K a s j a u n s L a t v I j ā ? Nr. 280: 2003. g. 3.-9.janvāris Ministri sev trīskāršo algas TVNET/BNS/LETA 01/07/03 Ministru kabinets otrdien pieņēma noteikumus par valdības locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu, vairāk nekā trīs reizes palielinot ministru un premjera algas. Līdz šim Ministru prezidenta un viņa biedra alga bija 650 lati pirms nodokļu nomaksas, bet otrdien valdība to palielināja līdz 2200 latiem premjeram un 2100 latiem viņa biedram. Ministri līdz šim saņēma 615 latus, bet turpmāk ministra alga būs 2000 latu, savukārt valsts ministrs 540 latu vietā saņems 1500 latus. Parlamentārā sekretāra mēneša atalgojums turpmāk būs 550 lati līdzšinējo 450 latu vietā. Noteikumi paredz, ka valdības locekļi, valsts ministri un parlamentārie sekretāri reprezentācijas un braukšanas naudu papildus noteiktajam mēneša atalgojumam nesaņems. Līdz šim reprezentācijas vajadzībām viņi saņēma 55 latus mēnesī. Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums nav mainīts kopš 1997.gada un valdības vadītājs Einars Repše uzskata, ka tas ir neatbilstošs un nav samērojams ar ministriem uzticēto pienākumu un atbildības apjomu. Otrdien noteikto Repše uzskata par atbilstošu atalgojumu. Premjers valdības sēdes laikā sacīja, ka noteikumu pieņemšanu nosaka parlamenta iekārtas likums. Šādi noteikumi bija jāizstrādā jau sen, jo līdz šim ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru atalgojumu noteica Ministru kabineta protokollēmums, nevis noteikumi, kā paredzēts likumā. Tāpat premjers uzsvēra, ka pastāv nepieciešamība valdības locekļiem noteikt to atbildībai adekvātu atalgojumu. Pēc premjera rīcībā esošās informācijas, dažās ministrijās ir situācija, ka valsts sekretārs saņem lielāku atalgojumu nekā ministrs. Vēl būdams Latvijas Bankas prezidenta amatā Repše pagājušā gada augustā paziņoja, ka gadījumā, ja viņš nāktu pie varas, tiktu pārskatītas arī ministru un premjera un citu valsts amatpersonu algas. "Tas, cik saņem premjerministrs - cilvēks, kurš vada valsti, nav normāli," toreiz sacīja Repše, nenoliedzot, ka kļūdams par Ministru prezidentu, varētu palielināt premjera algu līdz Latvijas Bankas prezidenta algas līmenī. "Netaisos strādāt pliks un izbadējies," norādīja Repše. Pēc otrdien lielā steigā pieņemtā lēmuma trīskāršot Ministru kabineta locekļu algas Latvijas ministru atalgojums būs gandrīz divas reizes lielāks nekā viņu kolēģiem Lietuvā un Igaunijā. Ministru kabinets vienojas par prioritārajiem pasākumiem Diena 01/08/03 Valdība otrdien konceptuāli vienojās par šā gada budžetā prioritāri finansējamajiem pasākumiem, ar nelieliem izņēmumiem atbalstot variantu, ko sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Eiropas integrācijas biroju bija sagatavojusi Finanšu ministrija. Eiropas Savienības pirmsreferenduma sagatavošanas kampaņai nolemts piešķirt visu prasīto miljonu latu, līdzekļi solīti arī pašvaldību un Valsts ieņēmumu dienesta informatizācijai, bet nepieciešamais papildu finansējums netiks piešķirts filmu nozarei un kultūras institūciju ugunsdrošības pasākumiem. Finanšu ministrijas sagatavotais pēdējais prioritāro pasākumu saraksts, kas tapa, uzklausot pārējo ministriju iebildumus, paredz, ka vajadzībām, kas saistītas ar integrāciju Eiropas Savienībā, piešķirami kopā nepilni 18 miljoni latu no prasītajiem 64 miljoniem, pārējām - 27 miljoni latu no 61 miljona. Valdība atsevišķi skatīja tikai tās dažas prioritātes, kuru iespējamā nefinansēšana attiecīgos ministrus satrauca īpaši. Tā tika nolemts līdz 190 000 latu palielināt samazināto summu Probācijas dienesta izveidei, atbalstīt naudas pieaugumu augstskolām ar nosacījumu, ka Izglītības un zinātnes ministrija atradīs tam līdzekļus bāzes izdevumos, 300 000 reģionālajam fondam un minētajai informatizācijas sistēmai. Atbalstu nesaņēma Kultūras ministrijas lūgums piešķirt nepilnus 1,28 miljonus latu papildfinansējumu filmu nozarei. Šogad tai nāksies iztikt ar pagājušā gada līmenī saglabāto finansējumu 640 tūkstošu latu apjomā, bet dotācijas pieaugums tāpat kā vairākām citām noraidītajām prioritātēm tiek solīts pēc ieņēmumu pieauguma un tam sekojošo budžeta grozījumu veikšanas. Nākamajā valdības sēdē paredzēts skatīt tā saucamos bāzes izdevumus, kuru samazināšanai priekšlikumus izstrādā īpaša darba grupa, un budžeta kontroskaitļus. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis Dienai atzina, ka pārskatīta varētu tikt arī iepriekš konceptuāli atbalstītā budžeta ieņēmumu daļa, jo ar Pašvaldību savienību panākta vienošanās par lielākiem nekustamā nodokļa ieņēmumiem, lielākas būšot arī iedzīvotāju ienākuma un citu nodokļu ieņēmumi. Šlesers atsakās no algas BNS 01/08/03 Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers atteiksies no savas palielinātās algas un novirzīs to bērnu problēmu risināšanai. Šlesers norādīja, ka tādā veidā viņš vēlas demonstrēt pilnīgu atbalstu Ministru prezidenta Einara Repšes ierosinātajam lēmumam palielināt ministru atalgojumu, vienlaikus noraidot politiķu spekulācijas, kas algu palielināšanu sauc par amorālu. "Amorāla drīzāk bija iepriekšējās valdības rīcība ministriem maksāt mazas algas. Valstī ir vajadzīgi ministri, kas dzīvo no algas, jo viegli ir vadīt nepabarotus ministrus un ietekmēt viņu lēmumus. Ir prieks, ka Einaram Repšem ir bijusi politiska drosme pieņemt šo lēmumu," sacīja Šlesers. Viņš arī izteica atbalstu premjera argumentiem, ka ministru algām ir jābūt proporcionālām viņu atbildībai: "Ja valstij ir 1,7 miljardu latu budžets un valdība ir par to atbildīga, amorāli ir nemaksāt atbilstošu atalgojumu." Viņš atzīmēja, ka savu algu vēlas atdot bērnu problēmu risināšanai, jo jau daudzus gadus ar šiem jautājumiem ir nodarbojies, novirzot minēto problēmu risināšanai lielus līdzekļus. Visvairāk viņu satrauc Latvijas demogrāfiskā situācija. Līdz ar to nauda acīmredzot tiks piešķirta jaundzimušo bērnu ārstēšanai. Šlesers piebilda, ka viņa finansiālais stāvoklis ir pietiekami labs, lai viņš varētu atļauties atteikties no savas algas. Saeima nevēlas taupīt uz deputātu algu rēķina Diena 01/07/03 Iepriekšējās Saeimas pēdējā sēdē pieņemtie grozījumi Kārtības rullī deva iespēju deputātu amata algu pielīdzināt ne vairs strādājošo vidējai algai valstī, bet gan par 21 latu lielākajai sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējai algai. Līdz ar to no novembra sākuma deputātu amata alga palielināta no 509 latiem līdz 576 latiem - aptuveni par 13%, Dienu informēja Saeimas finanšu nodaļas vadītāja Vija Kancāne. Februārī, kad būs zināma vidējā alga 2002.gadā, kas varētu būt par nepilniem 20 latiem lielāka, deputātu ienākumi vēl palielināsies. Salīdzinājumam - sabiedriskā sektora darbinieku mēneša vidējā bruto darba samaksa pagājušā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2001.gada to pašu laiku, bija pieaugusi par 9,9%, bet 2001.gadā kopumā pret iepriekšējo gadu - par 6,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Strādājošo vidējā alga palielinājusies vēl mazāk. Lai arī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) pērnā gada nogalē aicināja koalīcijas partnerus taupības kampaņas ietvaros grozīt Kārtības rulli un atjaunot agrāko kārtību, šis priekšlikums atbalstu neguva. Jaunā laika frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš, kas bija viens no algas samazināšanas pretiniekiem, bet viens no aktīvākajiem parlamenta budžeta "apcirpējiem", arī pirmdien Dienai sacīja: "Pēdējā vieta, kur var taupīt naudu, ir uz cilvēku rēķina. Idejiski joprojām uzskatu, ka nevar izdot daudz naudas par mantu, bet samazināt algas, jo jebkura organizācija ir tik stipra, cik stipri ir tās cilvēki." Viņš arī uzskata - jo mazāk deputātam maksās, jo lielāks var būt kārdinājums kļūt negodīgam. Viedokli nav mainījusi arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre, kas pirmdien Dienai aizstāvēja savu ierosinājumu nepalielināt deputātu algas, jo 7.Saeimas deputātu ienākumi bijuši pietiekami lieli, lai tautas kalpi pilnvērtīgi veiktu pienākumus. Līdz ar deputātu algas palielināšanos pieauga arī pārējie ienākumi, kas tiek aprēķināti, piemērojot dažādus koeficientus. Agrāk deputāta alga tika pielīdzināta strādājošo vidējai algai iepriekšējā gadā, kas bija 159 lati. Savukārt sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā alga 2001.gadā bija 180 latu. Piemērojot koeficentu 3,2, deputātu alga tagad ir 576 lati. Palielinātas arī piemaksas, kompensācijas par reprezentācijas, transporta un dzīvokļu īres izdevumiem - tagad dzīvokļu īrei iepriekšējo 200 latu vietā deputāts var tērēt 227 latus. Taču arī šīs summas nav galīgās. V.Kancāne informēja, ka februārī CSP paziņos sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējo algu 2002.gadā, kas varētu būt no 190 līdz 200 latiem, un līdz ar to palielināsies arī deputātu ienākumi, jo koeficentus piemēros šai summai. Deputāti arī saņemšot neizmaksāto starpību no gada sākuma. Saeima pērnā gada novembrī, kad deputāti strādāja nepilnu mēnesi, algās un piemaksās izmaksājusi 61 509 latus, kompensācijās - 10 797 latus. Izsīkst partiju naudas straume Diena 01/06/03 Līdz ar vēlēšanu kampaņas beigām dramatiski samazinājušies arī partiju ienākumi, lai gan kopumā tām vēlēšanu gada laikā saziedoti 5,8 miljoni latu, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā pretkorupcija.lv publicētie ziedojumu pārskati. Politologs, partiju finanšu pētnieks Jānis Ikstens skaidro, ka krasais naudas plūsmas aprāvums no ziedotāju maciņiem uz partiju kasēm ir dabiska parādība un kārtējo reizi apliecina, ka naudas vākšanai partijas mobilizējas tikai uz vēlēšanu gadiem. Tāpat iespējams, ka pirms kampaņas nav savākta visa tai nepieciešamā nauda un tāpēc finanses jāpiesaista arī vēlāk. Visvairāk ziedojumu kopš vēlēšanām piesaistījusi Tautas partija (TP) - Ls 146 515, vairākumu no privātpersonām. Lielākie juridisko personu ziedojumi nākuši no aprīlī reģistrētās Conrad Holding Group (Ls 10 000), uzņēmuma Laitwood (Ls 10 000) un Unilat Corporation (8900 latu). Ls 900 partijai ziedojis eksdeputāts Māris Vītols, Ls 3000 - Rīgas domes revīzijas komisijas loceklis Andris Pauls-Pāvuls. Kopā TP šogad savākusi pusotra miljona, kas ir lielākā summa no visām partijām. Lielākais vēlēšanu zaudētājs Latvijas ceļš bijis nākamais lielākais naudas piesaistītājs, kam ziedoti Ls 84 755. Lielākie ziedotāji, kas atvēlējuši Ls 10 000 ir SIA NATRE un Jelgavas mežs, arī privātpersonas Armands Mucenieks un Georgs Lansmanis. Trešie lielākie ziedojumi bijuši Zaļo un Zemnieku savienībai - Ls 75 376, visi no privātpersonām, beidzot Ls 300 organizācijai noziedojusi arī tās seja Ingrīda Ūdre. Ls 54 830 piesaistījusi LSDSP, no kuriem Ls 3400 ziedojis Leons Bojārs. BNS vēsta, ka eksdeputāts partijai atvēlējis kompensāciju, ko saņēma pēc neievēlēšanas parlamentā. Pārējās Saeimas partijas piesaistījušas mazāk nekā 30 000 latu. Interesanti, ka Latvijas Pirmā partija, kurai nepilnu četru mēnešu laikā līdz vēlēšanām savāca Ls 528 025, kopš tām nav uzrādījusi nevienu ziedojumu. Pašlaik nav skaidrs, kā būs ar partiju ienākumu deklarāciju pārbaudi. Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kurš vēl nav beidzis pārbaudes par 2001.gadu, jaunās deklarācijas uzdeva pārbaudīt līdz KNAB izveidošanai. Biroja vadītāja vietnieks Rūdolfs Kalniņš Dienai, atsakoties konkretizēt, apgalvoja, ka atsevišķu partiju deklarācijas tiekot pārbaudītas, bet visu pārbaudei nav resursu, jo tam esot vien seši cilvēki. Pilnīga deklarāciju pārbaude sākšoties 1.februārī, un cik ilgi ies, nav zināms. Premjers pakļaus drošības dienestus izpildvarai BNS 01/08/03 Premjera Einara Repšes izveidotās darba grupas priekšlikumi par drošības dienestu reorganizāciju paredz pakļaut pašlaik neatkarīgos specdienestus izpildvarai un nodot parlamentārajai kontrolei. Repše otrdien valdības sēdē paziņoja, ka "SAB [Satversmes aizsardzības birojs] pagaidām ir neatkarīga institūcija, bet drīz mēs to koriģēsim". Žurnālistiem viņš pēc sēdes skaidroja - "demokrātiskas valsts uzbūves pamati paredz, ka specdienesti ir pakļauti izpildvarai un parlamenta kontrolēti". Viņš arī norādīja, ka pašreizējā situācija, kad, piemēram, SAB nav pakļauts nevienam, ir "nepareiza un diez vai pieņemama no specdienestu struktūras pakļautības viedokļa". Jau trešdien premjers iepazīstinās ar šiem priekšlikumiem Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Šonedēļ premjers ar šiem ieteikumiem iepazīstinās arī NATO integrācijas padomi, Saeimas Nacionālās drošības komisiju un specdienestu vadību, un pēc tam priekšlikumi būs publiski pieejami. Repše norādīja, ka darba grupas priekšlikumi visām drošības sistēmas iestādēm paredz līdzīgu pakļautības statusu, precizētās funkcijas un to sadalījumu. Viņš atzina, ka priekšlikumi "nav tālu no presē izskanējušajām rekomendācijām.. atsevišķos punktos mēs pievienojāmies [Saeimas deputāta Pauļa] Kļaviņa rekomendācijām". Decembra sākumā izveidotajā darba grupā darbojas Drošības policijas pārstāvji un Militārās pretizlūkošanas dienesta pārstāvis. Viņu uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus Latvijas drošības iestāžu sistēmas organizēšanai atbilstoši NATO standartiem. Darba grupai bija jāiesniedz premjeram priekšlikumi drošības iestāžu vadības, struktūras un demokrātiskās kontroles sistēmas uzlabošanai. Ar vērienīgās drošības struktūru reorganizācijas priekšlikumiem nāca klajā Saeimas deputāts, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Paulis Kļaviņš, kas ierosināja veidot pie Valsts kancelejas Valdības informācijas komiteju no drošības iestādēm saņemtās informācijas izvērtēšanai un pārveidot SAB par Ārējās informācijas biroju, kas darbotos Ārlietu ministrijas pakļautībā. Valsts uzņēmumu padomēs būs virkne jaunu politisko partiju pārstāvju Diena 01/05/03 Ievērojamas kadru izmaiņas plānotas Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošo valsts uzņēmējsabiedrību padomēs - apstiprināšanai jaunos amatos ietekmīgās valsts akciju sabiedrībās ieteikti virkne ar varas partijām saistītu cilvēku. Vadošo personāliju izmaiņas skārušas arī Finanšu ministrijas pārraudzībā esošās Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) padomi, kurā par jaunajiem locekļiem ieteikts iecelt trīs personas, kas katra pārstāv vienu no jaunajiem politiskajiem spēkiem. Izmaiņas pagaidām nav skārušas Ekonomikas ministrijas pārraudzītās lielākās valsts a/s Latvenergo padomi, tomēr oficiāli neapstiprināta informācija vedina domāt, ka izmaiņas būs arī tur. Kopumā 13 SM pārraudzībā esošos uzņēmumos, kuros padome mainīta, apstiprināšanai jaunos amatos satiksmes ministrs Roberts Zīle deviņos uzņēmumos ieteicis deviņus savas partijas TB/LNNK pārstāvjus, viņu vidū bijušos 7.Saeimas deputātus Ventu Balodi, Andreju Požarnovu, arī bēdīgi slaveno uzņēmēju Eiženu Cepurnieku. Trīs amatus lielo SM uzņēmumu - Latvijas gaisa satiksme, Latvijas pasts un Latvijas dzelzceļš - padomēs pēc ministra ieteikuma ieguvuši partijas Jaunais laiks pārstāvji. Savukārt amatam SM pārraudzībā esošās CSDD padomē ieteikta ZZS līderes, Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres tuva domubiedre, bijusī 7.Saeimas deputāte (Jaunā partija) Silvija Dreimane. Latvijas Pirmās partijas (LPP) biedri amatus SM uzņēmumu padomēs nav ieguvuši, tomēr cieši ar šīs partijas līderi Aināru Šleseru saistīts Uģis Magone, kas ieteikts par LDz padomes locekli. Par padomes locekļiem ministra ieteiktās personas kļūs pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā. Līdz ar izmaiņām no amatiem SM uzņēmumos atbrīvoti visi tie padomju locekļi, kas bija saistīti ar partiju Latvijas ceļš, piemēram, Ojārs Kehris, Andris Gūtmanis, Juris Lorencs. Tieši satiksmes ministra amats, veidojot jauno valdību, bija iekārotākais, un uz šo ministra krēslu pretendēja visu četru jaunās valdības partiju pārstāvji. Pēc FM ziņām, par VNĪA padomes locekļiem ministrs Valdis Dombrovskis ieteicis apstiprināt TB/LNNK 7.Saeimas deputātu Ventu Balodi, uzņēmēju Elmāru Švēdi, kurš bija Zaļās un Zemnieku savienības (ZZS) 8.Saeimas deputāta kandidāts, un Agri Bērziņu, kas ir partijas Jaunais laiks pārstāvis. Jaunu padomes locekļu izraudzīti, jo līdz šim šos amatus ieņēma trīs valsts pilnvarnieki, ar kuriem darba attiecības finanšu ministrs pārtrauca decembrī. Tad ticis izsludināts pilnvarnieku konkurss. Taču, tā kā jauni pilnvarnieki vairs nav nepieciešami, jo no 1.janvāra šī amata institūcija ir likvidēta un viņu funkcijas pilda ministrijas valsts sekretārs, nolemts, ka no pretendentiem uz pilnvarnieku konkursu tiks izraudzīti padomes locekļi. Ar līdzīgu pamatojumu izmaiņas veiktas ar SM valsts uzņēmumos. Dienai piektdien neizdevās sazināties ar R.Zīli, lai precizētu, pēc kādiem kritērijiem viņš izvēlējies jaunos padomju locekļus, ja lielākā daļa no viņiem saistīti ar politiskām partijām. Uz tālruņa zvanu neatbildēja arī V.Dombrovskis. Kā zināms, likvidējot valsts pilnvarnieku institūciju, tika uzsvērts, ka tādējādi tiks izbeigta valsts uzņēmumu pārvaldes politizācija. Pilnvarnieku funkcijas tagad pilda ministriju valsts sekretāri, kuru amats nav politisks. Tomēr, ņemot vērā, ka uzņēmumu uzraudzības institūcija ir padome, kuras kompetencē ir uzņēmumu budžetu, iepirkumu, konkursu, darbības stratēģijas, valdes apstiprināšana, var apšaubīt, vai centieni nepolitizēt valsts uzņēmumu pārvaldi tagad būs vainagojušies panākumiem. Turklāt to, ka politisko partiju pārstāvji varētu darboties valsts uzņēmumu padomēs, Dienai, paužot premjera viedokli, atzinis viņa preses pārstāvis Dans Titavs. Kopenhāgenas tiesā Latviju uzvar zviedri NRA 01/08/03 Otrā šķīrējtiesa sagrieztā kuģa lietā, kas šoreiz notika Kopenhāgenā, vakar paziņoja to pašu spriedumu, kas bija par pamatu Latvijas līdzšinējai neapmierinātībai un pārsūdzību maratonam starptautiskajās un Zviedrijas tiesās. Sagrieztā kuģa dēļ Latvijai tomēr būs jāmaksāt zviedru SwemBalt AB vismaz 3,7 miljoni ASV dolāru. Tiesu izdevumu kopējam rēķinam Latvijas pusē vajadzētu būt samērā iespaidīgam, ja pieskaita klāt latus, kas aizvadītajos divos gados cīņā pret SwemBalt AB tika maksāta vietējiem un ārzemju advokātiem, konsultantiem, tāpat arī pieaicinātajiem ASV profesoriem un citiem padomdevējiem. Tupretī zviedru puse šajā virzienā var justies labāk, jo Latvijai kā zaudētājai procesā būs jāsedz kopējie šķīrējtiesas izdevumi. Tāpēc SwemBalt AB advokāts Ulfs Andersons jau vakar esot nosūtījis uz Latviju pirmo rēķinu 400 000 Dānijas kronu apjomā par Kopanhāgenas tiesas izmaksām, kas Latvijas pusei jāsedz vienpusēji un nekavējoties. U.Andersons ir gandarīts Kopenhāgenas sprieduma sakarā un uzskata, ka nekāds cits iznākums sagrieztā kuģa lietā neesot bijis iespējams. Viņa pausto uzskatu noklausīties nebija patīkami: "Visa šī tiesāšanās ar Latvijas valsti bija samērā neparasts process. Tā iznākums bija skaidrs un elementāri izprotams jau no paša sākuma. Taču Latvijas puse nez kāpēc tiepās un nenogurstoši turpināja pārsūdzības un iebildumus, tā pamatīgi sadārdzinot patiesības noskaidrošanu un slēpjot aiz bezjēdzīgas skaidrošanās patieso lietu stāvokli." Latvijas puses hipotēzi par to, ka Kopenhāgenas šķīrējtiesas spriedumu iespējams pārsūdzēt nākamajā - tagad jau pēdējā instancē - Dānijas Augstākajā tiesā, U. Andersons vakar komentēja kā "bezjēdzīgu pasākumu, kura iznākums redzams jau tagad", jo Zviedrijas Augstākās tiesas spriedums par iepriekšējās šķīrējtiesas sprieduma stāšanos spēkā Zviedrijā attiecoties arī uz Dāniju. "Tas ir juridiski saistošs arī Dānijai, un tāpēc būtu naivi iedomāties, ka šī pēdējā pārsūdzība var būtiski mainīt četru līdzšinējo spriedumu saturu," uzsvēra advokāts. Līdzīgu viedokli izteica arī Zviedrijas Ārlietu ministrijas starptautisko tiesību kancelejas padomniece Anna Maija Hultgorda un uzsvēra, ka Dānijas tiesa esot nonākusi pie iepriekšējās šķīrējtiesas secinājumiem šajā lietā. "Jācer, ka Latvija neturpinās pārsūdzēšanu, rēķinoties, ka jau tagad parāda summa ir iespaidīga, kur nu vēl pierēķinot klāt visus sodanaudu procentus, kurus tagad nāksies maksāt latviešu nodokļu maksātājiem," secināja A. M. Hultgorda, kura, starp citu, piedalījās arī pēdējās šķīrējtiesas procesā Kopenhāgenā un bija izbrīnīta, ka Latvijas puse turpināja tiesāšanos pēc iepriekšējās šķīrējtiesas, apšaubot tiesnešu kompeteci un objektivitāti. "Es izpētīju iepriekšējās šķīrējtiesas dokumentus un patiesi brīnījos, kāpēc Latvijas puse apšaubīja šā sprieduma pamatotību," uzsvēra Zviedrijas Ārlietu ministrijas padomniece. Gandarījumu par tiesāšanās iznākumu un nobeigumu vakar pēcpusdienā neslēpa arī Zviedrijas industrijas ministrs Leifs Pogrockis savā īpašajā paziņojumā Zviedrijas medijiem. Viņš uzsvēra, ka divpusējie investīciju līgumi ir saistoši abām darījuma pusēm un ka SwemBalt AB gadījums to uzskatāmi pierādot. Ministrs izteica apmierinājumu, ka tiesāšanās šajā lietā beidzot ir noslēgusies un ka dokumenti tiks ievietoti arhīvā. Paši sagrieztā kuģa īpašnieki brāļi Bengts, Bjorns un Kurts Henriksoni turas nomaļus no tiesu lietām un skaidri atzīst, ka "Rīgas bizness" esot novedis viņus līdz "personīgam bankrotam", tāpēc naudu, kas tiks iekasēta no Latvijas par sagriezto kuģi, nāksies nodot kreditoru rīcībā, no kuriem lielākais esot banka Handelsbanken. "Toreiz, kad kuģi remontējām un aprīkojām Rīgas biznesam, aizņēmāmies naudu. Tagad banka šo naudu grib atpakaļ," skaidroja Bjorns, kura pensija uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina nepalielināšoties. Dižus ienākumus neiegūs arī SwemBalt AB ilggadējais advokāts Ulfs Andersons, kura honorārs Zviedrijā netiek aprēķināts procentuāli no darījuma lieluma, kā tas pieņemts ASV un arī Latvijā, bet gan no nostrādāto stundu skaita. "Es rēķinu nostrādāto laiku, takse man ir nemainīga," apgalvo Ulfs Andersons. Aktuāls joprojām ir jautājums par to, vai zviedri var apķīlāt Latvijas īpašumu ārzemēs, ja Latvijas puse turpinātu novilcināt parāda atlīdzināšanu firmai SwemBalt AB. Šo aspektu lūdzu komentēt Zviedrijas Parādu piedzīšanas pārvaldes starptautisko sakaru nodaļas vadītāju Evu Lundgrēnu Akselu, un viņa apliecināja, ka ES valstu starpā samērā izplatīta ir prakse piedzīt parādus uz citu valstu kreditoru rēķina. "Šis darbs nav jāveic advokātam. Ja jūsu rīcībā ir šķīrējtiesas spriedums un vietējās tiesas spriedums par sprieduma stāšanos spēkā, tad ikviens itāliešu, angļu vai spāņu parādu piedzīšanas pārvaldes ierēdnis atradīs īpašumus, kurus var apķīlāt, un realizēs šo procesu." Viņa atteicās komentēt SwemBalt AB advokāta draudus "arestēt Latvijas jauno pasažieru kuģi", kas tikko sācis reisus no Rīgas uz Stokholmu. Pagaidām Zviedrijas Nodokļu piedzīšanas pārvaldes rīcībā neesot SwemBalt AB iesnieguma, kas liek cerēt, ka sagrieztā kuģa īpašnieki pagaidām neiesaistīs savās attiecībās ar parādnieku - Latvijas valsti - zviedru kroņa fogtus. Tupretī juridiskās firmas Bratt&Feinsilber AB advokāts Klarencs Krafords, kurš pārstāvēja SwemBalt AB intereses Zviedrijas Apelācijas un Augstākajā tiesā un specializējas tieši starptautisko tiesību un darījumu jautājumos, neuzskata jaunā kuģa apķīlāšanu par "neiespējamu lietu", kaut gan atteicās komentēt šo konkrēto jautājumu. Viņam šķiet, ka Latvija drosmīgi uzņemoties neiespējamas lietas, un to apliecinot kaut vai tas, ka tieši Latvijas pusei vienai pašai tagad jāmaksā Kopenhāgenas tiesas izdevumi un abu pušu dārgo advokātu honorāri. "Šādu spriedumu tiesa izvēlas tikai gadījumos, ja prasītājs ceļ nepamatotu apsūdzību un liek galdā aiz matiem pievilktus argumentus," komentē K. Krafords un uzsver, ka "Latvija jau var turpināt pārsūdzēt, tā sagādājot vēl lielākus izdevumus, kurus maksās Latvijas nodokļu maksātāji". Par iespēju apķīlāt Latvijas īpašumus ārzemēs K. Krafords izteicās piesardzīgi, liekot saprast, ka tas nav sarežģīti un ka ES valstīs atradīsies akcijas, bankas konti vai kādi citi līdzekļi, kas pieder Latvijai. "Tas nebūs jādara man vai Ulfam [SwemBalt AS advokāts Ulfs Andersons], to darīs attiecīgo valstu ierēdņi," uzsvēra K. Krafords. ST pieņem sūdzību par politiķu privilēģijām Krimināllikumā Diena 01/08/03 Satversmes tiesa (ST) pieņēmusi laikraksta Diena konstitucionālo sūdzību ar prasījumu atzīt Krimināllikuma (KL) divus pantus, kas īpaši aizsargā amatpersonu godu un cieņu, par neatbilstošiem Satversmei. Pieteikumā tiesai Diena akcentē - amatpersonām un deputāta kandidātiem nodrošinot īpašas privilēģijas likumdošanā, tiek pārkāpti Satversmes nediskriminācijas un vārda brīvības principi. Šādam viedoklim piekrīt arī Dienas aptaujātie juristi un žurnālisti, akcentējot - pašreizējā KL redakcija kavē demokrātiskai valstij raksturīgo publisko diskusiju un apdraud mediju tiešo darbu - nopietni analizēt un sabiedrībai ziņot par amatpersonu aktivitātēm. Tiesai laikraksta pieteikums jāizskata un par lietas ierosināšanu jālemj mēneša laikā. Pieteikumā ST Diena norāda - KL jau ir 157.pants, kas paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu, un par to paredzēts arests vai arī naudas sods līdz 20 minimālajām mēnešalgām. Taču papildus tam KL iekļauti arī divi panti: 91.pants, kas par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par deputāta kandidātu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai arī naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, kā arī 271.pants, kas par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām. Tas ir neatbilstoši Satversmē deklarētajiem principiem, jo amatpersonas un deputāta kandidāti tiek īpaši priviliģēti un aizsargāti iepretim pārējiem sabiedrības locekļiem, saka Dienas galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte, īpaši uzsverot, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) savos spriedumos ir gluži pretēji norādījusi - amatpersonu kritikas robežām jābūt salīdzinoši plašākām. Šo argumentu, minot konkrētus ECT spriedumus, Diena akcentē arī pieteikumā ST. "Šādu pantu esamība var ierobežot diskusiju sabiedrībā, var atturēt cilvēkus izteikt savu viedokli par amatpersonu rīcību vai deputāta kandidātu piemērotību, tādējādi labums, ko nelielai cilvēku grupai var dot šo pantu pastāvēšana, neatsver apdraudējumu, ko tie rada viedokļu brīvai apritei sabiedrībā," uzskata S.Ēlerte. Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele uzskata, ka vienlīdzības princips varētu būt pārkāpts KL 271.pantā, jo tiesībās uz privāto dzīvi amatpersonas īpaši netiek aizsargātas, un no šī viedokļa ir neadekvāti goda un cieņas lietās īpaši izcelt publiskās personas. Savukārt KL 91.pants, viņasprāt, ir neatbilstošs vārda brīvības izpratnei demokrātiskā valstī, jo traucē presei analizēt un kritizēt deputāta kandidātus. "Demokrātiskā valstī mediji ļoti nopietni vēro, ko dara publiskas figūras, un par to var atklāti rakstīt, bet, nosakot ierobežojumus attiecībā uz deputāta kandidātiem, tiek pārkāpta vārda brīvība," saka I.Ziemele. Viņai piekrīt žurnālists Kārlis Streips, akcentējot: "Ja žurnālisti nekliegs, tauta nedzirdēs." Viņaprāt, atbildība par goda un cieņas aizskārumu noteikti nepieciešama, taču likumam jābūt vienlīdz bargam pret visiem. Pret likumiem, kas paredz kriminālatbildību par goda un cieņas aizskārumu, jau kopš 1996.gada "karu pieteikusi" arī Pasaules preses brīvības komiteja (WPFC), kura norāda, ka tā sauktie apvainošanas likumi vēsturiski radušies no koncepta "karalim vienmēr taisnība", tādēļ par necieņas izrādīšanu kungam viņa kalpotājiem draudēja karātavas vai cietumsods. I.Ziemele atgādina, ka īpašās privilēģijas deputāta kandidātiem likumā iekļautas, lai valsts neatkarības sākumā tos pasargātu no provokācijām, taču viņa ir pārliecināta - tagad Latvijā demokrātija ir pietiekami attīstījusies un panti, kas politiķiem nodrošina īpašas privilēģijas, ir pārskatāmi. Kopš 1999.gadā spēkā stājies KL, pēc tā 91.panta nav sodīta neviena persona, bet pēc 271.panta - 2 personas, liecina informācija, ko pēc tiesu sniegtās statistikas apkopojusi Tieslietu ministrija. Rūpes par dzimstību - uz papīra Diena 01/03/03 Līdz pilnīgai Latvijas iedzīvotāju izmiršanai paies vēl diezgan ilgs laiks, komentējot premjera Einara Repšes Vecgada uzrunā pausto satraukumu par demogrāfisko situāciju, kā mierinādams saka demogrāfs, akadēmiķis Pēteris Zvidriņš. Dzimstība pēdējos gadus te iepriecinoši pieaugusi, te atkal kritusies. Tomēr ievērojami lielākā mirstība vismaz pēdējo desmit gadu laikā zinātniekiem likusi prognozēt: 2050.gadā valstī nebūs vairāk par 1,7 miljoniem iedzīvotāju. Tāpēc tautas atveseļošanai nepieciešama konsekventa programma, uzskata P.Zvidriņš, bet jo īpaši - nauda tās realizēšanai. Pēc premjera dotā signāla uz to cer arī jaunais īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks. Pēdējos divus gadus Latvijā vidēji ik dienas kļūst mazāk par 40 cilvēkiem. Pie pašreizējā dzimstības un mirstības līmeņa, kas ir attiecīgi zemākais un augstākais starp Eiropas Savienības dalības un kandidātvalstīm, Latvijas iedzīvotājiem izmiršanas novēršanai vidēji vajadzētu dzīvot 125 gadus. "Tīri kvantitatīvi tautas izmiršana tik ātri tomēr nenotiks, neskatoties uz mūsu zemo dzīvotspēju - vidēji tikai 70 gadiem," pasmaida P.Zvidriņš. Pēdējās demogrāfiskās situācijas prognozes veiktas 1998.gadā laika posmam līdz 2025.gadam: lai arī cilvēku dzimstība celsies, bērnu īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita (ap 2,1 miljonu cilvēku, 2002.gada sākumā - 2,35 milj.) tomēr nebūs vairāk par 14%. Tiesa, līdzšinējās prognozes par cilvēkiem, kas dzīvos Latvijā līdz ar valsts uzaicināšanu iestāties ES, var būt pārāk kļūdainas. Demogrāfs uzskata - uz šīs zemes vienmēr būs, kas dzīvo, izdzīvošanas jautājums skar tikai latviešu tautu. 1999.gads pēc 11 gadu ilga dzimstības krituma beidzās ar cerīgu kāpumu, kas 2001.gadā atkal pārtrūka. Ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotā Demogrāfiskā komisija tika likvidēta 1998.gadā. Labklājības ministrijas Sociālās politikas pārraudzības nodaļas vadītāja Sanita Vasiljeva atzīst - reālu ieguldījumu tā tik un tā nedeva savu pārāk ierobežoto pilnvaru dēļ. Tikai 2002.gada maijā valdība apstiprinājusi LM izstrādāto koncepciju Ģimenes valsts politika. "Demogrāfisko situāciju tā viena pati tomēr diezin vai uzlabos. Nepieciešama gan valsts ekonomiskā politika, mājokļu politika, gan izglītības politika," - tā S.Vasiljeva. Jāmin, ka pagaidām nekas vairāk par koncepcijas uzrakstīšanu tomēr nav paveikts, jo bērnu un ģimenes aizsardzība turpmāk nodota jaunā īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās A.Baštika ziņā. Ministrs pret koncepciju rakstīšanu noskaņots kritiski, ja tām nav finansiāla seguma. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai A.Baštiks nosauc trīs galvenos virzienus: bērna audzināšanu ģimenē, drošības sajūtu sievietei, lai bez rūpēm varētu doties gan pirmsdzemdību, gan bērna kopšanas atvaļinājumā, lielāku valsts atbalstu ģimenēm, piemēram, par katru bērnu nosakot ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu. No šā gada 1.janvāra pēc jaunās valdības akceptētajiem noteikumiem bērnu pabalsts par pirmo bērnu no līdzšinējiem Ls 4,25 un Ls 5 atkarībā no bērna dzimšanas gada palielināts līdz Ls 6. Jaunas demogrāfiskās situācijas prognozes zinātnieki plāno veikt nākamgad. "Paredzu, ka iedzīvotāju skaita pieaugums būs - ja ne dabisks, tad mākslīgs," min P.Zvidriņš, ar to domādams grūti prognozējamo cilvēku migrāciju pēc Latvijas iestāšanās ES. Latvijā viszemākais iedzīvotāju skaita pieaugums Eiropā BNS 01/08/03 Latvijā pērn bijis viszemākais iedzīvotāju skaita pieaugums Eiropā - gada laikā iedzīvotāju skaits sarucis par 17 000 un janvāra sākumā bija 2 328 800. Uz 1000 iedzīvotājiem cilvēku skaits Latvijā samazinājies par 7,3, liecina Eiropas statistikas biroja "Eurostat" pētījuma prognoze. Pērn Latvijā reģistrēti 32 200 nāves gadījumi jeb 13,8 uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir otrs lielākais mirstības rādītājs Eiropā (pirmajā vietā ir Bulgārija ar 13,9 nāves gadījumiem uz 1000 iedzīvotājiem), arī dzimstības rādītājs ir otrs zemākais Eiropā - pērn piedzimuši 19 900 bērni, kas ir 8,5 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem, atpaliekot tikai no Bulgārijas (8,3). Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju skaits pērn uz 1000 cilvēkiem samazinājies par 4,6, ierindojot abas valstis trīs vietas augstāk par Latviju. Lietuvā uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti 8,7 jaundzimušie un 11,8 nāves gadījumi, bet Igaunijā - 9,7 jaundzimušie un 13,6 nāves gadījumi. 1.janvārī Lietuvas iedzīvotāju skaits bija 3 459 600 cilvēku, bet Igaunijā - 1 355 000. Vislielākais dzimstības līmenis Eiropā ir Īrijā, kur uz 1000 cilvēkiem pērn piedzimuši 14,8 bērni, otrajā vietā ir Islande (14,2), trešajā - Francija ar 12,9 jaundzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem. Viszemākā mirstība Eiropā pērn bijusi Lihtenšteinā - uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti tikai 5,9 nāves gadījumi. Otrs zemākais mirstības līmenis ir Islandē ar 6,4 nāves gadījumiem, bet trešais - Īrijā (7,7). Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu vidū vislielākais iedzīvotāju pieaugums pagājušajā gadā bija Kiprai (9,3 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem), savukārt visās kandidātvalstīs kopā vidējais iedzīvotāju skaits uz 1000 cilvēkiem samazinājies par 1,8 cilvēkiem. ES dalībvalstīs vidējais iedzīvotāju pieaugums bija 3,6 uz 1000 iedzīvotājiem, un vislielāko iedzīvotāju pieaugumu piedzīvojusi Īrija (12,2) un Lihtenšteina (11,9). 2001.gadā Latvijā bija lielākā mirstība un zemākā dzimstība Eiropas valstu vidū. Latvijas iestāju NATO atbalsta jau 68,5% BNS 01/06/03 Latvijā pusgada laikā nedaudz palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri atbalsta Latvijas iestāšanos NATO, pirmdien, atsaucoties uz "Latvijas faktu" decembrī veikto aptauju, informēja Ārlietu ministrija. Salīdzinot ar 2002. gada jūlijā veiktās aptaujas datiem, iestāšanos NATO atbalstošo vai pret to neiebilstošo respondentu skaits palielinājies no 66,1% līdz 68,5%. 14,1% no tiem, kas neiebilst pret Latvijas dalību NATO, vēlas saņemt vairāk informācijas šajā jautājumā (martā - 16,7%; jūlijā - 14,8%). Aptaujas rezultāti arī liecina, ka līdz ar uzaicinājuma saņemšanu kļūt par NATO dalībvalsti ievērojami ir krities to iedzīvotāju skaits (martā - 11,5%; jūlijā - 7,3%; decembrī - 5,5%), kuriem nav izveidojies savs viedoklis par Latvijas dalību NATO. Tikmēr 26% (jūlijā - 26,6%) aptaujas dalībnieku uzskata, ka Latvijai dalība NATO nav nepieciešama. No šiem negatīvi noskaņotajiem respondentiem, atbildot uz jautājumu - kā bez dalības NATO ir iespējams garantēt Latvijas drošību - 26,4% atbildēja, ka Latvijai jāsaglabā neitralitāte, 22,3% domā, ka Latvijas valstisko neatkarību neviens neapdraud, kamēr 40,3% nezina, kādu drošības garantijas alternatīvu varētu piedāvāt NATO vietā. Jau vēstīts, ka Latvija kopā ar vēl sešām valstīm 2002.gada novembrī NATO galotņu sanāksmē Prāgā saņēma uzaicinājumu iestāties aliansē 2004.gada maijā. Savukārt decembra vidū Eiropas Savienības (ES) galotņu sanāksmē Kopenhāgenā kopā ar vēl deviņām kandidātvalstīm oficiāli slēdza iestāšanās sarunas un saņēma uzaicinājumu 2004.gadā iestāties ES. Tomēr pirms tam Latvijas pilsoņiem referendumā 20.septembrī ir jānobalso par iestāšanos. Par iestāšanos NATO referendums nav jārīko. LSDSP šķeļ domes koalīciju, izstumjot komunistus Diena 01/09/03 Sociāldemokrāti uzskata par neiespējamu turpmāko sadarbību Rīgas domē ar to apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas daļu, kas pārstāv Tatjanas Ždanokas vadīto Līdztiesību un Alfrēda Rubika vadīto Sociālistisko partiju, kuras biedru izteikumi par vēlmi atjaunot Latvijā aizliegtās kompartijas darbību neesot pieņemami. Tā trešdien pēc LSDSP valdes sēdes paziņoja partijas priekšsēdis Dainis Īvāns. LSDSP vadības sacītais liecināja par vēlmi veidot koalīciju, kurā izslēgtās PCTVL daļas vietā tiktu aicināta labējā partija Latvijas ceļš. Ar pieciem mandātiem domē pārstāvēto LC kā vēlamāko partneri minēja arī Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP). Viņš pieļāva arī sadarbību ar Tautas partiju un Tēvzemei un brīvībai/ LNNK, taču vairākkārt uzsvēra tieši labās attiecības ar LC, kas, tāpat kā LSDSP, neiekļuva 8.Saeimā. LC domes frakcijas deputāte Aija Poča jau ieņem attīstības komitejas priekšsēža vietnieka amatu. Uz jautājumu, vai LC pārstāvim varētu tikt piedāvāts arī mēra vietnieka postenis, G.Bojārs nevēlējās atbildēt. No LSDSP vadošo politiķu sacītā varēja secināt, ka tiks turpināta sadarbība ar to PCTVL daļu, ko pārstāv Jāņa Jurkāna vadītā Tautas saskaņas partija, kurā ir arī Rīgas mēra vietnieks Sergejs Dolgopolovs. "Tā frakcijas daļa Rīgas domē strādā visprofesionālāk un īsteno Latvijas sabiedrībai labvēlīgu nacionālo politiku, man nebūtu pārmetumu šim spārnam," sacīja G.Bojārs. LSDSP vadības paziņojums sasaucas ar šajās dienās izskanējušo TSP līdera J.Jurkāna vēstīto, ka tiks veidota jauna partija, kas atbalsta integrāciju Eiropas Savienībā, un, kurai tāpat kā LSDSP vadībai, nebūs pa ceļam ar tiem, kuri grib atjaunot kompartiju. To, ka topošā partija var iekārtoties sociāldemokrātu nišā, LSDSP līderi pagaidām nevērtē kā satraucošu varbūtību. J.Jurkāns par LSDSP paziņoto Dienai atzina, ka TSP neatteiksies no sadarbības ar LSDSP, ja tāda tiks piedāvāta, arī tad, ja no tās tiek izslēgta Līdztiesība un Sociālistiskā partija. "Mēs esam ar mieru viņu vietā vilkt to vezumu un neteiksim - ja nav viņu, tad nebūsim arī mēs, jo nedrīkstam atdot varu pilsētā labējiem politiskajiem spēkiem," teica J.Jurkāns. LC priekšsēdētājs Andris Bērziņš trešdien Dienai nevēlējās prognozēt partijas tālāko rīcību, ja būs piedāvājums iesaistīties koalīcijā, kurā paliek daļa PCTVL frakcijas. LC līderis vēloties sagaidīt Rīgas nodaļas un valdes lēmumu. Savukārt TP un TB/LNNK frakciju vadītāju sacītais liecināja, ka tām būtu grūti iedomāties sadarbību ar LSDSP koalīcijā, kurā ir arī daļa PCTVL. TP tādai sadarbībai nevarētu piekrist, sacīja TP domes frakcijas priekšsēdis Edmunds Krastiņš, paužot prieku, ka "sociāldemokrāti tomēr beidzot ir apzinājušies, ka asfalts var būt gan kreiss, gan labējs", atgādinot par kādu senu šīs partijas pārstāvju pretēju secinājumu. Trešdien LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs atzina, ka sociāldemokrāti esot arī sapratuši, ka neesot iespējams nodalīt saimniecisko un politisko sadarbību. TB/LNNK ir skaidri pateikusi, ka sadarbība ar LSDSP ir iespējama tikai pēc saišu saraušanas ar PCTVL, teica Jānis Birks, uzskatot šo par jaunu situāciju. E.Krastiņš ar interesi gaidīšot LC lēmumu, pieļaujot, ka "piekrist šādam modelim viņiem varētu būt diezgan sāpīgi". Bojārs atgriežas popularitātes smailē NRA 01/07/03 Pēc mēneša pārtraukuma populārākās Rīgas domes amatpersonas tronī atgriezies galvaspilsētas mērs Gundars Bojārs. Pēc sabiedriskās domas aptaujas firmas SKDS datiem, decembrī G. Bojāra reitings bijis +26,1, pieaugot pat par 2,7 punktiem. Novembra līdera Rīgas mēra vietnieka Sergeja Dolgopolova reitings krities par 5,1 punktu un decembrī bijis +21,4, kas ir tikpat, cik trešās populārākās domes amatpersonas - Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas vadītāja Daiņa Īvāna - reitings. Ilgu laiku D. Īvāns bija populārākais domnieks, taču pakāpeniski zaudēja rīdzinieku simpātijas. Kā nākamie populārākie gan decembrī, gan novembrī minami Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks un Satiksmes un transporta lietu komitejas vadonis Guntis Pilsums (decembrī - attiecīgi +10,7 un +10,3 punkti), bet mēra vietnieks Aivars Kreituss decembrī samainījies vietām ar Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas vadītāju Jāni Karpoviču +8,3 punkti pret +3,6 punktiem. Vēl pozitīvs reitings decembrī bijis arī pilsētas izpilddirektoram Mārim Tralmakam (+1,4 punkti), kam pēdējos mēnešos izdevies kļūt aizvien mīlētākam pilsētnieku acīs. Nav zināms, kā mainīsies M. Tralmaka reitings janvārī, jo skandāls ap nepabeigto Rātsnama būvi izvērsās tikai pašā gada nogalē. Paša nepopulārākā titulu saglabājis Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Sergejs Zaļetajevs, kuru decembrī rīdzinieki novērtēja ar -12 punktiem. Pēdējā vietā SKDS veidoto reitingu tabulā S. Zaļetajevs bijis visu šā sasaukuma domes darbības laiku. Pagājušā gada nogalē ar negatīvu pieskaņu respondenti vērtējuši arī Drošības un kārtības komitejas priekšsēdētāja Andreja Vilka (-8,3 punkti), Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Leonīda Kurdjumova (-4,3 punkti), Izglītības un jaunatnes lietu komitejas vadītāja Guntara Jirgensona (-3,9 punkti) un Vides komitejas priekšsēdētāja Valda Kalnozola (-0,3 punkti) darbību. Salīdzinājumā ar novembri decembrī nedaudz samazinājies arī visas Rīgas domes reitings, kas no +17,9 punktiem krities līdz +15,5 punktiem. Jurkānieši veidos jaunu partiju NRA 01/07/03 Jāņa Jurkāna vadītā Tautas saskaņas partija (TSP) sākusi izstrādāt ideoloģiskos pamatus jaunai partijai. Paši saskaņieši to atturas dēvēt par apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) šķelšanos. Netiek gan izslēgta iespēja, ka apvienības partneri neatbalsta jaunās partijas idejas un sadalās gan Saeimas, gan Rīgas domes frakcija. Lēmumu par jaunas partijas izveidi TSP paplašinātā valde, tajā piedaloties gan Saeimas, gan Rīgas domes deputātiem, pieņēma vakar, lai gan ideja jau radusies pirms 8. Saeimas vēlēšanām, Neatkarīgajai atzina TSP valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Pārliecību par jaunas partijas izveidi devusi situācijas izpēte, ekspertu vērtējumi, iedzīvotāju aptaujas. Interesi esot izrādījuši arī dažu citu partiju, tai skaitā sociāldemokrātu (neprecizējot, kuru) pārstāvji. TSP pozīcijas stiprina Saeimā un Rīgas domē esošais biedru vairākums PCTVL frakcijā. Ar jaunās partijas ideoloģisko bāzi TSP iepazīstinās un aicinās atbalstīt gan esošos partnerus PCTVL - Līdztiesību un Alfrēda Rubika vadīto Latvijas Sociālistisko partiju (LSP) -, kā arī citus domubiedrus. "Kas no tā sanāks, nezinām. Viss būs atkarīgs no tā, kā pret to izturēsies mūsu partneri un citi cilvēki," sacīja J. Urbanovičs, atzīstot, ka ne ar Līdztiesību, ne ar LSP jaunās partijas izveide vēl nav apspriesta, lai gan tas neesot noslēpums. Viņš pieļāva, ka ar abām partnerpartijām par atsevišķiem jautājumiem varētu izvērsties diskusijas, strīdi, nespēja vienoties. "Ja par kaut ko nevienosimies, tad šīs partijas ceļu ies tie, kas vienosies, bet tie, kas uzskatīs, ka viņiem ir ejams cits ceļš, to darīs, un neviens nebūs zaudētājs - mēs vienīgi viens otru nebremzēsim," jautāts par iespējamo Saeimas un Rīgas domes frakciju šķelšanos, sacīja J. Urbanovičs. "Dzīvojam mobilākā laikā, arī politikai jābūt mobilākai, tāpēc partijā vajag ātrāku reaģēšanu, nevis mūžīgo sakņošanas procesu. Tāpēc vajadzīga monolīta partijas struktūra un stratēģiskie plāni. Gribam partiju attīrīt no kompromisiem, kas partiju apvienībā ir neizbēgami," jaunas partijas veidošanas motivāciju atklāja TSP valdes priekšsēdētājs. PCTVL ideoloģija, kas bija definēta priekšvēlēšanu programmas veidā, ir kompromiss starp trim partijām, tāpēc arī programma ir tik īsa un vispārīga. Ja līdz šim PCTVL viegli bijis vienoties par sociālajiem jautājumiem, tad viedokļi par to, kā tos risināt, jau trim partijām ir atšķirīgi. Jaunā partija nepārprotami formulējusi savu attieksmi pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, bet šajos jautājumos līdz šim PCTVL ietilpstošo partiju viedokļi dalījās. "Iestāšanās ES un NATO ir tikai laika jautājums pat tad, ja referendumā vairākums pilsoņu neatbalsta iestāšanos ES. Tā kā šis process ir neizbēgams, nav jēgas kaut ko bremzēt, bet ir jāsadarbojas ar eirooptimistiem, NATO ekspertiem, lai tādējādi veicinātu demokratizācijas procesu Latvijā," skaidroja J. Urbanovičs. Bojāra Satversmi nenoliek kaktā Diena 01/03/03 Jaunā gada pirmajās dienās LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs aktualizējis bijušā partijas priekšsēža Jura Bojāra vadībā izstrādāto Satversmes grozījumu projektu, par kuru pretēji iecerei tos pieteikt kā 8.Saeimas vēlēšanu kampaņas trumpi, joprojām nav savākti nepieciešamie 10 000 pilsoņu parakstu. J.Dinevičs ir ne tikai pārliecināts par iespējām nodrošināt trūkstošos aptuveni 1000 parakstus, bet arī aicina tautas nobalsošanu par šo projektu rīkot 20.septembrī reizē ar referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Premjers Einars Repše (JL) neatbalsta nodomu referendumu par kādas partijas politiskās propagandas dokumentu rīkot vienā dienā ar tautas nobalsošanu par iestāju ES, kas ir vēsturiski svarīgs notikums, Dienai sacīja premjera palīgs Dans Titavs. Viņš uzsvēra, ka sabiedrība pastarpināti attieksmi pret šiem Satversmes grozījumiem jau ir izteikusi Saeimas vēlēšanās, kurās LSDSP nepārvarēja vajadzīgo procentu barjeru. LSDSP priekšsēža vietnieks Valdis Lauskis vēloties pagaidīt 18.janvārī paredzētās LSDSP domes sēdes lēmumu par Satversmes grozījumiem, nevēloties Dienai komentēt J.Dineviča ierosinājumu. Skaidra viedokļa nav arī jaunajam partijas līderim Dainim Īvānam, kas pats nav parakstījies par Satversmes projektu un droši vien, ka arī neparakstīsies, kā pats apgalvo. Viņš Dienai pieļāva, ka Satversmi nepieciešams pilnveidot, kā arī neizslēdza varbūtību, ka reizē ar referendumu par iestāju ES pilsoņi varētu paustu attieksmi pret grozījumiem Satversmē, taču "nedomāju, ka Jura Bojāra vadībā izstrādātie Satversmes grozījumi ir tieši tie, par kuriem būtu jāaicina pilsoņus referendumā izteikties, jo ar šo dokumentu vajadzēja vēl pastrādāt". Baltijas sociālo zinātņu institūta analītiķis Jānis Ikstens pieļauj, ka LSDSP parakstus savāks, taču "tas dokuments ir ļoti vājš, pārāk strīdīgs un nepārdomāts, un būtu ļoti žēl, ja sabiedrība atbalstītu tik bezjēdzīgu projektu". J.Dinevičs kā vienīgo iemeslu savam ierosinājumam varēja nosaukt tikai to, "kā katrs darbs, arī šis ir jāpabeidz". Jāatgādina, ka tieši J.Dinevičs, paliekot mazākumā, pavasarī iebilda, ka pilsoņiem tiek piedāvāti tik apjomīgi Satversmes grozījumi, kuros līdzās populārai idejai par visas tautas vēlētu Valsts prezidentu ir arī daudzi citi ierosinājumi, kas radikāli mainītu valsts pārvaldes sistēmu un varu līdzsvaru. Ja neskaita J.Bojāra personīgo ieguldījumu Satversmes projekta sagatavošanā, LSDSP tajā iztērējusi arī naudu, kas varētu būt vēl viens iemesls vēlmei turpināt projekta virzīšanu. Saskaņā ar J.Dineviča rīcībā esošo informāciju, viens notariāli apstiprināts paraksts izmaksājis 44 santīmus, bet bāriņtiesās - latu. Ja izdosies savākt vismaz 10 000 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu parakstu, CVK pēc nepilnu mēnesi ilgas to pārbaudes ir jāizsludina 30 dienu ilga parakstīšanās, kuras sagatavošanai arī nepieciešams nepilns mēnesis. Šīs parakstīšanās laikā jāsavāc ne mazāk kā viena desmitā daļa pēdējās vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu parakstu. 8.Saeimas vēlēšanās piedalījās 997 754 pilsoņi. Ja vajadzīgais parakstu skaits tiek nodrošināts, projekts tiek iesniegts Saeimā. Tautas nobalsošana jārīko tad, ja Saeima, izskatot dokumentu kārtējās sesijas laikā, projektu bez satura grozījumiem nepieņem. Saeimas pavasara sesija parasti beidzas pirms Jāņiem. Prezidente kritizē Krievijas attieksmi pret Latviju NRA 01/04/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) nostāja pret Latviju, jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, nav adekvāta reālajai situācijai. "Krievijas ĀM acīmredzot ļoti konservatīvi raugās uz sadarbību ar Latviju. Tajā manāmas aukstā kara paliekas," intervijā laikrakstam Biznes & Baltija sacījusi V. Vīķe-Freiberga. Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam stājoties amatā, Latvijas prezidentei radies iespaids, ka viņš domā progresīvāk un Latvijas un Krievijas attiecību stils varētu būt citāds. Tiekoties ar V. Putinu 2001. gada februārī, atklātā un konstruktīvā sarunā V. Vīķe-Freiberga V. Putinam paskaidrojusi, ka Latvijā ir atsevišķi jautājumi, par kuriem nediskutē, piemēram, par Latvijas virzību uz NATO. "Patīk tas Krievijai vai ne - tā ir viņas problēma.Putins sacīja - Krievijai vajag atzīt, ka katrai valstij ir savas tiesības. Viņš arī atzina, ka viņa valstij Latvijas ceļš uz NATO īpaši nepatīk," atstāsta V. Vīķe- Freiberga. Vēl viens jautājums, kas netiek apspriests, ir otras valsts valodas ieviešana Latvijā. "Daudz kas tiek darīts, lai atvieglotu krievvalodīgo iedzīvotāju dzīvi. Bet es neesmu pamanījusi, ka Krievijas ĀM attieksmē pret Latviju kaut kas būtu mainījies. (..) Katrā ziņā tā nāk klajā ar regulāriem paziņojumiem, kurus es nenosauktu par draudzīgiem. Rodas iespaids, ka Krievijas ĀM ir nepietiekami informēta par reālo situāciju Latvijā. Visa planēta, visas citas valstis - mūsu draugi. Ja 199 valstis ir noskaņotas pozitīvi, bet viena ne, tad domāju, ka problēma ir šajā vienā," vērtēja prezidente. "Nedomāju, ka Krievijai trūkst reālas informācijas par krievvalodīgo situāciju Latvijā, drīzāk tai ir izdevīgi pastāvīgi aktualizēt šos jautājumus, absolutizēt katru Latvijas kļūdu un neuzmanību, tādējādi novēršot uzmanību no citām Krievijas iekšpolitiskajām lietām," Krievijas motivāciju attieksmē pret Latviju Neatkarīgajai vērtēja bijusī Latvijas Ārlietu ministrijas konsulārā departamenta vadītāja, tagad Saeimas deputāte, Latvijas un Krievijas parlamentārās sadarbības grupas pārstāve Solvita Mellupe. Risinot jautājumus, kas bija saistīti, piemēram, ar personu no Krievijas ieceļošanu, uzturēšanos Latvijā, katrās sarunās Krievijas puse izteikusies ne tikai par konkrēto jautājumu, bet vienmēr mēģinājusi paust savu viedokli arī par krievvalodīgo situāciju, nepilsoņiem un lietām, kas ir katras suverēnas valsts iekšējā kompetence. Tikai pēdējās sarunas par konsulārajiem jautājumiem pagājušā gada maijā Liepājā par pierobežas iedzīvotāju ceļošanu ritējušas daudz konstruktīvākā gaisotnē - tikai par tēmu un bez ierasto nepilsoņu jautājumu skaršanas. Taču, cik vien būs iespējams, Krievija mēģinās krievvalodīgo jautājumu arī turpmāk turēt savu interešu lokā, dažkārt nevēloties redzēt reālo situāciju. Apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, kā arī Latvijas un Krievijas parlamentārās sadarbības grupas vadītājs Jānis Jurkāns savukārt Neatkarīgajai bilda, ka V. Vīķes- Freibergas teiktais viņam radījis iespaidu, ka prezidente grib nodalīt Krievijas ĀM ārpolitiku no Krievijas prezidenta ārpolitikas, kas viņai šķiet moderna un pieņemama, bet ĀM ārpolitika - konservatīva, balstīta un nepietiekamu informāciju. "Nevaru tam piekrist, jo zinu, ka Krievijai ir vienota ārpolitika, ko realizē Krievijas ĀM un ko lielā mērā nosaka tieši prezidents, kā arī Krievijas dome un valsts administrācija. Tas, ka Krievijas ĀM reaģē uz dažādiem notikumiem Latvijā, kas skar krievvalodīgos iedzīvotājus, neliecina par to, ka šī reakcija nesakrīt ar V. Putina reakciju, " sacīja J. Jurkāns. Viņš piebilda, ka Latvijai tomēr ir zināmas lietas, kas jāizdara un uz kurām norāda arī starptautiskās institūcijas, piemēram, jānodrošina izglītības tiesības krievu valodā, jāratificē Eiropas mazākumtautību tiesību konvencija, jāļauj nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. "Sakārtojot šos jautājumus, tiktu noņemta starpvalstu attiecību spriedze," uzskata kreiso spēku līderis. Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvju viedokli uzzināt neizdevās, jo vēstniecībā vakar vēl bija brīvdiena. Krievijas pilsoņi Baltijā ievēlēs savu deputātu Krievijas domē Lauku Avīze 01/08/03 Pēdējo laiku notikumi rāda, ka Latvijas krievu tautības iedzīvotāji kļuvuši gan par Krievijas, gan tepat dzīvojošo darboņu īpašas rosības objektu. Ļoti nozīmīgs šo rosību rezultāts - lēmums par vienotā Baltijas vēlēšanu apgabala izveidošanu. Sākot ar tautiešu kongresu, kas notika 2001. gada oktobrī Maskavā, virkne sekojošo Krievijas prezidenta Vladimira Putina publisko izteikumu, ka arī lēmumi un Krievijas Domes pieņemtie likumi, kuros demonstratīvi izteiktas rūpes par tautiešiem, liecina, ka ir uzsākts jauns posms "krievu tiesību aizstāvībā". Valdības komisiju tautiešu lietās tagad vada premjera vietniece Valentīna Matvijenko, kura izpelnījusies iesauku "Dzelzs lēdija". Par viņas vietnieku iecelts ārlietu ministrs Igors Ivanovs. Komisijā iekļauti domnieki Dmitrijs Rogožins un Boriss Pastuhovs (vada Krievijas Tautiešu padomi, iekļauti arī pieci "tautieši" no Latvijas, tajā skaitā plaši pazīstamā Tatjana Ždanoka). Aktīvi komisijā darbojas NVS un Baltijas valstu institūta direktors Konstantīns Zatulins. Ar Putina rīkojumu Ārlietu ministrijai uzlikts par pienākumu vadīt darbu ar tautiešiem ārzemēs. Viss norāda uz to, ka tuvojas to grupu aktivizēšana, ko parasti sauc par "piekto kolonnu". Pērnā gada decembrī Kaliningradā notika 1. Vispasaules Krievijas pilsoņu kongress, kurā Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji paziņoja, ka izveidots Baltijas vēlēšanu apgabals ar administratīvo centru vienā no Kalinigradas apgabala pilsētām. Visās iepriekšējās vēlēšanās Latvija dzīvojošie Krievijas pilsoņi tika "piestiprināti" Ļeņingradas apgabala Kingisepas pilsētas iecirknim, bet Lietuvā un Igaunijā mītošo Krievijas pilsoņu balsis summētas ar citu iecirkņu vēlētāju balsīm. Protams, Krievijas valdībai ir visas tiesības veidot jebkura veida vēlēšanu apgabalus, lai nodrošinātu saviem pilsoņiem balsošanas iespējas. Tā to praktizē arī citas valstis, tajā skaitā arī Latvija - visi ārzemēs mītošie Latvijas pilsoņi balso par Rīgas apgabala sarakstiem. Kongress, uz kuru ieradās aptuveni 100 delegātu no 8 valstīm (tajā skaitā arī no Vācijas un Spānijas), darbojās divas dienas. Latviju kongresā pārstāvēja 30 cilvēki ar Borisu Katkovu priekšgalā. Viņu ievēlēja par jaunizveidotās Vispasaules Krievijas pilsoņu Savienības valdes locekli. Tātad nākamajās Krievijas Domes vēlēšanās Lietuvā, Latvijā un Igaunijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi (kopskaitā aptuveni 200 000) varēs ievēlēt savu deputātu. Pēc neoficiālām ziņām, ir divi iespējamie kandidāti uz Baltijas deputāta amatu. Viens no viņiem - zvērināts Latvijas "draugs", tagadējās Krievijas Domes deputāts Viktors Alksnis. Taču visdrīzāk par Baltijas apgabala deputātu kļūs Jelena Tabakova - Maskavas jaunatnes organizācijas "Jaunā Krievija" ("Rossija molodaja") un nesen izveidotās Zaļās partijas aktīviste. Veidos lielu plastmasas pārstrādes rūpnīcu BNS 01/08/03 Šā gada sākumā izveidota a/s "PET Baltija", kas vēlas kļūt par lielāko izlietoto plastmasas dzērienu pudeļu (PET) pārstrādātāju Baltijas valstīs. "PET Baltija" komercdirektors Aigars Grinbergs norādīja, ka "uzņēmums tika izveidots, lai atrisinātu izlietotā polimēru iepakojuma pārstrādes problēmas Latvijā un izpildītu Eiropas Savienības direktīvas prasības". Uzņēmuma plānotā pamatdarbība ir polimēru pudeļu šķirošana, PET un citu polimēru materiālu mehāniskā pārstrāde. Paredzēts, ka uzņēmums atradīsies Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. A/s "PET Baltija" reģistrēta šā gada 2.janvārī, tās parakstītais pamatkapitāls veido 300 tūkstošus latu, bet apmaksātais pamatkapitāls ir 75 tūkstoši latu. "PET Baltija" īpašnieki ir a/s "Baltic Holding Company" un "Eko Investors", kur katram pieder 40% uzņēmuma, savukārt 20% pieder "Latvijas Zaļajam punktam". 'Transņeftj': Ventspils - pārāk dārga LETA 01/06/03 Naftas tranzīts caur Latviju Krievijas uzņēmējiem izmaksā pārāk dārgi, tāpēc "Ventspils nafta" (VN) 2003.gada pirmajā ceturksnī ir palikusi bez Krievijas naftas piegādēm, intervijā aģentūrai ITAR-TASS sestdien Maskavā izteicās Krievijas naftas eksporta kompānijas "Transņeftj" viceprezidents Sergejs Grigorjevs. "Ventspils cauruļvads neiekļuva naftas eksporta piegāžu sarakstā tikai tādēļ, ka transportēšanas izmaksas caur to ir pārāk augstas," skaidroja Grigorjevs. "Mūsu ražotāji paši izvēlas ar ko slēgt līgumus. Viņiem daudz izdevīgāk ir strādāt ar Primorskas ostu Ļeņingradas apgabalā," viņš piebilda. Naftas eksporta apjomi uz Rietumiem caur Ventspili pakāpeniski samazinājās visa 2002.gada laikā. Savukārt Primorskā tie pastāvīgi pieauga. Aizgājušajā gadā caur šo ostu tika eksportēti vairāk nekā 12 miljoni tonnu Krievijas naftas. Krievijas Enerģētikas ministrija sagaida, ka 2002.gadā naftas eksports uz ārvalstīm būs palielinājies par 9,8% līdz 150, 532 miljoniem tonnu. Krievu valodā iznākošie biznesa laikraksti šogad vēsta, ka VN nav iekļauta Krievijas naftas eksporta grafikā šā gada pirmajam ceturksnim. Tas nozīmē, ka pirmo reizi termināla vēsturē nav plānots pārkraut jēlnaftu, kura saņemta pa kompānijas "Transņefj" cauruļvadu. Krievijas naftas eksportētāju savienības pārstāvji norādījuši, ka no VN tā arī netika sagaidīts tarifu samazinājums. "Komersant Baltic Daily" iepriekš rakstīja, ka pirmo reizi Krievijas naftas eksporta grafikā iekļauta Polijas pilsētas Gdaņskas osta, caur kuru gada pirmajā ceturksnī plānots transportēt 475 000 tonnu naftas. VN decembrī pirmo reizi pēc divdesmit gadu pārtraukuma uzsāka pa dzelzceļu transportētās jēlnaftas pārkraušanu, ko, piemēram, ekonomists Uldis Osis uzskata par iespēju izvairīties no Krievijas naftas cauruļvadu operētāja "Transņeftj" ietekmes. Krievijas jēlnaftas eksportēšanai joprojām ekonomiski izdevīgākais virziens ir Ventspils un pārkraušanas apjomu kritums nav saistīts ar VN tarifu politiku, liecina naftas eksporta izmaksu salīdzinājums par Ventspils, Primorskas, Būtiņģes un Novorosijskas termināliem. Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents, Ventspils mērs Aivars Lembergs, iepriekš komentējot naftas pārkraušanas apjomu kritumu Ventspilī, uzsvēra: tam, ka VN nav iekļauta Krievijas jēlnaftas piegāžu šā gada pirmā ceturkšņa grafikā, nav nekādas saistības ar pārkraušanas tarifiem Ventspils terminālā. Pēc Lembergs teiktā, VN tarifi jau kādu laiku ir elastīgi un nebūt ne tādi, kā tos atspoguļo mediji. Viņaprāt, Ventspils tarifi ir ļoti izdevīgi naftas kompānijām un pilnībā konkurētspējīgi. Tie ir izdevīgāki arī salīdzinājumā ar Poliju, Vāciju, Odesu, Tuapsi, bet apmēram vienādi salīdzinājumā ar Būtiņģi. "Ja spēkā būs ierobežojumi tranzītam caur Bosforu, tad Ventspils būs izdevīgāka arī salīdzinājumā ar Novorosijsku," piebilda Lembergs. Lembergs ir pārliecināts, - ja Krievijas "naftas caurulei" brīvi varētu piekļūt visas naftas kompānijas, kuras to vēlas, un piegāžu virzienus nenoteiktu monopolists "Transņeftj", Ventspils pat nevarētu "paņemt" visu piegādājamo naftas produktu apjomu. Pēc VN sniegtās informācijas, naftas pārdošanas cena Ventspils, Primorskas, Būtiņģes terminālos ir vienāda - 173,45 ASV dolāri par tonnu, bet Novorosijskas terminālā tā sasniedz 174,18 dolārus par tonnu. Savukārt rēķinot naftas pārdošanas izmaksas, viszemākās tās ir Ventspilī un Būtiņģē - 53,87 dolāri par tonnu. Novorosijskā naftas eksporta izdevumi sasniedz 56,31 dolāru par tonnu, bet Primorskā - 56,27 dolārus par tonnu. Tādējādi vislielākā peļņa iespējama, tieši pārkraujot naftu caur Ventspili un Būtiņģi - 71,69 dolāri par tonnu, savukārt, eksportējot naftu caur Novorosijsku, peļņa ir 69,98 dolāri par tonnu, bet caur Primorsku - 69,29 dolāri. Krievijas naftas cauruļvadu kompānijas "Transņeftj" tarifi eksporta virzieniem uz Venstpili un Būtiņģi 2002.gada novembrī bija noteikti vienādi - 11,02 dolāri par tonnu, Primorskā tarifs bija 14,38 dolāri par tonnu, Novorosijskā - 14,06 dolāru par tonnu. Viszemākais tarifs noteikts Gdaņskas virzienam - 10,55 dolāri par tonnu. Rēķinot naftas transportēšanas tarifus vidēji par 100 kilometriem, Ventspils virzienā tie sasniedz 0,320 dolārus tonnā, bet, piemēram, Primorskā - 0,406 dolārus tonnā. Kā norāda VN, Primorskas un Novorosijskas terminālos ir iespējams ievērojams naftas eksporta izmaksu palielinājums. Primorskā 2002.gadā no janvāra līdz martam frakts izmaksas bija vidēji par 5,69 dolāriem tonnā lielākas nekā Ventspilī. Virzienā Ventspils-Roterdama minētajā laika periodā frakta izmaksas vidēji bija 4,42 dolāri par tonnu, savukārt virzienā Primorska-Roterdama tās sasniedza 10,11 dolārus par tonnu. Lielākā frakts starpība starp Ventspili un Primorsku 2002.gadā bija 7,02 dolāri par tonnu, bet mazākā - 3,51 dolārs par tonnu. Pēc Lemberga teiktā, patlaban naftas tranzīts caur Ventspils terminālu ir apmērām par 3 dolāriem tonnā izdevīgāks nekā Primorskas piedāvājums. Pēc Lemberga rīcībā esošās informācijas, Krievijas naftinieku zaudējumi jau patlaban sasniedz apmēram 4 miljonus dolāru mēnesī un turpina būtiski pieaugt. Arī tas, ka ar katru dienu grūtāka kļūst ziemas navigācija Somu līcī, neizbēgami ietekmē frakta izmaksas, kas no Primorskas patlaban ir par 5 dolāriem tonnā dārgāk nekā no Ventspils. Analizējot frakta izmaksu pieaugumu Novorosijskā, VN uzsver, ka ar 2003.gadu naftas kompānijām par tankkuģu iekraušanas aizkavēšanu Novorosijskā būs jāmaksā sodi "Transņeft" - līdz 25 000 dolāru par diennakti. Tankkuģu aizkavēšanās Novorosijskā ir saistīta ar Turcijas aizliegumu nakts laikā šķērsot Bosfora un Dardanelli jūras šaurumus kuģiem, kas ir garāki par 200 metriem un kuru kravnesība ir no 50 000 tonnu. Tankkuģu īpašnieki sodus par kuģu aizkavēšanos novirza naftas kompānijām. Par trīs diennakšu aizkavēšanos kuģim ar kravnesību 80 000 tonnu sods ir līdz 40 000 dolāru, bet kuģim ar kravnesību 135 000 tonnu - aptuveni 50 000 dolāru. Pēc Krievijas Federācijas Transporta ministrijas un Krievijas kuģu īpašnieku savienības vērtējuma, vidējie Krievijas zaudējumi minēto jūras šaurumu šķērsošanas noteikumu apstiprināšanas rezultātā sasniegs 400 miljonus dolāru (235,6 miljoni latu) gadā, līdz ar ko katras caur Krievijas Melnās jūras ostām pārkrautās naftas un naftas produktu tonnas sadārdzinājums veido vidēji 6,2 dolārus tonnā. Lembergs norādīja, ka patlaban pasaulē ir augstas jēlnaftas cenas un naftas eksportētāji ir ieinteresēti maksimizēt eksporta apjomus, konkurējot ar arābu valstīm. Tādēļ piegāžu pa cauruļvadu apturēšana un tās mērķi ir jāvērtē no cita aspekta, ne vairs no tarifu viedokļa, uzskata Ventspils mērs. Lembergs pieļauj iespēju, ka masu mediju publikācijas par jēlnaftas piegāžu samazināšanos caur Ventspils terminālu, saistot to ar tarifiem, ir "apzināta un pasūtīta kampaņa, lai apmānītu sabiedrisko domu". Viņš neizslēdz iespēju, ka šī ažiotāža, sevišķi krievu valodā vēstošajos medijos, varētu būt Krievijas pasūtījums. Krievija, piekopjot līdzšinējo tranzīta politiku pret Latviju, pati boikotē Latvijas un Krievijas lielāko kopuzņēmumu SIA "LatRosTrans", kurā vairāk nekā 90% strādājošo ir krievi, piebilda Lembergs. Neizmantoti vēl 11,8 miljoni sertifikātu BNS 01/08/03 Pagājušā gada decembra sākumā fizisko un juridisko personu kontos vēl bija 11,8 miljoni privatizācijas sertifikātu, kas ir par 200 tūkstošiem sertifikātu mazāk nekā novembrī, pastāstīja Ekonomikas ministrijā. No tiem juridisko personu kontos šogad decembrī bija 5,2 miljoni sertifikātu, kas ir 4,7% no kopējo piešķirto sertifikātu skaita. No tiem 0,45 miljoni bija īpašuma kompensācijas sertifikāti, kas ir 6% no piešķirto kompensācijas sertifikātu skaita. Salīdzinot ar novembri, juridisko personu kontos privatizācijas sertifikātu skaits sarucis par 300 tūkstošiem - no 5,5 miljoniem līdz 5,2 miljoniem sertifikātu. Arī īpašumu kompensācijas sertifikātu skaits samazinājies no 0,49 miljoniem novembrī līdz 0,45 miljoniem decembrī. Savukārt fizisko personu īpašumā 2002.gada decembra sākumā vēl bija atlikuši 5,2 miljoni privatizācijas sertifikātu, kas ir 4,7% no kopējā piešķirto sertifikātu skaita. No fizisko personu īpašumā esošajiem sertifikātiem 0,71 miljons bija īpašuma kompensācijas sertifikāti, kas ir 9,5% no piešķirto sertifikātu skaita. Fizisko personu kontos, salīdzinot ar novembri, privatizācijas sertifikātu skaits pieaudzis par simts tūkstošiem - līdz 5,2 miljoniem sertifikātu, savukārt īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ir sarucis no 0,73 miljoniem novembrī līdz 0,71 miljonam īpašuma kompensācijas sertifikātu decembrī. Savukārt kontos vēl neieskaitīti decembra sākumā bija 1,4 miljoni privatizācijas sertifikātu. Brāļu kapos atceras Ziemassvētku kaujas NRA 01/06/03 Pieminot Pirmā pasaules kara laikā notikušās latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas, sestdien Brāļu kapos pulcējās iedzīvotāji un militārpersonas, arī Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. Karavīri pie kritušo kapu kopiņām nolika degošas svecītes. Sestdien piemiņas pasākumi notika arī Babītes pagasta Antiņu kapos un Tīreļpurvā Jelgavas rajonā. Ložmetējkalnā tika iekurts ugunskurs, klātesošie dziedāja strēlnieku dziesmas un sildījās ar tēju. Ziemassvētku kaujas notika 1917. gadā no 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā kalendāra (no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim pēc vecā kalendāra). Kaujās gāja bojā 903 kareivji un 28 virsnieki, 3194 kareivji un 90 virsnieki tika ievainoti, 853 kareivji un pieci virsnieki pazuda bez vēsts. Mednieki noliek bises un ved barību zvēriem Diena 01/06/03 Dziļie sniegi, kas Vidzemē dažviet pārsniedz pusmetru, kā arī ap -25 grādus stiprais sals, mudina vietējos mednieku kolektīvus aktīvi sākt meža dzīvnieku piebarošanu, bet bises turēt šaušanas gatavībā tikai uz vilkiem vai lūšiem. Kā novērojis Valkas rajona virsmežniecības virsmežzinis Andrejs Valdēns, stirnas grūtie barības meklējumi jau esot piespieduši tuvoties lauku mājām, mazpilsētu nomalēm vai pat iziet uz lielceļiem. Nule ar a/s Strenču MRS prezidenta Vitauta Breiča atbalstu esot sadabūts buldozers, kas izdzen kupenās sliedes uz barotavām. Mednieki šogad visbagātākie esot ar ozolzīlēm, ko 50 kilogramu maisos par Ls 4,5 rudenī nopirkuši ap pusotru tonnu. Taču laikam vajadzēšot nozāģēt arī dažas apses, lai dzīvniekiem būtu vitamīnbarība, Dienai pastāstīja A.Valdēns. Savukārt rajona mednieku sporta kluba Grundzāle mežsargs Agris Grosbergs vēl piebilda, ka jau vasarā stirnām katrs kolektīvs esot sasējis arī lapu slotiņas un sapļāvis sienu meža klajumos. Cēsu virsmežniecības virsmežzinis Māris Sestulis Dienai sacīja, ka vīri dzīvniekiem mežā nogādā ne tikai pašu sarūpēto sienu, zīles un slotiņas, bet neesot skopojušies no zemniekiem nopirkt arī bietes un kartupeļus gardākam kumosam izsalkušajiem rukšiem un buciņiem. Par laimi, šoruden bijis zīļu gads, un tās jau nu cūkām garšojot tikpat kā šokolāde. Pēc Valmieras virsmežniecības Rūjupes mežziņa Māra Zariņa teiktā, ziemai rūpīgi esot sagatavojušies visi apkārtnes medību kolektīvi. "Zeme tagad ir dziļi sasalusi, tāpēc pat mežacūkas neko ēdamu nespēj no tās izrakt," Dienai bažīgi secināja Latvijas ziemeļu pusē vistālākās mežniecības pārzinātājs. No veciem vīriem, kas vēro laika zīmes, viņš esot dzirdējis, ka vismaz līdz janvāra vidum sals un sniegs neatkāpšoties. Tāpēc cilvēku palīdzība dzīvniekiem tagad ļoti nepieciešama, lai tie nenovārgtu un izturētu ziemu. Barbariski izcērt kokus triju hektāru platībā NRA 01/04/03 Svētku laikā Rīgā, Purvciema mikrorajona apkaimē, barbariski izcirsts mežs aptuveni triju hektāru platībā. Nākamnedēļ mežinieki lems par iespējamajām sankcijām pret šīs patvaļas veicējiem. Ap Ziemassvētkiem Rīgā, Gunāra Astras un Lielvārdes ielu stūrī krietni izpostīts mežs, kas atdalīja dzīvojamo māju masīvu no transporta kustības maģistrāles. Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Juris Liepa pastāstīja, ka cirtēji nav pat varējuši uzrādīt ciršanas apliecinājuma oriģinālu, turklāt jau vizuāli bijis manāms, ka kopijā minētais atļautais ciršanas apjoms bijis krietni mazāks par reāli nocirsto koku daudzumu. Pašvaldības policijai lūgts sameklēt zemes gabala īpašniekus, kā arī sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu par neatļautu meža izciršanu. Neatkarīgā pārliecinājās, ka platības ziņā ievērojamais mežs pie daudzdzīvokļu namiem padarīts praktiski par kailcirti - atstātos kokus var gandrīz saskaitīt uz abu roku pirkstiem. Meža izciršana notikusi uz privātīpašniekiem Valijai Linterei un Ārvaldam Lūsim piederošajiem trim zemes gabaliem. No tiem viens ir pushektāra, otrs - hektāra, bet trešais - 1,5 hektāru platībā. "Tāda visatļautība brīvās Latvijas laikā vēl nav pieredzēta," teica Rīgas virsmežniecības Kāpu mežniecības mežzine Dzintra Svikle. Par notikušo lems virsmežniecības vadība un juristi, taču, pēc Dz. Svikles domām, neapšaubāmi vajadzētu ierosināt krimināllietu. Balstoties uz izstrādātajiem meža apsaimniekošanas plāniem, pērn Valsts mežu dienests abiem privātīpašniekiem izsniedzis trīs ciršanas apliecinājumus par meža tīrīšanu. Tā kā meža vecums jau sasniedzis 60 gadus, tad bijusi pieļaujama tā attīrīšana no veciem un slimiem kokiem. Dz. Svikle stāstīja, ka uz mazākā zemes gabala bijis ļauts izcirst trīs kubikmetrus, uz otra - 14 kubikmetrus, bet trešā - 23 kubikmetrus koksnes, to skaitā krūmus. Lai cirtēji nekļūdītos, likvidēšanai nolemtie koki iezīmēti, taču darbs nav uzsākts. Ciršanas apliecinājumā minēts, ka to varēts veikt līdz 31. decembrim, un, šim datumam tuvojoties, īpašnieki sarosījušies. Mežsargi aizbraukuši uz G. Astras un Lielvārdes ielu stūri, lai parādītu cirst atļautos kokus. Svētkos sākusies ciršana, kuras rezultātu Dz. Svikle nodēvējusi par barbarismu: pāri palikušos kokus var saskaitīt uz abu roku pirkstiem, praktiski veikta kailcirte un izpostīta dabas vide. Dz. Svikle izteica sarūgtinājumu par municipāļiem, kas bija noticējuši gar degunu novicinātajai ciršanas atļaujai, nepārliecinoties par tās patiesajiem apjomiem. "Kad lapsa pa pilsētu skrien, tad [pašvaldības policija] mums zvana, bet tagad nevarēja piezvanīt, tad mēs būtu apturējuši [nelikumīgo ciršanu]," sūrojās Dz. Svikle, piebilstot, ka arī mežsargi vienmēr nevar būt lietas kursā par koku ciršanas gadījumiem. Lai gan zemes gabali atrodas privātīpašumā, fiziskām personām jāievēro likums par dabas pamatnes saglabāšanu. Neatkarīgās rīcībā ir neoficiāla informācija, ka privātīpašnieki gan jau ir parūpējušies par juridisko nianšu sakārtošanu un arī koku izciršana nav notikusi, prastas mantkārības vadīta - zemi atbrīvot no kokiem vajadzējis daudz nopietnāku uzņēmējdarbības interešu dēļ. Augstskolas sāk vilināt zinātkāros Diena 01/06/03 Daļā augstskolu šajās dienās sākusies pieteikšanās pēdējiem vairāku mēnešu sagatavošanas kursiem nākamajam akadēmiskajam gadam. Lielākās izmaiņas šogad skars tos, kuri vēlas studēt Latvijas Universitātē (LU), jo lielākajā daļā tās fakultāšu no 2003.gada uzņemšana pamatstudijās notiks pēc vidusskolas centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tos vērā ņems arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) un citas augstskolas. No 13 Alma Mater fakultātēm tikai trīs - Juridiskā, Sociālo zinātņu un Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte - vēl nav izlēmušas, kurus centralizētos eksāmenus ņemt vērā savā uzņemšanas konkursā. Vienota uzņemšana augstskolās pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem Augstskolu likumā noteikta no 2004.gada 1.septembra. Pārējās desmit uzņemšanu rīkos, jau šogad balstoties uz Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) sniegtajiem centralizēto eksāmenu sertifikātiem. Tie, kuriem tādu nav, šos eksāmenus varēs nokārtot Universitātē tieši tajās pašās dienās, kad vidusskolēni. Vidusskolu absolventiem eksāmenu sesijā jākārto pieci eksāmeni, no kuriem latviešu valoda un literatūra (latviešu skolās eksāmens nav centralizēts) un pirmā svešvaloda ir obligātas, vienu kā obligātu visiem skolēniem skolas vadība nosaka pēc savas izvēles, bet divus atlikušos priekšmetus skolēns kārto pēc savas izvēles. Tas nozīmē, ka absolventiem, kuri plāno stāties LU, jālūko, lai skolā kārtotais sakristu ar Alma Mater prasīto. Piemēram, ekonomikas studiju konkursam nepieciešams svešvalodas un matemātikas eksāmenu sertifikāts. Visiem reflektantiem būs jākārto arī LU mācībspēku sagatavotais eksāmens latviešu valodā. Informācija par nepieciešamajiem sertifikātiem ir pieejama gan Universitātes mājaslapā internetā, gan Studiju informācijas centrā. Tiesa, pagaidām LU ar ISEC nav noslēgusi līgumu par kārtību, kādā tiem jānotiek un kura garantētu eksāmenu uzdevumu konfidencialitāti līdz to izsniegšanai reflektantiem, Diena uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kuras pakļautībā atrodas ISEC. LU nav vienīgā augstskola, kura šogad ņems vērā centralizēto eksāmenu rezultātus. ISEC potenciālajiem reflektantiem jau decembra sākumā solīja sniegt apkopotu informāciju par tām augstākās izglītības iestādēm, kuras savos iestājpārbaudījumos šogad ņems vērā centralizēto eksāmenu rezultātus. Piektdien IZM preses sekretārs Artis Jurkevics solīja, ka centra mājaslapā internetā šie dati būšot pieejami no 7.janvāra. Diena noskaidroja, ka RSU šogad ņems vērā bioloģijas un ķīmijas, LSPA - bioloģijas un latviešu valodas mazākumtautībām centralizēto eksāmenu rezultātus. Jau pāris gadu svešvalodu eksāmenu sertifikātus akceptē Ventspils augstskola (ViA), viena no pirmajām uz šiem eksāmeniem savu uzņemšanu balstīja RTU. Jāmin, ka, gatavojoties 2004.gada vienotajai eksaminācijai vidusskolu beidzējiem un augstskolu reflektantiem, Augstākās izglītības padomes pārstāvji rektoriem un ISEC ierosinājuši izveidot atsevišķu nelielu biroju IZM vai augstskolu paspārnē, par ko Diena jau rakstīja. Tā darbinieku uzdevums būtu datorizēti apstrādāt reflektantu eksāmenu rezultātus un sakārtot tos pa izvēlētajām studiju programmām. Šajās dienās daļa augstskolu studētgribētājiem izsludinājušas arī pieteikšanos uz pēdējiem nopietnajiem sagatavošanas kursiem pirms jaunās uzņemšanas. LU četru mēnešu vakara kursi kā centralizētajiem eksāmeniem tā tradicionālajiem iestājpārbaudījumiem sāksies 27.janvārī. Līdzīgi šā mēneša beigās tie sāksies arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē, februārī - RSU Eiropas studiju fakultātē. Rīgas Stradiņa universitāte ir arī viena no pirmajām, kas saviem potenciālajiem studentiem rīko Atvērto durvju dienu - 18.janvārī. Rādīs ārzemēs radīto 'Lolitas brīnumputnu' BNS 01/08/03 Pirmo reizi Latvijā svētdien, 12.janvārī, izskanēs 11.Vispārējo Amerikas latviešu dziesmu svētkiem radītā Ņujorkas latviešu kora vadītāja Andreja Jansona mūzikla "Lolitas brīnumputns" koncertuzvedums, liecina interneta mājas lapā http://www.music.lv/lv ievietotā informācija. Mūzikls ir jau astotais Jansona darbs mūzikla žanrā un tapis pēc Annas Brigaderes lugas ar Arnolda Auziņa libretu un Čikāgas piecīšu vadītāja Alberta Legzdiņa sacerētiem dziesmu tekstiem. "Lolitas brīnumputns" bija 11.Vispārējo Amerikas latviešu dziesmu svētku rīcības komitejas pasūtījums, tā iestudējums tapa pērnvasar draudzes nometnē Katskiļu kalnos, un pirms pirmizrādes dziesmu svētkos Čikāgā 19.jūlijā rādīts arī svētku ieskaņas sarīkojumā Ņujorkā. Uzveduma režisors ir Valdis Lūriņš, horeogrāfe Tamāra Ēķe, scenogrāfs Aldis Kļaviņš no Liepājas teātra, bet galvenās lomas tēlotājs - Latvijas Nacionālā teātra aktieris Mārcis Maņjakovs. Rīgā mūziklā piedalīsies arī jauniešu koris "Balsis", Liepājas mūzikas skolas koris "Mare" un Latvijas Nacionālās operas orķestris. Princesi Lolitu tēlos Dita Kalniņa, Alni - Māris Evalds, Sūrmīti - Baiba Gaure-Bērtule, Ķēniņu - Krišjānis Norvelis, bet ķēniņieni -Antra Bigača. Teicēja lomā iejutīsies Voldemārs Šoriņš. Līdz šim Latvijā redzēti trīs no astoņiem Jansona mūzikliem: Rīgas Muzikālajā teātrī 1987.gadā "Homo Novus", Liepājas teātrī 1994.gadā - "Princese Gundega" un 1998.gadā dziesmu svētkos Latvijas Nacionālajā teātrī - "Laimes reibonī". Ievērojami pazemina starptautisko sarunu tarifus NRA 01/03/03 Mobilo sakaru operators Tele 2 no vakardienas samazinājis starptautisko zvanu tarifus, kas turpmāk būs ne tikai ievērojami zemāki par līdz šim Tele 2 piedāvātajiem, bet pat zemāki nekā Lattelekom tīklā, BNS pavēstīja Tele 2 projektu vadītājs Māris Jansons. Tarifu samazinājums ļaus starta un aktīvā tarifu plāna abonentiem zvanīt, piemēram, uz Lietuvu un Igauniju darba laikā par 57% lētāk nekā līdz šim, ārpus darba laika - par 60% lētāk nekā līdz šim. Biznesa klases pieslēguma lietotājiem zvani kļūs izdevīgāki attiecīgi par 40% un 54%. Pēc M. Jansona klāstītā, tādām Tele 2 klientu vidū pieprasītām valstīm kā ASV, Krievija un Skandināvijas valstis starptautisko zvanu tarifu atšķirības būs īpaši jūtamas. Turpmāk starta un aktīvā tarifu plāna abonenti darba laikā uz ASV varēs zvanīt par 0,373 latiem (līdz šim - 1,368 lati), ārpus darba laika - par 0,260 latiem (līdz šim 1,026 lati) minūtē. Minētais tarifs būs spēkā arī zvaniem uz Skandināvijas valstīm, Vāciju, Poliju un Kanādu. Latvijas rekords mobilo telefonu tālmešanā - 54,9 metri BNS 01/05/03 Esplanādē notikušās mobilo telefonu mešanas sacensībās uzvarēja dalībnieks Edijs, kurš gan atteicās izpaust savu uzvārdu. Viņš savu veco mobilo tālruni aizmeta 54, 90 metrus tālu. Uzvarētājs saņēma sacensību galveno balvu - ceļojumu 500 latu vērtībā uz paša izvēlētu vietu. Pasniedzot balvu, pasākuma vadītāji Fredis un Ufo uzvarētājam deva vairākus padomus. Fredis aicināja neļauties eksotisko zemju vilinājumam un aizbraukt uz bijušās Dienvidslāvijas valsti Melnkalni, savukārt Ufo ieteica aizbraukt uz Jelgavu un pārējo naudu vienkārši "notriekt". Uzvarētājs gan atzina, ka vēl padomās uz kurieni dosies. Balvas saņēma arī otrās un trešās vietas ieguvēji un sacensību finālā iekļuvušās dāmas - viņiem tika dāvanu kartes no veikaliem "Dual" un "Trodeks". Sacensību gaitu rezumēja tiesneši Voldemārs un Jānis Lūši. Jānis Lūsis atzina, ka mobilo telefonu mešanas sacensības viņam šķita interesanta atrakcija un daudzi jaunieši tajās varēja pārbaudīt savas sportiskās iemaņas. "Es gan domāju, ka šādu pasākumu vajadzētu rīkot vēlreiz - vasarā. Tad būs piemērotāki laika apstākļi. Vēl, vajadzētu padomāt par sacensību drošību," aizrādīja šķēpmetējs. Lai gan sacensību vietā atradās vairāki policisti, mešanas zonā varēja iekļūt katrs un BNS novēroja, ka daži nejauši garāmgājēji bija krietni pārsteigti, kad netālu no viņiem piezemējās mobilais telefons. Pasākuma laikā bija vērojamas arī vairākas kuriozas situācijas. Uz notikuma vietu organizētā grupā bija ieradušies vairāki skolas vecuma puikas, kuri steigšus piesavinājās aizmestos mobilos telefonus. Savukārt, kāds pasākuma dalībnieks, piedaloties sacensību finālā, sajauca savu veco mobilo tālruni ar to kuru lieto pašlaik. Tiesa, skatītāji to laikus ievēroja un paguva aizrādīt. Mobilo telefonu mešanas sacensībās pavisam piedalījās vairāk nekā 250 dalībnieku, taču pasākuma noslēgumā Esplanādē bija palikuši tikai daži desmiti skatītāju. Mobilo telefonu mešanas sacensības Latvijā notika pirmo reizi un tās rīkoja firmas "Siemens", "Dual" un "Trodeks".