K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 267: 2002. g. 4. - 10. oktobris 8. Saeimas vēlēšanu rezultāti (Centrālā Vēlēšanu komisija) Npk Saraksts Balsis Vietas Procenti 1 7: "Jaunais laiks" 237021 26 23.93 2 2: "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" 187564 24 18.94 3 8: Tautas partija 165449 21 16.71 4 9: "Latvijas Pirmā Partija" 94833 10 9.58 5 20: "Zaļo un Zemnieku savienība" 93732 12 9.46 6 1: Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK 53395 7 5.39 7 15: Savienība "Latvijas ceļš" 48350 0 4.88 8 5: Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija 39789 0 4.02 9 18: Latgales Gaisma 15943 0 1.61 10 13: "Sociāldemokrātu savienība - SDS" 15160 0 1.53 11 3: Sociāldemokrātiskā Labklājības partija 13730 0 1.39 12 16: "Politiskā apvienība "Centrs"" 5865 0 0.59 13 4: Krievu partija 4742 0 0.48 14 10: Latviešu partija 4009 0 0.40 15 11: Latvijas Atdzimšanas partija 2563 0 0.26 16 12: "Brīvības partija" 2082 0 0.21 17 19: Māras zeme 1449 0 0.15 18 17: Partija "Mūsu zeme" 1354 0 0.14 19 6: "Progresīvā CENTRISKĀ partija" 1274 0 0.13 20 14: "Latvijas Apvienotā Republikāņu partija" 838 0 0.08 No 1 366 160 balstiesīgiem pilsoņiem nobalsoja 990 336, kas ir 72.49 %. Deputātu vārdi kļūs zināmi divu nedēļu laikā BNS 10/07/02 Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sola paziņot Saeimā iekļuvušo deputātu vārdus divu nedēļu laikā, informēja CVK preses sekretāre Kristīne Bērziņa. Viņa sacīja, ka svētdien vēlēšanu iecirkņos sāk skaitīt vēlētāju biļetenos ievilktos plusus un mīnusus un nogādās protokolus komisijā. Iepriekšējās vēlēšanās deputātu vārdus izziņoja tikai pēc trīs nedēļām, taču šogad CVK sola šos datus apkopot ātrāk - pēc divām nedēļām. Komisijai pagaidām nav ziņu par bojāto un nederīgo biļetenu skaitu. Repše sarunās piedāvās jaunās valdības modeli Diena 10/08/02 Vēlēšanās lielāko balsu skaitu ieguvušā Jaunā laika valde paplašinātā sēdē, kurā piedalījās aptuveni simt partijas biedru, pirmdien jau vienojās par JL piedāvātajām izmaiņām valdības struktūrā, kā arī paziņoja, ka JL vēlētos pretendēt uz astoņiem ministru amatiem. Partija arī formulēja sadarbības nosacījumus, kuru vidū ir atteikšanās no koalīcijas līguma. Tautas partijas līdzšinējā darbība un izturēšanās liek domāt par problēmām sadarboties ar TP, presei atzina JL līderis Einars Repše. Viņaprāt, ja labējām partijām kopā ir 76 mandāti, šo partiju vidū pastāv konkurence un līdz ar to sadarbība būšot iespējama ar tiem politiskajiem spēkiem, kam būs pieņemami JL nosacījumi, taču durvis esot atvērtas visiem. Atklātajā valdes sēdē ar preses līdzdalību E.Repše paziņoja, ka arī visas sarunas notiks atklāti un nekādas neafišētas tikšanās valdības veidošanā neesot iespējamas. JL ir iecerējis reorganizēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju, dažus amatus likvidēt un izveidot vairākus jaunus ministru posteņus. Sev JL vēlas finansu ministra amatu, kurā deleģē Valdi Dombrovski, iekšlietu ministru - Māris Gulbis, zemkopības ministrs - Krišjānis Kariņš, izglītības ministrs - Kārlis Šadurskis, ārlietu ministrs - Grigorijs Krupņikovs, satiksmes ministrs - Aivars Aksenoks. Par kandidātiem veselības aprūpes ministra un reģionālās attīstības un pašvaldību ministra amatiem valde vēl nevienojās. Uzņēmējs Sols Bukingolts ierosināja izveidot arī īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar Krieviju un NVS valstīm, bet E.Repše ierosināja par to parunāt citā reizē. JL joprojām uzskata, ka tagadējās varas partijas nevarētu pretendēt uz amatiem, kurus tās valdībā ieņem tagad. Tajā pašā laikā par diskutējamu tā uzskata Ģirta Valda Kristovska (TB/LNNK) iespējas vēlreiz pretendēt uz aizsardzības ministra posteni. Valde arī nolēma sarunu partneriem piedāvāt jau agrāk minētos nosacījumus par godīgu un atklātu valsts pārvaldi, par uzticību zaudējušu ierēdņu atbrīvošanu, jaunu partiju sadarbības modeli u.c. Repše un LPP izveido bloku Diena 10/09/02 Otrajā valdības veidošanas sarunu dienā jau ir panākta divu jauno politisko spēku - Einara Repšes vadītās partijas Jaunais laiks un Latvijas Pirmās partijas - vienošanās par bloka veidošanu. Abām partijām kopā ir 36 balsis. Gatavību iesaistīties valdības veidošanā otrdien apstiprināja arī ar 12 mandātiem Saeimā pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas nav bijusi 7.Saeimā. Ja sadarbībai piekritīs arī tagad pie varas esošā Tēvzemei un brīvībai/LNNK (7 vietas), vairākumu veidojošajām partijām kopā būtu 55 balsis. E.Repše paziņoja, ka sliecas atbalstīt šo sadarbības modeli, atstājot opozīcijā tagad valdībā esošo Tautas partiju, kas 8.Saeimā ieguvusi 21 mandātu. Latvijas Pirmā partija (LPP), kas iepriekš bija noraidījusi sadarbību ar tagadējām varas partijām, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga atbalstītajiem politiskajiem spēkiem, kuru vidū ir ZZS, otrdien piedāvāja veidot kopīgu bloku. Tam JL līderis E.Repše piekrita, sakot: "Teicami." Tā kā nav iespējams izveidot valdību bez kādas no partijām, pret kurām iepriekš iebildusi LPP, tā piekrita sadarbībai ar vai nu ZZS un TB/ LNNK, vai nu ar TP. LPP pārstāvji Arnolds Laksa un Ainārs Šlesers uzsvēra, ka 36 balsis nozīmē kontrolpaketi un tādējādi vairs nav iespējama "oligarhu kontrolēto spēku noteicošā loma" arī tad, ja ar kādu no tiem ir jāstrādā kopā. Pretēji valdības izveidošana var būt apgrūtināta, ja vien E.Repše neizšķirtos to veidot bez LPP, paliekot kopā ar divām tagad jau pie varas esošām partijām. A.Lembergs ir ne tikai sniedzis finansiālo atbalstu E.Repšes partijai, bet arī atzinīgi par to izteicies. Uz Dienas jautājumu, vai arī JL nebūs saistošas Ventspils uzņēmēju intereses, E.Repše atbildēja noraidoši, uzsverot, ka partija savā darbībā būšot brīva no jebkādām ietekmēm. Tam apliecinājums esot arī tas, ka valdības veidošanas sarunas notiekot atklāti. Aģentūra LETA informē, ka A.Lembergs abu partiju vienošanos jau nosaucis par "pirmo sadaļu Aināra Šlesera biznesa projektā", pielaužot E.Repši pakļauties savam valdības veidošanas scenārijam. JL un LPP otrdien tikās ar ZZS, trešdien paredzētas sarunas ar TB/LNNK, bet piektdien - arī ar TP. Tas nozīmē, ka galīgais lēmums par piemērotāko modeli nav pieņemts. Uz jautājumu, kurš no tiem - ar ZZS un TB/LNNK vai ar TP - Pirmajai partijai būtu pieņemamāks, LPP priekšsēdis Ēriks Jēkabsons atbildēja, norādot, ka TP ir bijusi pie varas līdz šim un ir atbildīga par to, kas Latvijā ir noticis. Jaunajiem spēkiem varētu labāk izdoties piedāvāt jaunu politiku. A.Šlesers teica, ka galvenais esot izveidot tādu valdību, lai tā varētu strādāt nevis sešus mēnešus, bet gan četrus gadus. Uz jautājumu, vai nav bail no pieredzējušās TP aktīvās darbības opozīcijā, Ē.Jēkabsons atbildēja: "Mums nav bail, mums ir bažas, bet mēs vēlamies piedāvāt arī jaunu attieksmi attiecībās ar opozīciju." TP valdes loceklis Gundars Bērziņš Dienai sacīja, ka galvenais esot, lai valdība būtu profesionāla, par ko viņam esot bažas, jo lielākā daļa potenciālā vairākuma pārstāvju iepriekš nav bijuši Saeimā. "Ja Einars Repše uzskata, ka tāds modelis ir labāks un par to uzņemas atbildību, tad lai būtu jauni laiki Latvijā, jo tāda ir vēlētāju izvēle," sacīja G.Bērziņš. TP tikai trešdien valdes sēdē lems par savu rīcību valdības veidošanas laikā. Pēcpusdienā notika JL, LPP un ZZS tikšanās, kuras laikā ZZS priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un LPP pārstāvis A.Šlesers, kuri 7.Saeimā tika ievēlēti no Jaunās partijas, pēc ilgiem laikiem atkal draudzīgi sarunājās. Diezgan liela savstarpējā sapratne valdīja arī, izskatot valdības darbības principus. Visi trīs iespējamie partneri bija vienisprātis par pilnīga atklātuma nodrošināšanu valdības un valsts pārvaldes darbā, kā arī valsts un pašvaldību pasūtījumos. Tāpat nevienai no partijām nebija iebildumu pret atteikšanos no koalīcijas līguma, meklējot citu sadarbības formu, kā arī pret to, ka partijas nepretendē uz pašreiz tās pārziņā esošajām ministrijām. Izņēmums varētu būt tēvzemieša Ģirta Valda Kristovska atkārtota deleģēšana aizsardzības ministra amatā, kas esot svarīgi saistībā ar Latvijas iestājai NATO svarīgu lēmumu pieņemšanu. Partijas arī piekrita, ka ir jāuzsāk tūlītēja cīņa ar korupciju "pēc Honkongas Neatkarīgās pretkorupcijas komisijas parauga, pieņemot tajā izmantoto britu modeli". Tāpat paredzēta tūlītēja kontrabandas apkarošana, nodokļu iekasēšanas darba uzlabošana, kā arī narkomafijas apkarošana. Lielākas iebildes izraisīja E.Repšes piedāvājums paredzēt negodīgu ierēdņu atbrīvošanu, kas esot principiāla viņa prasība, bet kuras īstenošanai nepieciešamās izmaiņas likumos vēl tiks sagatavotas. Partijas izteica dažādus viedokļus par iespējamajām izmaiņām valdības struktūrā, kas vēl tiks saskaņotas, tāpat kā amatu sadalījums starp partijām, lai arī JL jau pieteicis pretenzijas uz astoņiem ministru posteņiem. Repše jau pārliecināts par vairākumu Diena 10/10/02 Tikpat veiksmīgi kā ar Latvijas Pirmo partiju un Zaļo un Zemnieku savienību trešdien beidzās arī Jaunā laika vadītāja Einara Repšes valdības veidošanas sarunas ar Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Šī partija arī sliecas piekrist līdzdalībai JL vadītāja veidotajā valdībā, ja par to izšķirsies TB/LNNK valde, un līdz ar to valdībai būtu nodrošināts vairākums ar 55 balsīm. Ar septiņiem mandātiem 8.Saeimā pārstāvētā TB/LNNK ir vienīgā no tagadējās varas partijām, kas tādā gadījumā būtu nākamajā valdībā, kuras vairākumu veidotu jaunie politiskie spēki. Neraugoties uz tikpat kā drošo vairākumu, piektdien vēl ir plānotas JL valdes sarunas ar Tautas partiju, lai gan E.Repše žurnālistiem atzina, ka par pieņemamu uzskatot četru politisko spēku veidoto valdību un TP kā spēcīgākās tagadējās valdības partijas nonākšanu opozīcijā. Tajā pašā laikā E.Repše esot solījis runāt ar visiem labējiem spēkiem un uzskata, ka ir jāuzklausa arī TP. Viņš arī pieļāva, ka pēc laika sadarbība ar kādu no tagadējiem partneriem, iespējams, mazināšoties un tad "TP ietekme varētu palielināties". TP valde trešdien deleģēja pārstāvjus sarunām ar citiem labējiem spēkiem par jaunas valdības veidošanu, Dienu informēja valdes loceklis Jānis Lagzdiņš. J.Lagzdiņš uzsvēra, ka līdz paredzētajām sarunām ar JL Tautas partija vēlas saņemt oficiālu informāciju no E.Repšes par sarunu līdzšinējiem rezultātiem, jo pagaidām tikai no masu medijiem esot dzirdēti izteikumi par TP atstāšanu opozīcijā. Ja JL vadītājs to apstiprinās, tad TP acīmredzot nekavēšot valdības veidotāju laiku, sacīja TP preses sekretārs Arno Pjatkins. Klātesot LPP un ZZS pārstāvjiem, trešdien notika JL tikšanās ar TB/LNNK, kas vispirms noklausījās E.Repšes apsveikumu par uzvaru vēlēšanās. Uz to tēvzemiešu līderis Māris Grīnblats atbildēja, ka "mēs savus rezultātus gan kā uzvaru neaplūkojam". Tēvzemieši vispirms vēlējās noskaidrot, vai potenciālie partneri piekritīs, ka nav atliekama likumā paredzētā pāreja uz mācībām valsts valodā skolās no 2004.gada. Uz to E.Repše atbildēja: "Lieliski. Mēs arī esam pret atlikšanu." Viņš arī piekrita otrai TB/LNNK prasībai nepieļaut pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem. Tēvzemiešiem nebija principiālu iebildumu pret atklātām valdības sēdēm, ja vien to esot iespējams tehniski nodrošināt. Lielākas diskusijas bija par E.Repšes paredzēto premjera uzticību zaudējušo ierēdņu atlaišanu bez tiesībām pārsūdzēt. Dienu iepriekš ZZS priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre vēlējās noskaidrot, vai šo ierosmi iespējams ieviest, nodrošinot tiesiskumu, toties M.Grīnblats savukārt ieteica pārdomāt, vai šādas izmaiņas likumos pēc tam netiks pārsūdzētas Satversmes tiesā "kā neatbilstošas vispārējiem principiem". E.Repše paskaidroja, ka raganu medības neesot paredzētas un katrā gadījumā arī tikšot veikta dienesta izmeklēšana, "bet nevar pieļaut, ka viens ierēdnis, kuru pamatoti atlaiž no darba, pēc tam tiek atjaunots darbā". Lai arī TB/LNNK pārstāvjiem nebija iebildumu pret Honkongas neatkarīgās pretkorupcijas komisijas parauga izmantošanu cīņā ar korupciju un ārvalstu speciālistu pieaicināšanu, viņi tomēr apšaubīja ieteikumu atlikt ceturtdien paredzēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja apstiprināšanu. Tēvzemieši Roberts Zīle un Ģirts Kristovskis uzskata, ka struktūrai vajadzētu sākt strādāt, jo vēl neesot zināms, cik ilgā laikā varētu veikt nepieciešamās izmaiņas likumos un radīt jaunu institūciju. TB/LNNK, tāpat kā citi partneri, neiebilda pret ierosinājumu sākt tūlītēju cīņu ar narkotiku tirgotājiem. Šā temata apspriešanas laikā E.Repše sarunās vairākkārt jau ir izteicis dažādi saprotamus secinājumus. Otrdien, kā ziņo LETA, E.Repše teica: "Jāskatās, kā mēs viņus [narkotirgoņus] varam izšaut, nekompromitējot Eiropas nosacījumus." Savukārt trešdien: "Nāvessods ir jāizpilda Eiropai tīkamā veidā, bet mēs to neparedzam atjaunot. Domāju, ka šim jautājumam var pieiet radoši." LPP pārstāvji gan paskaidroja, ka ar viņu ierosinājumu par augstāko soda mēru narkotiku tirgoņiem ir domāts mūža ieslodzījums, nevis nāvessods. Uz Dienas jautājumu, kā saprast E.Repšes sacīto, viņa palīgs Dans Titavs atbildēja, ka tas esot bijis joks. E.Repše pārsteidza sarunas dalībniekus arī ar jautājumu: "Kad jūs esat pēdējo reizi bijuši pie ārsta?" Tikai tad, kad viņš izteica papildu jautājumus - "vai jums ir aknas un mugurkauls?" -, varēja saprast, ka ar teikto ir domāta stipra griba, kas būs vajadzīga, lai īstenotu apņemšanās. E.Repše vērsās arī pie klātesošajiem valdības pārstāvjiem ar aicinājumu nepieļaut, lai aizejošā valdība pieņem lēmumus, "ko pēc tam vajadzēs labot". Viņš pievienojās Arnoldam Laksam (LPP), kas par cinismu nodēvēja TP pārraudzītās Finansu ministrijas rīcību, atsaucot prasību par 17,5 miljonu latu parāda piedziņu no akciju sabiedrības Kālija parks, jo šo naudu varēja atgūt valsts budžets. E.Repše uzsvēra, ka tas esot jautājums arī par TP ministru profesionalitāti un ētiku. Šā temata apspriešanā tēvzemieši neiesaistījās. Bet citādi TB/LNNK ar izpratni uztvēra visus piedāvājumus, ieskaitot nodomu atteikties no koalīcijas padomes. Valdošie steidz nostiprināt pozīcijas uzņēmumos NRA 10/09/02 Valdošajai koalīcijai nelabvēlīgie vēlēšanu rezultāti valdības partijām likuši steigšus aizdomāties par aizmugures nodrošināšanu valsts uzņēmumos. Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošajām valsts akciju sabiedrībām pēkšņi radusies vajadzība pēc uzņēmumu padomju izveides. Savukārt SIA Lattelekom pārvaldītājs no valsts puses - Privatizācijas aģentūra (PA) - attapusies, ka šajā uzņēmumā joprojām vakantas ir divas valsts pilnvarnieku vietas. Kā Neatkarīgajai uzsvēra kāds avots valdības aprindās, reālais izmaiņu mērķis ir līdz jaunās valdības apstiprināšanai, kas varētu notikt, ātrākais, novembrī, - kad vajadzīgie cilvēki jāieliek amatos valsts uzņēmumos. Nav izslēgta arī dīvainu darījumu kārtošana tuvākā mēneša laikā. Ministru kabinets otrdien atļāva veidot padomes Satiksmes ministrijas pārziņā esošajās valsts akciju sabiedrībās. Oficiālais skaidrojums - no nākamā gada 1. janvāra vairs nepastāvēs valsts pilnvarnieku institūcija. Pašreiz SM pārziņā esošajās valsts akciju sabiedrībās padomju nav, un to funkcijas pilda akcionāru pilnsapulce, kuras funkcijas savukārt veic valsts pilnvarnieki. Patlaban ministrijas pārziņā atrodas 16 valsts akciju sabiedrības - Latvijas dzelzceļš, Latvijas pasts, Autoceļu izpēte, Latvijas Autoceļu direkcija, Biķernieku kompleksā sporta bāze, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija, Valsts informācijas tīkla aģentūra, Centrālā reģiona ceļi, Kurzemes ceļi, Latgales ceļi, Latvijas gaisa satiksme, Vidzemes ceļi, Latvijas Jūras administrācija, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un Starptautiskā lidosta "Rīga". Savukārt PA valde par SIA Lattelekom pilnvarniekiem vakar iecēla PA darbinieku Uldi Kalniņu un Hansabankas darbinieku Raimondu Ozolu, BNS pavēstīja PA Ārējo sakaru grupas speciālists Jānis Bunte. Neatkarīgā gan noskaidroja, ka arī R. Ozols savulaik ir strādājis PA un pildījis valsts pilnvarnieka pienākumus vairākos uzņēmumos. Lattelekom pilnvarnieku atalgojums ir 1000 latu mēnesi. Tādējādi uzņēmumam atkal ir trīs valsts pilnvarnieki, jo vasarā, kad bija stājies spēkā likums par interešu konfliktu, atlūgumu iesniedza viens no uzņēmuma pilnvarniekiem Guntis Bērziņš (viņš pārstāvēja Latvijas ceļu). Savukārt pirms tam no pilnvarnieka amata aizgāja Edvīns Karnītis (Tautas partija), kas tika iecelts par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli. Šajā laikā Lattelekom bija tikai viens pilnvarnieks - Gaidis Bērziņš (pārstāv TB/LNNK). Neatkarīgā jau rakstīja, ka saskaņā ar Saeimas nesen pieņemto likumu Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām valsts pilnvarnieku institūcija no 1. janvāra tiks likvidēta; to funkcijas pārņems nozares ministriju valsts sekretāri. J. Bunte gan PA lēmuma loģiku mēģināja skaidrot ar to, ka pilnvarnieku darbs uzņēmumā esot darbietilpīgs un sarežģīts, jo Lattelekom akcionārs Tilts Communiciations (TC) tiesājas ar Latvijas valsti. Jaunās valdības koalīcijas veidotājs Einars Repše, komentējot pēkšņos valdības un PA lēmumus, sacīja: "Aizejošā valdība dara posta darbu, ko vēl var izdarīt. Mēs sagaidām ne tādus vien brīnumus, varētu notikt kāda parādu norakstīšana, nodokļu atlaižu piešķiršana un tamlīdzīgi." Viņš uzsvēra, ka valdībai pēdējās darba dienās vajadzētu risināt kārtējos jautājumus, nevis nodarboties ar jaunu amatu veidošanu un amatpersonu iecelšanu. "Iespējams, jaunajai valdībai šo to pieņemtajos lēmumos nāksies koriģēt," atzina E. Repše. Ekonomisti: lielu pārmaiņu nebūs LETA 10/07/02 Ekonomistiem un finansistiem astotās Saeimas vēlēšanu rezultāti visumā pārsteigumus nav sagādājuši, un lielas izmaiņas valsts politikā eksperti neparedz. Ekonomistu apvienības "2010" eksperts Roberts Remess atzina, ka visumā Saeimas vēlēšanu rezultāti nav bijuši negaidīti. Vienīgais pārsteigums bijis vēlētāju zemais novērtējums savienībai "Latvijas ceļš" (LC), apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP). Kā pozitīvu iezīmi ekonomists novērtēja to, ka Saeimā vairākumā būs pārstāvētas labējās partijas. Tajā pašā laikā nebūšot īstas opozīcijas, kuras funkcijas līdz šim veiksmīgi pildīja LSDSP. LC neiekļūšanu parlamentā un TB/LNNK zemo atbalstu Remess skaidroja ar neveiksmīgām priekšvēlēšanu kampaņām, kurās partijas nav spējušas parādīt savus labos darbus. Savukārt Tautas partija (TP) ar priekšvēlēšanu kampaņas aktivitātēm likusi vēlētājiem noticēt sev. Remess uzskata, ka būtiskas pārmaiņas pēc šīm Saeimas vēlēšanām nav gaidāmas. Jaunajiem politiskajiem spēkiem, kas paziņojuši par dažādu reformu nepieciešamību, būšot jārēķinās ar birokrātijas pretestību jauninājumiem, tāpēc pats svarīgākais, kas būtu jāveic - jāreformē valsts pārvalde. Arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentam Teodoram Tverijonam Saeimas vēlēšanu rezultāti pārsteigumus nav radījuši, izņemot TP. "Sabiedrība gaidīja būtiskas reformas, līdz ar to varas partijām bija jāpaliek malā", sacīja Tverijons, norādot, ka TP panākumi saistāmi ar veiksmīgo reklāmas kampaņu. "Latvijas Krājbankas" padomes priekšsēdētājs Ģirts Rungainis uzskata, ka šis Saeimas vēlēšanu balsojums ir bijis protests. Par to liecinot atbalsts jauniem politiskiem spēkiem. Piemēram, Latvijas Pirmā partija (LPP) guvusi pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai gan tās programma īsti zināma neesot. "Tas liecina par tautas gatavību balstot par politisko spēku, par kuru nekas gandrīz nav zināms," sprieda Rungainis. LC neveiksmi vēlēšanās Rungainis vērtēja kā likumsakarīgu. "LC ir sevi izsmēlis," domā finansists. Viņš uzskata, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās TP "uzsūks" atlikušo LC elektorātu un LC kā partija beigs pastāvēt. Runājot par gaidāmajām pārmaiņām pēc jaunas Saeimas ievēlēšanas, Rungainis norādīja, ka vēlēšanu uzvarētājs partija "Jaunais laiks" (JL) viena pati valdību nevarēs veidot, tai būs jāsadarbojas ar citiem politiskajiem spēkiem; līdz ar to "lielu pārmaiņu nebūs - viss turpināsies". Ekonomistu apvienības "2010" līderis, LC valdes loceklis Ojārs Kehris atzīst, ka Saeimas vēlēšanu rezultāts ir "potenciāli ļoti labs", tomēr viss esot atkarīgs no tā, kā šis potenciāls tiks īstenots. Kehris uzskata, ka vajadzētu pārvērtēt spēku sadali starp parlamentu un valdību - jānovērtē parlamenta spēks. Kehrim esot žēl, ka vairāki viņa partijas biedri, veiksmīgi politiķi, kas aizveduši "Latviju līdz Eiropai", nebūs pārstāvēti Saeimā un valdībā. Kā faktorus, kas ietekmējuši LC rezultātus vēlēšanās Kehris minēja partijas priekšsēdētāja Andra Bērziņa pārāk aktīvo darbu valdības vadītāja amatā, "vēloties sabalansēt nesabalansējamo"; līdz ar to partijai, tās vēlēšanu kampaņai veltīts mazāk pūļu. Arī "skrejlapu lietā" LC nav reaģējis kā pienākas. Runājot par gaidāmajām pārmaiņām, Kehris izteica cerību, ka JL izdosies veikt iecerētās reformas. "Ir jāizvēlas pareizā trajektorija, pareizais temps. Mērķiem jābūt augstiem, bet ne iluzoriem," sacīja Kehris. Uzņēmēji sola acīgi sekot priekšvēlēšanu solījumu izpildei Dienas bizness 10/08/02 Uzņēmēji cer uz ciešu un konstruktīvu dialogu ar jauno valdību, aktīvi sekojot pirmsvēlēšanu solījumu izpildei. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Andris Lasmanis sacīja, ka "tas būs pozitīvs presings, lai neviena no partijām neiedomātos savu apņemšanos mainīt par labu savām ērtībām". Uzņēmējiem aktuālākā šobrīd šķiet tieši nodokļu politika, ko pirms vēlēšanām uzlabot solīja daudzi politiskie spēki. A. Lasmanis norādīja, ka LTRK vēlas, lai 40 % nodokļu atvieglojumi investīcijām, tiktu piešķirti arī mazajiem uzņēmumiem. Patlaban atvieglojumi pienākas tikai tiem uzņēmumiem, kuri triju gadu laikā investē vismaz 10 miljonus dolāru. Tāpat LTRK vēlas, lai tiktu samazināts ienākumu nodoklis. Mazajiem uzņēmumiem to varētu arī fiksēt kā noteiktu summu. Domburs: vēlēšanās cilvēkiem nebija pilnvērtīgas izvēles LETA 10/06/02 8.Saeimas vēlēšanas pierāda, ka cilvēkiem nebija pilnvērtīgas izvēles - vēlētājs svaidās, mētājas un ir lielā nesaprašanā, par ko tad īsti balsot, un tā ir sliktā ziņa, - tā aizvadītās vēlēšanas vērtēja Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālists Jānis Domburs. Domburs "šajā pēcvēlēšanu muldēšanā", kurā Einars Repše ir primārais, neredzot konkrētu analīzi, kas notiks variantā A un variantā B. LTV žurnālists pieļauj, ka gaidāmi divi scenāriji. Pirmais, viss noritēs ļoti piesardzīgi un zem lieliem saukļiem, kur būs "jaunie vēži un vecie vēži vienā kulītē, ar akcentu uz jaunajiem". Otrs - notiks kardinālas pārmaiņas, taču šeit ļoti svarīgs jautājums ir par Repšes vārdiem un darbiem. Proti, Repše teicis, ka nepieciešamas pilnīgi jaunas pārmaiņas. Taču viņš nav atbildējis uz jautājumu, vai, piemēram, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis ir slikti ministri. Līdz ar to rodoties cits jautājums - ja viņi bijuši labi ministri, vai tad viņi nevarētu pastrādāt vēl gadu, īpaši ņemot vērā Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Nav konsekvences Repšes teiktajā, ka vislielākās šaubas viņam ir par Tautas partijas (TP) spēju pašattīrīties un tagadējiem izteicieniem, ka koalīciju "Jaunais laiks" varētu veidot tieši ar TP, uzskata Domburs. Runājot par savienības "Latvijas ceļš" (LC) neveiksmi vēlēšanās, Domburs domā, ka LC "paši sevi noraka, sākot ar ne pārāk pārliecinošām pozicionēšanās lietām, beidzot ar "skrejlapu lietu", kas arī uz LC meta ēnu". Viņaprāt, LC potenciāls bija augstāks, nekā to rāda pašreizējie vēlēšanu rezultāti. Savukārt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) neveiksme ir piemērs tam, kas notiek ar jebkuru, kurš sadarbojas ar politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", uzskata žurnālists. Domburs domā, ka neprognozētie Latvijas Pirmās partijas (LPP) panākumi izskaidrojami ar cilvēku pēdējā mirkļa emocionalitāti un idejisko noskaņu: "LPP tagad spēlē tādu kā vējrādītāja lomu - bez viņiem Repše rada gūzmu neatbildētu jautājumu." LC rezultātos vaino kampaņu un domstarpības partijā Diena 10/06/02 Latvijas politikas ilgdzīvotājs Latvijas ceļš (LC) sliktākos rezultātus vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas skaidro vispirms ar neveiksmīgu vēlēšanu kampaņu, tajā pašā laikā atzīstot nespēju novērst šķelšanos partijas iekšienē un bez pilnīgas pārliecības, ka krīzi izdosies pārvarēt. "Es neredzu lielu atšķirību, vai tie ir četri vai seši procenti, tā ir pilnīga neveiksme un izgāšanās," atklāts sarunā ar Dienu vēlēšanu rezultātu paziņošanas naktī bija viens no partijas dibinātājiem Ojārs Kehris. Tomēr aptaujājot partijas vadību un par tās pelēkajiem kardināliem dēvētos biedrus, iezīmējas skaidra viedokļu atšķirība par to, kāpēc varas partijai, kas bijusi visās valdībās kopš neatkarības atjaunošanas, šoreiz jābalansē uz 5% robežas. Premjers un LC priekšsēdētājs Andris Bērziņš Dienai partijas neveiksmi skaidroja ar "svārsta principu", tas ir, tradicionālo vēlētāju nosliekšanos par labu jaunajām partijām, jo LC saistot gan ar veiksmēm, gan ar neveiksmēm visu valdību garumā. Ne pārāk veiksmīgajai kampaņai arīdzan esot trūcis līdzekļu. "Tomēr es nedomāju, ka vēlētājs būs tik stulbs, ka izmetīs mēslainē daļu Latvijas vēstures," par rezultātiem bija optimistisks A.Bērziņš. Kampaņas kritikai piekrita arī frakcijas vadītāja Kristiāna Lībane, atzīstot arī, ka partijā ir pazudusi kopības izjūta, ka tā ceļā uz vēlēšanām nav darbojusies kā vienots spēks. (..) Jurkāns: politiski neiedomājami ignorēt ceturtās daļas vēlētāju viedokli LETA 10/07/02 Demokrātiskā valstī politiski ir neiedomājami ignorēt vienas ceturtās daļas vēlētāju viedokli, komentējot mandātu sadalījumu Saeimā, sacīja politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) līderis Jānis Jurkāns. Jurkāns uzsvēra, ka ar PCTVL vēlētāju viedokli ir jārēķinās. "Mēs esam sasnieguši lielu politisku uzvaru. Mūsu idejas uzvar, un atbalsts no vēlēšanām uz vēlēšanām pieaug," sacīja "kreiso" spēku līderis. Jurkāns uzsvēra, ka PCTVL nav barjera ārpolitisko mērķu sasniegšanai. Runājot par koalīcijas veidošanas procesu, Jurkāns sacīja: "Kur stāv rakstīts, ka mēs būsim opozīcijā? Nedomāju, ka būsim opozīcijā." Pēc Jurkāna teiktā, PCTVL pašlaik mierīgi noskatās, kā "šobrīd viens otrs izrunājas" un nesteidzas piedāvāties. "Lai norimst kaislības," piebilda PCTVL līderis. Jurkāns uzsvēra, ka PCTVL "ir iedalītas ļoti labas kārtis, kuras pareizā laikā un pareizā veidā jāizspēlē". Pēc Jurkāna domām, PCTVL pietiek politiskās pieredzes, lai to izdarītu. Muciņš ierosina svītrot Krimināllikuma 91.pantu Diena 10/04/02 Priekšlikumu no Krimināllikuma (KL) svītrot 91.pantu, kas paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšansu par deputāta kandidātiem, 1.oktobrī Saeimā iesniedzis Latvijas ceļa (LC) deputāts Linards Muciņš. Viņš uzskata, ka politiķa apmelošanu nevar uzskatīt par noziegumu pret valsti un ka atbildībai par deputāta kandidāta apmelošanu jābūt tādai pašai, kā par neslavas celšanu parastai personai. L.Muciņš Dienai pieļāva, ka minētos grozījumus varētu pieņemt vēl šīs Saeimas laikā, kas darbosies vēl mēnesi pēc vēlēšanām. Arī vairāki Dienas aptaujātie juristi - cilvēktiesību eksperti jau agrāk ir apšaubījuši, vai deputāta apmelošanu var uzskatīt par noziegumu pret valsti, un izteikušies, ka par to paredzētais sods - līdz trim gadiem apcietinājumā - ir pārāk augsts. "Man jāpiekrīt uzskatam, ka gan 91.pantā, gan pantos par cilvēka goda un cieņas aizskaršanu apdraudējuma objekts ir viens - gan privātpersonas, gan amatpersonas gods un cieņa, nevis tiek apdraudēta valsts," Dienai ceturtdien sacīja L.Muciņš. Tādēļ viņš uzskata, ka no KL minētais pants svītrojams pavisam un tas neradīšot problēmu, jo deputāta kandidāti, viņaprāt, pielīdzināmi parastajiem iedzīvotājiem, kas tiesā var vērsties par goda un cieņas aizskārumu un neslavas celšanu. Arī par to atbildība paredzēta KL. Diena jau rakstīja, ka vairums Saeimā pārstāvēto partiju ir ar mieru iesaistīties diskusijā par KL grozījumiem, tomēr deputāti akcentē - ir jānošķir goda un cieņas aizskārums no apmelošanas. Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Mits norāda - jāatceras, ka apmelošana var traucēt amatpersonu pildīt savus pienākumus un pārvaldīt valsti. Prāmis "Baltic Kristina" ienācis Rīgas ostā BNS 10/05/02 Prāmis "Baltic Kristina", kas paredzēts satiksmes nodrošināšanai starp Rīgu un Stokholmu, sestdien, kā plānots, pietauvojies Rīgas ostā. To apliecināja prāmju operatorkompānijas "Rīgas jūras līnija" (RJL) sabiedrisko attiecību pārstāve Evita Matisone, piebilstot, ka tagad prāmju satiksmes atjaunošana ir atkarīga no finansu jautājumu veiksmīgas atrisināšanas. Oficiālais prāmja nodošanas datums būs 7.oktobris, un par kuģi tādējādi jānorēķinās līdz 10.oktobrim. Prāmja cena ir 5,5 miljoni ASV dolāru. Patlaban ir izdarīta pirmā iemaksa 350 tūkstošu ASV dolāru apjomā, kas "Rīgas jūras līnijai" nodrošina pirmpirkuma tiesības uz prāmi. Iemaksu veicis "Rīgas jūras līnijas" privātais akcionārs SIA "Astramar". Taču RJL pagaidām vēl nav izdevies ar bankām vienoties par kredītu prāmja iegādei. Rīgas brīvostas pārvaldes valde par iespēju piešķirt galvojumu prāmja "Baltic Kristina" iegādei lems pirmdien. Matisone iepriekš jau izteica cerību, ka kredītu prāmja iegādei tomēr izdosies iegūt, jo "interese par prāmja satiksmes atjaunošanu ir milzīga, īpaši no zviedru puses, kas vēlas jau tagad zināt konkrētu datumu, kad satiksme tiks atjaunota". "Baltic Kristina" pašreiz ir aprīkots ar 527 pasažieru vietām un tam ir 199 dažāda lieluma kajītes. Nepieciešamības gadījumā pasažieru vietu skaitu vēl ir iespējams palielināt. Uz prāmja ir vieta aptuveni 30 kravas automašīnām un līdz 50 vieglajām automašīnām, bet atkarībā no sezonas ir iespējams palielināt vai nu kravas, vai arī vieglo automašīnu skaitu. RJL tika nodibināta gada sākumā, lai atjaunotu prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu. Kopš aprīļa beigām šajā līnijā kursēja no Dānijas kompānijas "Mols Linien" īrēts ātrgaitas prāmis "Max Mols", kas pēdējo reisu veica 18.septembrī. RLJ Rīgas domei pieder 36,73% akciju, Rīgas brīvostas pārvaldei - 35,31%, SIA "Astramar" - 20,87%, bet SIA "Unimars" - 7,09%. Lauku apceļotāji kļūst prasīgāki NRA 10/07/02 Atpūsties Latvijas laukos ar asociācijas Lauku ceļotājs palīdzību šovasar devušies 2969 cilvēki, no kuriem 2289 bijuši pašmāju ceļotāji, bet 680 - ārvalstu viesi, Neatkarīgajai pastāstīja Lauku ceļotāja sabiedrisko attiecību specāliste Agnese Jakoviča. Lauku ceļotāji kļūst arvien prasīgāki un vēlas atpūsties nevis vienkārši laukos, bet mājās, kur būtu ēdināšana trīs reizes dienā, siltais ūdens, duša vanna un tualete pie katras guļamistabas. Salīdzinot ar 2001. gada vasaru lauku apceļotāju skaits šovasar nedaudz tomēr pieaudzis par 157 personām. No ārzemju ceļotājiem visvairāk šovasar Latvijas laukos atpūtušies vācieši - 189, gandrīz uz pusi vairāk nekā 2001. gada vasarā - 96. Savukārt somu lauku tūristu skaits ir samazinājies no 196 pagājušajā vasarā uz 120 šovasar. Pagājušā gada vasarā Latvijas laukos atpūtās tikai 38 Igaunijas iedzīvotāji, bet šovasar to skaits ir dubultojies - 66. Pērn vasarā Lauku ceļotāja pakalpojumus neizmantoja neviens Lietuvas iedzīvotājs, tad šovasar jau septiņi. "Secinām, ka šogad cilvēki ir kļuvuši spontānāki - ja agrāk došanās brīvdienās tika plānota vairākas nedēļas iepriekš, tad šovasar liela daļa rezervāciju izdarītas īsi pirms brīvdienu sākuma," vērtē A. Jakoviča. Latvijas lauku tūrisma iespējas arvien biežāk novērtē arī ārzemju uzņēmēji, jo vairākas jaunas lauku tūrisma mītnes šovasar apmeklētājiem vēruši ārvalstnieki. Vispieprasītākās šovasar bijušas atpūtas vietas dabīgu vai mākslīgi veidotu ūdens krātuvju tuvumā vai pie jūras. Makšķernieki labprātāk izvēlas atpūtu pie privātiem zivju dīķiem vai ezeru tuvumā. Kā viens no nosacījumiem, ir arī pirts. Lauku ceļotāju vēlmes aug attiecībā uz ēdināšanu. Cilvēki vairs nevēlas brīvdienās sevi noslogot ar ēdienu gatavošanu, tāpēc pasūta atpūtas vietu saimniekiem pilnu pansiju: brokastis, pusdienas un vakariņas. Arvien biežāk tiek pieprasīts veģetārs ēdiens. Gandrīz katrs ceļotājs kā vienu no noteicošajiem faktoriem savas atpūtas vietas izvēlē min mieru un klusumu. Cilvēki vēlas atpūsties lauku mājās, kur viņu rīcībā būtu ēkas daļa ar atsevišķu ieeju, vai pat vesela brīvdienu māja, lai nebūtu jātiekas ar mājas saimniekiem un citiem atpūtniekiem. Lauku mājas un viesu nami joprojām ir iecienītas vietas dažādu svinību organizēšanai. Bez pirts un ēdināšanas vajag plašas telpas, lielu galdu, kamīnu vai ugunskura vietu desiņu cepšanai, īpašu vietu dejām, sporta spēļu laukumus un inventāru atrakciju organizēšanai. Šogad audzis pieprasījums pēc visa, kas ir veselīgs un dabīgs, atzina A. Jakoviča. Lauku tūristi par savām atpūtas vietām izvēlas senlaicīgas ēkas, kas celtas un iekārtotas no dabīgiem materiāliem. Tiek pieprasītas guļbaļķu ēkas ar niedru jumtiem, tradicionālas koka pirtiņas un linu palagi. Brokastīs viesi vēlas pašu audzētus, veselīgus produktus. No ēdieniem ceļotāji, īpaši ārvalstu, iecienījuši skābputru, speķa pīrāgus. Interesanti, ka tūristi, īpaši jaunās ģimenes vēlas parādīt saviem bērniem tradicionālu lauku saimniecību un iepazīstināt ar visiem mājdzīvniekiem. Ceļotāji vēlas, lai blakus atpūtas vietai būtu velosipēdu noma, sabiedriskais transports, lai varētu iegādāties pārtiku, pastaigāties pa iekoptām dabas takām un aplūkot dažādus kultūrvēsturiskus objektus. Cīruļu lācēni ceļo uz Šrilanku NRA 10/04/02 Ceturtdien divi Rīgas zooloģiskā dārza ārpilsētas bāzē Cīruļi, kas atrodas Liepājas rajona Kalvenes pagastā, dzimušie brūnie lācēni Tedis un Trīne devās ceļā uz Kolombo dzīvnieku parku Šrilankā. Galamērķi deviņus mēnešus vecie lāčabērni sasniegs sestdienas pievakarē. Lācēni ceļojumu no Cīruļiem sāka ceturtdien pulksten 14, savukārt pulksten 19.40 no Rīgas lidostas ar lidmašīnu tālāk devās uz Stokholmu. Ar vairākām pīppauzēm un vairākkārtēju pārsēšanos ceļā lācēni pavadīs praktiski divas diennaktis, - Neatkarīgajai pastāstīja Rīgas zooloģiskā dārza ārpilsētas bāzes Cīruļi pārvaldnieks Arnis Bergmanis. Sprostus ceļošanai gatavoja Rīgas zooloģiskā dārza darbinieki. Kā paskaidroja A. Bergmanis, sprostiem jābūt tādiem, lai tos varētu racionāli iztīrīt, kā arī būtu ērti dzīvniekus padzirdīt un paēdināt. Visus izdevumus, kas nepieciešami lācēnu nogādāšanai Kolombo, sedza Šrilanka - gan sprostu izgatavošanu, gan biļetes pašiem lācēniem ceļojumam. Cīruļu darbinieki rūpējās par ceļamaizi - Trīnei un Tedim līdzi dots prāvs grozs ar Latvijas āboliem un sešus kilogramus smags Lāču maizes klaips ar riekstiem, plūmēm un rozīnēm. Neatkarīgā jau informēja, ka abi lācēni sevi šai pasaulei pieteica bez brīdinājuma - Trīne un Tedis negaidot nāca pasaulē 4. janvārī. Lācēnu māte Tīna un abi lāču tēviņi - Toms un Vinnijs - dzimuši 1997. gada janvārī Rīgas zoodārzā un uz Cīruļiem tika nogādāti nepilna gada vecumā. Cīruļu darbiniekiem Trīne un Tedis sagādāja ne mazums galvassāpju, jo bija problēmas ar to izmitināšanu. Brūnie lāči nebrīvē lieliski vairojas un dzīvo salīdzinoši garu mūžu - pat 25-30 gadus, tāpēc pieprasījums pēc šīs sugas dzīvniekiem ir ārkārtīgi mazs, un zoodārziem tos vairot nerekomendē. Lai gan apmeklētājiem ļoti patīk mazu lācēnu rotaļas, zoodārzam jādomā arī par dzīvnieku turpmāko likteni. Kopumā Rīgas zooloģiskā dārza aprūpē patlaban ir 10 pieauguši lāči - divi leduslāči, divi Himalaju lāči, trīs Kadjakas lāči, kā arī trīs pieauguši brūnie lāči, kas mitinās Cīruļos. Tāpēc zoodārza darbinieki ir bezgala priecīgi, ka šrilankieši abus deviņus mēnešus vecos lācēnus bija gatavi pieņemt. Lielākais lācēnu nedarbs - viņi sabojājuši kāda Cīruļu apmeklētāja automašīnu, saskrāpējot tā motora pārsegu un jumtu. Latvijā Putnu dienās saskaitīti 27 000 putnu BNS 10/07/02 Latvijā Putnu dienās aizvadītajās brīvdienās piedalījušies 177 cilvēki, kas kopumā saskaitījuši vairāk nekā 27 000 putnu no 128 sugām, informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrībā (LOB). Putni vēroti daudzviet Latvijā - Engures ezera apkārtnē, pie Gaujas, Svētes grīvā, pie Ķīšezera, Preiļu apkārtnes ezeriem, Ventspilī, Lielvārdē, Papē, pie Rāznas ezera, Rīgā, Vecumniekos, Sabilē un citur. Visvairāk putnu vērotāji manījuši mājas strazdus - 7237 putnus 15 vietās. Tāpat daudz novērotas sudrabkaijas (1716), lauči (1548), mājas baloži (1377), meža pīles (1368), baltpieres zosis (1156), paugurknābja gulbji (936), pelēkās vārnas (794), ķivuļi (789), kovārņi (711). Tāpat novēroti vairāki simti baltvēderu, lielo zīlīšu, kajaku, dadzīšu, zivju gārņu un citu putnu. Čaklākais putnu novērotājs ir Staņislavs Bodzs, kurš Ventspils apkārtnē uz vadiem sēžam saskaitījis aptuveni 5000 mājas strazdu. Savukārt 17 cilvēku vērotāju grupa Saldus apkaimē saskaitījusi 4990 putnu no 63 sugām. BNS jau vēstīja, ka Putnu dienu ietvaros sestdien un svētdien ikviens vērotājs par savu novērojumu rezultātiem varēja ziņot LOB, kas šos datus nosūtīja šā gada putnu dienu koordinatoram Ungārijas Ornitoloģijas un dabas aizsardzības biedrībai. Putnu dienu tradīciju Eiropā pirms vairāk nekā desmit gadiem aizsāka Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība "BirdLife International". Putnu dienu galvenais mērķis ir iepazīstināt to dalībniekus ar putnu aizsardzības nozīmi un putnu aizsardzības organizāciju darbību. Dabā izskatās arvien skaistāk - lapas koku zaros ir skaisti iekrāsojušās, bet zemē nobirušās jauki čaukst zem kājām... Taču ir auksts un ar katru dienu kļūst arvien aukstāks - pa dienu ir vairs tikai +3oC-+5oC, savukārt nak- tīs ir salnas. Un interesantākais, bet ne patīkamā- kais, ir tas, ka pirmdienas rītā mūs pārsteidza pir- mais sniegs!!! Tas gan bija slapjš un tāpēc uz ze- mes ilgi nenoturējās, bet tomēr tas bija sniegs... Un arī šodien no gaisa krita lielas mīkstas snie- ga pārslas. Taču saulīte tās izkausēja vēl pirms tās nonāca uz zemes. Re kā sa- nāk, oktobrī vajadzētu līt, bet pie mums snieg... Anda