K a s j a u n s L a t v I j ā ? Nr. 277: 2002. g. 13. - 19. decembris Latvija saņem uzaicinājumu iestāties ES NRA 12/14/02 Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Slovēnija, Malta un Kipra vakar Kopenhāgenā ir saņēmušas uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā (ES), tātad tajā jau 2004. gada 1. maijā varētu būt 25 valstis, īstenojot lielāko paplašināšanos ES vēsturē. ES dalībvalstu un kandidātvalstu vadītāju sammitā Kopenhāgenā 13. decembrī sarunas gan ieilga, tomēr visi ES valstu un kandidātvalstu vadītāji apstiprināja Dānijas finansiālo piedāvājumu 10 kandidātvalstīm kā pamatu galīgajam ES paplašināšanās līgumam, vēsta starptautiskās ziņu aģentūras. Dānija piedāvāja pie jau iepriekš paredzētās palīdzības jaunajām dalībvalstīm piešķirt papildus 1,3 miljardus eiro (787,8 miljoni latu), kā arī iestājās par to, ka jāmaksā 40% tiešie maksājumi lauksaimniekiem no tā, ko pašreiz saņem ES dalībvalstu lauksaimnieki. Latvijas delegācijai, kas Kopenhāgenā sekoja līdzi Polijas iestāšanās sarunu rezultātiem, 13. decembris visas dienas garumā izvērtās par saspringtiem "gaidīšanas svētkiem," Neatkarīgajai sacīja ĀM ES iestāšanās sarunu delegācijas sekretariāta vadītājs Eduards Stiprais. Kā jau ziņots iepriekš, Polija un vēl dažas kandidātvalstis cerēja panākt papildus divus miljardus eiro pie 40,5 miljardiem eiro jeb 24,54 miljardiem latu, ko 2004.-2006. gadam piedāvāja Dānija, tādēļ sarunas ievilkās līdz vēlam vakaram. Vakar sammitā vēl apstiprināts, ka ES plāno palielināt palīdzību kandidātvalstīm Bulgārijai un Rumānijai, kuras varētu iestāties ES 2007. gadā. Rumānija, kurā ir 22 miljoni iedzīvotāju, saņems no ES palīdzību 860 miljonu eiro apmērā 2004. gadā, 931 miljonu eiro 2005. gadā un vienu miljardu eiro 2006. gadā. Bulgārija, kurā ir astoņi miljoni iedzīvotāju, saņems 368 miljonus eiro 2004. gadā, 399 miljonus 2005. gadā un 430 miljonus eiro 2006. gadā. ES līderi 13. decembrī arī pirmoreiz oficiāli apstiprināja 2004. gada decembri par laiku Turcijas kandidatūras izvērtēšanai iestāšanās sarunu uzsākšanai. Sarunas noslēgtas, jābriest referendumam NRA 12/16/02 Kā viens no galvenajiem Kopenhāgenas ieguvumiem visām desmit kandidātvalstīm, kad vēlu 13. decembra vakarā Polija un Eiropas Savienība (ES) vienojās, lai pabeigtu sarunas par iestāšanās nosacījumiem un finansējumu, ir lielāki tiešie maksājumi lauksaimniekiem. Daļa maksājumu pēc iestāšanās ES gan būs jāsedz pašu jauno dalībvalstu valdībām. Salīdzinot ar gada sākumā Briseles piedāvāto - tikai 25% tiešie maksājumi lauksaimniekiem no tā, ko pašreiz saņem ES dalībvalstīs -, Kopenhāgenā iegūtais, proti, puse no tiešajiem maksājumiem, vērtējams kā labs sasniegums, - tā pēc ES dalībvalstu un kandidātvalstu vadītāju sammita atzina lielākā daļa valstu vadītāju. Kā Neatkarīgā jau rakstīja, Polijas un dažu citu kandidātvalstu sarunas ar ES ievilkās, cīnoties par labākiem finansu nosacījumiem. Solidaritātes princips noteica: ja kāda no kandidātvalstīm iegūst labākus nosacījumus, tos uzlabos arī citām kandidātvalstīm. Polijas premjers Lešeks Millers pēc ES iestāšanās sarunu beigām Kopenhāgenā paziņoja, ka panāktā vienošanās par iestāšanās nosacījumiem 10 kandidātvalstīm ir liels Polijas panākums, vēsta aģentūras LETA un PAP/DPA. L. Millers sacīja, ka Polijas piena kvota ir palielināta līdz 500 000 tonnu. ES piekritusi arī Polijas prasībai saglabāt 7% pievienotās vērtības nodokli ēku celtniecībai. Tiešie maksājumi lauksaimniecības sektoram jaunajās dalībvalstīs pirmajos trijos gados pēc iestāšanās būs palielināti līdz 55%, 60% un 65% no tās summas, ko saņem pašreizējās dalībvalstis. Daļa no šiem maksājumiem tomēr būs jāmaksā pašu jauno dalībvalstu valdībām. Latvijai otrs nozīmīgākais ieguvums ir 26,3 miljoni eiro, kurus pirmajos dalības gados Brisele ieskaitīs Latvijas budžetā kā dāvinājumu, - pēc sammita noslēguma Latvijas valdības pārstāvji akcentēja Latvijas televīzijas raidījumā Panorāma. Atsevišķi atlaide Latvijai pienākas Eiropas Investīciju bankas pamatkapitālā. Arī pirmajos gados Latvija ieguldīs sesto daļu no maksājumiem, bet jau no pirmās dienas varēs pilnībā piedalīties bankas investīciju programmās. Tikmēr Lietuvas sarunu delegācijas sākotnējie aprēķini liecina, ka ES finansiālais atbalsts Lietuvai uz vienu iedzīvotāju no 2004. līdz 2006. gadam būs vislielākais no Baltijas valstīm: tas sasniegs 768 eiro, no kuriem 209 eiro uz iedzīvotāju būs atbalsts lauksaimniekiem, ziņo BNS. Vislielāko finansiālo atbalstu uz vienu iedzīvotāju saņems Malta - 784 eiro, bet Kipra ierindojusies pēc Lietuvas ar 739 eiro uz iedzīvotāju. Salīdzinot starpību starp summu, ko jaunās dalībvalstis iemaksās ES budžetā, un naudu, ko tās saņems no ES trīs gados, Lietuva būs vislielākā ieguvēja ar plus 387 eiro, tai seko Igaunija ar 357 eiro un Latvija ar 348 eiro uz iedzīvotāju. Bet, piemēram, Čehija no 2004. līdz 2006. gadam ES budžetā iemaksās 248 eiro un palīdzībā saņems 275 eiro uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar paplašināšanos ES iedzīvotāju skaits palielināsies par 75 miljoniem un kopumā savienībā būs vairāk nekā 450 miljoni cilvēku. ES, ja viss ritēs, kā plānots, jau 2004. gadā izveidosies par pasaulē lielāko ekonomisko zonu. Tomēr desmit jauno dalībvalstu ieguldījums ES iekšzemes kopproduktu palielinās tikai aptuveni par pieciem procentiem. ASV valdība un prezidents Džordžs Bušs piektdien apsveica ES lēmumu uzaicināt iestāties 10 jaunas dalībvalstis kā "drosmīgu un vēsturisku soli". Nākamgad 15 ES dalībvalstīm jāratificē jauno dalībvalstu uzņemšanas līgumi, un lielākajā daļā uzaicināto kandidātvalstu jārīko referendumi par iestāšanos ES. KNAB vēlas prasīt ziņas no bankām Diena 12/13/02 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēlas tiesības, kādu nav nevienai izziņas iestādei - bez krimināllietas ierosināšanas un prokuratūras starpniecības pieprasīt bankām ziņas par fizisku un juridisku personu kontiem un darījumiem. Projekta autori vēl nespēj atbildēt, kurš uzraudzīs ziņu pieprasījuma pamatotību un kā nodrošinās, ka tās izmantos tikai likumīgām, nevis savtīgām interesēm. Piesardzīgs pret ieceri ir gan ģenerālprokurors, gan banku pārstāvji un tiesību speciālisti, kuri norāda uz robežas nepieciešamību starp izmeklēšanas interesēm un cilvēku tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Biroja plānos pamats ļoti jūtīgo ziņu pieprasīšanai būtu operatīvās izstrādes lieta, bet prokuroru vai tiesnešu sankcija šādu ziņu pieprasīšanai var radīt informācijas noplūdi, jo izmeklēšanas lokā var nonākt arī šo profesiju pārstāvji, - tā iecerētās izmaiņas kredītiestāžu likumā skaidroja KNAB direktora vietnieks Rūdolfs Kalniņš. "Kamēr saskaņā ar pašreizējo kārtību saņem pieprasīto informāciju no bankām, paiet divas trīs nedēļas. Tā ir zudusi informācija," papildināja otrs biroja vadītāja vietnieks Valdis Pumpurs. "Ja reiz no mums prasa tāda līmeņa izmeklēšanu, tad mums vajag arī līdzekļus. Šāds princips ir arī izslavētajā Honkongas modelī," teica R.Kalniņš. Viņš nevarēja atbildēt, kurš kontrolēs pieprasījumu pamatotību - pie tā tiekot strādāts. KNAB likums arī pašlaik ļauj ar ģenerālprokurora starpniecību pieprasīt krimināllietā nepieciešamās ziņas no kredītiestādēm. Savukārt kredītiestāžu likums liek bankām pie noteiktiem nosacījumiem sniegt ziņas tiesai un prokuratūrai, Valsts kontrolei, Valsts ieņēmumu dienestam un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienestam. Tā vadītāja vietnieks Aldis Lieljuksis, kurš ir viens no KNAB likuma autoriem, apgalvo, ka KNAB tādas tiesības ir nepieciešamas, jo šobrīd neviena institūcija nevar pieprasīt ziņas operatīvās lietas izmeklēšanai, lai gan nereti tas nepieciešams, piemēram, starptautiskajai sadarbībai. Tomēr, viņaprāt, pieprasījums būtu jāakceptē īpaši pilnvarotam prokuroram. Savukārt ģenerālprokurors uzskata, ka rūpīgi jāsabalansē visi aspekti, lai "uz personiskās dzīves neaizskaramības un kredītiestāžu likuma rēķina netiktu dota priekšroka policejiskām funkcijām", teica prokuratūras pārstāve Dzintra Šubrovska. "Tā ir mūsu valsts problēma - cilvēki neuzticas tiesībsargājošām iestādēm un tam, ka informāciju neizmantos ļaunprātīgi," teica krimināltiesību speciālists Andrejs Judins. Sašutumu Dienai neslēpa Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, kurš norādīja, ka jau tagad likumsargi bankām nereti pieprasot vairāk informācijas, nekā nepieciešams, un kur ir garantija, ka KNAB ziņas "neizmantos kreisiem nolūkiem". Turklāt bankām informācijas sniegšana nozīmējot papildu izdevumus, bet valsts to saņem bez maksas. "Kāpēc neizmantot tās iespējas, kas jau ir -prokurora sankcija un krimināllieta. Ejiet un saņemiet! Ar ko KNAB ir īpašāks nekā citas iestādes?" viņš jautāja. KNAB ieceri konceptuāli atbalsta arī premjers, bet likuma izmaiņas valdībai paredzēts iesniegt līdz gada beigām. KNAB problēmas ar darbiniekiem NRA 12/18/02 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadībai kvalificētu darbinieku rekrutēšana sagādā problēmas - neraugoties uz finansiālām priekšrocībām, īpaši operatīvajā un izziņas darbā pieredzējuši speciālisti no citām tiesībsargājošajām iestādēm uz KNAB nāk nelabprāt. Divu mēnešu laikā izdevies rekrutēt 25 jeb ceturto daļu no iecerētā darbinieku skaita, līdz gada beigām plānots pieņemt vēl piecus darbiniekus - Saeimas korupcijas un kontrabandas apkarošanas komisiju informēja KNAB. No plānotajiem 40-50 operatīvā darba veicējiem darba līgumi noslēgti ar septiņiem, bet reāli pašlaik KNAB strādā pieci speciālisti. Tajā pašā laikā Neatkarīgā dzirdējusi, ka, piemēram, kāds bijušais Drošības policijas (DP) darbinieks apsver iespēju pamest KNAB, galvenokārt nepieņemamo darba apstākļu dēļ. KNAB šā gada budžets darbinieku pieņemšanai nav šķērslis, jo sakarā ar biroja izveides un priekšnieka apstiprināšanas aizkavēšanos iekrājusies nauda, ko iecerēts izmantot kapitālieguldījumiem. "KNAB inspektora alga uz papīra ir 350 latu, bet nevēlēšanās strādāt KNAB nav tikai algas jautājums. Cilvēkiem nav telpu, kabinetu kur strādāt," Neatkarīgajai skaidroja KNAB priekšnieks Guntis Rutkis. Viņa vietnieks korupcijas apkarošanas jomā Valdis Pumpurs stāstīja, ka augsti profesionāli darbinieki no tiesībsargājošajām iestādēm negrib nākt, jo cer, ka jaunā valdība, kā solījusi, viņiem paaugstinās algas, un nav pārliecināti par KNAB nākotni. "Viņi zina, ka Kriminālpolicija gan būs arī pēc desmit gadiem," piebilda priekšnieka vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos Rūdolfs Kalniņš. Pašlaik vēl tikai top korupcijas novēršanas stratēģijas projekts, kur KNAB būtu atvēlēta galvenā loma strādājošo institūciju darbības koordinēšanā. Izsludinātais biroja telpu konkurss noslēgsies tikai 7. janvārī. Veikt pilnībā visas funkcijas KNAB prognozē nākamā gada februārī, martā. Pašlaik biroja aktualitātes ir vairāki likuma grozījumi, lai nodrošinātu korupcijas gadījumu reālu izmeklēšanu, uzsāktas pārbaudes, tiek izskatīti 14 personu iesniegumi. V. Pumpurs prognozē, ka "tālejošas sekas" varētu būt gadījumā par Ieslodzījuma vietu pārvaldes cietuma teritorijas izbūvi, savukārt Privatizācijas aģentūras amatpersonu rīcības dēļ saistībā ar kādas personas sūdzības izskatīšanu par privatizēto īpašumu nekonsekventu ieguvi valsts varētu zaudēt 1,5 miljonus latu. R. Kalniņš atzīst, ka likumdošanā ir vairāki robi, kas ļauj izvairīties no likuma gara ievērošanas. Tipisks ir gadījums ar Alūksnes piensaimnieka 25 000 latu ziedojumu Tautas partijai (TP) - likums aizliedz trešo personu ziedojumus partijām, bet Alūksnes piensaimnieks TP pārskaitījis nevis savu naudu, bet naudu, kas noformēta kā aizņēmums no "kāda godīga uzņēmēja, kas nevēlējies, lai viņa vārds parādītos ziedotāju sarakstā", turklāt, slēdzot aizņēmuma līgumu mutiskā formā. KNAB sekošot, vai aizņēmumu arī atdos. Interesants ir arī KNAB secinājums, ka uzņēmējs Viesturs Koziols, tagad arī ekonomikas ministra padomnieks, atrodas interešu konfliktā, reizē darbojoties Rīgas brīvostas valdē un vairākos uzņēmumos, bet prasīt viņam novērst interešu konflikta situāciju vai viņu administratīvi sodīt neesot pamata, kamēr V. Koziols valdē nepieņem lēmumu, kas attiecas uz viņa uzņēmumiem. Pēc R. Kalniņa teiktā, tuvākajā laikā nepieciešams sākt diskusiju par iespēju dot KNAB tiesības pieprasīt informāciju tieši no kredītiestādēm par aizdomīgiem banku kontiem. To jau kritizējis komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, bet R. Kalniņš mierina, ka tā nebūšot masveida kontu caurlūkošana, tikai gadījumos, par kuriem saņemti noteikti signāli. Kā konsultants korupcijas apkarošanas jautājumos uzaicināts Lielbritānijas eksperts Deivids Volless, kura darbu apmaksā Lielbritānijas vēstniecība. KNAB: Koziolam ir interešu konflikts Diena 12/19/02 Uzņēmējs, ekonomikas ministra padomnieks Viesturs Koziols (LC), kļūstot par Rīgas brīvostas valdes locekli, kā valsts amatpersona ir nonācis interešu konfliktā un ir aicināts šo situāciju atrisināt, nepieļaujot likuma pārkāpumu. Tā, pēc Dienas aicinājuma izvērtējot, vai V.Koziols nepārkāpj likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, atzinis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Bažas par to radās, jo V.Koziols vienlaikus ir līdzīpašnieks (15%) firmā Tritan. Tā, savukārt, ir līdzīpašniece uzņēmumā Euroline, kas brīvostas teritorijā iecerējusi realizēt vērienīgu nekustamā īpašuma izbūves projektu. No KNAB atbildes izriet, ka V.Koziols ir informēts par radušos interešu konfliktu un aicināts to novērst. Kā tas jāpaveic, KNAB nav norādījis. "V.Koziolam pašam jāizlemj, kā viņš šo interešu konfliktu risina," teica KNAB priekšnieka vietnieks Rūdolfs Kalniņš. No birojā Dienai paskaidrotā izriet, ka V.Koziolam jāizbeidz īpašumattiecības firmā Tritan vai arī ostas valdē jāatsakās lemt par jautājumiem, kas saistīti ar Euroline projektu. Sods V.Koziolam nav piemērots, jo laikā kopš viņš ir ostas valdes loceklis, par jautājumiem, kas tieši saistīti ar Euroline projektu, viņš nav lēmis. KNAB konstatējis, ka V.Koziols, kļūstot par valsts amatpersonu, atteicies no amatiem 13 uzņēmējsabiedrībās. V.Koziols Dienai trešdien teica, ka ar KNAB atzinumu nav iepazinies, jo atrodas ārzemēs, taču esot gatavs atrisināt interešu konfliktu, atsakoties lemt par jautājumiem, kas saistīti ar Euroline. Atteikšanos no Tritan kapitāla daļām V.Koziols neuzskata par lietderīgu, jo "tad tā būtu krāpšanās. Es jau varētu šīs daļas pārdot kādai citai personai vai nodot trastā un likumu būtu izpildījis." Ekonomikas ministrs Juris Lujāns (LPP), kas V.Koziolu ieteica amatam ostas valdē, trešdien Dienai atzina, ka sekos, lai viņš likuma prasības izpildītu un interešu konfliktu novērstu. Noprotams, ka par V.Koziola atbrīvošanu no darba ostas valdē, J.Lujāns nav domājis. Tikmēr trešdien kļuva zināms, ka par Satiksmes ministrijas pārstāvi Rīgas brīvostas valdē iecelts Gatis Deksnis. Iepriekš viņš šajā amata darbojās kā Vides ministrijas pārstāvis. No jauna valdē viņu apstiprinājis satiksmes ministrs Roberts Zīle, kuru ar G.Deksni saista kopējs bizness firmā Malēnija. Abi ir tās kapitāla daļu (33,33% katram) īpašnieki, firmai pieder vairākas mazās HES uz Gaujas. Vides ministrija G.Dekšņa vietā ostas valdē iecēlusi Zaļo un zemnieku savienības līdzpriekšsēdētāju Viesturu Silenieku. Valdība grib mainīt ierēdņu likumu, apejot Saeimu Diena 12/13/02 Valsts civildienesta likuma grozījumus, kas premjeram un ministriem noteiks lielākas pilnvaras padoto ierēdņu iecelšanā un pazemināšanā amatā, valdība gatavojas pieņemt Satversmes 81.panta kārtībā parlamenta brīvdienu laikā, turklāt skatīt bez saskaņošanas ar visām ministrijām. Ne projekta izstrādes grupas vadītājs, tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, ne tās loceklis Saeimas deputāts Edgars Jaunups (abi Jaunais laiks) Dienai nespēja izskaidrot, kāpēc tik nopietni grozījumi tiek pieņemti steigā un bez diskusijas Saeimā - abi tikai norādīja, ka jauninājumus nepieciešams ieviest pēc iespējas ātrāk. Satversme nosaka, ka valdība ar likuma spēku var lemt tikai tad, "ja neatliekama vajadzība to prasa". Darba grupa, kurā ir arī Valsts kancelejas un Valsts Civildienesta pārvaldes (VCP) pārstāvji, piektdien grozījumu projektu paredzējusi saskaņot galīgajā redakcijā, lai sniegtu to skatīšanai valdībā. Projekts paredz pilnībā reorganizēt VCP, pārveidojot to par, E.Jaunupa vārdiem runājot, "inspekciju jeb mazu, mobilu iestādi premjera pakļautībā, kas veic disciplinārkontroli". Plānots, ka VCP turpmāk tikai kontrolēs civildienesta likuma izpildi, disciplinārsodu likuma un citu normatīvo aktu piemērošanu iestāžu darbībā un atcels nelikumīgus lēmumus civildienesta jomā. Normatīvo aktu projektu izstrāde, ierēdņu mācību vajadzību analīze un ikgadējā pasūtījuma veikšana Valsts administrācijas skolai, kā arī pretendentu konkursu rīkošana un ierosinājumi ministram atcelt iestāžu nelikumīgos lēmumus turpmāk būs Valsts kancelejas funkcijas. Būtisks jauninājums likumā būs arī tiesības premjeram, ministram un iestādes vadītājam jebkuru sev padoto ierēdni bez konkursa rīkošanas pārcelt amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku citā augstākas, atbilstošas vai zemākas kvalifikācijas kategorijas ierēdņa amatā tajā pašā vai citā iestādē. Turklāt paredzēts, ka šādas rīcības iemesli varēs būt ne vien nepieciešamība nodrošināt labu pārvaldību un civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, bet arī, kā teikts projektā, "lai nodrošinātu sabiedrības uzticību civildienestam", kam varētu sekot pārcelšana zemākā amatā. Darba grupā tika vairākkārt uzsvērts, ka šāda veida pazemināšana amatā nav sods, par ko liecinot arī iepriekšējās amatalgas saglabāšana uz neierobežotu laiku. Kaut gan eksperti ieteica noteikt ierobežojumu, proti, noteikt, ka pārcelt var ne zemāk par trim kvalifikācijas kategorijām, šis ieteikums tika svītrots. Uz jautājumu, vai tādā gadījumā ministrs valsts sekretāru nevarēs pārcelt jaunākā referenta amatā un vai arī tas pēc būtības nebūtu sods, VCP Kontroles daļas vadītājs un darba grupas loceklis Māris Knoks (JL) skaidroja, ka lēmuma pieņēmējam jāievēro likumos prasītais samērības princips un jārūpējas arī par lietderīgu valsts naudas izlietošanu, nemaksājot referentam valsts sekretāra algu, turklāt visi lēmumi par pazemināšanu būs pārsūdzami VCP un tiesā. Jautāts, kāpēc grozījumus plānots pieņemt 81.panta kārtībā, E.Jaunups Dienai trešdien sacīja, ka tā ir "mūsu skaidri pausta prioritāte", ko nepieciešams pēc iespējas ātrāk iedzīvināt. Turklāt "principā nav nekādas atšķirības, jo jebkurš likums nonāk Saeimā". Noteikts, ka ar likuma spēku Ministru kabineta pieņemti noteikumi ne vēlāk kā trīs dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas jāiesniedz parlamentā. Saeimai noteikumi jāpieņem pusgada laikā, citādi tie zaudē spēku. Papildatalgojumam valsts tērē simtiem tūkstošu latu Diena 12/13/02 Tā dēvētie ministriju vadības līgumi, kas ierēdņiem un pakļautības institūciju darbiniekiem ļauj saņemt papildatalgojumu, savu sākotnējo mērķi attaisnojuši vāji. Informācija, kas apkopota pēc premjera iniciatīvas, liecina, ka pārsvarā nauda dalīta pēc ministriju turības kā piemaksa likumdošanā noteiktajai oficiālajai ierēdņa algai, nevis kā stimuls kvalitatīvāk strādāt vai atalgojums par papildus veikto. Finanšu ministrijā (FM) papildatalgojuma līgumi slēgti ar ierēdņiem līdz pat vecākajiem referentiem par 15-170 latu mēnesī, kamēr Kultūras ministrijā tādi ir tikai četri, no kuriem lielākais - 208 latu - ir valsts sekretāram. Pārtikušākie ministriju pakļautības institūciju darbinieki ir Satiksmes un Ekonomikas ministrijās (EM) - kopā ar vadības līgumiem, prēmijām, piemaksām un sēžu apmeklējumu naudām tur pelna divus trīs tūkstošus latu mēnesī un vairāk. Vadības līgumiem gadā ministrijas tērē vairāk nekā miljonu latu, simtiem tūkstošu - dažādās prēmijās un piemaksās. Apjomīgā informācija par vadības līgumu skaitu un summām ministrijās, kā arī to pārziņā un pakļautībā esošo iestāžu un uzņēmumu personālsastāvu, pilnvaru termiņiem un to atalgojumu apkopota pēc premjera Einara Repšes (JL) novembrī izdotās rezolūcijas. Tas veikts, "lai labotu diezgan kroplo sistēmu, kad vadības līgumi ir trīs un četras reizes lielāki par algu", Dienai skaidroja premjera palīgs Dans Titavs. Savāktie dati noderēs, nākotnē valdībai ķeroties pie ierēdņu atalgojuma reformas. Premjera palīgs skaidro: "Tas lielākais mērķis būtu laika gaitā atteikties no vadības līgumiem, vienlaikus nesamazinot ierēdņiem atalgojumu." Noteikumi par līgumiem Ministru kabinetā akceptēti 1997.gadā, līdz 1999.gadam šie dati bijuši konfidenciāli. To sākotnējā ideja bija iespēja noteikt papildu atalgojumu ierēdnim par kādu papildus veiktu darbu. Piecu gadu laikā šī sistēma pārvērtusies par necaurspīdīgu, valsts sekretāram uzticētu naudas dalīšanu, kuras principi reti publiskoti. "Diezgan grūti iedomāties, ka ierēdnis strādā astoņas stundas pa 250 latiem, bet pēc tam kādu laiku pa 750 latiem," teica D.Titavs. Vienāda statusa ierēdņu atalgojums ministrijās ir ļoti atšķirīgs. "Sistēmas ar vadības līgumiem nav. Nav saprotams, kāpēc viens saņem tādu summu, otrs citu," atzīst D.Titavs. Piemēram, FM šogad noslēgti 85 vadības līgumi, katru mēnesi ierēdņiem papildus maksājot teju 18 000 latu, Labklājības ministrijā (LM) - 76, Ekonomikas ministrijā (EM) - 26. EM preses sekretāre Kristīne Ezera atzīst, ka šos līgumus slēdz valsts sekretārs, ar katru cilvēku vienojoties atsevišķi - par kādiem pienākumiem un papildu darbiem viņam tiks maksāts. D.Titavs Dienai stingri noliedz iepriekš ziņu aģentūrās izskanējušo informāciju, ka saņemtie dati premjeram varētu noderēt arī "2003.gada valsts budžeta izstrādes kontekstā". Valsts amatpersonām nesamērīgi lielas algas NRA 12/14/02 Apkopotā informācija par valsts amatpersonu, ierēdņu un pilnvarnieku atalgojumu atklāj trūkumus darba samaksas sistēmā, kas ļauj atsevišķu valsts uzņēmumu amatpersonām pelnīt ievērojami vairāk nekā Valsts prezidentei, arī nemotivēti piešķirt piemaksas pat divu algu apmērā. Piemaksu neproporcionālā dalīšana pie lielākoties pieticīgajām ierēdņu algām ilgākā laika posmā novedusi pie lielas kadru mainības valsts iestādēs noteiktās darbinieku kategorijās. Premjers Einars Repše jau paziņojis par ieceri likvidēt Andra Šķēles savulaik ieviesto vadības līgumu sistēmu, kas papildus algai valsts algotņiem ļauj saņemt piemaksas dažkārt pat vairāku algu apmērā, taču priekšlikumu par darba samaksas sistēmas sakārtošanu jaunajai valdībai vēl nav. "Tagad prioritāte ir valsts budžeta sadalīšana," atzina premjera padomnieks Dans Titavs. Pagaidām ir tikai solījums rast naudu specializēta civildienesta darbinieku (policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju un cietumsargu) algu palielināšanai par 40-70 procentiem nākamgad un atcelti vecās valdības pieņemtie noteikumi par ierēdņu darba samaksas sistēmu, kas jau paredzēja atteikšanos no vadības līgumiem, bet saglabāja reglamentētu piemaksu un prēmiju maksāšanas kārtību. Paredzēts bija arī novērst esošo situāciju, kad, piemēram, vienas ministrijas valsts sekretāram, departamenta vadītājam, preses sekretāram vai citam darbiniekam alga ir ievērojami lielāka nekā citā ministrijā, kura nebija spējusi izsist lielāku finansējumu no Finansu ministrijas (FM). Valsts kontroles iepriekš stāstītais par FM vienpersonisko, nemotivēto līdzekļu samazināšanu pat Satversmē kā neatkarīgām minētām iestādēm zināmā mērā izskaidro sakritību, ka Tautas partijas, kuras pārziņā bija arī FM, vadīto ministriju valsts sekretāriem ir arī lielākās vadības līgumu summas - Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) - 700, Ekonomikas ministrijā (EM) - 600, FM - 560, Iekšlietu ministrijā (IeM) - 550 latu, kamēr, piemēram, Kultūras ministrijā (KM) tikai 208. KM pērn slēgti tikai četri vadības līgumi, bet FM - gan ar referentiem (kaut vai pa 15 latiem), gan augstākajiem ierēdņiem - sasniedzot pat 1630 latus Valsts kases pārvaldniekam Aivaram Veisam, kura alga ir salīdzinoši niecīga - 370 latu. Līdzīgi arī Centrālā finansu un kontraktu vienības direktora alga ir 370 latu, bet piemaksa - 1060 latu. Lielāka alga nekā Valsts prezidentei (Ls 2400) ir Latvijas dzelzceļa direktoram Andrim Zorgevicam (Ls 6455), Latvenergo ģenerāldirektoram 5335 latu bez gada prēmijas 20 073 latu, valdes locekļiem Aivaram Luizinikam un Aigaram Meļķo - vairāk nekā četri tūkstoši latu un 16 tūkstoši latu gada prēmija, lidostas Rīga valdes priekšsēdētājam Dzintaram Pomeram (Ls 3700), Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes locekļiem un vēl dažiem citiem valsts uzņēmumu valdes pārstāvjiem, kas lielākoties atrodas EM un Satiksmes ministrijas pārziņā. Katra no ministrijām ieviesusi savu atskaites mehānismu, vai piemaksas tiek izmaksātas par papildu darbu. Citur kontroles vispār nav, jo vadības līgumi vienkārši tiek izmantoti, lai paaugstinātu algu. "Šobrīd vadības līgumi ir tāpēc, ka nav vienotas darba samaksas sistēmas valsts pārvaldē, lai tajā noturētu augsti kvalificētus un profesionālus cilvēkus. Ideja, ka ierēdņu algas ir jāpaaugstina, nav radusies pašu ierēdņu kabinetos, bet Eiropas Savienībā, kā mēģinājums celt zemo valsts administratīvo kapacitāti," Neatkarīgajai stāstīja Ārlietu ministrijas Personāla departamenta direktore Irēna Putniņa. Jautāta, vai piemaksu summa atkarīga no padarītā un vai tas tiek pārbaudīts, viņa sacīja: "Noslēdzot līgumu, nav paredzēts skatīt, kā viņš strādājis, jo nav runa par to, vai šie cilvēki ir spējīgi vadīt, risināt konkrētos darba uzdevumus, bet par uzdevumiem, kas uzlikti." Reizi ceturksnī par padarīto jāiesniedz pārskats visiem vadības līgumu īpašniekiem SM, turklāt 10% no vadības līguma summas tiek izmaksāti tikai gada nogalē pēc paveiktā analīzes. Līdzīgi arī VARAM, izvērtējot ceturkšņa pārskatus, ministrijas vadība lemj par līgumu mainīgo daļu. Aizsardzības ministrijā vadības līgumu skaits mainoties atkarībā no veicamajiem darbiem un to apjoma, 20% tiekot samaksāti pēc darba pabeigšanas, to izvērtējot komisija. FM pārskati jāraksta gada beigās. Tieslietu ministrijā vadības līgumi tiekot slēgti par papildu pienākumu veikšanu un speciālu uzdevumu izpildi vai, ņemot vērā viņu ieguldījumu likumprojektu izstrādē, stāstīja ministriju pārstāvji. Iekšlietu struktūru vadītāji sarunā ar ministru Māri Gulbi gan pauda bažas, ka, atsakoties no vadības līgumiem un piemaksām valsts sektorā, policijā un robežsardzē, par lielu naudu izskolotos speciālistus nenoturēs. Ministrs bilda, ka nākamgad vadības līgumus aizstās skaidra darba samaksas aprēķina sistēma, bet "galvenais ir nezaudēt darbiniekus". "Zaudēs," pārliecināts ir Valsts policijas šefs Juris Rekšņa. "Ja man ir jānotur datorspeciālists ar valodas zināšanām vai cits specifiskas jomas darbinieks, tad es ar esošo algu viņu noturēt nevaru. Riskantākās jomas ir informātikas sistēmas, Eiropas Savienības un vadības jomas speciālisti," Neatkarīgajai atzina J. Rekšņa. Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks bilda, ka DP vadības līgumu ir ļoti maz, bet atteikšanās no tiem noteikti radīs problēmas. Iekšlietu struktūrās darbinieku mainība ir 6-8% gadā, atsevišķās valsts iestādēs - pat 40%, bet no civildienesta pēdējā gadā aizgājis pusotra tūkstoša ierēdņu. Arī Valsts civildienesta pārvaldes vadītājs Armands Kalniņš, atzīstot, ka nepieciešama skaidra, vienota ierēdņu darba samaksas sistēma, pieļauj, ka piemaksu un vadības līgumu sistēmas likvidēšana, nepaceļot algas, izraisīs speciālistu aiziešanu no valsts sektora. "Ja nākamā gada darba algu fonds un ierēdņu samaksas sistēma nemainās, tad ir jāpatur vecā sistēma," ir pārliecināta Ārlietu ministrijas Personāla departamenta vadītāja. Valsts kontrole secinājusi, ka vadības līgumi neveicina valsts budžeta efektīvu izmantošanu un ka tie bieži izmantoti kā papildu samaksa par tiešajiem darba pienākumiem. Pēc Finanšu ministrijas pērn veiktajām aplēsēm no valsts iestāžu darbinieku algu fonda divas trešdaļas izmantotas piemaksām, prēmijām un vadības līgumiem, bet tikai trešā daļa algām. IKP palielinās uz tirdzniecības rēķina NRA 12/17/02 Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pērn pieaudzis par 5,4%, savukārt gada trešajā ceturksnī - par 7,4%. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtā informācija. Vislielākā izaugsme bijusi tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, komercpakalpojumos un būvniecībā. Salīdzinot ar trim Baltijas valstīm, Latvija trešajā ceturksnī var lepoties ar vislielāko IKP kāpumu, pēc tam seko Igaunija, tad - Lietuva. Šogad kopumā Latvijas IKP varētu pieaugt par 5,5% līdz 6%, - prognozē CSP vadītāja Aija Žīgure. Pēc viņas domām, ceturtajā ceturksnī IKP pieaugums, iespējams, būs vēl straujāks nekā trešajā ceturksnī. Par straujāka IKP pieauguma iespējamību jau liecina šā ceturkšņa pirmo mēnešu rādītāji. A. Žīgure uzskata - rezultāti ir labi, tie rāda, ka ekonomika valstī attīstās stabili. Pērn Latvijā IKP pieauga par 7,7%. Latvijas Banka (LB) prognozē, ka šogad kopumā IKP, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugs par 6%. LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Helmūts Ancāns aģentūrai LETA atzinis, ka centrālā banka, ņemot vērā naftas produktu pārkraušanas apjomu samazinājumu, bija paredzējusi, ka transporta un sakaru nozares attīstība būs lēnāka un arī IKP pieaugums nebūs tik liels. Līdz ar to pašreizējie rādītāji pārsniedz iepriekšējās prognozes. LB paredz, ka nākamgad IKP pieaugums varētu sasniegt 7%. Nākamā gada valsts budžeta projektā IKP pieaugums tiek prognozēts 5,5% līmenī. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis uzskata, ka nākamgad tautsaimniecības attīstību veicinošs faktors būs nodokļu samazināšana, kas ļaus Latvijai izvairīties no tādas ekonomiskās stagnācijas, kāda tiek novērota Eiropas valstīs. Savukārt Ministru prezidents Einars Repše bijis visai nerunīgs un tautsaimniecības izaugsmi raksturojis tikai ar vārdiem: "Nav slikti." Šā gada trešajā ceturksnī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 554 lati. Šim rādītājam ir tendence pieaugt. IKP pieaugumu deviņos mēnešos veicinājis apjomu kāpums tirdzniecībā - par 11,8%, apstrādes rūpniecībā - par 6,3%, komercpakalpojumos - par 5,3% un būvniecībā - par 7,5%. Trešajā ceturksnī IKP tirdzniecībā pieaudzis par 17,2%, apstrādes rūpniecībā - par 8,3%, komercpakalpojumos - par 6,7%, būvniecībā - 8,4%. Mazumtirdzniecības apjoms salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pērn pieaudzis par 16%, trešajā ceturksnī - par 21%. Izteikts kāpums trešajā ceturksnī bijis pārtikas preču mazumtirdzniecībā. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs Neatkarīgajai norādīja uz diviem faktoriem, kuri šogad veicinājuši izaugsmi tirdzniecībā. Pirmkārt, arvien vairāk tirdzniecība notiek caur legāliem tirdzniecības uzņēmumiem, samazinās dažādu "pseidobāžu" un kiosku skaits, līdz ar to parādās dati par tirdzniecības lomu valsts ekonomikā, - pauda tirgotāju pārstāvis. Otrkārt, tirdzniecības pieaugumu veicina neattīstītā ražošana, tas vērtējams kā negatīvs faktors. "Tirgotāji labprātāk redzētu vairāk ražošanu, jo tas liecinātu par attīstību. Ceru, ka ražošanai agrāk vai vēlāk ir jāattīstās un atbalsta mehānismu kļūs vairāk," sacīja H. Danusevičs. Komercpakalpojumu nozarē deviņu mēnešu laikā faktiskajās cenās visstraujākais kāpums vērojams datorpakalpojumu apjomā - par 26%, trešajā ceturksnī - par 62%. Būvniecībā deviņu mēnešu laikā jaunās būvniecības apjomi palielinājušies par 26%, trešajā ceturksnī - par 30%, bet remonta darbu apjomi sarukuši par 3%. Ņemot vērā stabili pieaugošo iekšējo pieprasījumu un labvēlīgāku situāciju eksporta jomā, Hansabanka vakar paziņoja, ka ir palielinājusi šāgada IKP pieauguma prognozes. Šobrīd kredītiestādes speciālisti prognozē, ka IKP šogad pieaugs par 4,6% iepriekšējo 4,2% vietā, bet 2003. gadā - par 5,3%, jo globālās ekonomikas atveseļošanās notiek ļoti lēni un Latvijas vietējā tirgū, pēc finansistu domām, ir vērojams pastiprināts spiediens fiskālajā jomā. Ekonomisti IKP pieaugumu trešajā ceturksnī vērtē kā labu rādītāju. Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte aģentūrai BNS norādījusi, ka tas nozīmē stabilitāti valsts budžetā, tomēr piebildusi, ka patīkamāk būtu, ja lielāko IKP pieaugumu veicinātu nevis tirdzniecība, bet rūpniecība. Viņasprāt, ievērojamais būvniecības pieaugums liecina par to, cik ļoti Latviju ietekmē ārējo līdzekļu pieplūdums, proti, no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem. Ekonomists Uldis Osis paudis, ka IKP pieaugums liecina - Latvijas ekonomika no tranzīta nav nemaz tik atkarīga, un grūtības vienā nozarē kompensē panākumi citās. Pēc U. Oša domām, tirdzniecības pieaugums saistāms ar kredītu un līzinga pieaugumu, un Latvija savā ziņā ir līdzīga ASV, kur pieprasījums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas uztur ekonomiku. Parex Asset Management prezidents Guntars Vītols uzsvēris, ka spēcīgu nozaru izaugsmi sekmējuši nepieredzēti lētie kredītresursi. Repše neliks taupīt Latvijas Bankai Diena 12/17/02 Lai gan valsts iestādēm saspringtās nākamā gada budžeta veidošanas dēļ ieteikts taupīt, kur vien var, tas neattiecas uz premjera Einara Repšes agrāk vadīto Latvijas Banku (LB). Neviens, izņemot banku pašu, nevar lemt par tēriņu samazināšanu, piemēram, samazināt LB apsardzes pārvaldes 4,6 miljonu latu budžetu, kas pārsniedz valsts pērn atvēlēto Jūras vai Gaisa spēku uzturēšanai. Atgādinot likumā noteikto bankas autonomiju, E.Repšes palīgs Dans Titavs Dienai sacīja, ka nav pamata ķerties pie veiksmīgi strādājošas institūcijas, kas bauda augstu sabiedrības uzticību. LB ir viena no valsts iestādēm, kas neatrodas ne valdības, ne Saeimas pakļautībā. Likumā par LB teikts, ka tā ir "pilntiesīga autonoma valsts iestāde" un "ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to praktiskajā realizēšanā". Saskaņā ar LB likumu valsts budžetā banka maksā tikai uzņēmumu ienākuma nodokli un maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu 15% - no pārskata gadā gūtās peļņas. Pagājušajā gadā LB peļņa pārsniedza 22 miljonus latu, un valsts budžetā tā iemaksāja 40% no peļņas jeb 8,86 miljonus latu. Būtisku ieņēmumu daļu LB tērē savai apsardzes pārvaldei, kuras galvenās funkcijas ir nodrošināt diennakts apsardzi visām LB ēkām - centrālajai ēkai Rīgā, Valdemāra ielā, jaunajai filiālei Bezdelīgu ielā, filiālēm Liepājā, Valmierā, Rēzeknē un Daugavpilī, kā arī nodrošināt apsardzi naudas pārvadāšanas laikā, Dienai skaidroja LB preses sekretārs Edžus Vējiņš. Pārvaldē pašlaik strādājot 235 cilvēki. Darba algās viņiem šogad plānots samaksāt kopā 2,5 miljonus latu, kas nozīmē, ka vidēji viens cilvēks mēnesī saņem 886 latus uz papīra. Aiz sociālās apdrošināšanas iemaksām otra lielākā pozīcija (Ls 448 000) ir pamatlīdzekļu iegāde un uzturēšana. Bankā skaidroja, ka pie pamatlīdzekļiem tiek skaitīti tie iepirkumi, kas maksā vairāk par 50 latiem un derīgi izmantošanai ilgāk par gadu. Tā esot auto un bruņu tehnika, videonovērošanas iekārtas, signalizācijas sistēmas, ieroči, ekipējums, biroja mēbeles u.c. Savukārt mazvērtīgajā inventārā, kam tērēti 280 000 latu, esot lētāki materiāli ar izmantošanas termiņu līdz vienam gadam, un tur ietilpstot, piemēram, kancelejas preces un munīcija jeb patronas. Personāla profesionālajai pilnveidošanai piešķirti 86 000 latu. Aizsardzības ministrijā Dienai nevēlējās vērtēt, vai 4,6 miljoni bankas apsardzes dienestam, kas piešķirti šogad un plānoti arī nākamgad, ir daudz vai maz. Ministrijā norādīja, ka LB apsardze naudu nesaņem no valsts - banka pašas noteikto summu dienestam piešķir no saviem līdzekļiem. Šie izdevumi iekļauti aizsardzības budžetā, jo pirms gada, mainot likumu, LB aizsardzības pārvalde kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā iekļauta Bruņoto spēku sastāvā. Tomēr, izpētot aizsardzības finansējumu iepriekšējam un šim gadam, Diena konstatēja, ka, piemēram, Jūras spēkiem ar aptuveni 800 cilvēku personālu piešķīrums 2001.gadā bija 4,1 miljons. Gaisa spēki ar 300 cilvēku personālu saņem nepilnus 3 miljonus latu gadā, ja no kopējiem izdevumiem atskaita trīsdimensiju radaram nepieciešamo naudu. Vienības, kuras pēc darbības profila būtu līdzīgākas LB apsardzei, tādas kā Speciālo uzdevumu vienība vai Saeimas un Valsts prezidentes drošības dienests, šogad saņem attiecīgi 844 325 latus un nedaudz vairāk nekā 2 miljonus latu. SUV dien ap 120 cilvēku, otrajā dienestā ap 440 ļaužu, liecina AM mājaslapā pieejamie dati par 2002.gada budžeta sadalījumu. Tomēr jānorāda, ka tajā nav iekļauti izdevumi par ieročiem un munīciju. LB finanšu pārskatos redzams, ka visas bankas darbiniekiem (730 cilvēku) algās un citos maksājumos personālam pērn iztērēti 8,79 miljoni latu. Tas nozīmē, ka vidēji cilvēks mēnesī saņem 1003 latus "uz papīra". Pērn, kad tika atklāta jaunā filiāle, ap 1,32 miljoniem latu banka iztērējusi mēbelēm un iekārtām. 181 000 latu tērēts naudas apstrādes iekārtu, 53 000 - transportlīdzekļu, 802 000 - citu pamatlīdzekļu iegādei. Dienesta komandējumiem tērēti 312 000 latu, LB izdevumiem un publikācijām plašsaziņas līdzekļos - 237 000 latu, autotransporta uzturēšanai - 123 000 latu. D.Titavs, Dienas jautāts, vai vispārējās taupības apstākļos budžetam nevarētu palīdzēt arī LB ietaupījumi, norādīja, ka banka daļu peļņas jau pārskaita valsts budžetā un ka banka ir autonoma iestāde un valdība nevar iejaukties tās budžetā. Lai gan likumu varot mainīt, neesot vajadzīgs ķerties pie ilglaicīgi veiksmīgi strādājošas iestādes, kurai ir augsta sabiedrības uzticība. Runājot par lielajiem apsardzes dienesta izdevumiem, viņš sacīja, ka tā ir viena no visprofesionālākajām Latvijas kaujas vienībām, kas var pildīt ne tikai apsardzes uzdevumus. "Savulaik visi sāka no viena punkta," viņš sacīja, skaidrojot, kāpēc šādai vienībai jābūt bankas, nevis, piemēram, Nacionālo Bruņoto spēku sastāvā. Valdība nepiekrīt SVF prasībām NRA 12/19/02 Neraugoties uz Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aicinājumu atlikt uzņēmumu ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju samazināšanu, lai panāktu zemāku 2003. gada budžeta deficītu, valdība neatkāpsies no nodokļu samazināšanas. "Nodokļu likmju samazināšana un nodokļu pilnvērtīga iekasēšana ir nemainīga valdības politika," premjera Einara Repšes viedokli pauda viņa palīgs Dans Titavs. SVF misijas Latvijā vadītājs Johanness Millers, vakar beidzot kārtējo inspekciju Latvijā, aicināja Latvijas valdību turpināt tuvoties sabalansētam valsts budžetam, uzsverot, ka nākamā gada valsts budžeta deficītam nevajadzētu pārsniegt šogad prognozēto 1,8% līmeni. SVF pauž, ka budžeta situāciju varētu uzlabot, ja nākamgad iecerēto uzņēmumu ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa likmju samazināšanu atliktu uz 2004. gadu. Pašlaik iecerēts uzņēmumu ienākuma nodokli no nākamā gada 1. janvāra samazināt no tagadējiem 22% līdz 19%, bet sociālās apdrošināšanas likmi no 35% līdz 33%. SVF uzskata, ka abu nodokļu samazināšana izraisīs ieņēmumu kritumu, kas ir līdzvērtīgs vienam procentam no IKP. SVF pārstāvji uzsver, ka atbalsta nodokļu sloga samazināšanu, tomēr norāda, ka kopā abu nodokļu samazināšana varētu dot pārāk lielu triecienu budžeta ieņēmumiem. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis nesaskata reālu iespēju nākamā gada budžeta deficītu panākt tik zemu, kā to prasa Starptautiskais valūtas fonds (SVF), - 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ministrs norādīja - lai gan arī premjers E. Repše noteicis mērķi panākt zemāku budžeta deficītu par patlaban Finanšu ministrijas (FM) plānotajiem 3% no IKP, to nav iespējams izdarīt, ja valdība apņēmusies īstenot izvirzītās prioritātes. "Tā ir valdības izšķiršanās, vai mēs turam zemu budžeta deficītu, vai tomēr īstenojam prioritārus pasākumus," sacīja V. Dombrovskis. Viņš piekrita SVF uzskatiem, ka no ekonomiskās stabilitātes viedokļa nav vēlama būtiska deficīta palielināšana, tomēr uzsvēra, ka FM un SVF ir atšķirīga pieeja šim jautājumam. SVF nākamā gada deficītu salīdzina ar šogad prognozējamo rezultātu, bet FM ievēro šā gada budžeta likumā apstiprināto fiskālo deficītu - 2,86% no IKP, kas nav daudz mazāks par nākamā gada budžetā paredzētajiem 3% no IKP. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka SVF nodokļu likmju samazināšanas atlikšanu ierosina kontekstā ar nākamā gada budžeta veidošanu, uztraucoties par pārāk lielo budžeta deficītu, taču valdības rokās ir panākt zemāku deficītu arī citādā veidā. Savukārt, komentējot valdības partneru - ekonomikas ministra Jura Lujāna un satiksmes ministra Roberta Zīles - apsvērumus par nepieciešamību palielināt 2003. gada nodokļu ieņēmumu prognozes, V. Dombrovskis atgādināja, ka FM tomēr uzskata par pamatotām pieticīgākas ieņēmumu prognozes. Pie augstām ieņēmumu prognozēm budžeta neizpildes gadījumā sekas var būt visai dramatiskas, jo būs jādomā, kam naudu atņemt, bet budžeta pārpildes gadījumā "iedot naudu papildus ir daudz vienkāršāk", norādīja ministrs.Gan uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, gan sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājums tiek plānots ar mērķi veicināt uzņēmējdarbību, tādējādi sekmējot tautsaimniecības attīstību. Uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes samazināšana tiek veikta pakāpeniski trīs gadu laikā. No 2002. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tika samazināta no 25% līdz 22%, no 2003. gada tā samazināsies līdz 19%, bet no 2004. gada - līdz 15%. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pašlaik valdība turpina skatīt valsts budžeta projektu, pūloties samazināt paredzēto deficītu, kas sākotnēji lēsts 3% apmērā no IKP. Lauksaimnieki sašutuši par Repšes attieksmi pret zemkopības nozari BNS 12/18/02 Lauksaimnieki ir sašutuši par jaunā valdības vadītāja Einara Repšes attieksmi pret zemkopības nozari, kuras prioritātes šīs nedēļas valdības sēdē izpelnījās asas premjera piezīmes un neizpratni par to nepieciešamību. Asociācijas "Latvijas dārznieks" vadītājs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) loceklis Jānis Bērziņš LOSP sēdē trešdien sacīja, ka Repše šonedēļ valdības sēdē par atsevišķiem jautājumiem esot pat paņirgājies. Bērziņš pauda, ka premjeram un viņa "labajai rokai" Aināram Šleseram acīmredzami nav izpratnes par aktuālām lietām lauksaimniecībā, turklāt viņi arī neizrāda vēlmi kaut ko uzzināt. Piemēram, jautājumā par finansējuma nepieciešamību meliorācijas uzlabošanai Šlesers esot sacījis - "priekš kam tie grāvji jātīra", šādā veidā demonstrējot savu nekompetenci par lauku uzturēšanu tādā stāvoklī, lai tajos varētu kaut ko arī izaudzēt. Savukārt Repše par vairākām Zemkopības ministrijas prioritātēm klaji ņirgājies, sakot, "vai tāpēc mēs nomirsim, ja neiedosim tam naudu". Bērziņš uzsvēra, ka viņam kā lauksaimniekam šāda premjera attieksme šķitusi aizskaroša. Savukārt LOSP priekšsēdētāja Ligita Silaraupa sēdē sacīja, ka Finanšu ministrija uz LOSP vēstuli ar aicinājumu tikties ar finanšu ministru Valdi Dombrovski atbildējusi, "lai labāk tiekamies ar Rozi" [zemkopības ministru Mārtiņu Rozi]. Lauksaimnieki šādu attieksmi uzskata par klaju necieņu pret visu nozari kopumā. Jau vēstīts, ka pirmdienas valdības sēdē ministri apšaubīja daudzas no Zemkopības ministrijas (ZM) prioritātēm, uzskatot tās par nesvarīgām, neskatoties uz ministrijas speciālistu mēģinājumiem pārliecināt valdību par pretējo. Piemēram, Ministru prezidenta neizpratni radīja ZM priekšlikums paredzēt budžetā naudu lopkopības reģistra izveidei. "Pusmiljons govju skaitīšanai, hm. Labi, atstājam šo pie Eiropas jautājumiem," pēc ministrijas pārstāvju iebildumiem, ka šāda reģistra ieviešana Latvijā nepieciešama, pildot Eiropas Savienības direktīvas, Repše piekrita prioritāti pavisam vēl nesvītrot. Arī vairāku citu ZM priekšlikumu izskatīšana beidzās ar premjera secinājumu: "Liekam pie Eiropas." Savukārt citas ZM prioritātes netika ne "liktas pie Eiropas", ne "atstātas tālākai analīzei". "Sviežam ārā. Goda vārds, smieklīgi viss tas paliek," sašutumā iesaucās Repše. LOSP pārstāvji jau valdības sēdē izteica neizpratni un neapmierinātību, ka valdības vadītājs nevēlas uzklausīt lauksaimnieku viedokli. Turklāt viņi vērsa uzmanību, ka, "lai cik dīvainas" daudzas prasības premjeram un arī citiem ministriem izklausītos, liela daļa no ZM izvirzītajām prioritātām ir nepieciešamas, jo to prasa Eiropas Savienības direktīvas. LOSP pat izteica bažas, ka valdības attieksme var novest pie tā, ka netiks saņemta Eiropas nauda dažādām lauksaimniecības atbalsta programmām. Repše LB apsardzei tērētos 4,6 miljonus latu neuzskata par nelietderīgu tēriņu BNS 12/18/02 Ministru prezidents Einars Repše Latvijas Bankas (LB) ik gadu tērētos 4,6 miljonus latu savas apsardzes pārvaldes vajadzībām neuzskata par nelietderīgi izmantotiem līdzekļiem un ir pārliecināts, ka centrālajai bankai nedrīkst atņemt tiesības pašai lemt par saviem tēriņiem. Šādu viedokli trešdien pauda Repše pēc iknedēļas tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Repše norādīja, ka LB apsardzes pārvalde ir "ļoti labi trenēta un augsta līmeņa specvienība, uz šo specvienību mēs varam paļauties krīzes un bruņotu konfliktu gadījumos". Tā kā centrālās bankas izdevumi sava apsardzes dienesta nodrošināšanai veido daļu no 2% iekšzemes kopprodukta aizsardzības vajadzībām, premjers norādīja - ja LB samazinātu šos izdevumus, tad "valsts budžetam būtu jāpalielina sava daļa, lai mēs sasniegtu 2% no IKP". Premjers atzina, ka sabiedrībai ir tiesības prasīt no valsts iestādēm paskaidrojumus un atbildes "uz ļoti asiem jautājumiem", "taču lēmumi ir jāatstāj pašu iestāžu ziņā, lai izslēgtu pilnīgi jebkādu politiska spiediena iespējamību". Būdams LB vadītājs, Repše ļoti cīnījies par centrālās bankas neatkarību, tāpēc arī šobrīd savu nostāju nemainīs - "centrālās bankas neatkarība ir ļoti svarīgs jautājums, tāpēc centrālajai bankai ir iecelta padome un prezidents, viņiem ir jāpieņem visi lēmumi un jāsniedz paskaidrojumi, kas saistās ar viņu darbību, tai skaitā ar budžetu un izdevumiem". Salīdzinot aizsardzības spēkiem piešķirto finansējumu ar LB apsardzes dienestam atvēlēto summu, Repše atzina, ka "varētu vēlēties, lai turpmāk apstākļi [NBS] būtu labāki". Laikraksts "Diena" otrdien ziņo, ka LB apsardzes pārvaldes budžets pārsniedz Jūras (4,1 miljons latu) vai Gaisa spēku (nepilni 3 miljoni latu) budžetu, un tās galvenās funkcijas ir nodrošināt diennakts apsardzi visām LB ēkām - centrālajai ēkai K.Valdemāra ielā, jaunajai filiālei Bezdelīgu ielā, filiālēm Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī, kā arī nodrošināt apsardzi naudas pārvadāšanas laikā. Pārvaldē pašlaik strādājot 235 cilvēki, kuriem šogad algās kopā plānots samaksāt 2,5 miljonus latu, pamatlīdzekļu iegādei un uzturēšanai (auto un bruņutehnika, videonovērošanas iekārtas, signalizācijas sistēmas, ieroči, ekipējums, biroja mēbeles u.c.) šogad tērēti 448 000 latu, savukārt mazvērtīgākam inventāram - kancelejas precēm, patronām, u.tml. - tērēti 280 000 latu. Personāla profesionālai pilnveidošanai piešķirti 86 000 latu, raksta "Diena". LB ir viena no valsts iestādēm, kas neatrodas ne valdības, ne Saeimas pakļautībā un valsts budžetā maksā tikai uzņēmumu ienākuma nodokli un maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu 15% apjomā no pārskata gadā gūtās peļņas. Rīgas makā iebalso deficītu Diena 12/18/02 Rīgas dome otrdien ar balsu vairākumu, lielākai daļai opozīcijas deputātu gan atturoties, apstiprināja galvaspilsētas budžetu nākamajam gadam, kas paredz 33 miljonu latu deficītu (17% no ieņēmumiem). Īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters konkrētu rīcību saistībā ar galvaspilsētas budžetu sola pēc tam, kad to izvērtēšot Finanšu ministrijas speciālisti, Dienai otrdien pavēstīja ministra preses sekretāre Dace Zvirbule. Agrāk ministrs pieļāva, ka ārkārtas gadījumā Rīgas budžetu varētu neakceptēt un likt pārstrādāt, jo pašvaldībām nav tiesību plānot budžeta deficītu. "Fantastiski. Vismaz divas trešdaļas nobalsoja, neskatoties uz to, vai tie ir pozīcijas vai opozīcijas pārstāvji. Projekts ir veiksmīgs," Dienai budžeta apstiprināšanu novērtēja Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP). Viņš gan atzina, ka diemžēl arī šoreiz visas vajadzības nav izdevies apmierināt. Savukārt opozīcijas pārstāvji pirms budžeta apstiprināšanas pauda, ka ar to nevajadzētu steigties, - neskaidrības rada gan tas, ka nav atšifrētas dažas budžeta pozīcijas, lielais budžeta deficīts, kā arī milzīgās Rīgas parādsaistības. Rīgas budžetā nākamgad plānoti 169,9 miljonu latu ieņēmumi, no kuriem lielākā daļa tiks gūti no iedzīvotāju ienākumu un nekustamā īpašuma nodokļa. Izdevumi savukārt paredzēti vairāk nekā Ls 221,5 miljonos latu, no kuriem 51,5 miljoni, kurus pašvaldība aizņemsies, tiks veltīti investīcijām. Visvairāk naudas pašvaldība veltīs izglītībai, sociālajai palīdzībai, savukārt pašvaldību izlīdzināšanas fondā tā iemaksās ap 21 miljonu latu. "33 miljoni ir tas samērā nopietnais skaitlis, kas neļauj uzņemties papildu saistības," budžeta deficītu otrdien komentēja domes finanšu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš, norādot, ka šis skaitlis tomēr esot mazāks par iepriekš plānoto. Deficīts pamatā veidojas, pašvaldībai aizņemoties naudu investīciju projektu realizēšanai. Domes vadība iepriekš noraidīja iespēju pieņemt budžetu bez deficīta, jo sāktos investīciju projektus vajagot pabeigt, turklāt Rīgai arī jāturpina attīstīsies. Opozīcijas pārstāvis un bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš (TP) gan uzsvēra, ka 33 miljoni vēl nav patiesais deficīta lielums, jo budžets nav sastādīts pēc pareizas metodikas, lai arī, salīdzinot ar iepriekšējo, sniedz labāku priekšstatu par Rīgas finansēm. 33 miljoniem vēl jāpievieno speciālā budžeta deficīts jeb 11,5 miljoni latu, ņemot vērā valsts budžeta sastādīšanas praksi, secinājis E.Krastiņš. Domnieks arī pauda satraukumu, ka "Rīga grimst parādos", tā kā pilsētas "saistības jau līdzinās mūsu kopējā budžeta brīvo līdzekļu apjomam". Satraukumu šajā sakarā pauda arī finansiste un ceļinieku frakcijas vadītāja Aija Poča, uzsverot, ka kredītprocentu atmaksai vien nākamgad būs jāvelta par miljonu latu vairāk. Kā norādīts budžeta materiālos, Rīga nākamgad aizņēmumu atmaksāšanai vien veltīs vairāk nekā 21 miljonu latu, savukārt parādsaistību kopējais apjoms (tās jāatmaksā vairāku gadu laikā) jaunā gada sākumā sasniegs jau 99,67 miljonus. Šo slogu 2003.gada laikā plānots palielināt līdz 132,3 miljoniem, nākamajos gados to atstājot aptuveni tādā pašā līmenī. Domes sēdē R.Krūmiņš tomēr pauda apņēmību - ja prasības no valsts un Eiropas Savienības puses nemainīsies, "nebūs grūtības budžetu 2004.gadā sastādīt bez deficīta". "Mums vajag ievērojumus ilgtermiņa un lētus finanšu resursus," Dienai atzina G.Bojārs, norādot uz nākamā gada budžeta nespēju tomēr apmierināt visas pilsētas vajadzības. Viņš klāstīja, ka šos līdzekļus varētu gūt, izlaižot pašvaldības obligācijas. Pēc aptuvenām aplēsēm, emitējot obligācijas, šādi varētu piesaistīt 0,5 miljardu latu, un procentu maksājumi par šo summu nepārsniegtu tos līdzekļus, kurus jau patlaban Rīgai nākas veltīt kredītprocentu maksājumiem, sacīja mērs. Viņš arī pavēstīja, ka patlaban diskusija ar Finanšu ministriju izvērtusies tādēļ, ka nav skaidrs, vai obligāciju izlaišana palielinās valsts kopējo parādu, vai ne. Tāpēc nepieciešama papildu izpēte. Taču Rīga, iespējams, jau nākamgad kā pagaidu variantu varētu "palaist" 10 tūkstošus obligāciju, bet kopumā šim projektam vajadzētu vienu gadu lai sagatavotos, bet otru - akciju izdošanai, informēja pilsētas galva. Domnieki, balsojot par pēdējiem iesniegtajiem priekšlikumiem 2003.gada budžetam, noraidīja ceļinieku frakcijas vadītājas Aijas Počas ierosinājumu Rātsnama celtniecībai paredzētos papildu 3,43 miljonus atvēlēt Juglas un Brīvības ielas divlīmeņu transporta mezgla izbūvei un Nacionālā teātra rekonstrukcijai. A.Poča apšaubīja, vai Rātsnamam vajadzīgi šie 3,43 miljoni. Proti, iepriekšējos gados ēkas celtniecībai atvēlēti 7,9 miljoni, no kuriem līdz šim brīdim apgūti tikai 3,7 miljoni. Nākamgad tātad jāapgūst aptuveni 6 miljoni. "Vai mums tur būs zelta mēbeles?" vaicāja domniece. E.Krastiņš savukārt norādīja, ka bez oficiāli nosauktajām Rīgas prioritātēm, faktiskie izdevumi liecinot par vēl kādu esamību - piemēram, daudz naudas tiks atvēlētas informācijas tehnoloģijām. Domniekam gan šķiet, ka šo jomu kūrējošais Informācijas tehnoloģiju centrs "kļūs par ceļojuma biroju", jo komandējumiem tam nākamgad plānots veltīt uz pusi vairāk naudas. Deputāts aicināja palielināt finansējumu kultūrai un pielikt algas bibliotekāriem vismaz par 10%, kas prasītu tikai 86 tūkstošus latu. Viņa priekšlikumi neguva vairākuma atbalstu. Domnieki gan akceptēja vides komitejas vadītāja Valda Kalnozola (TB/LNNK) ierosinājumu paaugstināt algas vides departamenta darbiniekiem par aptuveni 14 tūkstošiem latu. Kā prognozē R.Krūmiņš, 2003.gada budžetu domniekiem vajadzēs grozīt vēl vismaz divas reizes - lai noteiktas pozīcijas precizētu pēc valsts budžeta apstiprināšanas, kā arī gada beigās, savelkot kopā "visus galus". Tēvzemieši vētrainā kongresā par vadītāju ievēlē Straumi NRA 12/16/02 Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iekšējai opozīcijai uzņēmēja Rīgas domnieka Valda Kalnozola vadībā sestdien kongresā neizdevās panākt esošās partijas elites nomaiņu. Līdzšinējo apvienības priekšsēdētāju Māri Grīnblatu nomainījis sabiedrībā pozitīvāk vērtētais Saeimas ekspriekšsēdis Jānis Straume, partijas vadība vēl vairāk tiks koncentrēta apvienības līdzšinējo vadītāju rokās. Kongresā partijas biedru asā iepriekšējās vadības kritika līdz pat Jāņa Strīķa aicinājumam M. Grīnblatu izslēgt no partijas pastāvīgi mijās ar tai veltītiem pateicības vārdiem. Tikpat dalīta bija attieksme pret partijas struktūras maiņu, grozot statūtus, un pret veco, "iesīkstējušo" partijas vadību izveidojusies opozīcija iezīmējās apmēram trešdaļā klātesošo. No kongresa tribīnes vairākkārt skanēja izteikumi par "tiem pašiem vēžiem citā kulītē" un partijas šķelšanos, ko pragmatiķi vērtēja vairāk kā iebiedēšanas taktiku, jo pēc tik sliktiem vēlēšanu rezultātiem nav ko īsti dalīt. Saskaņā ar jaunajiem statūtiem līdz ar J. Straumi tika ievēlēta arī viņa nosaukto10 cilvēku valde: redzamākie Saeimas un Rīgas domes deputāti, pāris jaunpienācēji, bet atmesti vairāki reģionālo nodaļu vadītāji. Valdes locekļu skaits samazināts uz pusi, likvidēti priekšsēdētāja vietnieku amati, katram valdes loceklim deleģēta konkrēta atbildība. J. Straumes komandā satiksmes ministram Robertam Zīlem uzticēta atbildība par TB/LNNK darbu valdībā, parlamentārietei Inesei Vaidere - par ārpolitikas jautājumiem, aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim - par aizsardzības un iekšlietu jautājumiem NATO kontekstā, deputātam Guntaram Krastam - par jaunas programmas izstrādi, M. Grīnblatam - par Saeimas darbu un sadarbību ar valdību, Jurim Dobelim - par sadarbību ar nacionālpatriotiskajām organizācijām, Rīgas domes frakcijas vadītājam Jānim Birkam - par darbu domē, uzņēmējam Jānim Boldānam - par iekšpartejisko sadarbību ar nodaļām, jaunatnes organizācijas pārstāvim Jānim Grūbem - par jaunatnes organizācijas stratēģijas izstrādi, bet ilggadējam partijas melnā darba darītajam Eināram Cilinskim - par stratēģiskās analīzes grupas darbu. Atsevišķi partijas biedri Neatkarīgajai atzina, ka savu izvēli izdarījuši pēc mazākā ļaunuma principa - jaunā valde, solot dinamiku, biedē ar profesionalitātes trūkumu, vecā - iemigusi, zaudējusi saikni ar ierindas biedriem. Pat valdes locekļiem I. Vaiderei un Ģ. Kristovskim nācās atzīt pārmetumus, ka ir izveidojusies plaisa starp partijas ierindas biedriem un ministriem, deputātiem. Kaut gan J. Straumes smagajai artilērijai V. Kalnozols spēja likt pretim komandas sarakstu ar pat partijas iekšienē mazpazīstamiem uzvārdiem, viņa komanda spēja savākt 134 balsis pret J. Straumes saņemtajām 307. "Piekrītu, ka vajadzīgas pārmaiņas. Bet vai statūti bija vainīgi?" vaicāja V. Kalnozols, kas to maiņas vietā piedāvāja partijas kārtības rulli, kas būtībā, tāpat kā statūti, nosaka partijas organizatorisko uzbūvi un darbību. V. Kalnozola un viņa aktīvāko atbalstītāju aicināti, 148 delegāti sākotnēji nobalsoja pret statūtu maiņu. Pēc V. Kalnozola teiktā, jaunie statūti paredz, ka gan likumdevēja varu, gan izpildvaru personificē tikai 10 cilvēki, "kas paši sevi kontrolē un pārbauda, atbild no papīra partijas biroja tualetē un beidzot ar stratēģiju. Šāda organizatoriskā sistēma nav dzīvotspējīga". V. Kalnozola nosauktajā valdē puse cilvēku bija no Rīgas Vidzemes priekšpilsētas nodaļas, kas jau ilgāku laiku ir partijas aktīvākais vulkāns. Visaktīvāk par V. Kalnozolu aģitēja un veco vadību kritizēja viņa padomnieks Aivars Jakovičs. Pēc viņa teiktā, J. Straumes komanda turpināšot iepriekšējo stilu, kad visu diktē no augšas, bet lielākajai daļai partijas biedru ierādīta statista loma, kad partijas vadlīnijas noteiks sponsoru intereses un pilnvarnieku vietas. Turpretim V. Kalnozols ar "ražojošu darbu" pelnot pats. V. Kalnozols atzina, ka pirms nepilna gada pārdevis visus savus uzņēmumus. "Uz partijas vadību kandidē cilvēks, kurš ievilka mūsu partiju sarkanajā koalīcijā Rīgā, un partija samaksāja par Kalnozola ambīcijām. Negribu, lai mēs vēlreiz maksātu par viņa ambīcijām," pret V. Kalnozolu iestājās Aigars Jirgens. R. Zīle pieļāva, ka V. Kalnozola grupas "aktivitātes nav saistāmas tikai ar partijas iekšējām lietām - jebkuru partiju Latvijā mēģina ietekmēt konkurenti". Nekonkretizējot viņš piebilda, ka nacionālkonservatīvajā nišā šo partiju ir daudz. Jautāts, vai ārējā ietekme tiek mēģināta realizēt caur V. Kalnozolu vai caur esošo vadību, R. Zīle sacīja: "Redziet, Kalnozola kungs vienīgais ieņem amatu komiteju vadībā [Rīgas domē], lai gan mēs neesam koalīcijā. Var pieļaut, ka Kalnozola kungs varētu vēlēties arī vēl kādus augstākus amatus." "Kalnozola kultūras slānis politikā vēl ir paplāns. Ja viņš politikā aktīvi darbosies vēl divus trīs gadus, tad mūsu kadru rezerves būs daudz lielākas," V. Kalnozola aktivitātes novērtēja ilggadējais partijas biedrs Vilnis Zariņš. Viņa teikto apliecināja V. Kalnozola spontānās atbildes uz delegātu jautājumiem. Piemēram, jautāts par attieksmi pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, V. Kalnozols atklāja, ka būtībā viņam par to nav sava viedokļa: "Kā tauta balsos, tā būs. Ja iestāsimies jē es, mēs nezinām, ko mēs zaudēsim, ko iegūsim, atbilde ir ļoti grūta." Runas par TB/LNNK šķelšanos un šī procesa katalizēšanu no ārpuses cīņā par nacionāli konservatīvo nišu uzvirmoja tieši pirms gada, kad no partijas izstājās Andris Ārgalis, kas iepriekš iestājās par atbildīga amata došanu partijā V. Kalnozolam. Politologs Jānis Ikstens spriež, ka V. Kalnozols nevarētu radīt šķelšanos partijā, jo viņš kļuvis par redzamu līderi. "Nedomāju, ka tēvzemiešos notiks būtiska šķelšanās, jo procesam nav redzamu līderu. Kalnozols gan darīja kaut ko līdzīgu kā Ārgalis, taču viņu nevar salīdzināt ne ar Ārgaļa statusu, ne imidžu. Par konkrētiem grupējumiem partijā ir grūti spriest, jo arī Straumes 10 cilvēki, pēc iepriekšējām ziņām, piederējuši pie dažādiem grupējumiem." Lai gan paši tēvzemieši savas nacionālās nišas nostiprināšanu redz galvenokārt ar identitātes saglabāšanu, iestājoties ES un NATO, eksperti bilst, ka tēvzemiešu iespējamo atdzimšanu varētu sekmēt arī Krievijas attieksme. Draudzēs luterāņu daudz mazāk nekā katoļu Diena 12/17/02 Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) ir visvairāk draudžu, bet tajās ir krietni mazāk locekļu nekā katoļiem un pareizticīgajiem. Aptuveni desmit reižu mazāks ir arī LELB draudžu locekļu skaits nekā līdz šim baznīcas uzrādītie ticīgo aprēķini. Tādus datus ieguvusi Reliģisko lietu pārvalde (RLP), kura šogad baznīcām pirmo reizi prasījusi uzrādīt precīzu statistiku par draudzēm. Luterāņi starp lielākajām konfesijām ir vienīgie, kuriem vērojama tik krasa atšķirība starp pašu rēķināto ticīgo kopskaitu un reālo situāciju draudzēs. RLP Reliģisko organizāciju statistikas apkopojums uz pērnā gada 1.maiju liecina, ka LELB ir visvairāk draudžu valstī (302), bet "ticīgo skaits, pēc konfesiju sniegtajiem datiem", - 400 300. Arī pārvaldes tikko publiskotajā pēdējā apkopotajā informācijā par reliģisko savienību, diecēžu darbības pārskatu 2001.gadā LELB ir visvairāk draudžu (295), tomēr to īsteno locekļu kopskaits - vien ap 37 000. Tas ir teju desmit reizes mazāk nekā Latvijas pareizticīgās baznīcas (LPB) draudzēs (ap 350 000) vai teju septiņas reizes - nekā Romas katoļu baznīcā (247 931). "Līdz šim baznīcas uzrādījušas tikai ticīgo skaitu pēc pašu ar dažādām metodēm veiktiem aprēķiniem un aptaujām. Tagad šie divi jēdzieni - ticīgie un draudžu locekļi - ir dalīti, tāpēc arī tik lielas atšķirības," Dienai skaidroja RLP juridiskās daļas direktora vietniece Olga Smirnova. Ne visi tie, kuri sevi pieskaita pie vienas vai otras ticības ir arī kādas draudzes locekļi. Apkopotie dati liecina, ka, piemēram, katoļu kūrija par katoļticīgajiem pērn uzskatījusi 500 000 cilvēku, bet LPB par tādiem uzskatījusi pat mazāk cilvēku, nekā izrādījies draudzes locekļu - 298 000. Pērn firmas SKDS aptaujā par luterāņiem sevi atzinuši 23,8% iedzīvotāju, par katoļiem - 22,3%. Mazumtirdzniecības apjomi pieaug BNS 12/16/02 Šā gada desmit mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā bija 1,94 miljardi latu, kas ir par 17% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā bija 223 miljoni latu, kas ir par 25% vairāk nekā pagājušā gada oktobrī un par 9% vairāk nekā šā gada septembrī. Lielākais mazumtirdzniecības apgrozījums šogad desmit mēnešos bija mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kuros pārsvarā ir pārtika - 553,5 miljoni latu, kas ir par 26% vairāk nekā pirms gada. Savukārt automobiļu, motociklu un to detaļu pārdošanā apgrozījums desmit mēnešos bija 271 miljons latu - par 34% vairāk nekā pērn šajā laikā, bet automobiļu degvielas mazumtirdzniecība deviņos mēnešos bija 210 miljonu latu apjomā - par 6% vairāk nekā pērn. Desmit mēnešos samazinājusies mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros pārsvarā ir nepārtikas preces, pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču, kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos un mazumtirdznicība ārpus veikaliem. Uzņēmēji inspirē Ķīpsalas pārtapšanu Rīgas Balss 12/17/02 Ķīpsala, kas ir viena no pilsētas interesantākajām teritorijām, pašlaik piedzīvo īstu celtniecības bumu. Taču, kā uzskata daudzi arhitekti, uzņēmēju un pilsētas intereses apbūves jautājumos kārtējo reizi nesaskan. Kopš pagājušās nedēļas Ķīpsalā atklāts kārtējais norvēģu celtais tirdzniecības centrs - "Olympia". Tā būvniecības ieceri Rīgas dome atbalstīja šā gada februārī, piekrītot celtniecības laikā samazināt pat zemes nomas maksu. Šoruden darbi iesākti arī pretim Preses namam, kur būvēs kārtējo daudzfunkcionālo centru "Saules akmens", tikai šoreiz - augstceltni. RB jau rakstīja, ka abi šie projekti pārstāv uzņēmēja Viestura Koziola intereses. Viņa "apetīte" attiecībā uz Ķīpsalu ar to nebeidzas. Viņš noskatījis 5,5 hektārus lielu zemi tūlīt aiz Vanšu tilta un jau pasūtījis tai darījumu, atpūtas un dzīvojamo māju kompleksa projektu. Lai šo projektu īstenotu, vispirms ir jāuzber Daugavas krasts, kā arī jāmaina detālplānojums. Arhitekts Pēteris Blūms sarunā ar RB atzina, ka šie zemesgabali ir vieni no vērtīgākajiem Rīgā, un dīvaini, ka pilsēta tieši tos cenšas apbūvēt pirmos. Viņa skatījumā, uzbūvētais tirdzniecības centrs "Olympia" nav vērtējams kā labas arhitektūras paraugs, kas būtu līdzvērtīgs, piemēram, Latvijas Bankas jaunajai ēkai. Viņa skatījumā kļūda ir arī "Saules akmens" būvniecība pie Preses nama. "Šajā vietā paveras brīnišķīga ainava, jo mēs ieraugām Rīgu. Tagad to pārvēršam par tuneli, it kā nebūtu citu vietu, kur būvēties. Tās visas ir vienpusēju komercstruktūru inspirētas idejas," teica arhitekts, norādot, ka līdz ar to tiek apdraudēta arī Ķīpsalas vēsturiskā apbūves kvalitāte. Pilsētas galvenā arhitekta pienākumu veicējs Viesturs Briedis RB atzina, ka Ķīpsalas apbūve faktiski notiek bez kopējas vīzijas, jo tā tiek izmainīta, kolīdz kādam par šo vietu rodas interese. Lai gan Pilsētas attīstības komiteja ir noraidījusi V. Koziola vēlmi aizbūvēt arī Daugavas malu pie Vanšu tilta, V. Briedis netic, ka dome investoru spiedienu spēs izturēt. Šobrīd parādi domē diriģējot "naudas maki un politiķi". Katrā ziņā pilsētas attīstības plānā, kas ir spēkā līdz 2006. gadam, apbūve šeit nav paredzēta. Ķīpsalas iekšienē būvniecības plāni ir arī ekspremjera Māra Gaiļa firmai. SIA "Māris Gailis" direktors Imants Šiklovs pavēstīja, ka tie saistīti ar jauna dzīvojamā rajona izveidi, saglabājot "Ķīpsalas sajūtas". Tāpēc iespēju robežās tiek atstāta vecā apbūve, jaunbūvēm atvēlot brīvās vietas vai arī būvējot to ēku vietā, kuras nav iespējams saglabāt. Pagaidām vienīgais firmas realizētais projekts ir rindu ēkas pie Ķīpsalas peldbaseina, kas, pēc I. Šiklova teiktā, ar stāvu skaitu un koka apšuvumu pietuvinātas Ķīpsalas raksturīgajai apbūvei. Šim projektam ir arī otrā kārta - salas dziļumā vēl 25 mājas. Astoņas no tām jau esot pārdotas. Māra Gaiļa firma lielās arī ar rekonstruēto sākumskolu, un šobrīd līdzīgs darbs notiek bijušajā Ķīpsalas ģipša fabrikā, ko arī iecerēts pārvērst par dzīvojamo ēku kompleksu. Raugoties uz Ķīpsalas intensīvo apbūvi, I. Šiklovs atzina, ka viņa plāniem biznesa centra attīstība pie Vanšu tilta netraucē. Taču aizkulisēs dzirdams, ka tieši Māris Gailis varētu būs pirmais, kurš protestēs, nevēloties pieļaut, ka tiek aizbūvēta viņa māja un tādējādi liegts skats uz Rīgu. Uzņēmēju intereses un Ķīpsalas vecā apbūve tomēr ir grūti saistāmi jēdzieni. Vēsturiskās ēkas no to kādreizējiem saimniekiem pamazām tiek atpirktas, lai tur sāktu jaunbūvju celtniecību. Likumsakarīgi - nami paliek neapkopti. Piemēram, pašlaik bez iemītniekiem palikusi māja Zvejnieku ielā 5a, kur atrodas vienīgais Ķīpsalas pārtikas veikaliņš. Arī šo namu nopirkusi Māra Gaiļa kompānija. Līgums ar veikalu noslēgts tikai līdz pavasarim, pastāstīja veikalniece. Vairākus gadus kāds cits saimnieks bez uzraudzības atstājis namu Ogļu ielā 22. Te pagrabs pārplūdis ar ūdeni un pirmā stāva grīdas sapuvušas. Iespējams, ka Ķīpsalas jaunā apbūve veco ietekmē arī gluži fiziskā veidā - mainot gruntsūdens līmeni. Pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" Dzegužkalna nodaļas inženiere Lilija Padubska ir pārliecināta, ka ķīpsaliešu bažām nav pamata. Salas jaunceltnes nekādi neietekmē veco ēku tehnisko stāvokli. Šī paša uzņēmuma Ķīpsalas iecirkņa darbiniece pastāstīja, ka jaunbūves tomēr applūdina vecās ēkas un kaitē kanalizācijas sistēmām. Arī daudzi iedzīvotāji uzskata, ka pēdējos gados pagrabi un šķūnīši applūst arvien biežāk. Ķīpsalā gruntsūdens ir apmēram viena metra dziļumā. Tādēļ pastāvīgi nepieciešams regulāri tīrīt grāvjus un sakopt pagrabus. Tagad par to vairs neviens nerūpējas. Pilsētas galvenais meliorators Eduards Milliņš pieļāva varbūtību, ka vecajos salas namos pagrabi applūst tāpēc, ka jaunbūves ceļ uz paaugstinājuma, no kura notekūdeņi ieplūst vecajās ēkās. Tomēr gruntsūdens līmeni salā jaunceltnes neietekmē. e-Rīgas tēriņus vēl neatklāj Diena 12/17/02 Kaut gan vasarā, kad Rīgas dome e-Rīgas projekta reklamēšanai un popularizēšanai noslēdza gandrīz 3 miljonus latu vērtus līgumus ar uzņēmumiem CMS un Mediju tilts, domes pārstāvji solīja, ka lēmumu par līgumu izpildei atvēlamo summu katrā no četriem gadiem pieņems deputāti, vismaz šogad domnieku balsojums būs tikai formalitāte - budžeta projektā nav redzams, cik naudas nākamgad plānots atvēlēt abām firmām, bet domes Informācijas tehnoloģiju centrs (ITC) skaidru atbildi par gaidāmajiem tēriņiem nesniedz. Jau ziņots, ka augustā ITC rīkotajā konkursā par tiesībām izstrādāt un realizēt e-Rīgas mārketinga komunikāciju plānu bez konkurences uzvarēja CMS, bet tiesības projekta ietvaros sniegt domei sabiedrisko attiecību pakalpojumus līdzīgā kārtā saņēma Mediju tilts. Abas firmas ar ITC noslēgušas līgumus par attiecīgi 2,56 miljoniem un 389 000 latu, taču Rīgas mēra Gundara Bojāra padomnieks Guntars Kukuls Dienai tolaik skaidroja - līgumā noteikta vienīgi maksimālā summa, taču par reālajiem tēriņiem, pieņemot budžetu, ik gadu lems deputāti. Saskaņā ar Rīgas budžeta projektu, par kuru otrdien balsos domes deputāti, ITC nākamgad atvēlēti aptuveni 6,5 miljoni latu, taču abu līgumu izpildei vajadzīgās summas nav izdalītas atsevišķi. ITC sabiedrisko attiecību konsultants, Mediju tilta pārstāvis Mārtiņš Krieviņš Dienai skaidroja, ka līgumam ar CMS nākamgad plānots atvēlēt 110 000 latu, bet saistībām ar Mediju tiltu - 90 000 latu. "Pastāv iespēja, ka summa būs mazāka," apgalvoja M.Krieviņš. Tā kā aizķērusies e-Rīgas izstrāde, patlaban neesot vajadzīga arī īpaša projekta reklamēšana. Tiesa, sākotnēji ITC domes budžeta komisijai bija pieprasījusi 823 960 latu jaunas programmas realizācijai, un tās ietvaros CMS bija plānots atvēlēt Ls 733 960, bet Mediju tiltam - Ls 90 000. Budžeta komisija pieprasījumu noraidīja, taču piešķīra ITC papildu līdzekļus miljona latu apmērā. Lūgts paskaidrot, kādēļ abu līgumu izpildei sākotnēji pieprasītas tik lielas summas un kā tiks izmantots papildus piešķirtais miljons latu, M.Krieviņš paziņoja, ka pirms budžeta apstiprināšanas ITC to nekomentēs. Nacionālajam teātrim svin spāru svētkus BNS 12/13/02 Ar dziesmām, svētku mielastu un šampanieša pudeles sasišanu pret sienu piektdien aizvadīti Latvijas Nacionālā teātra spāru svētki. Rīgas mērs Gundars Bojārs pret jaunā korpusa sienu sasita šampanieša pudeli un vēlēja namam ilgu mūžu. "Jebkurš remonts, jebkura pārvākšanās ir sliktāk nekā trīs zemestrīces, bet es ceru, ka jums, Nacionālā teātra aktieriem, tas drīz beigsies," sacīja Bojārs, norādot, ka ar šo ēku saistās ne tikai Nacionālā teātra, bet arī valsts vēsture. Bojārs būvdarbu veicēju uzņēmuma RBS valdes priekšsēdētājam Mārim Saukānam uzdāvināja dekoratīvu šķīvi ar Vecrīgas siluetu. Savukārt Saukāns atzīmēja, ka teātra ēkas rekonstrukcija ir viens no labākajiem piemēriem, "kā mēs ceļam un uzpošam savu Rīgu". Teātra mākslinieciskais vadītājs Edmunds Freibergs par ieguldījumu ēkas rekonstrukcijā pateicās gan pašreizējai Rīgas domei, gan klātesošajiem - bijušajam pilsētas mēram Andrim Bērziņam, kā arī kultūras ministrei Ingūnai Rībenai. Savukārt jaunie Nacionālā teātra aktieri svētku dalībniekiem sarūpēja īsu Ziemassvētku koncertu, un īpaši ieinteresēti tajā klausījās Bērziņš un Rīgas vicemērs Sergejs Dolgopolovs, kuri dziemas pavadīja, ar kāju sitot to ritmu. Pašlaik teātra rekonstrukcijas darbi izpildīti par 28% jeb 1 172 144 latiem, novembrī darbi izpildīti par 381 730 latiem. Jumts saremontēts par 63%, fasāde - par 41%. Nacionālais teātris pārcēlies uz VEF Kultūras pili, kamēr teātra ēkā notiek remonts. Nacionālā teātra remontam šogad plānots iztērēt 1,5 miljonus latu no Rīgas domes piešķirtajiem 4,2 miljoniem. Kopumā teātra rekonstrukcija izmaksās aptuveni 6 miljonus latu. Laiks drupina memoriāla diženumu Diena 12/18/02 Klusi un bez garkātainu ziedu klēpjiem oktobra beigās nosvinējis Salaspils memoriālā ansambļa 35.gadadienu, tā direktors Ilmārs Paegle ikdienas darbos atgriezies, Kultūras ministrijai (KM) lūdzot palielināt finansējumu memoriāla uzturēšanai no 20 000 līdz 25 000 latu. Steidzamā restaurācija pabeigta iepriekšējos astoņos gados, taču vairāk naudas esot vajadzīgs, lai restaurētu memoriāla vārtus ar vēstījumu "Aiz šiem vārtiem vaid zeme", nomainītu drūpošās dzelzsbetona plāksnes, izveidotu muzeja interjeru. Latvijas iedzīvotājiem būtu pēdējais laiks apjaust, cik vērtīgs ir memoriāls kā pagātnes liecība, vienisprātis ir kultūras ministre Ingūna Rībena un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Tomēr iespēja palielināt memoriāla finansējumu būtu izvērtējama tikai tad, ja tam būtu vajadzīgi steidzama atjaunošana un ja 2003.gada kultūras budžets nebūtu jāsamazina par 1,7%. Nopietna restaurācija bijušās Salaspils koncentrācijas nometnes vietā 1967.gadā atklātajā memoriālā sākās jau tā trīsdesmitgadē, stāsta I.Paegle. Gandrīz pirms desmit gadiem Augstākā padome bija izlēmusi, ka par Salaspils memoriāla uzturēšanu atbildīga valsts, tādēļ, kad pieminekļu apbūve nodota Salaspils domei, tā ik gadu slēgusi līgumu ar VKPAI un memoriāla uzturēšanai no valsts budžeta saņēmusi 20 000 latu. Tā kā memoriāls iepriekšējos gados saņēmis ziedojumus arī no Vācijas un Krievijas vēstniecībām, naudas bijis gana, lai 1995.gadā atjaunotu metronomu un simboliskā sirds turpinātu augu diennakti pulsēt stindzinošajā memoriāla klusumā. 1997.gadā plaisas un sūnas pazuda no Pazemotās un Nepakļāvīgā tēliem, 1998.gadā - no Mātes tēla. Nākamajos trīs gados restaurētas arī figūras Zvērests, Solidaritāte un Rot Front. Šogad lielākā daļa memoriāla atjaunošanas pabeigta, restaurējot karavīra akmeni, nošaušanas vietas akmeni un muzeja ārsienas. "Muzeja ārsienai pazuduši visi iztecējumi, šuvītes aizlietas, sūnas pazudušas," priecājas I.Paegle. Diemžēl iepriekšējie gadi esot pierādījuši, ka ar 20 tūkstošiem latu atjaunošanai nepietiek, allaž esot bijis jāmeklē ziedojumi. Cerot saņemt no valsts budžeta par pieciem tūkstošiem vairāk, I.Paegle vēlas restaurēt memoriāla vārtus, nomainīt 456 izdrupušās dzelzsbetona plāksnes, sagādāt jaunas šķembas Ciešanu ceļam un izveidot interjeru memoriāla muzejam. I.Paegle arī vēlētos pieņemt darbā vēl vienu cilvēku, kurš strādātu par gidu. Tiesa gan, pagaidām memoriāla direktors viens pats labi tiek galā ar gida pienākumiem. Padomju gados bijušās koncentrācijas nometnes vietu apskatīja ap 600 000-700 000 cilvēku gadā, bet kopš atmodas gadiem - ne vairāk par 20 000 tūristu gadā. Vairākums no viņiem esot ārzemnieki, un laiku pa laikam sirdspukstu vietā ziedus atstājot arī jaunlaulātie. "Liels svinīgums," paskaidro I.Paegle. 20 000 latu ir ļoti liela summa, ja zina, ka visas valsts kultūras pieminekļu izpētei un glābšanai ik gadu tiek saņemti 250 000-300 000 latu, saka VKPAI vadītājs Juris Dambis, kuram KM pārsūtījusi vēstuli ar lūgumu palielināt memoriāla finansējumu. Simtiem valsts nozīmes pieminekļu, kuri atrodas pirmssabrukuma stāvoklī, saņemot daudz niecīgāku finansējumu nekā memoriāls. VKPAI izvērtēšot iespēju palielināt finansējumu memoriālam, taču J.Dambis nevarot solīt, ka nauda patiesi tiks piešķirta. Tā bez šaubīšanās tiktu atvēlēta, ja premjers kultūras ministrei būtu lūdzis palielināt, nevis samazināt kultūras budžetu, I.Rībenas teikto atstāstīja viņa preses sekretāre Gundega Blumberga. Iespējams, restaurācijai trūkstošos 5000 latu piešķirtu Salaspils pašvaldība, taču I.Paegle pat nav lūdzis tai naudu, pārliecināts, ka par memoriālu kā valsts nozīmes pieminekli jārūpējas valstij. "Memoriāla uzturēšana nav īsti pašvaldības uzdevums," uzskata arī Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju domes izpilddirektors Andrejs Jaunkalns. Tomēr, ja dome saņemtu naudas pieprasījumu no memoriāla direktora, tas noteikti tiktu izskatīts. Rīgas rajona publiskajās bibliotēkās kļūs pieejams internets BNS 12/13/02 Katrā no Rīgas rajona 24 pašvaldībām vienā publiskajā bibliotēkā izveidos sabiedrisko interneta pieejas punktu, informē Rīgas rajona padomes preses sekretāre Ingrīda Pūka. Rīgas rajona padome atbalstīja rajona bibliotēku piedalīšanos "Bibliotēku informācijas tīklu konsorcija" izsludinātajā izmēģinājuma projektu konkursā. Konkursam iesniegti 50 dažādi projekti, no kuriem atbalstīti un finansējumu saņēma 29 projekti, tostarp rajona padomes iesniegtais, kuram piešķirti 18 000 latu. Pūka sacīja, ka šī summa paredzēta 28 datoru iegādei un divu "Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centra" kursu apmeklēšanai rajona bibliotekāriem. Rīgas rajona padomes iesniegtajā projekta pieprasījumā bija paredzēts iegādāties katrai pašvaldības publiskajai bibliotēkai vienu datoru, tātad kopā - 44 datorus. Parakstot vienošanās protokolu, atbalstu projektam apliecinājuši visi rajona pašvaldību vadītāji. Pūka atzīmēja, ka iespēju sākt "Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas" projekta izstrādi deva šajā gadā valsts piešķirtās investīcijas. Projekta realizācijas pirmajam posmam piešķīra 358 000 latu, no kuriem 250 000 latu bija paredzēti izmēģinājuma projektu realizācijai publiskajās bibliotēkās. Dziesmu svētku interneta mājaslapa NRA 12/14/02 Ikvienam interesentam pieejama XXIII vispārējo latviešu dziesmu svētku mājaslapa http://www.dziesmusvetki2003.lv . Internetā iespējams uzzināt ne tikai par svētku nedēļā plānotajiem pasākumiem, bet arī iepazīties ar svētku sagatavošanas gaitu - kopmēģinājumiem, skatēm, ieskaņu koncertiem. Ikviens interesents mājaslapā var iepazīties ar tautastērpu skates, koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru, koklētāju ansambļu, senioru koru un viesu kolektīvu nolikumiem. Atsevišķas sadaļas mājaslapā veltītas dziesmu svētku vēsturei, kā arī aktuālai informācijai un diskusijām. Informācija internetā pieejama latviešu un angļu valodā. Izstāde Pašdarinātie tautastērpu un apģērbu audumi NRA 12/16/02 No 20. decembra līdz nākamā gada 2. februārim, gatavojoties XXIII vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem, Latvijas Vēstures muzejā notiks lietišķās mākslas izstāde Pašdarinātie tautastērpu un apģērbu audumi, informēja dziesmu svētku darba grupas sabiedrisko attiecību koordinatore Ilze Štāla. Šī izstāde aušanas daiļamata meistariem būs pirmais solis uz tautastērpu skati, kurā audēji piedalīsies četrās nominācijās. Labākie izstādes darbi tiks iekļauti tautas lietišķās un tēlotājas mākslas izstādē, kas dziesmu svētku laikā būs aplūkojama Ķīpsalas izstāžu kompleksā, stāstīja I. Štāla. Izrok un aizved dzirnakmeņus no Ķirbižu muižas pagalma Diena 12/13/02 Sašutumu no kultūras mantojuma sargātājiem un vietējiem iedzīvotājiem izpelnījusies Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA) jau īstenot sāktā iecere izrakt un pārvest no Limbažu rajona Ķirbižu muižas pagalma divus dzirnakmeņus. Viens dzirnakmens ir jau pārvests uz Igates pils dzirnavām, lai kopā ar otru "pārinieku" tur kļūtu par galdiem. Abu šo namīpašumu saimniece ir VNĪA. Limbažu muzeja speciālists Gundars Plešs par notikušo Dienai atzina: "Tā ir kultūrvides postīšana, jo dzirnakmeņi bija muižas pagalma mākslinieciska daļa - bruģējums." Arī Limbažu rajona valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektore Ilze Ozola šādu īpašnieku rīcību uzskata par neētisku, jo tā notika bez iepriekšējas brīdināšanas. Izrakšanai nolemtos dzirnakmeņus un vairākus to akmens līdziniekus kādreizējie muižas īpašnieki zemē ieraka, lai tie būtu ne vien mākslinieciski, bet arī funkcionāli un kalpotu kā daļējs muižas pagalma bruģējums, stāsta G.Plešs. XVIII gadsimtā celtā Ķirbižu muiža ir iekļauta kultūras pieminekļu saraksta projektā. Igates pils pārvaldniece Guna Preimane par abu dzirnakmeņu iecerēto izrakšanu un pārvietošanu Dienai skaidroja: "Ķirbižu muiža tagad ir klusējoša, taču VNĪA gatavojas nodot Igates pils dzirnavas ekspluatācijā. Īpašnieks ar savu īpašumu var rīkoties kā vēlas, mums nav par to jāatskaitās". Viņasprāt, dzirnakmeņiem uzturēties "zem jumta atremontētajās" dzirnavās esot labāk nekā pārciešot nelabvēlīgus laika apstākļus ārā. Izrakto dzirnakmeņu vietā būšot mazāki dzirnakmeņi no Igates pils dzirnavām. Svētkos tvarstīs dzērušus šoferus NRA 12/19/02 Ņemot vērā tuvojošos svētkus un alkoholisko dzērienu iespaidā izraisīto satiksmes negadījumu skaitu, Ceļu policija pastiprināti pārbaudīs, vai autovadītāji nebrauc alkohola reibumā. Pēc Ceļu policijas informācijas, tikai šomēnes (līdz 17. decembrim) jau ir aizturēti 502 automašīnu vadītāji, kuri sēdušies pie stūres alkohola reibumā. No tiem 94 ir bijuši iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos, informēja Ceļu policijas pārvaldes speciāliste Iveta Puķīte. Arī otrdien par braukšanu alkohola reibumā Rīgā aizturēti astoņi šoferi, bet viens bijis apdullis no narkotikām. I. Puķīte stāstīja, ka policija gatavojas biežākām pārbaudēm, kurās kontrolēs autovadītājus pie stūres, kā arī aicināja transporta līdzekļu vadītājus izturēties pret tām ar sapratni. Lai gan braukšanas apstākļi uz Latvijas autoceļiem un it īpaši jau Rīgā šajās dienās bijuši apmierinoši, braucēji tik un tā pamanās iekulties satiksmes negadījumos. Tā tikai vakar no rīta Rīgā notika desmit satiksmes negadījumi, kuros savainoti trīs cilvēki. Otrdien satiksmes negadījumos cieta vairāki gājēji, viena sieviete no gūtajām traumām nomirusi. Arī nedēļas pirmajā dienā Latvijā reģistrēti 17 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, kuros 20 cilvēki ievainoti, bet viens gājis bojā. Šonedēļ gaisa temperatūra stabilizējās - ne- lēkāja vairs augšā un lejā. Dienā vidēji bija -10oC, bet naktī - pat -15oC... Aizvadītās nedēļas nogalē mūs vēl "mocīja" kailsals, bet nu jau pāris dienas zemi klāj plāna sniega kārtiņa, un līdz ar to aukstums vairs nav tik nepatīkams. Sola, ka šis snie- dziņš, vismaz līdz Ziemassvētkiem, nenokusīšot, bet ik pa laikam tik snigšot klāt. Tā jau ir pavisam cita lieta, kad ir sniegs, tad taču var baudīt tik daudz ziemas prieku - var slēpot, braukt ar kamaniņām vai vienkārši piko- ties!... gaisā virmo piparkūku smarža un ... pamazām sajūtam tuvojamies gada jaukākos svētkus... ********************************************************* Lai balti un svētīti Ziemas saulgrieži ienāk Jūsu namā! Lai veiksme un laime Jaunajā gadā! Anda ********************************************************* Uz tikšanos Jaunajā 2003.gadā!