Kas jauns Latvijā? Nr. 265: 2002. g. 20. - 26. septembris Dzīves līmenis pērn — 33% no ES vidējā Diena 09/25/02 Latvijā pērn bijis augstākais iekšzemes kopprodukta pieaugums kandidātvalstu vidū — 7,7% attiecībā pret iepriekšējo gadu. Ekonomikas izaugsme veicinājusi arī iedzīvotāju labklājības uzlabošanos — pērn Latvijā IK uz vienu iedzīvotāju sasniedzis 33% no ES vidējā līmeņa, kas ir par 2% vairāk nekā 2000.gadā. Tā liecina šonedēļ publiskotais kārtējais Eurostat ziņojums par ekonomikas izaugsmi kandidātvalstīs. Kopumā ekonomikas attīstības tempi kandidātvalstīs arī pērn bijuši straujāki nekā ES dalībvalstīs. Latvijā bijis augstākais IK pieaugums (7,7%), Turcijā otrs augstākais (7,4%), Lietuvā — 5,9%. Zemākais IK pieaugums pērn reģistrēts Polijā — 1,1%. Latvija arī ir to nedaudzo kandidātvalstu vidū, kurās ekonomikas attīstības tempi strauji pieaug, kamēr pārējās kandidātvalstīs IK pieaugums pērn bijis zemāks nekā iepriekšējos gados. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju 10 kandidātvalstu grupā, kuras šogad noslēgs uzņemšanas sarunas un 2004.gadā cer iestāties ES, Latvijā iedzīvotāju pirktspēja joprojām ir viszemākā — 33% no ES vidējā līmeņa. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem dzīves līmenis pastāvīgi paaugstinās. 1997.gadā Latvijā IK uz vienu iedzīvotāju bija 27% no ES vidējā, 1999.gadā tie jau bija 29%, 2000.gadā — 31% un pērn — jau 33%. Čehijā, Slovākijā un Kiprā iedzīvotāju pirktspēja salīdzinājumā ar 90.gadu vidu ir samazinājusies. Desmit kandidātvalstu grupā otrais zemākais rādītājs ir Lietuvai — 38% un tad Polijai — 40%. Aug TB/LNNK un PCTVL, krītas TP un JL reitingi NRA 09/25/02 Septembra otrajā pusē firmas Latvijas fakti aptauja liecina, ka Saeimā iekļūtu sešas partijas. Aptauja veikta no 13. līdz 22. septembrim. Tajā redzams, ka ir samazinājusies partijas Jaunais laiks (JL) un Tautas partijas popularitāte, bet Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LDSDP) reitings ir zem piecu procentu robežas. Ja 8. Saeimas vēlēšanas notiktu septembra otrajā pusē, par JL balsotu 15,4% vēlētāju, par Tautas partiju (TP) – 14,1%, par apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) – 12,7% vēlētāju. Par apvienību Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) septembra otrajā pusē balsotu 7,2% aptaujāto, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – 7%, par savienību Latvijas ceļš – 5,5%, par LSDSP – 4,8%, Par Latvijas Pirmo partiju tagad balsotu 3,4%, par Latgales gaismu – 2,6%, par Sociāldemokrātisko labklājības partiju – 1,2%, par Sociāldemokrātu savienību – 1,2%, par Krievu partiju – 0,9%, par Latvijas Brīvības partiju – 0,4%, par Latvijas Atdzimšanas partiju – 0,3%, par Latviešu partiju – 0,3%, par partiju Mūsu zeme – 0,2%, par partiju Māras zeme – 0,2%. Par politisko apvienību Centrs balsis atdotu 0,2%, par Progresīvo centrisko partiju – 0,1%, par Latvijas Apvienoto republikāņu partiju – 0,1% aptaujāto vēlētāju. Septembra sākumā veiktajā aptaujā vairāk potenciālo vēlētāju bija ar mieru atdot balsis par JL – kopumā 16,7% aptaujāto. Nedaudz svārstījies ir arī TP un PCTVL reitings, attiecīgi septembra sākumā TP tas bija 14,7%, par PCTVL būtu balsojuši 10,3% respondentu. Mēneša sākumā par TB/LNNK vēlējās balsot 5,3%, par ZZS – 8,5%. savukārt LC reitings bija paslīdējis zem 5% barjeras – vēlmi balsot par viņiem apliecināja tikai 4,5% respondentu. Par LSDSP septembra sākumā bija gatavi balsot 5,8% aptaujāto vēlētāju. Strautmane pamet LTV BNS 09/20/02 Pazīstamā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu vadītāja un LTV Ziņu dienesta vadītāja Baiba Strautmane piektdien iesniegusi atlūgumu. Strautmane sacīja, ka "lēmums ir pieņemts un atlūgums ir [LTV ģenerāldirektoram Uldim] Gravam uz galda". Viņa nedomā, ka Grava arī mēģinās pārliecināt viņu palikt LTV. Strautmane arī apliecināja, ka viņai ir daudz darba piedāvājumu, taču viņa nevēlas steigties. "Pēdējais gads pagājis stresaini, un es vienkārši gribu aiziet uz kino, iešu uz "Arsenālu" un darīšu līdzīgas lietas," viņa sacīja. Strautmane iepriekš par savas iespējamās aiziešanas iemesliem minēja jaunā LTV ģenerāldirektora Gravas darbību. Viņa uzskata, ka Grava nepilda dotos solījumus uzlabot LTV darbību. Kā piemēru Strautmane minēja Gravas lēmumu nepagarināt darba līgumu ar LTV informatīvo programmu direktoru Jāni Domburu, kurš televīzijā turpinās vadīt vienu no populārākajiem raidījumiem "Kas notiek Latvijā?". Jaunais LTV ģenerāldirektors Grava par Dombura un citu televīzijas jaunās vadības grupas direktoru iecelšanu paziņoja 25.jūlijā. Pēc Dombura aiziešanas tika apvienota informatīvo raidījumu direkcija ar izklaides raidījumu direkciju, kuru vadīs Dārija Juškēviča. Jonāss noraidīts, virzīs nākamo kandidātu Diena 09/20/02 Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam izvirzīto zvērināto advokātu Jāni Jonāsu ceturtdien nobalsoja pieci Saeimas deputāti, pret bija 45, atturējās - 46. Ministru prezidents Andris Bērziņš jau lūdzis pretendentu izvērtēšanas komisijas priekšsēdi tieslietu ministri Ingrīdu Labucku tuvākajā laikā sasaukt komisijas sēdi un izvirzīt nākamo kandidātu, Dienu informēja premjera padomniece Aija Poča. Jau iepriekš valdības vadītājs pieļāva, ka nākamo pretendentu varētu meklēt šā paša konkursa dalībnieku vidū, ja balsojums par J.Jonāsu Saeimā būs negatīvs. Kā jau ziņots, neoficiālās sarunās pieļauts, ka nākamo kandidātu KNAB vadītāja amatam varētu izraudzīties starp trim pretendentiem, kam pēdējā konkursā bija līdzīgs punktu skaits. Tie ir drošības policijas priekšnieka vietnieks Guntis Rutkis, prokurors Alēns Mickēvičs, kā arī Valsts kontroles Juridiskās daļas vadītājs Juris Timšāns, kuru personīgi ieteiktu arī I.Labucka. J.Jonāsa ieceres, ja viņš tiks apstiprināts, ceturtdien vēl uzklausīja Saeimas Juridiskā komisija, lai arī jau iepriekš frakcijas bija izteikušas noraidošu attieksmi. Kandidāts neguva atbalstu arī Juridiskajā komisijā. Aģentūrai BNS J.Jonāss, kas turpinās advokāta praksi, ironiski sacījis, ka "šis Saeimas lēmums daiļrunīgi demonstrē to, cik ļoti pašreizējā vara vēlas apkarot korupciju". Premjers cer, ka Rutkis kļūs par jauno KNAB šefu Diena 09/25/02 Pēc trim konkursiem, kuros tā arī neizdevās atrast atbilstošāko pretendentu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam, otrdien Ministru kabinets pēc premjera Andra Bērziņa ieteikuma kā nākamo kandidātu atbalstīja pēdējās atlases dalībnieku, drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieku Gunti Rutki. Lai gan trešajā konkursā G.Rutkis saņēma augstāko novērtējumu, komisija toreiz nolēma virzīt apstiprināšanai valdībā zvērinātu advokātu Jāni Jonāsu. G.Rutkis dzimis 1956.gada 26.septembrī, iekšlietu iestādēs strādā kopš Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes beigšanas 1979.gadā. Bijis izmeklētājs dažādās Iekšlietu ministrijas (IeM) struktūrvienībās. 1992.— 1993.gadā vadījis IeM galveno inspekciju, 1993.—1994.gadā ieņēmis Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamenta vadītāja amatu, bet kopš 1994.gada 12.augusta strādā par DP priekšnieka vietnieku. Precējies, divi dēli. G.Rutkim esot iedzimts izmeklētāja talants, teica IeM valsts sekretārs Andris Staris. Tiesa, reizēm viņš gan varētu būt nedaudz asāks un, ja vajag, arī uzsist dūri galdā. Tā kā KNAB “mājai” vēl neesot ielikti pat pamati, G.Rutkim būšot jāatrod ļoti uzticami un spēcīgi cilvēki, turklāt ar pilnīgi pretēju raksturu nekā viņam pašam. Kādreizējais DP priekšnieks Jānis Apelis bijušo padoto raksturoja kā ļoti gudru un apdomīgu cilvēku. Sākot strādāt iekšlietu sistēmā, G.Rutkis ātri aptvēris situāciju. Īpaši labi viņam veicies, izmeklējot krimināllietas par saimnieciskajiem noziegumiem. “Kārtīgs puisis,” teica J.Apelis un piebilda, ka žurnālisti un politiķi varot meklēt, cik vēlas, taču G.Rutka biogrāfijā neatradīšot neviena traipiņa. Arī A.Staris teica, ka viņš par G.Rutki nevarot teikt neko sliktu. Turklāt DP vicešefs nekad neesot piedalījies “politiskajās spēlītēs”. 'Ventspils naftas' pārdošana krieviem - arvien reālāka BNS 09/20/02 Latvijas naftas kompānijas "Ventspils nafta" (VN) akcionāri līdz šā gada beigām iecerējuši pārdot līdz 51% tiem piederošo VN akciju kādai Krievijas naftas kompānijai, ceturtdien vēstī Krievijas laikraksts "Vedomosti". Par ticamākajiem VN akciju pircējiem laikraksts min Krievijas naftas kompānijas "Jukos", "Lukoil" un "Transņeft". Laikraksts norāda, ka tas var uzlabot Ventspils ostas darbību, ko negatīvi ietekmējis Krievijas naftas tranzīta samazinājums caur ostu. Arī aģentūra "Seanews" ziņo, ka VN akcionāri "ir spiesti runāt par 51% akciju pārdošanu kritiskās situācijas dēļ, kas izveidojusies krievu naftas tranzīta samazinājuma dēļ". Aģentūra atgādina, ka Krievijas transporta monopolists "Transņeft", neiegūstot kontroli pār Ventspili, no aprīļa samazināja pārkraušanas apjomus caur Ventspils ostu, pamatojot to ar tehniskiem iemesliem. "Seanews" norāda, ka VN akciju pircējs varētu kļūt zināms līdz gada beigām. Savukārt VN minēto informāciju nav komentējusi. Tomēr VN tuvu stāvoša persona laikrakstam apstiprinājusi, ka līdzīgas vēlmes no VN akcionāru puses tiešām esot. Pēc šā informācijas avota teiktā, arī "Latvijas varas iestādes nebūtu pret atrast pircēju sev piederošajai VN akciju paketei". Pēc informācijas avota domām, Latvijas valsts pašlaik atrodas mazāk izdevīgā situācijā nekā privātie VN akcionāri, jo, pēc naftas kompānijas privatizācijas noteikumiem, 5% VN akcijas ir rezerētas VN lielākajam privātajam akcionāram - "Latvijas naftas tranzītam" (LNT), kam par šīm akcijām jānorēķinās līdz gada beigām. Iegūstot savā kontrolē minētos 5% VN akciju, LNT iegūs naftas termināla kontrolpaketi, kas potenciālajam pircējam būs daudz pievilcīgāka nekā pašreiz LNT īpšumā esošie 47,06% VN akciju. LNT par VN kapitāla daļu iegādi no latos maksājamās daļas šobrīd jau nomaksājis 97,27% jeb 38 777 091 latu. Savukārt par privatizācijas sertifikātos maksājamo daļu, kas veido 32 616 276 latus, LNT jau ir pilnībā norēķinājies. Uzņēmumam par VN kapitāla daļām vēl jāmaksā 1,087 miljoni latu. Kopumā par kompānijas kapitāla daļām LNT līdz 2003.gada 1.jūlijam ir jāsamaksā 72 480 588 lati, no tiem 39,864 miljoni latu maksājami naudā, bet 32,616 miljoni latu - privatizācijas sertifikātos. "Petroleum Argus" eksperts Mihails Perfilovs laikrakstam atzinis, ka "sarunas par VN akciju pārdošanu naftas kompānija jau rīko vairākus mēnešus, kopš brīža, kas "Transņeft" krasi samazināja naftas kravu pārkraušanu caur Ventspili". "Spriediet paši: augustā Latvijas termināls pārkrāva tikai 445 tūkstošus tonnu naftas, kas ir trīsreiz mazāk nekā vispār caur šo terminālu iespējams pārkraut. Turklāt tā bija lēta, sēru saturoša nafta," viņš sacīja. Perfilovs uzskata, ka, pirmkārt, VN vajadzētu interesēt kompāniju "Jukos", kas nesen kļuva par Lietuvas Būtiņģes naftas termināla īpašnieci. "Turklāt tas [VN akciju pārdošana] varētu būt interesants arī "Lukoil", "Transneft" un lielākajam VN klientam "Tatneftj". Lai gan diez vai pēdējiem būs brīvi līdzekļi termināla iegādei," paudis Perfilovs. "Jukos" un "Tatneftj" pārstāvji "Vedomosti" nav komentējuši VN iespējamos plānus. Savukārt "Slavneftj" pārstāvis apgalvoja, ka kompānijas mērķis nav kļūt par VN akcionāru. Turpretī "Lukoil" pārstāvis norādījis, ka kompānija ir gatava aplūkot jebkuru investīciju projektu, piebilstot, ka "cits jautājums ir, kam tagad tas ir vairāk vajadzīgs: Krievijas naftas termināliem, kuriem ir alternatīvas - Baltijas cauruļvadu sistēma un Primorska - vai latviešiem, kas pēkšņi sapratuši, ka var pazaudēt savu ostu". Savukārt "Transneft" viceprezidents Sergejs Grigorjevs norādījis, ka "par to, vai "Transneft" kļūs par VN akcionāru, vajag jautāju mūsu [Krievijas] valdībai". "Vai tad mēs neteicām, ka Ventspils kļūs par Krievijas ostu," priecājies cits "Transneft" darbinieks. "Es uzskatu, ka krievu naftiniekiem būtu izdevīgi, ja par Ventspils naftas termināla īpašnieku kļūtu "Transņeft"," norādījis kompānijas pārstāvis, piebilstot, ka tad būtu ievērots vienlīdzības princips, bet jebkura privātā kompānija rūpēsies tikai par savas naftas pārkraušanu. Lielas kuģošanas kompānijas vadošais darbinieks VN vērtību lēsa 100 miljonu ASV dolāru apjomā. "Bet es gan krievu naftinieku vietā nepirktu. Priekš kam tagad Ventspils, ja "Lukoil" praktiski par to pašu naudu var uzcelt terminālu Visockā, kad ir Primorska, kuras jaudu plānots palielināt līdz 60 miljoniem tonnu. Latviešiem ātrāk vajadzēja pārdot," viņš sacīja. Pēc viņa vārdiem, VN privāto akcionāru vēlme drīzumā pārdot sev piederošās akcijas saistīta ar viņu neseno lēmumu par "Latvijas kuģniecības" akciju iegādi par vairāk nekā 60 miljoniem ASV dolāru. Šobrīd LNT pieder 47,06% VN akciju. Savukārt valstij pašlaik pieder 38,62% VN akciju. VN privatizācija ir atlikta līdz rudenim, kad darbu sāks jaunā Saeima. Šā gada pirmajos astoņos mēnešos VN terminālā pārkrauti 10,9 miljoni tonnu naftas un tās produktu, kas ir par 4,4 miljoniem tonnu jeb 28,8% mazāk nekā pērn šajā laikā. Salīdzinot ar 2000.gada astoņos mēnešos pārkrautajiem 13,4 miljoniem tonnu naftas un tās produktu, šogad attiecīgajā laika periodā naftas un tās produktu pārkraušanas apjomi samazinājušies par 18,7%, tajā skaitā šogad augustā tie sarukuši par 43%, salīdzinot ar 2000.gada augustu, kad bija 1,4 miljoni tonnu. Šogad astoņos mēnešos pārkrautais naftas un tās produktu apjoms ir par 22% mazāks nekā šajā laika periodā 1999.gadā, kad bija 13,9 miljoni tonnu. Tajā skaitā šogad augustā pārkraušanas apjomi bijuši par 33,3% mazāki nekā 1999.gada augustā. Pagājušā gada astoņos mēnešos "Ventspils nafta" kopumā pārkrāva 15,3 miljonus tonnu naftas un tās produktu, tajā skaitā 9,8 miljoni tonnu bija jēlnafta, 4,7 miljoni tonnu - dīzeļdegviela un 0,8 miljoni tonnu - citi naftas produkti. Caur VN naftas terminālu, kas ir lielākais Ventspils ostā, gadā var pārkraut ap 16 miljoniem tonnu naftas un 12 miljoniem tonnu naftas produktu. Jurkāns: Putins grib redzēt draudzīgu kaimiņvalsti NRA 09/24/02 Maskavā 21. septembrī politiskās apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) vadītājs Jānis Jurkāns tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un pārrunājis iespējas paplašināt Latvijas sadarbību ar Krieviju. J. Jurkāns uz Maskavu devās viens. Vizīte plānota jau no jūnija sākuma, kad Latvijā viesojusies Krievijas domes amatpersona Dmitrijs Rogozins, un, kā pats 8. Saeimas deputāta kandidāts no PCTVL saka - "palaimējies", ka tā iekritusi īsi pirms vēlēšanām. "Ja vēlas zināt, kas notiek Krievijas ārpolitikā un iekšpolitikā, un ja grib uzzināt Krievijas attieksmi pret Latviju, jārunā ar prezidenta cilvēkiem vai, ja iespējams, pašu prezidentu," Latvijas parlamenta opozīcijas deputāts skaidroja, kādēļ bijis svarīgi tikties tieši ar Krievijas galvu. Viņš V. Putinam stāstījis par PCTVL politiskajām nostādnēm: neslēgt krievu vidusskolas, nepieciešamību krievu valodas skolās labi mācīt latviešu valodu, mainīt pašvaldību vēlēšanu likumu, atceļot ierobežojumus nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā tas jau ir izdarīts Igaunijā, ratificēt nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju. V. Putins apliecinājis, ka viņam šādas nostādnes ir simpātiskas. Kopumā Krievijas prezidents bijis ļoti labvēlīgi noskaņots pret Latviju, viņš arī paudis uzskatu, ka Latvijā dzīvojošajiem latviešu valoda ir jāprot. Pārrunāti arī ekonomiskās sadarbības jautājumi. V. Putins apliecinājis, ka Latvija ir izdevīgs tranzītkoridors. J. Jurkāns pieļāva, ka Latvijas ārpolitikas ekspertu un ārlietu ministra Induļa Bērziņa izteikumi presē neesot neloģiski, jo gan Eiropas Savienība, gan NATO vēlas, lai Latvijai būtu sakārtotas un labas kaimiņattiecības ar Krieviju. J. Jurkāns laikā, kad pašreizējais ārlietu ministrs Indulis Bērziņš stājies ministra amatā, piedāvājis palīdzību sakaru dibināšanā, bet no ārlietu resora neviens viņam to neesot lūdzis. Citu politiķu norādes, ka J. Jurkāna tikšanās notikusi vēlēšanu gaisotnē, PCTVL pārstāvis sauc par "politisko greizsirdību". Rūpnīcas pārtop par hipermārketiem NRA 09/21/02 Lai gan šogad viens hipermārkets - Krasta centrs - neizturēja konkurenci un tam ir pasludināta maksātnespēja, pārtikas tirdzniecības uzņēmumi nākamgad un tuvākajos gados plāno atvērt vairākus hipermārketus. Turklāt tie atradīsies kādreiz slavenu un zināmu rūpnīcu vietā. SIA Kesko Food lēmums aizvērt Citymarket Krasta ielā nav ietekmējis plānoto - decembra sākumā sāks strādāt jauns Citymarket Rīgā, Pulkveža Brieža ielā, un jau ir sākti divu lielveikalu celtniecības darbi - Liepājā, Jaunās Ostmalas ielā, un Ventspilī, Lielajā prospektā. Tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno atvērt 10-15 Citymarket un 50-60 Supernetto veikalu un Baltijā kopumā iegūt no 20 līdz 25 procentiem pārtikas mazumtirdzniecības tirgus. Kompānijas ģenerāldirektors Henrijs Fogelis stāstīja, ka jaunais pārtikas lielveikals top kādreizējās Druvas vietā un to izveidē ir ieguldīti četri miljoni latu. Igaunijā jau darbojas gandrīz 40 Kesko Food zemo cenu veikali Saastummarket, kā arī viens Citymarket veikals Pērnavā. H. Fogels sacīja, ka jau novembrī Igaunijā ir paredzēts atvērt pirmo Kesko Food hipermārketu Baltijas valstīs. Savukārt Latvijā pirmo hipermārketu paredzēts atvērt nākamā gada laikā vai arī 2004. gadā. Lietuvā kompānija pagaidām vēl nav atvērusi nevienu veikalu, un pašreiz notiek šīs Baltijas valsts tirgus izpētes process. Nākamā gada martā plānots atvērt Valdemāra tirdzniecības centru, kurā būs arī hipermārkets Maxi Rimi. Valdemāra tirdzniecības centra īpašnieks ir Dānijas nekustamo īpašumu uzņēmums Kristensen Properties, kas ir SIA Kristensen Baltic mātesuzņēmums. Jaunais tirdzniecības centrs atradīsies bijušās rūpnīcas Kosmoss vietā. Nākamruden plānots atvērt arī tirdzniecības centra Domina Shopping pirmo kārtu - hipermārketu un viesnīcu. Šis tirdzniecības centrs tiek būvēts bijušajā VEF vietā. Pircēju izvēli par labu lielveikaliem apliecina arī aizvadītā gada beigās Baltijas Datu nama mazumtirdzniecības pētījums, kura laikā telefonintervijās tika aptaujāti 700 rīdzinieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ģimenē ir atbildīgi par ikdienas iepirkumiem. Pētījums parādīja, ka gandrīz puse jeb 48 procenti no aptaujātajiem atzinuši, ka ikdienas preces pēdējo divu mēnešu laikā pirkuši galvenokārt kādā lielveikalā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šā gada septiņos mēnešos (no janvāra līdz jūlijam) mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums faktiskajās cenās bija 1 300 384 000 latu, tai skaitā nespecializētajos veikalos, kuros pamatā tiek pārdota pārtika, - 377 925 000 latu, kas ir 29 procenti. Savukārt apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada tādu pašu periodu, šajos veikalos ir bijis lielāks nekā kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums. CSP dati liecina, ka šā gada septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar pagājušā gada tādu pašu laika posmu, ir bijis 114 procentu, bet nespecializētajos pārtikas veikalos - 124 procenti. Sausuma kompensācijai atvēl sešus miljonus latu BNS 09/25/02 Valdība otrdien nolēma šīs vasaras sausuma nodarīto zaudējumu kompensācijai lopkopjiem atvēlēt kopumā 5,923 miljonus latu. Zemnieki par katru dzīvnieku reģistrā reģistrētu govi saņems 23,26 latus. Minētā summa būs jāiekļauj Zemkopības ministrijas (ZM) pamatbudžetā, veicot šā gada valsts budžeta grozījumus, kas notiks tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām. Zemkopības ministrs Atis Slakteris žurnālistiem prognozēja, ka zemnieki naudu varēs saņemt gada beigās. ZM speciālisti uzskata, ka sausuma dēļ visvairāk cietusi ir tieši lopkopības nozare, jo izdegušo ganību dēļ zemnieki lopiem izbaro ziemas barību, kas varētu būt par iemeslu lopu skaita samazinājumam. Kompensācija ir nepieciešama ilggadīgo zālāju atjaunošanai, graudu, salmu un citas lopbarības iepirkšanai, kā arī barības iegādei nepieciešamo transporta izdevumu segšanai. Pēc Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem, jūlijā un augustā bija vērojamas būtiskas novirzes no parastajiem laika apstākļiem Latvijā. Jūlijā vidējā gaisa temperatūra bija par pieciem grādiem augstāka, bet nokrišņi bija par 342% mazāk nekā parasti, savukārt augustā vidējās gaisa temperatūras novirzes bija līdz 4,9 grādiem, bet lietus daudzviet nebija vispār. Vēršanos pret Kuģniecības privatizāciju saista ar vēlēšanu tuvumu Diena 09/21/02 Ģenerālprokuratūra saņēmusi Latvijas Pirmās partijas (LPP) iesniegumu, ar kuru tā ierosina lietas izskatīšanu par iespējamo Latvijas krājbankas (LKB) negodīgu rīcību Latvijas kuģniecības akciju publiskā piedāvājuma realizēšanā un apstrīd privatizācijas iznākumu. Iesniegums tikšot izskatīts un lemts par tā tālāko virzību, piektdien Dienai teica prokuratūras preses pārstāve Dzintra Šubrovska. LPP iesniegumu piektdien bija saņēmusi arī Finansu un kapitāla tirgus komisija, un, kā Dienu informēja tās priekšsēdis Uldis Cērps, tajā minētie fakti tikšot izvērtēti, un atbilstoši administratīvā procesa likuma prasībām komisija sniegšot atbildi partijai. Ja tikšot konstatēti pārkāpumi bankas darbībā, komisija savas kompetences ietvaros tos izvērtēšot. Tikmēr atbildīgās amatpersonas, kuru darbības likumības pārbaudi rosināts izvērtēt, LPP rīcību sliecas saistīt ar vēlēšanu tuvumu un uzsver, ka izteiktajiem pārmetumiem nav pamata. Apstrīdot LK publiskā piedāvājuma likumību, LPP norāda uz faktu, ka Krājbanka, iespējams, pārkāpusi gan likumu par interešu konfliktiem, gan likumu par vērtspapīriem, jo, pildot LK akciju pārdevējas funkcijas, kādu savu klientu (divu ārzonas firmu) uzdevumā bijusi arī akciju pircēja. Tādējādi banka vienlaikus pārstāvējusi valsts kā akciju pārdevējas intereses akcijas pārdot par dārgāku cenu un savu klientu intereses akcijas nopirkt pēc iespējas lētāk. LPP izsaka pieņēmumu, ka banka, iespējams, izmantojusi sev pieejamo iekšējo informāciju par publiskā piedāvājumu norisi, kas varēja ļaut tās klientiem noteikt cenu, kāda jāsola par akcijām. Partija aicina izvērtēt arī ekonomikas ministra Aigara Kalvīša, PA vadītāja Arņa Ozolnieka, LKB prezidenta Zigurda Jeromanova un bankas padomes priekšsēža Ģirta Rungaiņa rīcību. A.Kalvītis, ar preses pārstāvja Ginta Lipsberga starpniecību piektdien Dienai komentējot LPP iesniegumu, teica, ka aicinot uzmanīgi un ar sapratni izturēties "pret dažādu popularitāti alkstošu partiju darbību pirmsvēlēšanu laikā". Vienlaikus ministrs uzsvēra - ja prokuratūra izlems ierosināt lietas izskatīšanu, viņš esot gatavs sniegt izsmeļošu informāciju. Savukārt LKB prezidents Z.Jeromanovs paziņojumā presei norādīja: "Ir nožēlojami, ka atsevišķas partijas par savas pašapliecināšanās un politiskās aktivitātes izrādīšanas metodēm izvēlas mākslīgu skandālu radīšanu." Viņš noraida jebkādus pārmetumus par bankas negodīgu rīcību LK publiskā piedāvājuma realizēšanā. Viens no LPP deputātu kandidātiem, bijušais Krājbankas prezidents Arnolds Laksa, skaidrojot partijas soli, Dienai atzina: "Šāda bankas rīcība ir nepieļaujama. Tad jau arī prokurors vienlaikus varētu būt advokāts." Vaicāts, kāpēc viņš kā bijušais bankas prezidents, kas labi pārzina procedūras, uzmanību uz šo pārkāpumu vērsa nevis tūlīt pēc LK publiskā piedāvājuma rezultātu publiskošanas - 25.aprīlī, bet tikai tagad, pāris nedēļas pirms vēlēšanām, A.Laksa teica: "Mēs pētījām šīs lietas juridisko pusi, un tas prasīja ilgāku laiku. Iespējams, no sākuma to nepamanīju, jo LK nozagšana bija tik kliedzoša." LK akciju publiskajā piedāvājumā (februārī un martā) tika pārdots 32% uzņēmuma akciju. Par 26% akciju īpašniekiem kļuva kādi nezināmi Krājbankas un Hansabankas klienti. Akcijas cena piedāvājumā bija zema - par vienu sertifikātu varēja iegādāties 25,2 akcijas. Strauji pieaug privātmāju būvniecība NRA 09/21/02 Šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar pagājušo gadu, Latvijā par aptuveni 54% ir palielinājies izsniegto būvatļauju skaits, kas liecina, ka strauji palielinās iedzīvotāju interese par mājokļu būvniecību, liecina a/s Kolonna pētījums. Šogad pirmajos sešos mēnešos izsniegtas 1115 būvatļaujas jaunbūvju celšanai un rekonstrukcijas darbu veikšanai, bet pērn attiecīgajā laika posmā tika izsniegtas 773 būvatļaujas. Speciālisti uzsver, ka pirms trim četriem gadiem bija vērojamas zemes pirkšanas aktivitātes Rīgā un Rīgas rajonā, tāpēc tuvākajos gados gaidāms plašs šo platību apbūvēšanas vilnis. Šobrīd no Latvijā dzīvojošajiem 2,136 miljoniem iedzīvotāju vairāk nekā pusmiljons - 565 000 jeb 26% iedzīvotāju - dzīvo privātmājās. Kopējais privātmāju skaits valstī sasniedz gandrīz 183 000. Speciālisti paredz, ka jaunu privātmāju būvniecības popularitāte saglabāsies arī nākotnē, jo apbēdinoši ir statistikas dati par privātmāju nolietojumu - puse no privātmāju īpašniekiem mīt pirms kara uzceltās ēkās, un tikai 2% ģimenes mājas uzcēluši pēc 1996. gada. Statistikas dati arī liecina, ka pēc 1996. gada no jauna Latvijā ir uzcelts aptuveni 3900 māju. Hipotekārās kreditēšanas straujā attīstība krietni palielinājusi to cilvēku loku, kas var atļauties uzbūvēt savu privātmāju. Vēl pirms dažiem gadiem gandrīz 80% no visiem māju būvniecības pasūtītājiem bija uzņēmumu īpašnieki, taču tagad īpatsvars ir sarucis līdz 50%. Pašreiz privātmājas būvē arī kompāniju algotie darbinieki, kas visbiežāk ir banku speciālisti, grāmatveži, juristi un citi. Mājas būvē jaunāki cilvēki nekā agrāk - pirms četriem gadiem vidējais mājas pasūtītāja vecums bija 43 gadi, bet šobrīd tas ir jau 39 gadi. Par prāmi iemaksāti Ls 350 000, Max Mols zaudējumi tuvu miljonam Diena 09/25/02 Neņemot vērā, ka Rīgas brīvostas valde 6.septembra sēdē neatbalstīja prāmju firmas Rīgas Jūras līnija (RJL) iesniegto projektu par prāmja Baltic Kristina (iepriekš Iļjičs) pirkšanu, trīs dienas vēlāk firma prāmja īpašniekam norvēģu firmai Windward jau pārskaitījusi tā saukto drošības depozītu 350 000 dolāru. Šo naudu firma riskē zaudēt gadījumā, ja prāmja pirkšana negūs atbalstu un Rīgas brīvostas valde līdz 11.oktobrim nepiekritīs to finansēt vai šim mērķim izsniegt kredīta garantijas. Lai arī depozīts iemaksāts jau 9.septembrī un to finansējusi prāmju firmas dibinātāja, Rīgas mēra Gundara Bojāra darījuma partnera firma Astramar, informācija par šo faktu līdz šim netika sniegta. Pēc RJL vadītāja Egīla Rozinska otrdien speciāli sasauktā preses konferencē teiktā, firma uzskatījusi, ka nav bijis pamata šo informāciju darīt zināmu agrāk. Tagad firmai esot bažas, ka iespējamie kuģa iegādes kreditori (Unibanka, Rīgas brīvosta) lēmumu par pirkuma finansēšanu nepieņems līdz noteiktajam laikam, līdz ar to apdraudēta būšot gan iemaksātā depozīta nauda, gan no tā izrietošās tiesības kuģi pirkt. Norādot, ka Baltic Kristina ir piemērotākais prāmis, kādu firmai izdevies atrast, E.Rozinskis kārtējo reizi apstiprināja, ka tā cena ir 5,5 miljoni dolāru. Savukārt vaicāts, ar kādiem finansu rezultātiem satiksmi noslēdzis prāmis Max Mols, kas to beidza 18.septembrī, E.Rozinskis atzina, ka precīzi aprēķini vēl nav veikti, taču varot lēst, ka firmas zaudējumi būs gandrīz 900 000 latu. Kā iemeslu tam, ka var tikt apdraudēta kuģa pirkšana, RJL minēja Saeimas vēlēšanu tuvumu. Unibanka, ar kuru notikušas sarunas par kuģa iegādes kreditēšanu, patlaban vilcinoties pieņemt konkrētu lēmumu. Banka esot prasījusi Rīgas brīvostas vai Rīgas domes kredīta garantijas un norādījusi, ka firmas kredīta lietas jautājumu varētu izskatīt tikai pēc Saeimas vēlēšanām. Privatizācijas valgi vīti apbrīnojami saskaņoti NRA 09/21/02 Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) 12. septembrī skatītajā rīkojuma projektā par 13 valsts un pašvaldības īpašumu privatizāciju iekļauti izcili Vecrīgas nami, nozīmīgi objekti citviet Rīgā un īpašums Jūrmalā. Iespējams, šim varētu sekot līdzīgs privatizācijas priekšlikums, jo 31. jūlijā Valsts nekustamā īpašuma aģentūra (VNĪA) ir nolēmusi no pamatkapitāla izslēgt vēl astoņus objektus - visus Vecrīgā un pašā Rīgas centrā. Pašlaik Ministru kabineta (MK) mājaslapā 12. septembra VSS darba kārtībā skatītais rīkojuma projekts par 13 ēku izņemšanu no VNĪA bilances vairs nav atrodams. Kā Neatkarīgajai skaidroja Valsts kancelejas Dokumentu nodrošinājuma departamenta pārstāve Erna Ivanova, šonedēļ projekts VSS atrodas tikai izsludināšanas stadijā. Tādēļ mājaslapā nav iespējams to izlasīt. Pēc projekta fiziskas iesniegšanas izskatīšanai MK tas būs ieraugāms kā pilns teksts. Tomēr Neatkarīgajai izdevās iegūt gan projekta, gan ar to saistīto dokumentu kopijas; pēc ļoti rūpīgas MK mājaslapas pārmeklēšanas minētos rīkojumu projektus ikviens interesents var atrast pie visiem dokumentiem, kas sakārtoti hronoloģiskā secībā. Uz 12. septembra VSS iesniegtā rīkojuma projekta redzamās atzīmes liecina, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras Administratīvā dienesta speciāliste Iveta Mozaļevska rīkojuma projektu ar 13 objektu sarakstu pabeigusi 2002. gada 29. augustā. Šajā projektā paredzēts uzdot valsts institūcijām, kuru pārziņā atrodas rīkojumā norādītie objekti, nodot tos, bet LPA pārņemt īpašumus savā valdījumā. Rīkojuma projektā vēl ir paredzēts, ka Labklājības ministrijai ēka Pirts ielā 8 un tai piekrītošais zemesgabals ir jāatdala no nekustamā īpašuma Rīgā, Grebenščikova ielā 1, un jāizveido atsevišķs nekustamais īpašums. Šās ēkas privatizācijas ierosinātājs ir apsardzes firma SIA PENTANO. Privatizēt ēku Lomonosova ielā 1 ierosinājusi SIA Licejs Brīva attīstība. Par šo objektu jāatzīmē, ka ar MK 2001. gada 12. decembra rīkojumu nr. 600 mācību korpuss ar numuru 1 ir saglabājams valsts īpašumā un nododams Rīgas Tehniskās universitātes valdījumā. Garāžas un zemesgabala 501 kvadrātmetru platībā privatizāciju Rīgā, Nikolaja Rēriha ielā 3, ierosinājis Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, īpašuma Piedrujas ielā 5a - SIA Noliktavu pakalpojumu centrs, Jūrmalā, Jūras ielā 53, - privātpersona Nataļja Podgorbunskiha. Šis īpašums Jūrmalas zemesgrāmatas nodalījumā privatizēts uz valsts vārda Finansu ministrijas personā. Pārējos vērtīgos namus Vecrīgā un Rīgas centrā - Skolas ielā 3, Smilšu ielā 7, Meistaru ielā 1/3, Vaļņu ielā 9, Mārstaļu ielā 2/4, Smilšu ielā 12, Miesnieku ielā 11, Kalēju ielā 50 - privatizēt ierosinājusi firma P Sistēmas. Interesanti, ka advokāts Raimonds Plāte, kas tagad pārstāv P Sistēmas juridiskās intereses, pats kādreiz šajā firmā ir bijis amatpersona. Firma pašlaik Rīgā, Dzirnavu ielā 78/80, nodarbojas ar autostāvvietu izīrēšanu. Taču, domājams, drīzumā līdz VSS varētu nonākt vēl kāds privatizācijas priekšlikums. Par to liecina VNĪA 2002. gada 31. jūlija pilnsapulces lēmums, kurā, ņemot vērā MK šā gada 29. janvāra protokollēmumu, no VNĪA pamatkapitāla paredzēts izslēgt 9 objektus Rīgā: Aspazijas bulvārī 34, Brīvības bulvārī 32, Krāmu ielā 3, Skārņu ielā 22, Aspazijas bulvārī 32, K. Barona ielā 54/58, Vaļņu ielā 9, Vaļņu ielā 47, Miesnieku ielā 9. Lēmumu parakstījis VNĪA padomes priekšsēdētājs Normunds Luste. Viņš ir Tautas partijas valdes loceklis. Vēl VNĪA pilnvarnieks ir Arturs Grants, kuru pēc Latvijas ceļa rīkojuma toreizējais finansu ministrs Edmunds Krastiņš 2000. gada 9. februārī iecēla par VNĪA pilnvarnieku, savukārt pilnvarnieks Māris Zelgalvis ir partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvis. Lielākajai daļai no šiem un arī no 12. septembrī VSS skatītajiem objektiem pie īpatnībām norādīts, ka nekustamie īpašumi ir ieguldīti VNĪA pamatkapitālā. Vienlaikus ar MK rīkojumu par īpašumu nodošanu privatizācijai tādēļ būtu jāveic grozījumi 1999. gada 7. jūlija MK rīkojumā nr. 321. Par valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitāla grozīšanu un MK rīkojumā nr. 383 Par valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitālu. Rīkojumu projektus grozījumiem jūlija beigās un augusta sākumā Finansu ministrijai jau bija sagatavojis VNĪA pārstāvis Jānis Cakalovs. Nepieciešamos rīkojumu projektus, lai izņemtu privatizēšanai paredzētos namus no VNĪA pamatkapitāla, augusta beigās un septembra sākumā bija sagatavojusi arī LPA atbildīgā speciāliste I. Mozaļevska. Rezultātā - kā zinādams, ka ekonomikas ministra Aigara Kalvīša iesniegtajam privatizācijas projektam nepieciešami lēmumu projekti, lai īpašumus varētu izņemt no VNĪA pamatkapitāla, uz 12. septembri VSS tos saskaņoti iesniedza finansu ministrs Gundars Bērziņš. Einars Repše no partijas Jaunais laiks šonedēļ nāca klajā ar aicinājumiem nepieļaut par sviestmaizi privatizēt minētos vērtīgos objektus un izteica arī aizdomas, ka privatizācija varētu būt varas partiju sponsoru - Pareksa bankas, Skonto grupas un uzņēmēja Normunda Lakuča - interesēs. No 12. septembrī VSS rīkojumu projektā minētajiem īpašumiem Skonto grupa varētu būt ieinteresēta Vaļņu ielas 9 - bijušā Mākslas darbinieku nama - privatizācijā. Pašlaik namā darbojas un stratēģiski svarīgākais īrnieks ir firma BLRI, kurai pieder restorāns Monterosso. Vēl ēkā atrodas kazino Plaza, deju klubs pieaugušajiem, mākslas literatūras bibliotēka, uzņēmums Patollo. Viens no BLRI īpašniekiem ir jurists Zandis Klebais, kā liecina aģentūras LETA arhīva dati - viens no uzņēmuma Skonto-gāze dibinātājiem. N. Lakuča intereses varētu būt saistītas ar īpašumu Skārņu ielā 22. Agrāk tajā atradās Vaska figūru muzejs. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Baltijā vienīgais šāda veida privātais muzejs durvis apmeklētājiem slēdza pērnā gada 1. novembrī. Formāli tā direktore Inese Circene VNĪA līguma laušanu nepārmeta, lai gan 1999. gadā VNĪA toreizējais ģenerāldirektors Jānis Motte mutiski solījis, ka par ēkas remontā ieguldītajiem līdzekļiem muzejs saņemšot atlaides no nomas maksas. Tas gan palicis tikai solījumu līmenī, tādēļ muzejam bija sakrājies parāds - apmēram 3000 latu. Neoficiāli pieļauts, ka atbrīvošanās no Vaska figūru muzeja saistīta ar kāda uzņēmēja interesēm. Gatavo nekustamo īpašumu plašu privatizāciju NRA 09/26/02 Atklātībā parādās aizvien jauni skandalozi saraksti, kuros iekļauti privatizācijai paredzēti valsts nekustamie īpašumi. Tās ir lepnas ēkas Rīgas centrā un Jūrmalā, īpašumi Baldonē, Valkā, Jaungulbenē un pat Ludzā. TB/LNNK ministri privatizāciju sola nepieļaut, premjers privatizācijas centienos saskata sazvērestību, amatpersonas pinas pretrunās. Izrādās, politiķa Einara Repšes pirms nedēļas publiskotais saraksts ar Vecrīgas nekustamajiem īpašumiem, kuri tiek gatavoti privatizācijai, nebūt nav vienīgais. Neatkarīgā atklāja jau trīs citus sarakstus, kuros paredzēts privatizēt gan lieliskus īpašumus Rīgas centrā un Jūrmalā, gan Latvijas Universitātes studentu kopmītnes, gan muzeju, gan Seksuāli transmisīvo slimību centru, gan Latvijas zinātnes lepnumu – Baldones observatoriju. Šajos Ekonomikas ministrijas sagatavotajos sarakstos ierosināts privatizēt vairāk nekā 50 nekustamo īpašumu, piemēram, ēkas un būves Baldonē, Riekstukalnā, ēkas Rīgā, Raiņa bulvārī 25 un 27, nekustamo īpašumu Aspazijas bulvārī 20, virkni ēku Jūrmalas centrā netālu no jūras, vairākas Latvijas Universitātes tradīcijām bagātās studentu viesnīcas (Burtnieku 1, Tālivalža 1b, Buļļu 5, Jūrmalas gatvē 74/76) un citus īpašumus. Neatkarīgās rīcībā ir neoficiāla informācija, ka nekustamo īpašumu privatizācija apspriesta valdību veidojošo partiju koalīcijas padomē, kur tikai TB/LLNK pārstāvji ir bijuši kategoriski pret šo īpašumu sasteigtu pārdošanu pirms vai uzreiz pēc vēlēšanām. No oficiālām amatpersonu atbildēm žurnālistiem var izlobīt, ka objektu virzīšana privatizācijai notiek ļoti īpatnējā veidā: prezentējot privatizācijas piedāvājumu, pat valdības locekļiem tiek stāstīts viens, bet reālā situācija esot pavisam cita. Piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs Neatkarīgajai pastāstīja: "Privatizācijai piedāvātās ēkas un būves Rīgā, Jūrmalas gatvē 74/76, pieder Pedagoģijas fakultātei, un tajās pēdējā laikā ir ieguldīts vairāk nekā miljons latu. Man gan tika teikts, ka mērķis esot privatizēt tikai kopmītnes, bet, piedodiet, dokumentos norādītā adrese liecina, ka tur objektu klāsts ir krietni plašāks." Vakar Neatkarīgajai neizdevās iegūt sarakstu iesniedzēja ekonomikas ministra Aigara Kalvīša viedokli par to, kāpēc priekšvēlēšanu gadā tik daudz objektu tiek virzīti privatizācijai. Ministra preses sekretārs Gints Lipsbergs skaidroja, ka ministrs tikko iesēdies lidmašīnā, lai dotos uz ASV, un solījies atgriezties tikai nākamnedēļ. Jāuzsver, ka pēc pirmā saraksta publiskošanas presē politiķi sākuši aktīvi noliegt nekustamo īpašumu masveida privatizācijas plānus. Pēc E. Repšes paziņojuma par Vecrīgas pērļu sarakstu, arī Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, kas ir Finansu ministrijas pārraudzības iestāde, paziņoja, ka ir pret šo objektu privatizāciju. Kad Neatkarīgā informēja par valsts materiālo rezervju objektu privatizāciju, ar laikrakstu personīgi sazinājās pats iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un teica, ka privatizācijas mēģinājumi notiekot viņam aiz muguras un viņš devis rīkojumu visu apturēt. Arī premjers Andris Bērziņš vakar atklāja, ka valsts nekustamo īpašumu privatizācija notiekot viņam aiz muguras. "Izskatās, ka tā nav nejaušība. Varbūt, ka ir nejaušība," tiekoties ar rajonu laikrakstu pārstāvjiem, spriedelējis premjers, solot privatizāciju nepieļaut, ziņo LETA. Privatizācijas aģentūras administratīvā dienesta vadītājs Tālis Linkaits Neatkarīgajai vakarvakarā pastāstīja, ka daudzi nekustamie īpašumi no privatizējamo saraksta svītroti, jo iebildumus cēlušas ministrijas. Tā, piemēram, no sarakstiem svītroti visi Latvijas Universitātes objekti (studentu viesnīcas, Baldones observatorija un citi īpašumi), jo iebildusi Izglītības un zinātnes ministrija. Šo objektu privatizācijas iniciatore bijusi pati Latvijas Universitāte, kura gribējusi tās apsaimniekotos īpašumus pārņemt no valsts. Tāpat no sarakstiem svītrotas ēkas Raiņa bulvārī 25 un 27, ārstniecības iestāde Pērnavas ielā 70 (Seksuāli transmisīvo slimību centrs) un citi īpašumi. Savukārt V. Makarovs informēja, ka pirmie saraksti ar privatizējamiem objektiem valdībā nonākuši jau sen: "Jau agrā pavasarī mūsu partija pieņēma lēmumu, ka tālāka īpašumu privatizācija nebūtu atbalstāma, jo pašreizējais ekonomikas ministrs nenodrošina godprātīgu un caurspīdīgu privatizācijas procesu." Kā nākamo argumentu savai nostājai ministrs minēja iepriekšējos lēmumus valsts īpašumus Jūrmalā un Rīgas centrā ļaut privatizēt tikai par naudu, nevis privatizācijas sertifikātiem. V. Makarovs uzskata, ka līdz vēlēšanām pozitīvs lēmums par lepno valsts īpašumu privatizāciju netiks pieņemts. Taču "pilnīgi iespējams, ka privatizācija varētu notikt uzreiz pēc vēlēšanām, kad Tautas partija ar Latvijas ceļu vienkāršā balsu vairākumā nospiedīs un nerespektēs pārējos koalīcijas partnerus", prognozēja ministrs. Viņaprāt, tik enerģiskā privatizācijas projektu bīdīšana varētu būt skaidrojama ar to, ka "ir panāktas kādas aizmuguriskas vienošanās par ziedojumiem vēlēšanu kampaņai vai vēl kaut kam". Kā zināms, līdzīgu versiju izteica arī E. Repše. Rīgā ir 81 grausts ar pieminekļa statusu LETA 09/20/02 Rīgā ir 81 grausts ar pieminekļa statusu, liecina Rīgas domes Īpašuma pārvaldes dati par graustiem Rīgas pilsētā. Kā informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa, pašvaldības īpašumā un valdījumā Vidzemes priekšpilsētā ir 5 grausti, Latgales priekšpilsētā - 17, no tiem 10 ir pieminekļa statuss, Kurzemes rajonā - 14, no tiem 5 ir pieminekļi, Zemgales priekšpilsētā - 10, Ziemeļu rajonā - 6, no tiem 2 ir pieminekļi. Valsts īpašumā vai valdījumā esoši grausti Centra rajonā ir 2, abi pieminekļi, Latgales priekšpilsētā - 2, arī abi pieminekļi, Kurzemes rajonā - 4, Zemgales priekšpilsētā - 2, Ziemeļu rajonā - 3, no tiem 2 ir pieminekļi. Denacionalizētie, bet nepārņemtie īpašumi - grausti Centra rajonā ir 2, abi pieminekļi, Latgales priekšpilsētā - 5, no tiem 2 ir pieminekļi, Zemgales priekšpilsētā - 2, Ziemeļu rajonā - 3, no tiem 1 ir piemineklis. Visvairāk graustu ir fizisku un juridisku personu īpašums: Centra rajonā - 21, visi pieminekļi, Vidzemes priekšpilsētā - 15, no tiem 8 ir pieminekļi, Latgales priekšpilsētā - 27, no tiem 17 ir pieminekļi, Kurzemes rajonā - 14, no tiem 1 ir piemineklis, Zemgales priekšpilsētā - 15, no tiem 1 ir piemineklis, Ziemeļu rajonā - 17, no tiem 5 ir pieminekļi. Elektrības vadu zādzības sasniedz kulmināciju LNT Ziņas 09/21/02 Šonedēļ krāsaino metāla vadu zādzības "Latvenergo" objektos sasniegušas tādus apjomus, ka uzņēmumam jau rodas problēmas likvidēt nodarītos postījumus un atjaunot elektroenerģijas piegādi visos objektos, kas palikuši bez elektrības. "Latvenergo" apsver iespēju tuvākajā laikā daļu objektu nemaz neatjaunot, jo tam trūkst gan cilvēku, gan finansu līdzekļu. Speciālisti uzskata, ka metāla vadu zādzību problēmu varētu atrisināt, ja valstī tiktu aizliegta krāsaino metālu uzpirkšana. Šeit - Atašienes pagastā, trešdien notīti vadi četru kilometru garumā. Kopā 2,3 tonnas. Tik daudz vadu vienā reizē līdz šim nebija nozagti, lai arī zādzības notiek gandrīz vai katru dienu. Šajā nedēļā sasniegta kulminācija - piecu dienu laikā "Latvenergo" elektrotīklos kopumā ir reģistrētas 26 vadu zādzības. Nozagtā krāsainā metāla apjoms - 7 tonnas. Pēdējā laikā konstatēta arī optisko kabeļu bojājumi. Šie sakaru kanāli nepieciešami operatīvai darbībai. Pagājušajā gādā krāsaino metālu zagļi "Latvenergo" nodarījuši postījumus pusmiljona, bet šā gada astoņos mēnešos 300 tūkstoš latu apmērā. Zagļi parasti izvēlas mazapdzīvotas vietas, meža masīvus, kur pietiekami netraucēti var nozagt krāsaino metālu vadus. Uzpircēji par kilogramu alumīnija maksā apmēram 60 santīmu. Narkotiku rūpalam gala neredz Diena 09/24/02 Par spīti likumsargu cīņai ar narkotiku tirdzniecības perēkļiem Rīgā, postošo vielu lietotājiem ikdienas takas pēdējo gadu laikā nav nācies mainīt - Latgales priekšpilsēta kā mītu apņemta narkotiku iegādes vieta zināma pat tiem, kas atkarību raisošās vielas nelieto. Arī policija, šķiet, ar situāciju samierinājusies - gadiem ilgi veidotā aura un tirgoņu daudzums neļaujot dīleru aktivitātēm pielikt punktu. Rīgas kriminālpolicija visā pilsētā šogad aizturējusi 54 ielu tirgoņus, 28 no tiem - Latgales priekšpilsētā, kur, pieskaitot arī vietējās policijas nodaļas veikumu, šogad par nelegālu narkotiku apriti ierosinātas 120 krimināllietas. Par policijas nespēju uzveikt narkotiku tirgoņus viņu "vēsturiskajā" teritorijā liecina telekompānijas LNT uzkrātā pieredze - divu gadu garumā sekojot nelegālajiem darboņiem un ar videokameru fiksējot pat narkotiku iegādi Mazajā Kalna ielā 2 un pašā Rīgas centrā, Stabu ielā 52, policija reaģēja tikai šovasar. Kā stāsta LNT žurnāliste Iveta Elksne, kura veidojusi vairāku sižetu sēriju, Stabu ielā, kas ilgu laiku bijusi viena no populārākajām marihuānas iegādes vietām, tagad valdot klusums, darbība apsīkusi arī Mazajā Kalna ielā. Diena gan pārliecinājās, ka savāda rosība joprojām manāma abās postošo vielu iegādes vietās, kuras savā točku sarakstā pēc apmeklētāju sniegtās informācijas iekļāvis arī interneta portāls TVNET. Pie drūmi pelēkas piecstāvu mājas Mazajā Kalna ielā 2, kas saskaņā ar LNT sniegto informāciju savulaik apkalpojusi vairāk nekā 200 pircēju, sākotnēji par lielu rosību nekas neliecina - durvis, kas ved tumšajā kāpņutelpā, netiek virinātas, un nedaudzie gājēji, starp kuriem redzami arī salīkuši stāvi aizmiglotu skatu, ēkai slīd garām. Nams tomēr izskatās uzraudzīts - ielas pretējā pusē nostājies plecīgs jauneklis, kurš neuzticīgi nopēta Dienas automašīnu. Ap namu patrulē arī divas meitenes, kas, plašāku loku izmetušas, atgriežas izejas pozīcijā. Mazliet vairāk nekā 20 gadu vecais jaunietis pilda arī satiksmes regulētāja funkcijas - tos gājējus, kuri dodas uz mājas ieeju, viņš pēc īsas sarunas novirza sāņus. Narkotiku tirdzniecība, šķiet, tiek turpināta dažus metrus nomaļus - ar koka sētu apjoztā dārzā. Pie tā vārtiem pienākušie brīdi uzkavējas ārpusē, bet pēc tam nozūd aiz sētas, lai vēl pēc dažām minūtēm atgrieztos un turpinātu savas gaitas. Stabu ielā 52, kur vēl pavasarī par tirgotāju drošību gādāja triecienizturīgi logi un videonovērošanas kameras, valda šķietams klusums, taču netālu no nama, līdzīgi kā Latgales priekšpilsētā, manāms treniņtērpos ģērbušos jauniešu pulciņš, kas novēro ieeju mājas pagalmā. Brīdi vērojis Dienas reportieri, kurš pagalmam velta līdzīgi modrus skatienus, viens no viņiem taujā pēc cigaretēm, taču, saņēmis noraidošu atbildi, citus piedāvājumus vai draudus neizsaka. Kā Dienai pastāstīja kāds cilvēks, kurš diendienā strādā ar narkomāniem, klusums nudien ir maldīgs - "tā manta" joprojām atrodas mājā, tādēļ tirdzniecība, kaut slēptākā formā, joprojām turpinoties. “Tie ir zemākā līmeņa dīleri," saka Narkotiku apkarošanas biroja (NAB) vadītājs Artis Zīders, piebilstot, ka narkotiku tirdzniecības apkarošana Latgales priekšpilsētā līdzinās cīņai ar vējdzirnavām un tuvākajā laikā ar panākumiem nevainagosies. Viņš narkotikas tēlaini salīdzina ar pludmali: "Ūdens ir jūrmalā, un jūs nebrauksiet uz mežu meklēt smiltis un sauļoties." Narkomāni, kas savu taciņu uz Maskačku ieminuši vairāku gadu laikā, uz turieni plūdīšot arī turpmāk, tirgotājiem ar savu piedāvājumu tā liekot pielāgoties nemainīgajam pieprasījumam. Arī Rīgas Narkomānijas profilakses centra ielu sociālais darbinieks Erlends Paičs stāsta, ka narkomāni gan sastopami visā Rīgā, taču aktīvās tirdzniecības dēļ visvairāk iecienījuši Latgales priekšpilsētu - tur līdzās neatliekamajiem pirkumiem iespējams arī apmainīties ar noderīgu informāciju vai ko "sastiķēt" savā starpā. "Paskatieties, kas tur tirgo, - tas cilvēks tikko iznācis no cietuma, tagad sēž viņa brālis vai kaimiņš. Protams, ka viņš nišu aizpilda," skaidro A.Zīders. "Tā vieta ir apzīmēta - cilvēki mainās savā starpā," viņš saka. Kā norāda Rīgas pašvaldības policijas preses sekretārs Aigars Bērziņš, nepārtrauktā dīleru rotācija arī liedzot tirdzniecības vietu iznīdēt uz visiem laikiem: "Mēs sēdinām iekšā pa vienam, bet cilvēki iznāk no cietuma un turpina. Apburtais loks." Kā veiksmīgu piemēru - pārrautu apburto loku - A.Bērziņš min Stabu ielu 52, kur tirdzniecība vairs neturpinoties. Točka, kas "četras reizes likta uz ausīm", iznīdēta tikai ar pēdējo piegājienu šajā vasarā. "Durvīm priekšā ir restes, un, kamēr policija ielauzās, pazuda gan narkotikas, gan nauda," pirmās trīs operācijas apraksta A.Bērziņš. Tikai pēc vairākām neveiksmēm policijai izdevies atklāt tirgotāju "noslēpumu" - gan nauda, gan narkotikas īsi pirms likumsargu ierašanās nolaistas kanalizācijā. Ceturtajā reizē policisti "pārtvēruši" kanalizāciju, atrodot tajā gan preci, gan naudu, un kopš tā laika dzīvoklī valdot klusums, bet tā īpašnieki Rīgu atstājuši. Tiesa, ar tirgošanos nekad neesot nodarbojušies paši saimnieki, bet vairākas citas personas. "Tur nolikta jauna meitene, kas pusi dienas tirgo. Pēc tam nāk cits cilvēks, kurš zina procesu - jāsaka tas, jāatbild tas, jādod tā," stāsta A.Zīders. "Ar to, ka cilvēks piezvana policijai un pastāsta, ka viņam aiz sienas tirgo, diemžēl ir par maz," atzīst A.Bērziņš - policijai ierodoties, narkotikas visbiežāk vairs neizdodas atrast. "Kolīdz policija vienu metodi atklāj, tā tirgoņi meklē jaunas," viņš stāsta, atzīstot, ka "narkotiku tirdzniecība diemžēl ir ļoti ienesīgs bizness". Tāpat daļa atbildības par plaukstošo uzņēmējdarbību, viņaprāt, esot jāuzņemas arī sabiedrībai - "kad tiek realizēta operācija, skatītāji saskrien čupām, bet, kad jāiet liecināt, visi kļūst nevaļīgi un aizņemti". Saeimā emocionāli debatē par Latgali BNS 09/20/02 Pēc garām un emocionālām priekšvēlēšanu debatēm Saeima ceturtdien nodeva komisijām projektu par Pasaules latgaliešu 2.konferences aicinājuma īstenošanu, kas paredz uzdot valdībai sagatavot grozījumus Satversmē "latgaliešu valodas valstiskam nostiprinājumam". Par lēmuma projektu izvērtās garas un emocionālas debates, kuras daži deputāti nosauca par "balsu zvejošanas debatēm" un priekšvēlēšanu aģitācijas runām. Viens pēc otra Saeimas tribīnē kāpa deputāti, kuri uzsvēra, ka nāk no Latgales, un, lai savu piederību šim Latvijas novadam uzsvērtu, uzrunāja kolēģus latgaliski. Anta Rugāte no Tautas partijas frakcijas neslēpa sašutumu par iesniegto lēmuma projektu, norādot, ka tā mērķis ir sašķelt latviešu tautu, uzsākot diskusiju par latgaliešu valodu kā otru valsts valodu. "Vai tā ir priekšvēlēšanu infekcija, kuru varētu izslimot, iedzerot vīgriežu tēju, saplūktu Latgales pļavās?" vaicāja Rugāte, savu uzstāšanos noslēdzot latgaliski: "Turatīs pi prōta, brōļi latgalīši, par vīnu Latveju, par vīnu vaļsti!" ("Turieties pie prāta, brāļi latgalieši, par vienu Latviju, par vienu valsti!") Savukārt lēmumprojekta iesniedzēji uzsvēra, ka projekta mērķis nav ieviest Latvijā otru valsts valodu, uzsvars lēmuma projektā likts uz ekonomisko Latgales reģiona problēmu risināšanas jautājumiem, valdībai nosakot uzdevumu pievērst īpašu uzmanību Latgales reģiona attīstībai. Deputāti, kuri uzsvēra, ka nāk no Latgales un ka šī reģiona problēmas viņiem sāp visvairāk, pauda pārliecību, ka Latgales konferences aicinājuma pieņemšana nepieciešama, lai glābtu latgaliešu valodu un šī novada iedzīvotājus no iznīcības. Savukārt apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti Juris Vidiņš un Juris Dobelis asi kritizēja Saeimā aizsāktās debates, nosaucot tās par "balsu zvejošanu". Vidiņš pauda pārliecību, ka šāds lēmumprojekts ir Krievijas inspirēts. "Tas ir kā āmen baznīcā. Viņi saprot - sarīdīsim šos 1,2 miljonus un smelsim tik krējumu nost," sacīja Vidiņš, piebilstot, ka viņa sieva ir latgaliete un viņam nekas nav pret latgaliešu valodu. Savukārt Dobelis ironiski vaicāja: "Kāpēc jūsu mīlestība pret latgaliešu valodu neparādījās jau 7.Saeimas sākumā, bet tikai tagad, ja jau jūs esat tik daudz latgalieši?" Viņš pauda pārliecību, ka "šīs runas ir tikai tāpēc, lai parādītu, kurš te ir īstais latgalietis". Savu uzstāšanos viņš noslēdza ar vārdiem: "Es arī drusku protu parunāt latgaliski. Es tev dūšu lobu lykumu, cyuka!" ("Es tev došu labu likumu, cūka!") Par lēmuma projekta nodošanu balsoja 66 deputāti, savukārt 26 Tautas partijas deputāti un Vidiņš balsojumā atturējās. Projektu Saeimā iesniedza visas parlamenta frakcijas, izņemot Tautas partijas frakciju. Aicinājums tapis 12.augustā Rēzeknē notikušajā Pasaules latgaliešu 2.konferencē, kurā piedalījās 250 dalībnieku ne tikai no Latvijas, bet arī no citām pasaules valstīm. Konferences dalībnieki aicinājuši arī valdību "sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektus, lai 2005.gadā vienlaicīgi ar vietējo pašvaldību vēlēšanām notiktu vēlēšanas atbilstoši Satversmei izveidotajos Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales, kā arī Rīgas kā galvaspilsētas pašvaldību administratīvajos reģionos". Konferences aicinājumā valdībai uzdots arī nodrošināt reģionu intensīvāku attīstību, "izstrādāt visaptverošu ilglaicīgu valsts nodarbinātības politiku, tādējādi veicinot ekonomiski aktīvu cilvēku interesi dzīvot un darboties šajos reģionos". Aicinājumu Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumes, valdības vadītājam Andrim Bērziņam un Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai pēc konferences dalībnieku vārdā iesniedzis Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Keišs. Atbalstu konferences aicinājumam izteikuši Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputāti Valdis Lauskis, Osvalds Zvejsalnieks un Jānis Čevers, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) deputāts Pēteris Tabūns, savienības "Latvijas Ceļš" (LC) deputāti Jānis Lāčplēsis, Monika Zīle, Andrejs Panteļējevs, Antons Seiksts un Vanda Kezika, kā arī kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) deputāts Jānis Urbanovičš un Sociāldemokrātu savienības parlamentārieši Egils Baldzēns un Pēteris Salkazanovs. Tautas partijas pašvaldības priviliģētas dotāciju saņemšanā NRA 09/20/02 Valsts naudu mērķdotācijās pārsvarā saņem tās pašvaldības, kuras vada Tautas partijas biedri, un naudu saviem partijas biedriem izgādājot finansu ministrs Gundars Bērziņš, Neatkarīgajai apliecināja aptaujātie Rīgas un Jelgavas mēri, arī mazāku pašvaldību bijušie un esošie vadītāji, arī paši tautpartijieši. "Tautas partija jau tagad ir radījusi valsti valstī, ko redzam arī šīs partijas politiskajās reklāmās, kurās pašvaldību vadītāji stāsta par Tautas partijas ieguldījumu pašvaldībās. Par to, ka palīdzību no valsts saņem galvenokārt tās pašvaldības, kurās vadībā ir Tautas partijas cilvēki, būdams Līvānu mērs, pārliecinājos arī pats," Neatkarīgajai sacīja bijušais Līvānu mērs Visvaldis Gercāns. Viņš atcerējās, ka, lūdzot papildu līdzekļus no Finansu ministrijas rezerves fonda Līvānu bibliotēkas remontam sakarā ar to, ka ēkas pārsegums bija kritiskā stāvoklī, no FM saņemts atteikums ar pamatojumu, ka šī neesot nacionālas nozīmes vajadzība. Tikmēr blakus pašvaldībā, kurā pie varas bija TP, Preiļu 2. vidusskolai no FM fonda finansējums tika piešķirts. V. Gercāns Neatkarīgajai arī atgādināja, ka "Rīgas domes Tautas partijas frakcija ar Saeimas rokām gribēja ietekmēt Rīgas domes budžeta situāciju, mēģinot panākt grozījumus likumā par Par pašvaldību budžetiem, kas radītu situāciju, kad valdība katrai pašvaldībai varēs noteikt atšķirīgu finansiālo saistību apjomu un uzvarējušo partiju biedru vadītās pašvaldības varēs saņemt lielākus kredītus nekā tās, ko vada citu partiju biedri". Taču pēc pašvaldību iebildēm Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nolēma neizsludināt grozījumus likumā par Par pašvaldību budžetiem, bet nosūtīt tos atpakaļ atkārtotai izskatīšanai uz Saeimu. Bažas par to, ka ar G. Bērziņa palīdzību pie naudas tiek TP pašvaldības, paudis arī īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu organizācijām Roberts Zīle. Šādus secinājumus viņam ļāvusi izdarīt gan TP reklāmas, gan FM mājaslapā atrodamā informācija par valsts budžetu, Neatkarīgajai norādīja R. Zīles palīdze Iveta Bojāre. Likumā par šā gada valsts budžetu redzams, ka vērienīgas mērķdotācijas investīcijām un arī mērķdotācijas vienreizējiem pasākumiem saņēmusi Kuldīga, kuras priekšsēdis ir Tautas partijai piederīgais Edgars Zalāns. Piemēram, Kuldīgas pilsētas tilta remontam šogad piešķirti 25 000 latu, Kuldīgas V. Plūdoņa ģimnāzijas sporta zāles būvniecības projektam - 200 000 latu. Tikmēr lielākā no summām, kas piešķirta Jelgavas mācību iestāžu remontiem, ir 7000 latu Jelgavas sākumskolas jumta seguma remontam. Arī Ludzai, kuras priekšsēdētāja ir Tautas partijai piederīgā Valentīna Lazovska, uz kopējā muzejiem atvēlēto mērķdotāciju fona šogad izdevies tikt pie visai branga kumosa - Ludzas Novadpētniecības muzeja rekonstrukcijai atvēlēti 15 000 latu. Savukārt Madonas rajona padomei, kuru vada tautpartijietis Andrejs Ceļapīters, izdevies tikt pie 25 000 latu mērķdotācijas "bibliotēkas un Novadpētniecības un mākslas muzeja attīstībai". Arī Valkai, kur pie vadības ir Vents Krauklis no Tautas partijas, šogad izdevies saņemt mērķdotāciju 59 000 latu apmērā pilsētas siltumapgādes sistēmas uzlabošanai. Jelgavas rajona Cenu pagasta padomes priekšsēdis Imants Stepēns Neatkarīgajai atzina, ka pagastu vadītāju vidū tiek runāts, ka atbalstu no Finansu ministrijas saņemot lielākoties tās pašvaldības, kurās pie varas ir Tautas partija. "Runā, ka finansu ministrs reizi pa reizei paraksta dokumentus par valsts investīcijām, piemēram, konkrētas pašvaldības skolas remontam, dodot investīcijas vairāku desmitu tūkstošu latu apmērā. Taču mēs šādas investīcijas prasījuši neesam, tāpēc šī problēma par investīciju sadali vairāk skar lielās pašvaldības," sacīja I. Stepēns. Arī Aizkraukles novada domes priekšsēdis Vilnis Plūme Neatkarīgajai sacīja, ka no pašvaldību vadītājiem bieži vien dzirdējis - pašvaldībām ar vadību no Tautas partijas, piemēram, Valmierai, Finansu ministrija izrādot lielāku pretimnākšanu nekā pašvaldībām, kur pie varas ir cita partija. Madonas mērs Andrejs Ceļapīters neslēpa, ka tieši līdzdalība Tautas partijā viņam ir palīdzējusi saņemt finansējumu virknei projektu, kas patlaban tiek realizēti pilsētā. "Partijas atbalsts ir ļoti jūtams, jo partija strādā reģioniem. Mums nav problēmu sarunāt tikšanās un risināt problēmas ministru līmenī, taču tas nenozīmē, ka mūsu pašvaldībai būtu bijuši kādi ārpus kārtas dotāciju piešķīrumi," sacīja A. Ceļapīters. Šogad 150 000 latu saņemti ieguldīšanai pilsētas siltumtīklos, par Pasaules bankas projekta naudu tiek būvēta ģimnāzija, nauda tikusi arī bibliotēkai un tiek realizēta arī virkne mazāku projektu. Rīgā vēlēšanas rīko cilvēks, kas nekad nav vēlējis Rīgas Balss 09/24/02 Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Siliņa aktivitāte, mēģinot organizēt Saeimas vēlēšanas Rīgā, radījusi aizdomas, ka ar vēlēšanām galvaspilsētā varētu rasties problēmas. Amatpersonas cer, ka Siliņa rosīšanās bijusi īslaicīga. Aizdomas par Rīgas vēlēšanu komisijas (ne)gatavību Saeimas vēlēšanām, kuras notiks jau 5. oktobrī, radījušas Siliņa ar e - pasta starpniecību izplatītas anketas. Tajās viņš piedāvā savdabīgus plakātu projektus, kuri it kā varētu aicināt pilsoņus uz vēlēšanām. Anketās tiek lūgts atbildēt uz dažādiem jautājumiem saistībā ar plakātiem. Proti, tiek aicināts pateikt trīs pirmos vārdus, kuri ienāk prātā pēc plakāta apskates, kā arī atzīmēt tās izjūtas, kuras raisījuši plakāti: smieklus, bailes vai skumjas. Plakātos ir dažādi smieklīgi cilvēciņi, krokodili, mājiņas, Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas fotogrāfijas, kalendārs un daudz kas cits. Kā informēja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, plakātu projektus saņēmuši daudzi pašvaldības darbinieki, kuri, tāpat kā vairāki vēlētāji, pēc e - pasta sūtījumu saņemšanas zvanījuši uz Centrālo vēlēšanu komisiju un izteikušies par iespējamo Siliņa neatbilstību ieņemamajam amatam. Pēc šiem zvaniem Cimdars sūtījis vēstuli Rīgas mēram Gundaram Bojāram ar lūgumu nekavējoties izvērtēt “plakātu lietu” un sniegt vērtējumu par Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja rīcību. RB jau iepriekš rakstīja par Siliņa iespējamo neatbilstību ieņemamajam amatam, jo viņš ne tikai līdz kļūšanai par ietekmīgās Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdi nebija strādājis vēlēšanu komisijās, bet pat, kā pats stāsta, nekad nav piedalījies vēlēšanās. Acis, Rainis un asara Diena 09/21/02 Acis, kas no ekrāna raugās skatītājā, pastaigāšanās pa pļavu augstpapēžu kurpēs, Rainis un mazs bērniņš uz bruģakmeņiem - tā ir tikai daļa no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) un Latvijas Pirmās partijas (LPP) televīzijas reklāmklipu kadriem, kas ik vakaru ņirb gar skatītāju acīm. Reklāmas speciālisti šaubās, vai šīs reklāmas spēs pārliecināt vēlētājus balsot par konkrētajām partijām, jo tikai retā no tām uzrunā vēlētāju. Viena no ZZS televīzijas reklāmām sākas ar ainām no kreiso mītiņiem, kaut kur pa vidu pavīd sociālistu līdera Alfrēda Rubika stāvs, skatāma izgāztuve un eirokrāti, un visam pa virsu ņirb dažādas krāsas - sarkanā, zilā, brūnā, pat melnā. Bet tad no meža klajumā iznirst ZZS līdere Ingrīda Ūdre, un sola saviem vēlētājiem zaļu zemi. "Vai man jābalso par krāsām?" jautā reklāmas aģentūras Lowe Age radošais direktors Jānis Kalējs. Viņš uzskata, ka partijai reklāmā būtu jāstāsta par sevi un jāpauž ziņojums vēlētājiem, taču šajā gadījumā tiek piedāvāta tikai krāsa. J.Kalējam solījums par zaļo zemi asociējas ar ne īpaši patīkamām atmiņām par vidusskolas laiku, kad obligātajā literatūrā bija jālasa Andreja Upīša Zaļā zeme, tāpēc viņš uzskata, ka ar šo vārdu salikumu vēlētājus drīzāk var atbaidīt, nevis pievilkt. Mārketinga komunikāciju aģentūras Delta Mārketings direktoram Vladim Goldbergam šķiet, ka klipa sākotnējā piesātinātība, spēlējoties ar krāsām, noplok, tiklīdz parādās zaļā krāsa un I.Ūdre, kas izskatās "tik plika" pret emocionāli piesātinātajiem iepriekšējiem kadriem. Iespējams, ZZS reklāmās atspoguļojas tās struktūra - divas uz vēlēšanām apvienojušās partijas, jo arī klipi kopumā tiek vērtēti kā sadrumstaloti, kas nenes vienotu informāciju. Ir gan zaļo līderis Indulis Emsis Daugavas malā uz Vecrīgas fona, gan pēc veļas pulveru šablona taisītā reklāma par parasto un zaļo partiju, gan zemniekus prezentējošais klips ar Zemnieku savienības līderiem Augustu Brigmani un Vilni Edvīnu Bresi. Bet it kā visas reklāmas vienojošais katra klipa beigās parādās deputāta kandidāta acis, kas aplūkojamas arī reklāmstendos pieturās un šoseju malā. "Man tas vairāk atgādina optometrijas reklāmu vai banku aplaupītājus, kuriem no melnajām galvassegām tikai acis vien redzamas," saka J.Kalējs. V.Goldbergs uzskata, ka reklāmiskā spēlēšanās ar acīm ir riskanta, jo prātā nāk hipnotizētāji un Kašpirovskis. Televīzijas šonedēļ sākušas demonstrēt arī ZZS klipus, kuros redzami grupas Prāta vētra mūziķi. Jau parādītajā reklāmā slavenie puiši kopā ar I.Ūdri spēlē galda futbolu, spēles laikā runājot par latvisko pašapziņu. Reklāmas laikā skan dziesma My Star, ziņo LETA. Otrajā klipā populārie mūziķi filmējušies kopā ar Vili Krištopanu, tā demonstrēšana televīzijās sākšoties nedaudz vēlāk. Iespējams, daļa skatītāju zaļo I.Emsi un sociāldemokrāti Violu Lāzo tautastērpā un ar aubīti asociēs ar vienu partiju, jo reklāmās abi stāv Daugavas malā, abi skatītājam stāsta par tīrību un kopšanos, vien V.Lāzo fonā ir Latvijas televīzijas ēka, savukārt I.Emsim - prezidenta pils. Reklāmisti saka - izskatās, ka sociāldemokrāti ļāvuši pašai V.Lāzo veidot savu reklāmu, jo tā krasi atšķiras no pārējiem LSDSP klipiem. Gan V.Goldbergs, gan J.Kalējs klipa kvalitāti atturas vērtēt, vien nosaka - jācer, ka viņa zina, uz kādu mērķgrupu orientējusies. Visticamāk - uz V.Lāzo savulaik vadītā Vecā ratiņa skatītājiem. Citā klipā sociāldemokrāti parādās jau kā komanda - tiek rādīts Dainis Īvāns, Jānis Dinevičs, Juris Bojārs un atgādināts - šie vīri bija pie Latvijas neatkarības atjaunošanas šūpuļa. Kadros ņirb tautas manifestācijas un sarkanbaltsarkanie karogi, atgādinot Latvijas tautas frontes laikus. "Labs darbs, ja viņi orientējas tikai uz atbalstītāju lojalitātes uzturēšanu, taču pārējos - svārstīgos - vēlētājus, uz kuriem partijām galvenokārt būtu jāorientējas, var atbaidīt," domā V.Goldbergs. Par sociāldemokrātu Raini un viņa vārdiem par "paša zemi, paša tautu" un "dzīvi, paša darinātu", J.Kalējs saka - labi piemeklēts, jo līdz ar dzejnieku kā neapstrīdamu vērtību klips iegūst plašāku elpu, pretējā gadījumā tā būtu "kārtējā spekulatīvā reklāma". Tomēr V.Goldbergs pamanījis - pēc dzejas citāta rādītais Rainis it kā nosmīn pats par saviem vārdiem. "Drīzāk šī, nevis zaļo un zemnieku reklāma mani pārliecina par godīgiem cilvēkiem partijā," - tā Latvijas Pirmās partijas melnbaltos klipus par skumjajām prioritātēm vērtē J.Kalējs. Gan viņš, gan V.Goldbergs saka - šī ir tipiska sociālā reklāma ar tipiskām šādās reklāmās izmantotām klišejām, stopkadriem. Uzteicami esot arī klipos izmantotie spēcīgie simboli - ja runā par aizmirsto cilvēcību, parādās sēta ar uzrakstu "nikns suns", ja saka - mēs nākam politikā, parādās ceļazīme ar bultiņu uz augšu. "Un tomēr tas uzdzen minorību un skumjas, ka jāsāk domāt - nu ko es tur vispār iešu balsot," saka V.Goldbergs. Viņaprāt, klipa veidotāju ideālisms bieži zaudē uz pārējā fona, un LPP reklāmklipi atgādinot Haidparku un vientuļu runātāju, kas pazūd uz burgeru un kolu fona. Repše neņem vērā barkašoviešu saucienus Diena 09/23/02 Kad sestdien, tiekoties ar vēlētājiem Liepājā, Jaunā laika (JL) vadītājs Einars Repše sacījis vārdus Gods kalpot Latvijai, zālē piecēlušies kājās vairāki barkašovieši no Latvijas nacionāli demokrātiskās partijas un saukuši: “Gods kalpot Einaram Repšem.” Par to Dienai pastāstīja par tikšanos informēts kādas citas partijas biedrs. Arī BNS vēsta, ka uz tikšanos ar JL bija ieradušies seši barkašovieši, kas uzdevuši E.Repšem jautājumus. E.Repše Dienai sacīja, ka uz tikšanos ieradušies aptuveni 500 cilvēku, tāpēc, viņaprāt, neesot jāpievērš uzmanība “dažiem skūtgalvjiem, kurus pat nevarēja pamanīt, un es arī nedzirdēju, ka viņi būtu atbildējuši uz manis teikto”. JL vadītājs atzina, ka Liepājā ir sacījis partijas lozungā minētos vārdus: “Gods kalpot Latvijai!” Taču ne reizi vien tikties ar kandidātiem nākot visādi dīvaini cilvēki, bet tāpēc jau neesot jāpievērš viņiem pārāk liela uzmanība. E.Repše arī atgādināja kādu senāku tikšanos Aizkrauklē, kad viņam ir mests ar kaktusu. “Toreiz arī tika sacelta liela brēka, bet es kaktusiņu iestādīju, un tas ir izaudzis ļoti stalts,” piebilda JL vadītājs. Nesen ziņu aģentūra BNS vēstīja, ka Iļģuciemā, kur notika E.Repšes tikšanās ar vēlētājiem, bija ieradušies zaļās maskās tērpti cilvēciņi, kas jau agrāk bija novēroti pie JL biroja ar dažādiem plakātiem, kuros bija doti mājieni par viņu piederību citplanētiešiem. Diena nonākusi pilnīgā skandināvu kontrolē NRA 09/23/02 Akciju sabiedrība Diena, kura izdod laikrakstu Diena un vēl virkni laikrakstu un žurnālu, nonākusi pilnīgā Skandināvijas mediju koncerna AB Marieberg International kontrolē, savukārt būtiski samazinājies Dienas mazo akcionāru - Latvijas pilsoņu - skaits. Lai gan a/s Diena pirmajos dibināšanas gados skandināvu koncernam piederēja mazāk par pusi Latvijas izdevējkompānijas akciju, šogad kompānijas akcionāru sapulcē, apstiprinot tās gada pārskatu, fiksēts, ka skandināvi ieguvuši jau gandrīz 68,2 procentus balsstiesīgo Dienas akciju - 4089 no 5996 balsstiesīgajām akcijām. Dienas vadības ietekme uzņēmējsabiedrībā ir ievērojami mazāka: a/s prezidentam Arvilam Ašeradenam un viceprezidentam Zigurdam Drafenam pašlaik pieder tikai pa 7,6% balsstiesīgo akciju (459 akcijas katram), savukārt laikraksta galvenajai redaktorei Sarmītei Ēlertei pieder par vienu akciju vairāk. Šie trīs Dienas dibinātāji ir lielākie akcionāri - Latvijas pilsoņi, savukārt akcionāru vidū vairs vispār nav vēl viena no Dienas dibinātājiem - laikraksta komentāru lappuses vadītāja Paula Raudsepa. Uzņēmējsabiedrības valdē no Latvijas pārstāvjiem pašlaik ir tikai A. Ašeradens un Z. Drafens, savukārt skandināvus pārstāv Eriks Mansons un Larss Gosta Julins. Tikmēr būtiski ir samazinājies mazo Dienas akcionāru - Latvijas pilsoņu - skaits. Saskaņā ar pēdējās akcionāru sapulces protokolu tādu ir vairs tikai desmit, un lielākais viena akcionāra īpašumā esošo akciju skaits nepārsniedz 25 akcijas (0,4% no balsstiesīgo akciju kopskaita). A/s Diena koncernā pašlaik kā meitas uzņēmumi ietilpst SIA Zemgales Ziņas, Bauskas Dzīve, Dzirkstele, Kursas Laiks, Mediju grupa Tops, Mūkusalas Druka, Ādams Plus, Staburags, Laikraksts NG un Novadu Ziņas. Eirovīzijai piešķir 5,3 miljonus latu LETA 09/25/02 Ministru kabinets (MK) otrdien Eirovīzijas dziesmu konkursa nodrošināšanai, tajā skaitā investīcijām Latvijas Televīzijā (LTV), atvēlēja 5,3 miljonus latu. Kā žurnālistus informēja kultūras ministre Karina Pētersone, konkursa organizēšanai paredzēto līdzekļu ietvaros investīcijām LTV paredzēti aptuveni 2,6 miljoni latu. Pēc ministres teiktā, valdībai vēl atsevišķi būs jālemj par līdzekļu piešķiršanu drošības garantēšanai pasākuma laikā, kā arī informācijas nodrošināšanai par dziesmu konkursu ārvalstīs. Pētersone uzsvēra, ka, pateicoties piešķirtajiem līdzekļiem, kuri tiek novirzīti arī investīcijām LTV, būs iespējams samazināt arī 2003.gada dziesmu svētku tāmi, jo LTV nepieciešamā aparatūra nebūs jāīrē, bet tā varēs izmantot savējo. Savukārt LTV ģenerāldirektors Uldis Grava piebilda, ka piešķirtie līdzekļi nākotnē dos iespēju televīzijai daudz labāk un kvalitatīvāk nodrošināt LTV darbu, arī sporta un izklaides raidījumu pārraides. Grava norādīja, ka LTV vadība ar šo valdības lēmumu ir vairāk nekā apmierināta, jo no tās būs labums trīs pusēm. Pirmkārt, ieguvēja būs LTV, kam būs līdzekļi investīcijām tehnikā, kas LTV neesot atjaunota jau desmit gadus. Otrkārt, ieguvēja būs Latvijas valsts, jo varēs Eirovīzijas dziesmu konkursu atspoguļot augstā līmenī un parādīt sevi 150 miljoniem cilvēku. Treškārt, ieguvēji būs arī LTV skatītāji, jo LTV varēs nodrošināt lielu svētku, sporta pasākumu un citu notikumu atspoguļošanu augstā līmenī. Kā skaidroja Grava, piešķirtajos 5,3 miljonos latu neietilpst 547 000 latu, ko valdība LTV piešķīrusi jau šogad Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkošanas uzsākšanai, kā arī tā summa, ko LTV iegūs no suvenīru tirgošanas un citiem ieņēmumiem. LTV ģenerāldirektors pieļāva, ka pēc 8.Saeimas vēlēšanām jaunā valdība varētu šo summu mainīt, tomēr pauda cerību, ka tās nebūs lielas izmaiņas, jo "Latvija tādu skandālu nevarēs atļauties". Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītājs Ojārs Rubenis pastāstīja, ka šogad no paredzētajiem līdzekļiem LTV tiek piešķirti 547 000 latu, bet pārējo investīciju piešķiršana būs jāapstiprina jaunajai valdībai nākamā gada budžeta ietvaros. Pētersone gan pieļāva, ka daļu no piešķirtā finansējuma, kas paredzēts tehnikas iegādei, varētu piešķirt vēl esošā valdība, veicot grozījumus šā gada budžetā. Jāatgādina, ka LTV darba grupa Eirovīzijas dziesmu konkursa iespēju izvērtēšanai sākotnēji norādīja, ka kopējās Eirovīzijas rīkošanas izmaksas varētu būt no 5 līdz 7 miljoniem latu. Līdz 1.septembrim, lai varētu lemt par līdzekļu piešķiršanu, vadība bija uzdevusi LTV iesniegt detalizētu pasākuma tāmi. Kanādas televīzija sāk raidīt latviski TVNET 09/20/02 Ar 21.septembri Kanādas Rogers kabeļu televīzijas kanāls CFMT sāks vienīgās latviešu programmas "Sveiks" raidīšanu Kanādā daudzvalodu raidījumu cikla ietvaros, kas sevī ietver raidījumus dažādās pasaules valodās (itāļu, portugāļu, krievu, ķīniešu, igauņu, lietuviešu u.c.). Sākot ar š.g. septembri, raidīs programmas vairāk nekā 30 pasaules valodās. Ar Kanādas valdības atbalstu CFMT šādas programmas veido jau kopš 1979.gada, un tās guvušas atsaucību Kanādā pārstāvētajās etniskajās grupās. Šobrīd sagatavoti 13 "Sveiks" raidījumi, kas būs skatāmi sestdienās (ar atkārtojumu trešdienās). Katrs raidījums būs trīsdesmit minūtes garš un ietvers sižetus par latviešu sabiedrības dzīvi Kanādā, kā arī dažādus mūsdienu un klasiskās mūzikas videoierakstus Latvijas un Kanādas latviešu mūziķu izpildījumā. "Sveiks" pirmajā raidījumā būs skatāma intervija ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kas tika sagatavota prezidentes vizītes laikā Kanādā, kur viņa saņēma Monreālas McGill Universitātes goda doktores grādu. Vienā no raidījumiem būs redzama saruna ar grupu Prāta Vētra Latviešu dziesmu svētkos Čikāgā. Būs arī intervijas ar citiem ievērojamiem latviešiem, piemēram, Arturu Ozoliņu un Lindu Marutu. Latviešu programmas veidošana tika sākta jūnijā. Radošās grupas pamatsastāvā ir Māra Gulēna, Ilze Lācgalve, Kims Ligers, Sandra Upeslāce, Jānis Valdmanis un Auseklis Zaķis. Raidījumā tapšanā piedalījās arī citi atsaucīgi Kanādas latviešu jaunieši. Visu trīspadsmit raidījumu veidošana tika veikta brīvprātīgi un bez atlīdzības, izmantojot CFMT televīzijas aparatūru un speciālistus. "Sveiks" programmas veidotāji ir ļoti gandarīti par CFMT personāla atsaucību un izpratni. Pēc trīspadsmit "Sveiks" raidījumu pārraidīšanas CFMT spriedīs, vai ietvert latviešu raidījumu pastāvīgajā televīzijas programmā. "Sveiks" nākotne ir daļēji atkarīga no skatītāju atsauksmēm un arī CFMT vadības lēmuma. Skolēni izspēlēs vēlēšanas Diena 09/24/02 Deputātu kandidāti līdz 4.oktobra vakaram vēl cīnīsies par vēlētāju prātiem, bet Smiltenes ģimnāzijā vecāko klašu audzēkņu izspēlētajā mācību balsojumā jaunā parlamenta sastāvam "kauliņi būs mesti" jau 25.septembrī. Viss būs kā īstajās vēlēšanās - ar urnu, biļeteniem, kabīnēm un balsu skaitīšanas komisiju. Par piedalīšanos spiedīšot arī zīmodziņus, šoreiz gan uz rokas, lai kāds draišķis neatnāktu pie urnas otrreiz. Savukārt audzēkņu vecāki jau pieteikušies par procesa likumības novērotājiem, Dienai stāstīja vēstures un civilzinību skolotāja Daina Zelmene. Doma par šādu vēlēšanu tēmas pasniegšanu 9.klasēm D.Zelmenei radusies, piedaloties Sorosa fonda-Latvija (SFL) programmas Pārmaiņas izglītībā projektā Cilvēks sabiedrībā. Vēlēšanu izspēlēšanā piedalās ap 100 ģimnāzijas četru devīto klašu skolēnu, taču vēlēšanu komisijā un balsošanā var darboties arī ieinteresētie desmitie un vienpadsmitie. "Es arī esmu šīs valsts pilsonis, un man rūp, par ko balsos devītie," Dienai nopietni saka vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs no 10.klases Kristaps Grīnieks. Tāpēc komisija cenšoties viņiem sniegt iespējami vispusīgāku informāciju, lai "mazajiem" vieglāk būtu izdarīt izvēli. Kā Diena pārliecinājās, koridorā un kāpnēs pie sienām ir izlikti gan kandidātu saraksti Vidzemes vēlēšanu apgabalā, gan izvilkumi no programmām par izglītības problēmu risināšanu, attieksmi pret iestāšanos Eiropas Savienībā, NATO un citi materiāli. Komisija organizē arī diskusijas ar deputātu kandidātiem. Ģimnāzijā jau esot pabijuši, piemēram, Inguna Rībena (Jaunais laiks), Gunita Ozoliņa (Tautas partija), Māris Niklass (Zaļo un Zemnieku savienība), Kristiāna Lībane (Latvijas ceļš), Oskars Kastēns (Latvijas Pirmā partija), Gatis Krūmiņš (LSDSP). Lai gan skolēni ir gandarīti par deputātu kandidātu atsaucību, aptaujātie devīto klašu balsotāji Dienai tomēr atzina, ka diskusijas ar potenciālajiem parlamentāriešiem diezin vai ir atvieglojušas viņu izvēli. Piemēram, Elvijam Hakam šķitis, ka dažs pārstāvis esot runājis aplinkus, nesniedzot precīzu atbildi uz jautājumu. Savukārt Kintija Kleina Dienai sacīja, ka, lai gan 25.oktobrī ģimnāzijā notiks tikai vēlēšanu simulācija, viņasprāt, visi pasākuma dalībnieki būs guvuši vērtīgu pieredzi, kas noderēs tad, kad jau būs pienācis laiks balsot. "Gribas, lai tagadējie skolēni prastu veidot Latviju sabiedrības interesēs. Varbūt arī kāds no viņiem kādreiz būs deputāts un lems par manu pensiju?" ar humora bilda devīto audzinātāja Jana Vīksna. Olainē pulcējas Latvijas dvīņi NRA 09/23/02 Sestdien Olainē noritēja III Latvijas dvīņu un trīņu saiets, kurā pulcējās ap 50 pāru (un - trio) no visas Latvijas, lai satiktos, parādītu cits citam savus mākslinieciskās pašdarbības talantus, atpūstos pie kafijas tases un padejotu omulīgā gaisotnē. Dvīņu kustību Latvijā 1996. gadā aizsāka latviešu valodas skolotāja no Liepājas, Rīgas Tehniskās universitātes mācību zinātniski tehniskā kompleksa pasniedzēja Virgīnija Giļāzova, nodibinot dvīņu klubu Divatā. “Pēdējos gados ir izveidoti vairāki līdzīgi klubiņi Tukumā, Ogrē, bet mēs esam vienīgie, kas oficiāli reģistrējušies un savu darbību cenšamies realizēt valsts mērogā,” stāsta V. Giļāzova, “pārtopot par Latvijas dvīņu centru ar tādu pašu nosaukumu.” Dvīņi un trīņi patiesībā ir ļoti savdabīga sabiedrības daļa. Vienkārši viņu galvenā savdabība ir meklējama psiholoģiskajā, mentālajā, garīgajā sfērā, tāpēc sabiedrība to neievēro. Bet viņi visi stāsta par to, ka izjūt viens otru daudz smalkāk un niansētāk nekā parastie brāļi un māsas: jūt viens otra prieku, sāpes, noskaņojumu, atrazdamies pat simtiem kilometru tālu viens no otra; saglabā visu mūžu savstarpēju mīlestību un pieķeršanos; demonstrē vienādas intereses, aizraušanās; nereti atklāj, ka izvēlas vienādu apģērbu un citas mantas. “Pasaulē dvīņus pētī jau sen; arī kaimiņvalstīs - Lietuvā, Krievijā - pastāv dvīņu fizioloģiskās un psiholoģiskās izpētes centri, un tikai Latvijā tas ir pilnīgi nepētīts lauks, netiek pat vākta nekāda informācija,” saka V. Giļāzova. “Bet šis fenomens pelna, lai to pētītu. Balstoties uz statistikas datiem, kuri liecina, ka vairākumā gadījumu viens no dvīņiem ir kreilis, amerikāņu zinātnieki, piemēram, ir izvirzījuši hipotēzi, ka kreiļi ir dvīņu “izdzīvojušās” pusītes, no kuriem otrais kaut kādu iemeslu dēļ nav nācis pasaulē. Sapņojot par dvīņu centra izveidi, V. Giļāzova kopā ar savu kolēģi RMU docenti Birutu Geidāni, kas pagaidām vienīgā Latvijā ir uzrakstījusi disertāciju par dvīņiem, jau tagad vāc materiālus pirmajam zinātniskajam pētījumam par Latvijas dvīņiem. Vērmaņdārzā bērni veido mākslas darbus no iepakojuma NRA 09/20/02 Turpinoties Zaļās nedēļas norisēm, vakar Vērmaņdārzā skolu bērni strādāja radošās darbnīcās. No Latvijas Zaļā punkta (LZP) un pašu bērnu sagādātiem iepakojuma materiāliem tapa brīnumaini mākslas darbi, kurus atalgoja ar garšīgām balvām - dzērieniem, biezeņiem, kā arī franču maizi. Bērnu priekam bija organizēts arī pateicības koncerts, kurā piedalījās Lauris Reiniks, Jana Kay un reperis Ozols. Darbnīcā Stikla pilsētas acis bērni lika lietā savu fantāziju, lai darinātu mākslas darbus no stikla. Papīra pilsētas torņus cēla no kartona kastēm, izlietotām sulu pakām un olu bretēm, bet Plastmasas pilsētas logi tapa no plastmasas pudelēm un celofāna maisiņiem. LZP sabiedrisko attiecību konsultante Indra Soika Neatkarīgajai stāstīja, ka Vērmaņdārzā darbojās apmēram 500 bērnu no 25 skolām un viena bērnudārza vecumā no trim līdz 17 gadiem. LZP aicinājumam līdzdarboties radošajās darbnīcās atsaukušās skolas no Rīgas, Ventspils, Jelgavas, Valmieras, arī bērnu un jauniešu centra Daugmale, Amatas pamatskolas, Spīdolas skolas, bērnudārza Sparģelītis. Bērnu dienas vajadzībām Vērmaņdārzā LZP sagādāja 1000 plastmasas (PET) pudeļu, 500 kartona kastu un citus materiālus. Skolu bērni līdzi ņēma pašu vāktas plastmasas pudeles, tetrapakas, olu paliktņus, celofāna maisiņus, plastmasas šķīvīšus. Šogad rudens bijis ļoti nepacietīgs un atsteidzies pārāk ātri, lai gan ka- lendārs tā sākumu vēsta tikai 23.sep- tembrī. Pagājušās nedēļas nogale bija ap- mākusies un lietaina, bet šonedēļ, lai arī tik- pat kā nelīst, dienas ir pelēkas, drūmas un aukstas... Pārsvarā pūta Z, ZR vējš. Naktī gaisa temperatūra svārstījās no +2 līdz +7oC, vietām bija salnas no 0 līdz –3oC, bet dienā gaiss sasila no +8 līdz +13oC. Ulla