K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 262: 2002. g. 30. augusts - 5. septembris LABOJUMS un PRECIZĒJUMS! Pēdējā Kas jauns Latvijā? rakstā "Jauna kārtība balsošanai pa pastu" bija rakstīts: "20 septembris ir pēdējā diena, kad pilsoņi, kas izdarījuši savu politisko izvēli, nosūta vēlēšanu komisijai aploksni, kurā ir arī vēlēšanu zīme." Tas ir nepareizi! Pareizi ir: Pilsoņi, kas izdarījuši savu politisko izvēli, nosūta vēlēšanu komisijai aploksni, kurā ir arī vēlēšanu zīme tā, lai vēlēšanu komisija to būtu saņēmusi pirms vēlēšanu dienas , t.i. 5. oktobra! Izsūtīšanu var darīt arī pēc 20. septembra! Prezidente aicina domāt par mazo un vidējo uzņēmumu attīstību BNS 08/30/02 Latvijā šobrīd ir visi priekšnoteikumi tam, lai mazo un vidējo uzņēmumu skaits visā Latvijā pieaugtu, bet valstij ir daudz vairāk jādomā par šo uzņēmumu atbalstu īpaši nodokļu politikas jomā, atklājot "Mazo un vidējo uzņēmumu nacionālo forumu" klātesošajiem pauda Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga. Pēc prezidentes domām, valsts programmai mazo uzņēmumu attīstībai ir būtiska nozīme, lai uzņēmēji varētu padarīt savu darbību prognozējamu un justies droši par sagaidāmajiem rezultātiem ilgākā laika posmā. Vīķe - Freiberga uzskata, ka nodokļu politikai Latvijā ir jābūt daudz elastīgākai, uz uzņēmumu attīstību vērstai, lai tā veicinātu mazos un vidējos uzņēmumus godīgi maksāt nodokļus nevis "turēt dubulto grāmatvedību". Pēc valsts prezidentes domām, zemāki nodokļi nozīmē mazāku nastu uzņēmējiem un rada lielāku vēlmi maksāt valstij to, kas tai pēc likuma pienākas. Turpretim par nodokļu nemaksātājiem kontrole ir jāpastiprina, jo tie pārējiem uzņēmējiem rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu. Vēlēšanu tuvums ir īstais brīdis uzņēmējiem formulēt savas prasības politiskajām partijām un jautāt, kādus atbalsta pasākumus mazā un vidēja biznesa attīstībai viņi nodrošinās, ja nāks pie varas, savu nostāju pauda prezidente. Viņa arī uzsvēra, ka, neskatoties uz Latvijas preču eksporta palielināšanos, Latvijas tirdzniecības bilance joprojām ir negatīva. "Šī brīža aina atklāj gan mūsu neizmantotās iespējas, gan arī neizdarības. Viens piemērs tam: straujais pagājušā gada pieaugums no mūsu kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas - salīdzinājumā ar mūsu daudz mazākajiem eksporta pieauguma tempiem uz šīm valstīm." "Domāju, ka šobrīd mums ir ļoti svarīgi sakoncentrēt uzmanību uz lauku uzņēmējdarbību, kas tik cieši saistīta ar jautājumu par reģionu attīstības līdzsvarošanu. Tas arī palīdzētu samazināt bezdarbu, kas it īpaši nozīmīgi Latvijas lauku, pilsētu un mazpilsētu dzīvotspējai", pauda prezidente. "Esmu vienisprātis ar lauksaimniekiem, ka tas, ko šobrīd sējam - to nākotnē pļausim, ko šobrīd darām lauku attīstības jomā Eiropas Savienības kontekstā - tas lielā mērā noteiks nākamo pāudžu labklājību," sacīja Vīķe - Freiberga. Pēc prezidentes domām, mazajām valstīm, kā Latvijai, ir svarīga katra indivīda izglītības un profesionālās kvalifikācijas līmeņa paaugstināšana, jo tas rada lielākas iespējas radoši darboties. Tādēļ valsts nākamais uzdevums ir īstenot likumdošanas normatīvo aktu pasākumus, kas garantētu iespējas veicināt katra indivīda ekonomisko patstāvību un neatkarību. Prezidente arī pauda: "Patiesi ceru, kas šis nacionālais forums būs lietpratīgs savā darbā un palīdzēs sasniegt praktiskus mērķus. Es jums novēlu - lai jau tuvākajā laikā Latvijas uzņēmēji varētu atzīt - mums ir iespējas stādāt ar izdomu un apsviedību, mums ir iespējas godīgām attiecībām ar savu valsti." KNAB šefa amatam izvirza advokātu Jonāsu LETA 08/30/02 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam komisija nolēmusi ieteikt apspriešanai Ministru kabinetā (MK) advokāta Jāņa Jonāsa kandidatūru, informēja Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes sekretariāta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Staškeviča. MK tiks iesniegta arī informācija par konkursa gaitu un visu II kārtas pretendentu novērtējumu. Saskaņā ar KNAB priekšnieka amata atklātā konkursa nolikumu informācija MK tiks iesniegta pirmdien. Kopumā komisija intervēja 13 amata pretendentus. KNAB jau pašā darbības sākumā būtu jāpievērš uzmanība tām tautsaimniecības nozarēm, kurās pastāv vislielākais korupcijas risks, sacīja KNAB priekšnieka amatam izvirzītais advokāts Jānis Jonāss. Ja Jonāss tiks apstiprināts amatā, viņš sola "ņemt korupcijas novēršanas programmu un pētīt šīs nozares". Pēc Jonāsa domām, visriskantākās vietas ir pašvaldību institūcijas un muita. Šis, viņaprāt, būtu viens no pirmajiem darbiem līdzās likumā ierakstītajiem - valsts amatpersonu deklarāciju un politisko partiju finanšu pārbaudīšanai. KNAB priekšnieka amata kandidāts gan uzsvēra, ka "plānus kalt ir pāragri", jo priekšā vēl apstiprināšana Ministru kabinetā un Saeimā. Jautāts, kas varēja būt noteicošais faktors, kādēļ komisija izvēlējusies tieši viņu, Jonāss pieļāva, ka tā varētu būt viņa pieredze darbā dažādās institūcijās, taču, tā kā citu pretendentu teikto viņš nav dzirdējis, esot grūti spriest, kas bijis galvenais. Konkursa komisija esot jautājusi, vai viņam "skapī nav apslēpts kāds skelets", tas ir - vai var parādīties kāda kompromitējoša informācija par kandidātu, uz ko Jonāss atbildējis, ka viņš šādus faktus nezina. Apšauba iespējamā KNAB priekšnieka atbilstību amatam NRA 09/05/02 Vairākas augstas valsts amatpersonas apšauba Jāņa Jonāsa kandidatūru Korupcijasnovēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam. Vieni J. Jonāsa virzīšanā saskata politiskās vienošanās pazīmes, citi to uzskata par vieglprātību, lai tikai kaut kā pieliktu punktu neveiksmīgajai un valdību apkaunojošajai KNAB priekšnieka meklēšanai. Daudziem pilnīgi negaidīta bija potenciālā KNAB vadītāja J. Jonāsa saistība ar advokātu Aināru Plataci, kas iepriekš plašākai sabiedrībai nebija zināma. Pats A. Platacis aizvakardienas TV Panorāmā uz savu kolēģi J. Jonāsu uzmeta tumšu ēnu, dodot nepārprotamus mājienus, ka advokātiem, lai varētu veiksmīgi darboties savā profesijā, jāpiekukuļo tiesneši un citi tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Viņš teica: "Ja klients dod tad, kad viņa m ir problēmas, tad mums jādod klienta nauda kukulim tādēļ, lai mēs vispār varētu šajā jomā strādāt, jo, ja tu nedosi, tev nebūs lietu, pie tevis nenāks klienti, ar tevi nerunās tiesneši un tu agri vai vēlu izputēsi un aiziesi strādāt kaut kur par juriskonsultu valsts iestādē." A. Platacis Neatkarīgajai skaidroja, ka TV Panorāma šo citātu ir izrāvusi no konteksta, jo viņš runājis tikai par diviem konkrētiem gadījumiem, kuros advokāti ir pieķerti kukuļdošanā. Turpretī vairāki aptaujātie politiķi sprieda, ka A. Platacis nevarējis neapzināties, kā tiks uztverti viņa vārdi, un tāpēc jāsecina - viņš tā runājis, lai mazinātu J. Jonāsa iespējas tikt amatā. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis uzdevis veikt pārbaudi sakarā ar A. Platača izteikumiem. Aptaujātās amatpersonas arī vērsa uzmanību uz to, ka KNAB priekšnieka konkursa komisija lēmumu par atbalstu J. Jonāsa kandidatūrai pieņēmusi nepārliecinoši - lai gan pēc vērtējuma visvairāk punktu (30) saņēma Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Guntis Rutkis, vairākums komisijas locekļu nobalsoja par otrās vietas ieguvēju (26 punkti) J. Jonāsu. Par G. Rutki balsoja ģenerālprokurors J. Maizītis, tieslietu ministre Ingrīda Labucka, Valsts cilvēktiesību biroja vadītājs Olafs Brūveris. Savukārt par J. Jonāsu balsoja Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara vietnieks Raimonds Bluķis, Satversmes aizsardzības biroja direktora vietnieks Uldis Dzenītis un valsts kontrolieris Raits Černajs. Tieši pēdējais, mainot savu viedokli, izšķīris balsojumu. Pats R. Černajs Neatkarīgajai noliedza, ka viņš būtu mainījis viedokli. "Tā nebija! Bija viens balsojums, un es balsoju par Jonāsu. Es devu vienādu vērtējumu punktos Jonāsam un Rutkim, un arī Valsts kontroles juristam Jurim Timšānam," apgalvoja R. Černajs. Izvēli par labu Jonāsam noteicis viņa darbs valsts pārvaldē, strādājot par Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku, veiksmīgs darbs praktiskajā jurisprudencē, advokatūrā. "Rutki es nerekomendēju tāpēc, ka viņam pieredze ir tikai Drošības policijā," salīdzināja R. Černajs. Otrdien valdībā J. Jonāsa kandidatūra apstiprināta ar lielu balsu pārsvaru: par balsoja visi Latvijas ceļa un Tautas partijas ministri, pret - īpašu uzdevumu ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK), atturējās tēvzemiešu ministri Ģirts Valdis Kristovskis un Viktors Jaksons. R. Zīle teica, ka balsojis pret J. Jonāsu, jo G. Rutkis ir bijis krietni pārliecinošāks pretendents. "G. Rutka karjera ir saistīta ar Iekšlietu ministriju un drošības iestādēm. Padomju laikā viņš bija zemos amatos. Viņam ir laba papildu izglītība - vismaz seši kursi, to skaitā Maršala centrā Vācijā. Viņam ir ļoti laba angļu valoda un starptautiskie sakari. Tāpēc arī komisija viņu novērtēja augstāk par Jonāsu, bet Černajs pēkšņi atsauca atbalstu Rutka kandidatūrai un atbalstīja Jonāsu. Turpretī Jonāss savā karjerā ir mainījis ļoti daudz darbavietu. Līdz 1990. gadam viņš strādājis LPSR Iekšlietu ministrijā un tad pēkšņi visgrūtākajā brīdī to pametis un sācis darboties apsardzē. Viņam nav nekādas pieredzes operatīvajā darbībā." R. Zīle uzteica G. Rutka darbību Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas sanāksmes organizēšanā. R. Zīle uzskata, ka J. Jonāsa izvirzīšana KNAB vadītāja amatam "ir politiska vienošanās, iespējams, tādēļ, lai vienreiz kandidātu izvēlei pieliktu punktu. Tas tikai parāda komisijas nespēku". DP priekšnieks Jānis Reiniks savu padoto G. Rutki raksturoja kā profesionālu izmeklētāju, kas 13 gadus strādājis Iekšlietu ministrijas izmeklēšanas iestādēs, arī sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanā. G. Rutkis bijis Iekšlietu ministrijas galvenās inspekcijas priekšnieks. Šī struktūrvienība ministrijā nodarbojas ar kadru kontroles jautājumiem. No 1994. gada līdz pat šim brīdim G. Rutkis stādā DP. "Viņš labi orientējas likumdošanas jautājumos, tai skaitā jautājumos, kas saistīti ar operatīvo darbu. Rutkis atbild arī par ES un NATO starpvalstu sadarbības jautājumiem. Viņš ir pabeidzis daudzus un dažādus speciālos kursus, arī tos, kuri saistīti ar terorisma, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanu. Šogad viņš beidza kursus Maršala centrā," stāstīja J. Reiniks. J. Maizītis, pēc preses sekretāres Dzintras Šubrovskas teiktā, G. Rutka kandidatūru atbalstījis tāpēc, ka "ģenerālprokurors augstu vērtē Rutka profesionālos kritērijus. Rutkim ir liela pieredze. Šajā amatā ir ļoti svarīgi pārzināt kriminālprocesa un operatīvās darbības likumdošanu. Rutkim ir arī labas svešvalodu zināšanas." J. Jonāsa patrons A. Platacis ir ievērojams advokāts, bet ar skandalozu slavu. LETA arhīvā atrodama ziņa, ka A. Platacis 1994. gadā aizgājis no tolaik varenās firmas SWH, jo sācis sadarboties ar šīs kompānijas konkurentiem. Vēlāk vairākkārt tiesās pārstāvējis SWH pretiniekus. Līdzīga rīcība konstatējama arī pret citiem sadarbības partneriem: 1995. gadā toreizējais premjers Māris Gailis pieprasījis A. Platacim atkāpties no finansu ministra padomnieka amata, jo A. Platacis kļuvis par Bankas "Baltija" saimnieka Aleksandra Laventa advokātu, bet Finansu ministrijai bija ievērojamas prasības pret BB. 1995. gadā par "neveiksmīgu un nesaimniecisku darbību" A. Platacis atbrīvots no skandalozās Lata International administratora amata. 1996. gadā prokuratūra vērsusies pret A. Plataci sakarā ar finansu mahinācijām maksātnespējīgajā Rīgas porcelānā, bet 1999. gadā Ekonomikas policija - par mahinācijām Tolaram Fibers. 1996. gadā atklājies, ka A. Platacis kopā ar savu partneri un studiju biedru Modri Supi (Latvenergo triju miljonu skandālā iesaistīta persona) slēguši līgumus ar tolaik vienu no vislielākajiem valsts uzņēmumiem Latrostrans par naudas atgūšanu no šīs kompānijas parādniekiem. Abu advokātu izveidotais birojs saņēmis avansu 5% apmērā (kopumā 123 000 dolāru), tomēr nekādu naudu no parādniekiem nav atguvis. Šodien var pabrīnīties, kāpēc par šo lietu neinteresējās interešu konflikta pētnieki, jo A. Platacis un M. Supe tolaik bija Latrostrans padomes locekļi, bet A. Platacis vēl arī finansu ministra padomnieks. Premjers slavē Latvijas zvaigžņu stāvokli LETA 09/05/02 Trešdien Ministru prezidents Andris Bērziņš savā pēdējā preses konferencē pašreizējās valdības vadītāja amatā sniedza pārskatu par padarītajiem un nepadarītajiem darbiem divarpus gadu laikā. Kā pozitīvo premjers minēja valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanos un perspektīvas, kā arī paveikto ceļā uz valsts prioritāšu īstenošanu, kā negatīvo - situāciju veselības aprūpē, satraucošās iedzīvotāju demogrāfiskās struktūras izmaiņas. "Faktiski Latvijas valsts kopumā šajos divos gados ir gājusi uz priekšu, spērusi salīdzinoši plašus soļus," savas valdības paveikto rezumēja Bērziņš. "Zvaigžņu stāvoklis Latvijai nekad nav bijis tik labvēlīgs, tik cerīgs, kā tas ir šobrīd," sacīja premjers, atgādinot, ka Latvija vienmēr bijusi kādas lielākas valsts sastāvā vai arī mūsu valsts lēmumus ietekmējušas lielās valstis, bet tagad ir radusies iespēja kā līdzvērtīgiem partneriem sēsties pie galda, kur tiek risināti pasaules attīstības jautājumi. Kā uzsvēra Ministru prezidents, galvenā valdības uzmanība pievērsta prioritāšu - valsts stabilitātes un drošības ilgā laika termiņā - nodrošināšanai. Premjers uzsvēra, ka Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā (ES), kā to noteikusi Saeima 1995.gadā, nodrošinās šīs prioritātes izpildi. Tai pašā laikā Bērziņš atzina, ka pēdējos gados valdība lielas investīcijas bija spiesta ieguldīt valsts aizsardzības stiprināšanā, lai arī šie resursi varētu būt ļoti noderīgi citās nozarēs, piemēram, izglītībā. "Tā ir tā mūsu lielā politiskā izšķiršanās. (..) Tas, kurš nebaro savu armiju, parasti baro kādu svešu armiju - jautājums, kas mums ir izdevīgāk," sacīja premjers. Vērtējot paveikto Latvijas integrācijā NATO un ES, Bērziņš atgādināja, ka, viņam stājoties premjera amatā, neviena Latvijas iestāšanās ES sarunu sadaļa nebija slēgta, kamēr Igaunijai, kas sarunas sāka agrāk, šajā laikā slēgtas bija 12 sadaļas. Šobrīd Latvija ir panākusi kaimiņus. Premjers īpaši akcentēja Latvijas nacionālo interešu aizstāvību integrācijas ES procesā. Bērziņš skaidroja, ka to, kā sarunu vedēji aizstāv valsts nacionālajās intereses, var vērtēt pēc panākto pārejas periodu skaita. Šajā rādītājā Latvija atpaliek tikai no Polijas, kas panākusi 25 pārejas periodus, kamēr Latvijai tādu ir 22, bet pārējām ES kandidātvalstīm - 13-15, informēja valdības vadītājs. Kā uzsvēra Bērziņš, katrs pārejas periods panākts smagā cīņā. Visvairāk Latvijai pārejas periodu ir vides aizsardzībā, kur uzņēmējiem būs jāpaveic nopietns darbs ES standartu ieviešanā. Iepriekš finansu ministrs Gundars Bērziņš publiskoja aprēķinus, ka ES prasību ekoloģijā ieviešanas izmaksas Latvijā līdz 2010.gadam būs aptuveni 1,5 miljardi latu. Ministru prezidents atgādināja, ka novembra pirmajās divās nedēļās Latvijai būs izšķirīgas sarunas ar ES sadaļās par lauksaimniecību un ES kopējo budžetu, kad "būs jāizcīna ārkārtīgi smagas cīņas ar ES birokrātiem". Premjers norādīja, ka sarunu vadītājiem jānodrošina, lai nerastos pārrāvums starp laiku, kad Latvija iemaksās līdzekļus ES fondos, un laiku, kad saņems ES līdzekļus. Tāpat premjers pauda cerību, ka izdosies panākt Latvijai labvēlīgus risinājumus sarunās par lauksaimniecības sadaļu - tiešajiem maksājumiem, subsīdijām, ražošanas kvotām pienam un cukuram, kā arī graudaugu ražības aprēķināšanas metodikā. Bērziņš uzsvēra, ka Latvija konsultējusies ar citām Baltijas valstīm un Poliju, tiek gatavoti argumenti, tostarp norādot, ka Latvijā ir bijusi atšķirīga situācija no Polijas un Ungārijas, kur privātīpašuma tiesības uz zemi bija arī sociālisma laikā. Tāpat Latvija centīsies optimizēt tiešo maksājumu shēmu un panākt labvēlīgas ražošanas kvotas. Plānots arī aicināt ES kā līdzfinansējumu SAPARD programmās nodrošināt 80% no projektu vērtības pašreizējo 45-50% vietā. "Būtiski, lai novembra sākumā būtu cilvēki, kas prastu šīs sarunas vest," rezumēja Ministru prezidents. Premjers arī piebilda, ka Latvija ir izpildījusi visas prasības integrācijai NATO. Vērtējot valsts ekonomisko situāciju, premjers atzina, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā ir viens no straujākajiem Austrumeiropā jau divu gadu periodā, pieaugušas investīcijas, pieaug rūpniecības produkcijas izlaide, kas liecina par "rūpniecības atdzimšanu jaunā kvalitātē". Ministru prezidents arī informēja, ka šogad pieaugusi būvniecības produkcija, izlaides pieaugums vērojams arī daudzās lauksaimniecības nozarēs, turpinās tendence nepieaugt maksājumu bilances tekošā konta saldo, kas šobrīd ir mīnus 3,9% no IKP. Kā skaidroja premjers, šis rādītājs nav satraucošs, jo tas tiek segts ar ārvalstu investīcijām un ražošanas apjomu. Īpaši pozitīvi premjers vērtēja budžeta tendences. "Ja nebūtu atsevišķu pašvaldību budžeta pārkāpumu, varētu teikt, ka esam ar bezdeficīta budžetu," sacīja valdības vadītājs. Bērziņš norādīja, ka pēdējos mēnešos konsolidētajā budžetā vērojams pārpalikums, kas ļauj cerēt, ka gadījumā, ja uzlabosies nodokļu iekasēšana, pirmo reizi Latvijas vēsturē šis gads kopumā tiks noslēgts ar budžeta pārpalikumu. Ministru prezidents arī akcentēja pozitīvās tendences valsts pensiju speciālajā budžetā, kur iepriekšējo gadu uzkrātais deficīts ir aptuveni 74 miljoni latu, bet šobrīd šo budžetu ir izdevies gandrīz sabalansēt un drīzumā sāksies iepriekšējo gadu deficīta segšana. Kā skaidroja premjers, ir attaisnojies valdības lēmums atļaut pensionāriem saņemt pensiju un strādāt - šis lēmums nav radījis zaudējumus pensiju budžetam, jo strādājošie pensionāri maksājuši nodokļus. Bērziņš pauda satraukumu par iedzīvotāju demogrāfiskajām tendencēm. "Tā ir ļoti negatīva lieta, ar ko šai valdībai nav izdevies tikt galā," sacīja Ministru prezidents, skaidrojot, ka problēmas ar dzimstību ir rosinājuši trīs faktori - "demogrāfiskās bedres" pēc Pirmā un Otrā pasaules kara, kā arī jauniešu izvēle iegūt izglītību un nodrošināt savu materiālo stāvokli un tikai pēc tam domāt par ģimenes veidošanu un bērniem. Premjers jokoja: lai labotu situāciju un šajā jomā būtu pozitīvas tendences, katrā Latvijas ģimenē vidēji statistiski jābūt 2,1 bērnam. "Tad mēs šo tendenci varētu uzlabot," sacīja Ministru prezidents. Vērtējot darba tirgus prasības, valdības vadītājs informēja, ka divu gadu laikā darba vietu skaits ir pieaudzis par 104 128. Tas panākts, gan radot jaunas darba vietas, gan atsevišķiem uzņēmējiem pārejot no "pelēkā" uz "legālo" biznesu. Savukārt darba devēju skaits pieaudzis par 8000. Kā atzina Bērziņš, pozitīvas tendences raksturīgas arī saistībā ar vidējo samaksu tautsaimniecībā, arī bezdarbnieku skaita samazināšanos. Īpaši valdības vadītājs akcentēja bezdarbnieku skaita samazināšanos jauniešu grupā līdz 18 gadiem, kas ir ļoti pozitīva tendence. Kā Latvijas ekonomikas pozitīvo attīstību raksturojošus rādītājus Ministru prezidents minēja arī reģistrēto transportlīdzekļu skaita pieaugumu, ceļu finansējumu, informāciju tehnoloģiju attīstību, kas ļauj cerēt uz pakalpojumu cenu samazināšanos un pakalpojumu klāsta pieaugumu sakaru jomā. Kā negatīvo Ministru prezidents minēja situāciju veselības aprūpē, kur neapmierināto skaits tikai pieaug. Valdības vadītājs atzina, ka nav izdevies izveidot "rīcībspējīgu modeli, kas visas puses apmierinātu", lai arī pēdējo sešu gadu laikā finansējums šai nozarei ir dubultojies. LNB saņems sešus miljonus latu no LK privatizācijas BNS 09/04/02 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas celtniecībai tiks novirzīti 5,994 miljoni latu no "Latvijas kuģniecības" (LK) privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem. Nauda bibliotēkas celtniecībai Privatizācijas aģentūrai (PA) no LK privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem jānovirza, jo to paredz Saeimas pieņemtais likums par LNB projekta īstenošanu, BNS pavēstīja PA valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Šadinovs. Kopumā LNB jaunās ēkas būvniecība izmaksās ap 93 miljoniem latu un to ir paredzēts finansēt no LK privatizācijas, no UMTS licenču izsolē gūtajiem ieņēmumiem, kā arī no Latvijas Bankas maksājumiem budžetā un ieņēmumiem par valsts kapitāla izmantošanu. Valsts ieņēmumi par LK akciju pārdošanu par naudu bija 35,7 miljoni latu. Kopumā PA tīrie ieņēmumi šogad pusgadā bija 42,572 miljoni latu, bet 9,329 miljoni latu bija naudas konta atlikums gada sākumā. Savukārt PA izdevumi pirmajos sešos mēnešos bija 10,443 miljoni latu. Tādējādi PA naudas līdzekļu atlikums perioda beigās bija 41,975 miljoni latu, bet, atskaitot izdevumus, kas nepieciešami PA darbības nodrošināšanai, reālie PA ieņēmumi, kurus var novirzīt dažādiem maksājumiem atbilstoši pieņemtajiem valdības rīkojumiem ir 30,868 miljoni latu. No tiem 13,929 miljonus latu PA jau ir pārskaitījusi valdības apstiprināto pasākumu finansēšanai. Savukārt 518 tūkstošus latu PA pārskaitījusi maksātnespējīgā uzņēmuma "Rīgas dīzelis" parādu segšanai. Atlikušo naudas summu plānots izlietot, 5,8 miljonus latu piešķirot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, 1,3 miljonus latu - ārvalstu konsultantu piesaistei lielo uzņēmumu privatizācijā, 1,232 miljonus latu - par sagatavotajiem un iesniegtajiem valdības projektiem par maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku apmierināšanu, 600 tūkstošus latu - likvidējamā uzņēmuma "Latvijas eksportkredīts" vajadzībām, 272 tūkstošus latu - Rīgas Aviācijas universitātes parādu apmaksai, 147 tūkstošus - arbitrāžas procesam starp energokompānijas "Windau" īpašnieku un Latvijas valsti. 66 tūkstošu latu izdevumi saistīti ar "Latvijas gāzes" prasību starptautiskajā šķīrējtiesā, bet seši tūkstoši - ar UMTS mobilo telekomunikāciju licences izvēli. 102 miljoni jeb 51% LK akciju pārdots par 0,35 latiem gabalā, bet 64 miljoni jeb 32% - par privatizācijas sertifikātiem, 10% akciju nodoti valsts pensiju fonda speciālajam budžetam, bet vēl uz 6% akciju līdz novembra vidum var parakstīties LK darbinieki. Šogad mācības sāks 22 500 pirmklasnieki LETA 08/30/02 Jaunajā mācību gadā mācības sāks aptuveni 22 500 pirmklasnieku, kas ir par aptuveni 2000 skolēnu mazāk nekā pagājušajā gadā. Šogad mācības vispārējās izglītības iestādēs varētu sākt aptuveni 315 000 skolēnu. Pērn skolās mācījās 319 507 skolēni. Pagājušajā mācību gadā strādāja 32 700 vispārējās izglītības pedagogi, aptuveni 5000 pirmsskolas un interešu izglītības pedagogi. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta direktors Guntis Vasiļevskis norādīja, ka šajā mācību gadā līdz ar pirmklasnieku skaita sarukšanu varētu samazināties aptuveni 200 pedagoģiskās likmes. Viena pedagoga likme ir 21 stunda. Vasiļevskis informēja, ka dažās skolās šogad tiks atvērtas arī nepilnas pirmās klases, dažās skolās pirmo klašu vispār nebūs, taču precīzus datus IZM apkopos tikai pirmajā septembra nedēļā. Mācību gads sākas slimnīcā Diena 09/03/02 Rīgā pirmajā skolas dienā satriecoši liels izrādījies satiksmes negadījumos cietušo bērnu un pusaudžu skaits. Pasākumi, ar kuru palīdzību atbildīgās institūcijas cerēja pasargāt bērnus no negadījumiem, nav devuši gaidītos rezultātus, jo, neraugoties uz autovadītājiem un bērnu vecākiem domātu brīdināšanas kampaņu, pirmajā skolas dienā Rīgā negadījumos cietuši pieci bērni. Domes drošības un kārtības jautājumu komitejas vadītājs Andrejs Vilks (LSDSP) uzskata, ka drošības pasākumi veikti pavirši, par ko atbildīgo instanču pārstāvjiem būtu jāsaņem sods, taču piekrīt arī citu amatpersonu izteiktajam viedoklim, ka visu vainu nevar uzvelt tikai policijas darbiniekiem. Kā Dienu informēja Rīgas Bērnu slimnīcā, jau no rīta īsi pirms astoņiem Lāčplēša ielā 101 notriekta septiņgadīga meitene. Pēc aģentūras LETA ziņām, autovadītājs bijis alkohola reibumā un vadīja mašīnu bez vadītāja apliecības. Cietusī ar kājas lūzumu nogādāta slimnīcā. Neilgi pēc astoņiem Brīvības gatvē, saduroties vairākām automašīnām, cietusi meitene, kura, pēc CSDD sniegtās informācijas, nav bijusi piesprādzēta. Šādās situācijās pat nelielas sadursmes gadījumā bērns tiek izsviests no sēdekļa, un tieši tādēļ katru gadu bērni gūst ievainojumus un iet bojā. Pusdeviņos no rīta kāda meitene guvusi traumas uz gājēju pārejas pie Lomonosova ielas 14.nama, un līdzīgs gadījums ap pulksten vieniem noticis arī Nīcgales ielā, kur autovadītājs uzbraucis piecpadsmitgadīgam pusaudzim. Vissmagākais negadījums noticis ap plkst.15.30, kad automašīna notriekusi kādu bērnu uz Bauskas šosejas. Bērns ievietots reanimācijā. "Tas ir vairāk nekā satraucoši," Dienai apliecināja Rīgas Bērnu slimnīcas ķirurģe Lienīte Bergmane. Pēc viņas teiktā, ne tikai pirmajā skolas dienā, bet arī visā augustā cietušo bērnu skaits ir traģisks. Bērnu slimnīcā ar negadījumos gūtām traumām ievietoti 50 bērni, turklāt 25 no tiem - reanimācijā. "Autovadītāji neapzinās, ka sācies skolas laiks, un domā tikai par sevi, nevis par bērniem," saka L.Bergmane. Bargāku sodu ierosinājums jau Saeimā Diena 09/05/02 Tautas partijas (TP) frakcijas Saeimā iesniegtie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz bargākus sodus par noteikumu pārkāpumiem uz gājēju pārejām un braukšanu reibumā, pirmajā lasījumā varētu tikt izskatīti jau pēc nedēļas, trešdien prognozēja TP frakcijas vadītāja Vineta Muižniece. Iekšlietu ministrijas piedāvātie APK grozījumi steigšus tika izstrādāti pēc tam, kad pirmajā skolas dienā satiksmes negadījumos cieta vairāki bērni. Grozījumi paredz fiksēto naudas sodu (50 latu), ja autovadītājs nav ievērojis noteikumus uz gājēju pārejas, kā arī obligātu tiesību atņemšanu, ja braucamais vadīts alkohola reibumā. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vadītājs Andris Lukstiņš tomēr uzskata, ka divu APK pantu izraušana no konteksta var radīt situāciju, kad autovadītājs, kurš, piemēram, nav pamanījis gājēju pāreju, tiks sodīts bargāk, nekā par izbraukšanu krustojumā pie sarkanās gaismas, kas daudz biežāk izraisa avārijas situācijas. CSDD jau iesniegtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kuros par noteikumu neievērošanu uz gājēju pārejas paredzēts sods no 20 līdz 50 latiem, jau pieņemti pirmajā lasījumā. Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Normunds Beļskis nepiekrīt, ka sodi nebūtu samēroti ar citiem, pamatojot, ka par pārkāpumiem, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuves, sods ir tikpat liels kā par gājēju pāreju iecerētais. Ja nelīdz daudzkārtējie brīdinājumi un uz pārejām notiek smagi negadījumi, tad ministrs Mareks Segliņš (TP) neredzot citu iespēju, kā šādu radikālu sodu ieviešana. Aristotelis iesvēta studentus NRA 09/02/02 Latvijas Universitātes Aristoteļa svētki Rīgā Doma laukumā svētdien notika 36. reizi. Pasākumu turpināja arī studentu lāpu gājiens gar Brīvības pieminekli uz Alma mater fakultātēm. Pēc svinīgās daļas parasti seko LU Studentu padomes īpaši sagatavota izklaide studentu garā. Šajā pasākumā jaunos studentus iepazīstina ar universitātes tradīcijām, un pusnaktī pats Aristotelis tos iesvētī "studenta kārtā". Skolotāju alga būs lielāka LETA 09/02/02 Saskaņā ar Ministru kabineta pieņemtajiem grozījumiem "Pedagogu darba samaksas noteikumos" no 1.septembra pedagogu algas likme paaugstināta par Ls 17, bet skolu direktoriem - vidēji par Ls 28. Valdība radusi iespēju līdz ar šā gada budžeta grozījumiem Ls 249 000 kā papildu finansējumu atvēlēt arī to pedagogu darba samaksas palielināšanai, kuri strādā interešu izglītības jomā - mūzikas, mākslas un sporta skolās, skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. Interešu izglītības skolotāji saņems tādu pašu algas pielikumu kā citu mācību iestāžu pedagogi. Tādējādi tiks ievērots princips īstenot vienādu pieeju vairāku ministriju, tajā skaitā Kultūras ministrijas un Labklājības ministrijas pārraudzībai izglītības iestādēs. Algas par 17 latiem iecerēts paaugstināt visiem skolotājiem neatkarīgi no izglītības un darba stāža. Savukārt izglītības iestāžu vadītāja amatalga tiks paaugstināta proporcionāli pedagogu algu likmēm - vidēji par 28 latiem. Kvalitatīvas studijas balsta arī uzņēmumi Diena 08/31/02 Savus potenciālos darbiniekus studentu vidū materiāli pabalsta kādi divi duči uzņēmumu un profesionālo asociāciju, pretī prasot kvalitatīvu studiju darbu, vēlāk - kvalificētu speciālistu. Lielāko daļu regulāro stipendiju izsludinātāju apvieno Latvijas Izglītības fonda (LIF) mērķprogramma Izglītībai, zinātnei un kultūrai. Fonds dibināts 1993.gadā ar a/s Dati atbalstu - tas patlaban ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kurš materiāli stimulē datorzinātnēs studējošos. A/s Dati studiju atbalstam astoņu gadu laikā tērējusi vairāk nekā Ls 250 000. Stipendijas ir sadalītas divos līmeņos. Bakalaura un koledžas datorzinātņu studenti var pretendēt uz Ls 60 stipendiju mēnesī, maģistri un profesionālās studiju programmas studenti - Ls 90. Stipendiāti ar sabiedrību turklāt slēdz īpašu sadarbības līgumu: Dati studentam pēc studijām nodrošina darbu, studentam tur jānostrādā trīs gadi. Sešus gadus stipendijas ir arī topošajiem ķīmiķiem, kuru skološanā ieinteresēta a/s Grindeks. Stipendiju kopējais gada apjoms ir nedaudz vairāk kā Ls 4000, stāsta firmas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ingrīda Šmite. Farmācijas ķīmijā ir trīs lieli un kādi desmit mazi uzņēmumi, un visiem trūkst ķīmiķu - darba tirgu raksturo Grindeks pārstāvis Vitālijs Skrīvelis. LIF mērķprogrammā teju katru gadu iesaistās kāds jauns uzņēmums, teic programmas biroja darbiniece Dzintra Priede. Šogad tāda bijusi Baltijas Tranzītu banka. Uzņēmumi galvenokārt atbalstot savas nozares studējošos, bet ne vienmēr. Liels stipendiju skaits ir arī Latvijas dzelzceļam, Latvijas gāzei, Latvenergo u.c. Bijušie izglītības ministri svin mācību gada sākšanos BNS 08/31/02 Četri bijušies izglītības un zinātnes ministri kopā ar pašreizējo ministru Kārli Greiškalnu un citiem Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem piektdien jautrā gaisotnē svinēja jaunā mācību gada sākumu. Lai gan sākotnēji ministru tikšanās bija plānota kā apspriede par izglītības jomas jaunumiem, Greiškalns tikšanos pārvērta par jautrām svinībām ar spēlēm un dziedāšanu. Priekšnesumu visiem sanākušajiem sniedza jaunie aktieri, bet Greiškalns bijušos izglītības ministrus rosināja atcerēties jaunību un atbildēt uz jautājumiem par skolas laikiem. Māris Vītols atcerējās, ka pirmo divnieku skolas laikā viņš saņēmis 4. klasē par diktātu krievu valodā. "Sliktā atzīme mani motivēja mācīties vairāk un jau tajā pašā nedēļā, pārrakstot kontroldarbu, es nopelnīju piecinieku," teica viņš. Juris Celmiņš stāstīja, ka pirmajās klasēs viņš bijis "apaļš teicamnieks", vienīgi dziedāšanas stundās viņam nav veicies, jo "ar tādu rūcambalsi kā man nekāda kārtīgā dziedāšana taču nesanāk". Silva Golde, atbildot uz Greiškalna jautājumu, stāstīja, ka pēdējo reizi savu skolu apmeklējusi šogad 12. klases izlaiduma laikā un katru reizi "iegriežoties dzimtajā skolā viņu pāņem siltas jūtas un jaukas atmiņas. Jānis Vaivads savukārt atcerējās, ka 1.septembrī vienmēr skolotājām nesis "tradicionālās skolēnu puķes" - gladiolas. Vidusskolas pēdējās klasēs viņš ziedus pasniedzējām nav nesis, jo "tādā vecumā jau zēni paliek kautrīgāki". Savukārt Greiškalns klātesošajiem atzinās, ka reiz kopā ar klasesbiedriem skolas laikā viņš pie grīdas pienaglojis kādas skolotājas kurpes. Pēc gremdēšanās atmiņās par skolas laikiem ministri un klātesošie Izglītības un zinātnes departamentu direktori noklausījās aktieru priekšnesumu un visbeidzot paši pievienojās dziedāšanai, izpildot "Lilioma dziesmu". Svētku pasākumā nepiedalījās trīs bijušies izglītības un zinātnes ministri - Māris Grīnblats, Jānis Gaigals un Jānis Piebalgs. Pirmā šāda veida tikšanās notika īsi pirms 2000./2001. mācību gada sākuma, un sanāksmes dalībnieki ieteica to iedibināt kā tradīciju. Jelgavā izglītos čigānus LETA 09/03/02 Jelgavas Sociālo lietu pārvalde sadarbībā ar Zviedrijas Vestra Jotlandes reģionu projekta "Veselības akadēmijas" ietvaros sākusi pilsētas čigānu izglītošanu. "Veselības akadēmijas" apakšprojekta "Jelgavas pilsētas čigānu izglītošana sabiedrības veselībā" ietvaros ir paredzētas desmit izglītojošas atbalsta nodarbības vecākiem un bērniem. Apmācības uzdevumi ir izglītot čigānu tautības ģimenes, lai tās spētu integrēties sabiedrībā un stiprināt bērnu veselību, nodrošināt turpmāku čigānu bērnu pareizu ievirzi veselības saglabāšanā, kā arī veicināt sabiedrības veselības zināšanu izplatību čigānu tautībā un mazināt kaitīgo ieradumu izplatību. Čigānu tautības vecākiem plānotas apmācības sabiedrības veselības, kā arī ģimenes plānošanas jautājumos, tiks pārrunāts arī smēķēšanas kaitīgums, sniegta informācija par izplatītākajām ādas saslimšanas slimībām un to profilaksi, kā arī vispārīga informācija par sociālo palīdzību Jelgavā. Ar čigānu tautības bērniem sabiedrības veselības jautājumus pārrunās Sociālo lietu pārvaldes psihologs un sociālais darbinieks. Vārda brīvība Latvijā apdraudēta? BNS 09/04/02 Latvijas cilvēktiesību un etnisko studiju centrs (LCESC), apkopojot situāciju cilvēktiesību jomā Latvijā pēdējā pusgada laikā, konstatējis vairākas satraucošas tendences vārda brīvības un masu mediju jomā. To trešdien žurnālistiem pārskata "Cilvēktiesības Latvijā" prezentācijā pauda LCESC vadītājs Nils Muižnieks. Lai gan pagājušajos gados reti tika konstatēti vārda brīvības un mediju brīvības pārkāpumi, viņš atzīmēja, ka pēdējo sešu mēnešu laikā noticis uzbrukums žurnālistam, Daugavpilī īstenota žurnālistu darbības ierobežošana, kā arī notikusi bijušā ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča sāktā tiesas prāva pret laikrastu "Diena" par goda un cieņas aizskaršanu, kurā Rīgas apgabaltiesa jūnija sākumā lēma par labu Strujevičam. Par nozīmīgākajiem notikumiem cilvēktiesību jomā Muižnieks nosauca grozījumus vēlēšanu likumā, atceļot prasību deputātu kandidātiem zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Šo Saeimas lēmumu par pareizu atzīst arī LCESC. Pārskatā par cilvēktiesību situāciju Latvijā anlizētas arī vēlēšanas un politiskās tiesības, situācija mazākumtautību tiesību aizsardzībā, tiesībās uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesībsargājošo institūciju darbinieku dienesta pilnvaru pārsniegšana. Muižnieks atzīmēja, ka pēdējai no šīm jomām šogad vēl tiks pievērsta īpaša uzmanība, jo Latvijā šogad ieradīsies starptautiskās spīdzināšanas komitejas eksperti. Tāpat arī analizēta situācija rasu diskriminācijas un naida kurināšanas jomā, bēgļu un patvēruma meklētāju tiesību aizsardzībā, sieviešu, bērnu, garīgi slimo un pacientu tiesības. Rīgā darbu sāk Īres valde Rīgas balss 09/03/02 Jau nedēļu bezmaksas konsultācijas rīdziniekiem par īres un komunālo pakalpojumu lietām sniedz pilsētas Īres valde (ĪV). Drīz Īres valde sāks izskatīt un pieņemt lēmumus arī strīdos starp namīpašniekiem un īrniekiem, dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Lai gan par ĪV pieņemšanu sākšanu nav bijis tikpat kā nekādas informācijas, iedzīvotāji uz konsultācijām pierakstījušies jau līdz septembra vidum. Pirmās, kas atnākušas uz konsultāciju jau pirmajā darbības dienā, bijušas divas namīpašnieces, interesējoties par sev nevēlamu iedzīvotāju likumīgu izlikšanu. Taču paredzams, ka lielākā apmeklētāju daļa būs namīpašnieku īrnieki. Viņi var noskaidrot, kādas konkrētajā situācijā ir īrnieku un namīpašnieku tiesības, vai ir izredzes uzvarēt, ja vērsīsies ar prasību tiesā. ĪV izskatīs arī strīdu situācijas, tikai šim lēmumam nav tāda spēka kā tiesas spriedumam. Taču ir situācijas, kad ĪV par tās lēmumu nepildīšanu var rakstīt administratīvā pārkāpuma protokolu, un pēc tam vainīgais tiks sodīts ar naudassodu, kura nesamaksāšanas gadījumā var vērst piedziņu uz šīs personas īpašumu. Šīs Saeimas laikā sarucis ierēdņu skaits LETA 09/02/02 Kā liecina Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) informācija, šīs Saeimas laikā sarucis vispārējā civildienestā nodarbināto ierēdņu skaits. 1998.gadā valsts pārvaldē strādāja 8160 ierēdņu. 1999.gadā to skaits samazinājās līdz 7752, 2000.gadā - līdz 6185, aģentūru LETA informēja VCP Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Egita Diure. 2001.gadā stājās spēkā Valsts civildienesta likums, kas būtiski palielināja ierēdņu amatu skaitu, jo civildienestā tika iekļauti arī speciālajā dienestā nodarbinātie - policijā un robežsardzē strādājošie. Tomēr, kā uzsver VCP, palielinot ierēdņu skaitu, klāt nākušajiem amatiem piemēro stingri noteiktas ierēdņa amata prasības, tādējādi aug valsts pārvaldē nodarbinātās personas atbildība par pieņemtajiem lēmumiem. Pērn ierēdņu skaits sasniedza 26 960, tajā skaitā vispārēja civildienestā - 6013 cilvēki, šogad valsts pārvaldē darbojas 27 378 ierēdņi, tai skaitā vispārējā civildienestā - 6226. Starptautiskie eksperti atzīst, ka Civildienesta likuma ieviešana norit sekmīgi. Kā negatīvu faktoru eksperti uzsver to, ka nav pieņemta caurskatāma un vienota atalgojuma sistēma, kas kavē atklātu profesionālās karjeras attīstību un vienlīdzīgas izaugsmes iespējas valsts pārvaldē. LC reitings krīt tuvu 5% Diena 09/04/02 Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka par premjera Andra Bērziņa vadīto partiju Latvijas ceļš augustā būtu gatavi balsot vairs 5,2% balsstiesīgo pilsoņu, kas ir vēl mazāk, nekā LC saņēma vasarā pirms 7.Saeimas vēlēšanās. Toreiz tās zemākais reitings bija 5,7%. Nedaudz mazinājusies joprojām atbalstītākās partijas Jaunais laiks popularitāte, kas no 21,0% jūlijā ir noslīdējusi līdz 19,4%. Ja vēlēšanas notiku augustā, 5% barjeru saskaņā ar SKDS pētījumu vairs nepārvarētu Jura Bojāra vadītie sociāldemokrāti. Arī saskaņā ar Latvijas faktu (LF) augusta aptauju, kas veikta pēc valdības pasūtījuma, LSDSP saņemtu tikai 4,9%. JL popularitāte LF pētījumā augustā ir zemāka - 16,8%, savukārt LC reitings ir 6,9%. Apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, kas līdz šim abās aptaujās bija otrā, SKDS tabulā 3.vietā ar 11,3% atstājusi Tautas partija - tās atbalstītāju skaits no 10,2% jūlijā ir palielinājies līdz 13,7%. Augustā 4.vietā ir TB/LNNK - 7,5%, tai seko Zaļo un Zemnieku savienība - 7,2%, LC - 5,2%, LSDSP - 4,0%, Latvijas Pirmā partija - 2,1%, Sociāldemokrātu savienība un Latgales gaisma - 1,7%, Pārējie vēlēšanām pieteiktie politiskie spēki saņēmuši mazāku atbalstu, taču 15,0% respondentu vēl nezina, par ko balsot. Jūlijā SKDS aptaujā LC atbalstīja 10,3%, bet zem 5% barjeras ar 4,9% palika tēvzemieši. LSDSP reitings jūlijā bija 6,7%. SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš LC popularitātes mazināšanos skaidro ar to, ka LC atšķirībā no TP nav sākusi aktīvu reklāmas kampaņu. A.Kaktiņš uzsvēra, ka elektorāts jau vairākus mēnešus ir diezgan nestabils, jo tikai aptuveni puse no tiem, kas ir izvēlējušies, par ko balsot, apstiprina, ka šī izvēle ir galīga. Otra puse pieļauj, ka tā var mainīties. Ar to varot skaidrot mainīgo atbalstu LSDSP un TB/LNNK. Pieaug partiju ienākumi Diena 09/01/02 Partiju saņemto ziedojumu summa šā - vēlēšanu - gada pirmajos astoņos mēnešos jau pārsnieguši iepriekšējā gada visu divpadsmit mēnešu ienākumus. Lai arī pagājušais bija vēlēšanu gads, pašvaldību, Saeimas vēlēšanas partijām tomēr ir nozīmīgāks notikums, par ko liecina ar partiju ieņēmumi un izdevumi, kā arī spraigā cīņa, kas pēc atsevišķu politiķu atziņām, šogad ir īpaši nežēlīga un dārga. Arī partiju pieteiktie tēriņi vēlēšanām sasniedza rekordu, turklāt reālie ar vēlēšanām saistītie tēriņi vienmēr izrādījušies ievērojami lielāki, nekā partijas prognozējušas iepriekš. No tām četrām partijām, kas jau saskaņā ar jaunā partiju finansēšanas likuma prasībām paspējušas publiskot savus šā gada ziedotājus, visbagātākā ir Tautas partija (TP), kas nepārsteidz. Jau gada sākumā TP priekšsēdētājs Andris Šķēle atzina, ka 8. Saeimas vēlēšanu kampaņā partija ieguldīs vismaz vienu miļonu latu. ziedojumu pārskats liecina, ka šie nav bijuši tukši vārdi - TP šogad jau ziedoti 945 596 lati. Ziedojumi gan veido tikai daļu no partiju ienākumiem, bet TP parasti tā ir lauvas tiesa, pērn - 97%. TP joprojām ziedo vairāki megasponsori. Vēl līdz 6. jūnijam, kad spēkā stājās jaunais partiju finansēšanas likums, maksimāli atļautā viena ziedojuma summa bija 25 000 latu, kas tagad samazināta līdz 10 tūkstošiem latu. Izdevību atvēlēt 25 tūkstošus izmantojuši Alūksnes rajona firmas Pamati un Alūksnes piensaimnieks, pats A. Šķēle, AS Reģionālā investīciju banka, SIA Bastions ZS un Rūta Piens (katrs Ls 25 000). Arī citi sponsori pirms vēlēšanām nav skopojušies: tradicionālais lielziedotājs Descartes Consulting, arī SIA Tezei S (Ls 24 500), Inko Partneri, GPA, Jekaterina Šabārova (katrs Ls 22 000), SIA Ošukalns, Aloizs Norkuss, Ikars Keišs (20 000), Mai Paix, Andis Silinieks (15 300), IMS Serviss, Zilupes HES (15 000), Kristīne Kalniņa (14 900), ĀS Rīgas apdrošināšanas sabiedrība, ĀS Latva, SIA Baltlats (11 000), Margarita Brikmane (10 400). Virkne ir desmittūkstoš latu ziedotāju - firmas Eksperts Pro, Mar Armoteks, Vārpa, AG, Nemo holdings, Būvfirma Stūrakmens un privātpersonas: Pēteris Šnepsts, Edvīns Žagota, Māris Dzenītis, Māris Niedra, Ainars Kalniņš. Arvis Rove un Ņina Pence katrs ziedojuši - Ls 9800, Ziedonis Jansons - Ls 8000. Ziedotāju vidū vairs nav bēdīgi slavenās kontrabandistu firmas Lamoss, kā arī juridiskajā adresē nēsošās burbuļfirmas Riekstu tirdzniecības kompānija un Voldis A. Citas ietekmīgākās partijas bija prognozējušas tērēt vismaz trīsreiz mazāk, arī pašvaldību vēlēšanās vislielāko izdevumu summu (Ls 572 888) uzrādījusi savienība Latvijas ceļš (LC). Jau salīdzinot 2001. un 2000. gada LC finansu deklarācijas, Neatkarīgā secināja, ka LC zaudējusi vairākus, arī nozīmīgus sponsorus. Gada sākumā LC priekšsēdētājs, premjers Andris Bērziņš izteicās, ka "partijai līdzekļi ir ļoti ierobežoti". Tas tā ir, tikai salīdzinot ar TP - pagaidām saziedoti 388 224 lati, kas tomēr ir vairāk nekā pērn kopumā ziedots - Ls 370 958. Līdz jūnijam legālo maksimālo summu - 25 000 latu ziedojusi tikai būvfirma RBS Skals. Lielākie ziedotāji ir LC tradicionālie sponsori LIDO nafta (Ls 18 900), uzņēmējs Raimonds Gerkens (32 000 USD), naktskluba Pepsi forums līdzīpašnieks Uldis Kokins (25 000 USD). Ievērojamas summas YBG (20 000 USD), Intertrans (Ls 12 000), ĀS Balta un jaunais Kuģniecības padomes priekšsēdētājs Zigurds Vaivods (16 000 USD). Pa desmit tūkstošiem latu ziedojuši uzņēmējs, bijušais Krājbankas padomes priekšsēdētājs un bijušais Varner Hakon Invest nekustamo īpašuma pārvaldes direktors, uzņēmējs Viesturs Koziols, bijušais Latvijas Kuģniecības pilnvarnieks Ivars Kalvišķis, SIA Remgrants, Tilts, Trigers, maksātnespējīgā AS Jūraslīča valdes loceklis Māris Dzenītis, Ls 9800 - Konsorts, 15 000 USD - Andris Erts. Daži esošie deputāti un ministri ziedojuši lielākoties 497.51 ASV dolārs - 500, premjers - Ls 510, bet visvairāk - Ls 4900 atļāvies Pēteris Apinis. Ekonomists Ojārs Kehris savai partijai ziedojis ievērojami mazāku summu - Ls 1076, nekā Jaunā laika (JL) līderim Einaram Repšem - Ls 5000. Ja līdz šim TP un LC lielākie finansu konkurenti bija uzņēmēja Aināra Šlesera vadītās partijas, vājāki arī sociāldemokrāti, tad šajās vēlēšanās būs jau jārēķinās ar vēl citiem. No savus ziedotājus jau publiskojušajiem, vairāk nekā ar 200 tūkstošiem jau var rīkoties JL uz Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JL ziedoti 228 729 latu, no kuriem šogad jau esot iztērēti Ls 159 994. Vēl 212 056 latu ziedoti E. Repšes honorāram par partijas veidošanu. Iepriekš maksimālo 25 000 latu summu ziedojis Pēteris Šmidre - Latvijas TelekomunikĀciju asociācijas prezidents, bijušais prezidents Baltcom GSM,, ko par pasakainu summu - 277 miļoniem USD pārdeva Tele2. 25 000 latu pārskaitīti arī caur Rietumu banku un Ogres Komercbanku. Bijušais Krājbankas šefs Arnolds Laksa ziedojis 10 000 latu, SIA Latvijas Rietumu termināls - 10 000 USD. Liels skaits privātpersonu JL ziedojuši mazākas summas. Savus ienākumus no ziedojumiem ievērojami papildinājusi Zaļo un zemnieku savienība. Ja pērn abām partijām, kopā rēķinot, bija ziedoti 9458 latu, tad jau pirmajos astoņos mēnešos sponsori, lielākoties privātpersonas, atvēlējušas Ls 212 955. Lielākie ziedotāji ir: Telia Multicom dati (Ls 15 000), Finansu Vadības Konsultācijas un MR un Partneri (Ls 10 000), kā arī ziedotāji, kas ziedojuši nedaudz mazāk nekā desmit tūkstošus latu: Oļegs Aļeksejevs, Jeļena Aļeksejeva, Armands Beikmanis, Jānis Beikmanis, Patricija Korotejeva, Ingars Čubarevičs, Dagnija Kazule, Kaspars Gredzens, Valērijs Stojakovs, Rita Brenča, Jeļena Švarcburga, Ludmila Šmusere, Renārs Rancāns, Berta Grigorenko, Veduts Skukausks, kā arī zemnieku saimniecības Lielupnieki un Kraukļi. Cik partijas tērē reklāmām LETA 08/30/02 Kopumā partijas reklāmām iztērējušas: TP Ls 128 791 PCTVL Ls 46 388 LC Ls 42 714 TB/LNNK Ls 31 781 LSDSP Ls 25 694 Brivibas partija Ls 18 531 Latvijas Pirma partija Ls 14 947 Socialdemokratu savieniba Ls 10 831 Zalo un zemnieku savieniba Ls 9 134 Apvieniba Centrs Ls 8 167 Socialdemokratiska Labklajibas partija Ls 2 093 Jaunais laiks Ls 755 Politiķi iztiek bez puvušām olām Diena 09/02/02 Rēzeknes rajona Rogovkas ciemata nesen uzbūvētās sporta halles zāle sestdien, 30.augustā, bija pārpildīta. Tur bija sanākuši gan pašu pagasta iedzīvotāji, gan pārstāvji no visiem rajona pagastiem, lai saņemtu grāmatu dāvinājumus pagastu bibliotēkām un vairāk nekā trīs stundas saules pārkarsētajā zālē pacietīgi klausītos 8.Saeimas deputātu kandidātu solījumus. Nautrēnu pagasta priekšsēdētājai Līvijai Plavinskai, kas vadīja piecu pirmsvēlēšanu sarakstu - Latvijas Sociāldemokrātu savienības, politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), Sociāldemokrātiskās Labklājības partijas (SLP), savienības Latvijas ceļš (LC), Zaļo un Zemnieku savienības - pārstāvju politisko diskusiju, brīžiem nācās izmantot gan pedagoģiskus, gan nepedagoģiskus paņēmienus, lai apklusinātu ne vienu vien aizrāvušos politiķi, citādi viņu dedzīgās runas ievilktos līdz trešajiem gaiļiem. Vecie rogovcieši vēl atcerējās laiku pirms pirmo Saeimu vēlēšanām, kad tepat Rogovkā pie baznīcas partiju pārstāvji esot kāpuši runāt uz kubula, sociķi un ulmanieši esot cits citu rāvuši nost un apmētājuši ar puvušām olām. Pēc latgaliskās kāzu tradīcijas apdziedot sabraukušos deputātu kandidātus, Rogovkas etnogrāfiskā ansambļa sievas un vīri bija visai piparoti. "Apsapyrda ceiruleits/Uz akmiņa doncŽdams, Īraudzeidams partejnīkus/ Rogovkā sabraukušus...", un, viņiem sekojot, arī klausītāji zālē nebija vienaldzīgi - plaukšķinot mēģināja nodabūt no tribīnes Sociāldemokrātiskās Labklājības partijas deputātu kandidātu Gundaru Valdmani, visai pretrunīgi reaģēja uz PCTVL rupora Alfrēda Rubika kaismīgajām runām, bet vissmagāk gāja LC pārstāvēm Monikai Zīlei un Eiženijai Aldermanei, kam nācās atbildēt par visiem pašreizējās valdības darbiem un nedarbiem. "Kas to varēja domāt, ka pēc desmit gadiem atkal Rubiks šite sēdēs," aizmugurē skaļi sačukstējās večuki, taču varēja just, ka bijušā kompartijas līdera ļaunā priekā indīgi teiktais - ko tad jūs pa šiem 12 gadiem Latvijā esat izdarījuši?, kā arī ironiskais apsveikums saviem "komjaunatnes laika cīņu biedriem" - M.Zīlei un Rišardam Labanovskim - daļā auditorijas gūst atbalsi, taču pie varas esošo partiju pārstāvju atbildes uz klausītāju daudzajiem jautājumiem bija visai nepārliecinošas. "Ai, ceļinieki, ceļinieki, šoreiz gan jūs bitītes nokodīs, vai arī sociķi, ja viņi nebūtu sadalījušies," - tā pirmsvēlēšanu situāciju Latvijā tēlaini raksturoja ārsts Kondrovs no Maltas. Daudzi nelaida garām izdevību pēc pasākuma beigām aprunāties ar kandidātiem arī aci pret aci. Mārtiņu Belinski, skolotāju no Bērzgales pagasta, nav apmierinājusi politiķu izvairīgā atbilde uz viņa jautājumu par administratīvi teritoriālo reformu Latvijā. "Es līdz šim esmu bijis dedzīgs vēlētājs par LC, bet tagad esmu sācis šaubīties," Dienai teica M.Belinskis. Arī Feimaņu pagasta bibliotekāre Erna Ulase, priecājoties par bagātīgo grāmatu dāvinājumu, tomēr atzina, ka šīsdienas tikšanās viņai likusi šaubīties par savu izvēli, kura jau it kā esot bijusi izdarīta. Etnogrāfiskā ansambļa dziedātāja un pensionētā agronome Antoņina Ludborža gan ir pārliecināta, ka balsos tikai un vienīgi par zemniekiem un zaļajiem. "Žēl, ka neatbrauca Tautas partija, es gribēju ar viņiem personiski aprunāties, viņi arī ir atbildīgi par to, kas te tagad Latvijā notiek," Dienai teica Feimaņu pagasta iedzīvotāja Silvija. Viņa līdz šim balsojusi par sociāldemokrātiem, taču tagad, kad partija ir sašķēlusies, vairāk par viņiem nebalsošot. Uz Dienas jautājumu, vai Latgalē laurus neplūks A.Rubika solījumi, A.Ludborža atzina, ka viņa teiktajā diemžēl esot bijis daudz patiesības, taču bijis nepatīkami, ka bijušais komunistu līderis gribot nabaga latgaliešus izmantot savā labā. "Kad ieraudzīju, ka zālē ir Rubiks, man bija tāda sajūta, ka tūlīt pagriezīšos un iešu projām. Viņš ir lielisks demagogs, cilvēks apstulbst un nespēj viņam oponēt, taču man liekas, ka latgalieši tomēr spēj atšķirt graudus no pelavām," teica M.Belinskis. Eigims lūdz vēlētājus viņu svītrot no saraksta Diena 08/30/02 Daugavpils mērs, "Latgales gaismas"(LG) priekšsēdētājs Rihards Eigims aicina vēlētājus, kas balsos par LG, svītrot viņu no kandidātu saraksta. Šo krievu presē izskanējušo ziņu "Dienai" apstiprināja LG koordinators Māris Krautmanis. R. Eigims vēlas palikt Daugavpilī un vadīt domi, jo vēlētāji viņam esot uzticējuši šo darbu. Vaicāts, kāpēc mērs piekrita kandidēt uz Saeimu, M. Krautmanis pieļāva, ka viņa vārds sarakstā ļautu vēlētājiem atpazīt R. Eigima partiju. Ja pašvaldības deputāts tiek ievēlēts Saeimā, viņš zaudē mandātu vietējā varā un nevar atteikties no vietas Saeimā. LG koordinators nevarēja pateikt, vai R. Eigims to iepriekš zināja. Zvejas kuģis iepeld tūrisma nišā Diena 08/31/02 Kopš maija Roju Ziemeļkurzemē un netālo Roņu salu Igaunijas ūdeņos savieno tūrisma maršruts, kuru nepaguris apkalpo neliels, 12 ekskursantu pārvadāšanai pielāgots zvejas kuģītis Lasis. Īpaši pat nereklamēts, vienu dienu ilgais jūras ceļojums Latvijā paspējis kļūt tik populārs, ka interesentiem uz to jāpiesakās jau krietnu laiku iepriekš, Dienai teica Rojas ostas pārvaldnieks un viens no galvenajiem tā organizētājiem Osvalds Bergans. "Apmēram sešas stundas ilgajā ceļā uz salu un atpakaļ Lasis var piedāvāt minimālu komfortu, toties pasažieru laineros nesastopamu jūras romantiku gan. Galvenokārt tieši to arī grib un prot novērtēt visu gadagājumu un profesiju cilvēki," Dienai sacīja tūrisma firmas Latvia Tours tirdzniecības un klientu servisa nodaļas vadītāja Ruta Skrinda. Relaksējošā ekskursija īpaši pa prātam cilvēkiem, kuri nevar izbrīvēt laiku un naudu sakrāt garākam ceļojumam, taču retums nēsot arī turīgi eksotikas cienītāji, stāstīja R.Skrinda. O.Bergans atzina, ka pārorientēties uz tūrismu Rojas ostas pārvaldei piederošo Lasi spiedis apsīkums zvejas nozarē un jūras kravu samazināšanās, kuru apkalpošanā tas pildījis palīgkuģa funkcijas. Kopā ar nesen pensijā aizgājušo ostas kapteini Juri Priedi un Laša kapteini Ēriku Rozefeldu nospriests, ka no Kurzemes krasta ar neapbruņotu vanaga aci saskatāmā Roņu sala latviešiem vienmēr bijis sava veida magnēts, tad kāpēc tagad to nepadarīt visiem aplūkojamu? Vasaras rezultāti liecinot, ka aprēķins bijis pareizs, labvēlīgos laika apstākļos Lasis vai ik dienas ir ceļā, un reisi aizrunāti arī gandrīz visam septembrim, kad šoruden navigāciju nākšoties izbeigt. "Peļņa nav nekāda dižā, bet iztikt var," vērtēja O.Bergans, priecājoties, ka no tās labums tiek arī ostas pārvaldei, turklāt kuģīša triju cilvēku apkalpei saglabājas darbs. Tūrisma maršruta apgūšanā pretimnākšanu izrādījuši arī roņsalieši, latviešu apmeklējumos saskatot iespēju nopelnīt ar viesu apkalpošanu. Turklāt kontakti nav bijuši jāveido tukšā vietā, jo kurzemnieki arī agrāk te paretam ciemojušies. Salā pabijušie ekskursanti priecājoties ne vien par kolorītajiem saliniekiem, bet arī Latvijas vēsturiskajām saiknēm ar zviedru un igauņu cilmes kaimiņiem, kuras saglabājušās nostāstos un vietējā muzeja materiālos. Gan R.Skrinda, gan rīdziniece, vācu valodas tulkotāja Anda Spīgule, kura tur pavisam nesen bijusi kopā ar grupu, bija sajūsmā par salinieku viesmīlību, vienkāršajiem, bet garšīgajiem ēdieniem. Kā pirmie ar Lasi ceļā devušies Talsu fotokluba dalībnieki, kuru interesantais salas redzējums pēc tam izstādīts Rojā un arī citus mudinājis kaimiņzemi lūkoties. Negūstot tiešu labumu no šī tūrisma maršruta pastāvēšanas, to visnotaļ atbalsta Rojas pašvaldība, jo braucēji izmanto arī vietējo tirgotāju un viesu namu pakalpojumus. Apsūdz Tildes lobēšanā NRA 09/05/02 Latvijas Universitātes (LU) rīkotajā konkursā par latviešu valodas atbalsta programmatūras pirkšanu izglītības iestādēm nolikums ir izveidots tā, lai piedalīties varētu tikai SIA Tilde, - uzskata SIA 321 direktors Gundars Kaminskis. Viņš ar sūdzību par šo konkursu jau vērsies Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Konkursa nolikums paredzot, ka ir jāpiegādā latviešu-angļu, angļu-latviešu, vācu-latviešu, latviešu-vācu, krievu-latviešu, latviešu-krievu, kā arī svešvārdu un sinonīmu elektroniskās vārdnīcas ar noteiktu vārdu skaitu. Šīs konkrētās prasības varot izpildīt tikai Tilde. Nav gan zināms, kāda būtu abu kompāniju piedāvātā summa par 12 000 programmu licencēm, kas jāpiegādā, jo pieteikties uz konkursu var līdz 19. septembrim. Savukārt IUB sūdzību izskatīšot 18. septembrī. G. Kaminskis provizoriski vērtēja, ka piedāvājuma cena varētu būt vairāki simti tūkstoši latu. G. Kaminskis kā būtisku min arī faktu, ka dažus Tildes programmatūras moduļus, kuri ir konkursa nolikumā prasītajā specifikācijā, par valsts, Sorosa fonda-Latvija un arī Eiropas Savienības līdzekļiem ir izstrādājis LU Matemātikas un informātikas institūts (MII). Tādējādi sanāk, ka valstij jāiegulda līdzekļi, lai programmatūras izstrādātu, un pēc tam arī, lai tās nopirktu. Savukārt LU pārstāvis un Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas projekta vadītājs Jānis Bičevskis norādīja, ka MII ir juridiski patstāvīga institūcija un nav LU sastāvā. Lai arī viņš atzina, ka MII esot izstrādājis labas lietas, kuras parādās Tildes produktos, tomēr tā neesot J. Bičevska kompetence stāstīt, uz kādiem noteikumiem uzņēmums tās ir iekļāvis savā produktā. Viņš noliedza, ka LU rīkotajā konkursā tiktu lobēta Tilde. Tikmēr Tildes direktors Uldis Dzenis pēc informācijas precizēšanas apgalvoja, ka neviens no MII izstrādātajiem produktiem viņu programmatūrā nav ietverts. Vienīgi Tildes biroja datorbibliotēkā esot daži apraksti, kuru autori ir MII darbinieki. Arī MII mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Andrejs Spektors apgalvoja, ka Tildes produktos neesot ietverti institūtā izgatavotie projekti. Tildes un MII apgalvojumus G. Kaminskis komentēja šādi: "Tad iznāk, ka šiem moduļiem, kas ir prasītajā specifikācijā, ir pilnīgi vienas un tās pašas funkcijas. Pierādīt, ka ir izmantoti vieni un tie paši programmas kodi vai bibliotēkas, ir gandrīz neiespējami." Pēc G. Kaminska ierosinājuma, jau tika izmainīts viens LU rīkotā konkursa nolikums par datortehnikas iegādi izglītības iestādēm. Sākotnēji tajā nolikumā bija iekļauta prasība, ka datortehnika jāpiegādā kopā ar Tildes programmatūru. Pēc tam LU konkursa komisija atzinusi savu kļūdu un izsvītrojusi šo punktu. Līdz vēlēšanām demonstrē Korupciju Diena 09/03/02 Līdz vēlēšanām Liepājas Karostā atvērta izstāde Korupcija, kurā ieeja atļauta tikai pilngadīgiem cilvēkiem un iekļūšana iespējama tikai par kukuļiem. Izstādi atklāja svētdienas vakarā Karostas pirmajā mākslas galerijā K.Māksla? Atmodas bulvārī 6. Korupcija piedāvā izmēģināt tādus ar uzpirkšanu, kukuļņemšanu un necaurskatāmu darbību saistītus ironiskus, smieklīgus un vienlaikus skumjus objektus kā Zemūdens akmeņi, kuriem jākāpj pāri, lai ieietu izstādē, Līp pie pirkstiem, Parasts latviešu kukulis, Neparasts latviešu kukulis, Kontakti, Sasmērētas rokas, Badakāši, Katram deputātam, Piesedzīte, Par sviestmaizi, Ražas vācējs, Roka roku mazgā un citus. Vairāki izstādes apmeklētāji atzinās, ka izstādē iekļuvuši, dodami kukuli. Arī Diena izstādē tika ielaista tikai pēc kukuļa došanas durvju sargiem. Izstādes autori ir cilvēki, kas strādā Karostas kultūras un informācijas centrā K@2, - gan mākslinieki, gan sabiedrisko darbu strādnieki, bet galvenie ideju ģeneratori tomēr ir centra vadītāji mākslinieks Kalle Bjoršmarks un Kristīne Briede, idejas ir ņemtas no dzīves, Dienai skaidroja viena no izstādes līdzautorēm Andra Bīskapa. Izstāde ir papildināma arī ar citiem asprātīgiem objektiem - kukuļošanas piemēriem -, pastāstīja K.Briede. Izstādi atbalsta Kultūrkapitāla fonds. Jaunajai izstāžu zālei dots apzīmējums - laicīgās jeb pārejošās mākslas galerija, un tā arī turpmāk piedāvās skatījumu uz to, kas Latvijā ir aktuāls, teica K.Briede. Izstāde par Krievijas latviešu likteņiem Rīgas balss 09/03/02 Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā skatāma izstāde - Mēs esam savējie. Latviešu likteņi Krievijā, kas atspoguļo latviešu dzīvi tālajā svešumā. Grāmatas, laikraksti, dokumenti, vēstules, fotogrāfijas sniedz ieskatu par darbu, sadzīvi, garīgajiem centieniem aizvadīto divsimts gadu garumā, bet to, kā šodien izskatās Lejas Bulānā pauž Andra Slapiņa, Vairas Strautnieces un Kaspara Gobas fotogrāfijas. Izstādi papildina Arvīda Auna - Urālieša gleznas. Mākslinieks atgriezies Latvijā no Baskortastanas. Atklāj Livonijas pils aizsargmūra fragmentu Diena 08/31/02 Ceturtdien Valmierā, viduslaikos celtās Livonijas ordeņpils drupu teritorijā, veicot arheoloģisko uzraudzību Lattelekom rakšanas darbiem, novadpētniecības muzeja tuvumā ap pusmetra dziļajā tranšejā piepeši atklājās XIV gadsimtā būvētā pils austrumu daļas aizsargmūra fragments. Pēc valsts kultūras pieminekļu aizsardzības Valmieras rajona galvenā inspektora Jāņa Kalnača vērtējuma, šis nozīmīgais atradums tagad ļauj precizēt arī vissenākā aizsargmūra aprises, par kura atrašanās vietu līdz šim bija tikai minējumi. Gan J.Kalnačs, gan Latvijas Vēstures institūta vēstures zinātņu doktore Tatjana Berga, kas Livonijas ordeņpils izrakumiem sekojusi kopš 1988.gada, Dienai bilda, ka jau nākamgad arheologiem darbi būtu jāturpina, jo visas apjomīgās viduslaiku būves plānu joprojām nav iespējams noteikt. Līdz šim visvairāk esot strādāts pils rietumu daļas izpētē, kā arī drupu konservācijā, taču vēsturniekiem par šo unikālo celtni esot vēl daudz neatminētu mīklu. T.Berga pat pieļāva, ka šajā teritorijā vēl senāk varētu būt atradusies Beverīna. Lattelekom pie darbiem Livonijas ordeņpils teritorijā speciālistu uzraudzībā ķērās pirms dažām dienām, vēlēdamies ierakt zemē sakaru kabeļus. Taču iznākums sagādāja arheologiem negaidītus pārsteigumus. Piemēram, pie XIV gadsimta aizsargmūra zemē tika atrasta milzīga dekoratīva vārtu jeb durvju nagla, labi saglabājusies holandiešu pīpes galviņa, dzelzs dakšiņa ar kaula spalu un vēl citas senlietas. Pēc konservācijas tās, domājams, atgriezīsies Valmieras muzejā. J.Kalnačs Dienai apgalvoja, ka 20 gadu laikā ordeņpilī veiktajos izrakumos, kur XV un XVI gadsimtā risinājās Livonijas landtāga jeb mūsdienu Saeimas sēdes, atrastie priekšmeti varētu veidot tūristiem un arī pašiem valmieriešiem ekskluzīvu izstādi par pilsētas vēsturi. Linus šogad vāc agrāk NRA 09/05/02 Šogad daudz agrāk nekā citus gadus sākusies linu novākšana, Neatkarīgajai stāstīja Linu asociācijas valdes priekšsēdētājs Leopolds Zunda. Pēc viņa vērtējuma, šogad lini ir padevušies labi, par spīti lielajam sausumam un karstumam, tomēr pašlaik, kad lini tilinās, tiem ir nepieciešams mitrums, tāpēc linu audzētāji ar lielu nepacietību gaida lietu. Ja tuvākajā laikā uzlīs, linu kvalitāte nebūs daudz cietusi un zemnieki saņems labāku maksu par nodotajiem liniem. Šogad no subsīdijām linkopības attīstībai Latvijā atvēlēti 220 000 latu - tas ir tikpat, cik pērn. Linu audzētāji var pretendēt uz 40 latiem par katru sējuma hektāru un no 40 līdz 60 latiem par katru pirmapstrādes uzņēmumam nodoto tonnu linu stiebriņu atkarībā no kvalitātes. Subsīdiju nolikumā ir iestrādāts linu stiebriņu ražības kritērijs, lai varētu pretendēt uz subsīdijām. Latvijā linus audzē jau izsenis, taču pēdējos gados ar šo kultūru neapsēj vairāk par 2000 hektāriem, pagājušajā gadā tie auga vien 1400 hektāros, lai gan kādreiz linus Latvijā novāca pat no 20 000 hektāru. Pērn no hektāra tika novākts gandrīz divas reizes vairāk linšķiedru nekā 2000. gadā, liecina Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) rīcībā esošā provizoriskā informācija. Ar linkopību Latvijā patlaban nodarbojas apmēram 70 zemnieku, lielākoties Latgalē. Tikai daži linu entuziasti ir Vidzemē un Kurzemē. Ar linu audzēšanu turpina nodarboties lielākoties tādas saimniecības, kurās linus sēj vismaz dažos desmitos hektāru, pāris hektāru linu entuziasti pamazām atsakās no šīs nodarbes. Senās uguns nakts Pāvilostā NRA 08/31/02 Liepājas rajona Pāvilosta arī šogad piedalīsies starptautiskajā projektā Senās uguns nakts un 31. augusta vakarā jūras piekrastē iedegs vairākus ugunskurus, bet Sakas upē peldinās plostu, uz kura degs ugunskurs. Šogad šajā projektā iesaistījušās arī Liepājas rajona Rucavas un Vērgales pašvaldības. 31. augusta vakarpusē Pāvilostas baznīckalnā, kur agrāk atradusies akmens laikmeta apmetne, atklās piemiņas zīmi. Pulksten 21 no Pāvilostas kultūras nama līdz jūrai noritēšot lāpu gājiens, savukārt pulksten 21.30 gan Pāvilostā, gan arī citur Baltijas jūras piekrastē vienlaikus iedegšoties ugunskuri. Starptautiskā projekta Senās uguns nakts mērķis ir vienot valstis Baltijas jūras krastā. Senās uguns nakts pirmoreiz aizsākusies Somijā 1992. gadā, kad par godu Somijas neatkarības 75. gadskārtai jūras krastā aizdegti ugunskuri. Tagad šajā projektā iesaistījušās arī citas ziemeļvalstis, kā arī Latvija, Igaunija, Lietuva un Krievija. Latvijā deviņdesmito gadu beigās pirmie šajā projektā iesaistījās pāvilostnieki. Pērn kopumā Baltijas jūras piekrastē deguši vairāk nekā 1000 ugunskuru. Latvija izceļas ar daiļā dzimuma pārsvaru LETA 08/29/02 Pēc sieviešu skaita pārsvara pār vīriešu skaitu Latvijai ieņēmusi stabilu pirmo vietu pasaulē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par Latvijas vietu pasaulē 20.gadsimta beigās. No visiem Latvijas iedzīvotājiem 54% ir sievietes. Statistikas pārvalde to skaidro gan ar Otrā pasaules kara sekām, kad gāja bojā daudz vīriešu, gan arī Latvijas vīriešu mazo mūža ilgumu. Lai arī ir palicis ne- daudz vēsāks, lietus tomēr nav lijis un sausums nav mazinājies, tāpēc meži un purvi vēl arvien turpina degt... Maz- dārziņu īpašniekiem nav viegli strādāt, jo zeme ir tā pārkaltusi, ka tajā pat lāpstu grūti iedurt, kur nu vēl nezāles izravēt. Tomēr par spīti sausumam dārzeņi un ogas aug griezdamies, bet meži ir pār- pilni ar brūklenēm un dzērvenēm. Pietrūkst vienīgi sēnes, jo tās gan bez lietus nekādi nevar izaugt. Spītējot sausumam, dārzos zied dažnedažādas skaistas puķes, un skolēni 1.Septembrī varē- ja doties pretī jaunām zinībām, kā jau ierasts, ar skaistiem puķu pušķiem rokās . . . Anda