arī labprātīgu līguma izbeigšanu. Savukārt piecu PA padomes locekļu ierosinājums nekavējoties lauzt līgumu neguva padomes vairākuma atbalstu. FM satrauc Rīgas 13 miljonu lielais budžeta deficīts Diena 07/22/02 Aptuveni 13 miljonu lielais deficīts Rīgas šī gada pirmā pusgada budžetā un neskaidrība par galvaspilsētas īstermiņa parādiem Finansu ministrijai radījusi bažas par galvaspilsētas finansu stāvokli. Ministrija lūgusi pašvaldībai sniegt ziņas, kādi ir tās īstermiņa parādi, kuru apjoms, pēc finansu ministra Gundara Bērziņa aizdomām, varētu pārsniegt likumdošanā noteikto maksimālo robežu jeb 20% no pilsētas budžeta, Dienai pavēstīja ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Ja šīs ziņas apstiprināsies, pašvaldībai varētu draudēt finansu stabilizācija, kas nozīmētu, ka tai tiktu noteikti ierobežojumi brīvi rīkoties ar savu naudu. Pašvaldībai varētu arī neuzticēt nākamgad iekasēt iedzīvotāju ienākumu nodokli, sacīja B.Melnace. Kāda būs tālākā ministrijas rīcība, taps zināms pēc informācijas saņemšanas no domes. Jāpiebilst, ka līdzekļu trūkums galvenokārt Rīgas, kā arī citu pašvaldību budžetos (8,9 miljoni latu) bijis par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ šī gada pirmajā pusgadā valsts budžetam deficīts mērāms 3,82 miljonos. Valsts budžeta deficīts gan ir divpadsmit reižu mazāks, nekā prognozēts. Rīgas vicemērs Sergejs Dolgopolovs, kurš mēra atvaļinājuma laikā pilda viņa pienākumus, piektdien Dienai apgalvoja, ka nav pamata uztraukumam, ka Rīga varētu pārdzīvot finansu krīzi. Viņš sacīja, ka situāciju mēģina dramatizēt un izraut no konteksta dažas pozīcijas. Pašvaldības aktīvu (pašvaldības īpašumu, uzņēmumu, līdzekļu) vien esot aptuveni 586 miljoni, turklāt pēdējā laikā pašvaldības ieņēmumi arvien pieaug. S.Dolgopolovs apstiprināja, ka budžeta deficīts ir ap 13 miljoniem latu, kredītu un kredītu procentu apmaksai šogad paredzēti trīs miljoni, overdrafta limits ir 26,5 miljoni, taču tie tiek izmantoti aptuveni 13 miljonu apjomā. S.Dolgopolovs pauda uzskatu, ka būtu normāli, ja valsts no budžeta ienākumiem palīdzētu veikt Rīgai galvaspilsētas funkcijas, kā piemēru minot Rīgas ieguldītos miljonus Latvijas Nacionālā teātra un Latvijas Nacionālās operas rekonstrukcijā, un vaicāja: “Vai tie nav valsts projekti?” Atbilde ministrijai tiks sagatavota līdz 22.jūlijam, Diena uzzināja domes informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļā. CVK gūst ekspertu atzinību NRA 07/22/02 Sestdien Centrālajai vēlēšanu komisijai apritēja 80 gadi. Ekspertu aptauja liecina - CVK ir viena no nedaudzajām valsts institūcijām, kurai par savu darbību 7. Saeimas laikā nav jākaunas. Sabiedrības uzticēšanās CVK, salīdzinot ar citām valsts iestādēm, ir samērā augsta. Kā liecina Latvijas faktu jūnija aptaujas dati, CVK uzticas 61,5%, bet neuzticas - 24,1% iedzīvotāju. Pilsoņu vidū uzticēšanās ir nedaudz augstāka. Lai gan CVK aktīvi darbojusies likumdošanas uzlabošanas jomā, pilnība vēl nav sasniegta. Kā min bijušais CVK loceklis Dzintars Rasnačs - nav novērsts tāds arhaisms kā zīmoga spiešana pasē, pie kā gan drīzāk vainojams vienota vēlētāju reģistra izveidošanai nepiešķirts finansējums. Dz. Rasnačs spriež, ka sadarbībā ar CVK vajadzētu arī izstrādāt likumu par tautas nobalsošanas ierosināšanu, jo šis process pašlaik ir nesakārtots un nedemokrātisks. Piemēram, nav zināms, kas finansē sākotnējo parakstu vākšanu un aģitāciju par to, tautas nobalsošanai virza arī juridiski ļoti nekvalitatīvus projektus. CVK gaida karstākais darba periods - līdz 6. augustam Saeimā startējošās partijas turpinās iesniegt kandidātu sarakstus, kas ir rūpīgi jāpārbauda, jāsagatavo vēlēšanu iecirkņi un komisiju locekļi. Startam vēlēšanās jau sagatavoti partiju pārstāvji, bet nepietiekami informēti vēl ir vēlētāji: Latvijas faktu jūnijā veiktā aptauja liecina, ka tikai 30,7% vēlētāju zina, ka vēlēšanas notiks šā gada 5. oktobrī. Vēl mazāk pilsoņu zināja, ka tās notiks tikai vienu dienu un balsošanas priekšnosacījums nav pieraksts pasē. CVK galvenais uzdevums ir rūpēties par vēlēšanu procesa tehnisko un organizatorisko pusi, maksimāli atturoties no šī procesa politiskas vadīšanas, lai gan CVK tiek formēta no partiju deleģētiem pārstāvjiem - astoņiem partiju delegātiem un tikai viena neatkarīga, Augstākās tiesas deleģēta tiesneša. Līdzīgi CVK tika veidota 1922. gadā - no sešiem Satversmes sapulces ievēlētiem, viena Satversmes sapulces prezidenta iecelta un viena senāta ievēlēta pārstāvja. Neņemot vērā CVK nabassaiti ar politiķiem, paši CVK locekļi un politiķi atzīst, ka apmēram četru gadu laikā, kopš Arnis Cimdars vada CVK, bijis tikai viens jautājums, kad komisijas locekļi balsojuši tā, kā pieprasīja partijas, - par to, vai tautas nobalsošanai pilsonības jautājumā jānotiek vienā dienā ar 7. Saeimas vēlēšanām. Par zināmu komisijas apolitiskumu varētu liecināt arī bezpartejiskā A. Cimdara labās izredzes pēc 8. Saeimas ievēlēšanas tikt apstiprinātam amatā trešo reizi. A. Cimdaru ievēlēšanai CVK sākotnēji 1997. gadā virzīja Demokrātiskā partija Saimnieks, un vienīgais no komisijas locekļiem nolika partijas biedra karti, lai gan likums to obligāti neprasa. “Valsts prezidentes ievēlēšana liecina, ka tieši politiski neitrālām personām ir lielākas izredzes uz dažādiem amatiem valsts pārvaldē,” uzskata Dz. Rasnačs. Par A. Cimdara pieredzi, pēc L. Muciņa domām, liecinot vairāku reformu valstu pārstāvju došanās pie mūsu CVK pieredzes apgūšanā, kā arī A. Cimdara likumdošanas iniciatīvas. Tiesa, vienā jautājumā, piedāvājot atcelt plusiņu un mīnusiņu vilkšanu deputātu kandidātiem, CVK esot iejaukusies politiķu kompetencē, taču kopumā CVK stāvot pāri politiskiem procesiem. A. Cimdars toreiz skaidroja, ka kandidātu atzīmēšana nedodot praktisku rezultātu, tikai apgrūtinot balsu skaitīšanu. Zināms atrisinājums ir rasts, saglabājot svītrošanas iespēju, bet likumā nosakot, ka krustiņu un mīnusu skaitīšana notiek ar skaidru galvu nākamajā rītā pēc vēlēšanām, kad jau saskaitīti partiju iegūtie mandāti. Arī A. Freimanis atzīst, ka CVK priekšlikums par krustiņu un mīnusu vilkšanu bija diskutējams balsu skaitīšanas racionalizācijas vārdā, bet neveiksmīgs, jo iepriekš netika plaši izdiskutēts, jo īpaši laikā, kad no visām pusēm skanēja arī runas par vēlēšanu sistēmas maiņas nepieciešamību. Sakarā ar iekļaušanu Sociāldemokrātiskās savienības Saeimas deputātu kandidātu sarakstā, darbu komisijā atstājusi Ināra Vaivode, kas CVK deleģēta no LSDSP. Lai gan nav rakstīta likuma, kādas partijas pārstāvis Saeimai jāievēlē viņas vietā, tradīcijas liek domāt, ka tas varētu būt no LSDSP. Runājot par deputātu kandidāta stāvokļa savienojamību ar citiem amatiem, var teikt, ka Krievija, šovasar pieņemot jaunu vēlēšanu likumu, šajā ziņā gājusi soli tālāk. Kā Neatkarīgajai pastāstīja Krievijas centrālās vēlēšanu komisijas loceklis, kas viesojās CVK 80 gadu jubilejas pasākumā CVK Klīsteris 2002, ja, piemēram, gubernators kandidē vēlēšanās, viņam priekšvēlēšanu laikā ir jāiet atvaļinājumā, jo nav ļauts savienot abus šo posteņus. Ne tikai domes, bet arī autonomo republiku un vietvaldību deputātu kandidātiem pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām būs daudz detalizētākas amatpersonu deklarācijas. Toties tiek regulētas CVK un mediju attiecības - priekšvēlēšanu periodā presei liegts publicēt nesankcionētus materiālus par deputātu kandidātiem. Par šī ierobežojuma pārkāpšanu tiesa var medijam atņem licenci. Tāpat tiesa risina jautājumus, kas saistīti ar deputātu kandidātu nereģistrēšanu vai izslēgšanu no listes, ko agrāk darīja CVK. Krievijas CVK nākamgad varēšot svinēt tikai desmit gadu jubileju. ES piešķirs lielus līdzekļus izglītībai LTV Panorāma 07/20/02 Eiropas Savienība turpmāk lielāku uzmanību un vairāk līdzekļu veltīs izglītībai. Jau tuvāko 5 gadu laikā augstākās izglītības maģistra programmā "Erasmus" tiek plānots ieguldīt 200 miljonus eiro. Kā ziņo mūsu korespondents Briselē - no brīža, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, mūsu studentu iespējas izglītoties citās pasaules valstīs un saņemt stipendiju vismaz dubultosies. Izglītība esot joma, kurā ES turpmāk domā tērēt arvien vairāk un vairāk naudas. Un tikai tāpēc, lai sacenstos ar amerikāņiem, jo Briselē tagad valda apziņa, lai šī sacensība notiktu kvalitātīti nepieciešama arī kvalitatīva izglītība. Brisele sola dot katram "Erasmus" maģistrantūras studentam turpmāk 1600 eiro, tātad gandrīz 960 latus, lielu mēneša stipendiju, kas, protams, ir divtik lielākā nekā jebkura cita parastā studenta stipendija Rietumeiropā. Tomēr ik gadu gandrīz pieciem tūkstošiem Eiropas visgudrāko bakalauru, lai kļūtu par šīs augstākās klases maģistriem būs jāstudē tā sauktās Eiropas zinātnes, vai vismaz līdzīgi priekšmeti. No otras puses visās ES valstīs šī izglītība būšot arī automātiski atzīta, un tātad ar lieliskām darba iespējam visā Savienībā. Ar šādu pievilināšanu Brisele cer, ka tai patiešām izdosies arī noturēties pretī tendencei, kad labāka atalgojuma meklējumus tā sauktās "gudrās smadzenes" aizvien vairāk brauc uz Ameriku. Turklāt eiropieši savus izceļotājus centīsies kompensēt ar gudrinieku pārpirkšanu no tā sauktajām trešās pasaules valstīm, un arī šajā smadzeņu piesaistīšanā no Āzijas netiek slēpta atklāti pieteikta konkurence ar ASV. Izglītības lietu komisāre Vivjena Redinga pat īpaši uzsver, ja slavenu ASV stipendiju aicināti uz Ameriku aizbrauc 900 studenti gadā, tad Eiropieši ar daudz lielākām stipendijām turpmāk piesaistīs vismaz divus tūkstošus citu valstu studentu. Vivjena Redinga: "Tā nav iecerēta kā smadzeņu pārpirkšana, mēs viņus mudināsim atgriezties savās zemēs, pēc tam, kad studijas būs pabeigtas. Pats galvenais jau būs noticis - viņi pazīs Eiropu un savā turpmākajā dzīvē vai kā politiķi, vai ekonomisti viņi mūs eiropiešus sapratīs, un it īpaši globālajā pasaulē mūsu konkurētspēju tas tikai palielinās." Krājaizdevu sabiedrības zeļ un zied Dienas Bizness 07/19/02 2002.gada pirmajā pusgadā kopējais krājaizdevu sabiedrību biedru skaits pieaudzis par 10.7 % jeb 1 317 cilvēkiem. Jūnija beigās krājaizdevu sabiedrībās bija 13 587 biedri, Tai pašā laika posmā Latvijas krājaizdevu sabiedrību izniegto kredītu apjoms audzis par 47.1 % jeb 579 tūkst. Ls līdz 1,8 milj. Ls, bet noguldījumu apjoms palielinājies par 445 tūkst. Ls līdz 1,5 milj. Ls. Savukārt kopējais krājaizdevu sabiedrību aktīvu apjoms palielinājies par 37.0 % jeb 612 tūkst. Ls, sasniedzot 2,27 milj. Ls. 2002.gada pirmajā pusgadā reģistrētas divas jaunas krājaizdevu sabiedrības — Vecpiebalgas KKS (sniedz pakalpojumus Inešu, Kaives un Vecpiebalgas pagastu iedzīvotājiem) un Rundāles KKS (sniedz pakalpojumus Rundāles, Svitenes un Viesturu pašvaldību iedzīvotājiem), Pašlaik Latvijā ir reģistrētas 24 krājaizdevu sabiedrības. Ventspilī būvēs lidostas pasažieru terminālu Dienas Bizness 07/19/02 19. jūlijā Ventspils domē projekta vērtēšanas komisija akceptējusi Ventspils lidostas pasažieru termināla skiču projektu un devusi atļauju sākt izstrādāt tehnisko projektu. Līdz gada beigām plānots sākt būvniecību, Db informēja Ventspils lidostas ekspluatācijas direktors Artūrs Kokars. Projekta apspriedē piedalījās Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, lidostas pārstāvji, Latvijas Gaisa satiksmes speciālisti un citi eksperti. Šā gada februārī Ventspils pašvaldība noslēdza līgumu ar Liepājas a/s U. Pīlēna birojs par pilsētas lidostas pasažieru termināla projekta izstrādi. "Pirms tehniskā projekta nav iespējams runāt par investīciju apjomu, taču tas noteikti būs diezgan liels, jo gribam terminālu nodrošināt ar vismodernāko apratūru, kuras kalpošanas termiņš būtu virs 15 gadiem," sacīja Kokars. Pašlaik lidostā izvietota pasažieru pagaidu apkalpošanas celtne, kurā nav iespējams izvietot visu lidojumu nodrošināšanai nepieciešamo. Saskaņā ar lidostas attīstības koncepciju Ventspils lidlaukam jākļūst par starptautiski sertificētu lidostu.Pasažieru termināla būve ietilpst starptautiskās lidostas attīstības projektā, kas sākts 2000. gadā, bet pilnībā to plānots pabeigt 2014. gadā. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 1,8 miljoni latu. Darba devējs ASV piekrāpis studentes no Latvijas DELFI, BNS 07/20/02 Sešas studentes no Latvijas un divas no Lietuvas, kuras bija ieradušās vasarā strādāt ASV Masačūsetsas štatā, piekrāpis darba devējs, kas nav samaksājis algu un nodrošinājis solīto dzīvojamo platību, ziņo vietējais laikraksts "Cape Cod Times". Studente Diāna Jubkāne no Latvijas un viņas septiņas kādreizējās kolēģes paziņojušas, ka viņu bijušais darba devējs "Cape Cod Maid Service Inc." viņām par telpu uzkopšanu ir parādā aptuveni 8000 ASV dolāru (vairāk nekā 4700 latu) un viņas bijušas spiestas dzīvot pārpildītās moteļa istabās, kur vienā istabā uz piecām iemītniecēm bijušas tikai divas gultas. Irēna Garkalne pēc ierašanās ASV maija beigās pirmo nakti gulējusi uz grīdas firmas birojā uz kompānijas prezidenta mēteļa, kuru viņš Garkalnei šim nolūkam aizdevis. Studenšu advokāts Evanss Džeimss Pilaviss gatavojas iesūdzēt vietējā tiesā šo kompāniju un tās prezidentu Timotiju Dž. O'Donelu un jau ir iesniedzis sūdzību Masačūsetsas štata ģenerālprokuratūrā, vēsta avīze. Savukārt O'Donels apgalvo, ka studentes ar nolūku strādājušas pārāk lēni un nepatiesi informējušas viņu par lielāku nostrādāto stundu skaitu. Bijušās darbinieces šīs apsūdzības noliedz un apgalvo, ka esot darījušas arī citus darbus, nevis tikai līgumā paredzētos - viņas krāsojušas, taisījušas plauktus un pat izgatavojušas reklāmas brošūru O'Donela kompānijai. Astoņas studentes vienojušās par darbu firmā "Cape Cod Maid Service" ar Starptautiskās apmaiņas padomes (Council on International Exchange) Ņujorkā vai "Intrax Work Travel" Sanfrancisko starpniecību, un viņām solīts pilnas slodzes darbs un alga 10 ASV dolāri (5,96 lati) stundā, bet par kompānijas nodrošinātajām istabām viņām būtu jāmaksā īre 75 dolāri (gandrīz 45 lati) nedēļā. Studentes apgalvo, ka viņām samaksāts tikai par pirmajām divām nostrādātajām dienām, bet pēc tam viņas čekus vairs nav saņēmušas. Parāds vienai personai ir no 758 līdz 1343 dolāriem (452 līdz 800 latu). O'Donela firmas birojs atradās Hjanisā, bet nesen tas pārcelts uz Denisu. Tagad astoņas studentes ir atradušas citus darbus, lai gan strādā tikai nepilnu slodzi, vēsta laikraksts. Aizbērt vai apzināt vēsturi Jelgavā NRA 07/22/02 1997. gada oktobrī Jelgavas pils austrumu teritorijas centrālajā daļā starp pili un Lielupi, rokot caurules, nejauši tika atrasta aizgruvusi pagrabtelpa, kas saglabājusies no 16. gadsimtā uzbūvētā Livonijas ordeņa konventa ēkas aptverošā leņķveida korpusa. Livonijas ordeņa konventa ēka bija ieturēta Ziemeļeiropas manierisma stilā, un to uzspridzināja 1737. gadā, lai atbrīvotu vietu jaunajai Jelgavas pilij, kas tika būvēta pēc Bartolomeo Frančesko Rastrelli projekta. Pēc spridzināšanas neskarta palikusi aptuveni simt kvadrātmetru lielā uz diviem balstiem balstīta pagrabtelpa, pārsegta ar četru traveju stilā veidotu ķieģeļu velvi. Atrastais pagrabs līdz 1997. gadam atradies zem zemes un līdz pat griestiem gruntsūdenī. Ar LLU atbalstu gruntsūdens tika novadīts un telpa attīrīta no dubļiem. Tad arī pirmoreiz Latvijā tika atrasti šādi eksponāti - divas dekoratīvās portāla figūras - mītiskie leviatāni un divas čuguna kolonnas. Pirms diviem gadiem pagraba tuvumā arheoloģiskā ekspedīcija veica pirmos izrakumus, kuru gaita nelielā laukumā atrasts bagātīgs senlietu klāsts - dekoratīvie krāsns podiņi, ornamentētu holandiešu tabakas pīpīšu atliekas, monētas un citas senlietas. Šogad iecerēts turpināt izrakumus pagraba otrajā pusē, kur, pēc skicēm spriežot, vajadzētu atrasties līdzīgām būvēm. Šā gada arheoloģiskajiem izrakumiem Kultūrkapitāla fonds piešķīris 700 latus, Jelgavas viesnīca ziedojusi 500 latu. Lai gan atrastā 16. gadsimta pagraba pētīšana devusi būtisku ieguldījumu Jelgavas novada, kā arī valsts kultūras mantojuma apzināšanā, līdzekļu trūkuma dēļ, iespējams, šo mantojumu vajadzēs vienkārši aizbērt, jo saglabāšanai trūkst 10 000 latu. LLU, kas apsaimnieko pili, trūkst līdzekļu kultūras mantojuma saglabāšanas mērķiem, savukārt Jelgavas pašvaldība neuzskatot, ka senvietas saglabāšana būtu tās kompetencē. Par hernhūtiešu ietekmi kultūrā NRA 07/23/02 28. jūlijā Valkas rajona Blomes pagasta Riņģu kambarī, tiks atklāta izstāde par brāļu draudzes jeb hernhūtiešu ietekmi latviešu kultūrā. Izstādē būs eksponēti materiāli par grāfu Ludvigu fon Cencendorfu, ģenerālieni Magdalenu Elizabeti fon Hallarti - ar kustības pirmssākumiem saistītām personām. Citu Saiešanas namu attēli, rokrakstu paraugu kopijas, materiāli, kas stāsta par Riņģu šodienu. Draudzes Riņģu Saiešanas nams, ko vietējie iedzīvotāji dēvē par kambari, ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Saiešanas nams darbojas kopš 18. gadsimta vidus, tagadējais nams celts 1879. gadā un ir viens no retajiem saiešanas namiem, kas Latvijā saglabājies. Izstāde tapusi, sadarbojoties Riņģu saiešanas namam, Brāļu draudzes misijai un Latvijas kultūras muzejam Dauderi. Biškopji par gardāko šogad atzīst kārklu un māllēpju medu LETA 07/23/02 Latvijas Biškopības biedrības (LBB) visu novadu bitenieku saietā, degustējot kopumā 63 medus paraugus, par gardāko tika atzīts Preiļu rajona biškopja Genādija Kižlo ievāktais kārklu-māllēpju medus. Vērtētāji tam piešķīra pirmās pakāpes diplomu nominācijā "Garšīgākais Latvijas medus 2002". Kā informēja LBB valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, tradīcija vasaras saieta laikā rīkot konkursu par garšīgāko medu ir sākta šogad. Otrās pakāpes diplomu nominācijā "Garšīgākais Latvijas medus 2002" saņēma Daugavpils rajona biškope Agnese Sitnika par ievākto meža ziedu medu, bet trešās pakāpes diplomu - Saldus rajona biškopis Jānis Vainovskis par liepziedu medus vākumu. Kā norādīja Krauze, LBB nolēmusi, ka gadā divas reizes tiks noteikts labākais medus. Labāko vākumu noteiks gan biškopji- profesionāļi, gan arī Latvijas iedzīvotāji ikgadējos medus svētkos kādā no Latvijas pilsētām. Šogad medus svētki notiks 24.augustā Jaunpilī. Biškopji savā ikgadējā saietā nolēmuši lūgt Zemkopības ministrijai nākamā gada subsīdiju nolikumā atvēlēt atbalsta līdzekļus par bišu saimēm, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Biteniekiem līdz šim bijuši pieejami līdzekļi modernizācijai citās apakšprogrammās. Nozares attīstībai tiek atvēlēti Ls 7 000 genofonda uzturēšanai un Ls 10 000 biškopju preču zīmes ieviešanai. Biškopji uzskata, ka, salīdzinot ar kopējo atbalsta apjomu, kas ik gadu tiek piešķirts lauksaimniecības nozares attīstībai - aptuveni 20 miljoni latu, biškopības nozares attīstībai atvēlēto atbalsta līdzekļu ir maz. Katrā Latvijas rajonā ir vismaz pieci biškopji, kuriem ir vairāk nekā 100 bišu saimes. Vienā saimē atkarībā no gadalaika ir no 20 000 līdz 60 000 bišu. Aizvadītajā nedēļā Rēzeknes rajona Lendžu kultūras namā notika LBB visu novadu bitenieku saiets, kurā Latvijas biškopji aplūkojuši bišu produktu realizācijas iespējas Latvijas un ārvalstu tirgū, pārrunājuši citas nozares aktualitātes, kā arī ciemojušies vairākās tuvākās apkārtnes bišu dravās. LBB rīkotajā biškopju saietā tika reģistrēts 291 dalībnieks. LBB biedri ir 530 Latvijas biškopji. Šonedēļ laiks ir diezgan svārstīgs – vienu brīdi spīd saulīte, bet jau nākamajā līst lietus, un pie tam ne visā Latvijas teritorijā, bet ti- kai dažviet. Līdz ar lietavām, gaisa temperatūra ir nedaudz pazeminājusies – dienā ir apt. +23oC, naktī – apt. +18oC. Taču tā kā lietus līst tikai brī- žiem un tikai dažos Latvijas rajonos, tad zeme vēl nav pietiekami atguvusi mitrumu... Bet ogām gan, tām sausā zeme nemaz netraucē – krūmi liektin liecas zem ogu smaguma. Un mēs pēc sirds pati- kas varam mieloties gan ar upenēm, gan jāņ- ogām, gan ērkšķogām, un arī ar dažiem ķir- šiem, kurus kārie strazdi un zvirbuļi nav paspējuši notiesāt... Anda