K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 328: 2003. g. 25. - 31. decembris Aktualitātes Bojārs aicinās Lužkovu ciemoties Rīgā BNS 12/26/03 Rīgas mērs Gundars Bojārs aicinās Maskavas domes priekšsēdētāju Juriju Lužkovu pavasarī viesoties Rīgā, lai atklātu Maskavas Kultūras un darījumu centru. Iepriekš Lužkova vizīte Latvijas galvaspilsētā bija iecerēta šoruden, taču saistībā ar Krievijas valsts domes vēlēšanām to atlika. Turklāt ieilgusi ir arī Maskavas kultūras un darījumu centra celtniecība. Bojārs aģentūrai BNS atzina, ka labās sadarbības dēļ ar Maskavu vairākiem Rīgas uzņēmumiem izdevies noslēgt izdevīgus līgumus ar Krievijas firmām. "Rīgas un Latvijas uzņēmēji to pieprasa. Mums ir jāstrādā ar Maskavu," viņš sacīja. Arī Parīzes un Berlīnes mēri regulāri tiekas ar Lužkovu, stāstīja Rīgas mērs. "Ar viņiem [Krievijas pārstāvjiem] ir jārunā, jābrauc medībās un jāiet pusdienās," uzsvēra Bojārs. Iepriekšējo reizi Lužkovs Rīgā viesojās pērn novembrī un apmeklēja Rīgas Vagonu rūpnīcu, Pareizticīgo katedrāli, topošo Maskavas kultūras un biznesa centru. Vizītes laikā Maskavas mērs vairākkārt uzsvēra, ka viņa apmeklējums nozīmē jaunu attiecību sākumu abām valstīm. Turpmāk Ministru kabinets noteiks kritērijus augstākās izglītības iestādēm LETA 12/26/03 Ministru kabinets turpmāk noteiks kritērijus augstākās izglītības iestāžu darbības uzsākšanai, augstākās izglītības iestāžu reģistrācijai, tās atteikšanai, ka arī augstākās izglītības iestāžu izslēgšanai no Izglītības iestāžu reģistra. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi Augstskolu likumā, ko pirmdien, 29.decembrī, plāno skatīt Ministru kabineta komiteja. Ministru kabinets grozījumus likumā paredzējis apstiprināt steidzamības kārtā Satversmes 81.panta kārtībā. Saeimas brīvdienu laikā valdībai ir tiesības izdot noteikumus ar likumu spēku, tomēr parlamentam tie ir jāapstiprina. Normatīvā akta projekts nosaka vienotu dokumentācijas kārtību studējošā personas lietās un studiju gaitas rezultātu fiksēšanai. Projekts paredz, ka, iesniedzot iesniegumu augstākās izglītības iestādes reģistrācijai Izglītības iestāžu reģistrā, turpmāk būs jāpievieno dokumenti, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas un to atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Kā valdības komitejā iesniegtajos dokumentos norāda IZM, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem augstākās izglītības jomā izglītības iestāžu dibināšanas un reģistrācijas kārtība pietiekami nenodala augstskolu un koledžu dibināšanas procedūru, reģistrējoties Izglītības iestāžu reģistrā. Saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu jebkurai fiziskai un juridiskai personai ir minimāli ierobežotas iespējas pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā, uzrādot augstāko izglītību kā vienu no plānotās komercdarbība veidiem, reģistrēties Izglītības iestāžu reģistrā kā augstskolai vai koledžai. Tā rezultātā ir iespējams uzsākt augstākās izglītības realizēšanu bez nepieciešamā finansiālā nodrošinājuma un bez nepieciešamās kvalitātes materiālajiem un cilvēku resursiem. Ministru kabineta noteikumi "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība" pietiekami neizdala augstskolas un koledžas kā īpatnēju tiesību subjektu citu izglītības iestāžu vidū. IZM uzsver, ka izmaiņas Augstskolu likumā ir nepieciešamas, lai pastiprinātu prasības jaunu augstākās izglītības iestāžu dibināšanai un noteiktu deleģējumu atsevišķu Ministru kabineta noteikumu izstrādei par kritērijiem augstākās izglītības iestāžu darbības uzsākšanai, reģistrācijas, tās atlikšanas vai atcelšanas kārtībai, kā arī kārtībai, kādā augstākās izglītības iestādi izslēdz no Izglītības iestāžu reģistra. Augstskolu likums neparedz vienotu dokumentācijas kārtību studējošā personas lietās un studiju gaitas rezultātu fiksēšanai. Normatīvā akta projekta pieņemšana steidzamības kārtībā nepieciešama, lai jaundibināmās augstākās izglītības iestādes spētu laikus sagatavoties jaunajiem reģistrācijas nosacījumiem Izglītības iestāžu reģistrā un veikt nepieciešamās darbības studiju programmu īstenošanai 2004./2005.akadēmiskajā gadā. Normatīvā akta projekta pieņemšana steidzamības kārtībā nepieciešama studiju procesa kontroles nodrošināšanai un vienotu nosacījumu radīšanai studentu mobilitātei Latvijas augstskolās. Prēmijas izmaksā gandrīz visās ministrijās Diena 12/27/03 Pirms Ziemassvētkiem kā atzinība par darbinieku padarīto gandrīz visās ministrijās izmaksātas prēmijas - tādas neesot bijušas tikai Ekonomikas, Finanšu un Ārlietu ministrijā, Diena uzzināja no ministriju preses pārstāvjiem. Ārlietu ministrijas darbinieki ir prēmēti pēc referenduma par Latvijas dalību ES, bet Finanšu ministrijā papildu atlīdzība piešķirta pēc valsts budžeta pieņemšanas. Prēmiju apjoms vairumā ministriju ir 50% no darbinieka algas, bet dažos gadījumos prēmija bijusi mēnešalgas apjomā. Līdz šim par savām prēmijām medijus bija informējusi tikai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kas tādējādi ar savu piemēru vēlējās mudināt Rīgas domi atklāt prēmijās izmaksātās summas. Taču, kā Diena noskaidroja, aptaujājot ministrus, kas paši prēmijas nesaņemot, gandrīz visu ministriju darbinieki gada nogalē saņēmuši papildu atlīdzību. Ne visos gadījumos tā tiek uzskatīta par prēmiju, bet gan par līdzekļu ekonomijas rezultātā rastu iespēju papildus stimulēt darbiniekus par labi padarītu darbu. Aizsardzības ministrijas darbiniekiem prēmijas bija paredzētas mēnešalgas apjomā, Dienai sacīja ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un uzsvēra, ka katrs darbinieks ir rūpīgi izvērtēts un, ja kāds nebija pietiekami labi veicis darba uzdevumus, viņa prēmija samazināta. "Tā nebija automātiska pabalsta piešķiršana, jo skatījāmies, vai darbinieks ir patiešām nopelnījis šo prēmiju," sacīja ministrs. Arī Tieslietu ministrijā līdzīgi kā vairumā ministriju notikusi darbinieku izvērtēšana, ko veicis valsts sekretārs, struktūrvienību vadītāji, bet ministra biroja darbinieku prēmijas apjomu noteicis ministrs. Vidējā prēmijās izmaksātā summa vienam darbiniekam Tieslietu ministrijā ir 175 lati pirms nodokļu atskaitīšanas, informēja preses pārstāvis Rolands Puhovs. Līdzīgi vidēji 173 latus vienam darbiniekam izmaksājusi arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kas decembrī savus darbiniekus prēmējusi kopā par 12 108 latiem, informēja preses sekretārs Ansis Pūpols. Viņš norādīja, ka prēmiju apjoms ir dažāds - 30%-150% no darba algas, bet tikai pāris cilvēku esot saņēmuši prēmiju lielāku par mēnešalgu. Ministrijā prēmijas maksātas arī iepriekš, jo tikai tā esot iespējams konkurēt ar privāto sektoru, lai nepazaudētu kvalificētus speciālistus. Zemkopības ministrijas darbinieki decembrī saņēmuši papildu atlīdzību vidēji 138 latu apjomā, un kopā ir izmaksāti aptuveni 30 000 latu, taču šajā summā esot arī atvaļinājuma nauda, šī atlīdzība esot piešķirta par konkrētu labi veiktu uzdevumu, lai stimulētu darbiniekus. Arī Izglītības un zinātnes ministrija prēmijas 50% apjomā no algas piešķīrusi par "ražīgu un čaklu darbu", sacīja ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Kalniņa. Satiksmes ministrijas preses pārstāve Sarma Kočāne minēja līdzīgu motivāciju, norādot, ka vidēji izmaksāta summa 55% apjomā no algas, kas, piemēram, vecākajiem referentiem ir 165 lati. Kopā ministrija izmaksājusi 14 900 latu 121 darbiniekam. Kultūras ministrijā prēmijas izmaksātas vienas algas apjomā un kopā šim mērķim atvēlēti 13 744 lati - šāda iespēja līdzīgi kā citās ministrijās radusies uz līdzekļu ekonomijas rēķina, ņemot vērā vakantās štata vietas. Labklājības ministrijā prēmijas gada nogalē saņēmuši 109 darbinieki kopsummā par 21 420 latiem. Tiem darbiniekiem, kas strādā ilgstoši, tās bijušas 80% apjomā no algas, daļai - 40%, bet tie, kas tikai nesen sākuši strādāt ministrijā, saņēmuši 50 latus, informēja ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāve Marika Kupče. Vides aizsardzības ministrijā prēmijas bijušas 40%, vai 100% apjomā no algas, taču ir darbinieki, kas tās nav saņēmuši. Iekšlietu ministrijas preses centra vadītāja Laura Karnīte nevairījās no vārdiem Ziemassvētku prēmijas, lai arī šajā ministrijā tās tiek piešķirtas par labu darbu četras reizes gadā pēc kārtējā darba perioda. Decembrī ministrijas darbinieki saņēmuši kopā 19 000 latu, kas ir vidēji 170 latu vienam darbiniekam - pēc nodokļu atskaitīšanas aptuveni 115 latu. Aprīlī par 9665 latiem 124 darbiniekiem pasniegtas dāvanu kartes no 20 līdz 90 latiem, augustā 97 darbinieki kopā saņēmuši prēmijās 14 900 latu, kas ir vidēji no 25 līdz 350 latiem - augstākā summa bijusi pāris cilvēkiem. Trešajā ceturksnī par labu darbu Iekšlietu ministrijā 112 cilvēkiem izmaksāti 17 250 lati. JL joprojām populārākais, aug PCTVL reitings Diena 12/27/03 Premjera Einara Repšes vadītās partijas Jaunais laiks (JL) popularitāte decembrī nedaudz pieaugusi līdz 29,3%, taču nesasniedza šāgada rekordlielo oktobra reitingu - 30,7%, liecina LETA publicētie pētījumu centra SKDS decembra veiktās aptaujas dati. Nedaudz pieaugusi arī apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) popularitāte, tā tagad ieņem otro vietu ar 10%, trešajā vietā nobīdot Tautas partiju (TP) ar 8,8%, kuras reitings, salīdzinot ar novembri, krities par 2,4 procentiem. Atpaliekot no TP par aptuveni 2%, pirmajā piecniekā iekļuva arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas saglabāja savas novembra pozīcijas, un Latvijas Pirmā partija (LPP), tās reitings pieauga par 1,5%. Iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru decembrī pārvarētu arī Tautas saskaņas partija (TSP), bet Saeimā pārstāvētā apvienība Tēvzemei un brīvībai/LNNK decembrī iegūtu tikai 4,9% pilsoņu atbalstu. Piecu procentu barjeru joprojām nespēj pārvarēt Saeimā neiekļuvušās partijas Latvijas ceļš, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Latgales gaisma, Sociāldemokrātiskā labklājības partija un citas mazās partijas. 11,1% pilsoņu decembrī nevarēja izšķirties, kuru partiju atbalstīt vēlēšanās. Vēl nenosaka tiesības pieņemt lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu caur Latviju LETA 12/29/03 Ministru kabineta komiteja šodien atlika Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto grozījumu izskatīšanu likumā par ārvalstu bruņoto spēku statusu Latvijas Republikā, kas paredzēja aizsardzības ministram deleģēt tiesības pieņemt lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu Latvijas teritorijā. Ministriem bija dažādi viedokļi, kam īsti būt jāpieņem lēmums par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu caur Latviju. AM uzdots pārstādāt likuma grozījumu projektu. Patlaban normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā tiek pieņemts lēmums par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu Latvijas sauszemes teritorijā, kā arī nav paredzēta kārtība, kādā ārvalstu bruņotie spēki veic tranzītu caur Latviju. AM izstrādātais projekts paredzēja, ka lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu caur Latviju varētu pieņemt aizsardzības ministrs, par to informējot Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Bija iecerēts, ka valstij, kuras bruņoto spēku vienība vēlēsies doties tranzītā cauri Latvijas teritorijai, būtu jāiesniedz pieprasījums AM, kā arī jāpievieno klāt tās valsts, uz kuru dodas bruņoto spēku vienība, piekrišana uzņemt šo vienību savā teritorijā. Plānots, ka ārvalstu bruņoto spēku vienības šķērsos Latvijas teritoriju Militārās policijas pavadībā, kas palīdzēs izvairīties no negadījumiem. Šodien Ministru kabineta komitejas sēdē iebildumus pret AM priekšlikumu aizsardzības ministram deleģēt tiesības pieņemt lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu Latvijas teritorijā iebilda Valsts kanceleja, norādot, ka šāds lēmums, kas skartu ne tikai AM, bet arī Iekšlietu ministrijas kompetenci, būtu jāpieņem Ministru kabinetam. Arī Ministru prezidents Einars Repše (JL) sacīja: ja valdība vēlas iedibināt tradīcijas par lēmumu pieņemšanu ārvalstu bruņoto spēku tranzītam caur Latviju, jautājums ir rūpīgi jāpārdomā, abstrahējoties no pašreizējās situācijas - šī Ministru kabineta sastāva un pašreizējā aizsardzības ministra. Premjers norādīja, ka nevēlētos kādu rītu pamosties un redzēt, kā caur Rīgu maršē ārvalstu militāristi. Savukārt AM pārstāvji un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK) skaidroja, ka lēmuma pieņemšanas procesam būtu jābūt pietiekami operatīvam. Ja lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu caur Latviju pieņemtu valdība, process varētu izrādīties pārāk sarežģīts, pauda Kristovskis, ierosinot lēmuma pieņemšanu uzticēt Ministru prezidentam. Savukārt Repše ierosināja AM izskatīt iespējas paredzēt divus gadījumus - lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku tranzītu caur Latviju pieņem valdība, bet ārkārtas situācijā - aizsardzības ministrs vai Ministru prezidents. Turklāt ārkārtas lūgumus par bruņoto spēku tranzītu apmierinātu tikai Latvijas sadarbības valstīm - Eiropas Savienības un NATO dalībniecēm. Uz Kosovu gada sākumā dosies 105 Latvijas karavīru vienība BNS 12/29/03 Lai pirms došanās miera uzturēšanas misijā Kosovā apgūtu nepieciešamās iemaņas un zināšanas, uz Dāniju 3.janvārī dosies 105 Latvijas karavīru vienība. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) preses virsnieks Uldis Davidovs pastāstīja, ka Latvijas karavīri miera misijā piedalīsies starptautiskā Baltijas valstu un Dānijas kopprojekta projekta "Baltic squadron" (BALTSQN) ietvaros un rotācijas kārtībā nomainīs Lietuvas karavīru vienību. Šī būs jau devītā "BALTSQN" vienība. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis iepriekš atzina, ka, "iespējams, mūsu karavīri būs pēdējie, kuriem vajadzēs pildīt misiju Kosovā, un pēc tam tā pāries vietējās policijas kontrolē". Ministrs norādīja, ka situācija bijušajā Dienvidslāvijā esot pietiekami normalizējusies, lai varētu cerēt uz starptautiskās misijas beigām šajā reģionā. Iepriekšējā Latvijas armijas vienība - NBS Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona izlūku rota jeb "BALTSQN 6" - pēc sešu mēnešu miera uzturēšanas misijas bijušajā Dienvidslāvijā Latvijā atgriezās februārī. Misijas laikā vienība veica izlūku rotai atbilstošus uzdevumus - patrulēšanu, eskortēšanu, objektu un instalāciju apsardzi, kā arī novērošanas operācijas. 2003.gada janvārī, samazinot starptautisko miera uzturēšanas spēku klātbūtni Bosnijā un Hercegovinā, "BALTSQN - 6" pārvietots uz blakus esošo Kosovu, kur turpināja izlūkoperāciju veikšanu un sagatavoja bāzi nākamajai Baltijas izlūku rotai no Igaunijas. Misijai Kosovā aizsardzības ministrija nākamgad paredzējusi tērēt 1 343 619 latus. BALTSQN ir starptautisks projekts, kurā piedalās Igaunija, Latvija, Lietuva un Dānija. Projekta ietvaros katra no Baltijas valstīm rotācijas kārtībā nosūta uz miera uzturēšanas misiju Bosnijā un Hercegovinā, bet kopš 2003.gada uz Kosovu vienu izlūku rotu. Katras misijas ilgums ir seši mēneši. "BALTSQN 6" personālsastāvs ir profesionāli karavīri, kuri dien NBS. Pašlaik Kosovā dienē septiņi Latvijas karavīri - štāba virsnieks, medicīnas virsnieks un pieci militārie policisti. Latvija sniegs palīdzību zemestrīcē cietušās Irānas civiliedzīvotājiem LETA 12/29/03 Ministru kabineta komiteja šodien atbalstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) priekšlikumu sniegt palīdzību zemestrīcē cietušās Irānas civiliedzīvotājiem. Līdz nākamajai valdības sēdei, kas notiks 6.janvāri, ĀM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IeM) un Finanšu ministriju apkopos informāciju par sniedzamās palīdzības veidiem un apmēriem. Tāpat vēl ir jāizlemj, cik lielā apmērā Latvija sniegs palīdzību Irānai. Plānots, ka palīdzība Irānas civiliedzīvotājiem tiks sniegta no IeM uzņēmuma "Materiālās rezerves" valsts rezervēm. IeM pārstāvis valdības komitejas sēdē norādīja, ka Irānas iedzīvotājiem visvairāk pašreiz ir nepieciešami medikamenti, kas "Materiālajās rezervēs" ir pieejami. Jau ziņots, ka spēcīgajā zemestrīcē, kas pagājušajā nedēļā satricināja Bamas pilsētu, pēc Irānas Iekšlietu ministrijas ziņām, gājuši bojā vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Ievainoto skaits sasniedz aptuveni 30 tūkstošus. Palīdzību drupu pārmeklēšanā piedāvājušas Vācija, Krievija, ANO, Francija, Spānija, ASV citas valstis. ANO šobrīd palīdzībai atvēlējusi 90 tūkstošus dolāru (gandrīz 50 tūkstošus latu). Eiropas Savienība nekavējoties piešķīrusi palīdzībai 800 tūkstošus eiro (gandrīz 540 tūkstošus latu). Vienojas par pasākumiem mazo pensiju palielināšanā LETA 12/29/03 Ministru kabineta komiteja šodien atbalstīja vairākus priekšlikumus, lai novērstu trūkumus valsts pensiju politikā jeb veiktu pakāpenisku mazo pensiju palielināšanu. Darba grupa, kas vērtēja situāciju, piedāvā piemērot paaugstinātu indeksu pensijām, kuras nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma. Šobrīd indeksācijā tiek ņemti vērā 25% no apdrošināšanas iemaksu algas summas reālā pieauguma. Speciālā nodrošinājuma pabalsts patlaban ir 35 lati mēnesī. Atbalstot šo risinājumu, nākamgad, pensiju indeksāciju veicot 1.oktobrī, gada pēdējos trīs mēnešos būs nepieciešams papildu 800 000 latu finansējums, savukārt 2005.gadā - četru miljonu latu finansējums. Savukārt vidējais pensijas pieaugums vienam pensionāram mēnesī sasniegs 50 santīmus. Valdības komiteja atbalstīja arī priekšlikumu noteikt piemaksas pie pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāti līdz 1996.gadam, personām, kuru kopējais darba stāžs nav mazāks par 20 gadiem. Piemērojot piemaksas pie pensijām, tiks ievērots, lai 2005.gadā pensija kopā ar piemaksu nepārsniegtu 80 latus. Šo ierobežojumu pensijām varētu ik gadu pārskatīt, lai to atceltu vispār. Lai īstenotu šo priekšlikumu, 2005.gadā papildus būtu nepieciešami 28-39 miljoni latu atkarībā no sociālā budžeta uzkrātā pārpalikuma. Vidējais pensijas apmēra pieaugums, maksājot piemaksas, varētu sasniegt sešus astoņus latus mēnesī. Kā finansējuma avotus mazo pensiju palielināšanai darba grupa ir norādījusi Valsts sociālās apdrošināšanas pensiju speciālo budžetu. Plānots atcelt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojumu. Līdz ar to sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi varētu palielināties par astoņiem miljoniem latu. Paaugstinās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērus LETA 12/29/03 No nākamā gada tiks paaugstināts valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo un obligāto iemaksu minimālais un maksimālais apmērs. Obligātā minimālā iemaksa pašnodarbinātajam būs 1320 latu, bet visas iemaksas maksimāli būs 19 900 latu gadā, paredz šodien Ministru kabineta (MK) komitejas sēdē akceptētie grozījumi MK noteikumos "Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru". Tādas pašas minimālās un maksimālās summas minētas arī sociālās apdrošināšanas brīvprātīgajām iemaksām, atbalstot grozījumus MK noteikumos "Par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai". Šajā gadā obligātās minimālās iemaksas summa pašnodarbinātajaiem bija 540 latu, bet iemaksas maksimālā summma - bija 18 400 latu gadā. Grozījumi arī paredz, ka obligāto iemaksu minimālais apmērs pašnodarbinātajam katram nākamajam kalendāra gadam tiks noteikts, lai piešķirtā valsts vecuma pensija, sasniedzot pensijas vecumu, nebūtu mazāka nekā likumā "Par valsts pensijām" noteiktā minimālā pensija. Minimālās obligātās iemaksas aprēķins tiks veikts, ņemot vērā, ka lielākais īpatsvars jaunpiešķirto vecuma pensiju skaitā ir pensionāri ar apdrošināšanas stāžu no 30 gadiem. Obligātās maksimālās iemaksas noteiks, pamatojoties uz Finanšu ministrijas prognozēto darba samaksas pieaugumu nākamajā gadā. Centralizēs valsts iepirkumus NRA 12/29/03 Lai samazinātu valsts tēriņus, Finanšu ministrija (FM) uzsākusi pirmprojektu centralizētā iepirkuma organizēšanai, bet, lai centralizēti iegādātos preces valsts aizsardzības vajadzībām, rosināts izveidot speciālu iepirkumu komisiju tieši šiem pasūtījumiem. Valsts kontrole (VK), veicot revīziju Iekšlietu ministrijā (IeM), secinājusi, ka konfidenciāli iegādājamais bruņojums tiek iepirkts atklātā konkursā, kuros piedalās uzņēmēji, kam arī var nebūt pielaide valsts noslēpumam, Pretkorupcijas komisiju informēja VK Valsts budžeta un revīzijas departamenta kolēģijas loceklis Bonifācijs Breidaks. Tā kā bez IeM iepērk arī Aizsardzības ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB), Valsts ieņēmumu dienests un dažas citas institūcijas, VK secina, ka, šīs preces iepērkot centralizēti, varētu ietaupīt ievērojamus līdzekļus. Komisijas deputāti un pieaicinātie speciālisti piekrita KNAB ierosinājumam veidot vienu speciālu institūciju, kas veiktu iepirkumus valsts aizsardzības vajadzībām, turklāt konkursos varētu piedalīties tie uzņēmumi, kas būtu saņēmuši drošības sertifikātu. Tiek lēsts, ka līdzīgi dažādas preces varētu kopīgi iepirkt arī citas ministrijas un valsts centrālās iestādes. Uz FM pārraudzībā un pakļautībā esošo institūciju bāzes tiks īstenots centralizēto iepirkumu pirmprojekts. Darba grupa noteiks iepērkamo preču un pakalpojumu grupas visām šīm institūcijām, piemēram, kancelejas preces, papīru, standarta programmatūras, datortehniku, degvielu, un citas. IUB palīdzēs komisijai sagatavot iepirkuma dokumentus, apmācīs komisijas locekļus, bet FM apstiprinās centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu sarakstus, iepirkuma komisijas sastāvu. Iecerēts arī, ka darba grupa apzinās tirgus piedāvājumu, lai iespējami precīzi noteiktu paredzamās līgumcenas. IUB atzīst, ka ir gadījumi, kad konkursa dalībnieki vienojas par piedāvājamo cenu, kas ir pat augstāka nekā preču mazumtirdzniecības cena. A. Tiknuss stāstīja par gadījumu kādā konkursā par informāciju tehnoloģiju pasūtījumu, kurā bija acīmredzams, ka pretendenti ir savstarpēji vienojušies - lētākā piedāvājuma autori viens pēc otra atteicās, bet, veicot cenu pārbaudi, izrādījies, ka preces gabalcena ir augstāka, nekā tā ir mazumtirdzniecībā. B. Breidaks savukārt kā problēmu uzsvēra to, ka lētākais piedāvājums nereti ir daudz dārgāks par plānotajām projekta izmaksām, par kādām izsludināts konkurss, turklāt nevis tāpēc, ka lētāk to piedāvāt nav iespējams, bet gan tāpēc, ka pretendenti ir vienojušies. Piemēram, Rēzeknes robežskolas būves plānotās projekta izmaksas bijušas 4,6 miljoni, bet par uzvarētāju nācās atzīt pretendenta piedāvājumu par 6,6 miljoniem latu. Ievērojami pārmaksāts arī par Valsts Robežsardzes Galvenās pārvaldes ēkas un citu objektu būvi. 2002. gada oktobrī veiktie Valsts un pašvaldību iepirkuma likuma grozījumi gan novērsuši to, ka šādās situācijās obligāti jāpieņem lētākais piedāvājums. Tagad iepirkuma procedūru var izbeigt arī bez līguma noslēgšanas, ja "iesniegtie piedāvājumi pārsniedz pasūtītāja budžeta iespējas", kā arī, ja "IUB Sūdzību izskatīšanas komisija aizliedz slēgt līgumu". "Izskatīt iespēju par vienotu preču un pakalpojumu iepirkuma organizēšanu" aicina VK, KNAB, IUB. Pretkorupcijas komisija nākamā gada pavasarī gaidīs atskaites ziņojumu par centralizēto iepirkumu projekta sekmēm. Ekspremjera Bērziņa šaubas par digitalizāciju kliedējis Gorbunovs Diena 12/29/03 Kaut gan bažas par ciparu TV ieviesēju vērtīgākā īpašuma, miljoniem latu vērto Latvijas mobilā telefona (LMT) daļu pārdošanas likumību un lietderību presē izskanēja jau pirms vairāk nekā pāris gadiem un satraukušas arī toreizējo premjeru Andri Bērziņu (LC), viņa šaubas kliedējuši satiksmes ministra un partijas biedra Anatolija Gorbunova paskaidrojumi. Pēc to saņemšanas A.Bērziņš par prokuratūras apstrīdēto darījumu vairs neesot uztraucies. "Presē pēkšņi parādījās informācija, un tad tika izteikti visdažādākie minējumi. Lai gūtu skaidrību, es Gorbunova kungam vienkārši pajautāju - ļoti konkrēti, tieši, precīzi, nepārprotami," Dienai sacīja A.Bērziņš, kura sarakste ar A.Gorbunovu nonākusi laikraksta rīcībā. 2001.gada februārī premjera vēstulē ministram lūgts "izvērtēt LMT akciju nodošanas likumību un lietderību". Kaut gan valstij piederošais Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) 23% LMT daļu savam meitasuzņēmumam Digitālajam Latvijas radio un televīzijas centram (DLRTC) pārdeva jau 2000.gada septembrī, sabiedrība to uzzināja tikai nākamā gada sākumā. Presē tolaik izskanēja šaubas, vai darījums bijis likumīgs un patiesībā nav mēģinājums sākt slēptu vērtīgā īpašuma privatizāciju. Tikai pēc atkārtota aicinājuma sniegtajā A.Gorbunova atbildē teikts, ka Latvijā "soli pa solim tika izanalizētas iespējas uzsākt uzņēmējdarbību digitālās televīzijas nozarē," kaut gan no pirmās atļaujas pievērsties šādai uzņēmējdarbībai līdz DLRTC iegādei pagāja tikai mēnesis. Norādot, ka citās valstīs ciparu TV tīkla izbūvi valsts apmaksā kā tiešas investīcijas, dokumentā apgalvots, ka "Latvijā šāda finansējuma iegūšana ir apšaubāma". Atbildīgās amatpersonas vairākkārt uzsvērušas, ka LMT daļas pārdotas, lai DLRTC no to dividendēm apmaksātu ciparu apraides ieviešanu. A.Gorbunova atbildē teikts, ka DLRTC rīcību ar vērtīgo īpašumu ierobežo vajadzība saņemt Satiksmes ministrijas atļauju, turklāt līdz ar to valdībā iesniegta arī ciparu TV koncepcija, tāpēc A.Bērziņš turpmākus soļus nav spēris. "Tās bija absolūti izsmeļošas, skaidras un precīzas," viņš teica par A.Gorbunova atbildēm. Kā ziņots, Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB) saistībā ar ciparu TV projektu ierosinājis krimināllietu, par noziedzīgu uzskatot gan DLRTC dibināšanu, gan pērn slēgto daudzmiljonu līgumu ar Lielbritānijā reģistrēto Kempmayer Media Limited (KML). Prokuratūra savukārt apšaubījusi LMT daļu pārdošanas līgumu. KNAB krimināllietā lūdzis apsūdzēt 10 personas, kuru vārdi netiek izpausti. Neoficiāli minēts, ka starp tiem varētu būt bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki - tieši viņi, saņēmuši A.Gorbunova atļauju, ļāva DLRTC vadībai pieņemt visus būtiskos lēmumus. A.Gorbunovs Dienai vairākkārt teicis, ka informāciju par projekta gaitu saņēmis tieši no paša pilnvarotajiem valsts pilnvarniekiem un bijis pārliecināts, ka viņu ieteikumi ir vispareizākie. Arī A.Bērziņš Dienai sacīja, ka ir pārliecināts par bijušā ministra godīgumu: "Es esmu pārliecināts, ka Gorbunova kungam nebija nekādu noziedzīgu nodomu. Ja kāds kaut ko ir ķīmiķojis, tas ir darīts Gorbunovam aiz muguras." Uz jautājumu par savu atbildību ekspremjers atbildēja: "Grūti pateikt, es patiešām neesmu iedziļinājies, man nav nekādu komentāru." Darbu beidz Radio Brīvā Eiropa latviešu redakcija Diena 12/29/03 Pēc gandrīz divdesmit gadu strādāšanas nākamgad raidījumus latviešu valodā pārtrauks Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība (RFE/RL). Latviešu redakcijas sagatavotais raidījums pēdējoreiz radio izskanēs 31.decembrī, un, kaut arī starptautisko notikumu analīze raidījumā Pasaule tuvplānā vēl turpināsies nākamā gada janvārī, RFE/RL latviešu redakcijas žurnālisti jau būs atvadījušies cits no cita un aizgājuši katrs savu ceļu - vienam tas būs darbs, citiem - mācības, stāsta RFE/RL latviešu redakcijas galvenais redaktors Pēteris Zvagulis. Līdz ar to būs noslēdzies arī kāds posms latviešu mediju dzīvē - būs beidzis pastāvēt radio, kas Latvijas nebrīves un aukstā kara laikā par spīti tam, ka Padomju Savienība traucēja RFE/RL raidījumu uztveršanu, centās latviešiem Latvijā stāstīt par notikumiem brīvajā pasaulē. Lēmumu pārtraukt RFE/RL vairāku Eiropas valstu redakciju finansēšanu, ko ASV valdība dara kopš 1949.gada, ASV Kongress diezgan negaidīti pieņēma novembra beigās. P.Zvagulis stāsta, ka vēl iepriekšējā dienā pirms balsojuma redakcija saņēmusi ASV valdības apstiprinājumu, ka tā turpinās darbu, taču jau nākamajā dienā bijis liktenīgais Kongresa balsojums par redakcijas slēgšanu. Pamatojums - jaunas ASV valdības prioritātes Tuvajos Austrumos. Līdz ar latviešu redakciju darbu pārtrauc arī igauņu, lietuviešu, bulgāru, horvātu, slovāku un rumāņu redakcija. Latviešu redakcijas darbam ASV valdība katru gadu piešķīrusi ap 800 000-900 000 ASV dolāru. "RFE/RL Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā okupācijas gadu laikā ir bijusi liela loma un arī atmodas laikā. RFE/RL ir sava diezgan izteikta loma Latvijas mediju vēsturē. Mēs esam mēģinājuši palīdzēt arī Latvijas žurnālistu skološanā - Jānis Domburs, Arnis Krauze ir tikai divi no tiem, kas pie mums mācījušies," stāsta P.Zvagulis. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka RFE/RL latviešu redakcijai vēl bija vismaz divas jomas, kur "varējām dot pozitīvu ieguldījumu". Pirmā no tām - sabiedrības integrācija. Iespējams, tas ir mazāk pamanīts, bet RFE/RL latviešu redakcija veidoja raidījumus arī krievu valodā, ko varēja klausīties Latvijas radio programmā Doma laukums. Stāstot, kā dzīvo mazākumtautības citās valstīs, ka arī tur nacionālajām minoritātēm ir līdzīgas problēmas kā Latvijā, RFE/RL mēģinājusi mazināt informatīvās telpas plaisu, kas ir starp latviski un krieviski rakstošajiem un raidošajiem medijiem. Otrs neizmantotais potenciāls - starptautisko notikumu analīze, taču P.Zvagulis saka - kaut arī šī nozare Latvijā vēl nav pietiekami attīstījusies, ir cerības, ka drīzumā tas tomēr varētu notikt. Līdz ar RFE/RL latviešu redakcijas slēgšanu darbu Prāgā zaudē astoņi žurnālisti un Rīgas birojā arī astoņi. Četri no tiem gan jau devušies mācīties, vēl citi atraduši darbu citos medijos. Līdzīgs liktenis gaidot arī ASV valdības finansēto un līdzīgas ievirzes radiostaciju Amerikas balss, kuras redakcijā palikuši divi cilvēki un dzīve tiekot mērīta ne vairs gados, bet mēnešos. Tādējādi vienīgā latviešu redakcija palikusi Zviedrijas radio, un tās programmas vēl dzirdamas Latvijas radio. 'Kuģniecība' pārdod metāllūžņos kuģi 'Tālava' BNS 12/29/03 Latvijas kuģošanas kompānija "Latvijas kuģniecība" (LK) pārdevusi sagriešanai metāllūžņos tankkuģi "Tālava", liecina uzņēmuma informācija Rīgas Fondu biržai. "Ņemot vērā tankkuģa "Tālava" slikto tehnisko stāvokli, lielo vecumu un ar to saistītās ierobežotās ekspluatācijas iespējas, kapitālieguldījumus šī tankkuģa remontā veikt nav lietderīgi," tankkuģa pārdošanu metāllūžņos pamatoja kuģniecības Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska. Pārdošanas cenu LK neatklāja. Tankkuģis "Tālava" būvēts 1977.gadā un šogad sasniedza 26 gadu vecumu. "Latvijas kuģniecības" valdes pieņemto lēmumu par tankkuģa "Tālava" pārdošanu LK padome apstiprināja 2003.gada 5.martā. Jau vēstīts, ka pēdējā laikā LK ir sākusi izpārdot veco tankkuģu floti, jo to darbība nav rentabla. 19.decembrī LK paziņoja, ka metāllūžņos pārdevusi 1976.gadā būvēto 27 gadus veco tankkuģi "Dāvids Sikeiros". Tas pārdots, jo sasniedzis kuģa ekonomiskā mūža beigas. Šobrīd LK valdījumā atrodas 31 tankkuģis, pieci refrižeratori, divi gāzvedēji un viens sauskravu kuģis. LK akcijas kotē Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā. Kompānijas lielākā īpašniece ir a/s "Ventspils nafta". Rībena aizrāda Nacionālās bibliotēkas direktoram par paviršību vērtīgu grāmatu izvešanā BNS 12/29/03 Kultūras ministre Ingūna Rībena pirmdien izteikusi aizrādījumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoram Andrim Vilkam par pieļautajām paviršībām bibliotēkas vērtīgo grāmatu izvešanā uz Vāciju par nesamērīgi zemu cenu. Ministre Vilkam izteikusi aizrādījumu par to, ka nav bijuši uzrādīti pilni grāmatu nosaukumi, neprecīzi grāmatu izdošanas gadi, kā arī pieļautas citas paviršības, aģentūrai BNS pavēstīja Kultūras ministrijas (KM) preses sekretāre Gundega Blumberga. KM lūgusi LNB sniegt papildu informāciju, lai izvērtētu vērtīgo grāmatu izvešanas likumību. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pēc premjera Einara Repšes lūguma pārbaudot antikvāro LNB grāmatu izvešanu uz Vāciju, nav konstatējis korupciju bibliotēkas un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) amatpersonu rīcībā un nesaimniecisku grāmatu fonda izlietošanu. Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienests atklājis - LNB amatpersonas ar VKPAI atļauju par nesamērīgi zemu cenu (no viena līdz desmit santīmiem) triju gadu laikā eksportējušas uz Vāciju pārdošanai interneta veikalā vairāk nekā 3600 aptuveni gadsimtu vecu grāmatu. Pēc lietas nonākšanas atklātībā Repše pauda satraukumu par vērtīgo grāmatu izvešanu un uzdeva KM paskaidrot, kā pamatota antikvāro grāmatu izvešana, un izvērtēt nepieciešamību ierosināt dienesta pārbaudi par LNB un VKPAI amatpersonu rīcības likumību. LNB direktors paskaidrojumā KM norādījis, ka grāmatas bijušas norakstītas no bibliotēkas pamatfonda, tās bibliotēkai bijušas vairākos eksemplāros un netiek uzskatītas par vērtīgām. Uz Vāciju izvestie izdevumi kā bibliotēkas krājumam nevajadzīgi bija iekļauti LNB rezerves apmaiņas fondā. Starp LNB un vācu grāmattirgotāju Oskaru Lēvi noslēgtais līgums paredz, ka bibliotēka no rezerves apmaiņas fonda atlasa nevajadzīgo literatūru un nosūta šīs literatūras sarakstus Lēvem, kurš izvēlas attiecīgas grāmatas, piedāvā tās iegādei Vācijas bibliotēkām, izdevniecībām un nodod pārdošanai grāmatu izsolēs. VKPAI šo grāmatu izvešanu atzina par likumīgu. Simulatīvās biržas spēlē uzvar komanda no Jāņmuižas DELFI 12/29/03 16.decembrī ir beigusies starptautiskā Simulatīvās biržas spēle, kurā par līderi starp 100 Latvijas komandām ir kļuvusi Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas komanda "Naudas pelnītāji", kuri spējuši nopelnīt vairāk nekā 12%, ņemot vērā, ka sākotnējais starta kapitāls bija 50 000 eiro, informēja "Krājbankas" preses sekretārs Modris Sprudzāns. "Naudas pelnītāji" komandas sastāvā ir tikai divi dalībnieki - komandas kapteinis Andis Pinka un Reinis Simsons. Kā atzīst A.Pinka: "Uzvarētāju sajūtas ir neaprakstāmas! Uz šādu rezultātu mēs necerējām!". "Naudas pelnītāju" uzvaras pamatā esot pareizi izvēlēta stratēģija - veikt darījumus tikai ar atsevišķu kompāniju akcijām un izvērtēt potenciālos riskus. Kā galveno balvu uzvarētāji no Latvijas saņems ceļojumu uz Parīzi 2004.gada pavasarī. 10 Latvijas veiksmīgāko komandu svinīgā apbalvošana notiks 2004.gada 9.janvārī Latviešu biedrības namā. Tad arī spēles dalībnieki uzzinās, kuras komandas ieguvušas no 2. līdz 10.vietai. "Krājbanka" norāda, ka šo komandu vidū ir "GangStar" no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, "AI" no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas, "GENIJI" no Krustpils pamatskolas, "Floorball" no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, "Jauniņās" no Gulbenes ģimnāzijas, "Brāļi līderi" no Preiļu Valsts ģimnāzijas, "Kangar"i un "Komjaunieš"i no Rīgas komercskolas, kā arī "Stocker"i no Cēsīm. Kopvērtējumā spēlē, kurā šogad piedalījās vairāk nekā 41 tūkstotis dalībnieku, Jāņmuižas komanda "Naudas pelnītāj"i ieņem arī ceturto vietu starptautiskajā konkurencē. Par līderiem jau tradicionāli ir kļuvusi Vācijas komanda "Skyliners" 225, kas savu sākotnējo starta kapitālu palielinājusi par 30%. Otro vietu ieņem Spānijas, bet trešo - Francijas komandas. Simulatīvās biržas spēle ir viens no veidiem, kā veicināt informācijas izplatīšanu par ekonomiskajiem jautājumiem. Tā ir izstrādāta kopā ar pedagogiem un vērtspapīru ekspertiem un to pamatā ir princips "mācīties, darot" (learning by doing). Piedaloties konkursa spēlē par vērtspapīriem un mācoties no savas pieredzes, skolēni, galvenokārt no vidusskolām, ir pierādījuši savas zināšanas par ekonomiku un spējas izvērtēt tematisku biznesa informāciju. Saskaņā ar Simulatīvās biržas spēles noteikumiem uzvarētāji starp konkurējošajām komandām ir tie, kuri spēles beigās ir spējuši iegūt vislielāko peļņu, lietpratīgi ieguldot savu sākuma kapitālu. Starptautiskās Simulatīvās biržas spēles rezultātus apkopo Deutscher Sparkassen Verlag Štutgartē, savukārt pēc spēles rezultātu saņemšanas Krājbanka sveiks 10 labākos rezultātus ieguvušās Latvijas komandas. Simulatīvā biržas spēle pirmoreiz tika uzsākta 1983. gadā, un kopš tā laika ir veiksmīgi attīstījusies, iegūstot arvien plašāku dalībnieku atsaucību. 2002. gadā notika pēc kārtas jau 20. spēle, kurā piedalījās komandas no daudzām Eiropas valstīm. Krājbanka Simulatīvās biržas koordināciju Latvijā uzsāka 2000.gadā, kad Latvija šajā spēlē piedalījās testa režīmā, tomēr jau pērn starptautiskajā spēļu biržā mūsu valsti pārstāvēja 19 skolēnu komandas no Rīgas, Ventspils, Kuldīgas un Ādažu pagasta skolām. 2000.gadā no Latvijas komandām veiksmīgākā izrādījās Rīgas komercskolas komanda "Mission Impossible", kurai Krājbanka kā balvu dāvāja braucienu uz ūdens atrakciju parku "Serena" Somijā. Savukārt 2001.gadā Latvija šajā spēlē iesaistījās jau kā pastāvīgs dalībnieks, tādējādi ir ievērojami palielinājās dalībnieku skaits - Spēļu biržai pieteicās 148 vidusskolēnu komandas no 46 Latvijas vidusskolām, arodvidusskolām un tehnikumiem. Aizpagājušajā gadā par spēles uzvarētājiem kļuva Rīgas amatniecības vidusskolas komanda RAV 1, kas saņēma lielo balvu - ceļojumu ar kuģi pa Reinas upi 2002.gada aprīlī. Aizvadītajā gadā spēles popularitāte dubultojās, sasniedzot 320 komandas, sīvā cīņā starp tām vislabākā no Latvijas izrādījās Jelgavas amatniecības vidusskolas komanda "Piecīši", kas ar Latvijas Krājbankas atbalstu šā gada pavasarī devās starptautiskās Simulatīvās biržas spēles pasākuma noslēguma ceremoniju Luksemburgā. Populārākie ministri decembrī - Gulbis, Kristovskis, Rībena BNS 12/29/03 Populārākie valdības locekļi decembrī ir iekšlietu ministrs Māris Gulbis, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un kultūras ministre Ingūna Rībena. Premjers Einars Repše popularitātes ziņā decembrī palicis piektajā vietā, savukārt visnepopulārākie valdības locekļi decembrī ir Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers un veselības ministre Ingrīda Circene, liecina sabiedriskās domas pētījumu firmas "Latvijas Fakti" veiktā aptauja. Gulbis arī novembrī bija populārākais valdības loceklis, taču salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi viņa reitings ir krities par gandrīz septiņiem punktiem - līdz 46,6 punktiem. Arī aizsardzības ministra reitings salīdzinājumā ar novembri ir krities - decembrī Kristovska reitings ir 38,7 punkti, savukārt novembrī tas bija 42,2 punkti. Rībena popularitātes ziņā decembrī tikai nedaudz atpaliek no Kristovska - 38,6 punkti, un arī viņas reitings salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi ir krities (novembrī - 47,8). Ārlietu ministre Sandra Kalniete decembrī ir ceturtā populārākā valdības locekle. Viņas reitings decembrī ir 33 punkti, bet novembrī tas bija par 2,6 punktiem augstāks. Arī premjera popularitāte nedaudz kritusies - no 20,8 punktiem novembrī viņa reitings krities līdz 20,5 punktiem decembrī. Pēc Repšes popularitātes ziņā seko satiksmes ministrs Roberts Zīle. Viņa reitings decembrī ir 12,1 punkts, bet novembrī tas bija augstāks - 14,5 punkti. Vides ministra Raimonda Vējoņa popularitāte arī kritusies - no 9,7 punktiem novembrī līdz 6,2 punktiem decembrī. Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks ir astotais populārākais ministrs decembrī - viņa reitings ir 5,9 punkti (novembrī 9,6). Decembrī būtiski krities finanšu ministra Valda Dombrovska reitings - no 11,8 punktiem pagājušajā mēnesī tas samazinājies līdz 5,4 punktiem. Mazinājusies arī zemkopības ministra Mārtiņa Rozes popularitāte. Decembrī viņa reitings ir tikai 0,8 punkti, savukārt novembrī tas bija 7,8 punkti. Arī tieslietu ministra Aivara Aksenoka reitings decembrī krities - no 10,9 punktiem novembrī līdz 0,7 punktiem šomēnes. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Ainara Baštika reitings decembrī ir 0,5 punkti (novembrī 1,2), viņam seko arī labklājības ministre Dagnija Staķe ar 0,2 punktiem (novembrī 2,6). Viens no nepopulārākajiem valdības ministriem ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters - viņa reitings decembrī ir -2,8 (novembrī +2). Viņam seko izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kura reitings salīdzinājumā ar novembri ir būtiski krities - mīnus 3,6 punkti (novembrī - 7,2 punkti). Ekonomikas ministrs Juris Lujāns ir trešais nepopulārākais valdības ministrs - viņa reitings decembrī ir mīnus 4,9 punkti (novembrī -3,2). Circenei ir otrs negatīvākais reitings decembrī - mīnus 21,6 punkti. Novembrī viņas reitings bija mīnus 4,8 punkti. Visnepopulārākais valdības loceklis decembrī ir Šlesers, kura reitings ir -29,3 punkti (novembrī -18). Samazinās 'Jaunā laika' popularitāte BNS 12/29/03 Arī decembrī vispopulārākā ir premjera Einara Repšes vadītā partija "Jaunais laiks", kuras atbalstītāju īpatsvars gan nedaudz samazinājies un gada pēdējā mēnesī ir 28,5%, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja. Ja Saeimas vēlēšanas notiktu decembrī, parlamentā iekļūtu piecas partijas - "Jaunais laiks", Tautas partija ar 8% vēlētāju atbalstu (7,4% novembrī), apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ar 7,4% (8,6% novembrī), Tautas saskaņas partija ar 7,2% (novembrī 4,1%), kā arī Zaļo un zemnieku savienība ar 5,7% (4,8% novembrī). "Jaunā laika" popularitāte mēneša laikā samazinājusies par 3,3%. No 8.Saeimā pārstāvētajām partijām ievēlēšanai nepieciešamo 5% barjeru decembrī nepārvarētu apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - 4,7%, Latvijas Pirmā partija - 2,2% un Sociālistiskā partija - 0,7%. Šogad izveidotās partijas BITE atbalstītāju skaits decembrī bijis tik niecīgs, ka nav sasniedzis pat 0,1%. Pēdējo Saeimas vēlēšanu caurkritējus Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju decembrī atbalsta 3,7% vēlētāju, bet "Latvijas Ceļu" - 2,8%. Ja vēlēšanas notiktu decembrī, par vēl neizveidotu partiju balsotu 1,8% vēlētāju, bet 0,5% savas balsis atdotu par apvienotu sociāldemokrātisko un kreiso partiju bloku. Par savu izvēli nebija droša piektdaļa aptaujāto, bet 5,9% vēlēšanās nepiedalītos. Iespējama partijas Jaunais laiks ģenerālsekretāra maiņa Diena 12/30/03 Jaunā laika ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs, visticamāk, nebūs vienīgais kandidāts uz šo amatu pēc 31.janvārī paredzētā partijas kongresa, kad ģenerālsekretāru izraudzīsies jaunā valde. Ievērojamākie JL Saeimas deputāti Dienai apstiprināja, ka par šā amata pretendentu būšot plaša diskusija, kurā tiks izvērtēts, vai nākamajā gadā paredzētos jaunos uzdevumus saistībā ar Eiropas Parlamenta un gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām vislabāk varētu veikt G.Krupņikovs vai arī kāds cits šā amata kandidāts. Taču tas arī nenozīmējot, ka šo posteni ieņems Uldis Grava, kas televīzijas ģenerāldirektora amatu ir izlēmis nomainīt ar darbu Jaunajā laikā. Augstu vērtējot G.Krupņikova veikumu partijas dibināšanā un veidošanā, vairāki JL politiķi tomēr atzina, ka viņa aizņemtība uzņēmējdarbībā nav ļāvusi partijai veltīt pietiekami daudz laika. "G.Krupņikovs, kura darbu vērtēju pozitīvi, ir daudz darījis, bet objektīvi savas biznesa darbības dēļ viņš nav varējis pilnu darba laiku atrasties partijas birojā," Dienai atzina Artis Kampars. Viņa teiktais nedaudz saskan ar Solvitas Āboltiņas vērtējumu: "Ģenerālsekretāram ir 24 stundas jāstrādā partijas labā. G.Krupņikovs ir aktīvs un erudīts cilvēks, bet vienlaikus dara vēl daudzas citas lietas, kas nav saistītas tikai ar partiju." Vērtējot G.Krupņikovu, kolēģi bija arī atzinīgi noskaņoti. "Es pozitīvi vērtēju ģenerālsekretāra veikto, jo viņš ir izveidojis 20 jaunas nodaļas, organizējis sadarbību ar atbalsta grupām, partijai ir arī sava avīze," stāstīja Jānis Reirs, kas pirms gada kā ģenerālsekretāra amata kandidāts vēlēšanās zaudēja. Vairāku kandidātu cīņa ir paredzama arī tagad. Edgars Jaunups uzsvēra, ka G.Krupņikovs ir izdarījis ļoti daudz partijas nostiprināšanā un finanšu jautājumu risināšanā, taču nākamajā gadā būs jauni uzdevumi un to īstenošanā atslēgas figūra esot ģenerālsekretārs. "Tāpēc būs diskusija, kurā varēs izvērtēt, vai G.Krupņikovs arī šos uzdevumus spēs vislabāk veikt. Pieļauju, ka var parādīties citi kandidāti," teica E.Jaunups. G.Krupņikovs Dienai atzina, ka viņš patiešām nevelta pilnu laiku darbam birojā un "es arī netaisos mūžīgi būt šajā amatā". Taču viņa teiktais tomēr liecināja par gatavību piedalīties sacensībā par šo posteni. Līdzīgi kā vēl vairāki JL biedri, viņš izteica šaubas, vai jau vajadzētu runāt par šī posteņa uzticēšanu Uldim Gravam, kamēr viņš vēl nav sevi parādījis. Arī A.Kampars sacīja: "Uldi Gravu es nepazīstu, esmu tikai dzirdējis par viņa interesi piedalīties politiskas organizācijas veidošanā. Tāpēc varbūt viņam nevajadzētu uzreiz būt valdē, bet vispirms pierādīt sevi darbos." Diena konstatēja, ka U.Gravu nepazīst vēl vairāki redzami JL politiķi. "Viņš man ir pilnīgi nepazīstams cilvēks. Es alkstu viņu iepazīt. Kad varēsim U.Gravu iztaujāt par viņa plāniem saistībā ar mūsu partiju, tad arī varēšu vērtēt viņa iespējas," sacīja Aigars Pētersons, pēc kura domām, sarunai ar U.Gravu vajadzējis būt pirms piedāvājuma izteikšanas. Tāda ir bijusi tikai JL vadītājam Einaram Repšem pietuvināto cilvēku lokā, kurā ir ne tikai E.Jaunups, bet arī J.Reirs. Viņš sacīja, ka ar U.Gravu nekad neesot bijušas sarunas par ģenerālsekretāra amatu - viņš aktīvi piedalīsies rajonu nodaļu nostiprināšanā, bet par šī amata nosaukumu tiks runāts pēc viņa aiziešanas no TV. Ģenerālsekretāru no JL vadītāja aicinātās valdes vidus izraugās pati valde. Tāpēc E.Jaunups uzskata, ka tā lielā mērā būs E.Repšes izšķiršanās, pieļaujot, ka viņš varētu nebaidīties uzaicināt valdē kādu jaunienācēju partijā, pret ko E.Jaunups personīgi arī neiebilstu. "Jauno laiku" vēlas veidot par lielu nākotnes partiju LETA 12/30/03 Viens no tagadējā Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Ulda Gravas pienākumiem, darbojoties partijā "Jaunais laiks", būs izveidot lielu nākotnes partiju, kas apvienos visus sabiedrības slāņus, šodien intervijā Latvijas Radio sacīja JL līderis, Ministru prezidents Einars Repše. Repše norādīja: lai JL izveidotu par šādu partiju, nepieciešams apvienot partijas reģionālās nodaļas. Grava savas iespējas veikt šādu darbu ir pierādījis, sekmīgi darbojoties Amerikas latviešu organizācijās. Pagaidām JL nav izdomājis, kādu amatu Grava partijā varētu ieņemt. Repše sacīja, ka parasti partija cilvēkiem, kas vēlas tajā strādāt, dod laiku sevis pierādīšanai un pēc tam lemj par amatiem. Gravas gadījumā tā neesot bijis iespējams darīt, ņemot vērā viņa ieņemamo amatu LTV. Ideja par Gravas aicināšanu piederot JL biedriem. Repše šodien uzsvēra, ka Grava LTV ģenerāldirektora amatā nekādi nav ietekmējis televīzijas ziņu dienesta darbu. "Televīzija līdz šim bijusi ļoti neatkarīga un nekādā veidā nav mums [JL] paudusi savas politiskās simpātijas. Gandrīz otrādi," sacīja Repše. Viņš uzskata, ka LTV ģenerāldirektors nenorāda ziņu dienestiem, kas tiem jādara. "Tā būtu slimas valsts pazīme, ja ziņas saistītu ar viedokli. Grava nekad nav to darījis," atzina Repše. "No šā viedokļa mēs [JL] neuzskatām, kas LTV zaudēts kāds bastions," Gravas aiziešanu no darba LTV komentēja Repše, norādot, - ja kāds vēlas izmantot preses izdevumus vai televīziju politiskajām spēlēm, tauta to nepieņems un atšķirs," kas ir pelavas un kas ir graudi". "Arī masīvā padomju propaganda nespēja mūs apmuļķot," uzsvēra Repše. Repše nevēlējās komentēt Gravas rīcību, par savu pēcteci LTV vadītāja amatā izvēloties producentu un reklāmas sabiedrības "Labvakar" direktoru Edgaru Kotu. Repše uzskata, ka jauna LTV ģenerāldirektora izvēle ir Nacionālās radio un televīzijas padomes kompetencē, bet Grava ir bijis tiesīgs ieteikt kandidatūru. ST nerosinās lietu par Bekasova atsaukšanu Diena 12/30/03 Satversmes tiesa, izvērtējot divdesmit Saeimas deputātu prasības pieteikumu, kurā apstrīdēts Saeimas balsojums par Sociālistiskās partijas deputāta Martijana Bekasova atsaukšanu no Eiropas Parlamenta (EP) novērotāja amata, ir atteikusies ierosināt lietu. Saeimai ir nosūtīts Satversmes tiesas lēmums, kurā norādīts, ka ST kompetencē nav izskatīt politiska rakstura Saeimas aktus, kas balstīti uz politiskās gribas, iekšējās pārliecības, uzticības un citiem ar tiesību normām nereglamentētiem kritērijiem. Divdesmit no PCTVL ievēlētie Saeimas deputāti Satversmes tiesā bija vērsušies, aicinot atzīt par spēkā neesošu Saeimas 30.oktobra lēmumu par deputāta M.Bekasova atsaukšanu no Latvijas novērotāju grupas EP. Deputāti uzskatīja, ka lēmums neatbilst Satversmei, kā arī EP novērotāju rokasgrāmatai - saskaņā ar to iniciatīva par novērotāju maiņu esot nevis Saeimas, bet EP priekšsēdētāja kompetencē. ST lēmumā ir norādīts, ka tā ir tiesu varas institūcija, kas saskaņā ar varas dalīšanas principu nav politiski leģitimēta. Saeimas balsojumā deputāti ir pauduši savu politisko viedokli. Novērotāja atsaukšana bija pamatota ar M.Bekasova izteikumiem, kuros nepatiesi bija atspoguļota minoritāšu situācija Latvijā. Ar M.Bekasovu Dienai pirmdien neizdevās sazināties. Repše: reģionālā reforma tiks pabeigta 2005.gadā LETA 12/30/03 Ministru prezidents Einars Repše (JL) ir pārliecināts, ka reģionālā reforma tiks noslēgta 2005.gadā, izveidojot ap 100 novadiem. Šodien intervijā Latvijas Radio valdības vadītājs norādīja, ka patlaban ir skaidrība par novadu veidošanas modeli. Pašvaldības novadus var veidot brīvprātīgi, bet par pamatu tiek ņemts 102 novadu modelis. Esot arī skaidrs, ka valstī nebūs 102 novadi, bet 99 vai vēl mazāk, jo atsevišķas pašvaldības jau tagad brīvprātīgi apvienojas novados. Repše domā, ka nebūtu nepieciešamas otrā līmeņa pašvaldības, jo Latvijā pietiks ar centrālo valdību un katrā novadā savu pašvaldību. Vēl būs plānošanas reģioni, kas atbildēs par saimniecisko dzīvi novados, norāda premjers. Tie varētu būt nevis pieci, kā sākotnēji domāts, bet septiņi vai deviņi - centrējoties ap lielākajām pilsētām. Repše atkārtotu Strīķes kandidatūras noraidīšanu uztvertu kā balsojumu pret valdību BNS 12/30/03 Premjers Einars Repše uzskata, ka atkārtots Saeimas balsojums pret Jutas Strīķes apstiprināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā būtu balsojums pret valdību kopumā. Premjers otrdien intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" atkārtoti apliecināja gatavību atkal virzīt Strīķes kandidatūru apstiprināšanai Saeimā "jebkurā laikā, kad godātā Saeima ir gatava viņu apstiprināt". Repše par šo jautājumu runājis ar Saeimas frakcijām, un "frakcijas saprot, bet Saeima pagaidām neizsaka vēlēšanos patiešām atkārtoti balsot". "Es arī neuzspiežu, jo galu galā darbs notiek," sacīja premjers. Ja deputāti, izvērtējot Strīķes kandidatūru, tomēr balsotu pret viņu, "viņiem acīmredzot vajadzēs balsot pret valdību kopumā", teica Repše. Viņš norādīja, ka "mēs neiesim amatu saglabāšanas dēļ uz kaut kādiem kompromisiem ar sirdsapziņu" un, ja Strīķe neattaisnos uz viņu liktās cerības un cīņa pret korupciju vājināsies, "jautājums būs citāds, un mēs izdarīsim secinājumus". Premjers tomēr bija pārliecināts, ka "šobrīd par to nekādas pazīmes neliecina, taisni otrādi". Viņš vēlreiz apliecināja, ka nav gatavs atkāpties no Strīķes kandidatūras KNAB priekšnieka amatam. "Tā šoreiz ir principa lieta," sacīja Repše un uzsvēra, ka jebkuru pretestību Strīķei vērtē kā pretestību enerģiskai korupcijas apkarošanai. "Strīķe strādā un strādās, kamēr vismaz man par to būs kāda teikšana," pauda pārliecību Repše. Viņš teica, ka KNAB darbs virzās uz priekšu un biroja darbam būs rezultāti. "Pret korupciju nebūs tolerances. Mēs to nepacietīsim," solīja Repše. Viņš uzskata, ka KNAB lietas ir kvalitatīvi izmeklētas biroja iespēju robežās. "Protams, pieredze jāgūst, un cilvēkiem jāmācās," sacīja premjers. Viņš atzinīgi novērtēja KNAB un prokuratūras sadarbību savas kompetences ietvaros un arī pauda atzinīgus vārdus par ģenerālprokurora Jāņa Maizīša darbu. "Manuprāt, viņš ir patiešām cilvēks, kas arī mēģina prokuratūru nostādīt tā, kādai attīstītas, demokrātiskas rietumvalsts prokuratūrai pienāktos būt," sacīja premjers. Repše: ministra maiņa veselības aprūpes nozarē problēmas neatrisinās NRA 12/31/03 Uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prasību valdībai no veselības ministres posteņa gāzt Ingrīdu Circeni Ministru prezidents Einars Repše atbildējis ar Indijas bijušā līdera Mahatmas Gandija vārdiem: "Atklātas nesaskaņas bieži vien ir veselīgs risinājums progresam." Premjers savā atbildes vēstulē norādījis, ka "ministra maiņa pēc pusgada darba nav nepieciešama". "Tam apliecinājums ir arī pēdējās iedzīvotāju atsauksmes par veselības ministres darbu, kurā netiek atbalstīta Ingrīdas Circenes demisija," uzsvēris E. Repše. Neatkarīgā jau rakstījusi, ka LĢĀA Latvijas valdībai pieprasījusi I. Circenes demisiju, izsakot neapmierinātību ar ģimenes ārstu prakšu finansēšanas modeļa maiņu lauku rajonos, ieviešot vienotu modeli, proti, vairāk uz Rīgas modeli balstītu vienotu apmaksas sistēmu visā valstī. "Salīdzinot un izvērtējot gribam paņemt no abiem modeļiem tās labākās lietas. Kā mazai valstij viens modelis visā teritorijā ir optimāls variants," atzinusi veselības ministre, piebilstot, ka viņu atbalsta Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība un ka dažu ģimenes ārstu parakstītā rezolūcija "nav sevišķi liela daļa". Tā nedomā ģimenes ārstu saime, pārmetot I. Circenei sasteigtu un nepārdomātu lēmumu pieņemšanu. "Mēs nevaram strādāt pie vēl līdz galam nepārbaudīta modeļa," iepriekš atzinusi LĢĀA prezidente Sarmīte Veide, atsaucoties uz Valsts kontroles un ārvalstu ekspertu atzinumiem par pāragru finansēšanas modeļa maiņu. S. Veide atklāj, ka ar Ministru prezidenta atbildes vēstuli vēl nav iepazinusies, to izdarīšot pēc svētkiem. "Valdes sēdē apskatīsim atbildi, tad lemsim par pilnsapulces sasaukšanu un atkarībā no tā, kā lems kolēģi, arī rīkosimies." Vēl nesen daļa asociācijas biedru draudēja neslēgt līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu pirkšanu, kas nozīmētu maksas vizītes un norīkojumus pacientiem. I. Circene uz to reaģēja visai nosvērti: "Es domāju, ka reāli ārsts nevar pieņemt tādu lēmumu, jo tādā gadījumā viņš skaidri un gaiši pasaka, ka viņa materiālās intereses ir augstākas par pacienta interesēm." Ja tomēr draudi tiktu īstenoti, "tad seši tūkstoši mediķu ir aizgājuši no medicīnas, bet medicīna Latvijā turpinās". Atskaites un prognozes Ļaudis cer - nāks vēl labāks gads NRA 12/27/03 Lielākā daļa no sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS decembrī aptaujātajiem valsts iedzīvotājiem - 38,8% - tic, ka nākamais gads būs labāks nekā aizejošais, 2003., gads. 30,5% prognozējuši, ka nākamais gads būs tāds pats kā aizejošais gads, 13,8% - ka sliktāks, bet 16,9% nesniedza atbildi. Salīdzinot ar 2002. gadu, tomēr ir sarucis to iedzīvotāju skaits, kuri prognozē, ka nākamais gads būs labāks nekā aizejošais. 2002. gada decembrī 41,7% prognozēja, ka nākamais gads, salīdzinot ar 2002. gadu, būs labāks, 32,3% - tāds pats, 10,8% - sliktāks. 2001. gada decembrī 34,1%, 2000. gada decembrī 30,6% un 1999. gada decembrī 33,7% aptaujāto prognozēja, ka nākamais gads būs labāks, salīdzinot ar aizejošo. 2001. gada decembrī 46,9%, 2000. gada decembrī 44,4% un 1999. gada decembrī 40,7% aptaujāto prognozēja, ka nākamais gads būs tāds pats kā aizejošais. 2001. gada decembrī 9,8%, 2000. gada decembrī 10,8% un 1999. gada decembrī 11,4% aptaujāto prognozēja, ka nākamais gads būs sliktāks, salīdzinot ar aizejošo. Biežāk to, ka 2004. gads Latvijai būs labāks nekā 2003. gads, norādījuši valsts sektorā strādājošie, latvieši, respondenti ar augstiem ienākumiem, aptaujas dalībnieki ar augstāko izglītību, Vidzemē dzīvojošie. Tieslietu ministrs atzinīgi vērtē šogad tieslietu sistēmā paveikto BNS 12/26/03 Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks pārliecināts, ka šogad ieplānotie darbi paveikti un visiem aktuālajiem tieslietu jautājumiem pievērsta nepieciešamā uzmanība, BNS pastāstīja tieslietu ministra preses sekretāre Sandra Biseniece. Ministrs pauda gandarījumu gan par šogad pabeigto Tiesu informatīvās sistēmas ieviešanu, gan par izstrādāto Tiesu iekārtas likumprojektu un jauno Kriminālprocesa likumu, kā arī par tiesnešu skaita palielināšanos. "Kriminālsodu politikas jomā pārejam no represīvām audzināšanas metodēm uz kontrolētu integrāciju sabiedrībā ar probācijas dienesta un alternatīvo sodu palīdzību, kā dēļ tiek mazināta noziedzība un sperts solis drošākas sabiedrības virzienā," uzskata ministrs. Par vienu no gada veikumiem ministrs uzskata ieguldīto darbu, nodrošinot Administratīvā procesa likuma stāšanos spēkā nākamā gada 1.februārī. Aksenoks pauda gandarījumu par pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu Valsts zemes dienestā, zemesgrāmatu nodaļās un Uzņēmumu reģistrā, pielāgojot ērtākus pieņemšanas laikus un sakārtojot apkalpošanas procedūras. Tieslietu ministrs atzinīgi vērtē arī paveikto, gatavojoties darbam Eiropas savienībā. Tieslietu ministrija pārņēmusi Eiropas Integrācijas biroja funkcijas ES tiesību normu ieviešanā, kā arī meklējot Eiropas kopienu tiesas tiesnešus. "Eiropas Savienībā ir vienota tiesiskā telpa, kas nozīmē spriedumu pārrobežu kustību. Latvijas juristiem un tiesnešiem vajadzēs pārzināt jaunus normatīvos aktus, orientēties to hierarhijā, piemērojamībā un interpretācijas jautājumos," uzskata Aksenoks. Talantu fabriku ēnā NRA 12/27/03 Nākamā gada sākumā latvju mūzikas ierakstu industrijas pārstāvji apkopos padarīto un piešķirs balvas labākajiem, tomēr Neatkarīgā riskēs jau tagad pavilkt svītru zem 2003. gada izklaides notikumiem. Nākas piekrist tiem, kas šo gadu pasludinājuši zem dažādu Talantu fabriku zīmes, - šāda masveida telepsihoze vēl nebija novērota. Bez jau ierastajiem robinsoniem šogad televīzija mums piedāvāja virkni dažādu izklaižu: bāri, ekspedīcijas, fermas un, protams, fabrikas. Saslimt ar realitātes šovu sērgu ir visai vienkārši - atliek kādā garlaicīgākā TV dienā (piemēram, otrdienā, ko praktiski visas televīzijas sev vien zināmu iemeslu dēļ sadomājušas pasludināt par romantisku melodrāmu vakaru) uzgriezt attiecīgo TV kanālu, nedaudz iedziļināties tur redzamajā realitātes šovā, zemapziņā izvēlēties savu elku vai antivaroni, un viss - nākamajās nedēļās noteikti aplūkosi, vai tavējais tur vēl atrodas vai ir izbalsots. Nākas vien piekrist fabrikantu krusttēvam Arnim Mednim, kas izteicies: "Patīk daudziem tas vai ne, bet faktu, ka 2003. gads Latvijā pagājis zem realitātes šova Talantu fabrika zīmes, nenoliegs neviens." Jā, to tiešām nenoliegs neviens, taču - ko esam ieguvuši no šiem šoviem? Diemžēl lielākā vērtība, ko devusi Talantu fabrika, ir brīvā laika nosišanas iespēja, skatoties šos šovus. Pie TF2 vadības stūres esošie slaidi uzspļāva godīguma principiem (to pierāda detlefgeita un citi gadījumi), bet klausītāji atbildēja ar to pašu, no jauno talantu vidus par labāko izvēloties trīsdesmitgadīgo Jāni Blūmu jeb Snake, kas visus savaldzināja ne jau ar dziedātprasmi, bet gan izteikto labestību un labo humora izjūtu. Ko devusi TF1, ir pāragri runāt, jo producenti ar izdevējiem nepapūlējās radīt pat vienu šā šova uzvarētājas Ilvas Šeškauskas jeb Chilli soloalbumu, pusi no tā bagātinot ar pārējo fabrikantu dziedājumiem. Par katalizatoru fabrikantu spēju novērtējumam der arī Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases žūrijas (lielākoties - ārzemju!) viedoklis: no pieciem sešiem uz 2004. gada finālu mērķējušajiem jaunuļiem finālā iekļuva tikai Chilli, turklāt lielākoties pateicoties Mārtiņa Freimaņa prasmei radīt veiksmīgus hitus. Nenoliedzami, ka tieši starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa norise mūsu valstī bija galvenais notikums Latvijas izklaidē šogad, taču pasākums vērtējams no diviem aspektiem. Pirmais un sportiskais - Latvija izgāzās, jo tik zemā vietā kā supertrio F.L.Y. mūsējie vēl nebija atradušies. Pārmetumi F.L.Y. gan būtu nevietā, jo kurš gan varēja paredzēt, ka šoreiz eirotopā būs dažādi dīvainīši, piemēram, Urban Trade vai Alfs Poiers, bet mūsu Marie N dziesmai I Wanna līdzīgie eirogabali tiks izsvilpti. Droši vien labākus panākumus konkursā būtu guvuši Ivo Fomins un Tomass Kleins ar savu Muzikantu, bet, kas zina, kā būs nākamgad - varbūt Eiropai labāk patiks kāds zāģis Meldras un Johnny Salamander izpildījumā... Taču ar Eirovīzijas dziesmu konkursa organizācijas līmeni Latvija gan var būt lepna. Lokāla mēroga skandāli kā, piemēram, Arvīda Babra atcelšana no izpildproducenta amata un konkursa dalībvalstu vizītkaršu pārfilmēšana bija sīkumi uz vispārēji labi sarīkotā pasākuma fona. Lai jau turki līksmo par uzvaru konkursā, Latvija viņiem futbolā pateica, ko mēs par to domājam... Jau nez kuro gadu tiek gaidīta ārzemju zvaigžņu invāzija uz latvju mūzikas skatuves, taču gaidītais nepiepildās. Šķiet, tikai hiphopa fani var justies labi, jo RZA un Gangstarr koncerti liecina par to, ka šī mūzikas stila pārstāvji uz latvju zemi drīzumā dosies bariem, turklāt tie slavā jau pavītuši šā žanra mūziķi. Diemžēl šis gads netika vainagots ar tādu zvaigžņu kā Depeche Mode, Eltons Džons, Stings vai Rammstein ierašanos, un tas jau nedaudz satrauc. Nazareth, Def Leppard, Pols Jangs, The Cardigans, Massive Attack un pat Ričijs Blekmors - tas ir jauki, taču diez vai to vēlas dzirdēt mēreni izlutināts latvju mūzikas cienītājs. Tad jau pat Lietuvas galvaspilsētā Viļņā koncertējušais šokrokeris Merilins Mensons šķiet daudz iekārojamāks jeb precīzāk - topos salīdzinoši nesenāk vīdošs. Taču nevar teikt, ka stagnējam koncertu norišu lietās, jo ar katru gadu izvēle un piedāvājums kļūst lielāks. Nav vairs tā, ka uz Latviju brauktu tikai senili rokazauri vai piekto jaunību piedzīvot griboši popstāri. Gan jau arī mēs uz Ķīpsalas vai Skonto halles, vai kaut kad uzbūvējamās koncertzāles skatuves ieraudzīsim Noru Džonsu, Eminemu, The Strokes vai Linkin Park - nevar taču ignorēt valsti, no kuras nāk Grammy balvai nominētais komponists Pēteris Vasks... Nākamā gada februārī tiks pasniegtas Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas par šāgada muzikālajiem sasniegumiem, un var droši prognozēt, ka vismaz viena grupa bez balvām nepaliks - tā ir Prāta vētra. Jaunais albums Dienās, kad lidlauks pārāk tāls varbūt neizraisīja sprāgušas bumbas efektu, taču prātvētrinieku turneja pa Latvijas pilsētām gan bija tā vērta, lai to ierakstītu latvju mūzikas vēsturē. Pēdējo Prāta vētras koncertu Skonto stadionā apmeklēja vairāk nekā 25 000 klausītāju (tas ir pat vairāk nekā uz Depeche Mode pirms dažiem gadiem!), ieskaitot Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, un sasniegt šādu apmeklētības rekordu, kā arī radīt tik jauku noskaņu (it īpaši tas attiecas uz Prāta vētras koncertiem mazākās pilsētās) diez vai tuvākajā laikā būs pa spēkam citai pašmāju komandai. Par vēl vienu šāgada veiksminieku jādēvē Lauris Reiniks, kas ar savu un Mārtiņa Freimaņa kopdziesmu Sirds sadeg neparasti ieguva pirmo vietu Muzikālās bankas aptaujā, tika arī pie pāris Gada balvām, kopā ar F.L.Y. uzvarēja eiroatlasē un paveica vēl n-tos darbus. Šie panākumi jānoraksta vēl uz 2002. gada veikumu rēķina, taču Reiniks nav apstājies pie sasniegtā un arī šogad izdevis divas ripas: Lidot savādāk un Tik balti, kas vien ir atzinības vērts. Nākamā gada sākumā redzēsim, vai tā bija tikai mirkļa veiksme, vai arī Lauris nolēmis nostabilizēties latvju popmūzikas elitē. Kopumā gan šis gads ierakstu industrijā izcēlies ar negatīvām tendencēm - gan pasaulē, gan Latvijā. Milzīgus zaudējumus sagādā pirātisms internetā, kam Amerikā pieteikts visai nopietns juridiskais karš, taču Latvijā grūtības rada tikt galā ar Latgalītes senilām metodēm strādājošajiem pirātiem, par krietni vien mūsdienīgākajiem nokačātājiem nemaz nerunājot. Rezultātā lielākas aktivitātes latviešu CD izdošanā sākās tikai gada nogalē, acīmredzot cerot uz mūzikas cienītāju maciņu patukšošanu, iegādājoties dāvanas tuvajiem cilvēkiem. Diemžēl arī 2004. gads ierakstu industrijā nezīmējas rožainās krāsās, un palīdzīgu roku tajā snieguši pašmāju varasvīri, kas mūzikas ierakstiem atšķirībā no grāmatām arī turpmāk pievienotās vērtības likmi (PVN) gatavojas noteikt 18 procentus cerēto 5 procentu vietā. Šāda situācija gan eksistē arī citās Eiropas valstīs, un vienīgi Francija, Beļģija, Luksemburga, Itālija un Portugāle patlaban atbalsta pazeminātās likmes piemērošanu arī mūzikas ierakstiem. Izdevēji draud turpmāk izdot CD grāmatas, tas ir, pārdot diskus kā dziesmu tekstus un tiem it kā pievienot pašu ierakstu, tādējādi apejot augsto PVN likmi. Absurdi, taču citas izejas laikam nebūs. Palielināsies vairāki ikmēneša rēķini Diena 12/30/03 Nākamgad, stājoties spēkā vairākām nodokļu likmju izmaiņām un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem sadārdzinot maksu par saviem pakalpojumiem, Latvijas iedzīvotājiem būs vairāk jāmaksā par virkni preču un pakalpojumu - cenas pieaugs gan elektrībai un gāzei, gan degvielai, medikamentiem, ārstniecības pakalpojumiem, alum un cigaretēm. Tomēr Dienas aptaujātie ekonomikas analītiķi uzskata, ka gaidāmo cenu kāpumu iedzīvotāji būtiski neizjutīs, jo vidējais Latvijas iedzīvotāju algu pieaugums pēdējā laikā ievērojami pārsniedz cenu kāpumu valstī. Sagaidāms, ka nākamgad inflācija Latvijā būs vidēji 3,7%. Janvārī gaidāms straujāks cenu kāpums nekā pārējos mēnešos, jo ievērojami pieaugs maksa par elektroenerģiju. Inflāciju nākamgad ietekmēs arī aizvien pieaugošā eiro vērtība starptautiskajā valūtu tirgū, jo no Eiropas Latvijā ievestās preces varētu kļūt dārgākas. Šis faktors cenas Latvijā vairs neietekmēs no 2005.gada - kad Latvijas lats būs piesaistīts eiro nevis SDR valūtu grozam. "Pēdējos gados janvārī regulāri pieaugušas atsevišķu preču un pakalpojumu cenas Latvijā, taču iedzīvotāji to praktiski nemanīja. Arī šajā janvārī gaidāmais cenu pieaugums, visticamāk, ne ar ko neatšķirsies no iepriekšējiem," domā Unibankas analītiķis Arnis Mālbergs. "Sarežģītāk šajos apstākļos varētu klāties nabadzīgākajai iedzīvotāju grupai," piebilst Hansabank Markets vecākā analītiķe Liene Kūle. Valsts noteikto obligāto degvielas krīzes rezervju veidošanas dēļ nākamgad Latvijā visu veidu degvielas cenas pieaugs par aptuveni vienu santīmu. Palielinātā akcīzes nodokļa dēļ jūtami pieaugs dīzeļdegvielas cena - par aptuveni trim santīmiem. Turpmākajos gados ievērojami dārgākas Latvijā kļūs cigaretes, jo tām pakāpeniski tiks piemērota Eiropas Savienības (ES) noteiktā augstā akcīzes nodokļa likme. 2004.gadā Latvijā tirgotās cigaretes tiks apliktas ar akcīzes nodokli, kas sastāvēs no divām daļām - 6,30 latu par 1000 cigaretēm un 6,1% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas, kurai no 1.janvāra jābūt norādītai uz katras paciņas akcīzes markas. Rezultātā cigarešu cenas nākamgad varētu pieaugt par dažiem santīmiem, bet 2010.gadā tās maksās pat trīsreiz dārgāk nekā patlaban, jo nodoklis būs vismaz 64 eiro par 1000 cigaretēm jeb 57% no populārākās attiecīgo cigarešu mazumtirdzniecības cenas. Līdz ar valsts iestāšanos ES nākamā gada 1.maijā Latvijā tiks ieviestas divas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes - standartlikme 18% apjomā un pazeminātā 5% likme. Decembrī Saeimas pieņemtie grozījumi likumā par PVN nosaka, ka no 1.maija tiks ieviests 5% PVN medikamentiem, medicīniskajām ierīcēm un medicīnas precēm, kā arī grāmatām. Patlaban šīm precēm PVN vispār nepiemēro. Kā atzīst nozaru pārstāvji, nodokļu papildu nasta guls uz patērētāju pleciem, tāpēc pavasarī par aptuveni pieciem procentiem varētu pieaugt arī šo preču cena. 5% PVN likme tiks piemērota arī zīdaiņiem paredzētajiem specializētajiem produktiem un masu informācijas līdzekļiem (izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura masu informācijas līdzekļus un tos, kuros reklāmas apjoms pārsniedz 50%, - tiem piemēros 18% PVN likmi). 2004.gadā pēc sešu gadu pārtraukuma iedzīvotāji izjutīs elektroenerģijas tarifu kāpumu, jo no 1.janvāra par 15% tiks palielināta maksa par patērēto elektrību - no 3,9 līdz 4,5 santīmiem par kilovatstundu. Arī Rīgas ūdens izteicis vēlmi palielināt ūdens un kanalizācijas pakalpojumu tarifus, pamatojot to ar siltumenerģijas, gāzes un degvielas cenu kāpumu. Dabasgāzes cena tika palielināta jau šā gada jūlijā, bet nākamā gada vidū tā tiks palielināta vēl par 2,2 procentiem. Daļu cenu kāpumu nosaka Latvijas pievienošanās ES, jo, pielāgojoties ES direktīvām, nākas palielināt atsevišķu nodokļu likmes un ieviest citas likumu prasības. Taču, piemēram, Latvenergo, kurš šogad nopelnījis aptuveni 8 miljonus latu un nākamgad plāno 20 miljonu latu peļņu, tarifu celšanu pamato ar nepieciešamību investēt lielus līdzekļus uzņēmuma modernizācijā. Skandāls - 2003 turpinās bez sava varoņa NRA 12/27/03 Pārskatot Neatkarīgās slejas un atsaucot atmiņā sabiedrības reakciju uz gada šokējošākajām ziņām, jāsecina, ka jaunie laiki iestājas pat skandālu veidošanā. Šķiet, vairs ne prese un ne sabiedriskā doma, bet Ministru prezidenta komanda nosaka, kas pelna tautas nosodījumu, kas ir jāignorē. Politisks skandāls kļuvis daudz relatīvāks un administratīvāks nekā pērn, kad laikraksts vētīja Andra Bērziņa valdības pūliņus uz vispārnacionālās hokejmīlas viļņa iekulties 400 miljonu ASV dolāru afērā ar šaubīgu IIHF starpnieku. Šobrīd rodas iespaids, ka žurnālisti (nerunājot par skandālu melnstrādniekiem - opozīcijas politiķiem vai apdalītiem uzņēmējiem) strauji zaudē iniciatīvu sabiedriskā sašutuma raisīšanā un, rezignēti apcerot savu pēkšņo bezspēcību, padevīgi mīņājās pie kompetentu iestāžu durvīm, gaidot, kad pa tām viņiem tiks izsniegts kārtējais informatīvais jēlmateriāls. Ministru prezidenta komanda ir guvusi teju monopoltiesības radīt skandālus un vadīt tautas sašutumu. Patlaban sabiedrība akceptē, ka vara lemj, par ko masām šausmināties. Turklāt atzīst tādu praksi par tīkamu un nomierinošu, jo tā attaisno pilsonisku slinkumu. Tādēļ dažs medijs, jūtot auditorijas vēlmes, neatļaujas pat greizsirdību uz maizes noņēmēju. Gada oficiālais - valdības uzturēts, mediju attīstīts un sabiedrības atzīts - skandāls ir digitālās televīzijas projekts ar tā piedevām - masku šovu Andra Šķēles birojā, noslēpumaino (īsu brīdi) arestantu un baumām par noklausīšanos. Tikai daži ciniķi, ieskaitot šo rindu autoru, atļaujas spriedelēt, ka uzbrukumu ciparniekiem izraisīja premjera un finanšu ministra vēlme valsts budžeta stabilizēšanai izmantot projekta finansējumu, parādot pašpārliecinātiem tehnokrātiem (arī pašu sponsoram), kurš valstī ir saimnieks. Oficiālam skandālam ir sava specifika: īpašas un neslēptas attiecības ar varas iestādēm nodrošina vienlīdzīgāku informāciju dažai šā brīža mediju zvaigznei. Nav brīnums, ka viņas priekšnieks tiek pestīts no finansiālās bezizejas un pārvests darbā uz visvaldošāko partiju. Vairs nebrīnos, ja sabiedrība par pašsaprotamu uzskata faktu, ka slependienestu vada citas valsts pilsonis, kurš atteicās no Latvijas pases "ģimenes apstākļu dēļ". Iespējams, precedentus var atrast moru valstiņās koloniālajā 19. gadsimtā. No pagājušā gadsimta atceros vien pēckara Poliju - par tās kara ministru kļuva PSRS pilsonis un Staļina maršals Rokosovskis (polis pēc pases), bet arī šī komunistiskā satelītvalsts no viņa atbrīvojās, tiklīdz varēja. Man nav pretenziju pret Elizabeti II vai viņai lojālo Jāni Kažociņu, vien pret Saeimas vairākumu, kas, drebot par savu ministru beņķiem, radīja nacionālu pazemojumu. Taču, ja sabiedrība to pieņem, tad jau nekāda pazemojuma nav... Tāpat nemulstu, ka dziļāku rezonansi sabiedrībā neraisa premjera padomnieku un viņa favorītu reputācijas likstas. (Izņēmums - Āra Audera īsā, bet košā ministrēšana - tāpēc vien ir jāatzīst par Skandālu - 2003.) Varētu apgalvot, ka visa Einara Repšes kadru politika izvirst vienā vienīgā skandālā - un kas no tā? Sabiedrība ir aizmirsusi Pēteri Viņķeli, kurš pameta padomnieka amatu pēc februāra vidū publiskota anonīma vēstījuma par viņa saistību ar ārvalstu specdienestiem. Tā neatceras, kāpēc no galma pazuda sākotnējais Repšes kandidāts KNAB vadītāja amatam Armands Agrums. Bet vai nav vienalga, kas vada KNAB: Juta Potapova vai Anna Strīķe? Vispārēja vienaldzība ir pavadījusi premjera padomnieka informācijas sabiedrības jautājumos rosību. Viesturs Šutko ne tikai izdomāja sev tīkamus amatus, bet iesaistījās dīvainā biznesa darījumā ar Krievijas aizsardzības ministrijas protežētu ārzonas firmu Jetfirm Limited. (Tās naudas pārvedumi par 35 miljoniem dolāru, kas radīja aizdomas par noziedzīgu līdzekļu legalizāciju, tika veikti ar toreizējā Krājbankas vadītāja un pēkšņā eksdeputāta Arnolda Laksas vienpersonisku rīkojumu, jo šai bankai atšķirībā no citām bija dota tik dīvaina privilēģija.) Šķiet, tendence skaidri liecina, kāds liktenis sagaida centienus noskaidrot ieganstus, kas Ministru prezidentu kūdīja komentēt Aizsardzības ministrijas sarunas par helikopteru iegādi un prasīt ministram ziņot par to gaitu, kaut tas Repši un Latvijas valdību sasaista ar Lietuvas prezidenta Rolanda Paksa un viņa sponsora skandālu. Arī aizdomas par Ministru prezidenta problēmām ar saviem sponsoriem koalīcijā un sabiedrībā tiks ignorētas kā internetā izplatītas nekorektas baumas. Tāpēc Neatkarīgajai nostalģiskas atmiņas raisa eksministrs Āris Auders, par kura karjeras klupšanas akmeni kļuva laikraksta publikācija janvāra beigās, atklājot zelta roku vēlmi saņemt dubultu apmaksu par ārsta darbu. Sabiedrība toreiz spēja ignorēt premjera vēlmi izlikties nemanām favorīta grēkus, un Auderam nācās pamest politiku. Pirms demisijas ministrs paguva vēl izrādīties, gandējot dzīvi traumatologam Valdim Zatleram un melīgi šokējot kaulu implantu nēsātājus. Tāpat viņš izteica rājienu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktorei par grezna limuzīna iegādi, kas tika pirkts paša iegribai un ar viņa rīkojumu. Tiesa, tauta un mediķi turpina saņemt premjera sodu Ingūnas Circenes izpildījumā. Kamēr Auders mierīgi aprūpē sievai pārrakstītos nekustamos īpašumus, tikmēr mums visiem ir jāmokās ar pusratā atstāto veselības aprūpes sistēmu, jo tās reforma ir aizmirsta. Šķiet, Audera ēna pametīs medicīnas politisko vadību tikai kopā ar jaunajiem laikiem. Taču viņš ir izņēmums. Tāpēc mums ir tieslietu ministrs, kas var spriedelēt par formāliem likuma pārkāpumiem, valdībai ignorējot pašas panāktos grozījumus ostas likumā. Var neievērot Temīdas kalpu neatkarību no izpildvaras, ar direktīvu zvanu palīdzību panākot no tiesneša politiski pareizu lēmumu. Aivara Aksenoka biezādainību apliecina viņa nesenie pārmetumi juristiem par sabiedrības uzticības zaudēšanu. Pašvaldību vēlēšanu tuvums varētu nākamgad padarīt aktuālu dažu šogad noklusušu skandālu. Piemēram, Vecrīgas spožā augoņa Triangula bastiona uzrašanos vai pretenzijas par Saules akmenim/Saules burai tikušās būvatļaujas izdošanas likumību. Pārmaiņas Ministru prezidenta un viņa biedra attiecībās radītu vēlmi no cita redzes leņķa aplūkot šogad publiskoto Ainara Šlesera darījumu, par fiktīvi iemainītu zemes gabalu solot politiskus pakalpojumus. Varbūt sabiedrība gūs skaidrību par Šleseram tik mīļā uzņēmuma Saliena Real vai pat Grigorija Krupņikova pūliņiem lēti tikt pie Bulduru tehnikuma zemēm. Vēl paliek cerība, ka valdībai radīsies interese skaidrot cēloņus lēmumam atlaist Dinaz grupējuma uzņēmumu daudzmiljonu nodokļu parādus. Kā smejies, gaidīsim ar maisu. Jau Eiropas Savienībā un NATO. Gandrīz. NRA 12/27/03 Latvijas ārpolitika šogad pavisam noteikti ir iegājusi jaunā fāzē. Nākamgad Latvija jau būs gan Eiropas Savienības (ES), gan NATO dalībvalsts. Šogad aprīlī Latvija Atēnās parakstīja pievienošanās līgumu ES, 20. septembrī referendumā nobalsoja par pievienošanos savienībai. 26. martā Latvija bija pirmā no uzaicinātajām dalībvalstīm, kas pabeidza savas iestāšanās sarunas ar NATO. Roka jau ir uz roktura - maijā, jūnijā, varbūt pat agrāk Latvija būs NATO dalībvalsts. 2004. gada 1. maijā - viena no 25 ES dalīvalstīm - ar visiem saviem nepilsoņiem, nenoslēgto Latvijas un Krievijas robežlīgumu, pagaidām nesavietojamām muitas sistēmām un gauži plānajām tulkotāju un tulku rindām. Latvijas un citu mazo valstu ārpolitikai un tās patērētājiem daudzkārt būtu piemērots sociologa Aivara Tabuna, gan citā kontekstā, minētais apzīmējums - ūdenskrituma diriģenti. Rokas plāta, troksnis liels. To var izmantot gan kā attaisnojumu, gan dusmu izgāšanas bubuli - ar roku plātīšanu straumi nevar pavērst citā virzienā. Audriņos savāca parakstus pret radaru - uzslēja tāpat, eiroskeptiķi plosījās - tāpat Latvija pārliecinoši nobalsoja par iestāšanos ES, vien krietna šķēle Latgales parādīja rūgtu pigu. Ne jau Latvija izgāza Starpvaldību konferenci, nedz arī sāka karu Irākā. Tautas vairākuma nē karadarbībai bija dabisks, oficiālās Latvijas atbalsts ASV uzbrukumam Sadāma Huseina režīmam Irākā - nepārprotams. Transatlantiskās saites Latvijai ir ļoti būtiskas, un tādas tās būs gan kā ES, gan, protams, kā NATO dalībvalstij. Tādēļ no lēmumu pieņēmēju pozīcijām bija tikai loģiski, ka Saeimas vairākums atbalstīja Latvijas karavīru misijas došanos uz Irāku un decembrī pagarināja tās termiņu. Mazas valstis ārpolitikā ir līdzspēlētājas, roku plātītājas, arīdzan krupju rijējas un lūpu sakniebējas. Taču, iekļaujoties lielās starptautiskās organizācijās un kopienās, to nozīme, stabilitāte, arī ietekme aug. Bez ūdenskrituma diriģēšanas ir daudzi citi, smalkāki, laikietipīgāki paņēmieni - institucionalizēti, birokrātiski, gadu desmitos krātās zināšanās un praksē, un personiskās attiecībās balstīti. Bez dabiskajiem ūdenskritumiem galu galā taču ir arī slūžu un dambju regulētas straumes. Pie tām jātiek klāt un jāzina, kurš, kad, ar ko koalīcijā saķēdējies un kāpēc slūžas vērs vaļā vai ciet. ES starpvaldību konference 13. decembrī gan nebeidzās, kā cerēts - pašreizējo dalībvalstu un kandidātvalstu vadītāji šķīrās, tā arī nepanākuši vienošanos par konstitucionālo līgumu. 2004. gadā ir ļoti būtiski, lai līdz šim panāktais neiegultu plauktos un konference atsāktos ar mērķi panākt vienošanos vēl neatrisinātos jautājumos un visām 25 valstīm būtu vienojošs līgums. Bez tā ES darbosies pēc Nicas līguma, un nav tiesa tiem, kas saka, ka Latvija iestājusies NPO - nezināmā politiskā objektā bez savas konstitūcijas. Latvija nākamgad ievēlēs 9 pārstāvjus Eiropas Parlamentā, izvirzīs savu komisāra kandidātu Eiropas Komisijā utt. Šogad vairākkārt minēti iespējamie kandidāti, nākamgad Ministru prezidentam jānosauc konkrēti uzvārdi. Lai arī kuri tie būtu, viņiem nepieciešama gan politiskā pieredze, gan tautas iemantota cieņa un atbalsts. Interesanti, ka pirms Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas ievēlēšanas amatā daudzu mutes publiski vērās teikt, ka mums jau īsti nav to vislabāko kandidatūru. Tolaik zinātnes un mākslas pārstāvji vienoti teica - ir gan, un nosauca Vīķi-Freibergu - vislielāko pašreizējās neatkarīgās Latvijas ārpolitikas ieguvumu, par kādu daudzi pat sapņos nevarēja iedomāties. Skaidrs, ka mums ir arī labi komisāru kandidāti, tikai šajā ziņā ir daudz mazāk skaidrības par augstā posteņa ieņēmēja darbu un pat jomu, kurā viņam vai viņai būs lemts darboties. Un ļoti būtiski ir apzināties, ka komisārs nepārstāv savas valsts, bet visas ES intereses, savu valsti prezentējot tikai pastarpināti. Neviens nekad no Latvijas šādu amatu nav ieņēmis. Skaidrs, ka pirmais komisārs būs celmlauzis, māceklis un tikai nākamie varēs ķertiem klāt nopietnam profesionālam darbam. Tādēļ kandidatūras izsvēršana ir divtik sarežģīta - izvirzot labākos, bet neatraujot Latvijai tik ļoti vajadzīgos. Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Dmitrijs Rogozins tūlīt pēc Latvijā notikušā referenduma un pāris mēnešu pirms Valsts domes vēlēšanām sāka celt galdā visas vecās retorikas kārtis - leģionāriem kapsētu atklājuši un vēl joprojām, viņaprāt, godājamus sirmgalvjus tiesā, krievu bērnus spiedīs mācīties latviski, nepilsoņiem neļauj vēlēt pašvaldību vēlēšanās. Decembrī Krievijas Federācijas padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Mihails Margelovs uz Latviju atbrauca kā Ziemassvētku vecītis, kurš savas dāvaniņas sāka tīt vaļā tikai uz vizītes beigām. Un robežlīguma iespējamās noslēgšanas, komunisma zvērību nosodījuma papīriņos tie paši sadzeltējušie argumenti vien bija paslēpti - izglītības reformai Big Brother (vairāk gan Džordža Orvela, ne realitātes šova izpratnē) gribētu pieķerties, nepilsoņu vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās tam arī būtu tīkams pakalpojums. Velti cerēt, ka līdz ar Krievijas Valsts domes vēlēšanām pārmetumu straume ir mitējusies. Tā var rimties, taču tikai uz brīdi - nākamgad taču ir prezidenta vēlēšanas. Pagalam arī caurs ir ilgus gadus ceļā uz ES vicinātais karogs, ka Krievijas un Latvijas attiecības uzlabosies, kad Latvija iestāsies ES. Bez pašu diplomātu, zinātnieku, būtībā - ikvienas profesijas un organizācijas pārstāvju aktīvas, mērķtiecīgi satīklotas darbības uz burvju mājienu ne vella nenotiks. Tāpēc prieks, ka aizvien plašāk Latvijas pozīcija tiek izprasta starptautiskās organizācijās un Latvijai ir faktos balstīti argumenti un pierādījumi kaut vai par to, ka latviešu leģionāri nebija nekādi SS nacisti, bet izmisīgi cīnījās, aizstāvot savu dzimteni. Pierādījumi soli pa solim atmasko nepamatotos pārmetumus. Un tādējādi arī pašiem brūces sāk dzīt, nevis ik pēc ieskrāpējuma pūžņo, graužot bedri veselajos audos. Un spēja skatīties nākotnē ir labākais katalizators attiecību veidošanai. "Esam vadījušies un arī turpmāk vadīsimies pēc principa, ka labi kaimiņi ir demokrātiski un turīgi kaimiņi," Latvijas diplomātisko misiju vadītāju ikgadējā sanāksmē Rīgā 17. decembrī sacīja ārlietu ministre Sandra Kalniete. Tieši tādēļ ir jāceļ tilti - valstiskā un arī ikdienišķā līmenī. Jo labas kaimiņattiecības ir vajadzīgas gan kaimiņiem pašiem, gan arī tiem, kas viņus vēro. Kanādas Ārlietu un starptautiskās tirdzniecības departamenta valsts sekretāra vietnieks Pols Dibuā Neatkarīgajai sacīja, Kanāda ir ieinteresēta investēt Latvijā kā nākamajā ES dalībvalstī, jo līdz ar to paveras iespējas sasniegt gan visu ES, gan arī plašo Krievijas tirgu. Latvijas ekonomikā aizdomīgs tīģerlēciens NRA 12/27/03 Formāli raugoties, šo gadu Latvijas ekonomikā varam uzskatīt par reti veiksmīgu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, iekšzemes kopprodukts pirmajos trīs ceturkšņos ir audzis par 7,4%. Tas ir spīdošs rādītājs pat tādai valstij, kuras bāzes līmenis smagajā pārejas posmā no administratīvi regulētās uz tirgus ekonomiku kritās uz pusi. Vienlaikus aiz straujās izaugsmes, par kuru mēs varam pamatoti lepoties, slēpjas vairāki riska faktori, kas nākotnē var piebremzēt valsts ceļu uz labklājību. Diemžēl, neraugoties uz jauno laiku iestāšanos, politiskās aprindas aizvien nav noskaņotas modelēt tālāko situāciju, vadoties ne tikai no sapņa par to, ka izaugsme jau ir dabiski nodrošināta. IKP pieaugums deviņos mēnešos par 7,4%, salīdzinot ar attiecīgu iepriekšējā gada posmu, varētu liecināt, ka gadā kopumā tas varētu pārsniegt 7,5%. Kā liecina pieredze, parasti tieši pēdējā ceturksnī ir labākie rādītāji. Vienlaikus aiz lieliskās izaugsmes bieži vien netiek saskatītas būtiskas strukturālās problēmas, ar kurām jāsaskaras Latvijas ekonomikai. Proti, IKP struktūrā ar katru gadu nozīmīgāku vietu ieņem tirdzniecība (šāgada deviņos mēnešos - 20,3%), strauji pieaug banku izsniegto kredītu apjoms (trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, - par 26%), bet vienlaikus aizvien vairāk palielinās plaisa starp eksportu un importu. (Šāgada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, tā pieaugusi no 72,2 līdz 78,6%.) Ko šī tendence nozīmē? Neapšaubāmi, Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji jūtas drošāki par stabilu valsts attīstību, pieaug kopējais dzīves līmenis, aug prasības pēc lielāka komforta, un nācijas mentalitātē sāk izzust paradigma parāds nav brālis. Stabils pieaugums vērojams Latvijai klasiskajās nozarēs - tirdzniecībā, banku pakalpojumus, sakaros (telekomunikācijās), kokapstrādē, metālapstrādē. Tomēr šogad kārtējo reizi vērojama Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pasliktināšanās, dati par uzņēmumu peļņas pieaugumu liecina, ka kopējā spožā statistika balstās tikai uz dažiem vaļiem - lielajām bankām, telekomunikāciju operatoriem, lielveikalu ķēdēm u.tml. Vairākums uzņēmumu turpina attīstīties ļoti lēni, acīmredzami pietrūkst kapitāla ražošanas paplašināšanai un noieta tirgus, lai būtu jēga paaugstināt ražošanas jaudas. Lai gan statistika rāda pieklājīgu pieaugumu arī rūpnieciskās ražošanas nozarē - deviņos mēnešos par 9,3%, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn -, nav izslēgts, ka šī izaugsme daļēji balstās uz mehānisku faktoru - augsto eiro kursu. Kā zināms, ES valstis veido lielāko Latvijas eksporta noieta tirgu, bet eiro kurss šogad sasniedzis savu vēsturiski augstāko līmeni. Bažas izraisa arī tādu Latvijai raksturīgu eksporta nozaru kā ķīmiskās un tekstilrūpniecības ražošanas apjomu kritumi pirmajos trijos ceturkšņos - attiecīgi par 15 un 9%. Kas notiks brīdī, kad Latvija būs iestājusies eirozonā un kā papildu stimulējošs faktors vairs nebūs atsķirīgais valūtas kurss? Nevar noliegt, ka kopējā uzņēmējdarbības gaisotnē Latvijā joprojām būtiska loma ir valsts institūciju gatavībai tirgus ekonomikai atbilstošām metodēm veicināt tautsaimniecības attīstību. Uzņēmējdarbības politisko jumtu nu jau gadu veido ambiciozā varas partija Jaunais laiks ar bijušo Latvijas Bankas vadītāju Einaru Repši priekšgalā. Šķiet, ka šajā laikā ir nedaudz patīrītas vecās labās draugu korupcijas saites starp valsts institūcijām un atsevišķiem uzņēmumiem, panākta tautsaimniecībai būtisko valsts amatu nonākšana nosacīti jaunās elites rokās un samazinājies kliedzošu valsts atbalsta pasākumu skaits atsevišķiem izredzētajiem tirgus spēlētājiem. Brīžiem drakoniskām metodēm panākta arī veiksmīga budžeta ieņēmumu plāna izpilde. Vienlaikus nevar nepievērst uzmanību, ka valdība lielāko daļu enerģijas šā gada laikā ir ielikusi personāliju pārbīdē un cīņā ar reāliem vai izdomātiem zagļiem. Spožu ideju turpmākai tautsaimniecības attīstības veicināšanai nav. Pat iepriekš solītā uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšana līdz 15% no 1. janvāra ir tikai bijušo valdību iesāktā kursa turpinājums, turklāt panākta smagā cīņā ar dažu ļoti konservatīvo Einara Repšes domubiedru iebildumiem. Runāt par kādu īpašu nodokļu nosacījumu piemērošanu, kaut vai pēc Igaunijas parauga, kur investīciju atbrīvošanai no ienākuma nodokļa ir bijusi acīmredzami pozitīva loma investīciju piesaistē, esot šābrīža valdībai ir ļoti grūti. Vieglāk ir pieturēties pie sholastiskiem kritērijiem - bezdeficīta budžeta, konservatīvas centrālās bankas politikas, pieticīgām attīstības prognozēm. Runājot par kopējām politiski ekonomiskās attīstības tendencēm, jāpiemin vēl kāds būtisks faktors Latvijas tautsaimniecībā, kas, valstij tuvojoties iestājai ES un NATO, ir īpaši spilgti izgaismojies - lielās kaimiņvalsts Krievijas ietekme. Naftas cauruļvada noslēgšana, Latvijas Krājbankas privatizācija, dažādu apšaubāmas reputācijas ļaužu rosīšanās premjeram tuvās aprindās, Latvijas gāzes akcionāru nepārprotamā spiediena rezultātā panāktais gāzes tarifu paaugstinājums - viss tas liecina par iespējamiem centieniem Latvijā nostiprināt vismaz ekonomiskās pozīcijas. Šis gads Latvijas uzņēmējiem pagājis ES zīmē - neziņa, šaubas par to, kas notiks pēc 2004. gada 1. maija, mijušās ar abstraktām cerībām, ka iekļaušanās civilizētā ekonomiskā un politiskā telpā par sevi vien radīs labvēlīgus priekšnoteikumus attīstībai. Diemžēl nav radusies sajūta, ka jaunajiem spēles noteikumiem lielākā daļa sabiedrības ir gatava - drīzāk valda pārliecība, ka labāk ir iet līdzi straumei, pat īsti nezinot, kurp tā ved. Liela loma kopējā neskaidrībā, protams, ir valdības nespējai laikus iedegt signālugunis labākai orientācijai. Novēlotais Attīstības plāns, uz kā pamata tiks piešķirti ES struktūrfondu līdzekļi, vāvuļošana par gaidāmajiem simtiem miljonu ES atbalsta līdzekļu, vienlaikus nākamā gada budžetā struktūrfondu līdzfinansēšanai un priekšfinansēšanai atvēlot tikai 30 miljonus latu, - tas rada negatīvu kopējo ainu. Ja tam vēl pieskaita Latvijas uzņēmēja iedzimto nevēlēšanos lieki riskēt (protams, izņemot finanšu piramīdu veidotājus), nepatiku pret birokrātiskām procedūrām un pamatotu neuzticību varas institūciju godprātībai, ES tik tiešām būtisku atspēriena punktu tā arī var neradīt. Tomēr ir kāds svarīgs mierinājums - diezin vai ir pamatotas optimistiskās prognozes par straujo ES investīciju ieplūšanu uzņēmējdarbībā pēc valsts iestāšanās šajā organizācijā. Latvijas tirgus ir pārāk mazs un jau iepriekš bijis pietiekami atvērts, lai visi tie ES valstu uzņēmumi, kuriem šeit ir interese, to jau šobrīd nebūtu izmantojuši. Konkurences spiediens Latvijā īpaši nepastiprināsies, toties ES valstis būs spiestas vismaz daļēji mīkstināt ierobežojumus Latvijas biznesa paplašināšanai. Eksperti nākamajā gadā prognozē ekonomisko izaugsmi DELFI 12/29/03 "Hansabank Markets" ir apkopojis svarīgākās nākamā gada ekonomikas prognozes, kopumā 2004. gadu nosaucot par iespēju gadu, bet svarīgāko Latvijas izaicinājumu - iestāšanos Eiropas Savienībā. Nākamajā gadā pasaules ekonomikā būs vērojama atveseļošanās, arī eiro zonas ekonomika atgūsies, lai gan lēnākos tempos nekā ASV. Latvijai tas var solīt izdevīgākus eksporta nosacījumus, jo pieprasījums Eiropā palielināsies. Sagaidāms, ka arī valūtu kursu izmaiņas (eiro turpinās pieaugt) būs labvēlīgas Latvijas eksportētājiem. Latvijas ekonomiskā attīstība turpināsies straujos tempos, lai gan, pēc Hansabankas prognozēm, IKP pieaugums 2004. gadā varētu atpalikt no šī gada (pašreizējās prognozes attiecīgi 6.4% un 6.9%). Līdzīgi kā pēdējos gados, galvenais attīstības stūrakmens vēl arvien būs vietējais patērētājs un uzņēmumu investīcijas. Savukārt Latvijai nākamais gads būs svarīgs, jo maijā tā kļūs par ES dalībvalsti. Arī gaidāmā dalība NATO ir svarīga drošas un stabilas ekonomiskās vides veidošanai. Gan valdību, gan privāto sektoru gaida saspringts darbs gan pirms, gan pēc maija. Valdībai, pēc Hansabankas speciālistu vērtējuma, jārūpējas par pēdējām likumdošanas izmaiņām un sistēmu saskaņošanu, savukārt sekmīga ES struktūrfondu apguve būs atkarīga no valdības, pašvaldību, privātā sektora un banku sadarbības. "Iespējams, ka 2004. gadā tikai izdosies uzsākt šo līdzekļu apguvi, tādēļ kopējā investīciju aktivitāte valstī varētu būt palēnināta, gaidot šo līdzekļu ieplūdi. Līdz ar to 2004. gadu var dēvēt par "pielāgošanās un sagatavošanās gadu"", norāda Hansabank Markets vadošā analītiķa Liene Kūle. Iestāšanās ES un ar to saistītie mērķi prasīs arī lielāku valsts disciplīnu fiskālajos jautājumos. Valdība, apstiprinot 2004.gada budžetu, ir jau paudusi savu labo gribu samazināt budžeta deficītu, kas ir nozīmīgs solis ne tikai investoru acīs, bet dod cerības, ka Latvija spēs izpildīt Māstrihtas kritērijus. Pēc Hansabankas prognozēm, nākamgad turpināsies algu pieaugums - tiks palielināta minimālā alga un vairākos valsts sektoros ir paredzēta atalgojuma uzlabošanās. Arī privātajā sektorā sagaidāms algu kāpums, lai gan, spriežot pēc vairākām aptaujām, tas varēt būt mazāk straujš nekā 2003. gadā. Diemžēl Hansabanka nesaskata būtisku bezdarba samazināšanās iespēju nedz īstermiņā, nedz vidējā termiņā: nodarbinātības situācija uzlabosies tikai līdz ar strukturālo problēmu risināšanu. Patērētāju pirktspēja celsies ne tikai uz augstāku algu rēķina, bet arī vairāk saistībā ar privātpersonu kreditēšanas pieaugumu. Absolūtos skaitļos no jauna izsniegto privātpersonu kredītu apjoms būs vismaz tikpat liels cik šogad, taču kopumā privātpersonu kredītportfelis pieaugs 30% - 50% robežās. Iedzīvotāji aktīvi iegādāsies nekustamo īpašumu - paredzams, ka arvien aktīvāks būs tieši no jauna uzcelto mājokļu tirgus. Mazumtirdzniecība turpinās izaugsmi, lai gan pieaugums vairāk būs ar mājokli saistītajos sektoros. 2004. gadā cenu līmenis celsies straujāk nekā šogad, turpināsies šī gada otrajā pusē novērotās tendences: cenas ceļas administratīvo izmaiņu rezultātā (augstāki tarifi, nodokļi), kā arī sākas atsevišķu pakalpojumu sadārdzināšanās. Taču nevar uzskatīt, ka ar maiju cenas Latvijā būs Eiropas Savienības līmenī: lai kompercpakalpojumu cenas celtos, nepieciešams straujš pirktspējas (algu) pieaugums Ja šogad vidējā patēriņa inflācija varētu būt 3% robežās, tad nākamgad tā būs jau tuvāk 4%. Lembergs nav optimistisks par nākamo gadu BNS 12/28/03 Ventspils mērs Aivars Lembergs Latvijai nākamo gadu neprognozē īpaši sekmīgu, paredzot dažādas starptautiskas peripetijas, kā arī lielāku tiesībsargājošo iestāžu izmantošanu cīņā ar politiskajiem un ekonomiskajiem konkurentiem. Lembergs atgādināja, ka Latvija, kā valsts ir lielu pārmaiņu priekšā saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Nākamgad gan tas vēl nebūšot radikāli jūtams, bet pēc Lemberga teiktā- tas ir ļoti būtisks notikums. Tomēr viņš norādīja, ka "agrāk mēs stājāmies vienā ES, bet iestāsimies citā ES, jo mēs pēc būtības stājāmies saimnieciskā apvienībā, bet iestāsimies politiski administratīvā apvienībā un tur ir liela atšķirība." Pie tam, pēc Lemberga domām, Latvija iestāsies tādā apvienībā, kuras valstu ārpolitika ir stipri atšķirīga un pat pretrunīga, kā tas bija redzams Irākas kara piemērā. "Pēc būtības šobrīd vienots NATO neeksistē un arī vienota ES, kā politiska institūcija vairs neeksistē," sacīja Lembergs. Lembergs paredz, ka Latvija būs lieciniece tālākajam politiskās un saimnieciskās spriedzes pieaugumam starp Ziemeļameriku un ES. "Un mazajai Latvijai būs ļoti grūti, jo kā ES dalībvalstij, tai būs jāievēro tos spēles noteikumus, par kādiem lemj lielākās ES valstis, tai pašā laikā Latvija arī nedrīkst atteikties no sadarbības ar Ziemeļameriku, konkrēti ar ASV, kā galvenajiem sabiedrotajiem," uzskata Ventspils mērs. "Tās būs tās mūsu peripetijas starptautiskā mērogā, un būs arvien vairāk". Lembergam arī ir lielas bažas par Latvijas politiskās vadības prasmi ES ietvaros ieturēt valstij izdevīgu politiku un būt aktīviem valsts interešu aizstāvjiem. Pēc Lemberga domām 2004.gadā būs jūtamas to saistību negatīvās sekas, ko Latvija uzņēmās iestāšanās sarunās, jo ir daudzas apņemšanās, kuras Latvija noteiktajos termiņos izpildīt nevar. "Sarunas veda politiķi un ierēdņi ar uzdevumu pēc iespējas ātrāk noslēgt sarunas un par katru cenu. Domāju, ka šo bezatbildīgi vesto sarunu rezultātus un sekas mēs nākošajā gadā stipri izjutīsim, un man liekas, ka jautājums būs par atbildību, vismaz masu saziņas līdzekļos. Radīsies jautājumi - kurš vedis sarunas, kāpēc tādu punktu ierakstīja, kāpēc neprasīja pārejas periodu un tamlīdzīgi," klāstīja Lembergs. Kā vienu no piemēriem viņš minēja apņemšanos sākot ar 2004. gada 1. maiju neizmantot apkurē mazutu, kurā sēra saturs pārsniedz 1%. Šo normu izpildīt nevarēs daudzās pašvaldībās, tai skaitā Ventspilī, neiznīcinot centralizēto apkures sistēmu. Tāpat Lembergs domā, ka nākamgad notiks tiesībzsargājošo iestāžu tālāka politizācija un turpināsies aktīvs darbs, lai tiesībsargājošās iestādes pārvērstu par represīvu instrumentu cīņā ar politiskajiem un ekonomiskajiem konkurentiem. "Šogad šīs tendence skaidri iezīmējās un nākamgad tās pastiprināsies," sacīja Lembergs. Viņš uzsvēra, ka nākošie gadi Latvijai būs lielo iespēju laiks - tas būs jauns mūsu valsts attīstības posms, kurā mēs pratīsim vai nepratīsim izmantot dotās iespējas, tāpat kā tas bija pēc Latvijas neatkarības. "Mums maksimāli jāizmanto jaunās iespējas un jāminimizē negācijas, kas nāk līdzi jebkurai lietai. Vai Latvija būs tā, kas prot izmanot šīs jaunās iespējas, labāk nekā citi? Varbūt! Mēs Ventspilī esam atkarīgi no valsts veiksmes vai neveiksmes, tādēļ esam ļoti ieinteresēti šajā veiksmē". Kā vienīgo pozitīvo tendenci nākamgad Lembergs minēja ārvalstu investoru aktivizēšanos. Būtiskākā iezīme būšot tāda, ka investīcijas būs vairāk orientētas uz rūpniecību un industriju, kas Latvijas ekonomikai ir ļoti svarīgi. "Un man nav šaubu, ka arī Ventspilī 2004.gadā kopā ar investoriem atvērsim vairākas jaunas rūpnīcas radot jaunas darba vietas," piebilda Ventspils mērs. LTRK: 2003. gads bija solījumu uzraudzības gads NRA 12/29/03 Aizvadīto 2003. gadu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LRTK) vērtē kā politisko solījumu atgādināšanas un to izpildes uzraudzības gadu. Nākamais, pēc uzņēmēju domām, būs Eiropas iestājeksāmena gads, kad mūsu starts Eiropas Savienībā un vietējo uzņēmēju turpmākā konkurētspēja būs atkarīga no tā, cik aktīvi valdība spēs piesaistīt valstij starptautisko finansējumu un uzturēt pastāvīgu dialogu ar uzņēmēju organizācijām. Neapšaubāmi nozīmīgākais gada notikums bija Latvijas jā ES referendumā, taču uzņēmēji ir nopietni noraizējušies, vai valdība spēs pilnībā rūpēties, lai Latvija no iestāšanās ES būtu vairāk ieguvēja nekā zaudētāja. Tieši tāpēc aizvien nozīmīgāka kļūst uzņēmēju prasība pēc pastāvīga dialoga, gatavības spiediena politikai jautājumos, kas ir izšķirīgi uzņēmējdarbības attīstībai valstī, uzskata LTRK prezidents Andris Lasmanis. LTRK pirms 2002. gada Saeimas vēlēšanām aktīvi apzināja politisko spēku piedāvājumus uzņēmējdarbības vides sakārtošanā un biznesa attīstībā, pagājušo gadu uzņēmēju organizācija sāka ar aktīvu atgādinājumu par priekšvēlēšanu solījumiem un prasību veidot nepārtraukta dialoga sistēmu starp politiķiem un uzņēmēju organizācijām. LTRK ģenerāldirektors Jānis Leja kā pozitīvu tendenci nosauc nodokļu likmju pakāpenisku samazināšanos - uzņēmuma ienākuma nodokļa samazinājums šogad līdz 19 procentiem (15% no 2004. gada), 5 procentu PVN nodokļa likmes ieviešana atsevišķām preču un pakalpojumu grupām no nākamā gada maija. Pozitīvi vērtējama valsts atbalsta programma uzņēmējdarbības sācējiem, Garantiju aģentūras darbības aktivizēšana. Tomēr LTRK satrauc uzņēmēja kā sociāli nozīmīgākā sabiedrības subjekta tēla mazināšana, kur lielu kaitējumu godīgai uzņēmējdarbībai rada publiskās atsevišķu blēžu medības un pārlieku deklaratīvi pieteiktais (diemžēl praktiskais izpildījums pieklibo) karš korupcijai un visatļautībai. Korupcijas skandāli (digitālā TV, Rīgas brīvosta utt.) devuši nepareizus signālus ārvalstīs par uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Negatīvi vērtējamas arī raganu medības valsts pārvaldes aparātā, uzņēmumos ar valsts kapitāla līdzdalību un visai neveiklās krēslu stumdīšanas siltajās vietās. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanos neveicina izmaiņas PVN atmaksas kārtībā un VID represīvā tēla pastiprināšanās kopumā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai šis bija viens no nozīmīgākajiem gadiem tās pastāvēšanas vēsturē: ir pieaudzis biedru skaits, izveidota LTRK Gada balva, kas, jācer, iekaros savu vietu prestižo balvu lokā, LTRK kļuvusi par pilntiesīgu Eurochambres dalīborganizāciju. Ko LTRK un uzņēmēji kopumā gaida no nākamā gada? Jānis Leja: "Pirmkārt, skaidrus spēles noteikumus ES struktūrfondu apguvē. Otrkārt, konsekventi turpināt iesākto nodokļu sloga samazināšanu. Rīkot valsts atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības vides veicināšanai reģionos. Un, protams, mazāk negaidītu pārsteigumu no valsts puses. Koalīcija Saeimā darbojusies saraustīti NRA 12/29/03 Aizvadītajā gadā valdošā koalīcija ir darbojusies "visai saraustīti", tā pozīcijas darbu Saeimā 2003. gadā aģentūrai LETA raksturoja Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Andris Runcis. Par Saeimas nestabilo darbu liecinot vairāki negaidīti notikumi, kurus izraisījušas dažādu koalīcijas partneru darbības. Kā piemēru A. Runcis minēja referenduma naktī par Latvijas dalību ES "pa visu valsti" izskanējušo koalīcijas partneru konfliktu. Lai gan dažādas neizdarības tiek saistītas ar Saeimas deputātu pieredzes trūkumu, tomēr, kā uzsver politologs, deputāti gada laikā nav daudz mācījušies - citās Saeimās, kurās arī bijusi liela jauno spēku pārstāvniecība, parlamentārās prakses apguves process noticis ātrāk. Pamazām vairojas prieks NRA 12/30/03 Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji vairāk izbaudījuši prieku nekā sarūgtinājumu. Turklāt 2000. gadā vairāk prieka nekā negatīvu emociju ģimenē izbaudījuši 14,9% iedzīvotāju, bet 2003.gadā - jau 22,9%. Sarūgtināto īpatsvars trijos gados sarucis no 16,4% līdz 14%. Kā liecina SKDS šā gada decembrī veiktā aptauja, lielākā daļa ģimeņu - 53% - piedzīvojušas gan prieku, gan sarūgtinājumu. Sarūgtinājumu vairāk nācies piedzīvot sievietēm - 15,6%, to izjutuši tikai 12,1% vīriešu. Visaugstākais sarūgtināto īpatsvars ir pensijas vecuma cilvēku vidū - 19,7%. Noskaidros 2003.gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu DELFI 12/30/03 Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latviešu valodas fondu izsludinājusi gada vārda, nevārda un spārnota teiciena meklēšanu, informē rīkotāji. 2003. gada "vārds" var būt pēc latviešu valodas likumībām veidots vārds, kas izskanējis vai kļuvis populārs aizvadītajā gadā, vai arī sens, popularitāti atguvis, iepriekš maz lietots vārds. Pasākuma rīkotāji norāda, ka "nevārdu" iespējams izvirzīt divās kategorijās, proti, nevēlams vai lieks svešķermenis valodā, vai arī vārds ar 2003. gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi. Arī "spārnoto teicienu" iespējams izvirzīt divās kategorjās: īpaši bieži lietots vai pamanāms valodas kropļojums un gada dīvainākais teiciens. Vērtētāji būs valodnieki no Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas, kā arī Valsts valodas centra un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas. Rezultāti tiks paziņoti nākamā gada 29.janvārī. Visiem sūtītājiem jānorāda, kur vārds vai izteiciens pamanīts, kādā publikācijā un sakarībā tas minēts. Tāpat jānorāda arī savs vārds un koordinātes. Ieteikumus 2003. gada "vārdam", "nevārdam" un "spārnotajam teicienam" jāiesūta līdz 2004. gada 20. janvārim, rakstot Latviešu valodas fondam Merķeļa ielā 13 - 400, Rīga, LV-1050; vai pa e-pastu - lrvvc@delfi.lv. Jaunā gada gaidās Ziemassvētki Sūnu ciemā Diena 12/27/03 Jau otro gadu svinētāji ar bānīti dodas uz Sūnu ciemu, lai satiktu Laimes lāci. Cilvēku vēlēšanās satikt Laimes lāci, lai nākamajā gadā visur smaidītu tikai veiksme, ir tik liela, ka piektdienas pēcpusdienā kupls ļaužu pulks no tuvienes un tālienes ar pašu gatavotām un citu par citu skaistākām piparkūkām somās ar romantisko Gulbenes-Alūksnes bānīti devās uz Sūnu ciemu svinēt Otros Ziemassvētkus. Pasākuma rīkotājs, SIA bezpeļņas organizācija Gulbenes-Alūksnes bānītis direktors Osvalds Lucāns ir drošs, ka sūnciemieši, kaut gan ar savu slinkumu tālu izdaudzināti, Papardes stacijas mežā lielo egli tomēr būs izgreznojuši, kā pieklājas. Arī ciemiņu līdzi vestajām piparkūkām tajā vieta noteikti atradīsies, jo daudzveidīgajās lustēs īpaša vieta bija paredzēta konkursam par skaistāko piparkūku un tās cepēja apbalvošana. Galvenais darāmais, lai sūnciemiešiem palīdzētu kļūt čakliem un kopā ar viņiem katrs ciemiņš atrastu arī savu veiksmi jaunajā gadā, ir Laimes lāča meklēšana roku rokā ar Sniegbaltīti, jo tikai šim zvēram pa spēkam uz visiem laikiem no panīkušā ciema padzīt slinkumu. Kad tas būs izdarīts, tad arī Ziemassvētku vecītis droši vien neiebildīs tukšot dāvanu maisu un iet ar visiem rotaļās. O.Lucāns neslēpj, ka nesen izveidotā SIA nav tik bagāta, lai algotu svētku organizatoru, tāpēc pašam nācies par visu rūpēties. Taču šogad vairs baiļu par izdošanos neesot, jo pērn, kad pasākums rīkots pirmo reizi, laiks bijis diezgan auksts, viesu pilni bijuši gan bānīša vagoni, gan daudzās privātās interesentu automašīnas. Svinības pie egles ilga aptuveni pusotras stundas, bet možumam jau Stāmerienas stacijā notika jautrs tusiņš. Mūziķi rīdziniekiem sarūpē koncertu NRA 12/27/03 Spītējot drēgnajam laikam, Doma laukumā Pirmajos Ziemassvētkos rīdzinieki pulcējās koncertā Dziedi kopā ar zvaigznēm. Doma laukumā ceturtdien notika bezmaksas Ziemassvētku koncerts. Sanākušo iedzīvotāju sirdis sildīja Ziemassvētku dziesmas. Tās dziedāja 20 latviešu estrādes zvaigznes. Īpašu svētku noskaņu rosināja skatuves iekārtojums. Abās pusēs skatuvei atradās ekrāni, kuros koncerta norisi varēja vērot tālāk no skatuves stāvošie. Lai aukstajā vējā un lietū skatītāji nenosaltu, mūziķi mudināja viņus nostāties aplī un iet rotaļās. Rīgas domes Kultūras pārvalde sadarbībā ar BDG Koncerts bezmaksas koncertu nerīko pirmo gadu. Plānots šo tradīciju turpināt arī nākamgad. Operā skan Vecgada galā koncerti NRA 12/29/03 Gada nogalē Latvijas Nacionālā opera (LNO) aicina uz Vecgada galā koncertiem, kā arī Mazo zvaigžņu koncertu no cikla Koncerti visai ģimenei. 29. decembrī un 30. decembrī LNO skanēs Vecgada galā koncerti, kuros piedalīsies LNO solisti Kristīne Gailīte, Kristīne Zadovska, Kristīne Opolais, Egils Siliņš, tenors no Polijas Adams Zdunikovskis, vokālā grupa Cosmos, LNO baleta trupa, koris un orķestris. Koncertu vadīs LNO galvenais diriģents Andris Nelsons. Savukārt 30. decembrī LNO Jaunajā zālē ciklā Koncerti visai ģimenei skanēs koncerts Mazo zvaigžņu koncerts Rīgā plašas iespējas Jaungada svinībām Diena 12/29/03 Rīgā jautrs garastāvoklis un svētku noskaņojums Vecgada naktī būs nodrošināts visu paaudžu svinētājiem, lai arī kāda veida atpūta viņiem iktos vispieņemamākā - gan klubos, gan vienkārši uz ielas. Rīgas Latviešu biedrības namā notiks Gadumijas balle, kur muzicēs gan trombonistu kvartets, gan kantrimūzikas kolektīvs, būs iespēja dzirdēt klasisko mūziku mūsdienīgos aranžējumos. Balles programmā būs arī tautiskie danči, zīlēšana, laimes liešana un citi pārsteigumi. Ieejas kartes par Ls 10-15 var iegādāties Rīgas Latviešu biedrības namā. Tā kā dažādos masu medijos izskanējis apgalvojums, ka šis gads pagājis Talantu fabrikas zīmē, Ķīpsalas hallē svētku vakarā saimniekos populāro TV5 realitātes šovu zvaigznes pasākumā Lielā Jaungada balle ar Talantu fabriku. TF1 un TF2 dalībnieki dziedās savas dziesmas, vakaru vadīs Māris Ozoliņš. Pēc pusnakts uzstāsies šova dalībnieks Macho ar grupu, kā arī TF2 uzvarētājs Snake. Dejotgribētājus līdz rītam uzmundrinās diskotēka Saldie astoņdesmitie. Biļetes uz TF Jaungada nakti iespējams iegādāties Gailītis-G mūzikas veikalos, Ķīpsalas hallē un citur Latvijā, to cena ir no četriem līdz sešiem latiem. Savukārt Kongresu namā notiks koncerts, kurā piedalīsies daudzi populāri mūziķi - Igo, Margarita Vilcāne, Lauris Reiniks u.c. Biļetes pieejamas Kongresu nama kasēs 10 latu vērtībā. Klubā Alcatraz Vecgada vakarā muzicēs un pasākumu vadīs Igo. Programmā paredzēti konkursi, kā arī svētku kliņģeris un šampanietis. Ieeja klubā maksās 15 latus, garantēta vieta pie galdiņa. Savukārt Mūzikas akadēmijas Studentu klubā Jaungada sagaidīšana notiks pasākumā Get Connected Funky Night. Varēs arī skatīties koncertus uz lielā videoekrāna. Biļešu cenas ir ļoti demokrātiskas - līdz pusnaktij ieeja studentiem maksās latu, bet citiem - divus latus, savukārt pēc pusnakts studentiem būs jāmaksā divi lati, citiem apmeklētājiem - trīs lati. Visa netradicionālā piekritējus gaidīs klubs Depo - vienā kluba zālē notiks Sub Terminal pasākums, citā zālē būs Depo House svinības, savukārt trešajā zālē skanēs alternatīvā mūzika. Plašas Jaungada sagaidīšanas svinības notiks klubā Kaļķu vārti. Muzicēs saksofonisti, uzstāsies deju grupa un cirka mākslinieki. Vakaru vadīs aktieri, jautru mūziku atskaņos orķestris. Bagātīgs galds un bāra dzērieni būs iekļauti biļetes cenā. Biļetes cena vienai personai Kaļķu vārtos būs 79 lati, bet bērnu biļetes maksās 25 latus. Savukārt Kaļķu vārtu muzikālajā klubā Kreisais pagrieziens notiks atsevišķas svinības, kur vakaru vadīs Guntis Skrastiņš un grupa No pusvārda. Dejas paredzētas līdz rītam. Viena biļete uz svinībām Kreisajā pagriezienā maksās 20 latus. Jaungada svinības notiks arī Vecrīgas klubā Nautilus, tur par svētku atmosfēru rūpēsies DJ Tims Andersens no Londonas. Speciāli šim pasākumam izgatavota trīs disku kompilācija, kurā iekļauta labākā Nautilus mūzika, to kā dāvanu saņems pirmie 500 kluba apmeklētāji. Ieejas maksa būs 15 latu, VIP klienta gods un galdiņu rezervēšana maksās dārgāk - līdz pat 150 latiem. Literāri muzikālajā klubā Četri balti krekli Jaungada sagaidīšana notiks kopā ar Fredi un grupu Labvēlīgais tips, būs arī latviešu mūzikas diskotēka. Biļetes uz pasākumu klubā Četri balti krekli iepriekšpārdošanā maksā 9 latus, galdiņu iespējams rezervēt par 10 latiem. Klubā Spalvas pa gaisu svētkos uzstāsies jauno spalvaino salaveču ansamblis Janes Unit, mūziku atskaņos DJ Šahs. Biļetes cena pieci lati. Vecgada vakarā svinības iecerētas arī klubā Cita opera. Tur uzstāsies Latvijas popzvaigžņu trio F.L.Y. un mūziku atskaņos dīdžejs Vital. Apmeklētājiem būs iespēja mācīties dejot vēderdejas kopā ar austrumu vēderdejotājām un fotografēties ar pērtiķīti. Klubā ieejas maksa būs pieci lati, vieta pie galdiņa maksās 15 latus. Tiem, kuri nolēmuši jauno gadu sagaidīt zem klajas debess, ir iespēja piedalīties masu svinībās pie Brīvības pieminekļa, Rātslaukumā un Kronvalda parkā. Rātslaukumā, Bastejkalnā un Kronvalda parkā notiks arī gadumijas salūts. Ventspilī uguņos vēlāk NRA 12/30/03 Lai gan oficiāli gadu mija visā Latvijā iestājas vienlaikus, Ventspilī 2004. gada atnākšana ar balli Lielajā laukumā nu jau tradicionāli tiks svinēta pēc vietējā laika - 33 minūtes pēc pusnakts. Saskaņā ar Ventspils Starptautiskā astronomijas centra aprēķiniem tieši tas šajā pilsētā ir īstais brīdis. Tradīcijas pirmsākumi sagaidīt jauno gadu pēc Ventspils laika meklējami 1999. gadā, kad pilsētas dome izskatīja jautājumu par 2000. gada astronomisko iestāšanās laiku šajā vietā. Šāda ideja radusies Ventspils mēram Aivaram Lembergam, viesojoties Londonā, kas atrodas netālu no Griničas jeb nulles meridiāna, kurš ir Zemes laika joslu centrs. Protams, ventspilnieki būs vienoti ar visas valsts iedzīvotājiem, klausoties Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas svētku uzrunu, un arī pusnaktī saskandinās dzērienu glāzes, taču desmit minūtes ilgā svētku uguņošana notiks 33 minūtes vēlāk nekā citviet Latvijā. Ar raķetēm iekrāsot naksnīgās debesis apņēmusies firma Ruf salūts, un pašvaldība šim nolūkam piešķīrusi 4000 latu. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju Jauno gadu sagaidīs mājās BNS 12/30/03 Arī šogad vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jauno gadu plāno sagaidīt mājās un tikai neliela daļa domā doties uz kādu sarīkojumu vai svētkus svinēt ārvalstīs. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS decembrī veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka gadu miju mājās pavadīs 54,8% iedzīvotāju, 20,2% plāno doties ciemos, bet kādu sarīkojumu klubos, kafejnīcās vai citur domā apmeklēt 8,9% iedzīvotāju. Tikai 0,8% aptaujāto plāno doties sagaidīt Jauno gadu ārpus Latvijas. Vēl neliela daļa iedzīvotāju pagaidām nezina, kā pavadīt gadu miju. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav īpaši mainījies to cilvēku skaits, kas vēlas gadu miju atzīmēt mājās, taču nedaudz samazinājies to Jaungada sagaidītāju skaits, kas vēlas doties uz ārvalstīm. Biežāk par Jaunā gada sagaidīšanu mājās domā sievietes un cilvēki pensijas gados, kā arī iedzīvotāji laukos un ar mazākiem ienākumiem. Savukārt starp 18 līdz 24 gadus veciem jauniešiem Vecgada vakaru svinēt mājās gatavojas tikai trešdaļa. Uz Jaunā gada svinībām ārzemēs biežāk plāno doties iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem. Pedvālē Jauno gadu sagaidīs ar akciju 'Piezemēšanās' BNS 12/30/03 Talsu rajona Pedvāles brīvdabas muzejā Jauno gadu naktī no 31.decembra uz 1.janvāri sagaidīs ar māksliniecisku akciju "Piezemēšanās" un pasaules etnomūzikas izpildījumu. Muzeja direktors tēlnieks Ojārs Feldbergs pavēstīja, ka pasākums būs veltīts muzeja projektam "Pasaules pirmelementi - uguns, ūdens, gaiss, zeme". Šogad projekta ietvaros noslēdzas gaisa elementam veltītais gads, bet nākamais gads būs veltīts zemes tēmai un nākamās sezonas nosaukums būs "Teritorija". Feldbergs paskaidroja, ka mākslinieciskās akcijas laikā uz stabiem novietos astoņus ledus gabalus, kurus kausēs ar uguni. Kūstošais ledus pilēs zemē, tādējādi apvienojot visus četrus elementus - uguni, ūdeni, gaisu un zemi. "Veicot šo akciju, aizvadīsim šī gada radošo sezonu un sagaidīsim nākamā gada radošo sezonu," sacīja Feldbergs. Mākslinieciskā akcija sāksies pusnaktī pie Firkspedvāles muižas. Interesenti un līdzjutēji varēs atpūsties un sasildīties Pedvāles krodziņā "Dāre", kur visu nakti pasaules etnomūziku spēlēs dīdžejs Hārdijs Lediņš. Pamazām vairojas prieks NRA 12/30/03 Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji vairāk izbaudījuši prieku nekā sarūgtinājumu. Turklāt 2000. gadā vairāk prieka nekā negatīvu emociju ģimenē izbaudījuši 14,9% iedzīvotāju, bet 2003.gadā - jau 22,9%. Sarūgtināto īpatsvars trijos gados sarucis no 16,4% līdz 14%. Kā liecina SKDS šā gada decembrī veiktā aptauja, lielākā daļa ģimeņu - 53% - piedzīvojušas gan prieku, gan sarūgtinājumu. Sarūgtinājumu vairāk nācies piedzīvot sievietēm - 15,6%, to izjutuši tikai 12,1% vīriešu. Visaugstākais sarūgtināto īpatsvars ir pensijas vecuma cilvēku vidū - 19,7%. Piparkūku balle Kauguros NRA 12/30/03 Kauguru kultūras namam nākamgad aprit pieci gadi. Visus šos gadus šeit aktīvi darbojas 18 pašdarbnieku kolektīvi un interešu klubi, kuri arī šogad 29. decembrī, laikā starp Ziemassvētkiem un Jaungadu, pulcējas kultūras namā, lai satiktos, teiktu cits citam laba vēlējumus un iepriecinātu ar saviem priekšnesumiem. "Katrs dziedātājs un dejotājs uz kultūras namu atnāk kā vēl līdz galam nepagatavota piparkūka. Tad skolotājs vai kolektīva vadītājs viņu veido, kamēr šī piparkūka ir tikpat skaista kā tās, ko mēs varam iegādāties veikalos," tā Piparkūku balles nosaukumu un nozīmi skaidro Kauguru kultūras nama direktore Dagnija Reimane. Viņa arī pastāstīja, ka vienojošais balles dalībnieku moto ir Mēs Eiropā, jo pašdarbnieki ir centušies apliecināt, ka latviešu tradīcijas, dziedāt un dejot prasme, arī ieejot Eiropā, nekur nezudīs. Piparkūku balle Kauguru kultūras nama kolektīviem ir pelnīts pasākums, jo adventes laikā viņi sniedza koncertus pansionātos, bērnunamos un cietumā, rūpējoties, lai svētku noskaņa tiktu radīta citiem. "Kauguru kultūras nama pašdarbnieki ir paši labākie," tā apgalvo D. Reimane un visiem kultūras nama kolektīvu dalībniekiem jaunajā gadā novēl palikt tikpat gaišiem un nebaidīties šo gaišumu dot arī citiem. Gadumijā sola pat kupenas Diena 12/30/03 Lai arī rīdzinieki pēdējās dienās ar sniegu nav lutināti, gadu mijā iespējamas pat bagātīgas sniega kupenas. Latvijas Hidrometeoroloģijas dienests ziņo, ka jau 30.decembrī sāks snigt slapjš sniegs, no rīta gaisa temperatūra būs +2 grādi, taču jau naktī tā sasniegs -3 grādu atzīmi. Snigs arī Vecgada vakarā un naktī uz 1.janvāri, gaisa temperatūra būs ap -2. Attēlā: skolēnu brīvdienās slidotava Līvu laukumā kļuvusi daudz pieprasītāka. Sešgadīgā Marija (priekšplānā) kopā ar vecmāmiņu Viju uz slidotavu gan nāk katru dienu kopš tās atklāšanas, jo mājas ir pavisam netālu.