K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 271: 2002. g. 1. - 7. novembris Prezidente nosauc Repši DELFI 11/05/02 Latvijas Republikas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nosaukusi Einaru Repši kā personu, kurai tā uztic veidot jauno valdību. Par to prezidente paziņoja Latvijas TV tiešraidē tieši pēc runas svinīgajā pirmajā 8.Saeimas sēdē. Prezidente runas laikā īpaši akcentēja prezidenta institūciju neatkarīgajā valstī, aicinot jauno Saeimu uz veiksmīgu sadarbību starp parlamentu un prezidentu, taču tieši nenorādot, vai tik sīka pieskaršanās prezidenta institūcijai svinīgās runas laikā nav mājiens par tautas vēlēta prezidenta vēlamību. Prezidentes runā vēl tika uzsvērti korupcijas izskaušanas, ārpolitiskās integrācijas, izglītības un citi jautājumi. "Lai jums nekad nebūtu kauns atskaitīties savu vēlētāju, savas sirdsapziņas, savu pēcnācēju un Latvijas vēstures priekšā!" teica Vīķe- Freiberga. Iespējamā opozīcija skeptiska par valdību BNS 11/05/02 Iespējamās opozīcijas partiju līderi Jānis Jurkāns un Andris Šķēle skeptiski vērtē četru labējo partiju vienošanos par kopīgas valdības veidošanu un pauž pārliecību par šādas valdības īslaicību. "Tā noteikti varētu būt pati īsākā valdība Latvijas vēsturē," sacīja Tautas partijas priekšsēdētājs Šķēle. Savukārt apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līderis Jurkāns žurnālistiem pauda pārliecību, ka iespējamā jaunā valdība varētu nostrādāt līdz jaunajam gadam. Šķēle uzsvēra, ka jau valdības veidošanas process liecinot par topošās valdības iekšējām pretrunām un nestabilitāti. "Redzams, cik lielās mokās šī koalīcija ir sastutēta un to nevieno ideoloģiski principi. Tā ir piepirkta un sastutēta tikai ar amatiem, un jau no paša sākuma ir skaidrs, ka šī ir uz amatiem piepirkta valdība," sacīja Šķēle. Arī Jurkāns norādīja uz iespējamās koalīcijas partneru iekšējām nesaskaņām, kā arī uzsvēra, ka "[Einars] Repše kā politiķis un kā cilvēks nav spējīgs vadīt valsti, tāpēc ka viņš to neprot. Par to liecina valdības veidošanas priekšdarbi, kas arī apliecina to, ka viņam nav autoritātes". Jurkāns ironizēja par valdības veidošanas procesā vairākkārt mainītajiem "variantiem A, B ,C" un norādīja uz Zaļo un zemnieku savienības (LPP) un Latvijas Pirmās partijas (LPP) biežo viedokļu maiņu. Vērtējot LPP rīcību, piekāpjoties ZZS izvirzītajām prasībām, Jurkāns ironiski norādīja uz LPP akcentētajām kristīgajām vērtībām, sakot, ka "viņi ir griezuši visus četrus vaigus Ingrīdai Ūdrei, un tā tik mauc". Jurkāns arī apšaubīja, ka pirmdienas četru partiju vienošanās nozīmē reālu jaunas koalīcijas izveidošanu. "Tas, ka "zaļie" piekrita šādam izkārtojumam šodien plkst.13, nenozīmē, ka rīt plkst.9 viņiem nebūs cits viedoklis," sacīja PCTVL līderis, pieļaujot, ka ZZS atbalstījuši šādas koalīcijas izveidi tikai tāpēc, ka vēlas atbalstu Ūdres kandidatūrai Saeimas priekšsēdētaja amatā. Viņš norādīja, ka galvenais ZZS nosacījums bija neļaut LPP pārzināt privatizācijas jautājumus, taču par šo jautājumu valdības veidotāji vēl joprojām nav vienojušies. Jurkāns arī atkārtoti pauda pārliecību, ka pēc, viņaprāt, gaidāmās jaunās valdības krišanas Ministru kabinetu veidos PCTVL. Jurkāns uzsvēra, ka nekādā gadījumā nepiekritīs strādāt Repšes vadītā valdībā. "Mēs noteikti varētu strādāt koalīcijā ar "Jauno laiku", taču nekādā gadījumā nepiekristu strādāt valdībā, kuru vada Repše," viņš sacīja. Jāatgādina, ka "Jaunais laiks", LPP, ZZS un "tēvzemieši" pirmdien beidzot vienojās par kopīgas valdības veidošanu, atstājot opozīcijā Tautas partiju un PCTVL. Iespējamie koalīcijas partneri vienojas par Saeimas prezidiju BNS 11/05/02 Iespējamie koalīcijas partneri pirmdien panāca galīgo vienošanos par 8.Saeimas prezidija sastāvu, kuru parlaments otrdien vēlēs savā pirmajā plenārsēdē. Uz Saeimas priekšsēdētāja amatu iespējamie koalīcijas partneri vienojušies virzīt Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, savukārt uz priekšsēdētāja biedru amatiem - Latvijas Pirmās partijas līderi Ēriku Jēkabsonu un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētāju Jāni Straumi. Saeimas sekretāra amatā iespējamā koalīcija vienojusies atbalstīt "Jaunā laika" pārstāvi Jāni Reiru, sekretāra biedra amatu uzticot lielākajai opozīcijas partijai kreiso spēku apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", kas uz šo amatu iecerējusi virzīt 7.Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču. 8.Saeimas prezidiju deputāti vēlēs pirmajā jaunā parlamenta plenārsēdē otrdien. Tāpat vēstīts, ka iespējamie koalīcijas partneri - "Jaunais laiks", Latvijas Pirmā partija, Zaļo un zemnieku savienība un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - vienojās arī par kopīgu valdības veidošanu. 8.Saeimā ievēlēti 26 "Jaunā laika" pārstāvji, 24 vietas jaunajā parlamentā būs kreiso spēku apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", 20 - Tautas partijai, Zaļo un zemnieku savienībai - 12, Latvijas Pirmajai partijai - 10, "tēvzemiešiem" - desmit vietas. 8. Saeima sāk darbu NRA 11/06/02 Otrdien uz 8. Saeimas pirmo sēdi sanāca 67 jaunievēlētie un 33 jau iepriekš ievēlētie deputāti. Lai gan Saeimas Prezidijs tika ievēlēts tieši tādā sastāvā, par kādu iepriekš vienojās Einara Repšes veidotās pozīcijas partijas, tikai 52 balsu atbalsts jaunievēlētajai Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei atklāja iespējamās valdības trauslo vairākumu. Kā jau ziņots, Saeimas pozīcijas - Jaunā laika, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Pirmās partijas (LPP) un TB/LNNK deputātu skaits nodrošina 55 balsis. 47, tātad arī divi pozīcijas partijas deputāti, bija balsojuši par Tautas partijas (TP) virzītā Riharda Pīka ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāju. E. Repše gan solīja nemeklēt tos trīs deputātus, kas slēgtajā balsojumā nebalsoja par I. Ūdri, bet atzina, ka tas liek vairāk padomāt par koalīcijas konsolidēšanu. I. Ūdre atzina, ka arī viņa pati balsojusi par sevi, bet trīs trūkstošās balsis esot zīme, ka ar uz vīrs un vārds balstītu koalīcijas vienotību kaut kas nav kārtībā, piebilstot, ka ar šo izteikumu viņa nedomā konkrētu spēku pārstāvjus. Viņasprāt, rezultātu varēja noteikt arī kāda nepatika pret konkrētu cilvēku. Vīrs un vārds devīzes nesēji, deputāti Arnolds Laksa un Ēriks Jēkabsons, BNS pauduši pārliecību, ka visi LPP frakcijas deputāti balsojuši par I. Ūdri. I. Ūdre par savu galveno uzdevumu jaunajā amatā izvirzīja samazināt sabiedrības neuzticēšanos parlamentam un jau pieļāvusi, ka Saeimas struktūrā varētu būt kādas izmaiņas. Neoficiāli tiek runāts, ka varētu tikt ieviests Saeimas ģenerālsekretāra amats, ko varētu uzticēt bijušajai Saeimas sekretārei Silvijai Dreimanei. Vēlēšanu naktī S. Dreimane Neatkarīgajai izvairīgi atbildēja uz jautājumu par viņas aiziešanu no politikas, vien teica, ka uz ZZS biroju nākusi “svinēt draudzenes uzvaru”. Par Saeimas Prezidija sekretāru, JL deputātu Jāni Reiru nobalsoja 76 deputāti, par LPP vadītāja Ērika Jēkabsona ievēlēšanu par priekšsēdētāja biedru, kas atbildīgs par ārlietām, nobalsoja 54, par tēvzemieša Jāņa Straumes ievēlēšanu par iekšlietām atbildīgā biedra amatā - 55 deputāti. Saeimas Prezidijā ievēlēts arī PCTVL deputāts, līdzšinējais sekretāra biedrs Aleksandrs Bartaševičs, bet otrai opozīcijas partijai - TP vieta Prezidijā neatradās. Partijas jau tikušas skaidrībā arī par frakciju vadību. PCTVL frakciju, tāpat kā līdz šim, vadīs Jānis Jurkāns, Vinetu Muižnieci TP frakcijas vadībā nomainījis bijušais zemkopības ministrs Atis Slakteris, JL frakcijas vadītājs būs Krišjānis Kariņš, LPP - Oskars Kastēns, bet ZZS - Augusts Brigmanis bet tēvzemiešus - Māris Grīnblats, kas pēc neveiksmīgā starta vēlēšanās atkāpās no partijas vadītāja amata. Vents Balodis, kas TB/LNNK frakciju vadīja līdz šim, 8. Saeimā nav ievēlēts. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā jaunā sasaukuma deputātu uzrunā apelēja pie viņu atbildības par Latvijas ārpolitisko mērķu īstenošanu, bet diplomātiski pieskārās arī 7. Saeimas nepaveiktajam un iespējamajām 8. Saeimas riska zonām. Prezidente pauda cerību, ka šīs Saeimas laikā beigsies “garais un sāpīgais privatizācijas process”. “Šodien Latvijā izteikti iezīmējas šaurs jaunbagātnieku un naudas elites slānis, blakus plašām zem nabadzības sliekšņa dzīvojošām masām. Jūsu uzdevums būs rūpēties par to, lai labklājības saldos augļus neplūktu vien šaura privileģēto ļaužu kopa,” sacīja V. Vīķe-Freiberga. Bez nepieciešamības tuvākajā laikā pabeigt virkni ar Latvijas iestāšanos ES un NATO saistītu darbu, prezidente kā prioritātes minēja arī tiesu sistēmas reformu pabeigšanu, jaunā kriminālprocesa likuma ieviešanu, cīņu pret kontrabandu un korupciju, sākumdeklarēšanas, vienotās ierēdņu algu sistēmas ieviešanu. Viņa arī novēlēja 8. Saeimas bilanci noslēgt ar lielāku tautas uzticību, kas panākta, rūpējoties par katru Latvijas, tostarp attālākā pagasta, iedzīvotāju. Lai gan “sarežģītais valdības veidošanas process jau paspējis uzrādīt zināmas problemātiskas vietas”, V. Vīķe-Freiberga cer, ka tas, ka starp četriem topošās koalīcijas partneriem nepastāv ideoloģiska plaisa un E. Repše spējis apvienot divus partnerus, kas pauduši savstarpēju neuzticību, būs pamats sekmīgai valdības darbībai. Pēc pilnvaru apstiprināšanas deputāti pirmo reizi arī deva svinīgo solījumu, kas tika ieviests pēc Saeimas vēlēšanu likuma mainīšanas, atsakoties no latviešu valodas zināšanu prasības deputātu kandidātiem. Citastarp tas deputātiem, to skaitā tiem, kas iestājas par krievu valodas pozīcijām, liek rūpēties par “latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu”. Ekonomikas ministra postenim izvirza Juri Lujānu BNS 11/06/02 Partijas "Jaunais laiks" līderis Einars Repše akceptējis Latvijas Pirmās partijas (LPP) izvirzītos kandidātus Ministru prezidenta biedra un ekonomikas ministra amatam. LPP Ministru prezidenta biedra amatam izvirzījusi Aināra Šlesera, bet ekonomikas ministra amatam - bijušā "Hipotēku bankas" viceprezidenta Jura Lujāna kandidatūru. Repše žurnālistiem sacīja, ka jau trešdien iecerējis iesniegt Valsts prezidentei un Saeimas priekšsēdētājai nepieciešamos dokumentus, lai jau ceturtdien parlaments varētu lemt par valdības apstiprināšanu. Apstiprināšanai Saeimā varētu iesniegt valdības sastāvu bez labklājības un īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās kandidatūrām, jo Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) joprojām nav izvirzījusi savu kandidātu labklājības ministra amatam un sola to nosaukt tuvākajā laikā. Savukārt LPP īpašu uzdevumu ministra amatam sabiedrības integrācijas lietās turpina atbalstīt jau iepriekš izvirzīto kandidātu Aleksandru Brandavu, pret kura kandidatūru iebilst Repše. LPP valdes loceklis Arnolds Laksa žurnālistiem pastāstīja, ka trešdienas valdes sēdē partija uzklausījusi Repšes iebildumus pret Brandava kandidatūru. Repše norādījis, ka Brandavs pārstāv nacionālo minoritāti, nākot no jauktas krievu un latviešu ģimenes, kā arī ir pareizticīgais. Turklāt nacionālo kultūras biedrību asociācija Repšem iebildusi pret Brandava kandidatūru. Savukārt Laksa norādīja, ka piederība citai tautībai un konfesijai pat ir kandidāta priekšrocība. Viņš arī pauda, ka tuvāko nedēļu laikā partija konsultēsies ar nacionālo minoritāšu biedrībām par Brandava kandidatūras atbilstību. Viens no LPP līderiem un premjera biedra amatam izvirzītais Ainārs Šlesers žurnālistiem pauda pārliecību, ka tas, ka Brandavs nācis no jauktas ģimenes, ir pozitīvs moments, un uzsvēra: "Lai nekādā gadījumā nevilcinātu valdības apstiprināšanu, ceturtdienas plenārsēdē netiks izskatīta Brandava kandidatūra." Laksa stāstīja, ka Repše līdz divu ministru kandidatūru apstiprināšanai piedāvājis iespēju viņam pašam uzņemties labklājības ministra pienākumus, bet Šleseram - sabiedrības integrācijas ministra pienākumus. Komentējot Šlesera izvirzīšanu premjera biedra amatam, LPP priekšsēdētāja vietniekis Ainārs Baštiks sacīja, ka "Šleseram ir ļoti liela pieredze gan kā uzņēmējam, gam strādājot valdībā un parlamentā". "Partija ir pārliecināta, ka viņš ir vīrs, kurš ir stiprs savā pārliecībā, un viņam ir skaidra vīzija un mērķi par to, kā panākt Latvijas valsts attīstību." Arī Repše pēc LPP valdes sēdes atzina, ka ir "apmierināts par Šlesera kandidatūras izvirzīšanu. Savukārt komentējot Lujāna izvirzīšanu, Repše sacīja, ka "par ekonomikas ministru šaubu nav - cilvēks ir acīmredzami kompetents un vienbalsīgi atbalstīts no partijas valdes". Arī LPP vadība uzsvēra Lujāna profesionalitāti un lielo pieredzi banku sektorā, kā arī norādīja, ka "Lujāns ir kristīgs cilvēks, kas arī atbilst partijas pamatnostādnēm". Baštiks arī piebilda, ka Lujāns piedalījās darba grupā, kas kopā ar JL izstrādāja jaunās valdības prioritātes ekonomiskā. Šlesers žurnālistiem uzsvēra, ka par Ministru prezidenta biedra funkcijām valdībai būs jāvienojas pēc tās apstiprināšanas. Laksa sacīja, ka "Ministru prezidenta vietnieks būs tipisks vadītāja palīgs". Viņš norādīja, ka valdības darbības četru gadu laikā var arī mainīties Ministru prezidenta biedra galvenās fukcijas un prioritātes. Savukārt ZZS nepaudīs savu attieksmi pret Latvijas Pirmās partijas lēmumu izvirzīt Lujānu un Šleseru. "Mēs to atstājam Repšes ziņā - pieņemt izvirzītos kandidātus vai ne, tā ir viņa prerogatīva," žurnālistiem sacīja ZZS priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Šveices baņķieri gaida konkrētus investīciju projektus NRA 11/04/02 Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītē Šveicē, kas notika no 30. līdz 31. oktobrim, Latvijas un Šveices baņķieri pārsprieda sadarbības iespējas. Šveices bankas varētu investēt lielos finansu projektos, taču tuvākajā nākotnē negrasās atvērt savu banku filiāles Latvijā, Neatkarīgajai pēc tikšanās ar šās valsts finansu speciālistiem sacīja Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Finansu apaļā galda diskusijā ar Šveices Nacionālās bankas un lielāko Šveices komercbanku pārstāvjiem piedalījās ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, LB prezidents I. Rimšēvičs un Latvijas komercbanku pārstāvji. LB prezidents vizītes noslēgumā pastāstīja, ka tuvākajā laikā šās valsts slavenākās bankas tomēr negrasās atvērt savas filiāles Latvijā. Viņš arī teica, ka mazi investīciju projekti Šveices bankām neesot interesanti. Šveice ir pasaulē desmitais lielākais ieguldītājs ārvalstīs. Taču tās bankas ir ieinteresētas lielu, peļņu nesošu finansu projektu atbalstīšanā, kuros investīciju apjoms ir ap pusmiljardu eiro. I. Rimšēvičs pastāstīja, ka Ekonomikas ministrija plāno izveidot konkrētu projektu sarakstu, kuros Šveices bankas varētu investēt savus finansu līdzekļus. Vēl šās valsts finansistus interesē Latvijas vērtspapīru tirgus, taču, kā atzina LB prezidents, pagaidām tas nav attīstīts. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzrunājot diskusijas dalībniekus, uzsvēra, ka bankas gan Latvijā, gan Šveicē ir viens no nozīmīgākajiem ekonomikas sektoriem. Prezidente sacīja, ka, pateicoties Latvijas īstenotajai finansu liberālisma politikai, neatkarības gados ir izdevies izveidot tādu Latvijas finansu sektoru, ka tas tiek atzīts par vienu no vadošajiem Viduseiropā un Austrumeiropā. Latvijā pašlaik darbojas 22 komercbankas, Šveicē - ap 300 privāto banku. Valsts prezidente saredz, ka finansu sektors tuvāko gadu laikā varētu strauji attīstīties, ņemot vērā Latvijas iespējami drīzo dalību Eiropas Savienībā un NATO. Neatkarīgā jau rakstīja, ka līdz šim ekonomiskā sadarbība ar Latviju nav bijusi īpaši veiksmīga: Latvijas eksports uz Šveici 2001. gadā bija 6,7 miljonu ASV dolāru vērtībā (0,33% no eksporta kopapjoma Latvijā), imports no Šveices - 61 miljons ASV dolāru (1,74% no kopējā importa apjoma Latvijā). Valsts prezidentes vizīte Šveicē izpelnījās lielu Šveices preses uzmanību. Publikācijās šās valsts lasītāji tika iepazīstināti ar V. Vīķes-Freibergas kā prezidentes, kā zinātnieces un arī kā latvju dainu pētnieces sasniegumiem. Neue ZŅrcher Zeitung norādīja, ka vizīte norisinās abu valstu labo savstarpējo attiecību intensificēšanas zīmē. Basler Zeitung rakstīja par Šveices īpašām simpātijām pret Latviju, kā iemeslu minot to, ka abas ir mazas un radniecīgas valstis. Arī laikraksts Landbote uzsvēra, ka maza valsts ir Latvijas un Šveices vienojošais faktors, bet Aargauer Zeitung akcentēja V. Vīķes- Freibergas īpašās rūpes par latviešu identitātes saglabāšanu. Latvijai draud kārtējais supermonopols Nedēļa (LNT) 11/03/02 Aizejošā valdība steidz gādāt arvien jaunus pārsteigumus. Otrdien, piemēram, valdība pēkšņi izšķīrās par lēmumu, ko nevarēja pieņemt gadiem, bet tagad - žvikts - vienā rāvienā saprata, ka tiesāšanās ar "Lattelekom" otru īpašnieku "Tilts Communications" ir neperspektīva, kālab būtu nepieciešams sākt mierizlīguma sarunas. Šāds lēmums valdības pēdējās dienās neapšaubāmi rada visdažādākos skaidrojumus. Oficiālās informācijas gan tikpat kā nav, viss ar "Tilts Communications" saistītais ir pasludināts par konfidenciālu. Vārdam "konfidenciāls" saistībā ar "Lattelekom" ir ļoti slikta piegarša. 93.gadā ministru prezidents Birkavs, ekonomikas ministrs Kehris un satiksmes ministrs Gūtmanis, samaksājuši padsmit miljonus latu juristiem, parakstīja jumta līgumu ar "Tilts Communications". Līguma nosacījumi bija konfidenciāli un, kā vēlāk atklājās, Latvijai klaji neizdevīgi. Vēlāk šo līgumu par noziedzīgu atzina visi, kas to pētīja. Gan Saeimas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, sociāldemokrāts Baldzēns, gan bijušais premjers, "tēvzemietis" Krasts, gan tagadējais ekonomikas ministrs, tautpartijietis Kalvītis. Diemžēl arī turpmāk vienmēr kaut kā sanācis, ka mūsu amatvīru rosība Latvijai radīja zaudējumus. Kad kļuva redzams, ka ne solītās investīcijas, ne modernizāciju "Lattelekom" līgumā paredzētajā laikā nepabeigs, arī Latvijas puse steidzās pārkāpt līgumu. Šobrīd līgumu nav izpildījis neviens. "Tilts Communications" prasība pret Latviju ir 87,6 miljoni latu, bet Latvijas pretprasība 600 miljoni. Lai gan Latvijas prasība ir daudzreiz lielāka, tiek baumots, ka Latvija ne tikai vēlas pretprasību abpusēju atsaukšanu, bet kā kompensāciju "Tiltam" piedāvājot arī daļu "Lattelekom" un "LMT" akciju. Vairums iedzīvotāju jūtas nedroši par savu nākotni Latvijā BNS 11/04/02 Apmēram 60% Latvijas iedzīvotāju bezdarba, zemo ienākumu, veselības un izglītības problēmu dēļ jūtas nedroši par savu nākotni Latvijā, savukārt droši par turpmāko dzīvi valstī jūtas tikai 32,6% iedzīvotāju. Visnedrošākie par savu nākotni Latvijā jūtas krievu tautības nepilsoņi ar zemāku izglītības un ienākumu līmeni, liecina pēc Tieslietu ministrijas (TM) pasūtījuma veiktā SKDS aptauja. Nedrošību par savu nākotni 40,6% iedzīvotāju rada bezdarbs, 30,5% - risks kļūt par bezdarbnieku un zemie ienākumi. Savukārt 15,1% iedzīvotāju par savu nākotni bažījas veselības problēmu un dārgās ārstniecības dēļ, bet 10,7% iedzīvotāju rūpes rada izglītības dārdzība un bažas par iespējām iegūt augstāko izglītību. Veselības aprūpe, bezdarbs un izglītība ir arī jomas, ar kurām iedzīvotāji ir visvairāk neapmierināti. Aptauja liecina, ka 64,5% Latvijas iedzīvotāju visvairāk neapmierināti ir ar iespējām saņemt veselības aprūpi, nedaudz mazāk - 60,3% - pauž neapmierinātību ar iespējām atrast darbu, bet ar iespējām mācīties nav apmierināti 37,7% iedzīvotāju. 20,4% iedzīvotāju nav apmierināti ar valsts iestāžu darbu un iespējām iegūt no tām informāciju. TM Sabiedrības integrācijas departamenta (SID) direktors Reinis Āboltiņš pirmdien žurnālistiem skaidroja, ka pētījuma rezultāti norāda uz lielāku sociālo, ne etnisko problēmu aktualitāti iedzīvotāju vidū. Taču nevarot noliegt, ka tautība vai pilsoniskā piederība ietekmējot arī iedzīvotāju sociālo nodrošinātību. "Piemēram, bezdarbniekam ir grūtāk atrast darbu, ja viņš ir nepilsonis un nezina latviešu valodu, līdz ar to viņa ienākumu līmenis ir zemāks vai ienākumu nav vispār," sacīja Āboltiņš. Viņš atzina, ka sabiedrības integrācija nav tikai etniskā integrācija, bet arī sociālā, un tādēļ lielāku uzmanību vajadzētu pievērst tieši sociālajai jomai. "Lai kā dažādiem ārpolitiskiem spēkiem gribētos, lai etniskās problēmas būtu visaktuālākās Latvijas iedzīvotāju vidū, tomēr pašu labklājība, nauda un darbs iedzīvotājiem šķiet vissvarīgākie," viņš pauda. Pētījums par iedzīvotājiem svarīgākajām sabiedrības integrācijas jomām norisinājās šā gada augustā un bija jau ceturtais tāda veida pētījums pēdējā gada laikā. Arī nākotnē plānots aptaujāt iedzīvotājus par sabiedrības integrācijas tēmām, sacīja Āboltiņš. Viņš skaidroja, ka pētījuma rezultātus izmantos, lai izstrādātu sabiedrības integrācijas prioritātes nākamajam gadam, kas līdz novembra vidum jāiesniedz izskatīšanai valdībā. 56 % iedzīvotāju apmierināti ar vēlēšanu rezultātiem NRA 11/06/02 56% Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar 8. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Ar 8. Saeimas vēlēšanu rezultātiem ir apmierināti 59,4% pilsoņu un 41,4% nepilsoņu. Ar vēlēšanu rezultātiem visvairāk apmierināti ir respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem (60,5%), ar augstāko izglītību (62,7%), ierēdņi, darbinieki valsts un pašvaldības iestādēs (63%), aptaujātie, kuru ienākums uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no 85 līdz 126 latiem (62,5%), Kurzemē dzīvojošie (61%). Visvairāk apmierināto ar vēlēšanu rezultātiem ir partijas Jaunais laiks atbalstītāju vidū (76,2%), Latvijas Pirmās partijas atbalstītāju vidū apmierināto ir 73,1%, apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā - 62,6%, Tautas partijas - 60,2%, Zaļo un Zemnieku savienības - 59,8% un apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - 38,6%. No Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas atbalstītājiem ar 8. Saeimas vēlēšanu rezultātiem apmierināti 49%, savienības Latvijas ceļš - 32,4%. Analogu pētījumu SKDS veica arī pēc 7. Saeimas vēlēšanām, kad ar to rezultātiem pilnībā bija apmierināti 60,6%, neapmierināti - 31,9%, bet 7,4% nespēja sniegt noteiktu atbildi. Aptauja tika veikta no šā gada 19. oktobra līdz 25. oktobrim. Tajā tika aptaujāti 1116 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Ekonomistu apvienība 2010 bažīga par jaunās valdības darbu Diena 11/02/02 Vairākos svarīgos valsts finansiālās vadības aspektos jaunās valdības veidotāju nostādnes ir pozitīvas, tomēr bažas par stabilitāti rada iecere ievērojami palielināt budžeta izdevumu daļu, nesniedzot pārliecinošu atbildi, kā līdzvērtīgā līmenī tiks paaugstināti ieņēmumi. Tas bija viens no secinājumiem Ekonomistu apvienības 2010 piektdienas konferencē par labējo partiju Saeimas vēlēšanās gūto uzvaru saistībā ar stabilas valsts finansu situācijas, Latvijas interešu Eiropā un iedzīvotāju labklājības pieauguma nodrošināšanu. Ne vien atšķirīgi, bet dažos jautājumos pat pilnībā pretēji viedokļi atklājās visās trijās konferences sesijās, jo īpaši — pašreizējās un topošās valdības pārstāvju diskusijā par situāciju valsts budžetā. Oponējot finanšu ministra amatam gatavotā Valda Dombrovska (JL) vairākkārtēji paustajam viedoklim, ka budžets nākamajai valdībai tiks nodots ļoti sliktā stāvoklī un ar lielāku deficītu nekā to sastādot prognozētie 2,46% no IK, pašreizējais ministrs Gundars Bērziņš (TP) minēja virkni skaitļu, kas liecinot par pretējo. Pašlaik gada deviņos mēnešos budžeta deficīts esot 19,9 miljoni jeb divas reizes mazāks nekā 43,6 miljoni šajā pašā laika posmā pērn. Turpinot uzlaboties arī nodokļu ieņēmumi, kas gada beigās ļaujot prognozēt deficīta līmeni ne augstāku par 1,8% no IK. Uz finansiālās situācijas uzlabošanos norādīja arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, pamatojot ar vēlāk diskusijas raisošiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par ēnu ekonomikas līmeni — 1999.gadā tie bijuši vairāk nekā 38%, bet pērn tikai 17%. Runājot par to, kā ekonomiskā pieauguma laikā labējā partija var zaudēt vēlētāju uzticību, premjers un Latvijas ceļa (LC) priekšsēdētājs Andris Bērziņš sacīja, ka viens no iemesliem varētu būt tieši uz visa sasniegtā noliegšanu balstītā jauno partiju “propaganda”. Tā, viņaprāt, neesot bijusi tālredzīga rīcība, bet gan rats, kuru, palaistu no kalna gala, būs grūti apturēt, un prognozēja, ka opozīcija izmantos tādas pašas metodes. A.Bērziņš arī pauda pārliecību, ka nevis labējā politika guvusi uzvaru pār kreiso, bet jauno partiju solījumi veikt kaut ko nebijušu guvuši pārsvaru pār līdzšinējo politiku. Par bumbu ar laika degli, kas nenāks par labu valsts attīstībai, viņš nosauca faktu, ka kopā koalīcijā nestrādās divas labējās partijas TP un JL. Daļēji pamatojoties uz pozitīvajiem budžeta skaitļiem, gan G.Bērziņš, gan vairāki apvienības pārstāvji visai skeptiski vērtēja JL cerību strauji palielināt ieņēmumus, kā arī pauda bažas, vai jaunā valdība neatkārtos savulaik jau pieļautu kļūdu, nosakot neizpildāmi augstu ieņēmumu prognozi budžeta likumā. JL tieslietu ministra kandidāts Aivars Aksenoks skaidroja, ka ieņēmumus plānots palielināt, izvēršot asāku cīņu pret kontrabandu, paaugstinot PVN ieņēmumus, izskaužot aplokšņu algas, samazinot valsts pārvaldē strādājošo skaitu. Savukārt apvienības priekšsēdis Ojārs Kehris un tās loceklis Edmunds Krastiņš vēlāk norādīja, ka vairākas no minētajām lietām bijušas arī līdzšinējo valdību prioritāšu vidū, tāpēc apšaubāms esot JL pārstāvju nodoms strauji kāpināt izdevumus, piemēram, par aptuveni 100 miljoniem latu jau nākamgad, un vēl par 100 — aiznākamgad palielināt veselības aprūpes budžetu, par ko runāja V.Dombrovskis. JL veselības ministra kandidāts Āris Auders apstiprināja, ka partija arvien plāno ieviest obligāto bezmaksas veselības apdrošināšanu, kurā polises pirks valsts un kas krasi atšķiras no pārējo koalīcijas partneru aizstāvētajiem nozares modeļiem. Konference vēlreiz apstiprināja, ka Latvijas Pirmā partijas par risinājumu uzskata obligāto veselības apdrošināšanu, savukārt TB/LNNK vēlētos kopumā atstāt esošo sistēmu, kas veidota pēc Pasaules Bankas modeļa. Pētījums: valsts sagrābšana ir galvenā korupcijas forma Latvijā Diena 11/07/02 Privāto un biznesa interešu ietekme lēmumu pieņemšanas procesā jeb tā dēvētā "valsts sagrābšana" šķiet ir galvenā korupcijas forma, kas dominē Latvijā, un viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir "saikne starp politiķiem un Ventspils vietējā biznesa, piemēram, Ventspils naftas interesēm". Šādu secinājumu trešdien publiskotajā ziņojumā par korupciju un korupcijas novēršanas politiku Latvijā izsaka Budapeštā bāzētais Atvērtās sabiedrības institūts (Open Society Institute). "Šī problēma ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijas valdošajām politiskajām aprindām un jaunajai valdībai," raksta ziņojuma redaktors Kventins Rīds. Ziņojums par Latviju ir daļa no kopējā pētījuma par korupciju un tās novēršanas politiku ES kandidātvalstīs. Ziņojumā par Latviju nelikumīga biznesa interešu lobēšana ir atzīta par nopietnu problēmu, kaut gan tiek piebilsts: "Iespējams, tas liecina, ka Latvijā šim fenomenam tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā citās kandidātvalstīs." Ziņojumā minēts, ka izplatīta prakse likumdošanas ietekmēšanā ir ar politiķiem un politiskajām partijām ciešos kontaktos esošu sabiedrisko attiecību firmu iesaistīšana. Tās uzņemas būt starpnieces partiju un atsevišķu politiķu uzpirkšanā. Kaut arī neviens no šādiem gadījumiem vēl nav ne atklāts, ne pierādīts, daudzu likumu pieņemšana bieži vien šķiet aizdomīga. Divi pētījumā minētie konkrētie piemēri ir 2001.gadā pieņemtā ierobežojošā likumdošana par aptieku darbību un nodokļu pazemināšana brīvostām, kas tiem uzskatīta par Ventspils ostas lobiju ietekmes rezultātu. Šādā situācijā tiek vainota līdz šim likumos vāji regulētā partiju finansēšana. "Valsts finansējuma trūkums partijas pakļauj korupcijas riskam un ir pierādīts, ka šajā jomā korupcija ir plaši izplatīta," teikts ziņojumā. Vidēji četras piektdaļas partiju finansējuma veido ziedojumi un lielākās politiskās partijas šķiet sevišķi atkarīgas no lieliem ziedojumiem. "Astoņas no vienpadsmit partijām atzinušas, ka potenciālie sponsori bieži tām ir ierosinājuši vai pat uzstādījuši konkrētas politiska vai ekonomiska rakstura prasības, un vairākums atzina, ka dažos gadījumos viņi šādām prasībām ir pakļāvušies," teikts ziņojumā. Turpat arī minēts, ka trijos gadījumos partiju pārstāvji atzinušies, ka sponsoru interešu apmierināšana viņiem prasījusi rīkoties pretēji saviem ideoloģiskajiem principiem. Arī valsts un pašvaldību iepirkumi ir atzīti par vienu no korumpētākajām jomām. Arī uzņēmēji, kas piedāvā pakalpojumus vai preces, bieži ir saistīti savā starpā vai arī tiem ir cieši kontakti ar valsts vai pašvaldību iestādēm, kas rīko konkursus. Šajā kontekstā vairākkārt minēta Rīgas dome. Kopumā Latvija vērtēta kā viena no aktīvākajām valstīm cīņā pret korupciju, kurai ir relatīvi labi veidota pretkorupcijas likumdošanas bāze. Realitātē panākumi cīņā pret korupciju tomēr esot minimāli, jo likumdošanas uzraudzība un tās ieviešana ar noteiktiem soda mēriem ir visai vāja. Galvenais kavēklis ir koordinācijas un sadarbības trūkums starp daudzajām korupcijas uzraudzības un novēršanas institūcijām. Latvijas pozitīvie sasniegumi galvenokārt attiecas uz zemākā līmeņa korupciju. Reformas ir palīdzējušas to samazināt ceļu policijā, muitā, valsts ieņēmumu dienestā un veselības aprūpes sistēmā. Tomēr tiek minēts, ka joprojām Latvijā ir raksturīga izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un ēnu ekonomikas apjoms tiek lēsts 25—40% no iekšzemes kopprodukta. Desmit gadu laikā Latvijā cilvēku skaits sarūk par 12% BNS 11/01/02 Nelabvēlīgās demogrāfiskās situācijas un negatīvā migrācijas saldo dēļ Latvijā turpina samazināties cilvēku skaits. Samazinājuma tempi pēdējos gados gan kļuvuši lēnāki, pastāstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP). Dabiskās kustības un migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits Latvijā no 1991. līdz 2001.gadam samazinājās par 321 tūkstoti. 2002.gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 345 768 cilvēki. Tas ir par 12% mazāk nekā atbilstoši 1989.gada tautas skaitīšanas datiem. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā sāka kristies jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados - no vidēji septiņiem cilvēkiem uz 1000 iedzīvotājiem līdz vienam cilvēkam - 70.gadu beigās. Astoņdesmitajos gados dabiskais pieaugums kļuva nedaudz lielāks, bet 1991.gadā tas kļuva negatīvs, un tāds ir joprojām, teikts CSP izdotajā "Latvijas Demogrāfijas gadagrāmatā 2002". 2001.gadā mirušo skaits par 13,3 tūkstošiem pārsniedza dzimušo skaitu un dabiskais pieaugums bija mīnus 5,7. Deviņdesmitajos gados arī būtiski mainījās migrācijas virziens - emigrācijas apjoms vairākkārt pārsniedza imigrāciju. Samazinoties migrācijas negatīvajam saldo, iedzīvotāju skaita samazinājuma tempi pēc 1995.gada kļuvuši lēnāki. 2001.gadā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājās par 0,8% (1995.gadā - par 1,2%), tai skaitā dabiskās kustības dēļ - par 0,6% un migrācijas - par 0,2%. Lemberga un Repšes ceļi saskārušies Krājbankā Diena 11/04/02 Ventspils mēra Aivara Lemberga un partijas Jaunais laiks vadītāja, iespējamā premjera Einara Repšes ceļi nav vijušies uzskatāmi redzamos līkločos. Abu attiecības desmit gados, kad E.Repše vadīja Centrālo banku, ieņemot vienu no valstī augstākajiem amatiem, neizpelnījās publisku uzmanību, tādējādi radot iespaidu, ka E.Repše ir viena no retajām amatpersonām, kas nav saistīta ar Ventspils mēra ietekmi. Tomēr par vienu jomu, kur A.Lemberga un E.Repšes ceļi saskārušies, var uzskatīt politisko cīņu virpulī ierauto Latvijas krājbanku. Tāpat kā citu komercbanku, arī Krājbankas uzraudzība ietilpa Latvijas Bankas (LB) kompetencē un attiecībā uz tās īpašniekiem LB pieņēma atsevišķus, strīdīgus lēmumus, 1999.gada pavasarī neatzīstot bijušā bankas prezidenta Arnolda Laksas akciju būtisku līdzdalību un, iespējams, nedaudz pieverot acis uz bankas Ventspils grupas īpašnieku akciju ietekmi. Savukārt tieši ar šīs bankas darbību saistītas dziļās pretrunas, kas pastāv starp A.Lembergu, diviem Latvijas Pirmās partijas pārstāvjiem Aināru Šleseru un A.Laksu. A.Šlesera kā bijušā ekonomikas ministra pretrunas ar Ventspils mēru spilgtina fakts, ka tieši viņš 1999.gada maijā publiski norādīja uz A.Lemberga saikni ar firmas Kālija parks īpašnieci Šveices firmu Multinord. Ar norādēm par A.Lemberga kā Ventspils uzņēmuma īpašnieku 1999.gada pavasarī klajā nāca arī A.Laksa. Toreiz viņš atzina, ka Ventspils mērs pirmdienās rīko sapulces, uz kurām ierodas gan uzņēmēji, gan ministri un politiķi. Kopš tā laika publiskās A.Šlesera, A.Laksas un A.Lemberga attiecības ir uz kara robežas. Tagad E.Repšem, veidojot valdību, nācies ar to rēķināties. Abu LPP politiķu norādes par A.Lemberga saikni ar Ventspils uzņēmumiem dokumentālus pierādījumus nav guvušas. Ventspils uzņēmumu akciju turētāji slēpjas ārzonās. Oficiāli A.Lembergam pieder tikai 0,27% Ventbunkers akciju, savukārt viņa dēls Anrijs ir Kālija parka padomes loceklis. Abas šīs firmas un vēl a/s Ventamonjaks kopš 1996.gada ir Krājbankas īpašnieces - katrai no tām tagad pieder ne vairāk kā 10% bankas akciju, bet visām kopā 26,06% - akciju pakete, kas ļauj bloķēt lēmumu pieņemšanu akcionāru sapulcēs. Teorētiski E.Repši varētu uzskatīt par personu, kurai vajadzētu zināt atbildi uz to, kas ir šo trīs Ventspils firmu patiesie īpašnieki. Tam būtu jāizriet no fakta, ka LB pienākums bija pārbaudīt banku dibinātāju identitāti neatkarīgi no līdzdalības apjoma. Tas izrietēja no Kredītiestāžu likuma 19.panta: “LB pārbauda kredītiestādes dibinātāju identitāti, bet, ja kredītiestādes dibinātāji ir juridiskas personas, - ziņas par to dibinātājiem un īpašniekiem.” Uz Dienas jautājumu, vai LB to izdarīja, E.Repše atbildēja: “Jā. LB ieguva informāciju par šiem Krājbankas īpašniekiem līdz fiziskām personām.” Vienlaikus viņš atzina, ka LB nebija izmeklēšanas iestāde un nevarēja pārbaudīt, vai sniegtie dokumenti atbilst patiesībai. “Mums nebija iespēju pārbaudīt, vai konkrētās norādītās personas tiešām ir reālie īpašnieki. Faktiski šeit bija diezgan lielas iespējas slēpties aiz fiktīvām personām,” atzina E.Repše. Viņš neatklāja, kādas izziņas LB ieguva par Krājbankas Ventspils īpašniekiem. “Tie ir konfidenciāli dokumenti, un man nav tiesību to saturu izpaust,” teica E.Repše. Līdz ar to arī uz jautājumu, vai īpašnieku vidū ir A.Lembergs, viņš neatbildēja. Dienai neoficiāli pieļauts: LB dokumentos kā Ventspils firmu īpašnieki norādīti pilnvarotie ārvalstu advokāti. LB bija tā, kas liedza A.Laksam iegūt būtisko līdzdalību bankā, kad 1999.gada pavasarī pēc pamatkapitāla palielināšanas viņš kļuva par 15,36% akciju īpašnieku. Pirkums draudēja izjaukt ventspilnieku balsu pārsvaru bankā. Vai LB kategoriskā nostāja bija izdevīga Ventspils grupai un vai tā bija izšķirīga, grūti spriest. Iemesls neatzīšanai bija LB normatīvu prasības par akciju, ja to daudzums pārsniedz 10%, ieguvēja nepieciešamību pierādīt “brīva kapitāla pieejamību”. A.Laksa atzina, ka naudu aizņēmies no norvēģu uzņēmēja Steina Ērika Hāgena. Tas bija iemesls LB neatzīt akciju ietekmi, un A.Laksa varēja balsot tikai ar 9,9% akciju. Uz Ventspils firmu akcijām LB neraudzījās kā uz būtiskās ietekmes daudzumu, lai arī to rīcībā šajā laikā bija 20,68% akciju (Ventbunkers 7,4%; Kālija parks - 7,2%, Ventamonjaks - 6,08%). Centrālā banka skaidroja: katrai firmai pieder mazāk nekā 10%. Tiesa, jau tad par firmu saistību ļāva spriest balsojumi akcionāru sapulcēs. Turklāt ir zināms, ka 1999.gada sākumā neafišētās augstu valsts amatpersonu sarunās, kurās piedalījās arī LB prezidents E.Repše, uz pilnvaras pamata visus trīs uzņēmumus pārstāvēja A.Lembergs. Taču tas nebija iemesls, lai LB uzskatītu šos akcionārus par saistītiem, pieprasītu pierādīt brīva kapitāla pieejamību un lemtu par būtiskas ietekmes atzīšanu. E.Repše piektdien Dienai uzsvēra - A.Lembergam nav bijusi nekāda ietekme uz LB, un norādīja, ka jautājumā par A.Laksas akcijām bija LB normatīvu prasības. Savukārt A.Laksa sakot, ka nevēlas komentēt LB lēmumus, tomēr piebilda: neraudzīšanās uz Ventspils akcionāriem kā būtiskas ietekmes īpašniekiem un fakts, ka viņi varēja rīkoties ar visām akcijām, negatīvi ietekmēja banku. Grīnblats aiziet, veicinot pārmaiņas Diena 11/04/02 Līdz ar sestdien notikušo apvienības Tēvzemei un brīvībai/LNNK domes sēdi, kurā nu jau bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats rezultātus 8.Saeimas vēlēšanās novērtēja kā sliktus, tēvzemieši ir nostājušies uz pārmaiņu ceļa, domājot ne tikai par jaunu vadību, bet arī citām izmaiņām partijā. Apvienības mērķis ir pārliecinoši iekļūt 9.Saeimā un kļūt par vienīgo nacionāli konservatīvo partiju Latvijā, sēdē sacīja Guntars Krasts. Viņu, tāpat kā Robertu Zīli un Jāni Straumi, līdz 14.decembrī Ogrē paredzētajam partijas kongresam dome ievēlēja par partijas līdzpriekšsēdētāju. No 8.Saeimā iekļuvušajiem politiskajiem spēkiem TB/ LNNK ir vienīgā partija, kas kopš 5.Saeimas vēlēšanām 1993.gadā nepārtraukti ir bijusi parlamentā un kopš 1995.gada - arī valdībā. M.Grīnblats partiju vadīja gandrīz desmit gadu, un vairāki domnieki atzina, ka, pateicoties viņam, ir izdevies apvienot nacionālos spēkus. Taču 8.Saeimā iegūtie septiņi mandāti iepriekšējo 17 deputātu vietā, pēc M.Grīnblata domām, bija slikts rezultāts, kā dēļ viņš aizgājis no amata. “Mums ir jādomā, kāda partija būs 2006.gadā, jo, tā turpinot, mēs būsim garantēti, es uzsveru - garantēti, ārpus parlamenta. Ja kaut ko vēlamies mainīt, tas ir jādara šodien,” teica M.Grīnblats. G.Krasts uzskata, ka tēvzemiešiem pilnībā jāaizņem nacionāli konservatīvā niša “un jākļūst par vienīgo nacionāli konservatīvo partiju Latvijā, jau tagad domājot, kā mēs cīnīsimies ar lielkapitāla finansētajām partijām, kas izmanto mūsu ideoloģiju”. Pirms vēlēšanām, uzsverot nacionāli konservatīvās vērtības, sevi pieteica arī Andra Šķēles vadītā Tautas partija, un kuluāros ir dzirdēts, ka tās mērķis arī ir kļūt par vienīgo partiju šajā nišā. Pēc J.Straumes iniciatīvas tēvzemieši apsver iespēju mainīt partijas organizatorisko struktūru, uz vairākiem gadiem ievēlot priekšsēdētāju, atsakoties no domes, kādas nav ne TP, ne Jaunajam laikam. Tas mazinātu ierindas biedru līdzdalību lēmumu pieņemšanā, bet, kā sacīja M.Grīnblats, partijas, kurām ir “sarežģīta lemšanas sistēma ar plašu iekšējo demokrātiju”, kā LSDSP, Latvijas ceļš un TB/LNNK, vēlēšanās cietušas neveiksmi. Vērtējot vājos vēlēšanu rezultātus, M.Grīnblats un arī Einārs Cilinskis kā iemeslus minēja ilgstošu atrašanos pie varas, kā arī Labklājības ministrijas vadībā, konkurentu sekmīgi īstenoto kampaņu pret partiju, pozitīvās publicitātes trūkumu par ministru un deputātu veikto, neprasmi paturēt svārstīgo nacionāli noskaņoto vēlētāju un nespēju definēt nacionālo jautājumu mūsdienu izpratnē, dažādās un savstarpēji nesaskaņotās individuālās vēlēšanu kampaņas, nepietiekamo piedāvājumu jaunajai paaudzei. E.Cilinskis minēja arī sadarbību ar LSDSP Rīgas domē, ko vēlētāji uztvēruši kā sadarbību ar PCTVL. Debates, kurās uzstājās gandrīz 30 domnieku, atklāja, ka partijā ir dažādi uzskati. R.Zīle runāja par uzdevumiem, kas sagaida Latviju pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, Rīgas domnieks Valdis Kalnozols sacīja, ka “partija ceļā pie Ziemeļmeitas ir apmaldījusies miglā (..), bet ir laiks pacelt galvas un justies kā īsteniem saimniekiem savā zemē, šoreiz ar kosmētisko remontu nepietiks, šoreiz ir vajadzīgs kapitālais remonts”. V.Kalnozols arī teica, ka lēmumi tiekot pieņemti partijas augšā, rēķinoties ar sponsoru interesēm, un ka “brašā kuģa komanda esot izkāpusi pārticības zemē, kur visiem ir silti mētelīši”. Viņa runu filmēja arī kāds politiķa paša uzaicināts cilvēks. Pēteris Tabūns teica, ka visa vaina esot tā, ka “nacionālisma karogs tika nolaists pusmastā”. Liela rosība sākās arī tad, kad domei vajadzēja balsot par trim līdzpriekšsēdētājiem R.Zīli, G.Krastu un J.Straumi, ko daļa, ieskaitot V.Kalnozolu un viņa domubiedru Aivaru Jakoviču, negribēja pieļaut, meklējot šādā lēmumā neatbilstību partijas statūtiem un raugot izvirzīt citus cilvēkus. Lai arī statūtos tiešām nav paredzēts, kā rīkoties, ja atkāpjas visa partijas vadība, tie tomēr neliedz domei atbalstīt trīs līdzpriekšsēdētāju vadību, par ko vairākums arī nobalsoja. ZZS reklāmās tērējusi trīsreiz vairāk par izziņoto Diena 11/02/02 Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Saeimas vēlēšanu kampaņai iztērējusi 503 292 latus — gandrīz trīsarpus reizes vairāk nekā tās priekšvēlēšanu plānos minētos Ls 150 000. Ja ticēt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtajai vēlēšanu izdevumu deklarācijai, kampaņai ar Prāta vētru (PV) videoklipos, Ingrīdai Ūdrei un Vilim Krištopanam lūkojoties no ceļmalu plakātiem, rīkojot koncertus un plaši reklamējoties masu medijos, ZZS iztērējusi tikai nedaudz vairāk kā stipri klusākās kampaņas rīkojušās Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) vai Jaunais laiks (JL). ZZS līdere I.Ūdre uzskata, ka tas skaidrojams ar veiksmīgāku to rīkojušās reklāmas aģentūras darbību, bet atsakās atbildēt uz konkrētiem jautājumiem par tēriņiem, piemēram, par grupai samaksāto. Plānotie izdevumi esot tik ļoti pieauguši negaidītā ziedojumu daudzuma dēļ. Pusmiljons šķietot daudz, tāpēc esot jādomā par kampaņas tēriņu ierobežojumu, piemēram, aizliedzot partiju reklāmu radio un TV. Deklarācija rāda, ka visvairāk ZZS maksājusi juridiskām personām — ap Ls 402 000. Likums tos neprasa konkrēti atšifrēt, tāpēc parādās lielas summas, par kuru adresātiem sabiedrībai nav skaidrības. Vides reklāmai ZZS esot tērējusi Ls 7824, reklāmai masu medijos ap Ls 22 000, turklāt nekas nav maksāts par reklāmu sabiedriskajā TV un reģionālajā presē. Kompānijas BMF veiktais reklāmas laukumu pētījums atklāj ko citu — ZZS reklamējies vairāk nekā Ls 285 000 apjomā. Arī LTV ziņo par reklāmas naudas saņemšanu no ZZS. Līdzīga situācija ir arī dažām citām partijām. Tās skaidro, ka maksājumi medijiem izdarīti ar reklāmas aģentūru starp-niecību, tāpēc tie pieskaitīti juridisko personu izdevumiem, ko likums neaizliedz. Deklarāciju jau iesniegusi partija JL, kas iztērējusi par aptuveni Ls 120 000 vairāk, nekā bija plānots (kopā Ls 460 198), TB/LNNK ap Ls 50 000 vairāk, nekā plānots (Ls 477 948), Sociāldemokrātu savienība (Ls 158 052) un dažas sīkpartijas. Deklarāciju iesniegšanas termiņš ir trešdiena. Deputātu solījums var kaitēt valsts tēlam Diena 11/05/02 8.Saeimas pirmajā sēdē pirmoreiz Latvijas valsts vēsturē jaunievēlētie tautas priekšstāvji nodos svinīgo solījumu jeb zvērestu, kā to paredz pavasarī pieņemtie Satversmes grozījumi. Tomēr pastāv bažas, ka atsevišķiem ievēlētajiem deputātiem solījuma nodošana varētu sagādāt grūtības, jo nāktos zvērēt pretēji savai pārliecībai, un, ja deputāts kādu teikuma daļu izlaistu, viņam draudētu mandāta neapstiprināšana. Cilvēktiesību eksperti prognozē, ka šādā gadījumā valstij jārēķinās ar plašu, pirms Prāgas sammita nevajadzīgu rezonansi, tomēr vienlaikus viņi norāda - Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) vēlēšanu tiesību noteikšanā valstij atstāj plašu rīcības brīvību. Svinīgais solījums jeb zvērests tiks dots drīz pēc Valsts prezidentes uzrunas. Saeimas sēdes vadītājs paziņos par zvēresta procedūras sākšanu un, nosaucot deputātu vārdus alfabēta kārtībā, deputāti pa vienam dosies tribīnē un saskaņā ar Satversmi dos svinīgo solījumu, kura teksts būs atrodams tribīnē, teikts 8.Saeimas pirmās dienas darba kārtībā. Pēc zvēresta katrs deputāts parakstīsies zem zvēresta teksta speciālā grāmatā. Nobeidzot zvērestu, Mandātu un iesniegumu komisijas pārstāvis ierosinās apstiprināt Saeimas lēmumprojektu par 8.Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšanu, un Saeimai vienlaikus būs jābalso par visu ievēlēto deputātu mandāta apstiprināšanu. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš saka, ka zvērestam nevajadzētu kalpot par deputātu klupšanas akmeni ceļā uz mandāta apstiprināšanu, tomēr dažiem ievēlētajiem priekšstāvjiem tas, iespējams, varētu raisīt problēmas politisko uzskatu dēļ, jo deputātam jāsola stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Gadījumā, ja deputāts kādu zvēresta daļu izlaistu un kādam no parlamenta pārstāvjiem rastos šaubas, vai zvērests ir nodots, diskutablais jautājums būs jāizskata pagaidu Mandātu un iesniegumu komisijai, taču galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai. Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Mits uzskata - katra valsts var likt deputātiem solīt Satversmes ievērošanu, taču nevar likt apzvērēt, ka tie nekad necentīsies likumīgiem mērķiem kā oficiālu stiprināt kādu citu valsts valodu. Tomēr viņš atgādina ECT skatīto Ingrīdas Podkolzinas lietu, kur tiesa atzina - valstij ir plaša rīcības brīvība vēlēšanu tiesību noteikšanā, tomēr mehānismam, ar kādu tās tiek ierobežotas, jābūt ļoti skaidram, bez diskriminācijas pazīmēm. Politologs Nils Muižnieks atgādina, ka bažas par mazākumtautību deputātu vārda brīvības ierobežošanu solījuma sakarā pirms Satversmes grozījumiem izteikuši arī EDSO eksperti, tomēr viņš norāda, ka solījuma tekstu apstrīdēt būtu sarežģīti, jo Satversmei, ko īsteno saskaņā ar starptautiskiem standartiem, ir augstāks juridisks spēks nekā starptautiskajiem līgumiem. G.Kusiņš norāda, ka zvēresta laikā nevajadzētu vērtēt deputāta valsts valodas prasmi, jo to nav iespējams noteikt, noklausoties tikai solījumu. Deputāta solījums: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.” Pasniedz Lielo folkloras gada balvu NRA 11/01/02 Rīgas Latviešu biedrības namā vakar jau trešo reizi pasniedza ikgadējo Lielo folkloras gada balvu. Kultūrkapitāla fonda piešķirto naudu – 400 līdz 800 latu – sadalīja 14 balvām. Piecas no tām par mūža ieguldījumu folkloras un tradicionālās kultūras kopšanā saņēma Rita Drīzule, Valda Marija Šuvcāne, Mirdza Berzinska, Ella Ceriņa un Jāzeps Radziņš. Par tradicionālās kultūras mantojuma vērtību popularizēšanu balvas pasniedza Ievai Freinbergai, Janīnai Kursītei, Gintai Kaldavai un Normundam Čirkstem. Par izglītības veicināšanu – Pēterim Jansonam, Rutai Cibulei, Andai Beitānei, Dzintaram Čerbakovam. Ilgu Leimani, Lidiju Jansoni un Sigurdu Rusmani apbalvoja par novadu savdabības aizsardzību un kopšanu. Par tradicionālās kultūras mantojuma glabāšanu un aizsardzību balvas saņēma arī Bārtas un Rucavas etnogrāfiskie ansambļi. Pirmie Lielo folkloras balvu saņēma Māra Vīksna, Elga Melne, Vilis Bendorfs un Dace Sparāne par tradicionālās kultūras materiālu publicēšanu. Lielās folkloras gada balvas pasniegšanas ceremonijas laikā laureāti uzstājās ar koncertu. Valsts tautas mākslas centra vecākais referents folkloras jautājumos Andris Kapusts informēja, ka vakara nagla esot Svetlana Rižakova, kas uzstājās ar indiešu deju Tarana. Viņa apbalvojumu saņēma par zinātnisku izpēti. Izvirzītos pretendentus un balvu saņēmējus noteica ekspertu komisija, kurā tās priekšsēdētāja profesora Jura Urtāna vadībā darbojās profesors Pauls Dambis, dzejnieks Uldis Bērziņš un citi. Balvas pasniedza Vidzemes augstskolas rektors Pēteris Cimdiņš, Helmī Stalte un citi. Papē putni aktīvi migrē, gaidāms sals LETA 11/04/02 Papes putnu novērošanas stacijā piektdien konstatēta migrējošo putnu aktivitāte, kas varētu liecināt par laika apstākļu pasliktināšanos, informēja ornitologs Juris Kazubiernis. Arī pēc Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes ziņām, kļūs aukstāks. Pašlaik putnu migrācija notiek bez īpašām novirzēm no normas. Visi putni, kam bijis jāaizlido, ir jau prom. Ir arī tādi lidoņi, kas vēl palikuši, jo saglabājas labvēlīgi laika apstākļi un arī laba barības bāze. Tā pelēkie meža strazdi nesteidzās aizlidot, jo šogad Latvijā ir laba pīlādžu raža. Tomēr daži aizkavējušies gājputni vēl neliecina, ka būtu nopietnas migrācijas problēmas. Šogad esot dzirdēts par bezdelīgām oktobrī. Vēlākās reģistrētās bezdelīgas Latvijā novērotas ir 19.novembrī. Nākamajā nedēļā Latvijā laiks būs pārsvarā bez nokrišņiem; sniegs gaidāms galvenokārt Latgalē. Nedēļas sākumā gaisa temperatūra Latvijā dienā būs -50C-+50C. Naktī gaiss vietām atdzisīs līdz pat -80C, Vidzemes ziemeļos - pat līdz -100C. 10.novembrī Latvijas dienvidu rajonos laiks kļūs mākoņains, īslaicīgi snigs. Dienā Latvijā vēja ātrums sasniegs 5-10 metrus sekundē, brāzmās 15-17 m/s. Balvu rajona mežos ieklīdusi lāču ģimene Diena 11/06/02 Balvu rajona mednieki Krievijas pierobežas mežos oktobra beigās uzsnigušajā sniegā atraduši triju lāču ķepu nospiedumus. Pēdas liecināja, ka lāču ģimene ieklīdusi no Krievijas puses un viens no tiem devies tālāk Latvijas teritorijā. Kā Dienai pastāstīja Balvu virsmežniecības ugunsaizsardzības un medību uzraudzības inženieris Juris Prancāns, tagad sniegs ir nokusis un četrkājaino ciemiņu pēdas vairs nav redzamas, taču Balvu pusē lāčus var manīt katru gadu, visvairāk Liepnas, Žīguru, Tilžas un Egļevas mežniecībās. Pirms gadiem desmit lāči Balvu virsmežniecībā pat esot oficiāli uzskaitīti. J.Prancāns neatcerējās gadījumu, kad lācis Balvu pusē būtu kļuvis par mednieka upuri. Par leģendu kļuvis nostāsts, ka XX gadsimta 70.gados Latgalē kāds lācis esot no malumednieka lodes zaudējis dzīvību. Kā Dienai paskaidroja Valsts mežu dienesta medību daļas priekšnieka vietnieks zoologs Jānis Ozoliņš, pagājušajā gadā Latvijā oficiāli tikuši uzskaitīti četri ķepaiņi, parasti to skaits svārstoties no 4 līdz 10, visbiežāk lāči sastopami Balvu, Valmieras, kā arī Ludzas rajonā, kur tie ieklīstot no Krievijas un Baltkrievijas. Lācis ir stingri aizsargājams dzīvnieks, tā medības Latvijā ir aizliegtas, vainīgajam varētu draudēt sods līdz pat 1000 latiem. J.Ozoliņš piebilda, ka šogad varētu gaidīt lielāku plēsīgo zvēru un arī lāču pieplūdumu no kaimiņvalsts, jo karstā un sausā laika dēļ Krievijā pastiprināti plosījās mežu ugunsgrēki. ...sniegs tā arī nav uzsnidzis. Zemi klāj mīksts, biezs lapu paklājs. Ir samērā auksts – dažas die- nas termometra stabiņš arī pa dienu bija noslīdējis zem 0oC. Bet gaiss, salīdzināju- mā ar pagājušo nedēļu, nav mitrs, jo nav bijuši gandrīz nekādi nokrišņi. Pirmdien gan no gaisa krita mazas, pūkainas snie- ga pārsliņas, taču tās izkusa vēl neno- nākušas uz zemes... un mēs vēl arvien baudām vēlā rudens skaistumu. Anda