K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 268: 2002. g. 11. - 17, oktobris Zināma lielākā daļa jauno deputātu LETA 10/12/02 Lai gan Centrālā vēlēšanu komisija vēl turpina apkopot vēlēšanu rezultātus, aģentūra LETA, aptaujājot partijas, noskaidrojusi lielāko daļu politiķu, par kuru ievēlēšanu parlamentā nevarētu rasties šaubas. Par 8.Saeimas deputātiem no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK saraksta ir ievēlēti Ģirts Valdis Kristovskis, Guntars Krasts, Roberts Zīle, Jānis Straume, Māris Grīnblats, Anna Seile un Pēteris Tabūns. No Latvijas Pirmās partijas (LPP) saraksta par 8.Saeimas deputātiem ir kļuvuši Ēriks Jēkabsons, Ainārs Baštiks, Ainars Šlesers, Jevgenija Stalidzāne, Paulis Kļaviņš, Arnolds Laksa, Oskars Kastēns, Inese Šlesere, Ingrīda Labucka. Kopumā LPP nākamajā Saeimā ieguvusi 10 mandātus. No partijas "Jaunais laiks" ievēlēts Einars Repše, Māris Gulbis, Ausma Ziedone-Kantāne, Edgars Jaunups, Ingūna Rībena, Ina Druviete, Kārlis Šadurskis, Valdis Dombrovskis, Aigars Pētersons, Olita Augustovska, Silva Bendrāte, Andrejs Radzevičs, Ingrīda Circene. Partijai kopumā būs 26 vietas Saeimā. Tautas partiju (TP) 8.Saeimā pārstāvēs Andris Šķēle, Andris Ārgalis, Raimonds Pauls, Mareks Segliņš, Juris Dalbiņš, Atis Slakteris, Gundars Bērziņš, Jānis Lagzdiņš, Silva Golde, Vineta Muižniece, Dzintars Ābiķis, Anta Rugāte, Rihards Pīks, Ērika Zommere, Ēriks Zunda, Jānis Esta, Elita Šņepste, Aleksandrs Kiršteins, Aigars Kalvītis, Valdis Ģīlis un Mihails Pietkevičs. No Zaļo un zemnieku savienības 8.Saeimā ievēlēta Ingrīda Ūdre, Vilnis Edvīns Bresis, Indulis Emsis, Vilis Krištopans, Augusts Brigmanis, Leopolds Ozoliņš, Pauls Putniņš, Andis Kāposts, Staņislavs Šķesters. Kopumā ZZS būs 12 deputāti. No apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" 8.Saeimā ir ievēlēti Jānis Jurkāns, Boriss Cilevičs, Dainis Turlais, Jakovs Pliners, Valērijs Karpuškins, Jānis Urbanovičs, Ivans Ribakovs, Vjačeslavs Stepaņenko, Aleksejs Vidavskis, Pāvels Maksimovs, Andrejs Klementjevs, Vladimirs Buzajevs, Juris Sokolovskis, Aleksandrs Bartaševičs, Anatolijs Mackevičs, Nikolajs Kabanovs, Martijans Bekasovs, Aleksandrs Golubovs, Valērijs Agešins un Andrejs Aleksejevs. Centrālā vēlēšanu komisija sola paziņot 8.Saeimas deputātu vārdus apmēram pēc divām nedēļām. Partneri pieskaņojas JL Diena 10/12/02 Pašlaik sarunas par kopīgas valdības veidošanu sākušajiem četriem politiskajiem spēkiem kopīgs ir redzējums par būtiskākajām valsts attīstības problēmām, taču konkrētie piedāvājumi situācijas labošanai — visai atšķirīgi. Partiju vadītāji ir pārliecināti, ka tādu ideoloģisku pretrunu, kas neļautu tām strādāt vienā valdībā, nav, lai gan četrās programmās un priekšvēlēšanu solījumos atrodami diametrāli pretēji viedokļi par tik būtiskiem jautājumiem kā iestāšanās nosacījumi Eiropas Savienībā, vēlēšanu sistēma un Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, nacionālās valūtas vērtība un nodokļu iekasēšanas sistēma. Kā ziņots, otrdien sarunas par kopīgas valdības veidošanu sāka Jaunais laiks, Latvijas Pirmā partija (LPP), kas pirms vēlēšanām pieļāva iespēju iet kopā tikai ar JL, Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un TB/ LNNK. Dažu dienu laikā arī notikušas pirmās atkāpšanās no programmās un priekšvēlēšanu kampaņās dotajiem solījumiem. "Iestājoties ES, prasīsim vienlīdzības principu ievērošanu, nepieļaujot nevienlīdzīgas konkurences apstākļus mūsu preču ražotājiem un jebkādu Latvijas iedzīvotāju diskrimināciju," teikts ZZS priekšvēlēšanu 4000 zīmju programmā. Apvienības priekšsēde Ingrīda Ūdre 21.septembrī intervijā Dienai, jautāta par iespēju nestāties ES, ja Latvijas zemniekiem netiek dota iespēja saņemt tikpat lielus tiešos maksājumus kā esošo dalībvalstu lauksaimniekiem, sacīja: "Es domāju, ka mēs neatbalstīsim tādā gadījumā, ja mēs nedabūjam šīs 100% subsīdijas." Trīs pārējās partijas savās programmās skaidri norādījušas, ka ES ir viena no ārpolitikas prioritātēm, un nepieļauj, ka lēmums par iestāšanos varētu tikt atlikts. Sazināties ar I.Ūdri Dienai piektdien neizdevās. Viņas vietnieks un Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdis Augusts Brigmanis Dienai sākumā norādīja, ka apvienība no nostājas par vienādām subsīdijām nav atteikusies, bet vēlāk, runājot par ZZS iešanu valdībā, atzina, ka "ir lietas, kas prasa piekāpties", un ZZS no darba valdībā tāpēc neatteikšoties. ZZS pārstāvju priekšvēlēšanu kampaņā izskanēja arī vairākas citas pārējo partiju programmām pretējas nostādnes. I.Ūdre jau minētajā intervijā norādīja, ka viena no sfērām, kas Latvijā varētu attīstīties, ir finansu pakalpojumi. Turklāt viņa sacīja, ka Latvijai būtu jādevalvē lats, jo uzturēt valsti ar tik spēcīgu valūtu būšot finansiāli smagi. A.Brigmanis partijas biedres teikto komentēt atteicās, norādot, ka LZS programmā ir skaidri norādīta nepieciešamība saglabāt stipru un stabilu latu. Jānorāda, ka LZS programmā ir paredzēta arī progresīva iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, savukārt apvienības kopējā programmā solīts "pārskatīt nodokļu politiku, atvieglojot nodokļu slogu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem". JL vadītājs Einars Repše piektdien sacīja, ka arī jautājums par lata stabilitāti ar ZZS izrunāts un arī progresīvo nodokli JL neatbalsta. Uz Dienas jautājumu, kā vienā valdībā varēs sastrādāties partijas ar tik atšķirīgām nostādnēm, viņš norādīja, ka visu partiju programmās var atrast atšķirības, taču pašlaik tās sadarbību neapgrūtinot. E.Repše gan atzina, ka visas plānotās valdības sadarbības partneru programmas nav izlasījis. Jānorāda, ka LZP programmā pausts atbalsts arī tautas vēlētam prezidentam, ko pārējās pašlaik par valdības veidošanu runājošās partijas neatbalsta. Vairākas pretējas nostādnes atrodamas arī TB/LNNK un JL programmās. E.Repšes vadītā partija skaidri paudusi, ka nolēmusi reformēt pašreizējo veselības finansēšanas sistēmu, slimokasu funkcijas uzticot privātajām apdrošināšanas sabiedrībām. M.Grīnblats, kura vadītā partija jau vairākus gadus vada veselības aprūpes sistēmu, atzina, ka tai ir iebildumi pret privātu apdrošināšanas kompāniju iesaistīšanu, jo tā pieaugšot administratīvās izmaksas. "Par to būs zināmas diskusijas," sacīja M.Grīnblats, vienlaikus atzīstot, ka tēvzemiešiem pašlaik iecerētajā valdībā ar septiņiem Saeimas mandātiem nebūs "centrālā pozīcija", tāpēc varot būt jautājumi, kuros jāpiekāpjas. Vēl pielaidīgāks TB/LNNK priekšsēdis bija, lūgts komentēt JL ieceri ļaut premjeram atlaist jebkuru ierēdni, kurš zaudējis viņa uzticību, turklāt liedzot iespēju viņam sūdzēties tiesā. Lai gan tēvzemieši strādāja valdībā un Saeimā, kuras pieņemtajā Valsts Civildienesta likumā ir paredzēta stingra procedūra ierēdņu atbrīvošanai, kā arī tiesības lēmumu pārsūdzēt, M.Grīnblats uzskatot, ka likumi ir pārāk liberāli pret ierēdņiem, jo "nevar ierēdnis staigāt pa koridoru un skaļi spriest, ko viņš domā par Ministru prezidentu". Jautāts par E.Repšes plānotās ieceres atbilstību tiesiskas valsts principiem, M.Grīnblats atzina, ka viena lieta ir kopējās frāzes, bet otra — ieceres noteikšana likumos. "Repšes kungs centās mūs pārliecināt, ka viņš to saprot un ka šie akti tiks pieņemti tā, ka pret tiem nevarētu būt iebildumu pat Satversmes tiesai." Vienprātības valsts pārvaldes jomā nav arī jautājumā par ierēdņu skaitu. LZS savā programmā norādījusi, ka tas ir samazināms, izvērtēt iestāžu un amatpersonu skaitu nolēmis arī JL. Savukārt TB/LNNK valdes loceklis Einārs Cilinskis, atbildot priekšvēlēšanu jautājumiem, Dienai norādījis, ka štatu samazināšana ierēdniecībā nav iespējama, jo daudzviet darbinieku trūkst. E.Repše, jautāts, vai valdības darba pamatā būs Jaunā laika programma, kurai pārējām partijām nāksies pielāgot savas ieceres, atbildēja, ka tiks izmantota kvalitatīvākā programma, turklāt JL vienmēr esot norādījis, ka programma nav sastingusi, bet ir vienmēr pilnveidojama. Tikšot uzklausīti gan ekspertu, gan pārējo partiju viedokļi, taču "izejot no labējās ideoloģijas". To, cik gatavas piekāpties citos jautājumos būs pārējās partijas, to pārstāvji komentēja atturīgi, norādot, ka sarunas par valdības veidošanu vēl tikai sākas. Uzvarētāju tango Diena (Edgars Galzons) 10/12/02 Visi krēsli piektdien Jaunā laika birojā Jēkaba kazarmu otrajā stāvā aizņemti vai rezervēti jau pusstundu pirms tikšanās sākuma ar Tautas partiju. Kad klātpienācēji vēlas sagādāt sev sēžamo, viņi saņem atteikumu, ka brīvu četrkāju nav. Vēlāk daži tomēr uzrodas. Ovālais galds gaida. Partijas līderi un pārējos kolēģus jaunlaicieši sauc vārdā. "Ausma sēdēs tur," kāds saka, ieņemot savu vietu. Taču Ausma tā arī neatnāk. Repšes vieta — ne galda galā un arī ne pa vidu — ikvienam nosakāma bez liekas taujāšanas. To iezīmē liels tālrunis un portatīvais dators, kuru viņš vēlāk atvērs divreiz. Bez piecām divpadsmitos ienāk zaļie zemnieki. Sarokojas un ieņem vietas galda galā. Viņiem aiz muguras, gluži kā vidusskolas ballītēs, vienā strīpā sasēdušās partijas dāmas, tām blakus — vīri, arī cieši cits pie cita. Pēc minūtes par murdoņas centru pārtop Repše, un fotogrāfi šodien pirmo reizi dabū viņu skatīt caur kameras objektīvu. Repše ir stalts un tādu pat skatienu veras no objektīva objektīvā. "Klik, klik, klik," sudrabaini lāsmojot, runā aparātu slēdži. Dažus mirkļus pastāvējis, Repše pārliecas pār galdu, lai it kā vēl vienu reizi pārlasītu papīros ierakstīto, tad apgriežas un atver seifu. Kāds no klātesošajiem klusi pasmejas, ka Einars tūlīt dosies pie spoguļa, lai saķemmētos. Tas nenotiek, jo klāt ir komanda. Dīvaini, taču ienākot Šķēlem, pusbalsis telpā apklust. Ar tēvzemiešiem un mācītājiem tā nenotika. Pulkstenis rāda 11.58. Visi sasēdušies, un nopietnās sejas mēģina apliecināt šā mirkļa svarīgumu. Zem krēsla sakrustojis kājas un kreiso viegli bungodams, Repše apsveic "vienus no uzvarētājiem". Šķēles sejas izteiksme izskatās pēc smīna. Arī viņa teiktais, ka nākamreiz vajadzētu atrast lielākas telpas, it kā vīpsnā. Politiskie dūrieni turpinās. "Lieliski, Šķēles kungs!" "Teicami!" "Burvīgi!" Repše izklausās uzmundrinošs un atklāts, bet patiesībā tā, visticamāk, ir neatslābstoša modrība. Šķēle nekavējas izmantot pretinieku pret viņu pašu. Ak jaunveidojamā valdība turpinās skolotāju algu reformu? Teicami, teicami, saka Šķēle. Tiešām nākamgad Ministru kabinets sāks samazināt nodokļus? Patiešām lieliski! Viņu skatieni ir cieši. Repšes seja gandrīz visu laiku paliek nemainīga, ja nu vienīgi kāds ātrs smaids. Toties Šķēle ar mīmiku neskopojas. Nedaudz naivuma. Kategorisks noliegums. Izbrīns. Sirdsatklāta piekrišana. Jautājumi un atbildes. Sarunā iesaistās arī pārējie. Kad Repše pieliecas tuvāk galdam, reljefs žaketes sānos liek nojaust pistoli. Pēc pārrunām Repše atteiksies atbildēt, no kā viņš baidās, un pagriezīs muguru. 13.13 tiek paziņots tas, par ko lielu šaubu nebija jau no sākuma. Repše neesot gatavs sadarboties ar Tautas partiju. Šķēle kopā ar pārējiem četriem partijas biedriem pieceļas. Neviens neatsveicinās. Telefons uz ovālā galda tā arī ne reizi neiezvanījās. Nespēj vienoties par ministru portfeļiem NRA 10/16/02 Pēc nostiprināšanās koalīcijā Jaunā laika (JL) veidotās valdības partneri jau noteiktāk sevi piesaka cīņā par ietekmīgāko ministriju kontroli. Topošā JL, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Pirmās partijas (LPP) un TB/LNNK koalīcija vakar spēja vienoties tikai par Aizsardzības ministrijas portfeļa atkārtotu uzticēšanu Ģirtam Valdim Kristovskim un Vides ministrijas nodošanu ZZS, kas amatam nominējusi Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktoru Raimondu Vējoni. Par pārējo ministru amatiem partijas nespēja vienoties, jo pēc kritikas saņemšanas par krēslu dalīšanu LPP un ZZS kautrējās nosaukt kandidātus, bilstot, ka par tiem nav lēmušas valdes. Arī bez konkrētiem kandidātiem uz dažu ministriju - finanšu, satiksmes, ārlietu - vadību pretendēja teju visas partijas, bet Kultūras ministrija (KM), Tieslietu ministrija (TM), bet it īpaši Labklājības ministrija (LM) tika mētātas apkārt kā vecas zeķes, veltīgi cerot atrast saimnieku. LM vadības meklējumi nonāca pat tik tālu, ka, piemirstot postulātu "nevienu ministriju nedot tās iepriekšējiem vadītājiem", E. Repše to pamēģināja iesmērēt tēvzemiešiem, kuri korekti atgādināja par rotācijas principu un 7. Saeimā saņemto kritiku LM vadībai. ZZS priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre bilda, ka LM vadību vajadzētu uzņemties FM saimniekam, jo nav iespējams īstenot reformas, ja tām netiek piešķirti līdzekļi. Potenciālais JL finansu ministrs Valdis Dombrovskis apliecināja, ka, ņemot vērā plānoto budžeta deficītu 4% apmērā no IKP, nākamgad būs jāierobežo visu ministriju, arī LM, izdevumi. "Mēs jau pusi no LM esam paņēmuši, uzņemoties rūpes par veselības aprūpi. Vai tas nemīkstinās jūsu sirdis?" jautāja E. Repše, nezaudējot cerības atrast LM saimnieku. Neskatoties uz iepriekšējām JL atsevišķu biedru iebildēm par neiroķirurga Āra Audera slikto reputāciju, tieši Ā. Auders izvēlēts par potenciālo veselības aprūpes ministru no pieciem JL kandidātiem. Līdzīgi tika piedāvāta arī KM un TM, par ko gatavību uzņemties atbildību pauda ZZS, ja neviena cita partija to nevēlas. "Jūs tā kā par tām tieslietām izteicāties! Labi, kas pirmais brauc, tas pirmais maļ," secināja E. Repše. I. Ūdre bilda, ka vispirms tomēr vienlīdzīgi būtu jāsadala "spēka ministrijas", aicinot E. Repši ministru kandidātus izvērtēt, ņemot vērā to darba un izglītības pieredzi. Tādējādi partijas vienojās pirmdien katra iesniegt sarakstu ar saviem ministru kandidātiem un viņu dzīves aprakstiem. JL negrasās atkāpties no premjera un astoņu ministru amatiem, bet konkrēto ministriju sadalījumu minimāli varot mainīt kandidātu apspriešanas gaitā. Ņemot vērā ierobežoto mazajiem koalīcijas partneriem atvēlēto ministru skaitu (trīs - ZZS un LPP, divi - TB/LNNK), katra partija mēģināja izcīnīt ietekmīgāko ministriju. Uz satiksmes ministra vietu kandidātus izvirzījušas visas četras partijas: JL (Aivars Aksenoks), TB/LNNK (Roberts Zīle vai Guntars Krasts), kā prioritāru to vēlas iegūt arī ZZS, kur iepriekš šajā amatā potenciāli tika minēta I. Ūdre, un arī LPP, kas savu kandidātu nav minējusi. ZZS vakar pieteica konkurenci JL cīņā par zemkopības un finansu ministra portfeļiem, bet TB/LNNK un LPP, kas, apzinoties E. Repšes nopietnos nolūkus iegūt FM kā premjera satelītu, devusi priekšroku Ekonomikas ministrijai. LPP to noskatījusi šajā amatā jau reiz ne visai veiksmīgi pabijušajam Aināram Šleseram (valde lems šodien, bet izvirzīts jau vasarā), savukārt tēvzemieši atbildīgus amatus grib atrast G. Krastam un R. Zīlem, kas izvirzīti gan SM, gan EM vadībai. Arī Ārlietu ministriju iekārojušas visas partijas, par prioritāru to uzskata JL, ZZS un TB/LNNK. Par pārsteigumu parūpējās JL valdes loceklis un ārlietu ministra kandidāts Grigorijs Krupņikovs, kurš atsauca savu kandidatūru. "No Maskavas un Tautas partijas puses ap manu vārdu sacelta pamatīga jezga saistībā ar kontrabandas un citām lietām. Vērsos Totalitāro seku dokumentēšanas centrā, kur atradu savu kartīti, bet, iepazīstoties ar tās saturu, varu apgalvot, ka man nav par ko kaunēties," sacīja G. Krupņikovs. Taču, lai novērstu turpmākās spekulācijas, iespēju apdraudēt valdības stabilitāti un Latvijas ārpolitiskos centienus, G. Krupņikovs atsauca savu kandidatūru ministra postenim. Neatkarīgajai G. Krupņikovs skaidroja, ka viņš, būdams zinātņu akadēmijas loceklis, elektronikas inženieris, braucis komandējumos, uz izstādēm uz Maskavu, un, tāpat kā citi zinātnieki, bijis spiests rakstīt atskaites. G. Krupņikovam bijusi otrās pakāpes pielaide informācijai. Tā nodaļa čekas maisos, kurā bijusi viņa kartiņa, "nav tā, kas stukačoja", sacīja G. Krupņikovs. Jāpiebilst, ka G. Krupņikovs nebalotējās kā deputāts, tādējādi viņa atrašanās valsts pārvaldē iespējama labākajā gadījumā kādā izpildvaras struktūrā. Lai gan E. Repše uzreiz nevarēja saskatīt nevienu citu "tik piemērotu" ārlietu ministra kandidātu, viņš bilda, ka "pārsteidzīgi būtu teikt, ka JL gatavs atkāpties no ĀM". Tas, vai pēc G. Krupņikova atteikšanās uz ĀM varētu pretendēt kāda cita partija, būšot atkarīgs no konkrētiem kandidātiem un vienošanās par citām ministrijām. Ministru portfeļu sadalījumu var ietekmēt arī tas, kurai partijai tiks Saeimas priekšsēdētāja amats. Pēc E. Repšes teiktā, šo amatu var pielīdzināt ministra portfelim. E. Repše noraidīja LPP pārstāvju centienus rakstiski formulēt LPP privilēģijas attiecībā uz citiem koalīcijas partneriem. "55 deputātu mandāti ir knapi pietiekami, lai izveidotu stabilu valdību, tāpēc līdzvērtīgi esam mēs visi. Nedomāju, ka būtu taisnīgi dot blokam kādas privilēģijas." JL un LPP pēc Arnolda Laksas (LPP) priekšlikuma vienojās, ka "īpašās sadarbības" līgumu aizstās ar paziņojumu medijos par LPP un JL nešķiramību visas 8. Saeimas laikā, piemēram, tad, ja tiek veidota cita valdība. Prezidente iepazīst ievēlētos Diena 10/16/02 Tiekoties ar 8.Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga otrdien aicināja valdību veidojošās partijas uzņemties ne tikai atbildību vēlētāju priekšā, bet arī solidāru atbildību par valdības darbu un saglabāt pēctecību ārpolitisko mērķu īstenošanā. Arī partijām, kas paliks opozīcijā, prezidente lūgusi savā darbībā ievērot valsts intereses, žurnālistiem sacīja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Viņa norādīja, ka pēc pirmajām sarunām ar partijām, vēl esot pāragri runāt par personu, kurai prezidente varētu uzticēt veidot valdību. Arī sarunas par ministru amatiem otrdien izrādījās grūtākas, nekā sākotnēji bija domāts - nespējot sadalīt ministrijas, par kurām atbildēs katra partija, tās turpinās sarunas nākamajā pirmdienā. Lai arī respektējams esot fakts, ka vislielāko vēlētāju atbalstu ir ieguvis Einara Repšes vadītais Jaunais laiks (JL), tam vienam tomēr nav izdevies iegūt vairākumu Saeimā. Tāpēc prezidentei būšot svarīgi redzēt, kā valdību veidojošās partijas spēs vienoties par savstarpējo sadarbību, saskaņot programmatiskās nostādnes valdības deklarācijā, vienoties par amatiem, sacīja preses sekretāre. Viņa norādīja, ka līdz 5.novembrim, kad sanāk pirmā 8.Saeimas sēde un, kad prezidente varētu nosaukt premjera amata kandidātu, esot vēl jāsaņem atbildes uz vairākiem jautājumiem par valdības veidošanas gaitu. Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle pēc tikšanās ar prezidenti žurnālistiem atkārtoja V.Vīķei- Freibergai sacīto - viņš aicinājis prezidenti uzticēt valdības veidošanu uzvarējušās partijas vadītājam. Pirms laika A.Šķēle savu ierosinājumu saistīja ar nepieciešamību dot sabiedrībai "iespēju drīzāk pārliecināties, ka ir nepieciešamāks cits stabilākas valdības modelis". Prezidentes preses sekretāre A.Rozenberga uzsvēra, ka V.Vīķe-Freiberga gan no A.Šķēles pieļautā, gan E.Repšes apstiprinātā ir secinājusi, ka TP var palikt opozīcijā, tāpēc lūgusi arī opozīcijas darbībā ievērot valsts intereses. Pēc Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētāja Ērika Jēkabsona ierosinājuma valdību veidojošo politisko spēku - JL, Zaļo un Zemnieku savienības, LPP un TB/LNNK - sarunās vispirms tika precizēta JL un LPP bloka nozīme, kas interesēja arī ZZS priekšsēdi Ingrīdu Ūdri. Blokam, kas izveidots uz četriem gadiem, Saeimā ir 36 balsis. Ja tas paliek vienots, kā to uzsvēra gan JL, gan LPP pārstāvji, abas partijas jebkurā valdības modelī iesaistīšoties kopā ar 36 balsīm, jo tikai tā tās varot nodrošināt jauno politisko spēku pārsvaru jebkurā valdībā. Tādā gadījumā nav iespējams 8.Saeimā izveidot citu valdību bez apvienības PCTVL. Tās līderis Jānis Jurkāns pēc tikšanās ar Valsts prezidenti, kritiski vērtējot E.Repšes neprofesionālo valdības veidošanu, arī izteica pārliecību, ka agri vai vēlu PCTVL būšot valdībā. JL un LPP bloks mazina arī pārējo partneru - ZZS un TB/ LNNK - ieinteresētību tagad veidotās valdības gāšanā, jo tad tās viena vai otra, vai arī abas riskē palikt ārpus cita modeļa. Jāatgādina, ka LPP prasība ir neatrasties vienlaikus valdībā ar visiem trim spēkiem - ZZS, TB/LNNK un arī ar TP. Visu labējo spēku koalīciju par vēlamu presei uzsvēra ZZS priekšsēde I.Ūdre. Taču LPP valdes loceklis Arnolds Laksa sarunās vēlreiz atgādināja, ka LPP tam nevar piekrist, jo partija var piedalīties tikai tādā modelī, kurā vairākumā ir jaunie politiskie spēki. Taču sadarbību ar TP par neiespējamu šajā situācijā uzskata arī JL vadītājs E.Repše, kurš atzina, ka ir sagaidāmi mēģinājumi kaitēt viņa veidotajai valdībai. "Notiek nopietna cīņa starp gaismu un tumsu, tāpēc mums ir jābūt vienotiem. Pat, ja tumsas spēkiem izdotos šo valdību gāzt un varētu atjaunoties sarunas par citu sadarbības modeli, es vienalga būtu ļoti skeptisks par sadarbību ar Tautas partiju," sacīja E.Repše. Kaut arī atsevišķi ZZS un LPP pārstāvji jau bija nosaukuši kandidātus uz vairākiem ministru amatiem, otrdien sarunās tās tomēr nevēlējās tos minēt, pirms kandidātus nav apstiprinājušas valdes. Lielāka skaidrība par ministru kandidātiem būs nākamajā pirmdienā, kad turpināsies partiju sarunas. ZZS izteica gatavību uzņemties atbildību par sešām jomām, ieskaitot ārlietas, finanses, satiksmi. Bet, kā norādīja ZZS priekšsēdes vietnieks Augusts Brigmanis, ZZS prioritāte ir zemkopība, un būtu grūti paskaidrot vēlētājiem un partijas valdei, kāpēc ZZS nevar vadīt šo jomu. JL jau deleģējis šim postenim Krišjāni Kariņu. Vaicāts, vai JL varētu atteikties no zemkopības ministra amata, E.Repše atbildēja, ka to varēs pateikt pēc kandidātu profesionalitātes izvērtēšanas. ZZS nosauca vienīgi kandidātu vides ministra amatam, kurā deleģē Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vadītāju Raimondu Vējoni. Gan LPP, gan TB/LNNK izteica gatavību uzņemties atbildību par Ekonomikas ministriju un Satiksmes ministriju. Tēvzemieši kā ministra kandidātus minēja Guntaru Krastu un Robertu Zīli, kas abi varētu ieņemt vienu vai otru posteni. LPP valde par kandidātiem lems trešdien, taču jau pirms vēlēšanām par ekonomikas ministra kandidātu partija bija nosaukusi Aināru Šleseru, kas savukārt bija pieļāvis, ka satiksmes ministra kandidāts varētu būt A.Laksa - viņš presei pieļāva, ka katrai no valdību veidojošajām partijām nāksies meklēt kompromisus arī sarunās par amatiem. E.Repše otrdien sacīja, ka neredz pamata partijai atteikties no ārlietu ministra posteņa, lai arī tam nominētais kandidāts Grigorijs Krupņikovs savu kandidatūru atsauca. Partijas nosauc prioritātes Diena 10/17/02 Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Latvijas Pirmā partija (LPP) trešdien valdes sēdēs vienojās nosaukt prioritārās nozares, par kurām vēlētos uzņemties atbildību nākamajā valdībā. ZZS tā ir zemkopība, vide un satiksme. LPP nosaukusi ekonomiku, satiksmi vai zemkopību. Satiksmes ministriju, kas ir arī Jaunā laika prioritāšu sarakstā, kā vienu no izvēlēm minējusi arī TB/LNNK, un par šo amatu ir paredzama vislielākā cīņa. Neviena partija nav izteikusi vēlmi ieņemt labklājības, kultūras un tieslietu ministru amatus. Partijas ir gatavas piedāvāt neiekārotiem posteņiem kandidātus, taču tikai tad, ja nav jāzaudē neviens no amatiem, kurus tās min kā sev svarīgus. No partiju sarunām par ministru krēsliem varēja secināt, ka JL, iespējams, atteiksies no zemkopības ministra portfeļa par labu partneriem, un tā vietā deleģēs savu pārstāvi tieslietu ministra postenim. JL vadītāja Einara Repšes sacītais liecināja — kaut arī Grigorijs Krupņikovs atsauca savu kandidatūru ārlietu ministra amatam, partija to vēlas paturēt sev. E.Repše, pamatodams to ar Saeimā iegūto vietu skaitu, uzskata, ka JL jāsaņem astoņi amati, LPP un ZZS katra varētu pretendēt uz trīs posteņiem, TB/LNNK — uz diviem. Partijas jau iepriekš vienojās, ka aizsardzības ministra amatā varētu palikt Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK). Tēvzemieši vēlētos arī ekonomikas vai satiksmes ministru posteņus, kam deleģē Guntaru Krastu vai Robertu Zīli. LPP vēlas vai nu satiksmes, vai zemkopības ministra krēslu, uzskatot, ka partija, kas ieņem vienu no tiem, nevarētu pretendēt arī uz otru. LPP nosaukusi arī trīs īpašu uzdevumu ministru amatus, apzinoties, ka varētu saņemt tikai vienu vai divus no tiem. Partijas ir nosaukušas politiķus, kas jau kādreiz ir bijuši valdībā, taču E.Repše pēc vēlēšanām jau ir pieļāvis bijušo ministru līdzdalību valdībā, ja vien viņi nav tagadējās valdības locekļi. E.Repše sarunās iepriekš norādīja, ka TB/LNNK ir labs kandidāts Saeimas priekšsēdētāja amatam, ar ko bija domāts tagadējais priekšsēdis Jānis Straume, izsakot mājienus, ka partija varētu atteikties no amata valdībā, saņemot augsto posteni parlamentā. M.Grīnblats tomēr trešdien Dienai sacīja, ka vispirms vajadzētu vienoties par amatiem valdībā, nesaistot to ar krēslu dalīšanu Saeimā. Uz Saeimas priekšsēdētāja posteni vēlas pretendēt arī ZZS, ko apvienības priekšsēdes vietnieks Augusts Brigmanis trešdien Dienai apstiprināja — oficiālā vēstulē E.Repšem apvienība to paziņos reizē ar izraudzītajiem ministru amatiem, bet parlamenta spīkera kandidāts netiek nosaukts. Taču neoficiāli zināms, ka uz šo amatu varētu pretendēt Ingrīda Ūdre, ja viņai neizdotos tikt pie amata valdībā. Šāda iespēja Saeimas kuluāros tiek dažādi vērtēta un tiek saistīta arī ar bažām, ka I.Ūdre varētu vēlēties lielākas izmaiņas Saeimas administratīvajā vadībā, atrodot tajā vietu savai domubiedrei, tagadējai Saeimas sekretārei Silvijai Dreimanei. I.Ūdre Dienai teica, ka par to ir pāragri runāt, kamēr nav zināmi Saeimā ievēlētie deputāti. ZZS ministru kandidātu sarakstā nav ne Latvijas Zemnieku savienības priekšsēža A.Brigmaņa, ne Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja Induļa Emša, kas nolēmuši strādāt Saeimā. Uz amatu valdībā nepretendē arī LPP priekšsēdis Ēriks Jēkabsons, kuru partija varētu izvirzīt darbam Saeimas prezidijā. Otrdien notikušajās sarunās četras valdību veidojošās partijas vienojās, ka katrai no tām ir tiesības ieņemt vienu no posteņiem Saeimas prezidijā, piekto amatu atstājot opozīcijā palikušajai Tautas partijai vai apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā. Taču, tā kā balsojumi ir aizklāti, opozīcijā atstāto partiju politiķi jau ir neoficiāli izteikušies, ka prezidija vēlēšanas var izvērsties citādas, nekā plānojuši valdības veidotāji, kas nespēšot izkontrolēt katra sava deputāta rīcību. Partiju sarunas par amatiem Saeimā varētu sākties nākamajā nedēļā, kad būs zināmi Saeimā ievēlētie deputāti. Repše veidos Nejēdzību novēršanas biroju LNT Ziņas 10/12/02 Partijas “Jaunais laiks” (JL) vadītājs Einars Repše vēlas veidot Nejēdzības novēršanas biroju, kas palīdzēšot pietiekami ātri radīt vienkāršu, pareizu valsts pārvaldes sistēmu. Einars Repše iecerējis, ka jaunajā birojā iedzīvotāji varēs sniegt informāciju par dažādām nejēdzībām, piemēram, rindām uz robežas vai pretrunām valsts iestāžu instrukcijās. Einars Repše: “Šobrīd par nejēdzībām, faktiski, nav kam pasūdzēties, tāpēc ka visas sūdzības nonāk uz pašu nejēdzību autoru vai izpildītāju darba galdiem. Un atbildes ir atrakstīšanās. Piemēram, par noteiktas ministrijas nejēdzīgi izstrādātām instrukcijām vai pat likumprojektiem sūdzība, visticamāk, nonāktu šajā pašā ministrijā. Tur paskaidrotu, ka viss ir vislabākajā kārtībā.” Pāris cilvēkiem būs uzdevums novērtēt saņemto informāciju, ja tā būs taisnība, šo nejēdzību novēršana tiks uzticēta atbildīgajām ministrijām. Jaunā institūcija fiksēs problēmas, bet nenodarbosies ar vainīgo sodīšanu. Birojs būs pakļauts Ministru prezidentam. JL vadītājs domā par biroju, kāds ir arī Putinam Diena 10/12/02 Jaunā laika vadītāja Einara Repšes ideja veidot premjera pakļautībā Nejēdzību novēršanas biroju sasaucas ar kādu ļoti līdzīgu Krievijas prezidenta Vladimira Putina iniciatīvu. Vēl būdams prezidenta amata kandidāts, V.Putins ieteica pilsoņiem sūdzēties par ierēdņu ļaunprātībām, likumpārkāpumiem un jebkādu citu netaisnību. 2000.gada ziemā V.Putina priekšvēlēšanu štābā Maskavā tika ierīkota pirmā publiskā pieņemšanas telpa sūdzību uzklausīšanai. Sižeti par tās atklāšanu tika demonstrēti visos nacionālajos televīzijas kanālos. Tolaik runāja, ka šo efektīvo priekšvēlēšanu pasākumu izdomāja viens no V.Putina priekšvēlēšanu kampaņas ideologiem Gļebs Pavlovskis. Arī E.Repšes iecerētajā Nejēdzību novēršanas birojā, kurā strādātu vairāki cilvēki, tiktu pieņemta informācija par dažādām nejēdzībām, piemēram, rindām uz robežas vai pretrunām valsts iestāžu instrukcijās. Tagad cilvēkiem neesot, kam par to pasūdzēties, jo ministrijas atsūtot formālas atbildes, taču speciāls birojs varētu vērsties pie ministrijām un aicināt novērst šīs nejēdzības, presei piektdien paskaidroja E.Repše. Viņš norāda, ka šī institūcija fiksēs problēmas, bet nenodarbosies ar vainīgo sodīšanu. Maskavā iniciatīvu pārņēma arī galvenā kandidāta reģionālie biroji, un drīz vien šādas sūdzību pieņemšanas telpas bija gandrīz katrā apgabala centrā. Pēc vēlēšanām V.Putins prezidenta ziņojumā Federālajai sapulcei (parlamentam) paziņoja par nepieciešamību pastiprināt darbu ar pilsoņu sūdzībām, un sabiedrības pieņemšanas telpas sāka ierīkot prezidenta pilnvarotie pārstāvji 2000.gada maijā izveidotajos federālajos apgabalos. Tās joprojām turpina darboties, tāpat kā pieņemamā telpa prezidenta administrācijā Maskavā. Kā ziņo Krievijas prese, gada laikā tās saņem vairākus miljonus lūgumu un sūdzību. Prezidenta administrācijā runā, ka šo telpu dēļ, valsts ir pietuvinājusies tautai. Tiek piesaukti skaitļi: tik un tik cilvēkiem palīdzēts atrisināt jautājumu par bērnu pabalstu izmaksu, citiem — par pensiju aizkavēšanos un tamlīdzīgi. Bet prezidenta amata kandidāta V.Putina sabiedrības pieņemšanas telpas pēc 2000.gada marta pārvērtušās par prezidentam lojālās partijas Vienotā Krievija pieņemšanas istabām. Jārod papildu miljoni ierēdņu algām Diena 10/16/02 Jaunā valsts pārvaldes darba samaksas sistēma, kas vidējā un zemākā līmeņa ierēdņiem dos visai jūtamu algu pieaugumu, tiks ieviesta jau nākampavasar, turklāt pilnā apjomā uzreiz visās iestādēs. Ministru kabineta otrdien apstiprinātais modelis ir radikālākais un dārgākais no līdz šim pieļautajiem - tā ieviešanai jaunajai valdībai nākamā gada budžetā būs jāatrod papildu 32 miljoni latu. Partija Jaunais laiks, kas kā vēlēšanu uzvarētāja uzņēmusies jaunās valdības veidošanu, ir par ierēdņu algu paaugstināšanu reizē ar atbildības palielināšanu, taču vienlaikus ir norūpējusies par aizejošā MK lēmumiem, kuru realizācija prasīs lielus papildu izdevumus. Tā, jautāts par gatavību otrdienas lēmumu pildīt, Dienai norādīja JL vadītāja palīgs Dans Titavs. Līdz ar jaunās kārtības stāšanos spēkā nākamā gada aprīlī tiks atcelti vadības līgumi, ar kuru palīdzību iestādes pašas atkarībā no to finansiālajām iespējām paaugstina strādājošo algu. Turpmāk algas lielums būs atkarīgs no konkrētajam amatam piešķirtās kvalifikācijas kategorijas, kuru savukārt nosaka amata funkcijas, atbildības apjoms, padoto cilvēku skaits un citi rādītāji. Kā Dienai atzina Valsts Civildienesta pārvaldes priekšnieks Armands Kalniņš, tādā veidā tiks izlīdzinātas ievērojamās atšķirības, kādas "vadības līgumu" dēļ pašlaik ir starp līdzīgu amatu atalgojumu dažādās iestādēs. Turklāt pašlaik piemaksas saņem galvenokārt augstākā līmeņa ierēdņi - viņu atalgojuma līmenis ar jaunajiem noteikumiem tikšot "legalizēts", savukārt vidējā un zemākā ranga ierēdņiem, kuriem vadības līgumu nav, jaunā sistēma dos būtisku algas palielinājumu. Piemēram, pašlaik vecākā referenta maksimālā alga ar visiem nodokļiem bija ap 200 latiem, bet jaunā kārtība paredz, ka tā atkarībā no kvalifikācijas kategorijas būs 275-350 latu. Katrā kategorijā paredzētas arī piecas pakāpes un atbilstoši augstāks atalgojums. Tomēr augstāku pakāpi ierēdnis varēs iegūt tikai pēc attiecīgi nostrādātu gadu skaita un izvērtēšanas rezultātiem, kas, pēc A.Kalniņa teiktā, nozīmē, ka tuvākajos pāris gados lielākajai daļai ierēdņu būs vēl tikai pirmā kvalifikācijas pakāpe (augstākā ir piektā). Ierēdņi piemaksas varēs saņemt tikai par darbu paaugstinātas intensitātes apstākļos un cita darbinieka aizvietošanu, kā arī tad, ja amatā būs vajadzīgas specifiskas un darba tirgū dārgas zināšanas. Būs iespējamas arī prēmijas, taču tām noteikts ierobežojums - ne vairāk par 15% no plānotā atalgojuma fonda. Kritiku par neadekvāti zemajām ierēdņu algām, ar kurām nav nodrošināms kvalitatīvs valsts pārvaldes darbs, Latvija saņēmusi visos pēdējo gadu EK progresa ziņojumos. Stingru apņemšanos izstrādāt un ieviest jaunu atalgojuma sistēmu valdības bija paudušas jau kopš 1999.gada, taču līdz šim sagatavotie projekti allaž atlikti, norādot uz vajadzīgajiem precizējumiem un milzīgo summu, kas tādēļ būtu papildus jāatrod budžetā. Repše neatklāj, kā tērēs viņam ziedoto naudu BNS 10/14/02 Pēc 8.Saeimas vēlēšanām oktobra sākumā ir slēgts konts, kas bija atvērts "Jaunā laika" (JL) vadītāja Einara Repšes darbības nodrošināšanai. Tajā saziedotā nauda ir pārskaitīta uz Repšes personīgo kontu, bet par tās izlietojumu JL vadītājs nevēlas stāstīt, pirmdien raksta laikraksts "Diena". Saskaņā ar JL interneta mājaslapā pieejamo informāciju Repšes darbības nodrošināšanai bija saziedoti 277 977 lati, 49 950 USD, 3732 eiro un 373 Kanādas dolāri. Projekta "Atklāti par 8.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm" direktore Lolita Čigāne atzina, ka šis ir ļoti neparasts gadījums, jo nevienas citas partijas vadītāja darbības nodrošināšanai šādā veidā nav vākti līdzekļi. Taču šajā gadījumā svarīgi esot tas, ka ziedotāju saraksts ir bijis publiski pieejams, to varēja aplūkot JL interneta mājaslapā, un līdz ar to ir iespējams izsekot līdzi tam, vai kāds no lielajiem ziedotājiem neietekmē JL vadītāja un potenciālā premjera kandidāta darbību. Uz lūgumu pastāstīt, kā iecerēts izmantot šo naudu, Repše atbildējis: "Privātas lietas es nekomentēju." "Diena" athgādina, ka pagājušā gada oktobra beigās, atstājot labi atalgoto Latvijas Bankas prezidenta amatu, Repše aicinājumu ziedot viņa darbības nodrošināšanai pamatoja ar to, ka viņam neesot privatizētu uzņēmumu vai "kā citādi saraustas bagātības", bet esot saistības pret ģimeni, bērniem. "Es nevaru atļauties pamest savu labi apmaksāto darbu, ja nesaņemu garantētu samaksu jaunā darbā, ko uzņemos," toreiz paziņojumā presei rakstīja Repše, uzsverot, ka JL būs "tautas algoti politiķi, kas nenogurstoši strādās valsts un tautas labā". Mācītāju partijas reklāma – par Krājbankas naudu NRA 10/12/02 Latvijas Pirmās partijas priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas veidotājs reklāmas aģentūra Zoom ir viena no kompānijām, kurām Latvijas Krājbankas (Krājbanka) bijusī vadība šāgada sākumā pārskaitījusi simtiem tūkstošus latu. Pārskaitījums veikts bez dokumentāra apliecinājuma kā priekšapmaksa par reklāmas pakalpojumiem. Bijušais Krājbankas prezidents Arnolds Laksa šobrīd ievēlēts Saeimā no Latvijas Pirmās partijas saraksta, kura izvirzījusi viņa kandidatūru finansu ministra amatam. Neatkarīgā jau rakstīja, ka no 2001. gada sākuma Krājbankas reklāmas un mārketinga aktivitātēm ir pārskaitīti 522 tūkstoši latu, par kuru izlietojumu neparādās nekāda dokumentācija – attiecīgi līgumi, nodošanas un pieņemšanas akti utt. Pagājušajā nedēļā sasauktajā ārkārtas sēdē Krājbankas padome konstatēja, ka bankas bijusī vadība ar prezidentu A. Laksu priekšgalā šā gada sākumā ir veikusi ievērojamas priekšapmaksas par reklāmas pakalpojumiem. Padome ir uzdevusi veikt iekšējo auditu, lai noskaidrotu, kur šie līdzekļi ir pazuduši. Kā Neatkarīgajai atzina Krājbankas padomes priekšsēdētājs Ģirts Rungainis, tieši aģentūrai Zoom no Krājbankas līdzekļiem šāgada sākumā kā priekšapmaksa ir pārskaitīti vairāk nekā 200 000 latu, kuru tālākais izlietojums nav zināms. "Iespējams, tieši šī nauda ir pamatā Latvijas Pirmās partijas vērienīgajai reklāmas kampaņai," atzina Ģ. Rungainis. Pirmā partija oficiāli uzrāda, ka priekšvēlēšanu reklāmai kopumā iztērējusi 528 025 latus. No tiem A. Laksa partijai ir ziedojis 10 000 latu, viņa sieva Inga Laksa – vēl 10 000, bijušais Krājbankas padomes priekšsēdētājs Viesturs Koziols – 10 000 latu, bijusī Krājbankas valdes locekle un A. Laksas palīdze Lolita Kronberga – 6000 latus. Šā gada februārī mainījās Krājbankas augstākā vadība. A. Laksas vietā par bankas valdes priekšsēdētāju kļuva Zigurds Jeromanovs, bet padomes priekšsēdētāja amatā V. Koziolu nomainīja Ģ. Rungainis. Tiesa gan, A. Laksa kā viens no lielajiem akciju īpašniekiem saglabāja padomes locekļa vietu. Neatkarīgās rīcībā esošie dokumenti rāda, ka A. Laksas loma dīvaino reklāmas pārskaitījumu lietā varētu būt visai ievērojama. Saskaņā ar Krājbankas iekšējo struktūru, bankas sabiedrisko attiecību pārvalde ir tieši pakļauta valdes priekšsēdētājam, kurš veic arī tās budžeta izlietojuma uzraudzību. Zīmīgi, ka sabiedrisko attiecību pārvalde nesaprotamu iemeslu dēļ bankas jaunajai vadībai nav iesniegusi 2001. un 2002. gada reklāmas līgumu kopijas, bet tikai līgumu kopsavilkumus, no kuriem var spriest tikai par 321 000 latu izlietojumu. Reāli sabiedrisko attiecību uzturēšanai šajā laikā tika pārskaitīta milzu summa – 489 000 latu. Ar līdzīgu rīcību izcēlusies arī bankas mārketinga pārvalde, kas gan nav tieši pakļauta valdes priekšsēdētājam. Apinis LC valdē atzīst saistību ar skrejlapu skandālu Diena 10/15/02 Pēc pusotras stundas sarunām ar Pēteri Apini par Tautas partiju nomelnojošo skrejlapu lietu Latvijas ceļa (LC) valde vienbalsīgi nolēma viņu izslēgt par partijas diskreditēšanu, jo radusies pārliecība par viņa saistību ar notikušo. Nevienu citu skandālā iesaistītu LC biedru P.Apinis neesot nosaucis, paziņoja LC vadītājs un premjers Andris Bērziņš. P.Apinis, neviļus atzīstot, ka ir daļas skrejlapās redzamā teksta autors, uzskata, ka no partijas izslēgts, jo par skandālu "diezgan daudz zinājis", bet nav informējis partiju. Pīdamies skaidrojumos, P.Apinis noliedzis, ka pasūtījis skrejlapas - pirmo reizi viņš tās esot redzējis policijā. Arī to, ka viņa rakstīts teksts tiks tajās izmantots, neesot zinājis. Īsziņas tipogrāfijas Adverts direktoram Igoram Švānam, kas nosūtītas no viņa tālruņa, neesot rakstījis. P.Apinis atteicās paskaidrot, kā viss minētais varējis notikt, jo esot solījies tiesībsargājošām iestādēm to līdz izmeklēšanas beigām neizpaust. Tomēr pašam šķietot, ka apsūdzību skandālā viņam uzrādīt nav pamata. A.Bērziņš savukārt informēja, ka P.Apinis arī partijas valdei nav sniedzis visas ziņas, ko tā vēlējusies saņemt. Tomēr viņš "ir atzinis savu līdzdalību tādā vai citādā veidā šai skrejlapu skandālā," teica premjers, kurš arvien neizslēdz trešā spēka - politiska vai ekonomiska grupējuma - iesaisti skandālā, kura mērķis bijis paklupināt LC pirms vēlēšanām. Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa atcēlusi Tautas partiju nomelnojošo skrejlapu lietā aizdomās turētajam LC izpilddirektoram Ervinam Straupem un tipogrāfijas Adverts direktoram Igoram Švānam piemēroto drošības līdzekli - policijas uzraudzību. Kā Dienai paskaidroja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska, pirmdien pagāja 10 dienas, kopš abiem aizdomās turētajiem tika piemērots drošības līdzeklis. Dz.Šubrovska paskaidroja, ka skrejlapu lietu policija nodevusi pagājušās nedēļas nogalē un līdz pirmdienai bijis par maz laika, lai rūpīgi iepazītos ar krimināllietas materiāliem. Latvijā lēta pārtika un dzērieni BNS 10/12/02 Latvijā ir vienas no zemākajām pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu cenām Eiropā, kas veido aptuveni 66% no vidējā cenu līmeņa Eiropas Savienības (ES) valstīs. Eiropas statistikas biroja "Eurostat" apkopotā informācija par cenām Rietumeiropā un ES kandidātvalstīs 2001.gadā liecina, ka visdārgākā pārtika, dzērieni un tabaka Eiropā ir Norvēģijā, kur cenas vidējo ES līmeni pārsniedz par 72%, bet vislētākā Bulgārijā, kur cenas veido tikai 50% no ES vidējā līmeņa. Igaunijā pārtikas, dzērienu un tabakas cenas ir nedaudz augstākas nekā Latvijā - tās veido 68% no vidējā ES līmeņa, bet Lietuvā tās ir zemākas - 59% mo vidējām ES cenām. Tostarp pētījums liecina, ka alkohols Latvijā ir pat par 8% dārgāks nekā vidēji ES. Samērā dārgi Latvijā ir arī bezalkoholiskie dzērieni - kafijas un tējas cenas veido 91% no vidējām ES cenām, bet minerālūdens, sulu un citu atspirdzinošo dzērienu cenas - 81%. Pārtikas produktu cenas vidēji veido 65% no ES līmeņa. Piemēram, maizi un konditorejas izstrādājumus, Latvijā var iegādāties maksājot tikai 57% no vidējās ES cenas. Samērā zemas cenas ir arī citām pārtikas precēm, kuras galvenokārt ražo Latvijā. Savukārt par augļiem var vajadzēt maksāt 88% no ES vidējās cenas. Savukārt vislētākie Latvijā ir tabakas izstrādājumi, kuru cenas veido tikai 34% no vidējām ES cenām. "Eurostat" arī aprēķinājis, ka par tiem pašiem pārtikas produktiem, ko Latvijā var iegādāties par 100 eiro, Lietuvā vajadzētu maksāt 89 eiro, bet Igaunijā - 104 eiro. Visvairāk par tādiem pašiem pirkumiem Latvijas iedzīvotājam vajadzētu maksāt Norvēģijā - 232 eiro, bet vismazāk Slovākijā - 79 eiro. Apvērsums Ķekavas vistu ražotnē NRA 10/11/02 Lai gan pērn a/s Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) strādājusi ar peļņu, pēc Uzņēmumu reģistra sasauktās ārkārtas pilnsapulces daļa akcionāru ir izteikuši neuzticību sabiedrības valdei un padomei. Akcionāri lēmumu izteikt neuzticību uzņēmuma valdei un atbrīvot no amata valdes locekļus pamato ar valdes nespēju nodrošināt konkurētspēju tirgū un neefektīvo darbību, lai gan pagājušā gada finansu rādītāji uzņēmumam bija labākie pēdējo trīs gadu laikā – apgrozījums 5,5 miljoni latu jeb par 10,4 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, nopelnīti 70 000 latu, (pirms tam uzņēmums vairākus gadus strādāja ar zaudējumiem, 2000. gadā zaudējumi bija 162 000 latu) un pērn veiktas investīcijas 370 000 latu apjomā. Balsojumu par neuzticības izteikšanu līdzšinējai vadībai atbalstīja arī valsts pilnvarnieks Gatis Lagzdiņš (13% pamatkapitāla). Pēc apvērsuma organizētāju domām, uzņēmuma peļņa pēc gada varētu pat trīskāršoties, ja tiktu realizēti attīstību nodrošinoši pasākumi. Opozīcijā palikušie mazākuma akcionāri uzskata, ka vadības maiņas reālais mērķis nav uzlabot uzņēmuma finansu rādītājus – drīzāk tas esot ilgstoša procesa rezultāts ar nolūku nomainīt valdes priekšsēdētāju, lai ierastās ražošanas vietā uzņēmuma darbību pārprofilētu uz vairumtirdzniecību (citiem vārdiem, kontrabandas izplatīšanu) vai lai uzņēmumu pārdotu. Pēc neoficiālas informācijas, G. Liepiņš ir saistīts ar Tautas partijai tuvām personām, par ko netieši liecina arī jaunā ražotnes ģenerāldirektora un valdes priekšsēdētāja Jāņa Vaivoda iecelšana amatā. J.Vaivods kādreiz darbojās Ave Lat grupai piederošajā Rīgas piena kombinātā par komercdirektoru un valdes locekli, liecina aģentūras LETA arhīvs. Viņš ir līdzīpašnieks arī Braslas HES, kuras 50 procentu akciju turētājs ir Tautas partiju pārstāvošā ekonomikas ministra Aigara Kalvīša biznesa partneris Edgars Kārklis. Raugoties no politiskā konteksta, interesanta šķiet arī Uzņēmuma reģistra (UR) ar Māri Gulbi (Jaunais laiks) priekšgalā loma valdes nomaiņā. Lai gan Rīgas Centra rajona tiesa atzina, ka UR piekrišana ārkārtas akcionāru pilnsapulces sasaukšanai bijusi prettiesiska, jo pilnsapulces iniciatori neesot varējuši uzrādīt pamatotus iemeslus šādam pasākumam, UR vadījās no formāli juridiska viedokļa, proti, tiesas sēde notika 2. oktobrī, bet par lēmuma pārsūdzēšanas termiņu tika noteikts 22. oktobris, tāpēc UR uzskatīja par iespējamu sasaukt un savā vārdā vadīt pilnsapulci, jo tiesas spriedums formāli nebija stājies spēkā. M. Gulbis un viņa vietnieks juridiskajos jautājumos Jānis Endziņš Neatkarīgajai gan apgalvoja, ka esot vadījušies no Komerclikuma viedokļa, kas prasa atbalstīt ne mazāk kā 20% akciju īpašnieku prasību sasaukt ārkārtas pilnsapulci. Savukārt Privatizācijas aģentūras (PA) pārstāvis Ķekavas akcionāru pilnsapulcē G. Lagzdiņš atzina, ka galvenais iemesls G. Liepiņa grupas atbalstam esot bijis fakts, ka tā lēmusi lielākā privāto akcionāru daļa. "Šim konfliktam jau ir sena vēsture – PA nostāja to nekādā veidā neizšķīra," sacīja G. Lagzdiņš. Tam var piekrist, jo Ķekava ir viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem, kuros lielākā akciju daļa pieder mazajiem akcionāriem. Gadu gaitā akciju pārpirkšanas rezultātā akcijas koncentrējušās Liepiņu ģimenes un viņu draugu rokās. Tiesa gan, balsojumā par valdes pārvēlēšanu piedalījās tikai 60% akcionāru, no kuriem, pēc G. Lagzdiņa vārdiem, aptuveni 90% balsoja par jaunās valdes iecelšanu. Tas nozīmē, ka arī PA nostājai lēmuma pieņemšanā bija būtiska loma. Apdrošinātājiem veiksmīgs gads NRA 10/11/02 Salīdzinājumā ar pasaules vadošajām apdrošināšanas kompānijām, kuras šogad cietušas ievērojamus zaudējumus, visu trīs Baltijas valstu apdrošinātājiem, kā liecina pašreizējie darbības rezultāti, gads bijis veiksmīgs. Salīdzinot trīs Baltijas valstu apdrošināšanas tirgus, Igaunijā ir vismazākais tirgus dalībnieku skaits – sešas dzīvības un astoņas riska apdrošināšanas kompānijas, Latvijā – sešas dzīvības un 15 riska apdrošināšanas kompānijas, bet Lietuvā apdrošināšanas kompāniju skaits ir vislielākais – 30 kompānijas, liecina Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāves Dinas Miķelsones sniegtā informācija. Līdzīgi kā banku sektorā arī Baltijas valstu apdrošināšanas tirgū vislielākā ietekme ir Ziemeļvalstu un Vācijas finansu institūcijām, kurām pieder lielākās Baltijas valstu apdrošināšanas kompānijas. Latvijas apdrošināšanas kompānijas Balta, kā arī Lietuvas lielākā apdrošinātāja – Lietuvos draudimas kontrolpakete pieder Dānijas apdrošināšanas sabiedrībai Codan, savukārt Igaunijas lielākā apdrošināšanas kompānija If Eesti Kindlustus ir Ziemeļeiropas apdrošināšanas koncerna If meitas uzņēmums Igaunijā, LETA-EPI apskatā informē analītiķis Edmunds Rudzītis. Tomēr nopietns konkurents Ziemeļvalstu apdrošināšanas sabiedrībām ir Vācijas apdrošināšanas koncerns Ergo, kas darbojas visās Baltijas valstīs. Finansu grupas meitas uzņēmumi atrodas apdrošināšanas kompāniju līdertrijniekā gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā. E. Rudzītis prognozē, ka nākotnē konkurence Baltijas valstu apdrošināšanā palielināsies, īpaši dzīvības apdrošināšanas sektorā: "Visticamāk, ka palielināsies ārvalstu investoru īpatsvars kopējā kompāniju kapitālā, turklāt var gaidīt jaunus tirgus dalībniekus, jo atbilstoši grozījumiem apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā drīzumā ārzemju uzņēmumi Latvijā varēs darboties, nereģistrējot uzņēmumus, bet atverot filiāles." Pašlaik Latvijā dzīvības apdrošināšanas tirgus aizņem piecus procentus no kopējā apdrošināšanas tirgus, bet Rietumos šis īpatsvars ir 60 līdz 80%. Igaunijā un Lietuvā situācija ir mazliet labāka nekā Latvijā – dzīvības apdrošināšanas īpatsvars Igaunijā ir 18,7%, bet Lietuvā – 15,7%, informē E. Rudzītis, uzsverot, ka, pēc viņa domām, "uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, arvien vairāk cilvēku sāks domāt par vecumdienām un izmantos uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas priekšrocības, tādējādi sekmējot dzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi". Arī pēc Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas domām nākotnē – iespējams, tūlīt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā – Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū gaidāma strauja attīstība. IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā - starp bēdīgākajiem kandidātvalstīs LETA 10/15/02 Baltijas valstu vidū viszemākais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Latvijā, savukārt visaugstākais - Igaunijā, ziņo Eiropas Savienības (ES) statistikas birojs "Eurostat". Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 33% no vidējā ES līmeņa, Lietuvā - 38%, bet Igaunijā - 42%. ES kandidātvalstu vidū tikai Bulgārijas un Rumānijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā Latvijā. Augstākais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir Kiprā, kuras IKP ir aptuveni 80% no vidējā ES līmeņa, kam seko Slovēnija ar 69% un Čehija ar 57%. Ar studentu gājienu sākas Baltijas studentu mēnesis BNS 10/15/02 Ar aptuveni 300 studentu gājienu "Nestudēsi... par studentu nekļūsi!" no Izglītības un zinātnes ministrijas otrdien iesākās Baltijas studentu mēneša svinības Latvijā. Studenti gājienam pulcējās ar dziesmām un vispārēju jautrību. Katram rokās bija balons ar novēlējumu, kuru gājiena noslēgumā studenti vēlas palaist gaisā. "Studentus šajā gājienā aicināja augstskolu studentu pašpārvaldes, tāpēc, mūsuprāt, pēc šī gājiena par studentu mēnesi uzzinās vēl vairāk studentu," BNS stāstīja viena no pasākuma koordinatorēm Egita Aizsilniece. Studenti pauda, ka šāds mēnesis ir laba ideja, jo "studenti, tas ir spēks, un, ja būs studenti, tad būs arī dažādas aktivitātes". Gājiena dalībnieki gar Saeimu un prezidentes pili devās līdz Doma laukumam, kurā ar baloniem "gaisā tiks palaisti simtiem novēlējumu nākamajiem studentiem", sacīja Aizsilniece. Viņa arī pauda, ka, Latvijas Studentu apvienības vadīti, studenti mēneša ietvaros visā Latvijā popularizēs studentu dzīvē notiekošo, svinēs stipendijas 10 gadus. Aizsilniece arī minēja, ka Studentu mēnesi Lietuvā un Igaunijā ar svinīgiem pasākumiem atklās trešdien. BNS jau ziņoja, ka Latvijas studenti no 15.oktobra līdz pat 15.novembrim atzīmēs Baltijas studentu mēnesi, kurā visi, sākot no studentu līderiem un beidzot ar augstskolu vadību, piedalīsies karnevālos, sporta spēlēs, debašu turnīros, semināros, ielu akcijās "Kojas iet ielās", "Nāc studēt!", kā arī stipendijas dzimšanas dienas svinībās un citās aktivitātēs. Pasākuma mērķis ir pievērst uzmanību Baltijas studentu dažādajām problēmām un kopējam mērķim - studēt, lai iegūtu labu izglītību, popularizēt studentu pašpārvalžu ideju un pierādīt, ka studenti var būt pozitīvi noskaņoti, ne vien piketēt pret kaut ko. Zilajā kalnā vēlas jaunu novērošanas torni NRA 10/15/02 Valmieras rajona Zilajā kalnā nākotnē varētu uzstādīt jaunu novērošanas torni ar skatu platformu, kā arī izcirst kalnā bagātīgi saaugušos kokus un krūmus, kas aizsedz skatu uz apkārtni, informēja Kocēnu pagasta preses sekretāre Inese Kazuša. Uz jauna novērošanas torņa nepieciešamību norādījuši Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta pārstāvji, kuri arī uzsvēruši dabas daudzveidības, ainavas vērtības un kultūrvēsturiskās bagātības apzināšanās nozīmi kalna apkārtnes attīstības veicināšanā. Tam savukārt nepieciešama rūpīga biotopu, floras un faunas inventarizācija, kā arī ainavas novērtējums gan no kalna pakājes, gan no virsotnes.Zilais kalns ir augstākā Valmieras apkārtnes virsotne (126,7 metri virs jūras līmeņa), tas tiek uzskatīts par senču svētvietu. Par Zilo kalnu ir daudzas teikas un nostāsti, kā arī 1802. gadā Garlība Merķeļa episkā dzejojuma Vanems Imanta iespaidā radusies leģenda, ka vienā no Zilā kalna virsotnēm, Dieva kalniņā, apbedīts varonis Imanta. Ziemeļvalstu informācijas centrs atbalstījis projektu ar finansējumu 1658 latu apjomā. Saulīte visu nedēļu slēpās aiz mākoņiem, gandrīz katru dienu vai nu lija lietus, vai sniga slapjš sniegs. Gaisa temperatūra bija apm. tāda pati kā pagājušonedēļ – dienā no +3oC līdz +5oC, naktī no –2oC līdz –4oC. ...brrrr!!! Laukā ir nejauki drēgns! Tāpēc tā vien gribas sēdēt istabā pie siltas, jaukas krāsniņas un nemaz nelīst laukā . . . Un jāsecina viens – ja tā turpināsies, tad šķiet, ka ziema mūs šogad pārsteigs daudz agrāk nekā parasti. Anda