K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 259: 2002. g. 9. - 14. augusts KNAB direktora amata konkursā pieteikušies 17 BNS 08/13/02 Trešajā konkursā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam pieteikušies 17 pretendenti, žurnālistus informēja Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes izpildsekretārs Rūdolfs Kalniņš. Konkursā atkārtoti pieteikušies Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieks Raimonds Avdejevs un par krāpšanu tiesājamais Armands Stendzenieks, savukārt pirmo reizi uz KNAB priekšnieka amatu pieteicies Drošības policijas priekšnieka vietnieks Guntis Rutkis. Uz KNAB šefa amatu pretendē arī Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo lietu nodaļas prokurors Alens Mickēvičs. Dalību konkursā pieteicis arī Kurzemes tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors Andris Mikuļskis, taču viņš savu pieteikumu iesniedzis pēc noteiktā termiņa - 12.augusta, tāpēc konkursa atlases komisija viņa kandidatūru nevērtēs, pauda Kalniņš. Pieteikumu konkursā iesniedzis arī viens tiesnesis - Rīgas rajona tiesas tiesnese Sandra Strence - un viens zvērināts advokāts - Jānis Jonass. Konkursā vēlas piedalīties arī vairāki policijas, robežsardzes un muitas darbinieki - Jūras robežsardzes priekšnieks Andris Leišavnieks, Rīgas rajona policijas galvenā speciāliste Biruta Žoga, Muitas pārvaldes organizatoriskās daļas darbinieks Silvestrs Strautnieks un Rīgas rajona kārtības policijas pārstāvis Imants Zaķis. Tāpat pieteikumus iesnieguši vairāki ar tiesībsargājošām iestādēm nesaistīti juristi - Valsts kontroles Juridiskās daļas vadītājs Juris Timšāns, Rīgas Privatizācijas komisijas galvenais jurists Viktors Jurkovskis, Sociālo tehnoloģiju augstskolas docents Ivars Redisons, Latvijas Policijas akadēmijas lektors Pjotrs Palčejs un Rīgas Juridiskās augstskolas atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Zemītis. Konkursā vēlas piedalīties arī pensionārs Ādolfs Romans. Kalniņš norādīja, ka desmit dienas kandidāti tiek nodoti sabiedriskai apspriešanai un šajā laikā ikviens var rakstiski vai citādā veidā izteikt savu viedokli par viņiem, sazinoties ar Noziedzības un korupcijas padomes sekretariātu pa tālruņiem 7036764 vai 7036766. "Sabiedrības viedoklis būs ļoti svarīgs, jo viens no galvenajiem konkursa kritērijiem ir laba reputācija," norādīja Kalniņš. Viņš informēja arī, ka, iespējams, kandidātus uz atklātu diskusiju aicinās Latvijas Televīzija, kas jau izteikusi šādu vēlmi. Pēc sabiedriskās apspriešanas pretendentus vērtēs iepriekšējā konkursa komisija tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas vadībā, kas sanāks desmit dienas pēc konkursa pieteikuma termiņa beigām. Jau ziņots, ka valdība, neizvēloties nevienu no trim ieteiktajiem kandidātiem, nolēma izsludināt jau trešo konkursu uz KNAB vadītāja amatu. Lietuvieši apsteidz igauņus Latvijas tirgū BNS 08/13/02 Statistikas dati rāda, ka pēdējo dažu gadu laikā Lietuva ir tālu priekšā Igaunijai tirdzniecības ziņā ar Latviju. Turklāt daži ārējās tirdzniecības eksperti uzskata, ka Lietuvas ražotāju ielaušanās Latvijas tirgū vairāk kaitē igauņiem nekā vietējiem ražotājiem. Aizvien pieaugošie Lietuvas producijas eksporta apjomi uz Latviju ir saistīti ar Lietuvas lielākā mazumtirdzniecības tīkla operatora "VP Market" darbības izvēršanu, raksta biznesa avīze "Verslo Žinios". "VP Market" direktors Latvijā Ģintars Marcinkevičs sacīja, ka šā tīkla veikalos tiek tirgotas arī igauņu preces, bet to ir maz salīdzinājumā ar lietuviešu produkcijas apjomu. "VP Market" Latvijā šobrīd ir 32 lielveikali "T-Market" un viens dižveikals "Maxima". "Mēs izvēlamies produkciju pēc pieprasījuma nevis pēc izcelsmes. Igaunijas produkcija ir samērā lēta un diezgan labas kvalitātes. Taču problēma ir tā, ka tā nav izreklamēta," laikraksts citē Marcinkeviča teikto. Latvijas Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības departamenta direktore Inguna Berķe sacīja, ka eksporta ziņā uz Latviju lietuviešiem vienmēr bijusi tendence apsteigt igauņus. Pēc Latvijas Statistikas departamenta datiem, Igaunijas eksporta apjoms uz Latviju 1998.gadā bija 124,8 miljoni latu, 1999.gadā - 110,2 miljoni latu, 2000.gadā - 120,5 miljoni latu un 2001.gadā - 139,1 miljons latu. Tikmēr Lietuvas eksporta apjoms uz Latviju 1998.gadā sasniedza 118,5 miljonus latu, 1999.gadā - 126,3 miljonus latu, 2000.gadā - 146,4 miljonus latu un 2001.gadā tas bija jau 186,4 miljoni latu. Rūpniecības izaugsmes tempi sarūk NRA 08/12/02 Lai gan lielākajā eksporta preču tirgū – Eiropas Savienības (ES) valstīs – turpinās ekonomikas stagnācija, rūpniecības produkcijas izlaides apjomi Latvijā turpina palielināties, tomēr izaugsmes tempi ir zemāki nekā pagājušajā gadā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada jūnijā, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pagājušajā gadā, rūpniecības produkcijas izlaides apjomi Latvijā ir palielinājušies par 6,2%. Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, izaugsmes tempi kļuvuši ievērojami lēnāki – tad izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 10–12%. Statistika liecina, ka apstrādes rūpniecībā, ko lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju arī uzskata par rūpniecību, pieaugums ir 3,6%, lai gan pagājušajā gadā tas caurmērā bija apmēram trīs reizes lielāki. Lielākie pieaugumi ir ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 7,5%, kā arī elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē, kur izlaides apjomi ir pieauguši par 18,1%. Ekonomikas zinātņu doktors Uldis Osis uzskata, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmējis rūpniecību, ir kopējais pasaules ekonomikas stāvoklis. ES valstīs, kas ir Latvijas preču galvenais noieta tirgus, ekonomikas izaugsmes tempi vēl joprojām ir lēni. Ekonomikā turpinoties stagnācijai, pieprasījums pieaug relatīvi lēni, līdz ar to apgrūtinot arī Latvijas preču eksportu. Saskaņā ar analītiķu prognozēm ekonomikas atdzīvošanās ES varētu notikt tikai šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, līdz ar to arī uz strauju eksporta pieaugumu šobrīd cerēt nevar. Nedaudz citāda situācija ir Krievijā, kas vienmēr bijis nozīmīgs Latvijā saražoto pārtikas preču noieta tirgus. Pēdējos divos gados notikušais naftas cenu pieaugums pasaules biržās ievērojami palielinājis Latvijas austrumu kaimiņa valūtas rezerves, ļaujot aktivizēties ne tikai naftas ieguves un pārstrādes nozarei, bet arī pārējai valsts ekonomikai. Krievijas ekonomika arī veiksmīgi pārvarējusi rubļa devalvāciju 1998. gadā. Devalvācija eksportu uz Krieviju sākotnēji apgrūtināja, sekmējot vietējās rūpniecības uzplaukumu, tādējādi stabilizējot valsts ārējās tirdzniecības bilanci. Ieguvumi no naftas cenu pieauguma un vietējās valūtas devalvācijas sekmēja pieprasījuma pieaugumu valstī, līdz ar to veicinot pakāpenisku importa pieaugumu un ļaujot tirgū iespraukties arī Latvijas precēm, sevišķi pārtikai. Eksperti pieļauj, ka tieši tas varētu būt par iemeslu pārtikas ražošanas straujam pieaugumam, kas jūnijā, salīdzinot ar laika periodu pirms gada, palielinājies par 6,8%. Valdības akceptētais fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības scenārijs līdz 2007. gadam paredz nelielu rūpniecības lomas palielināšanos tautsaimniecībā. Saskaņā ar scenāriju līdz 2007. gadam rūpniecības loma kopējā valsts iekšzemes kopproduktā palielināsies no pašreizējiem 15% līdz 15,7%. Arī U. Osis atzīst, ka neliels pieaugums varētu notikt, taču Latvija, visticamāk, nebūs tā valsts, kur rūpniecība kopējā ekonomikā iegūs lielu nozīmi. Viņš teica, ka pasaules darba dalīšanas ietekmē rūpniecības uzņēmumi no attīstītajām valstīm, pie kurām dīvainā kārtā ir pieskaitīta arī Latvija, tiek pārcelti uz jaunattīstības valstīm. Pēc ekonomista domām, Latvijā nākotne ir nelieliem uzņēmumiem, kas ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību, kā arī intelektuālo pakalpojumu sniedzējiem. Apvienotajai Sonera un Telia nebūs interneta mopols Diena 08/14/02 Latvijas tirgus uzraudzītāja Konkurences padome otrdien atļāva Ziemeļvalstu telekomunikāciju milžu — somu Sonera un zviedru Telia — apvienošanos darbībai mūsu valsts tirgū. Taču KP līdzīgi kā Eiropas Komisija abu sabiedrību saplūšanai izvirzījusi vairākus nosacījumus, jo pēc apvienošanās tām piederēs 50% Latvijas mobilā telefona (LMT) kapitāla un 49% Lattelekom kapitāla. Kā Dienai atzina Konkurences padomes (KP) priekšsēdis Pēteris Vilks, firmām pirms apvienošanās izvirzītie nosacījumi būs jāievēro. Pretējā gadījumā saplūšana nevarēs notikt. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem saistīts ar interneta pakalpojumu pieejamību. Proti, noteikta prasība, lai pēc saplūšanas Lattelekom un Telia asociētais uzņēmums Latvijā DataTel, kas nodarbojas ar starptautiskā interneta līniju vairumtirdzniecību, nodrošinātu brīvu piekļuvi interneta līnijām jebkuram citam tirgus dalībniekam. Pēc P.Vilka teiktā, KP uzraudzīs, lai tas tā notiktu. Papildus tam izvirzīts nosacījums, lai LMT nodrošinātu sava tīkla pieejamību trešajam mobilo sakaru operatoram līdz laikam, kad tas izveidos savu tīklu. Šo nosacījumu KP ieteiks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iekļaut LMT individuālajā licencē. Vaicāts, vai Latvijas patērētāji var būt droši, ka telekomunikāciju pakalpojumu tirgū pēc Sonera un Telia apvienošanās neizveidosies LMT un Lattelekom monopols un būs godīga konkurence, P.Vilks atzina: “Tas šobrīd ne tik daudz ir atkarīgs no KP kā tirgus uzraudzītājas, bet gan no tā, vai Latvijas telekomunikāciju tirgus pēc Lattelekom monopola beigām būs pievilcīgs un atvērts jauniem tirgus dalībniekiem un vai tajā ienāks jaunās sabiedrības.” No viņa skaidrotā arī izriet, ka LMT nevarēs tikt iekļauta Lattelekom un to grāmatvedības uzskaite pēc īpašnieku apvienošanās nevarēs tikt konsolidēta. Tiek plānots, ka reāla saplūšana tiks sākta rudenī. Augusta otrajā pusē par to lems Telia akcionāri. Apvienošanās optimistisko gaisotni pēdējās nedēļās gan apēnojis skandāls Somijā, kas saistīts ar Sonera neveiksmīgajām vairāk nekā četru miljardu eiro investīcijām UMTS licenču pirkšanā. Vai būs referendums? BNS 08/12/02 Četru mazo partiju politiskā apvienība "Centrs" savākusi 10 000 notariāli apstiprinātu balsstiesīgo pilsoņu parakstu par tautas vēlētu prezidentu un jau tuvāko nedēļu laikā gatavojas tos iesniegt pārbaudei Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). 10 000 parakstu nepieciešami, lai CVK sāktu parakstu vākšanas kampaņu, kuras laikā jāsavāc vismaz 10% no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo pilsoņu parakstu likumprojekta iesniegšanai Saeimā. Tad Saeimas pienākums ir to izskatīt tās darba sesijas laikā, kurā tas tiek iesniegts. Ja Saeima nepieņem pilsoņu iesniegto likumprojektu bez grozījumiem - jautājums nododams tautas nobalsošanai jeb referendumam. Tautas nobalsošana par vēlētāju iesniegto likumprojektu sarīkojama ne agrāk kā vienu un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlēšanām. Vākšanas process no valsts budžeta izmaksā vairāk nekā 151 000 latu. Referenduma procedūra ir tuva vēlēšanu procedūrai, un tās izmaksas ir līdzīgas - apmēram 1 200 000 latu. Idejas autors Odisejs Kostanda uzsvēra, ka labi apzinās - parakstu vākšana visticamāk sāksies tikai pēc 8.Saeimas vēlēšanām. "Kā jau vairākkārt uzsvērts, šo akciju nesaistām ar Saeimas vēlēšanām, un mūsu mērķis nav arī noslogot CVK darbu," sacīja Kostanda. Joprojām visvairāk atbalstītāju ‘Jaunajam laikam’ un ‘PCTVL’ BNS 08/13/02 Vidzemē un Zemgalē populārākā partija jūlijā bija "Jaunais laiks", bet Latgalē un Rīgā - kreiso spēku apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), liecina "Latvijas faktu" aptauja. Visaugstākais reitings - 24,3% - "Jaunajam laikam" ir Zemgalē, Vidzemē - 23%. Latgalē par šo partiju jūlijā bija gatavi balsot 16,3% iedzīvotāju, bet Rīgā "Jaunais laiks" ir otra populārākā partija ar 16% vēlētāju balsu. "Jaunā laika" popularitāte ir augusi visos vēlēšanu apgabalos, izņemot Rīgu. Jūnijā par šo partiju galvaspilsētā bija gatavi balsot 22,7% iedzīvotāju, bet jūlijā vairs tikai 16%. Līderpozīcijas Latgalē pēdējos mēnešos saglabā PCTVL, taču apvienības atbalstītāju skaits ir sarucis - jūnijā par to balsotu 26,7%, bet jūlijā - 25% iedzivotāju. Savukārt Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē atbalstītāju skaits PCTVL ir audzis - ja jūnijā partija šajos vēlēšanu apgabalos 5% barjeru nepārvarētu, tad jūlijā Zemgalē par to bija gatavi balsot 5,5%, Kurzemē - 6,3% bet Vidzemē - 7% vēlētāju. Rīgā par PCTVL jūlijā bija gatavi balsot 23,2% vēlētāju. Bet Latgalē pēdējo vietu ar 3,4% jūlijā iegūtu "Tautas partija". Zemgalē par šo partiju balsotu 10,1%, Rīgā - 6%, Vidzemē - 6,9%, Kurzemē - 13,2 %. 5% barjeru Vidzemē un Kurzemē jūlijā nepārvarētu Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), kura Kurzemē iegūtu 0,8% balsu, kas ir par 1,8% mazāk nekā jūnijā. Vidzemē LSDSP atbalstītāju skaits ir sarucis no 3,3% līdz 3,2% vēlētāju. LSDSP atbalstītāju skaits Zemgalē jūlijā sarucis no 9% līdz 6,1%, bet Latgalē tas ir pieaudzis no 7,2% līdz 7,4%. Rīgā jūlijā par LSDSP balsotu 7,6% vēlētāju, kas ir par 3,4% vairāk nekā jūnijā. Savukārt partija "Latvijas Ceļš" jūlijā 5% barjeru pārvarētu visos vēlēšanu apgabalos. Rīgā tā iegūtu 8%, Vidzemē - 8%, Kurzemē - 6,6%, Zemgalē - 8,9% bet Latgalē - 7,8% vēlētāju balsu. Vēlēšanās startēs ap 20 žurnālisti un mediju darboņi Diena 08/09/02 Vairāk nekā divdesmit 8.Saeimas vēlēšanu deputātu kandidāti ir vai nu žurnālisti, vai kā citādi cieši saistīti ar masu saziņas līdzekļiem, kas ir papildu iespēja uzrunāt vēlētāju, paužot savu vai partijas viedokli un parādīt sevi, pat ja izteiktais vai publicētais vārds nav saistīts ar politiku. Ierobežojumi izmantot 60 dienas pirms vēlēšanām mediju tribīni attiecas tikai uz sabiedriskajām raidorganizācijām, bet citi plašsaziņas līdzekļi paši nosaka nosacījumus saviem žurnālistiem, kuri kandidē vēlēšanās. Politologs Jānis Ikstens uzskata, ka bez formālās juridiskās puses esot arī morālā puse un šāda prakse nebūtu atbalstāma, jo tā neliecina par godīgu cīņu starp sarakstiem, kas pretendē uz vienu un to pašu vēlētāju. Vienam kandidātam ir iespējas publicēties un par to vēl saņemt naudu, kamēr citiem jāpērk vieta reklāmai laikrakstā. Politologs uzskata, ka pati partija varētu ieteikt kandidātam atturēties no šāda veida sevis popularizēšanas. Žurnālisti partiju sarakstos Jaunais laiks Silva Bendrāte — a/s Kurzemes radio radošā direktore Raimonds Iņķis — neatkarīgais žurnālists Sociāldemokrātu savienība Vladimirs Čepurovs — Lauku Avīzes žurnālists Krievu partija Larisa Martinova — TV–3 Latvijas ziņu dienesta diktore Brīvības partija Marina Kosteņecka — Latvijas radio programmu vadītāja Apvienība PCTVL Valerijs Karpuškins — avīzes Čas sporta nodaļas vadītājs Nikolajs Kabanovs —Vesti segodnja publicistiskas nodaļas vadītājs Mūsu zeme Gundega Jaunzeme — Latvietis Latvijā ārštata korespondente Latvijas Pirmā partija Paulis Kļaviņš — Kristīgā radio raidījuma Jauni akcenti producents Māra Sadovska — Universitātes Avīzes redaktora vietniece Sociāldemokrātiskā labklājības partija Valerijs Spiridonovs — Panorāma Rēzekne korespondents Genadijs Pritkovs — SIA Radio Liepāja prezidents Zaļo un Zemnieku savienība Ričards Zakss — a/s Super FM direktors Apvienība Centrs Velta Puriņa — Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas koordinatore Latgales gaisma Jevgenijs Carevs — Daugavpils SIA radiokompānija Alise Plus prezidents Vladimirs Bičkovskis — Jelgavas avīzes 24 časa redaktors Latviešu partija Līga Muzikante — Latvijas Nacionālās frontes laikraksta DDD galvenā redaktore Ivars Ošiņš — brīvais žurnālists Andis Lūsiņš — neatkarīgais žurnālists Jānis Derums — neatkarīgais žurnālists Andris Petrovs — Jaunās Avīzes kultūras nodaļas redaktors Apkopoti dati par NVO BNS 08/12/02 Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 5600 sabiedrisko organizāciju, liecina Nevalstisko organizāciju (NVO) centra apkopotie dati par NVO sektoru 2000./2001. gadā. Vairāk nekā 60% NVO darbojas Rīgā un Rīgas rajonā. Liepājas pilsētā un rajons ir otrajā vietā pēc reģistrēto organizāciju skaita, tomēr tas esot tikai 4,5% no kopējā NVO skaita. Vismazāk sabiedrisko organizāciju ir Ludzas rajonā - tikai 19 jeb 0,3% no visa NVO skaita valstī. Kā norāda NVO centrs, sabiedrisko organizāciju tīkls Latvijā ir attīstīts nevienmērīgi, galvenokārt tās koncentrējušās lielajās pilsētās. Izņemot Rīgu un Rīgas rajonu, kur ir apmēram 3,9 NVO uz 1 000 iedzīvotājiem, pārējos rajonos NVO blīvums svārstās no 0,5 līdz 2,6 organizācijām uz 1 000 iedzīvotājiem. Trīs rajonos - Jēkabpils, Gulbenes un Ludzas - NVO skaits apkopojuma sagatavošanas brīdī bijis mazāks par vienu organizāciju uz 1000 iedzīvotājiem. Visvairāk NVO dibinājušas fiziskas personas - apmēram 140 000 iedzīvotāju. Otrā lielākā dibinātāju grupa bijusi uzņēmējsabiedrības - vairāk nekā 7000. Trešo lielāko grupu veidoja pašas sabiedriskās organizācijas, kas piedalījušās citu šādu organizāciju vai apvienību dibināšanā. Tādas bijušas vairāk nekā 1600. Ādamsons iesniedz tiesā sūdzību par CVK lēmumu LETA 08/13/02 Jānis Ādamsons otrdien iesniedza Rīgas Centra rajona tiesā sūdzību par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 7.augusta lēmumu, ar kuru Ādamsons ir svītrots no Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas (LSDSP) deputātu kandidātu saraksta 8.Saeimas vēlēšanām. Otrdien izplatītajā LSDSP paziņojumā teikts, ka CVK savu lēmumu svītrot Ādamsonu no LSDSP deputātu kandidātu saraksta pamatoja ar Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. punktu, kas nosaka, ka "Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu un pretizlūkošanasdienestu štata darbinieki". Tomēr iepriekš minētais, pēc LSDSP domām, nav secināms ne no Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2000. gada 3. marta sprieduma, ne Saeimas Mandātu komisijas 2000. gada 11. aprīļa atzinuma, ne Saeimas 2000. gada 13. aprīļa lēmuma šajā jautājumā. CVK no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) ir saņēmusi atzinumu, ka uz Ādamsonu attiecas viens no Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punktā minētajiem ierobežojumiem. TSDC rīcībā ir Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas spriedums, ar kuru atzīts, ka Ādamsons no 1981.gada 26.augusta līdz 1992.gada 6.jūnijam ir bijis PSRS Valsts drošības komitejas Robežapsardzes karaspēka štata darbinieks un ieņēmis šādus amatus: karaspēka daļas politdaļas priekšnieka palīgs komjaunatnes darbā, 3.ranga sardzes kuģa komandiera vietnieks politiskajā darbā, 2.ranga sardzes kuģa komandiera vietnieks politiskajā darbā, 2.ranga sardzes kuģa komandiera vecākais palīgs, 3.ranga sardzes kuģa komandieris, štāba priekšnieka vietnieks izlūkošanas darbā, karaspēka daļas komandiera vietnieks ierindas dienestā. Kukuls un Bojārs dzīvos līdzās Diena 08/09/02 Rīgas mērs Gundars Bojārs un viņa padomnieks Guntars Kukuls (abi LSDSP) turpmāk viens otra tuvumā atradīsies ne tikai darba laikā, bet arī brīvajos brīžos — abi Rīgas domes darbinieki Ādažos Vējupes krastā līdzās sākuši mājokļu celtniecību, Dienai atklāja G.Kukuls. Kā pastāstīja domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs G.Kukuls, par kura vērienīgajiem pirkumiem Diena jau rakstījusi, viņam pašam pērn privatizētais 1,4 hektārus zemesgabals izrādījies pārāk liels, tādēļ viņš pusi piedāvājis savam priekšniekam un partijas biedram. "Nekas īpašs jau tur vēl nav uzcelts," norādīja G.Kukuls. Pagājušā gadā G.Bojārs guvis aptuveni 71 000 latu ienākumus, liecina viņa ienākumu deklarācija. Zemes gabals Ādažos tajā nav minēts — kā skaidroja G.Kukuls, darījums vēl nav pabeigts. Pats pilsētas mērs par savu jauno īpašumu nevēlējās runāt. Pašlaik pamati likti tikai vienam no topošajiem namiem, bet otra vietā redzama būvbedre, Diena novēroja klusajā Vējupes krastā, kur karstajā ceturtdienas pēcpusdienā rosījās vairāki būvstrādnieki. Saskaņā ar Ādažu pagasta zemesgrāmatas nodalījuma norakstu G.Kukuls teju pusotru hektāru lielo īpašumu šā gada februārī esot ieguvis par 84 latiem. "Manā lietošanā tas bija jau agrāk, un šogad es to privatizēju par sertifikātiem," zemo cenu skaidroja domes darbinieks. Zemes gabalu kā kopīpašumu ar vīru jau pērn Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegtajā ienākumu deklarācijā minējusi arī G.Kukula sieva — Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule. Diena šā gada maijā rakstīja, ka vidējā zemes cena Ādažos ir 4—5 ASV dolāri par kvadrātmetru, bet ūdenskrātuvju tuvumā var sasniegt 13—15 dolāru. Vadoties pēc šīm cenām, G.Kukula iegādātais zemesgabals pie nelielās Vējupes maksātu 56 000—210 000 dolāru (34 048 —127 680 latu). Ādažu centrā savukārt jaunu māju cena, ietverot piekrītošo zemes gabalu, ir ap 100 000 dolāru (Ls 60 800). Kā Diena jau ziņojusi, līdzās topošajai mājai G.Kukuls var lepoties arī ar senlatviešu garā ieturētu saimniecību un astoņiem hektāriem zemes Vidzemes jūrmalā, kā arī četrus gadus vecu Toyota Land Cruiser apvidus auto un gadu jaunāku Jaguar sporta mašīnu, ko šogad uzdāvinājis sievai. Savulaik reklāmas biznesā aktīvais 31 gadu vecais rīdzinieks vairākkārt norādījis, ka naudu nopelnījis uzņēmējdarbībā, taču lielāku skaidrību sola viest ar savu ienākumu deklarāciju. Pēdējā laikā G.Kukula vārds izskanējis saistībā ar šaubīgiem domes darījumiem reklāmas jomā. VID G.Kukulu kā valsts amatpersonas laulāto draugu lūdzis sagatavot ienākumu deklarāciju, ko domes darbinieks labprātīgi bija solījis izdarīt jau agrāk. G.Kukuls pats nav valsts amatpersona likuma izpratnē, un tās statuss viņam nav piešķirts arī ar pilsētas galvas G.Bojāra rīkojumu. "Saeima šogad pieņēma likumu par interešu konfliktu valsts amatpersonu darbībā, un tajā ir skaidri pateikts, kas ir valsts amatpersonas," G.Bojāra viedokli atstāstīja G.Kukuls, piebilstot, ka mērs "varētu" Saeimas juridiskajā komisijā painteresēties, kādēļ par amatpersonām atzīstami tikai likumā noteikto amatu izpildītāji, starp kuriem nav minēti pašvaldību vadītāju padomnieki. "Mēra galvenie uzdevumi tomēr ir saistīti ar saimniecisko darbību," norādīja G.Kukuls. Vaicāts, vai šaubas par G.Kukula ienākumu likumību nemet ēnu arī uz viņa pārstāvēto partiju, LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinēvičs atzina, ka partijas tēlu masu medijos izskanējusī informācija nudien nespodrina, taču vienlaikus arī pauda pārliecību, ka pēc VID veiktās pārbaudes G.Kukuls "dos atspēkojumu" izskanējušām baumām. Latvijā – visstraujākais iedzīvotāju skaita kritums Baltijā BNS 08/13/02 Latvijā 2001. gadā iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2000. gadu, sarucis par 0,6%, un tas ir straujākais kritums Baltijas valstīs. ES statistikas biroja dati liecina, ka Lietuvā iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā samazinājies par 0,5%, bet Igaunijā tas pat pieaudzis par 0,1%. Latvijā šā gada 1. janvārī bija 2 351 400 iedzīvotāju. Savukārt Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū iedzīvotāju skaits visstraujāk sarucis Bulgārijā, kur tas samazinājies par 2,7%, bet Latvija ir otrajā vietā. Iedzīvotāju skaits ES kandidātvalstu vidū visstraujāk palielinājies Kiprā, kur tas 2001. gadā audzis par 4,1%. Eiropas Savienībā iedzīvotāju skaits palielinājies visās valstīs - taču visstraujāk tas noticis Īrijā, kur tas pieaudzis par 7,8 %. Latvijā ir arī visīsākais vidējais vīriešu dzīves ilgums ES kandidātvalstu vidū - 64,5 gadi. Visīsākais sieviešu dzīves ilgums ir Turcijā (71 gads). Gan sievietes, gan vīrieši visilgāk dzīvo Kiprā, kur vidējais dzīves ilgums sievietēm ir 80,4 gadi, bet vīriešiem - 75,3 gadi. Atklāj interneta mājas lapu par sabiedrības integrāciju BNS 08/08/02 Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departaments (SID) ceturtdien prezentēja jaunu interneta mājas lapu par sabiedrības integrācijas procesu un politiku Latvijā. SID ar ANO Attīstības programmas Latvijā un Francijas un Norvēģijas valdību finansiālu atbalstu ir izveidojis jaunu interneta mājas lapu par sabiedrības integrācijas politiku un procesu http://www.integracija.gov.lv. Pašlaik tā pieejama latviešu valodā, bet drīzumā tajā tiks piedāvāta informācija arī krievu un angļu valodā, žurnālistus informēja SID direktors Reinis Āboltiņš. Viņš pastāstīja, ka mājas lapā būs iespējams iegūt informāciju par SID un iepazīties ar tā darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Tāpat mājas lapā būs pieejami pētījumi par integrācijas jautājumiem, dokumenti, kas izstrādāti šajā jomā, preses publikāciju atspoguļojums un cita informācija. Lapā plānots veidot arī diskusiju sadaļu, kas gan pašlaik vēl tikai top, klāstīja Āboltiņš. Mājas lapas mērķauditorija ir visi, kas interesējas par integrācijas problēmām Latvijā, jo īpaši valsts ierēdņi, kuriem, pēc Āboltiņa uzskata, ne vienmēr ir pietiekama izpratne par to, kā arī studenti. Mājas lapā plānots ievietot arī ziņas par sabiedrības integrācijas monitoringu, ko plānots veikt, lai atjaunotu valsts integrācijas programmas vadlīnijas. "Ideālajā variantā SID monitoringā iegūtajām vadlīnijām vajadzētu kļūt par atbildīgo valsts institūciju darba būtisku sastāvdaļu," pauda Āboltiņš. Monitringa ekspertu darba grupa septembra sākumā būs veikusi daļu darba un informēs par to, kādas aktivitātes integrācijas veicināšanai nepieciešamas, kā arī izstrādās resursu un darbības plānu turpmākajiem pieciem gadiem. Pieaug kredītu apjoms mājokļu iegādei BNS 08/09/02 Šā gada pirmajā pusgadā privātpersonām (rezidentiem) izsniegto kredītu apjoms mājokļu iegādei palielinājies par 17,9% jeb 22,13 miljoniem latu, informē Finansu un kapitāla tirgus komisija. Komisijas apkopotie dati liecina, ka jūnija beigās privātpersonām (rezidentiem) kredītos mājokļu iegādei kopumā bija izsniegti 145,947 miljoni latu pretstā 123,817 miljoniem latu pagājušā gada beigās. Savukārt privātpersonām (rezidentiem) izsniegto patēriņa kredītu apjoms minētajā laika periodā audzis par 19,1% jeb 12,595 miljoniem latu. Privātpersonām, kuras ir Latvijas rezidenti, kredītos patēriņa preču iegādei komercbankas 30.jūnijā bija izsniegušas kopumā 78,397 miljonus latu. Kopumā komercbankas jūnija beigās privātpersonām, kuras ir Latvijas rezidenti, aizdevumos bija izsniegušas 297,979 miljonus latu, kas ir par 24,8% jeb 59,121 miljonu latu vairāk nekā 2001.gada 31.decembrī, kad komercbankas privātpersonām aizdevumos bija izsniegušas kopumā 238,858 miljonus latu. Tajā pašā laikā privātpersonām, kuras nav Latvijas rezidenti, komercbankas jūnija beigās kopumā aizdevumos bija izsniegušas 6,108 miljonus latu, kas ir par 3% jeb 190 tūkstošiem latu mazāk nekā pagājušā gada beigās. Privātuzņēmumiem, kuri ir Latvijas rezidenti, izsniegto kredītu apjoms minētajā laika periodā palielinājies par 10,6% jeb 88,469 miljoniem latu un jūnija beigās privātuzņēmumiem izsniegto aizdevumu atlikums veidoja 922,323 miljonus latu. Savukārt privātuzņēmumiem, kuri nav Latvijas rezidenti, komercbankas jūnija beigās kredītos bija izsniegušas 233,084 miljonus latu, kas ir par 16,5% jeb 32,943 miljoniem latu vairāk nekā 2001.gada beigās. Kopumā Latvijas rezidentiem izsniegto kredītu apjoms jūnija beigās bija 1564,085 miljoni latu, kas ir par 11,3% jeb 158,658 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada beigās, bet nerezidentiem izsniegto aizdevumu apjoms jūnija beigās veidoja 268,598 miljonus latu, kas ir par 16,6% jeb 38,277 miljoniem latu vairāk nekā 2001.gada beigās. Prezidentes darba vajadzībām pirks jaunu īpašumu NRA 08/14/02 Lai Rīgas pilī varētu veikt nepieciešamos atjaunošanas darbus, Valsts prezidenta rezidences un Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām tiks pirkts piemērots privātais nekustamais īpašums, vakar nolēmis Ministru kabinets. Atbalstu neguva piedāvājumi prezidenti pārvietot uz kādu no valsts īpašumā esošu objektu, arī ne piedāvājums īpašumu nomāt. Vēl nav zināms, par kādu summu varētu pirkt īpašumu, tāpat gaidāma interešu saskaņošana starp Valsts prezidentes kanceleju un Valsts kanceleju, Neatkarīgajai sacīja Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA) preses sekretāre Inese Kreicberga. Īpašums tiks pirkts, ievērojot likuma Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām prasības, izsludinot konkursu. VNĪA piedāvāja Valsts prezidenta kanceleju pārvietot uz Latvijas Jūras akadēmiju Kronvalda bulvārī 6, uz pašreizējo Rīgas domes ēku K. Valdemāra ielā 3 vai ēkas daļu Brīvības bulvārī 36, ko patlaban aizņem Ārlietu ministrija (ĀM). Valsts prezidenta kancelejas un rezidences pārvietošana uz Latvijas Jūras akadēmijas ēku izmaksātu 5 000 650 latu, uz Rīgas domes ēku vai arī ēku Brīvības bulvārī 36 – 2,7 miljonus latu. Kā nekustamo īpašumu nomai VNĪA minēja īpašumu Rīgā, J. Alunāna ielā 2 un Benjamiņu namu K. Barona ielā 12. Šīs ēkas piemērošana Valsts prezidenta funkciju veikšanai valstij izmaksātu 4 844 800 latu, bet nama Alunāna ielā 2 iegāde – 5,15 miljonus latu. Pēc prezidenta kancelejas atgriešanās atpakaļ Rīgas pilī nekustamo īpašumu varētu izmantot Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Jau ziņots, ka Rīgas pils kompleksa stāvoklis ir ļoti slikts un īpaši kritiskā stāvoklī ir Rīgas pils vecākā daļa – Konvents, kur nevienmērīgi sēžas pils pamati. Neapmierinoša ir arī ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, arī elektrosistēmas tehniskais stāvoklis. Baltā zāle, Svētku zāle un vēl dažas telpas ir avārijas stāvoklī. Izsolē pārdos Benjamiņu namu BNS 08/13/02 23.septembrī Rīgā izsolē pārdos reprezentatīvo biroju ēku "Benjamiņu nams", kuras sākuma cena noteikta 2,85 miljoni ASV dolāru, informēja auditorsabiedrībā "Visa Vērte", kas rīko izsoli. 19.gadsimta beigās celtais "Benjamiņu nams" ir kultūras piemineklis un pašreizējie reprezentablā nama īpašnieki ir trīs privātpersonas. "Visa Vērte" direktors Rolands Bartaščenoks pastāstīja, ka objekta īpašnieki lēmumu par tā pārdošanu pieņēmuši, jo paši nav gatavi ieguldīt investīcijas, lai nekustamo īpašumu izmantotu komerciāliem mērķiem. Pēc viņa teiktā, "Benjamiņu nama" īpašnieki ēku pārdot izlēma jau pirms diviem gadiem, kad "Visa Vērte" sāka izvērtēt potenciālos pircējus, ievērojot īpašuma mantinieku vēlmes - lai ēka paliek valsts īpašumā. Iegādāties minēto nekustamo īpašumu "Visa Vērte" piedāvāja Ārlietu ministrijai, Valsts prezidentes kancelejai, Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai (VNĪA) un citām institūcijām, piemēram, vēstniecību vajadzībām, valsts reprezentācijas pasākumu rīkošanai. Bartaščenoks stāstīja, ka VNĪA gadu pētīja "Benjamiņu namu" un pat veidoja projektu skices, lai piemērotu ēkas Valsts prezidentes kancelejas vajadzībām Rīgas pils restaurācijas laikā. Viņš norādīja, ka "Visa Vērte" savulaik piedāvāja valdībai ēku iegādāties, taču atbildi tā arī nesaņēma. "Interese bija liela un valdība lūdza nesteigties īpašumu pārdot, bet paši aktīvas darbības neveica," klāstīja Bartaščenoks, norādot, ka vēlāk sākās pārmetumi, ka cena ir pārāk augsta, brieda skandāli, tādēļ īpašnieki nolēma negaidīt valdības lēmumu. Pasaules latgalieši pulcējas ap Māru Diena 08/13/02 Vairāk nekā 200 latgaliešu no visas pasaules, kas Otrā pasaules latgaliešu saieta laikā 12. un 13.augustā pulcējās Rēzeknē konferencē Latgale pieņēma rezolūciju, kas pieprasa nekavējoties veikt vienlīdzīgu kompleksu valsts pārvaldes, reģionālo un vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu un atbilstoši Satversmes 3.pantam izveidot Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales, kā arī Rīgas pašvaldību administratīvos reģionus, paredzot budžetu reģionu griezumā. Šie pasākumi esot jāveic, lai nodrošinātu reģionu, tai skaitā Latgales, attīstību. Konferences dalībnieki pieprasa arī izstrādāt valsts programmu Latgale kā savdabīgs kultūrvēsturisks novads, kas veicinātu Valsts valodas likumā paredzēto latgaliešu valodas aizsardzību un novada kultūras vēstures saglabāšanu. Balvu rajona Baltinavas vidusskolas jaunais direktors Imants Slišāns, kas konferencē bija ieradies kopā ar saviem audzēkņiem, Dienai uzsvēra, ka Latgalei jāseko Eiropas reģionu paraugam, kur ekonomiskā attīstība iet roku rokā ar novada kultūras vērtību saglabāšanu. "Tikai tad, kad Latvijas valstī būs pārdomāta reģionālā politika, kad decentralizācija dos vienādas attīstības iespējas visiem reģioniem, arī Latgale varēs brīvi saglabāt savas latgaliskās vērtības gan izglītībā, gan arī kultūrā," teica I.Slišāns. Viņaprāt, šobrīd latgaliskās aktivitātes vairāk paliek entuziastu ziņā. Pateicoties viņiem, tiek izstrādāti standarti novada vēstures un valodas mācīšanai, nodibināta Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija, Latgales Kultūras centra izdevniecībā iznāk latgaliešu grāmatas. Kaut arī valsts valodas likuma 3.pants paredz latgaliešu rakstu valodas aizsardzību un attīstību, tam nav sekojis neviens normatīvais dokuments, kas īstenotu šo likumu dzīvē. Rēzeknes augstskolas rektore Irēna Silinēviča Dienai Latgaliešu saietu novērtēja atzinīgi, sakot, ka pagaidām vēl neoficiāli daudzi Latgali uztver kā Latvijas Sibīriju un nav dzirdēts, ka Rīgas speciālisti ar pieredzi brauktu šurp strādāt. Tomēr pirms desmit gadiem nodibinātajā Rēzeknes augstskolā vairāk nekā 85% studentu nāk no Latgales un 70% no tiem paliek savā dzimtajā pusē, kur ir vajadzīgi augsti izglītoti speciālisti. Latvijas Universitātes profesore, Filoloģijas fakultātes dekāne Janīna Kursīte Dienai teica, ka šim saietam pamatā ir Eiropas kultūras dvēseles mantojums, minoritāte, kas ar pūlēm mēģina saglabāt savas vērtības un balstīt cits citu. "Minoritātēm, to skaitā latgaliešiem, ir jābūt, lai būtu rezerves izeja, kad pasaules globalizācija būs nonākusi strupceļā," teica profesore. Pasaules latgaliešu saieta kulminācija būs tēlnieces Ineses Ēvaldes veidotā pieminekļa atklāšana ievērojamam Latgales atmodas darbiniekam, garīdzniekam un pedagogam Nikodemam Rancānam , kā arī Latgales simbola — 1992.gadā atjaunotā pieminekļa Vienoti Latvijai jeb, kā tautā mīļi dēvē, Latgales Māras — 10 gadu jubilejas svinības. Šis piemineklis, kura autors sākumā bija tēlnieks Kārlis Jansons (atjaunotajam piemineklim — viņa dēls Andrejs Jansons), tika divas reizes (1940.g. un 1950.g.) gāzts, divas reizes (1943.g. un 1992.g.) atjaunots un tagad ir piedzīvojis sava mūža garāko posmu. Aglona sagaida svētceļniekus BNS 08/14/02 Aglonas bazilika trešdien svinīgi sagaidīja svētceļniekus, kas būs ieradušies uz Svētās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem. No tiem, kas jau Aglonu sasnieguši, vistālāko ceļu mērojuši svētceļnieki no Salacgrīvas - 310 kilometru, bet skaitliski vislielākā grupa - 120 svētceļnieku - nākusi no Madonas katoļu draudzes. Līdz otrdienas pēcpusdienai Aglonu sasniedza vairāk nekā 500 svētceļnieku. Tiek prognozēts, ka šogad gaidāmi vairāk nekā 2000 svētceļnieku. 14.augusta vakarā būs tradicionālais krusta gājiens un 15.augustā - galvenais svētku dievkalpojums. Karstums liek plosīties ugunij Diena 08/13/02 Rucavas pagasta Papē svētdien vējš aptuveni pusstundas laikā izmētāja uguni pa niedru jumtiem divu kilometru garā joslā starp jūru un Papes ezeru. Cilvēki nelaimē nav cietuši, bet divas saimniecības nodegušas, un divām ir ievērojami postījumi. Vēl pirmdien melnais lauks dvesa karstumu un krāsmatas ap skursteņiem kūpēja. Pirmdien ugunsdzēsēji dzēsa degošu zāli, niedres, sienu un mežu vēl vismaz septiņās vietās Latvijā. Atrastas baltas mellenes NRA 08/14/02 Kāda ogotāja Jēkabpils rajona Salas pagastā atradusi baltas mellenes. Tās augušas dažus kvadrātmetrus lielā laukumā starp parastajām melnajām ogām. Kā pastāstīja mežu patologs Jāzeps Vuškāns, iespējams, baltās mellenes ir sastopamas arī citur Latvijā. Pirmo reizi viņš tādas atradis jau minētajā Salas pagastā ceļā uz Sēlpils mežniecību netālu no Daugavas stacijas, kā arī kādā vietā pie Jersikas. Viņš teica, ka tā nav šīs karstās vasaras izprovocēta dabas parādība. Abās vietās baltas mellenes aug jau vairāk nekā divus gadu desmitus. Kāda ogotāja pat cienājusi ar ievārījumu, kas bija vārīts vienīgi no baltajām mellenēm. Tas bijis tikpat garšīgs. Turklāt tas nekrāso melnu mēli un zobus. J. Vuškāns nezināja, kas izraisījis balto ogu rašanos. Viņaprāt, te var būt vainojami gan āderu krustpunkti, gan izmaiņas augsnē, radiācija, magnētiskie lauki vai kas cits. Laika ziņā šī nedēļa ir tāda pati kā aizvadītā – ir tikpat silts, dažas dienas atkal bija pat karsts, gan jūra, gan ezeri un upes ir tik jauki sasiluši, ka pa ūdeni vien gribas plunčāties. Dažas dienas šur tur pamalē klī- da aizdomīgi, tumši mākoņi, tomēr lietu tā arī nesagaidījām. Dārzos viss turpina ziedēt un zaļot, taču zālīte vēl arvien ir izkaltusi ... Cilvēki steidz izbaudīt vasaru, kamēr tā vēl nav beigusies – dažs rušinās dārziņā pa puķu un sakņu dobēm, cits gozējas saulītē kāda maza ezeriņa vai upītes malā... Anda