K a s j a u n s L a t v I j ā ? Nr. 274: 2002. g. 22. – 28. novembris Izveido delegāciju iestāšanās sarunām ar NATO LETA 11/25/02 Ministru kabinets pirmdien izdeva rīkojumu par Latvijas Republikas delegāciju iestāšanās sarunām ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO), par delegācijas vadītāju apstiprinot Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāru Māri Riekstiņu. Par delegācijas vadītāja vietnieku apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs, aizsardzības sadaļas sarunu vadītājs Edgars Rinkēvičs. Kopumā sarunu delegācijā iekļautas 18 amatpersonas. Delegācijas locekļi ir Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Helmuts Ancāns, Satversmes aizsardzības biroja direktora vietnieks Uldis Dzenītis, ĀM Drošības politikas departamenta direktors Nils Jansons, Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības NATO padomnieks Ilgvars Kļava, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš, AM NATO nodaļas vadītāja Gita Leitlande, Latvijas vēstnieks NATO Imants Lieģis, AM valsts sekretāra vietniece Everita Palma, ĀM valsts sekretāra vietnieks Ivars Pundurs, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba J5 pārvaldes priekšnieks Igors Rajevs, AM Juridiskā departamenta direktors Raivo Raudzeps, Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības NATO aizsardzības padomnieks Jānis Sārts, ĀM NATO nodaļas vadītāja Inga Skujiņa, Finansu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inguna Sudraba, AM NATO un plānu departamenta direktore Sintija Višņevska un NBS komandiera vietnieks admirālis Gaidis Zeibots. Valdība delegāciju pilnvaroja vienoties ar NATO par uzņemšanas politiskajiem, militārajiem, finansiālajiem, informācijas aizsardzības un juridiskajiem jautājumiem. Delegācijas uzdevums būs arī izstrādāt un saskaņot sarunu pozīcijas NATO Integrācijas padomes Vecāko amatpersonu komitejā. Pēc iestāšanos NATO sarunu pabeigšanas delegācijas vadītājam būs jāziņo Ministru kabinetam par sarunu rezultātiem ar NATO. Ja nepieciešams, delegācijas vadītājs ir tiesīgs šo uzdevumu veikšanai iesaistīt attiecīgus ekspertus. "Man ir īpašs gods un saviļņojums ziņot par Prāgas samita rezultātiem," šodien valdības sēdē sacīja ārlietu ministre Sandra Kalniete. Viņa pateicās iepriekšējām valdībām, premjeriem un ministriem, bijušajam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, kā arī Valsts prezidentei Vairai Vīķie-Freibergai par paveikto, sekmējot Latvijas virzību uz NATO. "Paldies arī Latvijas cilvēkiem, kas sapratuši, kādēļ jāiestājas NATO," sacīja ministre. Kā informēja Kalniete, 4.decembrī tiek sāktas Latvijas pievienošanās NATO sarunas. Tās turpināsies divos posmos līdz 2003.gada marta beigām. Pirmajā posmā - šā gada nogalē - Latvija apliecinās apņēmību realizēt NATO izvirzītos nosacījumus politiskajā, ekonomikas, militārajā un citās jomās. Tiks panākta vienošanās saistībā ar Latvijas iemaksām par dalību NATO. Savukārt otrajā posmā - no nākamā gada janvāra līdz marta beigām - Latvijā strādās NATO delegācija, kas vērtēs situāciju alianses kritēriju izpildē, lai vienotos par rīcības plānu Latvijas dalībai NATO. Kā informēja ārlietu ministre, pēc tam tiks apstiprināti dokumenti - reformu īstenošanas grafiks un pievienošanās protokols, kas pēc ratifikācijas alianses dalībvalstīs būs jāratificē Saeimai. Tiek plānots visas nepieciešamās procedūras virzībai uz NATO pabeigt līdz 2004.gada maijam, kad plānots nākamais NATO samits. Kā atzina Kalniete, līdz ar to nepieciešams paplašināt Latvijas pārstāvniecību NATO, kā arī attiecīgās Ārlietu ministrijas struktūras. Tas prasīs papildu finansējumu, informēja ārlietu ministre, aicinot valdību, lemjot par 2003.gada valsts budžetu, neizmirst par NATO integrācijas jautājumiem. Kā ministriem paskaidroja aizsardzības Ģirts Valdis Kristovskis, Latvijas delegācijā sarunām ar NATO iekļauti cilvēki, kas jau iepriekš strādājuši ar šiem jautājumiem. Ministrs pauda pārliecību, ka delegācija tiks galā ar saviem pienākumiem, saskaņojot ar aliansi risināmos uzdevumus dažādās jomās - tās ir demokrātija, normatīvie dokumenti, aizsardzības finansējums, militārie un juridiskie jautājumi. Kā pieļāva Kristovskis, sarunu delegācijai arī būs jāri- sina jautājums par pievienošanos jaunajām NATO spējām, kas aktualizēts Prāgas samitā. Latvija pirmā sāks sarunas par iestāšanos NATO LETA 11/25/02 21.novembrī Čehijas galvaspilsētā Prāgā NATO divu dienu samitā tika oficiāli izteikts iestāšanās uzaicinājums septiņām valstīm, tai skaitā Latvijai. Ja visas uzaicinātās valstis - Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovākija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija - tiks uzņemtas, tā būs iespaidīgākā alianses paplašināšanās kopš tās nodibināšanas 1949.gadā. Pašlaik NATO ietilpst ASV, Kanāda, Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Spānija, Portugāle, Norvēģija, Dānija, Islande, Grieķija, Turcija, Polija, Čehija un Ungārija. Latvija būs pirmā no septiņām kandidātvalstīm, kas sāks sarunas par valsts iestāšanos aliansē, aģentūra LETA uzzināja sarunā ar Latvijas delegācijas NATO samitā Prāgā pārstāvjiem. Pirmais sarunu raunds ar NATO ģenerālsekretariātu Latvijai paredzēts jau 4.decembrī. Savukārt 11.decembrī notiks otrais Latvijas NATO sarunu raunds. 30.decembrī plānotas sarunas ekspertu līmenī par aizsardzības jautājumiem. Ņemot vērā faktu, ka Latvija pirmā sāks iestāšanās sarunas, mūsu valsts būs pirmā, kas šīs sarunas pabeigs, lai sāktos dokumenta, kas paredz dalību NATO, ratifikācijas process. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka sarunu laikā par iestāšanos NATO vieni no būtiskākajiem jautājumiem būs par Latvijas dalības maksu organizācijā. Patlaban saskaņā ar aprēķiniem, kas veikti, izanalizējot Polijas, Čehijas un Ungārijas maksājumus aliansē, Latvijas dalības maksa varētu sasniegt aptuveni trīs miljonus ASV dolārus gadā, aģentūrai LETA sacīja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Savukārt ārlietu ministre Sandra Kalniete aģentūrai LETA pauda viedokli, ka sarežģītākās Latvijas sarunu NATO pozīcijas būs saistītas ar tiesu sistēmas reformu un korupcijas apkarošanu. Ventspils mērs neatbalsta Latvijas iestāšanos NATO BNS 11/25/02 Latvijas iestāšanās NATO pretinieks Ventspils mērs Aivars Lembergs izaicina NATO atbalstītājus uz publisku diskusiju par lietderību iestāties aliansē, pirmdien žurnālistiem pavēstīja Lembergs. Ventspils mērs uzskata, ka iestāšanās Latvijai drošību nenesīs: "Tieši otrādi, līdz ar iestāšanos NATO Latvijas drošība no teroristiem būs vēl vairāk apdraudēta, nekā ja Latvija neiestāsies. Šobrīd, kad NATO karo ar musulmaņu pasauli, Latvijai iestāties tajā nav mērķtiecīgi un ir pat bīstami." Tomēr Lembergs visus apsveic ar uzaicinājumu iestāties NATO, jo tas kopumā ir pozitīvs Latvijas attīstības vērtējums kopš neatkarības iegūšanas. Ventspils mērs norādīja, ka līdz šim neviens viņu nav arī mēģinājis pārliecināt, ka iestāšanās NATO palielinās Latvijas drošību. "Vispirms gan vēl jānoskaidro, no kā tad Latvija šobrīd ir apdraudēta," piebilda Lembergs. Pēc viņa domām, Latvijai drošību var sagādāt vienīgi "novārtā atstātā" policija, kurai nav "ne normālu automašīnu, ne datoru, speciālas tehnikas un normālas algas". "Cīņa pret narkomāniju - tā ir mūsu drošība," sacīja Lembergs, norādot, ka "pilnīga bezjēdzība" būtu gadā tērēt aptuveni 120 mil- jonus latu kaujas tehnikas iegādei (pēc laikraksta "Dienas Bizness" aprēķiniem). Lembergs uzskata, ka jautājums, "vai Latvija piedalās karā vai ne", ir jālemj tautai referendumā. Tas būtu jārīko vienlaicīgi ar referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, līdz ar to tas neko neizmaksātu. Latviete uzvar zīmējumu konkursā Prāgas sammitā NRA 11/25/02 Prāgas sammita otrajā dienā - 22. novembrī - bērnu zīmējumu konkursā Drošāka pasaule pirmo vietu jaunākajā vecuma grupā ieguva Latvijas meitenes Sabīnes Dreimanes zīmējums Māsu duets, kurā attēlotas divas priecīgas bižainas meitenītes. 22. novembrī Latvijas vēstniece Čehijā Iveta Šulca no NATO ģenerālsekretāra Džordža Robertsona saņēma 1. vietas godalgu, kuru izcīnījusi Latvijas pārstāve - S. Dreimane no Valkas - par zīmējumu Māsu duets. Balvu tuvākajā laikā pasniegs konkursa uzvarētājai. Latvijas zīmējums redzams uz atklātņu komplekta vāka, kas izdots par godu NATO sammitam Prāgā. Mēnesi pirms Prāgas sammita noslēdzās Latvijas bērnu zīmējumu konkurss Drošāka pasaule Rīgā. To rīkoja Prāgas NATO sammita sek- retariāts. Nacionālajā konkursā piedalījās ap 200 bērnu no visas Latvijas. Konkursa labākie grafikā, gleznojumā vai kādā citā tehnikā zīmēti autoru oriģināldarbi, kas iepriekš nav bijuši publicēti un eksponēti un kuros neatspoguļojās politiski un ģeogrāfiski motīvi, tika nosūtīti uz Prāgu. Tur tie kopā ar Čehijas un Viļņas desmit valstu grupas bērnu darbiem piedalījās starptautiskajā konkursā. Bērni pēc vecuma bija sadalīti divās grupās: 6-10 un 11-15 gadu. Jāgatavojas vēlēšanām Dienas bizness 11/25/02 Lai Latvijas vēlētāji varētu piedalīties 2004. gadā paredzētajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, Latvijai steidzami jāsāk darbs pie Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma izstrādes. Šādu viedokli - pēc atgriešanās no Briselē notikušās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekspertu sanāksmes vēlēšanu jautājumos - pauž Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Lai tehniski sagatavotos svarīgajam pasākumam, vēlēšanu organizatoriem nepieciešami vismaz 10 mēneši. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums būtu jāpieņem vismaz līdz nākamā gada rudenim. Tāpat svarīga ir vēlētāju reģistra ieviešana un vēlētāju informācijas kampaņa. Tuvākajās laikā A. Cimdars iecerējis šos jautājumus pārrunāt ar Tieslietu un Ārlietu ministriju atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar Ministru prezidentu un Saeimas deputātiem. Referendums par ES būs nākamruden Diena 11/26/02 Referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) varētu notikt laikā no nākamā gada septembra līdz novembrim, bet konkrētu datumu valdība vēl nav domājusi, Dienai teica premjers Einars Repše. "Tā kā iestāšanās ir paredzēta maijā, referendumu noturēsim rudenī, un jo vēlāk rudenī, jo vairāk laika īstenot informācijas kampaņu," viņš sacīja. Premjers un ārlietu ministre pirmdien uzsvēra nepieciešamību sabiedrības sagatavošanu referendumam balstīt uz racionāliem argumentiem, nevis, pēc E.Repšes vārdiem, "biedējot ar apokaliptiskiem saukļiem, ka, ja nenobalsosiet par, būs pastardiena". Ārlietu ministre Sandra Kalniete atzina, ka izskaidrošana par politiskiem, sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem no dalības ES līdz šim ir atstāta novārtā un tajā būtu jāiesaistās visiem ministriem. Pēdējā Eirobarometra aptauja liecina, ka par iestāju ES būtu gatavi balsot 45% Latvijas iedzīvotāju, pret - 32%. "Mums jāgatavo tauta referendumam vispusīgi un pamatoti, analizējot iestāšanās ieguvumus, tālākās iespējas - tad tauta pieņems izsvērtu lēmumu, un gan es, gan valdība cer, ka tas būs par," teica E.Repše, skaidrojot agrāk medijiem teikto, ka viņš negatīvu balsojumu neuzskatītu par traģēdiju. Premjers arī pūlējās pārliecināt, ka viņa teiktais par NATO kā pirmo ārlietu prioritāti nav pretrunā ar ārpolitikas koncepciju vai valdības deklarāciju, kur nekad nav dalīts, kura organizācija Latvijai svarīgāka. "Es personiski domāju, ka NATO kā drošības garants ir pirmā prioritāte, bet tas nekādā ziņā nesamazina ES prioritāti. Faktiski šīs abas lietas ir minamas blakus. Jautājums, kura ir pirmā un kura ir otrā, nav, manuprāt, tik būtisks," viņš pamatoja. Otrdien Latvija saņems Briseles galīgo piedāvājumu vēl neslēgtajās lauksaimniecības un finanšu sadaļās, kur svarīgākais arvien paliek pārdošanas kvotas pienam un tā saucamie laukaugu references periodi, no kuriem aprēķina, cik lielus tiešos maksājumus zemnieki saņem par katru hektāru, teica sarunu vadītājs Andris Ķesteris. Lai apstiprinātu nostāju, ar kuru Latvijas delegācijai jādodas uz izšķirošajiem sarunu raundiem, līdz 3.decembrim būs jāsasauc vēl viena valdības ārkārtas sēde, informēja S.Kalniete. Pirmdien ārkārtas sēdē valdība akceptēja nostāju institūciju sadaļā, ka Latvijai būs 8 vietas Eiroparlamentā, viens komisāra postenis, 4 balsis ES padomē, dažas izmaiņas lauksaimniecības sadaļā, bet ne būtiskākās, jo beidzamais ES piedāvājums vēl nav zināms. Sākta PA darba pārbaude Diena 11/28/02 Ar ekonomikas ministra rīkojumu sākta Privatizācijas aģentūras (PA) finanšu darbības pārbaude - tās mērķis ir tikt skaidrībā, cik lietderīgi iztērēta nauda, kas iegūta valsts īpašumu privatizācijā. Jaunajai valdībai esot pamatotas bažas, ka tā ne vienmēr tērēta lietderīgi un tiem mērķiem, kuriem tikusi paredzēta, trešdien Dienai atzina premjera biedrs Ainārs Šlesers (LPP). Viņš neprecizēja, cik ilgā laikā pārbaude jāveic un kādas tai varētu būt sekas. Plašākus komentārus varot sniegt ekonomikas ministrs Juris Lujāns (LPP). Ar J.Lujānu Dienai neizdevās sazināties, viņa preses pārstāvis Guntars Gūte teica, ka ministrs ir aizņemts. No A.Šlesera teiktā arī izrietēja, ka PA tiks likvidēta un tiek risināts jautājums, kā pārvaldīt īpašumu daļas tajos uzņēmumos, kas vēl pagaidām nav privatizēti. Ka PA visticamāk tiks likvidēta, bet valstij piederošo uzņēmumu akciju un kapitāla daļu pārvalde un to privatizācijas process pāries valdības vadītāja pārraudzībā, Dienai nedēļas sākumā atzina arī premjera preses pārstāvis Dans Titavs. Kā tieši tas tiks nodrošināts un vai šiem mērķiem premjera paspārnē dibinās jaunu institūciju, pagaidām nav skaidrs. Ekonomikas ministrija (EM) to pētot, un valdības vadītājs Einars Repše gaidot, ka tā iesniegs konkrētu, juridiski pamatotu piedāvājumu, teica D.Titavs. Par to, ka atlikušo lielo uzņēmumu (Ventspils nafta, Lattelekom, Latvijas Krājbanka, iespējams, vēl citi) privatizācijas process būs premjera tiešā pārziņā, veidojot valdību, vienojās visas četras koalīcijas partijas. Aktīvi un nepiekāpīgi par to iestājās Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Tikmēr, sekojot pašreizējai likumdošanai un PA statūtiem, Saeimas partiju frakcijas sākušas izvirzīt pārstāvjus darbam PA padomē. Pēc EM ziņām, Jaunais laiks darbam PA padomē deleģējis sabiedriskās organizācijas Studentu pašpārvalde valdes priekšsēdi Madaru Lasmani, LPP - a/s Limbažu piens vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru, bet ZZS - zvērinātu advokātu, bijušā ekonomikas ministra Laimoņa Strujēviča padomnieku juridiskajos jautājumos Juri Narkēviču. TP šim amatam izvirzījusi uzņēmēju Ivaru Forandu, PCTVL - juristu Aivaru Dātavu. Abas šīs personas jau darbojās PA padomē. Jauno kandidātu vēl nav nosaukusi TB/LNNK. Iepriekšējās valdības laikā šo partiju PA padomē pārstāvēja Judīte Oškalne un Normunds Lakučs. Konkrētības nostājā par privatizāciju, tās gaitu un sertifikātu izmantošanu jaunajai valdībai vēl nav. Premjers uzskata - privatizācija nav pašmērķis, tāpēc nav iespējams tagad nosaukt tās pabeigšanas termiņus. Amatpersonas vispārīgi norāda: privatizācijai jānotiek caurskatāmi, atbilstoši starptautiskajai praksei, valstij nesot maksimālus ienākumus. Darba samaksa Latvijā aug straujāk nekā patēriņa cenas BNS 11/28/02 Šā gada trešajā ceturksnī neto darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā patēriņa cenas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Patēriņa cenas Latvijā šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2001.gada trešo ceturksni, ir pieaugušas par 1,1%, bet sabiedriskajā sektorā strādājošo darbinieku mēneša vidējā neto darba samaksa - par 9,6% (bruto darba samaksa - par 9,9%), privātā sektora darbinieku neto darba samaksa pieauga par 3,6% (bruto - par 3,9%). Savukārt salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni, trešajā ceturksnī patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 1%, tai skaitā pārtikas precēm (ieskaitot alkoholiskos dzērienus un tabaku) - par 2,7%, savukārt nepārtikas precēm pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem palika iepriekšējā ceturkšņa līmenī. Sabiedriskā sektora darbinieku mēneša vidējā neto darba samaksa šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, palielinājās par 1,6%, tai skaitā budžeta iestādēs - par 1,7%, bet uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk (valsts un pašvaldību uzņēmumi) - par 1,3%. Bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 1,5%, budžeta iestādēs - par 1,7%, bet valsts un pašvaldību uzņēmumos - par 1,2%. Privātā sektora darbinieku mēneša vidējā neto darba samaksa 2002.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2002.gada otro ceturksni, palielinājās par 1,6% (bruto darba samaksa - arī par 1,6%). Sabiedriskajā sektorā 2002.gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 200,56 lati, tai skaitā budžeta iestādēs - 184,03 lati, valsts un pašvaldību uzņēmumos - 223,67 lati. Gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā bija 197,54 lati, tai skaitā budžeta iestādēs - 180,95 lati, valsts un pašvaldību uzņēmumos - 221,03 lati. Sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa 2002.gada trešajā ceturksnī bija 143,69 lati jeb 71,6% no bruto darba samaksas, tai skaitā budžeta iestādēs - 132,43 lati jeb 72% no bruto samaksas, valsts un pašvaldību uzņēmumos - 159,45 lati jeb 71,3% no bruto algas. Pēc pārvaldes informācijas, neieskaitot izmaksas, kas netiek aprēķinātas regulāri katru mēnesi (piemēram, atlīdzība par gada darba rezultātiem, prēmijas par ceturkšņa, pusgada vai lielāka laika perioda darba rezultātiem, prēmijas valsts svētkos u.c.), bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošajiem 2002.gada trešajā ceturksnī bija 182,13 lati. Privātajā sektorā 2002.gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 156,22 lati, neto darba samaksa - 113,01 lats jeb 72,3% no bruto darba samaksas. 2002.gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 153,69 lati (neto - 111,2 lati). CSP informācija liecina, ka par iepriekšējiem gadiem un līdz pat 2002.gada septembra beigām valstī kopā darbiniekiem nav izmaksāta darba samaksa par kopumā 2,59 miljoniem latu, tai skaitā sabiedriskajā sektorā - 0,12 miljoniem latu, kas ir 4,6% no valstī kopumā neizmaksātās summas. Lielāko daļu no darba samaksas nav saņēmuši apstrādes rūpniecības (1,14 miljoni latu), lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības (0,48 miljoni latu) un būvniecības (0,37 miljoni latu) nozares darbinieki. Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk, sabiedriskās organizācijas. Informācijā nav ietverti dati par sabiedriskajām organizācijām. Ekonomikas ministrija ignorē informācijas atklātību NRA 11/28/02 Biznesa augstskolai Turība divus gadus neizdodas saņemt pieprasīto informāciju par valsts pasūtījumu, kaut gan jau pirms vairāk nekā gada stājies spēkā tiesas spriedums, kas Ekonomikas ministrijas un tās pārraudzības struktūras iepriekšējos lēmumus nesniegt informāciju atzīst par nelikumīgiem un ministrijai uzliek par pienākumu nodrošināt šo ziņu sniegšanu. Pieprasītā informācija saistīta ar Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts SIA Reģionu attīstība 2000. gada rudenī rīkoto izsoli par īpaši atbalstāmo reģionu pašvaldību vadītāju, speciālistu un uzņēmēju ekonomiskas izglītības pasākumiem. Šajā izsolē uzvarēja SIA Inko 98, un konkursa dalībniece SIA Biznesa augstskola "Turība" lūdza Reģionu attīstībai sniegt informāciju - kādus pakalpojumus un par kādu summu izsolē uzvarējusī firma Reģionu attīstībai ir sniegusi iepriekš un kādi līgumi ir noslēgti pēc izsoles. Taču Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā Reģionu attīstība šādu informāciju sniegt atteicās, atsaucoties uz likumu Par uzņēmējdarbību un Konkurences likumu, kā arī norādot, ka pieprasītās ziņas varot sniegt tikai pēc SIA Inko 98 rakstiskas piekrišanas saņemšanas. Tad Turība divreiz vērsās ar sūdzību Ekonomikas ministrijā, lūdzot uzlikt par pienākumu Reģionu attīstībai sniegt prasīto informāciju par valsts pasūtījumu, taču abas reizes saņēma atteikumu, kas bija pamatots ar Reģionu attīstības jau minētajiem likumu pantiem, kā arī Informācijas atklātības likumu. Pieminot Reģionu attīstības prasību Turībai saņemt rakstisku atļauju no tās konkurenta - SIA Inko 98 -, ministrija vēl norādīja, ka "Reģionu attīstība nav atteikusies jums šo informāciju izsniegt un ir norādījusi, kādi normatīvo aktu nosacījumi ir jāievēro, lai saņemtu pieprasīto informāciju". Pēc šiem atteikumiem Turība vērsās Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kas, uzklausot ieinteresētās puses, pagājušā gada 11. septembrī nolēma uzlikt par pienākumu Ekonomikas ministrijai nodrošināt Turībai pieprasītās informācijas sniegšanu. Tiesa arī atzina, ka "Ekonomikas ministrijas amatpersona, nenodrošinot tiesības brīvi saņemt informāciju par valsts pasūtījuma rezultātā noslēgtajiem līgumiem, sūdzības iesniedzējam ir nelikumīgi liegusi iespējas īstenot savas tiesības, ko tam ir garantējusi Satversme un Informācijas atklātības likums". Tāpat tiesa pieminēja, ka Ekonomikas ministrija savos paskaidrojumos faktiski ir to maldinājusi, apgalvojot, ka nevarot dot tiešus rīkojumus Reģionu attīstībai, jo patiesībā tā varējusi nodrošināt informācijas sniegšanu sūdzības iesniedzējam - Turībai. Šo tiesas lēmumu ministrija pārsūdzēja tiesā, kas noraidīja pārsūdzību pagājušā gada 25. oktobrī. Taču vairāk nekā gada laikā kopš šā brīža gan Ekonomikas ministrija, gan Reģionu attīstība to, pēc Turības sniegtajām ziņām, ir ignorējušas un pieprasīto informāciju par valsts pasūtījumu tā arī nav sniegušas. Tas noticis, neraugoties uz Ekonomikas ministrijai oficiāli nosūtītu Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesu izpildītāju kantora vēstuli, ar kuru ministrijai atbilstoši tiesas spriedumam tiek uzlikts par pienākumu nodrošināt informācijas sniegšanu Biznesa augstskolai "Turība". Savukārt ar citu tiesas spriedumu jau šā gada 19. aprīlī ir atzīts, ka Reģionu attīstība ir pieļāvusi arī likuma Par valsts un pašvaldību pasūtījumu pārkāpumus, bet Ekonomikas ministrijas atbilde, ar kuru atteikts apmierināt Turības sūdzību, uzskatāma par nelikumīgu un pieteicēja tiesības uz vienlīdzīgām iespējām saņemt valsts pasūtījumu aizskarošu. Tiesa, tā kā izsolē figurējušie valsts līdzekļi - 30 000 latu - jau ir pilnībā izlietoti, Vidzemes priekšpilsētas tiesa vienlaikus nolēmusi, ka atkārtota izsole par tā paša valsts pasūtījuma piešķiršanu nav rīkojama. Savukārt neviena amatpersona par tiesas spriedumā konstatētajām nelikumībām sodu nav saņēmusi. Ekonomikas ministrijas Informācijas tehnoloģiju un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Kaspars Paupe ceturtdien skaidroja, ka oficiālu informāciju tieši Turībai ministrija neesot sniegusi, taču tā uzskatot, ka tiesas spriedumu pēc būtības esot izpildījusi, jo prasītā informācija sniegta tiesai otrajā prāvā par atkārtotu izsoles rīkošanu un ar to varējusi iepazīties arī Turība. Šo apgalvojumu gan atspēkoja Turības Mārketinga un klientu servisa daļas vadītājs Uldis Strautkalns, - tiesa, daļu no prasītās informācijas Turībai esot izdevies iegūt, iepazīstoties ar tiesai iesniegtu Valsts kontroles atzinumu, taču liela daļa ziņu, kuru nodrošināšana Ekonomikas ministrijai bija uzdota ar tiesas spriedumu, tā arī neesot saņemta un tiesas spriedums joprojām tiekot ignorēts. Taču, kad K. Paupem informācija par šo situāciju tika pieprasīta no Ministru prezidenta biroja, Ekonomikas ministrijas pārstāvis sniedza jau citus datus, ministrijas rīcību izskaidrojot ar to, ka Tiesu izpildītāju kantora vēstuli ar uzdevumu sniegt informāciju tā saņēmusi tikai šā gada 27. martā. Taču, "tā kā ministrijas rīcībā pieprasītā informācija neatrodas un no 2002. gada 1. janvāra VSIA Reģionu attīstība ir Finansu ministrijas pārziņā, tad Ekonomikas ministrija 2002. gada 4. aprīlī ar vēstuli nr. 2.1-07-52 lūdza VSIA Reģionu attīstība nekavējoties sniegt informāciju un pārsūtīja Tiesu izpildītāju kantora vēstuli. Uz šo vēstuli Ekonomikas ministrija rakstisku atbildi nav saņēmusi". "Man kā uzņēmuma vadītājam saskaņā ar Komerclikumu ir jāpierāda sava nevainība, savukārt valsts ierēdņi pat pēc tiesas sprieduma neko nedara," šādi šo situāciju vakar komentēja Biznesa augstskolas "Turība" valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. "Šāda valsts attieksme ir ņirgāšanās par uzņēmējiem un sabiedrību. Visi ieraksti valdību deklarācijās par atbalstu uzņēmējdarbībai ir vienkārši pekstiņi," teica J. Birznieks, piebilstot, ka viņš vēlētos "redzēt, ko jaunā Saeima un valdība veiks patiesam uzņēmējdarbības atbalstam". Tomēr šajā lietā viņam vismaz pagaidām to neizdosies uzzināt - Ministru prezidents Einars Repše savu viedokli ar palīga Dana Titava starpniecību kopš pagājušās nedēļas tā arī precīzi nenoformulēja. Premjera palīgs tikai atkārtoja E. Repšes priekšvēlēšanu kampaņas laikā minēto atbalstu iespējami plašākai atklātībai un izteica nosodījumu ministrijas rīcībai, prasīto informāciju nesniedzot uzreiz. Taču no Ministru prezidenta palīga teiktā izrietēja, ka atbalstu šāda informācijas atklātību - valdības pasludināto prioritāti - nodrošinoša tiesas sprieduma izpildei E. Repše neuzskatot par "premjera lietu". Vienlaikus D. Titavs izteica ierosinājumu, kas atgādināja Ekonomikas ministrijas atbildi Turībai pirms diviem gadiem, - viņš esot pārliecināts, ka gadījumā, ja Turība tagad vērstos pie Reģionu attīstības, tā prasīto informāciju saņemtu. Premjera palīgs gan precīzi neatbildēja uz jautājumu, kāpēc Turībai, pat uzvarējušai tiesā, vienalga būtu jāvēršas Reģionu attīstībā ar oficiālu lūgumu. Aptaujāto amatpersonu nostāja arī lika noprast - nav gaidāms, ka par tiesas sprieduma ignorēšanu varētu tikt sodīta kāda Ekonomikas ministrijas amatpersona. Tomēr zināms, ka Ekonomikas ministrija nule saņēmusi neformālu uzdevumu jau tuvākajās dienās nosūtīt Turībai pieprasīto informāciju, lai šai lietai darītu galu. Īvāns vedīs jaunus laikus sociāldemokrātiem Dienas 11/25/02 Lai arī līdzšinējais LSDSP līderis Juris Bojārs sestdien partijas kongresā apņēmīgi cīnījās par priekšsēža amatu, šajā cīņā ar 169 balsīm viņš tomēr zaudēja populārākajam LSDSP politiķim, Rīgas domniekam Dainim Īvānam, par kuru nobalsoja 373 delegāti. Jaunais LSDSP līderis tēlaini paredzēja jaunos laikus arī sociāldemokrātiem, kas nevarēšot notikt bez partijas atjaunotnes. Ietekmīgākās pozīcijas LSDSP pēc sakāves Saeimas vēlēšanās ir Rīgas domē, kur D.Īvāns vēloties sākt attiecību pārskatīšanu ar apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, vienlaikus sākot konsultācijas par sadarbību ar opozīcijā esošajām labējām partijām. LSDSP rindās saskaņā ar kongresā sniegto informāciju ir 2608 biedri, šī ir viena no lielākajām partijām Latvijā, tās pārstāvji vada 17 pašvaldības, tajā skaitā Rīgas, Jūrmalas un Rēzeknes domi. 8.Saeimas vēlēšanās partija nepārvarēja iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru. LSDSP 34.kongresā bija vairāki emocionāli brīži. Lai arī J.Bojārs savos ziņojumos, kas bija vairāki, kritizēja gan D.Īvānu, piemēram, par atteikšanos atbalstīt Satversmes grozījumus un domes sēžu neapmeklēšanu, gan LSDSP ģenerālsekretāru Jāni Dineviču, kurš "tikai organizē partijas vadības pārvēlēšanas tā vietā, lai nodarbotos ar organizatorisko darbu", pēc jaunā līdera ievēlēšanas kongresa delegāti pateicās J.Bojāram, pieceļoties kājās un sveicot viņu ar aplausiem. Ap pulksten 22.30 vakarā, kad paziņoja priekšsēža biedru vēlēšanu rezultātus, palikušie delegāti sveica ievēlētos vietniekus Valdi Lauski un Violu Lāzo, kas abi saņēma sarkanas rozes un dejoja valsi pārējo veidota apļa vidū. V.Lauskis kandidēja arī priekšsēža vēlēšanās, saņemot 164 balsis, bet par viņu kā priekšsēdētāja biedru nobalsoja 247 delegāti, V.Lāzo atbalstīja 208 delegāti. Priekšsēža biedru vēlēšanās bija 17 pretendentu, viņu vidū arī Rīgas mērs Gundars Bojārs un J.Dinevičs, kas tika uzskatīti par D.Īvāna komandas cilvēkiem atšķirībā no ievēlētā V.Lauska, kas vairāk tika uzlūkots kā J.Bojāra sabiedrotais, lai arī vairākos gadījumos viņam bija atšķirīgs viedoklis. V.Lauskis arī visasāk uzstājās pret sadarbību Rīgas domē ar PCTVL. J.Bojārs ziņu aģentūrai BNS prognozēja, ka Rīgas domes koalīcija varētu palikt nemainīga, taču jaunā partijas vadība "varētu radīt sarežģījumus mēram G.Bojāram; nebūšu pārsteigts, ja arī viņš tiks nomainīts, jo pārāk labi zinu Jāni Dineviču, kuram Gundars pārāk daudz uzticas". Savukārt Dienai J.Bojārs paredzēja, ka partiju tagad vadīšot J.Dinevičs: "Dainis staigās un fantazēs, bet kāds viņa vietā vadīs." Lai arī bijušā līdera dēls G.Bojārs atturējās atklāt, kuram no priekšsēža kandidātiem viņš atdevis savu balsi, sarunā bija jūtams viņa atbalsts D.Īvānam - viņu, kā Diena jau rakstīja, atbalstīja arī Rīgas domes frakcija, kas, nemainoties vadībai, būtu visa aizgājusi no partijas, atklāja D.Īvāns. Pirms priekšsēža biedra vēlēšanām D.Īvāns paziņoja, ka vēlētos savā komandā J.Dineviču, pēc tam presei paskaidrojot, ka J.Dinevičs viņu esot ievedis partijā, kā arī esot ļoti labi zināms kā labs organizators un pārbaudīts dažādās situācijās kopš LTF laikiem. "Negribu pazaudēt nevienu intelektuāli un organizatoriski spēcīgu cilvēku, un atšķirībā no Jura Bojāra es vēlos ap sevi pulcināt spēcīgas personības," sacīja jaunais LSDSP līderis, noliedzot, ka kāds varētu viņu vadīt. Viens no LSDSP priekšsēža pirmajiem darbiem būšot attiecību izvērtēšana ar Rīgas domē pārstāvētajiem spēkiem, bet neesot pamata runāt par G.Bojāra nomaiņu. D.Īvāns arī negatavojas uzreiz pārtraukt sadarbību ar PCTVL, tikai atgādināja, ka par partijas lēmumu izvēlēties šo politisko spēku par partneriem savulaik frakcijas deputāti esot uzzinājuši no masu medijiem - lai nekas tāds vairs nevarētu notikt, viņš vēlas panākt partijas darbā maksimālu atklātību. "Mēs esam pieļāvuši pārāk daudz kompromisu un pakļāvušies PCTVL spiedienam," sacīja D.Īvāns. Otrs D.Īvāna tuvākā laika uzdevums būšot konsultāciju sākšana ar kreisi centriskiem spēkiem par tuvināšanos, nenosakot nekādus nosacījumus. Iepriekš J.Bojārs bija pret apvienošanos ar šiem spēkiem, bet vairāki citi kongresa delegāti uzskatīja, ka uz LSDSP nav atpakaļceļa Egīla Baldzēna vadītājiem Sociāldemokrātu savienības 7.Saeimas deputātiem. D.Īvāns ir gatavs sarunām ar visiem - vispirms jau ar SDS, kā arī ar Andra Amerika vadīto Latvijas Demokrātisko partiju un, iespējams, arī ar Latvijas ceļa biedriem. SDS līderis Egīls Baldzēns, pozitīvi vērtējot D.Īvāna ievēlēšanu, līdzīgi kā partijas jauniešu organizācijas pārstāvis Mārtiņš Kossovičs Dienai sacīja, ka uzaicinājumu uz sarunām pieņemšot, bet pārsteidzīgus lēmumus viņi nevēlētos pieņemt. Baldzēnam jaunais amats liedz vadīt SDS Diena 11/25/02 Sociāldemokrātu savienības priekšsēdētājs Egīls Baldzēns atkāpsies no partijas priekšsēdētāja amata, kuru turpmāk nevarēs ieņemt, jo pagājušās nedēļas nogalē notikušajā kongresā ievēlēts par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēža vietnieku. Arodbiedrību savienības statūti liedz tās vadības pārstāvjiem darboties politisko partiju lēmējinstitūcijās. Neraugoties uz šo normu, kas vērsta pret arodbiedrību savienības politizāciju, gan SDS, gan LSDSP, kuras biedrs Pēteris Krīgers piektdien kļuva par LBAS priekšsēdētāju, ir noskaņotas nostiprināt ciešāku saikni ar LBAS un pauž gandarījumu, ka sociāldemokrātiem ir izdevies atgūt tās vadību. Nu jau bijušais LSDSP priekšsēdētājs Juris Bojārs sestdien partijas kongresā paziņoja: "Līdz ar Pētera Krīgera ievēlēšanu par LBAS priekšsēdi atkal varēs izveidoties Rietumos pazīstamais tandēms - sadarbība starp sociāldemokrātiem un arodbiedrībām." LSDSP jaunā dome gatavojas izstrādāt sadarbības modeli, kurā būtu noteiktas partijas un LBAS attiecības. Arī E.Baldzēns Dienai uzsvēra, ka sadarbība ar arodbiedrībām ir būtiska sociāldemokrātu darbības joma, ko nosakot kopējie mērķi. E.Baldzēnam saskaņā ar LBAS statūtiem ir jāatstāj amats partijā, un viņš aicināšot valdi priekšsēža pienākumus līdz janvāra beigās paredzētajam kongresam uzticēt Pēterim Salkazanovam. Viņš savukārt Dienai sacīja, ka SDS statūti to neatļauj un partiju līdz kongresam nākšoties vadīt kādam no vietniekiem - Antrai Līnei vai Arnim Mugurēvičam. Konvencija mulsina prātus Diena 11/25/02 Eiropas Padomes Vispārējai mazākumtautību konvencijai piedēvēts pārdabisks spēks, latviešu apziņā to pārvēršot bubulī, kas apdraud nacionālo identitāti, bet cittautiešu prātos - par pēdējo cerību savu tiesību sargāšanā. Latvijas uzmanību uz nepieciešamību ratificēt konvenciju ikgadējā progresa ziņojumā vērsa Eiropas Komisija (EK), tomēr valstī vienota viedokļa par nepieciešamību legalizēt šo starptautisko dokumentu nav. EK delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs norāda - kaut arī EK mudina Latviju ratificēt konvenciju, tomēr skaidrs, ka Latvija ir izpildījusi politiskos kritērijus, lai pievienotos Eiropas Savienībai (ES), tādēļ atteikšanās no konvencijas ratificēšanas nekavēs Latvijas integrāciju ES. Tikmēr pašmāju etnisko jautājumu pētnieki uzskata - konvencija juridiski ir pārāk vāja un Latvijai neuzliek milzīgus pienākumus, bet tās ratifikācija izsistu no rokām trumpjus Latvijas nelabvēļiem, kas skandē, ka Latvija neaizsargā mazākumtautību tiesības. Konvencijas ratifikāciju sola veicināt arī jaunais īpašu uzdevumu ministrs tautību sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks un premjers Einars Repše. EP Mazākumtautību konvenciju Latvija parakstīja 1995.gadā, taču līdz šim tā nav ratificēta. Līdztekus pantiem par pamattiesībām, kas Latvijā jau tiek garantētas saskaņā ar citiem starptautiskajiem dokumentiem, Mazākumtautību konvencijā ir arī strīdīgi panti, kas, to ratificējot, prasītu izmaiņas likumos un praksē. Vislielākās pretrunas starp ratifikācijas piekritējiem un noliedzējiem saistās ar valodu. Kā liecina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Aivara Tabuna pētījums, aptaujājot plašsaziņas līdzekļu analītiķus, nevalstisko organizāciju un partiju pārstāvjus, cittautieši uzskata, ka konvencijas ratifikācija ļaus paplašināt krievu valodas tiesības, bet latvieši ir pārliecināti, ka tā tikai kavēs padomju gados izveidojušos lingvistisko pretrunu pārvarēšanu. Konvenciju ir ratificējušas visas ES kandidātvalstis, izņemot Latviju, savukārt no ietekmīgām ES dalībvalstīm konvenciju nav ratificējušas Francija un Nīderlande. "Francija to nemaz netaisās darīt, jo tai konstitūcijas līmenī likumdošana neatbilst konvencijai. Tomēr Francija ir sena ES dalībvalsts, bet mēs kā kandidāti to nevaram atļauties," domā Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pētniece Ilze Brands-Kehre. Politologs Artis Pabriks norāda - nebija saprātīgi spert pirmo soli - parakstīt konvenciju, izvairoties no otrā - ratifikācijas. Beļģija, zinot, ka etnisko problēmu dēļ konvenciju nevarēs ratificēt, ilgi atturējās parakstīt konvenciju, to izdarot tikai pērn un drīzumā arī gatavojoties ratificēt. Parakstot konvenciju, valstis apņemas "savu iespēju robežās" un, "ja šāds lūgums atbilst patiesai nepieciešamībai", nodrošināt mazākumtautību valodu izmantošanu administratīvajās institūcijās, ar kurām pamatā saprotamas pašvaldības. Valsts valodas likums nosaka, ka pašvaldības ar valsts iedzīvotājiem kontaktējas tikai valsts valodā, kas ir pretrunā ar konvenciju. I.Brands-Kehre atzīst, ka Latvijā prakse ir liberālāka nekā likums, jo pašvaldībās neatraidot valsts valodas nezinātājus, tādēļ konkrētajā gadījumā nāktos "likumdošanu piemērot praksei". Kaut arī Mazākumtautību konvencija ir juridiski saistoša, tā nav jāuztver kā stingrs dokuments, jo valstīm dod rīcības brīvību, to piemērojot dažādiem apstākļiem. "Taču ne tādēļ, lai valsts varētu izvairīties no minoritāšu tiesību ievērošanas," akcentē I.Brands- Kehre. Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Mits uzskata, ka sazināšanās ar pašvaldībām ir ļoti svarīga tiesība, tādēļ ratifikācijas gadījumā Latvijai būtu problemātiski atteikties no konkrētā panta pildīšanas, to pamatojot ar īpašo situāciju. "Latvijai neapšaubāmi ir īpaša situācija, taču mazākumtautību tiesībām ir specifika, ka gandrīz katrā valstī ir sava īpašā situācija. Tas nozīmē, izvērtējot valsts atrunas, jāskatās konkrētā situācija vietējā kontekstā. Var gadīties, ka kāda nenodrošināta tiesība mazākumtautībām veido konvencijas pārkāpumu vienā valstī, bet citā - ne," saka M.Mits. Latvijas īpašā situācija varētu izpausties attiecībā uz konvencijas pantu, kas topogrāfiskos apzīmējumus paredz izvietot arī mazākumtautību valodā, ja "ir pietiekams pieprasījums pēc šādām norādēm" teritorijās, ko tradicionāli lielā skaitā apdzīvo nacionālās minoritātes. I.Brands-Kehre ierosina konvenciju ratificēt, atrunu piemērojot tikai šim pantam. "Ja mēs vienurīt pamostos un atklātu, ka ielu plāksnes ir divās valodās, tas sabiedrību nevis saliedētu, bet destabilizētu." Igauņi konkrētajā pantā noteikuši - divās valodās topogrāfiskie apzīmējumi izvietojami tikai vietās, kur 1939.gadā dzīvojuši 50% ma- zākumtautību. EP ekspertu komisija, kas pārrauga konvencijas ievērošanu, Igauniju kritizējusi nevis par atsauci uz 1939.gada demogrāfisko situāciju, bet gan par 50% kvotas noteikšanu, uzskatot to par pārāk augstu. Pagaidām dažādi viedokļi ir arī par konvencijas ietekmi uz 2004.gadā paredzēto izglītības reformu. M.Mits uzskata - tiek izplatīts mīts, ka konvencija aizliedz īstenot izglītības reformu. Juridiski interpretējot, ratifikācija netraucētu reformai, jo konvencijas paskaidrojošajā ziņojumā teikts - pastiprinot minoritātes tiesības, tās nedrīkst atņemt pamatnācijai. Tādēļ, ja valsts valoda tiek uzskatīta par sabiedrību vienojošu, mācības mazākumtautību valodā "neietekmē oficiālās valodas apgūšanu vai izglītības iegūšanu šajā valodā", teikts konvenciju skaidrojošajā zi- ņojumā. I.Brands-Kehre uzskata, ka konvencija ir pretrunā ar Izglītības likumā paredzēto pāriešanu uz mācībām tikai latviešu valodā, tādēļ ratifikācijas gadījumā likumu vajadzētu grozīt, no tā svītrojot vārdu "tikai". Pretēji domā Izglītības un zinātnes ministrijas integrācijas nodaļas vadītāja Evija Papule, kas uzskata - likumdošana atbilst konvencijai, jo Vispārējās vidējās izglītības likumā paredzēts, ka mācību programmu var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, tajā iekļaujot dzimtās valodas un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītus mācību priekšmetus. Satversmes tiesai nespēj rast 3185 latus NRA 11/27/02 Satversmes tiesai (ST) valsts budžetā atteikts piešķirt 3185 latus, kas nepieciešami dalības maksai Eiropas konstitucionālo tiesu konferencē. Dalības maksa jāsamaksā līdz šā gada beigām. ST preses sekretāre Ingrīda Stroda saka - cerams, ka tiesa līdzekļus tomēr dabūs, pretējā gadījumā tas varētu graut Latvijas prestižu. ST preses sekretāre Neatkarīgajai stāstīja, ka ar līdzekļu trūkumu šai institūcijai jāsastopas regulāri: "Mūsu tiesneši pat nevar atļauties iegādāties darbam ļoti nepieciešamās grāmatas, tās nākas gādāt par saviem līdzekļiem." Latvija Eiropas konstitucionālo tiesu organizācijā uzņemta 2000. gadā. Līdzekļus dalības maksas apmaksai ST lūdza jau pērn, taču tā arī nesaņēma, - stāsta I. Stroda. Līdzekļu pieprasījumu ST esot iesniegusi Saeimas Juridiskajā komisijā, tā atbalstījusi ST pieprasījumu. I. Stroda sacīja, ka ST negrasās padoties un pieprasīs naudu vēlreiz, jo uzskata, ka taupīšana šajā gadījumā ir nevietā. I. Stroda ar ironiju atceras, ka laikā, kad ST sprieda par piemaksu likumību deputātiem, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāts Juris Dobelis tiesas sēdē sacīja - neaizmirstiet, ka deputāti lems arī par ST budžetu. Eiropas konstitucionālo tiesu konference notiek reizi divos gados, katru reizi to rīko cita valsts. Iepriekšējā konferencē diskutēts par konstitucionālo tiesu un vispārējas jurisdikcijas tiesu savstarpējām attiecībām. ST vakar izskatīja Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) sūdzību, kurā apstrīdēta pensiju likuma normu atbilstība Satversmei. Sūdzībā lūgts novērst pensiju likuma pārejas noteikumos iekļauto diskriminējošo attieksmi pensijas aprēķināšanas kārtībā pret dažādos laikos pensijā aizgājušiem cilvēkiem. VCB pieteikumā norādīts, ka līdz ar pensiju likuma pieņemšanu izveidota jauna pensiju sistēma, taču personām, kas bija nodarbinātas arī pirms 1996. gada 1. janvāra, pensijas apmēru rēķina citādi. Pārejas noteikumos teikts, ka pensijas apmēru pārrēķina, ja līdz 1996. gada 1. janvārim ir papildināts uzkrātais apdrošināšanas stāžs. 1999. gadā pensiju likuma pārejas noteikumos tika veikti grozījumi, kas noteica, ka pensiju apmēra pārrēķināšana notiek tikai tādos gadījumos, ja darba stāža papildināšana notikusi laika posmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 1996. gada 1. janvārim. Līdz ar to daudzām personām, kuras pirms šo grozījumu stāšanās spēkā nebija paspējušas iesniegt dokumentus, kas pierādītu darba stāža papildinājumu līdz 1991. gada 1. janvārim, tika liegta iespēja pieteikties uz pensiju pārrēķināšanu. Pensiju pārrēķināšanu, iekļaujot darba stāžā papildu termiņus, nevar izmantot galvenokārt personas, kas tika izmitinātas PSRS darba nometnēs Igaunijā pēc Otrā pasaules kara, - vakar ST stāstīja Totalitārisma noziegumu izvērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Dainis Vanags, ziņo LETA. Komisijas uzskaitē ir 356 personas, kuras vairākus gadus bija nodarbinātas PSRS Iekšlietu ministrijas Rūpniecības uzņēmumu celtniecības pārvaldes nr. 907 pārzinātajos darbos. Liela daļa šo cilvēku ir miruši vai ir ļoti slimi, jo šajās darba nometnēs darbs ar radioaktīviem materiāliem tika veikts bez kādiem aizsarglīdzekļiem. "Tā kā pieteikšanās pensiju pārrēķināšanai ir beigusies, šie cilvēki tiek diskriminēti," uzskata D. Vanags. Veido ministriju ģimenes stiprināšanai Diena 11/26/02 Reorganizējot Valsts Bērna tiesību aizsardzības centru (VBTAC), jaunajā Īpašu uzdevumu ģimenes un bērnu ministrijas paspārnē tiks veidots Bērnu tiesību aizsardzības departaments, kas koordinēs līdz šim pārāk sadrumstaloto un par neefektīvu atzīto darbu šajā sfērā. Īpašu uzdevumu ministrs ģimenes un bērnu lietās Ainārs Baštiks (LPP), kura postenis ir jaunizveidots, savā pārziņā paredzējis pārņemt ne tikai bērnu, bet arī ģimenes tiesību aizsardzības darba koordinēšanu, kā arī jaunatnes politikas veidošanu. Jaunā ministrija ar 25-35 darba vietām tikšot veidota nākamgad, kad šim nolūkam valsts budžetā būs finansējums. Līdz šim trīs ministriju - Izglītības un zinātnes (IZM), Labklājības (LM), Tieslietu - darīto bērnu un ģimenes lietās jaunveidojamā ministrija apvienos trīs departamentos: Bērnu tiesību aizsardzības, Jaunatnes politikas un Ģimenes attīstības. Uz VBTAC bāzes izveidojot Bērnu tiesību aizsardzības departamentu, tā galvenais uzdevums būs konsolidēt līdz šim ap 200 valstisko un nevalstisko organizāciju darbu bērnu tiesību jomā, plāno A.Baštiks. Skaidra plāna IZM pakļautības institūcijas reorganizācijai, kuras darbībā virkni pārkāpumu šovasar atklājis ministrijas audits, jaunā ministra rīcībā nav. "Centrā pašlaik strādā 17 cilvēki, jaunais departaments būs mazāks. Bet es negribu atnākt un uzreiz kaut ko likvidēt." No IZM plānots pārņemt arī jaunatnes lietas, ar ko līdz šim nodarbojies Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs. "Par šo jautājumu vēl jārunā ar Izglītības un zinātnes ministriju, jo centra funkcijās ietilpst arī sporta dzīves organizēšana," bilst A. Baštiks, bet sportu viņš negribētu ņemt. Galvenais darbs departamentā būs rūpes par saturīgu jauniešu dzīvesveidu. Atzīstot, ka vairāki ar jaunatnes politiku saistīti dokumenti skatīti jau iepriekšējās valdības un Saeimas laikā, ministrs cer, ka viņam izdosies tiem panākt arī finansējumu. "Jāpiedāvā reāla, visaptveroša programma," postulē ministrs. Dienas lūgts to konkretizēt, viņš kā pirmo min lielu pasākumu kopumu narkomānijas apkarošanā. No Tieslietu ministrijas plānots pārņemt ar adopciju saistītos jautājumus, galvenokārt sakārtojot tiesisko pusi. "Manuprāt, šim nolūkam būtu veidojams īpašs Adopcijas centrs, kā tas ir citās valstīs, lai būtu vienkopus ziņas par brīvajiem bērniem, adoptētāju rindu." Savukārt jaunajam Ģimenes attīstības departamentam paredzēts nodot pašreiz LM pārziņā esošās bērnu un ģimeņu pabalstu lietas, vispirms izstrādājot pabalstu koncepciju. "Es esmu par pabalstu palielināšanu, bet vispirms jāatbild uz jautājumu, vai tas ir vienīgais ceļš, kā stiprināt ģimenisku vidi." Departamenta ziņā būs izstrādāt alternatīvus pasākumus ģimenei labvēlīgas vides radīšanai, piemēram, izpētot, cik ērti ģimenēm ar bērniem ir kafejnīcās, veikalos, tāpat izstrādājot mājokļu koncepciju jauno ģimeņu atbalstam. Lai detalizēti izzinātu, ko bērnu un ģimenes lietās līdz šim darījušas citas ministrijas un vai to izvirzītie mērķi sasniedz patiesus rezultātus, A.Baštiks iecerējis veikt "funkcionālo auditu". Šim nolūkam tiks veidota Konsultatīvā padome, kurā piedalīsies nevalstisko organizāciju, jaunās un esošo ministriju speciālisti. Top Nejēdzību novēršanas birojs BNS 11/28/02 Ministru prezidenta Einara Repšes pakļautībā sākta Nejēdzību novēršanas biroja (NNB) veidošana, ko viņa vadītā partija "Jaunais laiks" (JL) solīja radīt iedzīvotāju sūdzību uzklausīšanai par valstī notiekošajām nejēdzībām. Repše, atbildot uz BNS jautājumu, trešdien informēja žurnālistus, ka šis birojs "pamazām tiek veidots" Ministru prezidenta pakļautībā, tomēr pirms tam prioritātes ir jaunā Ministru kabineta darba sakārtošana un nākamā gada valsts budžeta izstrādāšana. Premjers pastāstīja, ka birojā strādās "divi trīs" cilvēki, kuru galvenais uzdevums būs "izvērtēt ienākošās sūdzības - kuras ir sūdzības par kādu konkrētu individuālu problēmu un kuras no tām atspoguļo vai izgaismo kādu patiešām vēl arvien nenovērstu nejēdzību vai likumdošanas akta pretrunu, vai kādu procedūru". Šī biroja darbošanās Ministru prezidenta pakļautībā ļaus "ar Ministru prezidenta rīkojumu un tālāku uzraudzību prasīt šo nejēdzību likvidēšanu". Repše iepriekš pauda, ka pie nejēdzībām valstī pieskaitāma lielā birokrātija valsts iestādēs un automašīnu rindas uz robežām. NNB informēs premjeru par esošajām nejēdzībām, kurš savukārt ministriem pieprasīs to novēršanu. Repše iepriekš uzsvēra, ka birojs nebūs sodīšanas institūcija. Nemitīgi pieaug jaunu objektu būvniecība NRA 11/23/02 Šā gada deviņos mēnešos būvniecības apjomi Latvijā bija 316,9 miljoni latu, kas, rēķinot salīdzināmajās cenās, ir par 7% vairāknekā tajā pašā laikposmā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Jaunās būvniecības apjomi, rēķinot salīdzināmās cenās, deviņos mēnešos ir palielinājušies par 26,3% jeb 26,4 miljoniem latu. Savukārt remonta un rekonstrukcijas darbu apjoms samazinājies par 2,9% jeb 5,6 miljoniem latu. Šogad ir ievērojami samazinājies Latvijas būvfirmu veikto darbu apjoms ārzemēs, jo īpaši - NVS valstīs. Šā gada deviņos mēnešos Latvijas uzņēmumu ārvalstīs veikto būvdarbu apjoms bija 1,5 miljoni latu, savukārt pērn deviņos mēnešos tas sasniedza 5 miljonus latu. Visvairāk būvdarbi veikti NVS valstīs - 0,7 miljonu latu vērtībā, kā arī Eiropas Savienības (ES) valstīs - 0,5 miljonu latu apmērā. Pērn šajā laikposmā NVS valstīs Latvijas uzņēmēji veica būvdarbus 3,4 miljonu latu vērtībā, bet ES valstīs - 0,4 miljonu latu apmērā. Citu valstu būvnieki šā gada deviņos mēnešos Latvijā veikuši būvdarbus 1,2 miljonu latu apmērā. Visaktīvākie Latvijā bijuši ES valstu un Igaunijas būvnieki, veicot darbus attiecīgi 0,4 miljonu latu un 0,3 miljonu latu apmērā. Salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, maģistrālo cauruļvadu, komunikāciju un elektrības līniju jaunās būvniecības un remontdarbu apjoms, rēķinot salīdzināmās cenās, palielinājies 1,4 reizes, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības - 1,3 reizes, dzīvojamo ēku - 1,2 reizes. Savukārt samazinājies ostu un dambju būvniecības apjoms par 63% un administratīvo ēku - par 4%, salīdzinot ar pērnā gada deviņiem mēnešiem. Šā gada pirmajā pusgadā ekspluatācijā pieņemtas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 87 800 kvadrātmetru, tai skaitā individuālās dzīvojamās mājas - 78 200 kvadrātmetru apjomā. Nozīmīgākie šā gada deviņos mēnešos pabeigtie tautsaimniecības objekti Rīgā ir jaunā firmas Latvijas Mobilais telefons administratīvā ēka, tirdzniecības parka Alfa 2. stāvs, divi liel- veikali Maxima, golfa laukums Ozo Golf Club, Krāslavas rajonā - Šķaunes robežpārejas komplekss un Zilupes dzelzceļa robežas kontroles punkts, Daugavpils rajonā - Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Piedrujas nodaļas un robežas pārejas apvienotais komplekss, Daugav- pilī - jauna asfaltbetona rūpnīca, Ventspilī - jauns ūdensatrakciju parks. Gaismaspils celtniecības atlikšana draud projektu apturēt pavisam Diena 11/25/02 Iespējamā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecības sākuma pārcelšana no 2003.gada uz vēlāku laiku ir finanšu jautājums, kas nemaina valdības pozitīvo attieksmi pret bibliotēkas jaunās ēkas nepieciešamību. Tā Dienai premjera Einara Repšes (JL) nostāju par Finanšu ministrijas priekšlikumu nākamā gada valsts budžeta izdevumu samazināšanai pārskatīt celtniecības termiņu, komentēja viņa palīgs Dans Titavs. Savukārt LNB Atbalsta fonda priekšsēdis Viesturs Tamužs uzsvēra: "Jau tagad reāli neviens netic, ka reiz šī celtniecība tiks sākta. Ja to atcels vēlreiz, baidos - pavisam." Šonedēļ ministrijām jāiesniedz savi priekšlikumi FM budžeta izdevumu samazināšanai, par kuriem pēc tam spriedīs valdība. Pildot pērn Saeimas akceptēto likumu par LNB projekta īstenošanu, kas noteic celtniecībai nepieciešamo līdzekļu ieguves avotus, sarēķināts, ka 2003.gadā šim nolūkam valsts budžetā būs ap 5,4 miljoniem latu. Tam atbilstoši izstrādāts nākamā gada pasākumu plāns, Dienai pastāstīja LNB projekta īstenošanas vadības grupas direktors Gints Karlsons. Nauda sadalīta skiču projektu pabeigšanai nākamā gada sākumā, darbam pie galvenā projekta, Valsts Nekustamo īpašumu aģentūrai, lai varētu atbrīvot izraudzīto zemes gabalu, un citiem mērķiem. Tiesa, likumā konkrēts celtniecības sākuma termiņš nav minēts. "Pieņemot likumu, tomēr tika ņemti vērā ekspertu viedokļi un sarēķināts, ka, nākamgad sākot darbu, tam nepieciešami pieci gadi," skaidroja G.Karlsons. Likumā noteikts projekta beigu termiņš - 2008.gada 18.novembris. "Bibliotēka jāceļ tajā brīdī, kad būs nauda. Premjers pašreiz pēta, vai tā ir," - tā D.Titavs, uzsverot, ka priekšlikums par termiņa pārcelšanu ir "finansējuma, nevis attieksmes jautājums". Valdība nedrīkst pieļaut situāciju, kad ēkas celtniecību nāktos "iekonservēt" tāpat kā Rīgas domes jauno namu nepietiekamo līdzekļu dēļ. Budžeta izdevumu samazināšanas priekšlikumu iniciatora finanšu ministra Valda Dombrovska (JL) viedoklis savukārt ir atturīgs - tas ir Ministru kabineta līmeņa jautājums, kas tiks skatīts kopā ar nākamā gada budžetu. Pret projekta apturēšanu ir premjera un finanšu ministra partijas biedre kultūras ministre Inguna Rībena. "Ja arī pirmajā gadā celtniecībai atvēlētā summa nebūs tik liela, no darbu sākšanas pilnībā ministrija negrib atteikties," ministres nostāju komentēja Kultūras ministrijas preses sekretāre Jana Veinberga. Bibliotēku 2003.gada finansējumā KM prasīs saglabāt vismaz divas pozīcijas: summu, kas paredzēta LNB būvlaukuma sagatavošanai, kā arī lauku bibliotēku datorizācijai. Izskanējušā FM priekšlikuma apspriešanai LNB Atbalsta fonda valde 25.novembrī izziņojusi ārkārtas sēdi. V.Tamužs uzskata, ka projekta sākuma pārcelšana, kurš jau tā ir aizkavējies par vismaz trim gadiem, ir signāls kā esošajiem, tā potenciālajiem investoriem par nenopietnu ieceri, kura valstij nav prioritāte. "Mēs izskatīsimies muļķīgi kā ārvalstu vērotāju, tā projekta arhitekta Gunāra Birkerta un, galvenais, konkursā jau 1995.gadā uzvarējušās celtniecības firmas Hill International priekšā," - tā G.Karlsons. Pēc LNB direktora Andreja Vilka iepriekšējiem aprēķiniem, projekta celtniecības izmaksas sasniedz ap 75 miljoniem latu, 12,7 miljoni nepieciešami informācijas sistēmas izstrādei un nekustamo īpašumu atpirkšanai. Kultūras jomā strādājošie satraukti par nozares finansējumu Diena 11/26/02 Pēc valdībā izskanējušajiem ieteikumiem mazināt nākamā gada izdevumus uz Kultūrkapitāla fonda un citu kultūras mērķu rēķina satraukumā par nozares finansējuma samazināšanu pie valsts augstākajām amatpersonām pirmdien vērsušies 12 radošo savienību vadītāji. Lai gan pašlaik tiek solīts, ka pretēji iepriekš paredzētajam netiks samazināts Kultūrkapitāla fonda budžets, jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta un vairāku citu pozīciju liktenis vēl nav skaidrs. Līdz pirmdienas vēlam vakaram Kultūras ministrija nebija arī spējusi rast veidu, kā kopējos izdevumus samazināt par finanšu ministra prasītajiem 1,7%, gan norādot, ka dažas pozīcijas otrdien tikšot nosauktas. Pašlaik plānotais nākamā gada kultūras budžets ir aptuveni 27 miljoni latu. Kultūras ministrijas Finanšu un ekonomikas departamenta direktore Asja Lunga Dienai skaidroja, ka būtiska pieauguma nevienai jomai nav, salīdzinot ar šo gadu. Budžeta palielinājuma iespaidu radot galvenokārt 5,8 miljoni latu pašvaldību mūzikas un kultūras izglītības programmu pedagogiem, kas šā gada budžetā iekļauta mērķdotācijas veidā, bet nākamgad plānota bāzes izdevumos. 1,7% - daļa, par kādu gandrīz visām ministrijām un vairākām citām valsts institūcijām valdībā tika uzdots finansējumu samazināt, KM nākamā gada budžetā ir 470 179 lati, sacīja A.Lunga. Pēc viņas teiktā, "kultūrai tā ir milzīga summa", jo liela daļa izdevumu aiziet atalgojumos, kurus samazināt nav iespējams. Uzskatot izglītību par prioritāru, ministrija arī nolēmusi neaiztikt izglītības programmas, kas veidojot 44,5% visu KM izdevumu. Lai gan visām iestādēm priekšlikumi, kā samazināt budžetu par 1,7%, Finanšu ministrijā (FM) bija jāiesniedz līdz pirmdienas pēcpusdienai, KM to darīšot otrdienas rītā. FM Dienai sacīja, ka arī vairākas citas ministrijas prasītajā termiņā nav spējušas iekļauties. Kā ziņots, šāda prasība tika izteikta, lai mazinātu nākamā gada budžetā paredzamo augsto deficīta līmeni. Pagājušajā valdības sēdē FM bija iesniegusi priekšlikumu samazināt arī KKF budžetu par daļu, ko veido 3% no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa (nākamgad 3% varētu būt 1,16 miljoni latu), taču pēc kultūras, ārlietu un izglītības un zinātnes ministru protestiem pašlaik valdība no šī nodoma atteikusies. Par dažādu likumu grozījumiem, kuru rezultātā varētu samazināt izdevumus, ministri vēl lems otrdien, taču, kā Dienai norādīja FM preses sekretāre Baiba Melnace, KKF finanšu avotus nosakošā KKF likuma grozījumu projekta to vidū nebūs. Savukārt no likuma par akcīzes nodokli šo normu paredzēts izslēgt tikai tāpēc, lai atceltu iepriekšējās Saeimas lēmumu 3% piešķirt arī Sporta spēļu atbalsta fondam. Neskaidrs joprojām ir LNB projekta liktenis. Kā ziņots, FM piedāvājusi ietaupīt nākamgad projekta realizācijas sākšanai vajadzīgos 5,46 miljonus latu, celtniecību atliekot. A.Lunga sacīja, ka KM tam nepiekrīt un otrdienas sēdē norādīs, ka šis finansējums ir jāparedz. No minētās summas 2,4 miljoni latu paredzēti vienotā informācijas tīkla izveides turpināšanai un 1,45 miljoni - kompensācijām par zemi un iedzīvotāju pārvietošanai, kas esot neatliekami izdevumi. Satraukumu par iespēju samazināt kultūras finansējumu vēstulē Valsts prezidentei, Saeimas priekšsēdētājai un valdības vadītājam pauduši Arhitektu, Kinematogrāfistu, Mākslinieku, Rakstnieku, Teātra darbinieku un vēl astoņu radošo savienību vadītāji. "Kaut arī kultūra bija "nepieprasīta" nozare un gandrīz aizkavēja valdības sastādīšanu, lielā gatavošanās nu ir beigusies, un tiek sperti pirmie soļi. Tie dara mūs uzmanīgus," teikts vēstulē. Kultūras darbinieki norāda, ka vispārēja un vienlīdzīga jostu savilkšana ir vienkāršākais veids, kā atrast papildu līdzekļus, bet jautā, vai taisnīgākais. Viņi aicina Saeimu un valdību "ar mierīgu prātu izvērtēt kultūras finansējuma iespējas, lai vēlāk nebūtu steigšus jālabo kļūdas". Valdība uz laiku atstādina Sončiku Diena 11/27/02 Kritika, kuru vēl pirms vēlēšanām tagadējais premjers un partijas Jaunais laiks līderis Einars Repše veltīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram Andrejam Sončikam, otrdien materializējās, valdībai faktiski izsakot neuzticību VID šefam un uz laiku viņu atceļot no amata. A.Sončiks atstādināts saistībā ar uzņēmuma Dinaz nafta akcīzes nodokļa parāda lietu, kurā, kā uzskata prokuratūra, valstij nodarīti teju miljona latu zaudējumi. A.Sončiks atcelšanu no amata saista ar VID sākto cīņu pret nodokļu izkrāpšanas biznesu caur muitas noliktavām, kuru līdzīpašnieks savulaik bijis JL ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs. Līdz iekšējās izmeklēšanas beigām A.Sončika pienākumus pildīs viņa vietniece Nellija Jezdakova. Premjers BNS teicis, ka A.Sončika palikšana amatā, visticamāk, vērtējama kā minimāla. Otrdien, uzklausot A.Sončiku par budžeta ieņēmumiem, valdība izteica neapmierinātību ar VID darbu. Turklāt, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras lūgumu izvērtēt VID amatpersonu rīcību uzņēmuma Dinaz nafta lietā, dzēšot firmas akcīzes nodokļa parādu un izsniedzot galvojumu, MK uzdeva finanšu ministram Valdim Dombrovskim (JL) sākt disciplinārlietu pret A.Sončiku. Ģenerālprokuratūras vēstulē V.Dombrovskim teikts, ka pērn 7.septembrī VID izsniedzis Dinaz naftai vispārējo galvojumu naftas produktu ievešanai, lai gan firmai tobrīd bijis aptuveni 4,5 miljonu latu liels nodokļu parāds un Dinaz nafta amatpersonas administratīvā kārtā iepriekš bijušas sodītas astoņas reizes. Kā uzskata prokuratūra, galvojuma izmantošanas rezultātā valstij nodarīts vairāk nekā 997 000 latu zaudējums. E.Repšes palīgs Dans Titavs vērsa Dienas uzmanību uz to, ka A.Sončiks, kā tas minēts vēstulē, sniedzot prokuratūrai informāciju, neesot atbildējis uz uzdotajiem jautājumiem. Prokuratūra maldināta arī par to, ka saistībā ar Dinaz naftu finanšu policijā atrodoties divas krimināllietas. Kā noskaidrojusi prokuratūra, šīs lietas tiešām eksistē, taču tās ierosinātas par citiem faktiem, kuros tiek vainota Dinaz nafta. Kā norādīja D.Titavs, ja VID lēmumu dēļ valsts budžets zaudē nepilnu miljonu latu, tas esot pietiekams pamats, lai pārbaudītu A.Sončika vadītāja darbu. Ar Ģenerālprokuratūras lūgumu un problēmām nodokļu iekasēšanā A.Sončika atstādināšanu Dienai skaidroja arī V.Dombrovskis, lai gan vēl pagājušonedēļ viņš pauda apmierinātību ar budžeta ieņēmumiem. "Līdzšinējā 2002.gada budžeta izpilde ir pilnībā pieņemama," ministrs bija citēts FM izplatītajā informācijā presei. "Tad man būtu jāskatās, ko esmu komentējis, katrā gadījumā vairākas reizes esmu paudis, ka ar nodokļu iekasēšanu ir problēmas," V.Dombrovskis sacīja otrdien, lūgts precizēt viedokli. Kopējo VID administrējamo ieņēmumu plāns šā gada desmit mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada šo pašu periodu, ir pārpildīts par 1,8%, liecina informācija VID mājaslapā internetā. Pēc Finanšu ministrijas informācijas, šā gada 10 mēnešos valsts kopbudžeta kopējie ieņēmumi - 1,55 miljardi latu - ir par 131 miljonu latu jeb 8,5% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā. Jautāts, vai, ņemot vērā JL jau sen pausto neapmierinātību ar A.Sončika darbu, atstādināšana nav uzskatāma par partijas izrēķināšanos ar tai nevēlamu ierēdni, D.Titavs atzina, ka "nav tā, ka tas būtu pret mūsu gribu", un partija uzskata VID darbību par neapmierinošu. To vienbalsīgi esot atzinusi arī valdība, turklāt par VID slikto darbu liecinot arī Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvju norādītais, ka šā gada deviņos mēnešos akcīzes nodoklī no pārdotās degvielas nav iekasēti 20 miljoni latu. Kā atzina D.Titavs, premjers arī nekad neesot slēpis, ka viņu neapmierinot kontrabandas līmenis valstī un stāvoklis ar neiekasētajiem nodokļiem. Azīstot, ka viņu pārsteidzis veids, kā valdība pieņēmusi savu lēmumu, A.Sončiks Latvijas televīzijas raidījumā Mūsu cilvēks otrdienas vakarā pauda viedokli, ka VID ir šķērsojis ceļu kādam ļoti nopietnam biznesam. "Mēs to saucam par biznesu, kurā iesaistītas muitas noliktavas un firmas, kas ir pietuvinātas vismaz kā sponsori partijai Jaunais laiks," teica A.Sončiks. Kā piemēru viņš minēja muitas noliktavas Rikargo un NT-2, ar kurām savulaik bija saistīts G.Krupņikovs un ar kuru starpniecību īstenoti pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas darījumi. Sončiks uzsvēra, ka šogad VID nodokļos iekasējis par 120 miljoniem latu vairāk nekā pērn. VID arī neesot dzēsis Dinaz naftas nodokļu parādus: "Tādas darbības ieņēmumu dienestā nav notikušas." Turklāt VID un Dinaz naftas galvotāja apdrošināšanas sabiedrības Baltikums noslēgtais mierizlīgums vēl nav stājies spēkā, jo tas jāakceptē Rīgas Centra rajona tiesai. "Ja tiesa lems savādāk, (..) šī visa lieta nostāsies pilnīgi sākotnējās pozīcijās, un [apdrošināšanas] kompānija būs atbildīga, tā maksās," pavēstīja A.Sončiks. Bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš aģentūrai LETA paudis viedokli, ka A.Sončika atstādināšana izskatoties pēc "iedodiet cilvēku, atradīsim lietu, par ko atlaist". G.Bērziņš norādījis, ka pirmo reizi par A.Sončika atlaišanu esot dzirdējis, kad parādījusies informācija, ka daži JL pārstāvji tiekot minēti dažādās finanšu mahinācijas. "Tādēļ domāju, ka viņi šobrīd jūtas vislabāk," sacījis G.Bērziņš. Dienai otrdien neizdevās sazināties ar G.Bērziņu, lai precizētu, kurus JL biedrus viņš domājis. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā Latvijas radio otrdien izteica cerību, ka iekšējā izmeklēšana būs godīga. "Jebkuras amatpersonas efektivitāte savā darbā ir jāizvērtē pēc viņai padoto institūciju darbošanās, jo tā ir viņu atbildība," teica V.Vīķe- Freiberga. "Tik augsts valsts ierēdnis kā Sončika kungs nes atbildību par sev pakļauto dienestu efektivitāti, par viņu rīcības spēju." Jāpiebilst, ka Dinaz naftas lietā prokuratūra izskata iesniegumu par Baltikuma interešu iespējamajiem pārkāpumiem - šo dokumentu izmeklētāji saņēmuši no Valsts prezidentes kancelejas. Otrdienas vakarā Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga Dienai nevarēja sniegt sīkāku informāciju par kancelejas saistību ar iesniegumu, solot to darīt trešdien. Atklās nacisma upuru piemiņas vietu Rumbulā BNS 11/26/02 Rumbulā piektdien atklās nacisma upuru memoriālo ansambli, informē Ebreju kopienas preses dienests. Piemiņas vietas atklāšanā piedalīsies prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Einars Repše, Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, Saeimas un Rīgas domes deputāti, Latvijā akreditētie diplomāti, valsts un sabiedriskie darbinieki. Piemiņas memoriāla atklāšanā uzrunu teiks prezidente Vīķe- Freiberga, Bojārs, kā arī Rīgas Ebreju kopienas priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko, Bijušo geto ieslodzīto biedrības priekšsēdētājs Stīvens Springfilds no ASV, Bijušo geto ieslodzīto Latvijas biedrības priekšsēdētājs Aleksandrs Bergmans, bijušais geto gūsteknis Boriss Kliots no ASV. Paredzēts arī aizlūgums, kuru vadīs kantors Zeevs Šulmans. Savukārt svinīgā pasākumā Rīgas Ebreju kopienu uzrunās Repše, Rīgas un Latvijas virsrabīns Natans Barkāns, Izraēlas vēstnieks Avrahams Benjamins, Bijušo geto ieslodzīto Latvijas biedrības pārstāvis Marģers Vestermanis, Kara kapu aprūpes vācu tautas savienības prezidents Karls Vilhelms Lange, kā arī Vācijas vēstnieks Ekarts Herolds un ASV vēstnieks Braiens Karlsons. Memoriālais ansamblis izveidots par Latvijas, Izraēlas, ASV, Vācijas un privātpersonu ziedojumiem. 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī Rumbulas mežā nacisti nogalināja vairāk nekā 25 000 Rīgas, kā arī no Vācijas deportēto ebreju. Rumbula ir viena no lielākajām ebreju masveida iznīcināšanas vietām Eiropā. Atceres pasākumu organizē Rīgas Ebreju kopiena un Rīgas dome. Rīgas domes Pieminekļu padome pēc ilgiem strīdiem pirmdien vienojās par tekstu uz ebreju piemiņas memoriāla plāksnēm Rumbulā, noraidot ārlietu ministres Sandras Kalnietes ierosinājumu uz plāksnēm norādīt, ka ebrejus 1941.gada novembrī un decembrī nošāva "nacisti un viņu vietējie atbalstītāji". Pieminekļu padome vienojās, ka uz piemiņas plāksnēm memoriālā, ko atklās piektdien, būs rakstīts: "Šeit, Rumbulas mežā, 1941.gada 30.novembrī un 8.decembrī nacistu organizētā iznīcināšanas akcijā nošāva vairāk nekā 25 000 Rīgas geto gūstekņu." Memoriālajā ansamblī atradīsies vairākas piemiņas plāksnes ar identisku tekstu ivritā, vācu un angļu valodā. Tāpat arī ziņots, ka Kalniete vēstulē Rīgas vicemēram un Pieminekļu padomes pārstāvim Sergejam Dolgopolovam pauda, ka uzrakstā bez nacistiem jābūt pieminētiem arī viņu "vietējiem atbalstītājiem", jo uz šādu vēstures notikumiem atbilstošu versiju norādījuši vēsturnieki. Strādā pie Baltijas ātrgaitas dzelzceļa projekta NRA 11/23/02 Rīgā beidzies Baltijas jūras valstu starptautisks seminārs, lai veicinātu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta sagatavošanu. Tā noslēgumā nolemts rakstīt kopīgu vēstuli Eiropas Komisijas reģionālās politikas direktorātam, lai prasītu padomu, kā vislabāk finansēt Rail Baltica projekta izpēti par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Seminārā piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Francijas, Somijas transporta ministriju un reģionālās politikas plānošanas institūciju pārstāvji. Darbs pie projekta sagatavošanas sākās pirms gada, kad Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu transporta ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu ar mērķi izveidot ilgtspējīgu transnacionālu sadarbību, attīstot galveno VIA Baltica koridoru Austrumeiropas daļā Baltijas jūras reģionā, kas savienotu Ziemeļu, Austrumu un Centrālo Eiropu. Baltijas valstu premjerministri ir pieņēmuši rezolūciju par nepieciešamību izstrādāt projekta tehniski ekonomisko pamatojumu Rail Baltica tālākai attīstībai. Latviešu pianists Šimkus - labākais Lista konkursā Losandželosā LETA 11/25/02 Latviešu pianists Vestards Šimkus Ferenca Lista konkursā Losandželosā, ASV, ieguvis pirmo vietu, aģentūru LETA infor- mēja Hermaņa Brauna fonda direktore Inna Davidova. Vestards Šimkus dzimis 1984.gadā Jūrmalā. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā, kur viņa pedagogi bija Ruta Švinka, Ligita Muižarāja, Teofils Biķis un Sergejs Osokins. Patlaban Šimkus studē Dienvidkalifornijas universitātē (University of Southern California), ASV, pie Daniela Pollaka. Šimkus savu pianista meistarību ir papildinājis meistarklasēs pie Lazara Bermana, Dmitrija Baškirova, Igora Žukova un Džoannas Hevilas. Šimkus veiksmīgi startējis vairākos konkursos, piedalījies vairākos starptautiskos mūzikas festivālos - Kauņas starptautiskajā jauno mūziķu festivālā (1995), Liepājā Pianisma zvaigžņu festivālā (1997), Stokholmas starptautiskajā pianisma festivālā (1998), Obersdorfas starptautiskajā mūzikas festivālā (1999), Soltleiksitijas starptautiskajā pianisma festivālā (1999). Pianists koncertējis kopā ar Harkovas Filharmonijas orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Latvijas Filharmonijas kamerorķestri, orķestri "Rīgas kamermūziķi", Emīla Dārziņa mūzikas skolas orķestri. Šimkus ir starptautiskās organizācijas "Planētas jaunie vārdi" stipendiāts. Ieskaņojis piecus solo kompaktdiskus. Latvija kļuvusi par deviņpadsmito pandu turētājvalsti NRA 11/23/02 Mazajiem pandām viņu jaunatklātajā mītnē Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā laba vēlējumus vakar teica liels pulks viesu. Lai arī abi mazie rudi brūnie lāču dzimtas plēsēji ar lielajām pūkainajām svītrainajām astēm uz zoodārzu atceļojuši jau pagājušā gada maijā, publiskās pastaigās viņi vēl nebija devušies, jo visu šo laiku uzturējās karantīnā. Taču sarunas par pandu iegādi pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) iniciatīvas zoodārzs sācis jau 1999. gadā. Savā jaunajā mītnē, kas tapusi ar privātpersonu un 9 uzņēmumu atbalstu, pandas mitinās nedēļu. Tās celtniecība izmaksājusi gandrīz 20 000 latu. Latvija līdz ar to kļuvusi par deviņpadsmito pandu turētājvalsti. Bijušās PSRS teritorijā Rīgas zoodārzs ir vienīgais mazo pandu turētājs. Zīdītāju daļas vadītājs Pēteris Petrovs stāstīja, ka mazie pandas galvenokārt pārtiek no augu barības: bambusu dzinumiem, augļiem un ogām, taču nedaudz ēd arī olas, putnus un citu dzīvnieku izcelsmes barību. Viens no iemīļotākajiem pandu gardumiem ir bambusu dzinumi, tāpēc zoodārza darbinieki parūpējušies par iespēju uz vietas audzēt bambusus. Šim nolūkam pandu mītnē uzcelta siltumnīca. Pašiem pandām Latvijas ziemām raksturīgais sals nekaitē, jo kalnu apvidos, kur tie sastopami dabā, klimatiskie apstākļi ir visai bargi. Daudz vairāk, pēc P. Petrova teiktā, zoodārza darbinieki ir norūpējušies par to, kā pandas pārdzīvos vasaras karstumu. "Pagājušajā vasarā pandas jutās diezgan nomocīti, jo kalnos nav tik karsts," sacīja P. Petrovs. Pēc Informācijas daļas vadītāja Ingmāra Līdakas teiktā, pasaulē sasto- pamas divas pandu sugas - lielais un mazais jeb sarkanais panda, kas mīt nelielā teritorijā bambusu mežos Himalaju kalnos, galvenokārt Ķīnā. Laši ikri veiksmīgi saslaukti LETA 11/24/02 Lašu ikru iegūšana šo zivju mazuļu mākslīgai pavairošanai noritējusi veiksmīgi un visām audzētavām ikru pietiekot, informēja Zivsaimniecības pētniecības institūta darbinieks Jānis Birzaks. Ļoti veiksmīga lašu zvejošana un ikru slaukšana noritējusi Daugavas grīvas rajonā. Šeit ķerto lašu aptuveni 2 miljonus ikru piegādā Doles, Ķeguma un Tomes zivju audzētavām. Sliktāk klājies Carnikavas pusē, kur nelabvēlīgo zvejas apstākļu dēļ laši nav noķerti pietiekamā skaitā un Gaujas baseina Kārļu zivjaudzētavai nācās ņemt aptuveni 200 000 ikru no Daugavas lašiem. No šiem ikriem audzētos mazuļus pēc tam izlaidīs Daugavā. Gaujas laši esot uzturējušies tālāk no krasta un nav gājuši zvejnieku izliktajos murdos. Kopumā lašu slaukšana noritējusi veiksmīgi. Šogad iegūtie ikri esot lieli un kvalitatīvi. Latvijā lašus audzē jau pieminētajās zivju audzētavās Daugavas un Gaujas upes baseinā, kā arī Ventas baseinā Pelčos. Latvijas saulainākā pilsēta pērn - Dobele LETA 11/27/02 Lielākais saules spīdēšanas ilgums no Latvijas pilsētām pērn bijis Dobelē, kur saule sildījusi 1913 stundas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par laika apstākļiem atsevišķās valsts pilsētās. Galvaspilsētā Rīgā pērn saule spīdējusi 1713 stundas, Daugavpilī - 1832 stundas, Liepājā - 1804 stundas, Alūksnē - 1739 stundas, Cēsīs - 1772 stundas, Jēkabpilī - 1842 stundas. Minētajās pilsētās saules spīdēšanas ilgums pērn, salīdzinot ar 2000.gadu, ir samazinājies, izņemot Daugavpili, Alūksni un Jēkabpili, kur pērn bijis saulaināks nekā gadu iepriekš. 2001.gadā kopumā vissiltāk bijis Liepājā, kur vidējā gaisa temperatūra bijusi 7,6 grādi pēc Celsija skalas. Viszemākā vidējā gaisa temperatūra pērn bijusi Cēsīs - 5,5 grādi pēc Celsija skalas. Visās iepriekš minētajās pilsētās vidējā gaisa temperatūra pērn, salīdzinot ar 2000.gadu, ir samazinājusies. Likās laiks ir stabilizējies – nu jau no- krišņi vairs nebija gandrīz vispār nekādi, bet šodien pēkšņi sāka līt, nu gluži kā pa Jāņiem?!... Un tā kā ir samērā silts - ap +6oC, tad šodien konstatēju, ka zālīte vēl ir pavisam zaļa! Vai tas nav nedaudz dīvaini?.. Tagad taču ir novembra beigas, tā- pēc, šķiet vajadzētu būt stipri aukstākam un lietus vietā vajadzētu būt sniegam!.. Vai ne tā?! Mjāā, secinājums ir viens – dīvainības laika apstākļu ziņā turpinās... Anda