K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 260: 2002. g. 15. - 22. augusts Protestējot atkāpjas KP loceklis Diena 08/15/02 Konkurences padomes (KP) loceklis Aleksandrs Vasiļjevs 14. augustā, nepilnu dienu pēc KP lēmuma, ar kuru tika atļauta ziemeļvalstu telekomunikāciju milžu - somu Sonera un zviedru Telia - apvienošanās darbībai Latvijā, paziņoja par atkāpšanos no amata. Kā iemeslu viņš minēja protestu pret otrdien pieņemto lēmumu. Apvienotajai sabiedrībai piederēs 50% Latvijas Mobila telefona (LMT), 49% Lattelekom, interneta pakalpojumu sniedzējs DataTel, kabeļtelevīzijas firma Telia MultiCom. KP saplūšanu vērtēja tāpēc, ka izskanēja bažas par monopola veidošanos Latvijas tirgū. A.Vasiļjevs Dienai atzina, ka saplūšanai izvirzītie nosacījumi ir viegli. Viņš tiem nevarot piekrist. "Pirms tam bijām izvirzījuši principiāli citus nosacījumus. Par tiem nevaru runāt, jo lieta ir konfidenciāla. Taču Telia tiem nepiekrita, un bijām spiesti piekāpties." No viņa teiktā izriet - ja KP lēmumu nebūtu pieņēmusi, abas sabiedrības varētu apvienoties bez nosacījumiem. Tāpēc viņš otrdien balsojis par. KP locekļus ieceļ valdība. Kopš pērnā novembra KP darbojās nepilnā jeb trīs locekļu sastāvā (likums paredz piecas vietas). Padomes lēmums ir juridiski pieņemts, ja par balso visi trīs. Pēc A.Vasiļjeva atlūguma valdībai būs jālemj par vismaz viena jauna locekļa apstiprināšanu. Par kolēģa protestu P.Vilks Dienai teica: "KP nevar izvirzīt nosacījumus, balstoties uz emocijām. Mums bija diskusijas, vai pēc apvienošanās veidosies monopols, taču konkrētu argumentu Vasiļjevam nebija." Pēc neoficiālām ziņām, sākotnējie nosacījumi paredzēja atļaut apvienošanos, uzliekot pienākumu Sonera pirms tam pārdot tai piederošās LMT daļas (23,5%). Nosacījums par daļu pārdošanu, iespējams, interneta un datu pārraides firmā, bijis izvirzīts Telia. Oficiālu apstiprinājumu tam Diena trešdien neguva. Jaunajam monopolam gali valdībā NRA 08/17/02 Valdības apstiprinātie trešā mobilo sakaru operatora licences izsoles konsultanti - advokātu birojs Grunte un Cers - vienlaikus aizstāv arī Lattelekom un Latvijas mobilais telefons (LMT) nākamā īpašnieka Zviedrijas kompānijas Telia intereses. Advokātu birojs Grunte un Cers ir konsorcija sastāvā, kas organizēs trešā mobilo sakaru operatora un UMTS licenču izsoles. Bez šī biroja tajā vēl ir arī Lielbritānijas konsultantu grupa NERA un a/s Hansabanka finansu daļa Hansabank Markets. Vienlaikus, Grunte un Cers oficiāli pārstāvējis arī Telia intereses sarunās ar Konkurences padomi (KP) lietā par Telia un Lattelekom stratēģiskā investora Sonera apvienošanos Latvijā, kurā KP mēģināja aizsargāt telekomunikāciju tirgu no apvienotās kompānijas dominējošā stāvokļa ietekmes un konkurences kropļošanas. Pamatojoties uz Telia spiedienu šajā lietā, no KP aizgājis tās loceklis Aleksandrs Vasiļjevs. "Nav šaubu, ka šāda advokātu biroja Grunte un Cers rīcība ir neētiska," Neatkarīgajai atzina satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, kura paša vadītā ministrija rīko trešā operatora licenču izsoles. Viņš gan uzskata, ka birojs šajās izsolēs Telia intereses nevarēšot lobēt. Pirmkārt, tāpēc, ka galvenā loma konsultēšanā esot angļu firmai NERA. Otrkārt - konsultantu priekšlikumus pēc tam izskatīšot attiecīgā Satiksmes ministrijas komisija, bet pēc tam vēl arī valdība. Taču, ja pēc izsoles būs redzams, ka kaut kādā veidā tomēr Telia intereses bijušas lobētas, tad tās rezultātus neapstiprinās, apgalvoja A. Gorbunovs. Tikmēr par Telia spiedienu uz KP lēmumu norāda ne tikai A. Vasiļjevs, bet arī vairāki telekomunikāciju speciālisti, kas ir sašutuši par pielaidīgajiem apvienošanās ierobežojumiem. Lai arī no sākuma KP biedri bija vienojušies par daudz stingrākiem noteikumiem, kas Teliai un Sonerai pēc apvienošanās būtu jāievēro, beigās tā uzlika tikai vienu ierobežojumu. Apvienotajai kompānijai, kura kontrolēs visu starptautisko datu pārraidi, arī citiem par saprātīgu cenu būs jānodrošina piekļuve starptautiskajiem tīkliem. KP vājās izredzes rast kompromisu ar Telia pastiprinājis arī tas, ka šo kompāniju aizstāvējusi bijusī KP galvenā juriste Ilze Zosule. Viņai līdz ar to bijusi ne tikai lieliska pieredze un zināšanas par Latvijas likumdošanu, bet viņa arī labi pazinusi KP struktūru, darbības stilu, kā arī darbinieku stiprās un vājās puses.Turklāt zemā atalgojuma dēļ KP juristi ir studenti vai nesenie absolventi, kuriem nav tik liela pieredze un zināšanas, stāstīja A. Vasiļjevs. Tomēr viņš atteicās vērtēt, vai I. Zosules rīcība bijusi ētiska vai neētiska, un neko sliktu par viņu neteica. A. Vasiļjevs gan nosodīja to, ka sarunas ar Telia bijušas angļu, nevis latviešu valodā, kas traucējis padomes locekļiem efektīvāk aizstāvēties. Bailīgais lēmums ir pieņemts, taču tā sekas nāksies izjust visiem telekomunikāciju lietotājiem. Speciālisti uzskata, ka īpaši apdraudēta būs konkurence mobilo sakaru pakalpojumu tirgū. A. Vasiļjevs uzskata, ka jau tagad LMT atrodas dominējošā stāvoklī. Pēc KP aprēķiniem, vēl joprojām Tele 2 un LMT sarunu minūšu proporcionālā starpība ir liela, bet apgrozījuma starpība - vēl lielāka. Pieņemot tik piekāpīgus ierobežojumus, kompānijai Tele 2 izdzīvot būs ļoti grūti, uzskata A. Vasiļjevs. Viņš uzskata, ka lielāka problēma tomēr ir tas, kā spēs izdzīvot trešais operators, un vai vispār kāds gribēs Latvijas mazajā telekomunikāciju tirgū ienākt bez valsts aizsardzības. "Standard & Poor's" paaugstina Latvijas reitingu BNS 08/21/02 Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Standard & Poor's" ir paaugstinājusi Latvijas reitingu ilgtermina aizdevumiem ārvalstu valūtā no BBB uz BBB+, informēja Finansu ministrija. Savukārt īstermina aizdevumiem ārvalstu valūtā reitings palielinats no A-3 uz A-2. Ilgtermina aizdevumiem vietējā valūtā reitings noteikts A-, bet īstermina aizdevumiem vietējā valūtā - A-2. Nākotnes vērtējums reitingiem ir noteikts kā stabils. "Standard & Poor's" norāda, ka Latvijas kredītreitings palielināts, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību un elastīgumu pasaules ekonomiskās stagnācijas laikā. Aģentūra arī norāda, ka Latvija ir potenciāla Eiropas Monetārās savienības locekle un pēc pievienošanās šai savienībai atšķirība starp reitingiem aizdevumiem ārvalstu un vietējā valūtā pazudīs. Pieaug valsts parāds NRA 08/20/02 Finansu ministrija nebeidz lepoties, katru mēnesi darot zināmus budžeta izpildes rādītājus, tomēr tai mazāk tīkama ir statistika par valsts parāda pieaugumu. Septiņos mēnešos valsts parāds, galvenokārt palielinoties iekšējam parādam, pieaudzis par 13,2 miljoniem latu un jūlija beigās bijis 726,14 miljoni latu, liecina Valsts kases informācija. Valsts iekšējais parāds pašlaik pieaug straujāk nekā ārējais parāds. Iekšējais parāds septiņu mēnešu laikā pieaudzis par 9,171 miljonu latu, bet ārējais parāds - par 3,5 miljoniem latu. Finansu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace skaidroja, ka šogad valsts parāda pieaugumu galvenokārt veido tikai iekšējā parāda palielinājums, savukārt pērn bijis arī ievērojams ārējā parāda pieaugums, jo Latvija aizņēmās naudu starptautiskajā tirgū, izlaižot eiroobligācijas. Valsts iekšējais parāds jūlija nogalē bijis 265,71 miljons latu, ieskaitot īstermiņa parādu - 18,59 miljonus latu, bet vidēja termiņa - 247,12 miljoni latu. Ārējais parāds jūlija beigās bijis 460,43 miljoni latu. To veido vidēja termiņa aizņēmumi un vidēja termiņa eiroobligācijas. Valsts iekšējā parāda pieaugums saistīts ar valsts iekšējā aizņēmuma piecu gadu obligāciju emisijām kopumā par 31,7 miljoniem latu pēc nominālvērtības, skaidroja Latvijas Bankas speciālisti. Vienlaikus tika dzēstas valsts iekšējā aizņēmuma divu gadu obligācijas 15 miljonu latu apjomā pēc nominālvērtības, un pakāpeniski ir samazinājies apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju apjoms. Savukārt valsts ārējā parāda pieaugums saistīts ar eiro vērtības pieaugumu - salīdzinot ar pagājušā gada beigām, eiro kurss pret latu šā gada jūlija beigās bija pieaudzis par 5,7%. Tādējādi, ņemot vērā, ka aptuveni 65% no valsts ārējā parāda ir denominēti eiro, valsts ārējais parāds latu izteiksmē ir palielinājies, informēja Latvijas Bankā. Ekonomists Uldis Osis stāstīja - visi rādītāji ekonomikā pieaug, līdz ar to proporcionāli palielinās arī valsts parāds. Viņš atzīmēja, ka svarīgāks ir nevis pieaugums, bet gan tas, uz ko pamatojoties vērojams valsts parāda palielinājums, - ja tas notiek uz valsts investīciju rēķina, tad šis fakts ir vērtējams vairāk pozitīvi, jo tas veicinās ekonomikas attīstību nākotnē. Pēc U. Oša domām, pagaidām nevar apgalvot, ka iezīmējas valsts parāda pieauguma tendence, jo statistikas dati ir jāanalizē ilgtermiņā - gada robežās mēnešu svārstības var nosegties. Šā gada septiņos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta kopējie ieņēmumi bijuši 1,18 miljardi latu - par 114 miljoniem latu jeb 9,6% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā, liecina Finansu ministrijas informācija. Kopbudžeta izdevumi laikā no šā gada janvāra līdz jūlijam bijuši 1,21 miljards latu, bet valsts kopbudžeta fiskālais deficīts - 16,47 miljoni latu. Valsts budžeta fiskālais deficīts septiņos mēnešos bijis 11,1 miljons latu - pašvaldību budžeti, galvenokārt Rīgas budžeta deficīts, palielinājis valsts kopbudžeta fiskālo deficītu vairāk nekā valsts kopumā, proti, par 13,1 miljonu latu. Celulozes rūpnīca – Baltijas lielākais drauds BNS 08/21/02 Koalīcija par tīru Baltiju (CCB) par lielākajiem Latvijas radītajiem draudiem Baltijas jūras ekosistēmai uzskata iecerēto celulozes rūpnīcas būvniecību Krustpilī, mazo hodroelektrostaciju skaita pieaugumu un pastiprināto kāpu zonas apbūvi. CCB otrdien prezentētajā grāmatā "Baltijas jūras karstie punkti - draudi un iespējas Baltijas jūras reģionā" iekļauti 49 punkti pie Baltijas jūras, kas rada draudus ekosistēmai. Trīs no tiem atrodas Latvijā. CCB ģenerālsekretārs Gunars Norens (Gunnar Noren) prezentācijā teica, ka lielu postījumu Baltijas jūras ekosistēmai jau tagad nodarot pastiprinātā kāpu zonas apbūve Mērsragā un sliktākais esot tas, ka pašvaldība nemaz neesot ieinteresēta sadarboties ar vides aktīvistiem šā jautājuma risināšanā. Savukārt problēmas ar hidroeektrostaciju skaita pieauguma esot gandrīz visās Baltijas jūras piekrastē esošajās valstīs, bet Latviju varot minēt kā pozitīvu piemēru problēmas risināšanā, jo tā jau noteikusi, kurās upēs elektrostacijas būvēt ir aizliegts. Norens ari norādīja, ka "gadījumā, ja Latvijā uzbūvēs celulozes rūpnīcu, Daugavā ik gadu ieplūdīs vairāk nekā 300 tonnu kaitīgu ķimikāliju, bet rūpnīcas darbības nodrošināšanai valsts apsolījusi piešķirt apmēram 500 tūkstošus hektāru mežā. Tas viss kopā var izraisīt neatgriezeniskus bojājumus vidē". Grāmatā iekļauti arī dažādās valstīs esoši 19 "zaļie punkti", kas ir pozitīvs piemērs vides apsaimniekošanā. Par pozitīviem piemēriem Latvijā CCB sauc Rendas zemnieku saimniecību "Upmaļi", kuras saimnieki izmanto bioloģiskās lauksaimniecības metodes, un Grostonas skolu Madonas rajonā, kur izstrādāts videi draudzīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas projekts. Koalīcija par tīru Baltiju ir nacionālo vides aizsardzības organizāciju apvienība, kas dibināta 1990.gadā Helsinkos. Koalīcijas sastāvā darbojas 25 dalīborganizācijas no Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas un Zviedrijas. Latvija - Eiropas līdere vides problēmu risināšanā LETA 08/21/02 Tā kā Latvija kļuvusi par HELCOM un "Baltic Agenda 21" prezidējošo valsti, Latvija sadarbībā ar HELCOM kļuvusi par līdervalsti Eiropā vides problēmu risināšanā, trešdien žurnālistiem pavēstīja HELCOM priekšsēdētāja Inese Vaidere. Vaidere norādīja, ka otrdien un trešdien Rīgā notikušajā HELCOM valstu delegāciju vadītāju sanāksmē apspriesti vairāki varianti, kā turpināt darbu bīstamo vielu izplatības ierobežošanā, un nolēmts mainīt darba profilu, koncentrējoties uz jau uzsākto pasākumu efektīvāku ieviešanu un to iespēju palielināšanu. Sanāksme lūgusi HELCOM sekretariātu sazināties ar Baltijas jūras Lauksaimnieku forumu, lai organizētu semināru un apspriestu lauksaimnieciskā piesārņojuma slodzi un pasākumus tās samazināšanai. HELCOM dalībvalstīm būs jāsniedz komentāri saistībā ar iespējamu jaunu informāciju par nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem. HELCOM izpildsekretārs Mičeslavs Ostojskis gan norādīja, ka pagaidām nekādas jaunas informācijas par ķīmisko ieroču bīstamību Baltijas jūrā nav. HELCOM sanāksme uzdevusi Krievijai sniegt papildu informāciju par naftas termināla plāniem Viborgas līcī, par Primorskas termināla jaudas palielināšanu un naftas krājumu izmantošanu. Ostojskis aģentūrai LETA norādīja, ka gadījumā, ja Krievijas sniegtā informācija pierādīšot, ka Krievijas aktivitātes varētu būt papildu drauds Baltijas jūrai, HELCOM nekādus noteiktus lēmumus, piemēram, par termināla celtniecības aizliegšanu nevarot pieņemt. HELCOM visus lēmumus pieņemot pēc konsensus principa, tāpēc lēmums jāatbalsta visām HELCOM dalībvalstīm, tostarp Krievijai. Ostojskis tāpat norādīja, ka HELCOM nevar kavēt valstu ekonomikas attīstību. Jauni projekti pie Baltijas jūras nozīmē arī jaunus ieguldījumus vidē, teica Ostojskis. Vaidere norādīja, ka HELCOM sasniedzis ievērojamu progresu piesārņojuma "karsto punktu" samazināšanā. Atjaunošana un rekonstrukcija veikta daudzos no 132 "karstajiem punktiem". Kopumā 34 no 132 tiem jau esot svītroti no saraksta. Latvijas Vides aģentūras Starptautiskās sadarbības daļas vadītāja Baiba Zasa teica, ka Latvijā no šī saraksta ir svītrots Rīgas jūras līcis, kā arī rūpnīca "VEF", tomēr vēl saglabājoties Latvijas lielās pilsētas - Rīga, Liepāja un Daugavpils, lauksaimniecība visas valsts teritorijā, kā arī bijusī Slokas papīrfabrika. HELCOM priekšsēdētāja, izpildsekretārs un delegāciju vadītāji kā novērotāji piedalīsies arī starptautiskajās avāriju seku likvidācijas mācībās jūrā "Balex Delta 2002", kas notiks 21.augustā Liepājā. Starptautiska sadarbība Baltijas jūras vides aizsardzībā sākās jau 1974.gadā, kad Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis ir samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu. Konvencijas mērķu īstenošanai nodibināta Baltijas jūras vides aizsardzības komisija HELCOM, kuras sekretariāts atrodas Helsinkos. Nacionālais koordinators Helsinku konvencijas ieviešanai Latvijā ir VARAM Latvijas Vides aģentūra. Apstiprina Latvijas e-pārvaldes koncepciju LETA 08/20/02 Ministru kabinets otrdien pieņēma Latvijas e-pārvaldes koncepciju, kas atspoguļo e-pārvaldes izveides pirmā posma - stratēģijas izstrādes rezultātus. E- pārvaldes īstenošanu valdība noteica par prioritāru valsts attīstībā, tā jārealizē programmas "E-Latvija" ietvaros. Par atbildīgo ministru e-pārvaldes ieviešanai ir noteikta tieslietu ministre Ingrīda Labucka. Koncepcijai jānodrošina vienota izpratne par e-pārvaldi valsts pārvaldē strādājošo vidū un visā sabiedrībā, kā arī jāveicina sabiedrībā diskusija par šo tēmu. Konkrētie e-pārvaldes uzdevumu īstenošanai izmantotie tehniskie un organizatoriskie risinājumi, detalizēts darbu plāns, e-pārvaldes izveides izmaksu vērtējums tiks noteikti nākamajā e-pārvaldes izveides posmā - detalizēta rīcības plāna izstrādē. E-pārvaldes izveides pamatā ir vīzija par Latviju kā attīstītu, dinamisku un pārtikušu valsti, viena no kuras pamatiezīmēm ir uz iedzīvotāju vajadzībām vērsta, demokrātiska un efektīva valsts pārvalde, kas spēj nodrošināt Latvijas valsts, kā arī tās iedzīvotāju konkurētspēju un labklājību informācijas laikmetā. E-pārvaldes izveides konkrētie mērķi ir šādi: pakāpeniska sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizācija no 2002. līdz 2007.gadam; publiskās informācijas pieejamība internetā sistemātiskā un integrētā veidā līdz 2002.gadam. Plānots ieviest 20 pamatpakalpojumus līdz 2004.gadam, bet visus pakalpojumus līdz 2007.gadam. E- demokrātijas mehānismu ieviešana iecerēta līdz 2006.gadam, kad plānots rīkot vēlēšanas, referendumus, aptaujas un politisko saziņu internetā. Pakalpojumu integrēšana un pakārtošana atbilstoši klientu dzīves situācijām, izmantojot vienas pieturas aģentūras, zvanu centrus, kā arī elektroniskos sakaru līdzekļus, iecerēta līdz 2005.gadam. Līdz tam pašam laikam iecerēta valsts pārvaldes iestāžu pārveidošana par organizācijām, kas orientētas uz klientu, būtiski palielinot to darbības efektivitāti. Latvijas pārvaldes institūciju iekļaušanās Eiropas Savienības struktūrās un sadarbība ar citām valstīm arī plānota līdz 2005.gadam. Lai sasniegtu iepriekš noteiktos e-pārvaldes izveides mērķus, nepieciešama valsts pārvaldes modernizācija, politiski organizatorisko priekšnoteikumu radīšana. Nepieciešama demokrātijas nostiprināšana, valsts pārvaldes struktūras un procesu pilnveidošana, daudzkanālu pieejas ieviešana pakalpojumu sniegšanā, pakalpojumu sniegšanas elektronizācija, valsts pārvaldes iekšējā darba informatizācija, elektronisko pakalpojumu priekšnoteikumu nodrošināšana, valsts pārvaldē strādājošo iesaistīšana un motivācija, kā arī mērķtiecīgāka un efektīvāka valsts līdzekļu izmantošana. Atsevišķu iniciatīvu ietvaros tiks īstenoti kopā pavisam 35 uzdevumi. Katram no tiem atbilst atsevišķs projekts, kuram tiks nozīmēta atbildīgā institūcija, izveidota projekta grupa (darba grupa), izstrādāts detalizēts rīcības plāns un apstiprināta projekta tāme. Koncepcijas autori norāda, ka būtiskākie tuvākā laika uzdevumi ir politiska lēmuma pieņemšana par e-pārvaldes izveides programmas uzsākšanu, kā arī finansējuma nodrošināšana. Pilotprojektu realizācija ir veikts e-iepirkuma pilotprojekts Finansu ministrijā, pilotprojekts Uzņēmumu reģistrā, veikts elektroniskas nodokļu deklarēšanas pilotprojekts, kā arī dokumentu aprites elektronizācija valsts pārvaldē. E-pārvaldes detalizēta rīcības plāna izstrāde, ieskaitot sākotnējo valsts pakalpojumu un funkciju noteikšanu, maksā Ls 200 000, e-likumdošanas izstrāde - Ls 100 000, valdības centrālā portāla izveide - Ls 100 000, dokumentu aprites elektronizācija valsts pārvaldē - Ls 200 000. Slepus grib notirgot ministrijas augstceltni NRA 08/20/02 Uz valdību slepus virza Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto lēmumprojektu, kurš paredz nodot citiem īpašniekiem ministrijas ēku - vienu no visaugstākajām ēkām Latvijā, vienu no Rīgas panorāmas elementiem, kuru tautā iesaukuši par skābbarības torni. Neatkarīgās rīcībā nonākusi premjeram Andrim Bērziņam adresēta vēstule Par nekustamās mantas Rīgā, Republikas laukumā 2 atsavināšanu, kurā informēts par ministrijai piederošās ēkas apmaiņu pret citu “līdzvērtīgu” ēku. Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektā norādīts, ka atsavināšanas veids būs “maiņa pret līdzvērtīgu zemesgrāmatā ierakstītu būvi vai jaunbūvi kopā ar zemesgabalu”. Tas nozīmē, ka ministrija sev piederošo 25 stāvu celtni ar aptuveni 9000 m2 izmantojamo platību un 13 537 m2 zemes teritoriju iecerējusi apmainīt pret kādu citu īpašumu. Dokumentos teikts, ka atsavināšanas procedūra jāveic Privatizācijas aģentūrai. ZM Budžeta un finansu departamenta Valsts īpašuma uzskaites un privatizācijas nodaļas vadītāja vietniece Galina Girsa, kas ministrijā ir atbildīgā amatpersona par šo dokumentu izstrādi, pauda neslēptu izbrīnu, kādā veidā ziņa par plānoto darījumu nonākusi pie žurnālistiem. G. Girsa informēja, ka MK rīkojuma projektu šodien paredzēts izskatīt valdībā. Izpētot internetā šodienas valdības sēdes darba kārtību, Neatkarīgā neatrada nekādas norādes, ka ministri spriedīs par ZM piederošu ēku atsavināšanu. Tāpat šis dokuments nebija ievietots arī MK komitejas izskatīto dokumentu sarakstā, kas vieš aizdomas, ka darījumus ar augstceltni tiek veikts slepus. Plānotais darījums ar augstceltni nav likumīgs NRA 08/22/02 Finansu ministrijas (FM) eksperti atklājuši, ka atsevišķas normas Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātajā Ministru kabineta rīkojuma projektā par ministrijas augstceltnes – 25 stāvu celtnes Daugavas krastā, ko tautā iesaukuši par skābbarības torni, – apmaiņu pret kādu citu ēku Rīgas centrā neatbilst likumam. FM valsts sekretāres Valentīnas Andrējeva Neatkarīgajai atzinās: "Šāds īpašumu maiņas gadījums manā praksē ir pirmo reizi." Viņa prognozēja, ka "šāda maiņa būs ilgstošs process," un valdībā ar ZM dokumenta apstiprināšanu var rasties problēmas: "Es domāju, ka valdības sēdē finansu ministrs runās par nepilnībām projektā un arī Valsts kancelejas juristi šīm nepilnībām droši vien pievērsīs uzmanību." Aizdomas par plānotā darījuma godīgumu pastiprina arī tas, ka īsi pirms vēlēšanām ēkas maiņas jautājums valdībā tiek virzīts steidzamības kārtā. Ne mazāk interesants šķiet fakts, ka ēkas maiņas projektu bija paredzēts apspriest ļoti augstā politiskā līmenī – koalīcijas padomē, taču tas nav noticis zemkopības ministra Ata Slaktera prombūtnes dēļ. A. Slaktera parakstītajā vēstulē izteiktas septiņas konkrētas prasības, kurām jāatbilst maināmajai ēkai. MK rīkojuma projektā teikts, ka maiņas procedūra būs jāīsteno Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai (VNĪA). VNĪA preses sekretāre Inese Kreicberga stāstīja, ka viņas pārstāvētā iestāde nav tikusi uzaicināta ēkas maiņas projekta izstrādes darba grupā un par ZM iecerēm viņai praktiski neesot nekādas informācijas. "Atsavināšanas metodi VNĪA nekad nav lietojusi, bet, tā kā ZM vadītā darba grupa ir strādājusi, domājams, tā ir atradusi un tai ir zināms, kā tas ir realizējams," teica I. Kreicberga. Vaicāta, vai Rīgā ir daudz tādu ēku, kas atbilst ZM prasībām, I. Kreicberga atbildēja: "ZM izvirzītās prasības uzskatām par nekonkrētām, lai varētu piedāvāt kādus konkrētus risinājumus. Piemēram, ko nozīmē prasība, lai ēka atrastos netālu no Saeimas?" ZM ēkas tirgus vērtība varētu būt ap 16 miljoni ASV dolāru, bet īpašumam piekrītošās zemes vērtība – ap 1 miljons latu. Šādas aplēses tika veiktas, pamatojoties uz ZM rīcībā esošajiem dokumentiem par īpašuma parametriem un nekustamā īpašuma tirgus speciālistu aptaujām. Turpretī ēkas apsaimniekotājas SIA Augstceltne viceprezidents Arnis Zīverts Rīgas Balsij žēlojies, ka reālā ēkas vērtība varētu būt tikai kādi 7 miljoni dolāru. "Ja cena būs lielāka, tad grūti nāksies atpelnīt lielās investīcijas, kas mājai vajadzīgas," teicis A. Zīverts. Laikraksts arī noskaidrojis, ka ZM augstceltnes bilances vērtība pašlaik ir tikai 1,8 miljoni latu. Centrāltirgus saimniecība pamatīgā peļķē NRA 08/21/02 Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde pašvaldības a/s Rīgas Centrāltirgū (RCT) veikusi revīziju par laika periodu no 2001. gada līdz šā gada 30. jūnijam. Kā īlens no maisa lien ārā nesaimnieciskums un pat nelikumības. Nav brīnums, ka gada laikā nomainījies jau otrais tirgus vadītājs. Audita un revīzijas pārvaldes revidentiem tā arī nav izdevies no RCT saņemt apstiprinātu celtniecības un remontdarbu plānu par 2001. gadu, turklāt arī šā gada budžets un remontu plāns nav apstiprināts. Tas gan nav traucējis veikti vērienīgus remontdarbus – noslēgti līgumi par kopējo summu 439 425 lati. Revidenti norāda, ka dokumentācija par remontdarbu izpildi sastādīta bez pietiekamas kontroles. Tā, piemēram, noslēgtajos līgumos nav atrunāti garantijas noteikumi, defektu aktos daudzos gadījumos nav uzrādīts darba apjoms un pat konkrētie defekti, tāmēs iekļauti darbi, kas jau ir izpildīti. Vēl jāmin, ka gaļas paviljona jumta remontu par 49 449 latiem veic firma, kurai pat nav licences šādu darbu veikšanai, taču RCT vispār nemēdzot pieprasīt pretendentiem sertifikātus un licences pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai. Šogad RCT sistemātiski iegādājusies degvielu un slēgusi remontdarbu līgumus ar tiem pašiem darījuma partneriem, taču pat par kopējo summu, kas ir lielāka par 5000 latu, nav rīkots konkurss. Nav skaidra arī gaļas paviljona saliņu nomas politika, kad ar četriem uzņēmumiem līgumi noslēgti ar 62,4% atlaidi, turklāt ar tiesībām nodot tirdzniecības vietas apakšnomā, kas, protams, mazina RCT konkurētspēju pašu pārvaldījumā esošo tirdzniecības vietu iznomāšanā. Interesanti ir arī RCT noslēgtie darba līgumi, kuros ir punkti par iespējamo kompensāciju izmaksu darbiniekiem trīs līdz pat 24 (!) mēnešalgu apjomā, pirms termiņa pārtraucot darba attiecības. Šādu darbību var vērtēt kā pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu, uzskata revidenti. Iespējams, ka viss nav tikai nesaimnieciskums, jo uzņēmuma kasē uzkrāti lielus naudas līdzekļi – vairāk nekā 20 000 latu. Rezultātā ir iespējama negodīga rīcība, par ko liecina šā gada maijā kasē konstatētais iztrūkums – 3505 lati. Neatkarīgā jau vairākas reizes rakstījusi par daudzstāvu autonovietni Lielgabalu ielā 4, kuras apsaimniekošanai ar pašreizējā premjera Andra Bērziņa svētību izveidota SIA Arēna plus. Tajā 60% kapitāldaļu pieder Rīgas Sporta pilij, bet 40% – RCT. Pašvaldības akciju sabiedrība šajā uzņēmumā ieguldījusi jau 960 000 latu, un no RCT ieguldītās naudas trīs gados zaudēts jau 75 141 lats. "Nodibinātās SIA Arēna plus uzņēmējdarbība ir nerentabla, maksātspēja – zema. Ēka ir ieķīlāta, lai Rīgas Sporta pils varētu saņemt kredītu, un pastāv iespēja, ka tā var pāriet Latvijas Unibankas īpašumā," atzīst revidenti. Skaidrs, ka šo darbību rezultātā RCT finansiāli saimnieciskās darbības rezultāti pasliktinājušies – peļņai 2001. gadā un šā gada piecos mēnešos ir tendence samazināties. "RCT vadība saimnieciskajā darbībā pieļāvusi bezatbildību, nesaimnieciskumu, finansu līdzekļu izšķērdēšanu, par ko ir atbildīga RCT valde," uzskata Audita un revīzijas pārvaldes revidenti. RCT apsaimnieko Rīgas Centrāltirgu, Vidzemes tirgu un Āgenskalna tirgu. Līdz šā gada februārim piecus gadus RCT valdes priekšsēdētājs bija Aivars Ozols, kuru šajā amatā nomainīja Aivars Krievāns. Viņš no šā krēsla veikli aizbēga jau jūlijā, atlūgumu pamatojot, ka turpmāk nolēmis strādāt tikai par valdes locekli a/s Rīgas siltums. Rīgas dome vakar RCT valdes priekšsēdētāja amatā iecēla Leonardu Teni, mēra Gundara Bojāra ārštata padomnieku transporta jautājumos. L. Tenis bijis arī Saeimas deputāts, Akcizēto preču padomes priekšsēdētājs, vēlāk – Spirta monopola padomes priekšsēdētājs. Rīgas pašvaldības pilnvarnieki uzdevuši RCT valdei novērst revīzijas aktā uzskaitītās nepilnības. L. Tenis Neatkarīgajai teica, ka nebaidoties no šo lietu sakārtošanas, tomēr lūdza vismaz mēnesi, lai varētu iepazīties ar situāciju RCT un izanalizēt to. No domes sēžu zāles tribīnes L. Tenis solīja vismaz tikt galā ar tīrību kanālmalā pie tirgus un dot iespējas Centrātirgū savu produkciju tirgot arī sīkzemniekiem, bet par pārējo – par to viņš runāšot vēlāk. Partijas nosauc ministru kandidātus LETA 08/16/02 Vairāku populārāko partiju līderi, kas aptaujāti aģentūras LETA "Ekonomisko pētījumu institūta" LETA - EPI) izdotajā apskatā "Saeimas vēlēšanas 2002", nosaukuši kandidātus ministru amatiem nākamajā valdībā. Savienības "Latvijas Ceļš" (LC) priekšsēdētājs Andris Bērziņš kā iespējamos ministrus nosauca Kārinu Pētersoni, Ivaru Godmani, Andreju Panteļejevu, Linardu Muciņu, Anatoliju Gorbunovu, Kristiānu Lībāni, Aiju Poču un Pēteri Apini. Bērziņš uzskata, ka Pētersone un Anatolijs Gorbunovs varētu turpināt darbu viņu jau tagad vadītajās Kultūras un Satiksmes ministrijās, savukārt Godmanis nākamajā valdībā varētu būt iekšlietu ministrs, Muciņš - tieslietu ministrs, Lībāne - izglītības un zinātnes ministre. "Mums ir labs kandidāts finansu ministra portfelim - Aija Poča, kura precīzi zina budžeta un finansu lietas, pārzina nodokļu jautājumus. Arī Apinis varētu būt finansu ministrs. Viņš savulaik strādājis kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs," teica Bērziņš. Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle ir pārliecināts, ka jebkurā vēlēšanu apgabalā jebkurš no pirmajiem desmit kandidātiem vēlēšanu sarakstā būs spējīgs vadīt nozari, konkrēti nosaucot pašreizējos ministrus Gundaru Bērziņu, Mareku Segliņu un Aigaru Kalvīti. Iespējamais labklājības ministra kandidāts, pēc Šķēles vārdiem, varētu būt līdzšinējais premjers Andris Bērziņš. "Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka labklājības ministra amatā mēs bieži vien gribam ielikt ārstu. Nevajag. Vajag ielikt cilvēku, kas var lietas organizēt finansiāli un juridiski," teica Šķēle. Savukārt apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) priekšsēdētājs Jānis Jurkāns par PCTVL ministru kandidātiem kopumā atbildēt nevarēja, jo katrai apvienībā ietilpstošajai partijai esot savi kandidāti un tie vēl nav saskaņoti. Kā Tautas saskaņas partijas (TSP) iespējamos ministru kandidātus Jurkāns nosauca Sergeju Dolgopolovu, Borisu Cilēviču, Jāni Urbanoviču, Daini Turlo un sevi pašu. Pārējie aptaujātie partiju līderi - Juris Bojārs, Māris Grīnblats un Einārs Repše - ministru kandidātus nosaukt atturējās, norādot, ka kandidatūras vēl tiek izvērtētas. Paraksta noteikumus par partiju finanšu atklāšanu LETA 08/15/02 Ministru prezidents Andris Bērziņš trešdien 14. augustā parakstījis divus Ministru kabineta noteikumus, kuri nosaka kārtību, kādā politiskās organizācijas (partijas) iesniedz un publicē ikgadējās finansiālās darbības deklarāciju, priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarāciju, vēlēšanu izdevumu deklarāciju, paziņojumu par plānotajiem vēlēšanu izdevumiem, kā arī informāciju par saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem). Kā informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departaments, šodien minētie Ministru kabineta noteikumi ir nosūtīti visām 59 reģistrētajām politiskajām organizācijām, savukārt ceturtdien, 15.augustā, tiks publicēti Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu šā gada 15.augustā politiskās organizācijas sāk pildīt likuma noteikumus par saņemto dāvinājumu vai ziedojumu publicēšanu internetā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu pārejas nosacījumiem līdz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības uzsākšanai politisko organizāciju publicējamā informācija būs pieejama internetā Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes sekretariāta mājas lapā - "www.pretkorupcija.lv", kur jau patlaban ir iespējams iepazīties ar politisko organizāciju finansiālās darbības deklarācijām par 2001.gadu. Lai izskaidrotu Ministru kabineta noteikumos noteikto informācijas iesniegšanas un publicēšanas kārtību, pirmdien, 19.augustā, plkst.14 Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes sekretariāta un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji organizē semināru Ministru kabineta Sarkanajā zālē. Uz semināru tiek aicināti visu politisko organizāciju vadītāji vai to pilnvarotās personas. Ādamsona sūdzība noraidīta TVNET/BNS/LETA 08/20/02 Rīgas Centra rajona tiesa šodien noraidīja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona sūdzību pret Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) par viņa svītrošanu no 8.Saeimas deputātu kandidātu saraksta. Tiesa atzina, ka CVK rīkojusies likumīgi un nav pamata atcelt tās lēmumu par Ādamsona svītrošanu no deputātu kandidātu saraksta. Tiesas lēmums nav pārsūdzams. Ādamsons pēc tiesas sprieduma žurnālistiem pauda apņēmību nesamierināties ar šo lēmumu un vērsties gan Satversmes tiesā, gan, ja būs nepieciešams, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pirms tam gan viņš ļoti nopietni iepazīšoties ar šodien pasludinātā sprieduma tekstu. Pēc deputāta domām, būtībā spriedums nozīmē to, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumi attiecas uz visiem tiem cilvēkiem, kas kādreiz ir dienējuši PSRS robežu apsardzē, "bet tas tak ir absurds". Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līderis Juris Bojārs arī uzsvēra, ka zīmīgs ir fakts - "kamēr Ādamsons bija "Latvijas ceļā", viņš bija labais un nebija čekists, taču pēc iestāšanās LSDSP sākās tiesāšanās". Pirktspēja aug Diena bizness 08/15/02 2002. gada pirmajā pusgadā mazumtirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, audzis par 13%, sasniedzot 1.094 miljardus latu. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļas vadītāja Dzintra Bērziņa paskaidroja, ka mazumtirdzniecības apgrozījums pakāpeniski aug jau kopš 1997. gada, liecinot par pirktspējas palielināšanos Latvijā. "Organizējas lielveikali, legalizējas arī kāda daļa mazo, kas līdz tam nemaksāja nodokļus, bet nenoliedzami, palielināsies arī cilvēku maksātspēja. Īpaši pieaug to preču skaits, ko pārsvarā pērk turīgāki cilvēki - būvmateriāli, automašīnas, parfimērija, elektropreces". CSP dati liecina, ka lielākais mazumtirdzniecības apgrozījums pusgadā bija nespecializētajos veikalos, kuros pārsvarā ir pārtika, proti, 318 miljoni latu, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Tajos uzņēmumos, kuru pamatdarbība nav tirdzniecība, mazumtirdzniecības apgrozījums sešos mēnešos bija 151.4 miljoni latu jeb par 29% vairāk nekā pērn. Par 26% augusi arī tirdzniecība ar automobīļiem, motocikliem un to detaļām, šogad sasniedzot 142.85 miljonus latu lielu apgrozījumu. Par 10%, salīdzinot ar pagājušā gada sešiem mēnešiem, palielinājusies arī mazumtirdzniecības apjomi ar degvielu, kas šogad veido 119.5 milj. Ls. Par 19% samazinājusies pārtikas, dzērienu un tabakas tirdzniecība specializētajos veikalos, kur šogad apgrozījums bija 12.2 milj. Ls. Lielveikali kavē uzņēmējdarbības attīstību daudzās nozarēs BNS 08/20/02 Starptautisko lielveikalu tīklu "ienākšana" kādā reģionā kavē daudzu šai reģionā esošu uzņēmumu attīstību, liecina Vidzemes tirgotāju asociācijas pasūtīts un Vidzemes augstskolas docenta Aigara Plotkāna veiktais pētījums par lielveikalu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi. Pētījumā norādīts, ka tirgus pārdales gadījumā zaudēs ne tikai tirgotāji, bet ar tiem saistītie uzņēmēji - koksnes pārstrādes, apdrošināšanas, transporta pakalpojumu, celtniecības, tehnisko iekārtu un servisa firmu īpašnieki. Tiek prognozēts, ka, piemēram, samazinoties esošo veikalu apgrozījumam par 25%, darba apjomi reģionā samazināsies par 165 tūkstošiem latu. Kā lielāko draudu reģionam Plotkāns pētījuma prezentācijā pirmdien nodēvēja to, ka pašā pozitīvākajā scenārijā, prognozējot 15% tirgus "atdošanu" lielveikalam, darba vietu skaits reģionā pēc lielveikala atvēršanas samazināsies par 200 vietām tikai tirdzniecības sfērā, neskaitot bezdarba pieaugumu ar to saistītās jomās. Pētījumā arī brīdināts par neprognozējamo kadru politiku, ko varētu veikt lielveikals, pieņemot darbā strādniekus no citiem rajoniem, tā samazinot arī konkrētās pašvaldības budžetā pārskaitītā iedzīvotāju ienākumu nodokļa apjomu. Tāpat prognozēts investīciju apjoma kritums, ko apgūst vietējie uzņēmēji, minēts arī, ka mainīsies apgrozījums daudzās citās nozarēs. Pasliktināsies mazo uzņēmumu maksātspēja, par ko pētījuma laikā pauduši bažas vairāku banku pārstāvji, kas vietējiem uzņēmējiem izsnieguši kredītus, pausts pētījumā. Tāpat brīdināts arī par ražotājiem neizdevīgas cenu politikas piekopšanu lielveikalu tīklos. "Lielveikalu cenu politika ievērojami samazina ražotāju ienākumus un dažkārt spiež realizēt produkciju pašizmaksas līmenī. Sevišķi grūtā stāvoklī ir maizes, gaļas un piena pārstrādātāji. Tai pat laikā tirdzniecības uzcenojums šajos veikalos maizei sasniedz pat 37%. Lielveikalu cenošanas politika bieži orientēta uz izdevīgāku apstākļu radīšanu ievestās produkcijas izplatītājiem," sacīts pētījumā. Savukārt Valsts nodarbinātības dienesta Valmieras nodaļas vadītāja Rita Kubuliņa pētījuma prezentācijā pauda, ka tuvākajā laikā nevar prognozēt tik lielu bezdarba pieaugumu, jo pēc lietuviešu "T-Market" atvēršanas tajā strādā par 15 darbiniekiem vairāk nekā tad, kad šajās telpās saimniekoja SIA "Nākotne". Situācijas kontrolei Plotkāns piedāvā nepieļaut stihisku lielveikalu ienākšanu reģionā, kā arī mudina sadarboties pašvaldībai un uzņēmējiem tirgus plānošanā. Tirdzniecības uzņēmumiem viņš iesaka izskatīt turpmākās attīstības perspektīvas un jau laicīgi pieņemt lēmumus par veikalu slēgšanu, specializāciju, apvienošanu, aktīvu mārketinga kampaņu rīkošanu, vai citām darbībām, jo, pēc viņa rīcībā esošiem datiem, kopumā ņemot, lielveikalu tīkli pretendē uz 97% reģiona tirgus. Vēl atzīmēts, ka zemās cenas lielveikalos ir apmāns, jo pēc laika, kad iegūta stabila tirgus daļa, tās tiek paceltas tādā pašā līmenī kā citās tirdzniecības vietās. Jaunieši aizvien biežāk pastrādā smagus noziegumus NRA 08/17/02 Šogad septiņos mēnešos policija reģistrējusi 1965 noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši nepilngadīgie. 1050 no šiem noziegumiem ir bijuši smagi, par ko likums paredz sodu, ilgāku par pieciem gadiem, informē Valsts policijas preses dienests. Lai arī salīdzinājumā ar pērno gadu nepilngadīgo izdarīto noziegumu skaits šogad samazinājies par 271, speciālistus uztrauc augstais smago noziegumu procents. Šogad 890 nepilngadīgo noziegumi izdarīti grupā, 416 - alkohola reibumā, 33 - narkotisko vielu ietekmē. Savukārt 769 noziedzīgus nodarījumus izdarījušas nepilngadīgas personas, kuras nemācās un nestrādā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Vitolds Zahars kā galvenos pusaudžu kriminālo tieksmju cēloņus nosauca nepareizu audzināšanu ģimenē, kā arī milzīgās sociālās problēmas sabiedrībā (bezdarbs, nabadzība, sociālā nevienlīdzība). Tāpat pašlaik nozīmīgs faktors ir vecāku darbaholisms: "Bērni tiek atstāti novārtā, un vienīgais, ko viņi no vecākiem dabū, ir nauda, nevis mīlestība. Arī televīzijai ir ļoti kaitīga ietekme. Lielākajā daļā filmu ir skatāma vardarbība un brīvu partnerattiecību sludināšana." Zahars atzīmēja, ka negatīva ietekme ir visas sabiedrības vienaldzībai pret pusaudžu problēmām. "Latvijā valdošā sašķeltā divkopienu sabiedrība rada cilvēku atsvešināšanos no valsts un patriotisma jūtu zudumu. Tas savukārt maina cilvēku attieksmi pret dzīvības vērtību, no kā arī rodas tik daudzās slepkavības Latvijā." Pēc Vitolda Zahara rīcībā esošajiem datiem, pašlaik Latvijas cietumos atrodas 397 nepilngadīgie, no kuriem 240 ieslodzījumā vēl gaida tiesas spriedumu. Viņš atklāja, ka mūsu likumi pret nepilngadīgajiem ir drakoniski un ieslodzījumu kā soda veidu lielākajā daļā gadījumu vajadzētu aizstāt ar kādu alternatīvu sodu, piemēram, sabiedriskajiem darbiem. "Jāatceras, ka pusaudži lielāko daļu noziegumu pastrādā grupā, un tās ir viņu vecuma psiholoģiskās īpatnības. Noziegums grupā ir vainu pastiprinošs apstāklis, tāpēc arī jaunieši nokļūst cietumā, un vēlāk 75 procenti no viņiem kļūst par recidīvistiem vai cietuma mēbelēm," piebilda Zahars. Visbiežāk nepilngadīgie šogad septiņos mēnešos ir izdarījuši zādzības - 1 284, tostarp 237 no automašīnām, 246 no dzīvokļiem. 167 reizes nepilngadīgie bija izdarījuši zādzības no tirdzniecības objektiem. Kopumā policija šogad ir atklājusi 11 273 no reģistrētajiem 28 422 noziegumiem, un 17,4 procenti no atklāto noziegumu kopskaita veido nepilngadīgo pastrādātie noziegumi. No visiem reģistrētajiem noziegumiem 2530 noziegumi izdarīti grupā, savukārt 3883 jeb 34,4 procenti no visu reģistrēto nozieguma īpatsvara izdarīti alkohola reibumā. 67 aizturētie bijuši ārvalstnieki. Pērn septiņos mēnešos policija aizdomās par noziedzīga nodarījuma veikšanu bija aizturējusi 111 citu valstu pilsoņus. 3963 aizturētās personas jau agrāk bija izdarījušas noziegumus, savukārt 321 aizturētais nozieguma izdarīšanas brīdī bija narkotisko vielu ietekmē. Pērn septiņos mēnešos narkotiku ietekmē noziegumus bija izdarījušas 439 personas. Stratēģijas trūkums padziļina ielas bērnu problēmu Diena 08/17/02 Jēdziens "ielas bērns" Latvijas normatīvajos dokumentos neparādās, tādējādi dodot iespēju valstij un pašvaldībām izvairīties no šo bērnu apzināšanas, precīzas uzskaites un koordinētu risinājumu meklējumiem. To piektdien prezentētā pētījuma Ielas bērni Latvijā: problēmas un risinājumi secinājusi autore Inga Lukašinska. Aptaujās iesaistītās nevalstiskās organizācijas pie ielas bērniem Latvijā pieskaitījušas 3000 līdz 5000 bērnu. 2000.gada statistiska savukārt liecina, ka no 308 590 bērniem 7-15 gadu vecumā izglītības iestādēs nav reģistrēti teju 15 000. Valsts un sabiedrisko institūciju minētie skaitļi par ielas bērniem līdz šim atšķīrušies pat par vairākiem tūkstošiem. Izglītības un zinātnes ministrija līdz šim katru 1.septembri saskaitījusi ap 2500-3000 bērnu, kuri skolai reģistrēti, bet tajās nav ieradušies. Pētījuma dati liecina, ka pērn tādu bija 2607, no kuriem 22% to nav darījuši slimības dēļ, 17% - vecāku bezatbildības dēļ, bet teju katrs astotais - sociālu problēmu spiests. Tajā pašā laikā organizācijas Glābiet bērnus! alternatīvajā ziņojumā ANO par bērnu tiesību stāvokli Latvijā pie ielas bērniem pieskaitīti 17 000. Pēc Asociācijas ielas bērniem valdes locekles Ritas Ereles novērojumiem - lai arī demogrāfiskās situācijas ietekmē kopējais bērnu skaits samazinās, ielu bērnu tieši pretēji, kļūst arvien vairāk. Ielas bērna jēdziens vispirms būtu definējams bērnu tiesību aizsardzības likumā, vienlaikus nosakot arī valsts, pašvaldības, ģimenes un citu ar šiem bērniem saistīto pušu atbildību. Izveidojot spēcīgu bērnu tiesību aizsardzības institūciju valstī, būtu iespējams sākt šo bērnu apzināšanu pēc vienotas metodoloģijas un atkarībā no rezultātiem izstrādāt programmu valsts finansējumam, presei skaidroja I.Lukašinska. Likuma grozījumu 2.lasījumam šāds priekšlikums jau iekļauts, piektdien uzsvēra Valsts Bērna tiesību aizsardzības centra (VBTAC) direktore Inete Ielīte. Lielu daļu koordinējošā darba bērnu jautājumos veic starpministriju komisija, bet ģimenes politika, kurā būtu iekļaujams arī "ielas bērna komponents", ir Labklājības ministrijas pārziņā. "Man jāuzsver, ka pētījumā nav atbildēts uz jautājumu, kurš to koordinēs valsts līmenī, ne arī izpētīts, kurās Latvijas vietās šī problēma jārisina, jo daudzviet tā jau atrisināta," tā I.Ielīte. Pētījuma autore savukārt ir pārliecināta, ka ar pietiekamiem cilvēku un materiālajiem resursiem kvalitatīvi uzticētos pienākumus varētu veikt arī VBTAC, kurā pašreiz esot vērojams "nenoliedzams stratēģijas trūkums". Par ielas bērniem Latvijā tiek uzskatīti bērni, kas lielāko diennakts daļu pavada uz ielas. Tie ir gan bērni, kuri aizmukuši vai padzīti no mājām un nakšņo uz ielas, gan bērni, kurus pieaugušie nepietiekami uzrauga un aprūpē, tāpēc viņi lielāko daļu laika pavada uz ielas. Sausums dzen postā lauksaimniekus NRA 08/22/02 Lauksaimniekus skārusi kārtējā problēma. Šoreiz tas ir zaudējumus nesošais sausums. Sakņaugu raža šogad būs uz pusi mazāka, nekā cerēts. Karstajā saulē daudzviet ir izdegušas ganības, akās trūkst ūdens. Zemnieki prasīs izsludināt ārkārtas stāvokli. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome nolēmusi vērsties pie Ministru prezidenta Andra Bērziņa un Zemkopības ministrijas ar vēstulēm, kurās sakarā ar nelabvēlīgo hidrometeoroloģisko situāciju valstī pieprasīs izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības nozarē. Lauksaimniekiem būtu izredzes saņemt kompensāciju par sausuma radītajiem zaudējumiem. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē dalīborganizāciju iesniegtā informācija par sausuma radītajiem zaudējumiem liecina, ka sausuma dēļ šogad sakņaugu raža būs par 40–50 procentiem mazāka nekā varēja būt, bet pārējiem dārzeņiem par 30–35 procentiem mazāka. Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība aprēķinājusi, ka nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ kartupeļu raža, jo īpaši vidēji vēlajām un vēlajām šķirnēm, ir par 20 procentiem mazāka. Pēc Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības aprēķiniem, sausums zemniekiem radījis aptuveni 150 līdz 200 latu zaudējumus uz hektāru. Arī lopkopības nozari sausums nav žēlojis. Aptaujāto piena ražotāju vidū nav vienota viedokļa par kritērijiem, nosakot no sausuma cietušās platības, taču visi atzīst, ka laika apstākļi radījuši piena ieguves kritumu, vairākas saimniecības pat spiestas sākt ziemai sagatavotās lopbarības izēdināšanu. Latgalē lietus nav lijis divus mēnešus, akas ir izžuvušas. No sausuma cietuši ne tikai dārzeņu stādījumi un ganības, bet arī augļukoki un krūmi, kam gluži kā rudenī ir sākušas birt lapas. Lauku tūrisma zelta ādere Diena 08/17/02 Latvijā lauku tūrisms pašlaik kļuvis par populāru lauku ekonomikas dažādošanas veidu. Gada laikā no Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās fonda SAPARD lauku ekonomikas dažādošanas apakšprogrammai atvēlēti nedaudz vairāk nekā 2 miljoni latu, no tiem 686 tūkstoši latu - tieši lauku tūrisma projektu atbalstam. Pirms vasaras saulgriežiem rekonstruēta viesnīca Rojupe Rudē, netālu no Kurzemes zvejnieku pilsētiņas Rojas, ir pirmais ar SAPARD atbalstu pabeigtais projekts lauku tūrismā Latvijā. Kolhozu laikā ar vērienu celtās administratīvās ēkas un kinoteātra privatizētāji zemnieku saimniecības Madaras īpašnieki Zinta un Juris Kokini pirms četriem gadiem Rojupē atvēra kafejnīcu, vēlāk arī viesnīcu, kam izmantotas arī valsts subsīdijas. "Vajag nopietnu attieksmi, lai papīri būtu līdz pēdējam punktam un komatam kārtībā," saka Z.Kokina, taujāta par galvenajām problēmām piesakoties SAPARD. Un papīru klāsts nav bijis mazais - 141, projektu iesniedzot, un 140, noslēdzot. Ne mazums problēmu bijis arī ar tehnikas un būvmateriālu iegādi, jo tiem jābūt ES dalībvalstīs vai kandidātvalstīs ražotiem, bet par to izcelsmi nereti neskaidrs priekšstats ir arī pārdevējiem. SAPARD vēl piecus gadus sekos līdzi projekta realizācijai. Līdz 1.jūnijam laucinieki, vēloties veidot lauksaimnieciskai ražošanai alternatīvas nodarbes, visvairāk iesnieguši projektus atbalsta saņemšanai lauku tūrisma attīstībai. No Lauku atbalsta dienesta (LAD) šajā apakšprogrammā saņemtajiem 85 projektiem, 56 bija lauku tūrismā, liecina LAD apkopotie dati. Kā Dienai atzina LAD, visaktīvākie tūrisma projektu iesniedzēji bijuši ziemeļvidzemnieki. Lietuviešu dempings arī datoriem NRA 08/20/02 Viena no Lietuvas datoru ražotāju kompānijām Sonex Latvijā piedāvā datorus par pārsteidzoši zemām cenām. Dažkārt Sonex piedāvātā cena tikai par desmit procentiem atšķiroties no Honkongas datoru vairumtirgotāju piedāvātajām, kas pasaulē skaitās vienas no lētākajām. Pat pieņemot, ka Sonex atved datorus uz šejieni bez maksas, vēl jau ir jāmaksā arī 18 procentu PVN, uzsvēra EET-Rīga līdzīpašnieks Jānis Bikše. Iespējams, ka Sonex zemākas cenas spēj piedāvāt tāpēc, ka nekorekti deklarē eksportu un importu, pieļāva Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas (LDA) izpilddirektors Dzintars Zariņš. Viens no Neatkarīgās aptaujātajiem speciālistiem domā, ka Sonex, izvedot produkciju no Lietuvas, uzrāda palielinātu vērtību produktam, lai saņemtu nodokļu atlaides, bet ievedot vērtību atkal samazina. Paši Sonex pārstāvji Dz. Zariņam gan esot apgalvojuši, ka viss esot kārtībā. Stipri zemākas cenas nekā pārējiem kompānija spējot piedāvāt tāpēc, ka lētāk iepērk tehniku Lietuvas ražotnē, bet datorus kopā saliek Latvijā. Taču tādā gadījumā viņiem nevar būt ISO un CE sertifikāti, kuri tiek pieprasīti vairākos konkursos, piebilda Dz. Zariņš. Jelgavā publiski kauninās graustu īpašniekus BNS 08/17/02 Pēc mājas sienas sagrūšanas Jelgavā, Mātera ielā, pilsētas dome iecerējusi apzināt visus graustus un izvietot pie tiem uzrakstus par ēku stāvokli un īpašniekiem. Jelgavas domes preses sekretāre Baiba Pušinska pavēstīja, ka pašvaldība nolēmusi turpmāk pastiprināt "ainavu bojājošo" Jelgavas ēku uzraudzību. Mēneša laikā tiks apzināti visi grausti, pie kuriem piestiprinās sarkanas zīmes ar uzrakstu "avārijas ēka" un īpašnieka vārdu. "Lai tad viņi [īpašnieki] kaunas par to," sacīja Pušinska. Tāpat pašvaldība līdz nākamās nedēļas vidum aprēķinās ceturtdien sabrukušās ēkas Mātera ielā 41 drupu savākšanas izdevumus, lai tos piedzītu no ēkas īpašnieka Ārija Bišera. Ceturtdien ap pulksten 13 Jelgavā, Mātera ielā 41, sabruka neapdzīvotas divstāvu ēkas siena. Siena sabrukusi uz ielas braucamās daļas, un tikai laimīgas sagadīšanās dēļ nav cietuši cilvēki. Pēdējā gada laikā ēka ir arī degusi divas reizes. Ēkai nebija jumta, un tajā pulcējās bezpajumtnieki. Par visticamāko sienas sagrūšanas iemeslu tiek uzskatīta kādas pagaidām nenoskaidrotas personas rīcība, kas varētu būt brucinājusi sienu, vēloties no tās iegūt ķieģeļus vai ko citu. Bojāram neliedz pirkt Kukula zemi Diena 08/15/02 Izvērtējot Rīgas mēra Gundara Bojāra iespējas iegādāties zemi no sava padomnieka Guntara Kukula un vienlaikus nepārkāpt likumu, Noziedzības un korupcijas novēršanas padome (NKNP) savā atzinumā norādījusi, ka darījums starp priekšnieku un padoto būtu likumīgs. Pagaidām gan nav skaidrs, vai likumīga būtu arī abu partijas biedru (LSDSP) darbība domē pēc līguma noslēgšanas. "Tā nav atļauja pirkt zemi - mēs vienkārši norādām, ka pirkumā nav saskatītu likumpārkāpums," Dienai sacīja NKNP sekretariāta vadītājs Rūdolfs Kalniņš, atzīstot, ka padome sniegusi atbildes vienīgi uz G.Bojāra uzdotajiem jautājumiem un nav vērtējusi mēra rīcību, uzsākot celtniecību uz G.Kukula zemes. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Jautrīte Briede gan norādīja, ka G.Bojārs atzinumu varētu tulkot arī kā atļauju slēgt pirkuma līgumu: saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu katram ir tiesības rēķināties ar vienādu attieksmi no visām valsts institūcijām. "Es likuma pārkāpumu tomēr saskatu," piebilda J.Briede. Diena jau rakstīja, ka šā gada sākumā G.Kukuls par trim sertifikātiem privatizēja 1,4 hektāru zemes gabalu Ādažos, kura tirgus vērtība lēšama 34 048-127 680 latu. Sapratis, ka pašam tik liela platība nav vajadzīga, G.Kukuls izlēmis pusi zemes atvēlēt G.Bojāram. Kaut gan abi jau sākuši māju celtniecību, pagaidām darījums par zemes nodošanu mēra rīcībā nav noticis. Gauju iekrāso pigments no rūpnīcas Diena 08/17/02 Gaujā kopš piektdienas rīta līdz pusdienlaikam no a/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) ražotnes pa novadgrāvi ieplūdusī ķīmiskā viela - krāsas pigments - nav bīstama cilvēka dzīvībai un veselībai, apgalvo VSŠ. Tomēr peldētājiem drošāk būtu no ūdens veldzes atturēties, kamēr nav saņemti piesārņojuma analīžu rezultāti, kas gaidāmi nākamnedēļ, Dienai pēcpusdienā sacīja Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktore Inga Zudāne. Viņa pastāstīja, ka par zili zaļā krāsā pa novadgrāvi uz upi plūstošo straumīti, kas tālāk kļūstot balta, pārvaldei ap pulksten 8.30 esot paziņojis anonīms zvanītājs. Tūdaļ izveidota vides inspektoru un uzņēmuma speciālistu kopīga darba grupa, kas vispirms gādājusi par piesārņojuma ieplūdes pārtraukšanu Gaujā. VSŠ prezidents Inārs Poļaks Dienai pieļāva, ka kāds neuzmanīgs darbinieks būšot izskalojis krāsu konteineru nevis rūpnieciskajā, bet gan lietus ūdeņu kanalizācijā. I.Zudāne ūdens piesārņojumu vērtēja kā ārkārtēju gadījumu, jo VSŠ esot vienīgais uzņēmums Vidzemes reģionā, kas saņēmis integrēto vides atļauju. Noteiks maksimālo skolas somas smagumu BNS 08/18/02 Valdības komiteja pirmdien skatīs noteikumus par higiēnas prasībām izglītības iestādēs, kas regulēs arī maksimālo skolas somas smagumu skolēniem, BNS uzzināja valdības Komunikāciju departamentā. Noteikumos paredz, ka par 9 gadiem jaunākiem bērniem skolas soma nedrīkstēs būt smagāka par 2,5 līdz 3,5 kilogramiem, bērniem līdz 12 gadu vecumam skolas soma nedrīkstēs pārniegt 3,5 līdz 4 kilogramu svaru. Skolēniem vecumā no 12 līdz 14 gadiem somu svars nedrīkstēs būt lielāks par 4,5 kilogramiem, bet jauniešiem no 16 gadu vecuma skolas somas svars nedrīkstēs pārsniegt 5 kilogramu svaru. Par noteikumu ievērošanu būs atbildīga izglītības iestāžu vadība, bet to kontrolēs Valsts sanitārā inspekcija. Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītā pētījumā atklājās - gandrīz trešdaļai pamatskolas skolēnu skolas somu svars pārsniedz pieļaujamo normu, bet 60% sākumskolas skolēnu ir stājas traucējumi. Mediķi uzskata, ka pieļaujamais somas svars skolēniem ir 10-12% no bērna ķermeņa svara, taču Pedagoģijas un psiholoģijas institūta veiktais pētījums pierāda, ka 3.- 5.klašu skolēni nes pat trīs reizes smagāku somu par pieļaujamo. Pieaug atbalsts dalībai NATO BNS 08/17/02 Pēdējo mēnešu laikā pieaudzis iedzīvotāju atbalsts Latvijas dalībai NATO - valsts pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei jūlijā atzinīgi vērtēja 66,1% iedzīvotāju, liecina "Latvijas faktu" aptaujas rezultāti. Valdības Komunikāciju departamentā informēja, ka salīdzinājumā ar marta aptaujas rezultātiem no 63,9% uz 66,1% pieaudzis to respondentu skaits, kas atbalsta Latvijas dalību NATO vai neiebilst pret to (14,8% aptaujāto iedzīvotāju neiebilst pret Latvijas dalību NATO, bet vēlas saņemt vairāk informācijas šajā jautājumā; martā -16,7%). Īpaši pieaudzis to respondentu skaits, kas pamato savu pozitīvo attieksmi pret Latvijas dalību NATO ar uzskatu, ka tā veicinās valsts un iedzīvotāju drošību (no 21% uz 30,7%). Mazāks (martā - 11,5%; jūlijā - 7,3%) ir to iedzīvotāju skaits, kuriem nav izveidojies konkrēts viedoklis par Latvijas dalību NATO. Savukārt 26,6% respondentu uzskata, ka Latvijai dalība NATO nav nepieciešama (martā - 24,5%). Vienīgās iedzīvotāju grupas, kur vairāk nekā trešdaļa respondentu neatbalsta Latvijas dalību NATO, ir cittautieši (43,8%), nepilsoņi (40%), kā arī Latgales iedzīvotāji (41,1%). Jau vēstīts, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm cer novembrī gaidāmajā alianses galotņu sanāksmē Prāgā saņemt uzaicinājumu iestāties NATO. Šobrīd Latvija, Lietuva un Igaunija tiek uzskatītas par reālākajām kandidātēm otrajai paplašināšanās kārtai. Latvijas un citu kandidātvalstu gatavību vērtēs pēc Rīcības plāna dalībai NATO izpildes un citiem militāriem un politiskiem kritērijiem. Atbalsts ES Latvijā mazinās LETA 08/22/02 Sabiedrības atbalsts dalībai Eiropas Savienībā (ES) šogad palielinājies vairākumā kandidātvalstu, taču samazinājies Latvijā, Čehijā un Slovēnijā, liecina trešdien publicēto reģionālo aptauju rezultāti. Ievērojami eirooptimistu īpatsvars pieaudzis Ungārijā, kur maijā 66% respondentu atbildēja, ka viņi referendumā balsotu par valsts iestāšanos ES, salīdzinājumā ar 54% iepriekšējā gadā, liecina jaunāka institūta "GfK Hungaria" aptauja. Arī Polijā šis rādītājs no 44% pieaudzis līdz 49%. Savukārt Rumānijā, Bulgārijā, Horvātijā un Turcijā atbalsts dalībai bagātākajā Rietumu blokā bija pat vēl lielāks, un vadībā atradās Rumānija ar 78%. Aptauja 13 ES kandidātvalstīs tika veikta aprīlī un maijā, balstoties uz intervijām ar 1 000 cilvēkiem katrā valstī. Visās valstīs tika uzdots vienāds jautājums: "Ja tagad notiktu referendums par iestāšanos ES, kā jūs balsotu?" Čehijā atbalsts ir sarucis no 42% pagājušā gada maijā līdz 41% tagad, Slovēnijā - no 42% līdz 40%, Latvijā - no 46% līdz 39%. Turklāt Čehijā un Latvijā to cilvēku skaits, kuri balsotu pret iestāšanos ES, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, ir palielinājies. Desmit ES kandidātvalstis cer pievienoties savienībai līdz 2004. gadam. Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits Dienas bizness 08/19/02 Latvijā turpina samazināties iedzīvotāju skaits, jo mirstība joprojām pārsniedz dzimstību. Ja šī gada sākumā Latvijā bija 2 miljoni 346 000 iedzīvotāju, tad jūlija sākumā to skaits ir sarucis līdz 2 miljoniem 336 000. Arī no Latvijas izbraukušo personu skaits, kas pārcēlušās uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs šī gada sešos mēnešos bija par 2500 lielāks nekā Latvijā no citām valstīm uz dzīvi ieradušos skaits. Statistika - Par ko jūs noteikti nebalsotu? LETA 08/20/02 Aģentūras LETA "Ekonomisko pētījumu institūta" (LETA-EPI) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktajā aptaujā 36,2% respondentu atbildējuši, ka noteikti nebalsotu par apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), 21,6% nebalsotu par Tautas partiju un 19,9% - par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP). Aptaujas rezultāti publicēti LETA-EPI apskatā "Saeimas vēlēšanas 2002". Atbildot uz jautājumu "Par kurām partijām jūs noteikti nebalsotu?", 17,9% respondentu atzinuši, ka nebalsotu par apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, par savienību "Latvijas ceļš" nebalsotu 17,5%, par partiju "Latgales gaisma" - 16,3%, par Brīvības partiju - 15,5%. Partijai "Jaunais laiks" ir 12,3% nelabvēļu, Sociāldemokrātu savienībai - 10,7%, politiskajai apvienībai "Centrs" - 10,1%, Pirmajai partijai - 6,8%. Vismazāk "nemīlētāju" bijis Zaļo un zemnieku savienībai. Tradīcijas, kas "taisa par latviešiem" Diena 08/19/02 Lai klātienē redzētu savu priekšteču dzimto zemi, par kuru galvenie iespaidi gūti no vecāku un vecvecāku stāstiem, fotogrāfijām un mācību grāmatām, divu nedēļu ceļojumu pa Latviju pirms neilga laika sākusi grupa Amerikas latviešu jauniešu - Amerikas latviešu apvienības (ALA) izglītības programmas Sveika, Latvija ietvaros. Šādas nometnes tradīcijas aizsākās 1997.gadā, un šogad tajā piedalās 18 jaunieši no ASV un trīs no Kanādas vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Jaunieši, kuri viesojās Latvijā, ir jau trešā latviešu paaudze Amerikā un Kanādā, taču visi prot runāt latviski - arī tie, kuri nāk no jauktām ģimenēm. Vairākiem šī bija pirmā reize Latvijā, un brauciena izmaksas viņu vecāki dala ar ALA. Šis ceļojums pa Latviju, dodot iespēju jauniešiem apceļot visus četrus Latvijas novadus, ir ne tikai izklaidējošs, bet arī ietver "obligāto izglītības programmu" - viņi apciemo arī kultūrvēsturiskus objektus, to vidū rakstnieku mājas, kuru darbus viņi latviešu skolās mācījušies, stāsta Janta Meža, Sveika, Latvija koordinatore Rīgā. Šā projekta ietvaros jaunieši tikās arī ar Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolas jauniešiem un iecerējuši iepazīties arī ar vienaudžiem no Kuldīgas. Projekta pēdējā dienā paredzēta vizīte ASV vēstniecībā, Saeimā un, iespējams, arī Latvijas Nacionālajā operā. "Domāju, ka būšu labāks latvietis, ja vairāk zināšu par Latviju," saka Amerikā dzīvojošais Grants Osvalds (14), Granta Amerikas draugi domājot, ka viņš esot traks, ja no mācībām brīvajā vasarā apmeklējot latviešu vasaras skolu. Jāņu svinēšana pēc sentēvu paražām arī raisot izbrīnu, taču Imanta saka: "Mani tas nemulsina nemaz. Šādas tradīcijas taisa mūs par latviešiem, tāpēc mums tā ir svēta lieta." Jāņa Jaunsudrabiņa 125 gadu svinības NRA 08/20/02 Neretā - Jāņa Jaunsudrabiņa dzimtajā pusē - 24. augustā notiks viņa 125 gadu jubilejai veltītie pasākumi. Pulksten 11 būs piemiņas brīdis Ķišķu kapsētā. Tālāk visas dienas garumā iecerēti dažādi atceres pasākumi, fragmenti no radio uzvedumiem, muzicēs ansamblis Silavots, arī mākslinieki no Rīgas. Plānots arī skatīties Neretas kultūras nama dramatiskā kolektīva izrādi Ezermaļu krokodils, ko sarakstījis J. Jaunsudrabiņš. Pulksten 22.00 Sudmalu saliņā sāksies zaļumballe, kurā spēlēs un dziedās Andris Skuja. Atsāksies " Zaļie tirdziņi" Līvu sētā VAK 08/20/02 Jau piektdien, 23.augustā Vecrīgā, Alberta laukumā Līvu sētā (nejaukt ar Līvu laukumu!), atsāksies "Zaļie tirdziņi", kas pērn izpelnījās lielu rīdzinieku un pilsētas viesu ievērību. Piektdienās "Zaļais tirdziņš" notiks no 12-iem līdz vakaram. Pēcpusdienā varēs ne tikai iepirkties, bet arī ieklausīties bardu koncertos un pasēdēt pie veselīgas sulas glāzes vai dzīvā alus kausa. Sestdienās zemnieki pircējus gaidīs no 9-iem rītā līdz pusdienas laikam. Šogad "Zaļais tirdziņš" būs plašāks, jo bioloģiskas produkcijas sertifikātus un līdz ar to tiesības piedalīties šajā pasākumā ieguvuši daudz jauni zemnieki, kam tirgošanās Līvu sētā ļaus pētīt tirgu un pilnveidot piedāvājumu. Iepriecināti par veiksmīgo sadarbību ar Rīgas domi pilsētas svētkos 10.augustā Doma laukumā, kad "Vides Vēstis" koordinēja vispusīgu Ekotirgu, arī Līvu sētā aicināsim dabiskas kosmētikas, augu aizsardzības un videi draudzīgu preču ražotājus, kā arī vides NVO un asociāciju "Lauku ceļotājs" ar zaļo brīvdienu piedāvājumu. Kad vien būs iespējams, Līvu sētā ciemosies arī Mārtiņš Rītiņš ar gardumiem no restorāna "Vincents". Jāpiebilst, ka Mārtiņš Rītiņš ir "Zaļā tirdziņa" idejas autors, kā arī pastāvīgais bioloģisko produktu pircējs, jo ar tiem cienā gan restorāna viesus, gan augstās amatpersonas, kas apciemo Latviju. "Zaļie tirdziņi" Līvu sētā notiks līdz 1.novembrim.