K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 285: 2003. g. 7. - 12. februāris Valdība nav lēmusi par VN akcijām Diena 02/12/03 Tikai valdības kompetencē ir lemt par valstij piederošo Ventspils naftas akciju privatizāciju, un tikai valdība ir tiesīga izšķirt - pārdot tās vai ne. Ministru kabinets par to nav lēmis un drīzumā arī nelems, bet premjera biedrs Ainārs Šlesers, kurš plašsaziņas līdzekļos runājis par šā Ventspils uzņēmuma akciju pārdošanu, ir izteicis tikai savu viedokli, - tā, paužot premjera Einara Repšes nostāju, Dienai otrdien atzina viņa preses pārstāvis Dans Titavs. Premjers zina un ir pārliecināts, ka visi lēmumi par privatizāciju tiks pieņemti valdības sēdē. Neesot iespējama situācija, ka A.Šlesers valdību nostādītu kāda konkrēta VN pārdošanas fakta priekšā, jo viņam neesot pilnvaru to darīt. Lai gan A.Šlesera viedoklis guvis plašu skanējumu Latvijas un Krievijas plašsaziņas līdzekļos, radot iespaidu, ka valdība lēmumu par VN pārdošanu jau pieņēmusi, pēc D.Titava vārdiem, premjers negatavojas izteikt aizrādījumu A.Šleseram saistībā ar viņa izteikumiem. Dažu plašsaziņas līdzekļu vēlme A.Šlesera teikto pārprast, norādot, ka viņš uzņēmumu jau apsolījis krieviem, esot vērtējama kā lētu sensāciju meklēšana. Tikmēr Eiropas Komisija (EK) izteikusi gatavību nākamajā Eiropas Savienības (ES) un Krievijas Partnerības un sadarbības līguma enerģētikas jautājumiem veltītās apakškomitejas sanāksmē runāt par jautājumu, kas skar naftas tranzīta apjomu samazinājumu caur Ventspils ostu. Kā otrdien informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses centrs, gatavību tam apliecinājis EK ārējo attiecību komisārs Kristofers Patens, atbildot uz ārlietu ministres Sandras Kalnietes 17.janvāra vēstuli. Tajā ministre aicināja pievērst uzmanību situācijai, kas veidojas saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem naftas tranzītam caur Latvijas ostām. Ārlietu ministre pauda bažas, ka Krievijas rīcību vada politiski motīvi un tā var apdraudēt energoapgādes drošību ne vien Baltijas jūras reģionā, bet arī ES. Vēstulē K.Patens izteicis gandarījumu, ka Latvija kā nākamā ES dalībvalsts ir gatava aktīvi iesaistīties ES aktuālo jautājumu risināšanā, un rāda: kā Krievijas kaimiņvalsts Latvija var dot nozīmīgu ieguldījumu ES un Krievijas enerģētikas dialoga veicināšanā. Krievija jēlnaftas transportu pa cauruļvadu caur VN pilnībā pārtrauca šā gada sākumā, eksportam uz VN gada 1.cetursknī neapstiprinot nevienu tonnu jēlnaftas. Par spīti tam, VN apgrozījums janvārī sasniedza teju miljonu tonnu - uzņēmums naftu un tās produktus saņēma pa dzelzceļu. Kā Dienai teica sabiedrības Ņeftjanoi dom eksperti, kuri nevēlējās, lai viņu vārdi tiktu atklāti, principiālam lēmumam par VN akciju iegādi vajadzētu jau būt pieņemtam. Eksperti uzskata: atteikšanās no naftas tranzīta caur Ventspili, visdrīzāk, bija saistīta ar Latvijas puses atteikšanos noslēgt šādu darījumu ar Krievijas nosacījumiem. Latvijas puses piedāvātā cena šķitusi krieviem pārāk augsta. Palicis bez naftas, terminālis kritīsies cenā, atzīmē eksperti. Ja Transņeft tiešām ir pieņemts principiāls lēmums par Ventspils naftas iegādi, tas nevarēja notikt bez valdības pārstāvju ziņas. V.Hristenko birojā Dienai oficiāli neapstiprināja informāciju par valdības atbalstu VN iegādei, taču šīs ziņas arī nenoliedza. Saeimā kritizē prezidentes un ārlietu ministres nostāju Irākas jautājumā Diena 02/07/03 Apspriežot Latvijas mediķu nosūtīšanu uz Afganistānu, Saeimā izcēlās vairāku stundu debates arī par Latvijas amatpersonu izteikto atbalstu ASV plāniem atbruņot Irāku, pirms šo jautājumu lēmis parlaments. Valsts prezidentes pārstāvji pārmetumus noraida, sakot, ka Vaira Vīķe-Freiberga, paziņodama par atbalstu ASV Irākas atbruņošanā arī bez jaunas ANO rezolūcijas, rīkojusies savu pilnvaru robežās. Aleksandrs Kiršteins (TP) debatēs kā bezatbildīgus minēja prezidentes, ārlietu ministres Sandras Kalnietes un Latvijas vēstnieka ASV paziņojumus par atbalstu ASV, pirms to ir lēmis parlaments. Arī PCTVL frakcijas vadītājs Jānis Jurkāns sacīja, ka amatpersonām "nav tiesību bez Saeimas akcepta paust savu viedokli par mūsu piedalīšanos karā", norādot arī uz Latvijas vēlmi "izrādīt ASV, ka esam kopā ar viņiem". PCTVL izplatītajā paziņojumā norāda uz Latvijas iedzīvotāju zemo atbalstu operācijai Irākā un kritizē valsts vadību, kas ar paziņojumiem par atbalstu ASV izrādot necieņu pret tautas viedokli un nerēķinoties ar tām ES valstīm, kas ir pret karu. Prezidente un valdība aicināta ievērot ārpolitikas koncepcijā deklarētos principus par miermīlīgu, diplomātisku un politisku strīdīgo jautājumu risināšanu. A.Kiršteins BNS teicis, ka izteikumu dēļ Ārlietu komisija aicināšot uz sēdi S.Kalnieti. "Sēde būs smaga, un pēc tās arī spriedīsim, vai ministre vispār spēj pildīt sev uzticētās funkcijas," klāstīja A.Kiršteins. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis daļēji varot piekrist, ka mūsu valsts drošība ir ASV rokās, jo ASV tiešām "ir un būs stabilitātes pamats pasaulē, tāpat kā ANO". Pamatojot nepieciešamību Latvijas kara mediķus nosūtīt uz Afganistānu, viņš uzsvēra, ka kolektīvās drošības modelī Latvijai ir būtiski demonstrēt savu dalību starptautiskajos pasākumos. Kad Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns bija uzsvēris, ka Latvijai kā valstij, kas vēlas drošības garantijas, ir svarīgi parādīt attieksmi, kas palīdzēs tās nodrošināt, J.Jurkāns apšaubīja, vai mācītāju partijas pārstāvja paziņojums saskan ar LPP sludinātajiem kristīgās morāles principiem, jo "pasaules baznīcas iestājas pret karu". LPP priekšsēdis Ēriks Jēkabsons sacīja: "Taisnais karš ir militāra darbība, kas ir vērsta uz savas valsts, Tēvzemes aizsardzību un arī uz tādu darbību, kas ar ierobežotu militāro spēku var novērst daudz lielāku ļaunumu, karus un asinsizliešanas." Prezidentes pārstāve Aiva Rozenberga sacīja, ka situācija ap prezidenti esot "interpretēta un sakāpināta bez pamatota iemesla. Viņa ir rīkojusies savu pilnvaru robežās un nav uzņēmusies nekādas saistības". Prezidenti nevarot vainot vienpersonīgā lēmumu pieņemšanā, jo nostāja apstiprināta Nacionālās drošības padomē. Komentējot iebildi, ka padome nav salīdzināma ar parlamenta apstiprinātu nostāju, A.Rozenberga teica, ka Saeimā lemj par praktisko palīdzību, piemēram, vienību nosūtīšanu, kas nav prasīta. 70 deputātiem balsojot par, Saeima nolēma uz Afganistānu nosūtīt divas mediķu vienības - 8 cilvēkus, kas tur uzturēsies pusgadu. Tas izmaksās ap Ls 260 000. Pret balsoja tikai PCTVL. Vēstnieks ASV sanjem aizrādījumu no Kalnietes BNS 02/12/03 Ārlietu ministre Sandra Kalniete izteikusi aizrādījumu Latvijas vēstniekam ASV Aivim Ronim, kurš pirms oficiālās Ārlietu ministrijas (ĀM) nostājas formulēšanas sniedzis publiskus paziņojumus medijiem par Latvijas attieksmi pret ASV konfliktu ar Irāku. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere pēc slēgtās komisijas sēdes trešdien sacīja, ka komisija ar Kalnieti un aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski sprieduši par Roņa izteikumiem un deputāti pauduši pārliecību, ka "vēstnieka izteikumiem jābūt stingrā saistībā ar ministrijas nostāju". "Vēstniekam ir tiesības izteikt ministrijas un valdības viedokli tikai tad, ja tas ir formulēts," sacīja Vaidere. Viņa pavēstīja, ka Kalniete informējusi deputātus - Ronis par šādiem izteikumiem saņēmis ministres aizrādījumu. "Mēs to pieņēmām zināšanai, ka vēstniekam bija jābūt lietišķākam," teica Vaidere. Ceturtdien Ārlietu komisija tiksies, lai sagatavotu precīzu komisijas nostāju "Irākas jautājumā". Vaidere atzina, ka "personīgi" pieļauj komisijas atbalstu ĀM un Viļņas desmitnieka nostājai šajā jautājumā. Arī Kalniete BNS pauda pārliecību, ka komisijas paziņojums, visticamāk, būs identisks ĀM nostājai. Viņa arī atzina, ka trešdienas saruna ar deputātiem bijusi koleģiāla un pagājušajā nedēļā izskanējušais satraukums "par amatpersonu nesankcionētajiem izteikumiem bez parlamenta atbalsta" bijis pārpratums. Kalniete cer uz veiksmīgu sadarbību nākotnē, norādot, ka nākotnē būtu nepieciešamas regulāras tikšanās. Neapmierinātību ar Roņa, Kalnietes un Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izteikumiem "Irākas jautājumā" februāra sakumā pauda atsevišķi Saeimas deputāti - Aleksandrs Kiršteins (TP) un Jānis Jurkāns (PCTVL). Viņi pauda pārliecību, ka valsts amatpersonas bez Saeimas akcepta nebija tiesīgas paust valsts oficiālo viedokli. Audera dubultmaksājumi parādās kā sistēma NRA 02/08/03 Neatkarīgās rīcībā nonākušas sešas veselības ministra Āra Audera privātprakses kvītis liecina, ka dubultmaksājumi par slimokases apmaksātajām operācijām piekopti kā sistēma. Divās 2002. gada oktobra nedēļās tieši zelta rokās iemaksāti 3600 lati. Ar šādu peļņu nodokļos gada desmit mēnešu laikā teorētiski būtu jānomaksā vismaz 37 000 latu. Pats ministrs vakar Neatkarīgajai kategoriski atteicās kaut ko komentēt. Lai noskaidrotu, vai ministrs saucams pie kriminālatbildības par krāpšanu, arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudīt no Ģenerālprokuratūras pārsūtīto pacientes Maijas Vilciņas iesniegumu. Kā informēja KNAB preses sekretāre Ilza Staškevica, tiks pārbaudīts arī, vai pieļauti pārkāpumi, veicot privātārsta darbību - gan par nodokļu maksāšanu, gan par valsts un privāto interešu saplūdināšanu, pārkāpjot likumu un ar slimnīcu noslēgto līgumu noteikumus. Kā rāda sešas Audera parakstītas pacientu maksājumu kvītis, 14. oktobrī no pacienta saņemti leģendārie 565 lati, 15. oktobrī - vēl 565. 17. oktobris bijis ļoti veiksmīgs, jo divi pacienti samaksājuši katrs pa 922 latiem, 23. oktobrī par tādu pašu "diska trūces ārstēšanas kursu" iekasēti tikai 65 lati, bet 31. oktobrī atkal saņemts viens auders - 565 lati. Kopā 3604 lati divās nedēļās. (Tā kā kvīšu numerācija sākas ar 16101 un beidzas ar 16113, bet Neatkarīgās rīcībā nonākušas tikai sešas kvītis, ļoti iespējams, ka šajā laikā par pacientu maksājumiem aizpildītas vēl septiņas citas kvītis, kurās maksātā summa katrā var svārstīties no 10 līdz 922 latiem.) Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā šo kvīšu datus pārbaudīja, un noskaidrojās, ka visi šie pacienti slimnīcā ārstēti kā valsts apmaksāti pacienti, un gan par operācijām, gan izmeklējumiem un aprūpi samaksājusi slimokase. Kā stāsta pacienti, izmantota viena un tā pati Vilciņas shēma: vispirms pacientam tiek iegalvots, ka slimokase par šo operāciju nevar samaksāt, pēc tam tiek parādīts cenrādis, kurā minēti leģendārie 565 lati. Madonieti Didzi Ezerkalnu Ā. Auders operēja 1. novembrī. Arī Didzim vispirms paziņots, ka slimokasei nav naudas, lai diska trūci operētu uzreiz, bet ap gadumiju viņš, iespējams, būs jau paralizēts. Lai operētu uzreiz, prasīti 565 lati un obligāti ģimenes ārsta norīkojums. "Mana ģimenes ārste bija nesaprašanā, kāpēc vajadzīgs norīkojums, ja es maksāju skaidrā naudā, taču uzrakstīja," stāsta Didzis. Bez 565 latiem par katru konsultāciju viņš maksājis desmit latu. Konsultācijas bijušas trīs, katra ilgusi piecas līdz septiņas minūtes. Pēc operācijas viņš septiņas dienas pavadījis slimnīcā, šajā laikā Auders pie viņa pienācis tikai vienu reizi uz trim minūtēm, vēl divas reizes uz īsu mirkli pienācis viņa kolēģis Artis Gulbis, lai gan pārējos pacientus ārstējošie ārsti apraudzījuši katru dienu. Šuves noņēmis Didža ģimenes ārsts. Gan par operāciju, gan par slimnīcā pavadīto laiku un šuvju noņemšanu patiesībā samaksājusi slimokase. Paciente D. S., kas operēta pērn 14. oktobrī, nepatīkamā situācijā nonākusi, kad čeku par leģendārajiem 565 latiem lūgusi samaksāt saviem apdrošinātājiem. Tie sākotnēji atteikušies maksāt - ārsts operāciju veicis valsts slimnīcā savā darba laikā, un to jau apmaksājusi slimokase. "Apdrošinātāji man teica, ka tagad ārsti kļuvuši gudri un tādā veidā noformē kukuļus. Bet es biju pārliecināta, ka maksāju par operāciju, viņš man rādīja cenrādi!" stāsta paciente. Nav izdevies iegūt arī izrakstu par ārstēšanos privātpraksē, jo ārsts tikmēr kļuvis par ministru, bet viņa privātprakses kolēģis Artis Gulbis nav varējis tādu iedot. Beigu beigās apdrošinātāji gan pacientei samaksājuši. Ceturtdien Ā. Auders informēja, ka 2002. gadā par privātārstēšanas peļņu nodokļos samaksājis ap 2000 latu. Aptuveni aprēķini rāda - ja neskaita divus ministrēšanas mēnešus, par pārējo laiku VID no Audera pērn būtu varējis iekasēt pat ap 37 000 latu, - par 35 000 latu vairāk. Privātārstam par saviem ienākumiem vispirms jāmaksā 32 procentu liels sociālais nodoklis, pēc tam no atlikuma drīkst atrēķināt attaisnotos izdevumus, bet no pārējā jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25 procentu apmērā. Tātad pēc likuma Ā. Auderam vispirms valstij no nopelnītajiem 3600 latiem būtu jānomaksā 1152 lati sociālais nodoklis. Attaisnotajos izdevumos, pēc Neatkarīgās rīcībā esošajiem datiem, šajā situācijā varētu ieskaitīt tikai īresnaudu, jo nekādus citus papildlīdzekļus šiem pacientiem ārsts nav lietojis. Ja mēnesī slimnīcai par īri maksāti 100 lati, divās nedēļās - 50 latu. Atlikuši 2400 lati, no tiem 25-procenti - 600 latu. Rezultātā jau par divu nedēļu peļņu neiroķirurgam ieņēmumu dienestam pēc likuma bija jāsamaksā vismaz 1740 latu! Pēc Audera paša klāstītā, viņa privātprakse pastāvējusi trīs gadus - Traumatoloģijas slimnīcas telpās. Pirmajā darba gadā prakse esot bijusi ar zaudējumiem, otrajā - pa nullēm, bet pelnīt viņš sācis tikai pērn. Prakses sākotnējie zaudējumi esot izskaidrojami ar izdevumiem tās iekārtošanai, piemēram, datora iegādi, pēc tam lielākos izdevumus sagādājusi telpu īre - 100 latu mēnesī. Sašutuši ir Traumatoloģijas un ortopēdijas (TOS) slimnīcas ārsti, kurus kolēģa rīcība esot pamatīgi apkaunojusi, vienlaikus parādot, kā slimnīca izmantota privātās interesēs. Kā skaidro direktora vietnieks Ivars Ūpis, traumatoloģijas slimnīcā privāti veikt operācijas nemaz nav iespējams: slimnīcai ar ārstiem nav tādu līgumu. Tad būtu jāslēdz līgums gan par operāciju zāles, gan aparatūras, laboratorijas, rentgena, instrumentu un medicīniskā personāla izmantošanu, gan par slimnīcas gultu īri. Līgumi privātārstiem paredz tikai konsultācijas telpu īri. Jebkurš pacients, kurš tiek operēts un ārstēts šajā slimnīcā, oficiāli ir valsts, nevis privātais pacients. (Ir gan endoprotezēšanas operācijas, par kurām pacients var samaksāt pats, apejot milzumgaro rindu, taču tādā gadījumā nauda tiek maksāta slimnīcai, un tas ir slimnīcas, nevis privātārsta maksas pakalpojums.) Arī nekāda pirmsoperācijas sagatavošana TOS privātpraksē veikta netiek. Izmeklējumus pacients veic vai nu Gulbja laboratorijā vai vietējā poliklīnikā, uz operāciju viņš atnāk jau sagatavots. Bet pēc izrakstīšanās no slimnīcas šuvju diegus parasti noņem ģimenes ārsts. Audera pacientu kvītīs parādās, ka maksāts par vienu mēnesi ilgu "ārstēšanas kursu". "Ko tad viņš dara mēneša garumā?" neizprot kolēģi. Savukārt slavenie 565 lati jeb viens auders parādās pēc paralēlo maksājumu shēmas. Kā nodemonstrēja I. Ūpis, slimnīcas vadības rīkojumā slimokases maksājumu centrādī pie mugurkaula operācijām parādās aile: "lumbālais līmenis - 565 lati". Ar šo ailīti arī izskaidrojams, kāpēc tik daudziem pacientiem parādās viena un tā pati summa: pacientam parāda slimokases cenrādi, nepaskaidrojot, ka šo summu slimnīcai par tādu operāciju maksā slimokase, bet gan liekot domāt, ka tas ir oficiāls cenrādis pacientu maksājumiem. Kā uzskata ārsts Jānis Ābols, tas ir veids, kā iegūt naudu no cilvēka, kurš neorientējas sistēmā, tā ir apzināta dubultas maksas saņemšana. Ārstus mulsinot arī pārspīlētā zelta roku pašreklāma - tādā pašā līmenī un, iespējams, vēl labāk, varot izoperēt daudzi citi tagadējā ministra bijušie kolēģi. Pēc 2002. gada datiem, Auders pat nav bijis starp vispopulārākajiem privātārstiem slimnīcā. Aiz slēgtām durvīm atbalsta Audera palikšanu NRA 02/11/03 Pēc divarpus stundu ilgām diskusijām aiz žurnālistiem slēgtām durvīm Jaunā laika valde vakar nolēma Ārim Auderam viņa dzimšanas dienā neatņemt veselības ministra portfeli. Pēc divarpus stundu ilgām diskusijām aiz žurnālistiem slēgtām durvīm Jaunā laika (JL) valde vakar nolēma Ārim Auderam viņa dzimšanas dienā neatņemt veselības ministra portfeli. Lai gan liela daļa JL frakcijas deputātu skeptiski raudzījās uz ministra atbilstību amatam, noteicošais bija valdes balsojums - no tās desmit valdes locekļiem atstādināšanu atbalstīja četri. Pēc premjera JL vadītāja Einara Repšes domām, ministra “vērtēšanas brīdis vēl nav pienācis - vēl nav pagājušas pat valdības darbības 100 dienas” un viņš tiks vērtēts pēc paveiktā veselības aprūpes reformā. Jautāts, vai tādējādi varētu tikt attaisnoti jebkuri pārkāpumi Ā. Audera iepriekšējā darbībā, lai tikai viņš īstenotu reformu, E. Repše bilda, ka argumenti ministra atstāšanai amatā bija “visdažādākie un izsvērti”, lai arī diskusija bijusi asa. Ne JL vadītājs, ne pats ministrs nesaskata pārkāpumus dubultsamaksas prasīšanā par valsts apmaksātu operāciju, par ko daudz rakstīts. Premjers bilda, ka pamatīgi diskutēts par to, “vai ārsts drīkst vai nedrīkst pieprasīt papildu samaksu par pakalpojumu”, un partija uzskata, ka vispār nedrīkst pieļaut šādu iespēju. Lai to panāktu, Ā. Auderam jāīsteno reforma. Ā. Auders savukārt skaidroja, ka jāmēģina legalizēt ārstu honorārus, nevis jāļauj turpināt ņemt naudu aploksnēs. Neatkarīgā jau rakstīja, ka tās rīcībā esošās sešas kvītis liecina, ka Ā. Auders divās 2002. gada oktobra nedēļās saņēmis 3600 latu, pēc daļas pacientu teiktā, kā otru samaksu par valsts apmaksātu operāciju. Kvīšu numuri liecina, ka starp šiem maksājumiem aizpildītas vēl septiņas kvītis. Ar šādu peļņu nodokļos desmit mēnešu laikā teorētiski būtu jānomaksā vismaz 37 000 latu, bet Ā. Auders informēja, ka 2002. gadā nodokļos viņš samaksājis ap 2000 latu. Ā. Auders skaidroja, ka ne no visa honorāra ārstam ir jāmaksā nodoklis, jo no saņemtās naudas ir jāmaksā arī par telpu īri, aparatūru un citi izdevumi. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai viņš nebaidās, ka varētu nākt klajā arvien jauna ziņas par viņa izsniegtajām kvītīm par ņemto dubultsamaksu par pakalpojumu, Ā. Auders lepni paziņoja, ka viņš būtu gatavs pats piedāvāt tās visas publicēt kādā laikrakstā, “lai apsteigtu oranžos draugus”. Kā zināms, par oranžajiem tiek dēvēta Tautas partija, kas arī ierosināja ministra demisiju. Arī E. Repše atbalstīja sazvērestības teoriju. A. Auderam partijas vadība ieteikusi vairāk rūpēties par savu labo tēlu. “Partija nolēmusi dot iespēju, varbūt pat pēdējo, uzlabot savu komunikāciju ar frakciju, ārstiem un sabiedrību,” stāstīja E. Repše. “Ā. Auders ir izteikti vājš pašreklāmas un sabiedrisko attiecību speciālists, jo neviens kukuļņēmējs neizraksta kvītis,” novērst žurnālistu uzmanību uz nekaitīgākiem ministra trūkumiem centās E. Repše. Lai gan sabiedrības un mediju uzmanības degpunktā bija Ā. Audera dubultmaksājumu ņemšana un dārgās automašīnas iegāde no veselības aprūpes naudas, arī ministrs centās skandāla iemeslus reducēt uz plānotās reformas lēno gaitu, kas acīmredzot ne visiem šķiet pieņemama, un “novārtā atstāto komunikāciju ar Saeimas frakciju un sabiedrību”. Ar valdes vairākuma lēmumu samierināties nācies gan atsevišķiem JL deputātiem, gan valdības partneriem no citām partijām. Tēvzemiešu un Zaļo un zemnieku savienības frakciju vadītāji pauduši nožēlu par JL neizlēmību, atstājot Ā. Auderu amatā, savukārt Latvijas Pirmā partija, kas pirmā JL piedāvāja noslēgt partiju bloku, atbalsta JL lēmumu. Kā partijas biedrs respektēju valdes lēmumu,- Neatkarīgajai atzina deputāti mediķi Aigars Pētersons un Viesturs Šiliņš, kas iepriekš bija kritiski izteikušies par Ā. Audera spējām veiksmīgi darboties ministra amatā vispirms jau zaudētās mediķu uzticības dēļ. A. Pētersons gan atzina: “Kā pilsonis un kā ārsts esmu par ministra demisiju. Honorāru lietu analizēs tiesībsargājošās iestādes, mani vairāk satrauc Audera attieksme pret pacientiem un mediķiem.” Politologi prognozējuši, ka Ā. Audera neatstādināšana ne tikai negatīvi ietekmēs sabiedrības uzticēšanos partijai un tās līderiem, bet var radīt šķelšanos JL. JL jārēķinās, ka Ā. Audera lietu nemitīgi aktualizēs ne vien opozīcija un kritiski noskaņotie mediķi, bet arī ģenerālprokuratūrā un KNAB rosinātās pārbaudes. Savukārt bijušais Biķernieku slimnīcas vadītājs Gundars Prolis 3. februārī lūdzis ierosināt pret Ā. Auderu krimināllietu par neslavas celšanu, kas pieņemta izskatīšanai. Opozīcija kritizē valdības sagatavoto šā gada budžetu BNS 02/11/03 Šā gada valsts budžeta projekts, kuru pieņemšanai Saeimā gatavo valdība, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē kārtējo reizi izpelnījās opozīcijā esošās Tautas partijas (TP) deputātu kritiku. Bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš pauda neizpratni, kāpēc Finanšu ministrija šim gadam prognozē nodokļu ieņēmumu pieaugumu, salīdzinot ar pagājušo gadu, mazāku nekā iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kas plānots 5,5% apjomā. "Iekasēto nodokļu apjoma palielināšanās nesasniedz IKP pieauguma tempu. Varētu domāt, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru jaunā valdība plāno palielināt," neizpratnē bija eksministrs. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis BNS atzina, ka nodokļu ieņēmumu palielinājums pret pagājušo gadu tiešām ir mazāks nekā IKP pieaugums, taču tas ir izskaidrojams ar vairākiem objektīviem faktoriem, tostarp sociālās apdrošināšanas iemaksu un uzņēmumu ienākuma nodokļa līdzekļu samazināšanu, izmaiņām darba likumā, kas radīs mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumu un citiem faktoriem. Pēc Finanšu ministrijas, kas otrdien Saeimas komisiju iepazīstināja ar gatavojamo budžeta projektu, aprēķiniem, šogad sociālā nodokļa ieņēmumi, lai gan likme samazināta, palielināsies par 0,6%, pievienotās vērtības nodokļi - par 8,2%, akcīzes nodokļa ieņēmumi - par 9,3%, muitas nodokļa ieņēmumi - par 1,5%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumi - par 4,5%, bet uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi samazināsies par 4,5%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Bērziņš gan izteica pārmetumu, ka nav pamata prognozēt tik zemu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu palielināšanos, jo katru gadu iekasētā nodokļa apjoms palielinās par aptuveni 10% un pat Krievijas krīzes gadā tas bija vairāk par 8%. Savukārt TP priekšsēdētājs Atis Slakteris atgādināja finanšu ministram Dombrovskim viņā pārstāvētās partijas "Jaunais laiks" solījumu par milzīgu nodokļu ieņēmumu pieaugumu - "neviens no skaitļiem neapliecina, ka šī valdība strādās kaut par kapeiku labāk nekā iepriekšējā, drīzāk sliktāk". Bērziņš arī vērsa deputātu uzmanību uz, viņaprāt, nepamatoti lielo izdevumu palielinājumu Ministru kabinetam, kas esot izskaidrojams arī ar ministru algu palielināšanu, bet, piemēram, Zemkopības ministrijai (ZM) dotācija no valsts pamatbudžeta samazināsies. Opozīcijas deputātu pārmetumus noraidīja FM valsts sekretāres vietniece Inguna Sudraba, norādot, ka izdevumu pieaugums MK pamatā saistīts ar jaunu funkciju pārņemšanu, bet ZM izdevumi ir mazāki, jo pērn bija nepieciešams finansējums sausuma radīto zaudējumu kompensācijai, kas šogad, cerams, nebūs nepieciešams. "Tie, kas strādājuši ar budžetu, ļoti labi zina, ka skaitļi neko neizsaka, bet ir jāiedziļinās būtībā," aizdomas par sava bijušā priekšnieka manipulēšanu ar skaitļiem neslēpa Sudraba. Opozīcijas deputātiem tomēr izdevās pārliecināt komisiju par nepieciešamību pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu pirms budžeta izskatīšanas galīgajā lasījumā, kam saskaņā ar FM izstrādāto budžeta pieņemšanas grafiku bija paredzēta tikai viena diena, taču tagad deputāti savus priekšlikumus varēs iesniegt piecas dienas ilgāk. Vienlaikus komisija neatbalstīja Bērziņa priekšlikumu budžeta izskatīšanas laikā uz komisiju uzaicināt "jūtīgāko" nozaru pārstāvjus no veselības aizsardzības, izglītības, labklājības, zemkopības un pašvaldību sabiedriskajām organizācijām. "Kāpēc budžeta komisijai liegt viņiem runāt, lai informāciju nevajadzētu gūt no preses vai viņu rīkotajos piketos," sacīja Bērziņš. Komisijas vairākums šos argumentus neuzskatīja par pietiekamiem, tāpēc TP nolēmusi sabiedrisko organizāciju pārstāvjus aicināt uz savas frakcijas sēdi. Budžetu valdībā paredzēts apstiprināt ārkārtas sēdē piektdien, tajā pašā dienā iesniegt Saeimā, lai līdz marta sākumam tas jau būtu parlamentā pieņemts galīgajā lasījumā un izsludināts. Politologi vērtē jaunās valdības pirmās 100 dienas LETA 02/09/03 Jaunās valdības darbā pirmajās 100 dienās var saskatīt gan labas, gan sliktas iezīmes, šādu viedokli pauda aptaujātie politologi. Valdība veikusi lielu darbu Latvijas birokrātijas attīrīšanā, taču bieži pieņēmusi nekvalitatīvus lēmumus, šādi valdības pirmo simts dienu darbu novērtēja politologs Jānis Ikstens. "Valdība darījusi daudz labu lietu," uzsvēra Ikstens. Kā vienu no tām Ikstens norādīja ierēdņu tīrīšanu, jo "labi zināms, kādi ļaudis bija sasēduši ministrijās". Labs attīrīšanas process, viņaprāt, esot iesākts valsts robežbūvē, kur iepriekšējā valdība tērējusi ļoti daudz līdzekļus. Tomēr, pēc Ikstena domām, sevi neattaisno atklātības princips "jauno laiku izpratnē", jo valdība preses klātbūtnē lēmumus nevis izdiskutē, bet pieņem jau gatavus. Turklāt bieži vien no valdības komitejas un Valsts sekretāru sanāksmes sēdēm lēmumprojekti nāk nesagatavoti, teica Ikstens. Politologs arī norādīja, ka jau nepamatoti ilgi kavējas budžeta pieņemšana. "Interesanti, ko viņi tajā budžetā iekļaus," izteicās Ikstens. Eksperts kā lielu jaunās varas darba problēmu norādīja varas mehānismu Einara Repšes valdībā. "Pie tās varas koncentrācijas, kas ir Repšes rokās, viņa birojs, ko veido daži cilvēki, ir par mazu," spriež politologs. Šis fakts, pēc viņa domām, mazina varas kapacitāti. Ikstens arī norāda, ka būtu bijis nepieciešams saglabāt koalīcijas padomi, jo jebkurā valdībā, kurā ir vairāk par vienu partiju, kādam viedokļu saskaņošanas mehānismam jābūt. Ikstens prognozē, ka valdība noturēsies vismaz līdz Valsts prezidenta vēlēšanām nākamajā vasarā. Prognozējot valdošās koalīcijas stabilitāti, Ikstens iesaka ņemt vērā jaunās Jurkāna partijas iespējamo konkurenci uz valdības locekļa vietu. Politikas zinātnes eksperts Mihails Rodins norādīja, ka jaunajā valdībā nesaskata nekādas izmaiņas atšķirībā no iepriekšējām. Pēc viņa domām, Einara Repšes valdība nav ģenerējusi jaunas kvalitatīvas izmaiņas. Kā jau pēc katras jaunas valdības, sākumā bija optimisms, bet vēlāk seko vilšanās," spriež Rodins. Viņš norāda uz sociologu datiem, kas pierādot sabiedrības augošo neuzticību pašreizējai valdībai. Uzticību valdībai glābs Irākas karš," prognozēja Rodins. Pēc viņa domām, gaidāmā katastrofa Irākā un tai sekojošie terora akti visā pasaulē likšot aizmirst par pašmāju nebūšanām un iedzīvotāji konsolidēsies kā jau katra kara gadījumā. Sociologs Arnis Kaktiņš gan norāda, ka pagaidām, neskatoties uz zemo Repšes reitingu, iedzīvotāju uzticība valdībai ir salīdzinoši augsta, jo iepriekšējai valdībai tā bijusi zemāka. "Liela daļa iedzīvotāju joprojām cer sagaidīt to, par ko balsojuši - Repšes solītos straujos labklājības uzlabojumus," saka Kaktiņš. Kaktiņš gan norāda, ka šobrīd būtiski esot, vai valdība spēs saglabāt sabiedrības uzticību vēl kādus divus gadus, kad iecerētie reformu aizmetņi varētu nest augļus. Sociologs kā interesantu jaunās valdības darbu norāda ierēdņu tīrīšanu. "Šķiet, nav bijusi nedēļa, kad kāds nebūtu atlaists vai sākts turēt aizdomās un saņēmis neuzticību," teica Kaktiņš, norādot uz sabiedrības labvēlību šādai rīcībai. Pašpasludināto atklātības principu Kaktiņš vērtē kā veiklu sabiedrisko attiecību triku. "Tas ir vairāk iemesls avīžniekiem rakstīt dažādus apcerējumus, nevis līdzeklis kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanai," ir pārliecināts sociologs. Viņš arī norāda uz pārāk lielo varas koncentrāciju valdības un "Jaunā laika" rokās, kas varot būt faktors iespējamām izmaiņām valdībā. "ZZS jau reizi pa reizei izsaka neapmierinātību ar jaunākā brāļa statusu," sprieda Kaktiņš. Arī Kaktiņš aicināja sekot jaunās Jāņa Jurkāna partijas veidošanai, kas varot ietekmēt pārmaiņas valdošajā koalīcijā. "Tas, ka valdība joprojām nav pieņēmusi budžetu, ir liels mīnuss, jo dažādas valsts iestādes, esot neziņā par naudu, nespēj plānot savu darbu, tātad nespēj strādāt kvalitatīvi," teica Kaktiņš. Kā ziņots, 14.februārī - Valentīna dienā - Einara Repšes valdībai aprit 100 dienas. Eiropā stāšanās procedūra vēl diskutējama NRA 02/09/03 Valdības pieņemtais Satversmes grozījumu projekts saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) Saeimā varētu izraisīt diskusijas. Grozījumi Satversmē, kas nosaka Latvijas iestāšanās un izstāšanās procedūru un daļēju kompetences deleģēšanu ES, jāpieņem līdz 16. aprīlim, kad valdība plāno parakstīt līgumu par Latvijas iestāšanos savienībā. Referendums paredzēts 20. septembrī. Grozījumu projekts nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) frakcija izteikusi bažas par grozījumu neatbilstību Satversmei un iespēju tos apstrīdēt Satversmes tiesā (ST). Opozīcija iesaka nopietni apspriest to, kādam būtu jābūt kvorumam, lai lēmums par iestāšanos ES referendumā būtu pieņemts. Diskutējams būtu arī jautājums par iespēju izstāties no ES, pret ko jau iebildis Eiropas komisijas (EK) prezidents Romāno Prodi. Pagājušā gada nogalē EK nāca klajā ar reformu paketi, kurā iespēja dalībvalstīm izstāties no ES netika paredzēta, lai to neizmantotu eiroskeptiķi. Savukārt divus mēnešus iepriekš Eiropas konventa prezidents Valerī Žiskārs d'Estēns Eiropas konstitucionālā dokumenta projektā šo iespēju bija piedāvājis. ES paplašinātā konstitūcija, kas būs jāratificē visām dalībvalstīm, vēl ir tapšanas stadijā. Latvijas Eiropas konventa delegācijas loceklis Rihards Pīks Neatkarīgajai skaidroja, ka iespēja neparedzēt valstu izstāšanās iespēju no ES bija tikai R. Prodi un divu komisionāru priekšlikums, bet ne oficiālais komisijas viedoklis. Šis jautājums ES konventā vēl neesot nopietni apspriests, turklāt ir izstrādāti vairāki ES konstitucionālā līguma varianti - R. Pīks saņēmis jau septiņus dažādu organizāciju un konventa locekļu sagatavotus variantus. "Izstāšanās procedūra noteikti ir jāparedz. Par tās nepieciešamību liecina kaut vai Grenlandes precedents, kas iestājās ES kopā ar Lielbritāniju, bet, izveidojot savu parlamentu, izstājās no savienības," pamatoja R. Pīks. Viņš prognozēja, ka izstāšanās iespēja ES konstitūcijā tiks paredzēta, bet jautājums varētu būt par procedūras niansēm. Satversmes grozījumu projektā par izstāšanos atsevišķi netiek runāts, bet tās iespējamība ietverta, sakot, ka tautas nobalsošanā pieņemams "lēmums par Latvijas dalību ES". Par izstāšanās iespējas paredzēšanu iepriekš jau izteicies politologs Ojārs Skudra un citi eksperti. Valdības darba grupa, skaidrojot Satversmes grozījumus, apgalvo - nosacījums, ka dalība ES ir izlemjama tikai tautas nobalsošanā, nozīmē to, ka "tautai pieder tiesības lemt gan par iestāšanos, gan izstāšanos no ES, turklāt izstāšanās procedūrai jābūt tādai pašai kā iestāšanās procedūrai". Grozījumi Satversmē paredz, ka par dalību ES referendumā būs jānobalso vairāk nekā pusei to pilsoņu, kas piedalījās pēdējās Saeimas vēlēšanās, tātad vismaz 36,25% jeb nepilnam pusmiljonam pilsoņu. "Nevar pieļaut, ka lēmumu pieņem vienaldzīgie, jo tad sanāks, ka slinkie vēlētāji būs nobalsojuši pret Latvijas iestāšanos ES," pamatoja premjers Einars Repše. PCTVL frakcijas konsultants, jurists Aivars Dātavs sacīja, ka šāds kvorums būtu pretrunā ar Satversmi, jo tās 79. pants paredz, ka "tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem". Ar vairāk nekā pusi no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju balsu skaita var pieņemt tautas nobalsošanai nodotu likuma projektu, bet jautājums par Latvijas dalību ES un daļēju kompetences deleģēšanu tai, viņaprāt, ir Satversmes, nevis vienkārša likuma līmeņa projekts, "jo iestāšanās ES ir atteikšanās no daļas no valsts suverenitātes". Arī PCTVL frakcija piekrita A. Dātavam, ka šis formulējums būtu apstrīdams ST. "Grozi, kā gribi, bet vajadzēs tomēr mobilizēt un aicināt visus pie urnām, nevis apmierināties ar tiem, kas bija atnākuši uz 8. Saeimas vēlēšanām," sacīja jurists. Grozījumu neatbilstību Satversmei jau noliedza ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš, skaidrojot Neatkarīgajai, ka tautas nobalsošanai obligāti nododami jautājumi par atsevišķu Satversmes punktu grozīšanu, bet neviens no grozīt ieplānotajiem punktiem neprasa tautas nobalsošanu. Tā kā līgumu par iestāšanos ES beigās ratificēs Saeima, tad lēmums par iestāšanos ES tiek pielīdzināts likumam, ko paredzēts pieņemt tautas nobalsošanā, tātad - vismaz ar pusi no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita atbalstu. Arī valdības darba grupa, kas izstrādāja grozījumus, skaidrojusi, ka "grozījumi Satversmes tekstā nav obligāti, tomēr nolūkā nodrošināt juridiski iespējami korektu Satversmes normu iztulkošanu, Satversmē ir nepieciešams veikt izmaiņas". A. Endziņš piebilda, ka deputāti gan vēl var diskutēt par to, ar cik lielu tautas atbalstu viņi vēlas pieņemt lēmumu, bet tas jau būs atkarīgs no pilsoņu aktivitātes. Atstāt jautājuma izlemšanu neaktīviem arī nebūtu īsti pareizi, piekrita ST priekšsēdētājs. Filozofiskāku paskaidrojumu sniedza Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, grozījumu neatbilstību Satversmei pamatojot ar to, ka dalība ES nemazina dalībvalstu suverenitāti. "Eiropas dalībvalstu konstitūciju izpēte liecina, ka pants par valsts suverenitāti tajās palicis nemainīgs. Suverenitātes termina izpratne laika gaitā, arī attīstoties starptautiskajai sadarbībai, ir mainījusies," skaidroja G. Kusiņš. "Mēs taču esam ANO dalībvalsts, bet ANO statūti nosaka, ka organizāciju veido suverēnas valstis. Latvija pēc iestāšanās ES saglabās savu suverenitāti un būs tikpat suverēna, cik šobrīd ir, piemēram, Lielbritānija, Vācija un citas ES valstis," bija pārliecināts G. Kusiņš. Darba grupas skaidrojumā teikts, ka daļas valsts kompetences deleģēšana starptautiskām institūcijām tiek veikta, lai stiprinātu demokrātiju, un tas ļauj to atsaukt, ja institūciju darbība vairs nav demokrātiska. Tautai tiek nodotas tiesības izlemt par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības nosacījumos ES, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. *** Satversmes papildinājumi 68. pants Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija, nolūkā stiprināt demokrātiju, var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana. Starptautiskos līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas no Saeimas locekļiem, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums. Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima. Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas Latvijas dalības nosacījumos Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā. 79. pants Tautas nobalsošanai nodotais likuma projekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma projekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos. Latvijā diskutēs par ES konstitūcijas projektu NRA 02/09/03 Eiropas konventa sēdē 6. un 7. februārī tā pārstāvjiem apspriešanai nodoti pirmie piecpadsmit ES Konstitucionālā līguma punkti. Lielbritānija ir noraidījusi ES konstitūcijas projekta daļas, paziņojot, ka priekšlikumi iet tālāk par gaidīto federālas Eiropas radīšanā. Latvija konstitūcijas projektu šodien apspriedīs Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē. Eiropas nākotnes konventa priekšsēdētāja Valerī Žiskāra D'Estēna priekšlikumi paredz, ka ES ir jāspēlē vadoša loma dalībvalstu ārpolitikas un ekonomikas politikas veidošanā. ES būtu jākoordinē dalībvalstu ekonomikas politika un būtu tiesības definēt un īstenot kopīgu ārpolitiku, ieskaitot tiesības sākt veidot kopīgās aizsardzības programmas pamatus. 6. februārī publicētais projekts varētu tikt pieņemts kā ES konstitūcija līdz gada beigām. Kā piektdien vēstīja Financial Times, lielākā daļa ES dalībvalstu uz priekšlikumiem vēl nereaģēja. Konstitūcijas projekts izšķir trīs kompetenču veidus: saskaņā ar to Eiropas kompetencē būtu, piemēram, tirdzniecības un valūtas politika. Savukārt kultūras, audzināšanas un nodarbinātības politikā ES varētu pieņemt tikai lēmumus par atbalstošiem pasākumiem, bet likumdošanas kompetence paliktu dalībvalstīm. Starp šiem poliem atrastos vidējā dalīto kompetenču josla, kurā būtu, piemēram, apkārtējās vides politika. Kā Neatkarīgajai pastāstīja viens no Latvijas pārstāvjiem konventā Rihards Pīks, projekta punkti 10. februārī tiks apspriesti Eiropas lietu komisijā. Rakstiskus priekšlikumus to koriģēšanai var iesniegt tikai līdz 17. februārim, tādēļ Latvijai būs nedēļas laikā jāformulē savi priekšlikumi. R. Pīks uzskata - satraukumam par to, ka Lielbritānija projekta daļas ir noraidījusi, vēl nav pamata, jo punktā par aizsardzības politiku nekas konkrēts vēl nav ierakstīts, ES nākotnes redzējums vairāk pausts vēlmju līmenī. Tomēr Latvijas pārstāvis pieļāva, ka šis punkts būs ļoti jutīgs, īpaši ņemot vērā pašreizējo situācijas attīstību sakarā ar iespējamo karadarbību pret Irāku. Nākamajā konventa sēdē 27. un 28. februārī par konstitūcijas projektu notiks plašākas diskusijas. R. Pīks arī norādīja, ka, Vācijas un Francijas priekšlikumam par dubultprezidentūru nākotnes Eiropā pievienojies vēl viens - britu kompromisa priekšlikums. Tajā ieteikts, ka četras valstis kopā divus gadus vada ES Padomi, bet ik pa pusgadam ES Padomes apakšpadomēs notiek vadītāju rotācija. Latvijas pārstāvji par nākotnes ES institucionālo reformu konventa ietvaros diskutējuši ar Ziemeļvalstu pārstāvjiem, un valstis nolēmušas rakstīt kopīgu vēstuli Eiropas konventa prezidentam, kurā paustu savu redzējumu par pārvaldes sistēmu nākotnes ES. Latvija diskusijās par nākotnes ES pārvaldību uzsver nacionālo parlamentu lomu, kā arī iestājas par demokrātiju un pieejamību, kuru nodrošina pašreizējā rotējošā prezidentūras kārtība ES, tikai jārod risinājums, lai tā varētu efektīvi strādāt arī tad, kad savienībā būs 25 valstis. Lujāns preses konferenci pārvērš šovā NRA 02/08/03 Ekonomikas ministrs Juris Lujāns (Latvijas Pirmā partija) vakar izcēlās ar Latvijas pēcpadomju vēsturē neredzētu rīcību - ieradās uz valsts a/s Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona sasaukto preses konferenci un sāka uzdot jautājumus žurnālistu vietā. J. Lujāna uzticību zaudējušā K. Miķelsona preses konference, kurā viņš gribēja izklāstīt savus argumentus pret augstāko priekšnieku, līdz ar to pārvērtās farsā. Kā stāsta aculiecinieki, ekonomikas ministru turklāt pavadīja vesela svīta viņam uzticīgu personu, piemēram, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, LPP biedrs Krišjānis Peters, LPP pārstāvja, Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera biroja vadītājs Juris Radzevičs, J. Lujāna preses sekretārs Guntars Gūte un citi. Ņemot vērā to, ka preses konferenci klausīties ļoti plašā skaitā bija ieradušies arī Latvenergo sabiedrisko attiecību veidotāji, kā arī citi uzņēmuma darbinieki, visiem sēdētgribētājiem nepietika vietu. Preses konference sākās ar īsu, emocionālu K. Miķelsona uzstāšanos, kurā kompānijas vadītājs centās atspēkot ekonomikas ministra minētos argumentus neuzticības izteikšanai, pēc tam vairāki žurnālisti uzdeva jautājumus, un tad sākās ass J. Lujāna un K. Miķelsona dialogs, kurā vēlāk iesaistījās arī J. Radzevičs, ziņo LETA. Kā sacīja J. Lujāns, viņš neesot žurnālists, tomēr viņam ir vairāki jautājumi. Ministrs prasīja Miķelsonam par Latvenergo valdes darba līgumiem, tās lomu minēto līgumu pārslēgšanā, kāpēc energokompānijas prezidents par jaunajām darba attiecībām nav viņu informējis pērn 13. novembrī, kad J. Lujāns viesojies uzņēmumā. J. Lujānu arī interesēja, kāda ir fizisko un juridisko personu rinda, kas gaida pieslēgumu energosistēmai. Savukārt J. Radzevičs Latvenergo prezidentu iztaujāja par Latvenergo pārreģistrācijas Komercreģistrā juridiskajiem apstākļiem un citiem jautājumiem. Aģentūras LETA aptaujātie Saeimas deputāti un preses speciālisti uzskata, ka J. Lujāns, dodoties uz Latvenergo prezidenta preses konferenci, ir rīkojies smieklīgi. Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats vaicāja: "Vai tad Lujānam ir žurnālista apliecība? Parasti jau ministri žurnālistus netēlo. Tik uzjautrinošs gadījums vēl nebija dzirdēts. Loģiskāk būtu, ja Lujāns ar Miķelsonu aprunātos ārpus preses konferences." "Diez vai preses konference ir īstā vieta, kur kārtot savstarpējās attiecības, taču, no otras puses, - neviens nevar liegt amatpersonai apmeklēt preses konferences," atzinusi Latvijas Mediju darbinieku mācību centra direktore Anita Kehre. Viņa norādīja, ka sabiedrībā pastāv nerakstīti likumi, piemēram, preses konferences ir domātas tieši žurnālistiem. J. Lujāns ar savu rīcību šo likumu ir pārkāpis, taču acīmredzot viņam ir gudri padomdevēji, kuri uzskata, ka šādi varēja panākt vēlamo rezultātu. Savukārt premjers Einars Repše atzinīgi vērtē ekonomikas ministra rīcību, ierodoties K. Miķelsona preses konferencē, teica premjera padomnieks Dans Titavs. Domstarpības šobrīd esot starp divām amatpersonām - J. Lujānu un K. Miķelsonu - , tādēļ sabiedrībai tikusi sniegta iespēja uzzināt abu viedokļus preses konferencē. Bojārs var zaudēt Rīgas mēra amatu BNS 02/11/03 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters pēc iepazīšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju par iespējamo Rīgas mēra Gundara Bojāra interešu konfliktu prāmja "Baltic Kristina" iegādē uzdevis ministrijas juristiem izvērtēt, vai šie pārkāpumi var būt par pamatu mēra atlaišanai. Par to informēja ministra preses sekretāre Dace Zvirbule. Viņa pastāstīja, ka ministrs uzdevis valsts sekretāra vietniekam Jānim Ruško lūgt Ģenerālprokuratūrai VID iesniegtos materiālus, kā arī kopā ar ministrijas juristiem izvērtēt, cik iespējamie pārkāpumi ir nopietni un vai tie varētu būt par juridisku pamatu mēra atlaišanai. Ministrs, kurš iepriekš pieļāva iespēju atlaist Bojāru par, viņaprāt, pārāk lielo Rīgas domes budžeta deficītu, sacīja, ka nekādā gadījumā nemeklē iemeslus Rīgas mēra atlaišanai. Viņš arī norādīja, ka pārstrādāto Rīgas domes budžetu lūgs izvērtēt finanšu ministram. Savukārt Bojārs, lūgts komentēt Gatera rīcību, žurnālistiem sacīja - "nekādus izteikumus neesmu dzirdējis, kad dzirdēšu, tad komentēšu" un aizsteidzās projām, aizbildinoties ar aizņemtību. VID, pēc laikraksta "Diena" iesnieguma veicot pārbaudi par Rīgas mēra un brīvostas valdes priekšsēdētāja Bojāra iespējamo interešu konfliktu, konstatējis likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā vairākkārtēju pārkāpumu. VID uzskatot, ka Bojāra darbībās, balsojot par galvojuma izsniegšanu prāmja iegādei, kā arī Rīgas domē un Rīgas brīvostas valdē lemjot par firmas "Rīgas jūras līnija" (RJL) akciju iegādi, ir saskatāmas krimināllikumā valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanas, ja tā izdarīta atkārtoti vai ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm, pazīmes. Atbilstoši tam amatpersonu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Likums liedz valsts amatpersonām pieņemt lēmumus, veikt citas darbības, kurās tās darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Bažas par tā pārkāpumu radīja fakts, ka firmas RJL padomes priekšsēdis Aleksandrs Spriševskis ir Bojāra darījumu partneris. Abi ir līdzīpašnieki SIA "Astramar Liepāja". Spriševskim pieder arī SIA "Astramar", kas ir prāmju firmas dibinātāja un līdzīpašniece. Rīgas mēra popularitāte pieaug NRA 02/11/03 Par spīti visām kolīzijām ap Rīgas pašvaldības darbu, domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs turpina krāt popularitātes punktus, - liecina sabiedriskās domas aptaujas firmas Pēc SKDS janvārī veiktās iedzīvotāju aptaujas, G. Bojāra darbu pozitīvi vērtējuši 55,9 procenti, negatīvi - 25,5 procenti respondentu, un tas viņa reitingu cēlis līdz +30,4 punktiem. Par G. Bojāru nebija dzirdējuši tikai 0,4 procenti aptaujāto, un tas ir augsts atpazīstamības rādītājs. Otrā populārākā domes amatpersona janvārī bijusi mēra vietnieks Sergejs Dolgopolovs, kura reitings salīdzinājumā ar decembri kāpis par 3,3 punktiem un bijis +24,7 punkti. Tādējādi viņš atkal izvirzījies priekšā domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas vadītājam Dainim Īvānam (abu reitings decembrī bija līdzīgs, bet janvārī pēdējam tas bija +23,3 punkti), kam nav līdzējuši pat skaļie paziņojumi par nevēlēšanos turpmāk sadarboties ar kustību Līdztiesība un sociālistiem. Interesanti, ka rīdzinieki visaugstāk pašvaldībā vērtē apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā darbu, taču amatpersonu vērtējumā pēdējās divas ailes pārliecinoši ieņem šīs apvienības pārstāvji Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs (-5,2 punkti), kā arī Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Sergejs Zaļetajevs (-16,4 punkti), kurš ir nepopulārākā amatpersona kopš šī sasaukuma domes darbības sākšanas. Ražošanu virza uz laukiem Diena 02/10/03 Šķiet, ka laukos bez kartupeļu audzēšanas, graudu sēšanas, govju slaukšanas un citām tradicionālajām lauksaimniecības nodarbēm nelauksaimniecisko nozaru attīstība nesniedzas tālāk par lauku tūrisma objektu celtniecību un kokapstrādes firmu veidošanu. Vismaz tādi ir vairākums projektu, kas iesniegti Hipotēku bankā, pretendējot uz valsts atbalstītu, lētu kredītu no nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas (NUAP). Lauksaimniecības eksperti, izvērtējot pieteiktos projektus, stāsta, ka uzņēmēji iet pa iemīto taciņu - ja nelauksaimniecības attīstība, tad tas ir dīķis vai pirtiņa, kur pilsētniekiem pērties. Tādējādi tiek radīta darbavieta sev. Taču, kā uzsver eksperti, ar to vien lauku sociālās problēmas no lauksaimniecības pleciem nevar noņemt un atrisināt - valstij būtu vairāk jādomā, kā radīt pietiekami pievilcīgu piedāvājumu tiem uzņēmējiem, kuri ir gatavi savas ražotnes no Rīgas pārcelt, piemēram, uz Ludzu. Interese par programmu (tās apjoms patlaban ir pieci miljoni latu) ļauj prognozēt, ka valsts veidotā kredītlīnija nelauksaimniecisko nodarbju attīstībai laukos tiks izsmelta veikli un naudas visiem gribētājiem varētu nepietikt. Taču eksperti šaubās, vai šāds atbalsts laukiem būs efektīvs. Saldus un Liepājas rajonā, kā arī Vidzemē vairums ideju saistās ar lauku tūrismu - viesu māju, pirtiņu būvi, laivu izbraucienu un citu izklaides aktivitāšu organizēšanu, daži domā par amatniecības uzņēmumiem. Pagaidām Lejaskurzemē viena no neparastākajām iecerēm ir Jānim Donim Saldus rajona Zirņu pagastā - viņš nopietni gatavojas audzēt vēžus. “Man lauksaimniecība ir tikai hobijs, kurā pavadu visu savu brīvo laiku,” viņš stāsta. Aptuveni 18 hektāros zemes viņš sācis veidot grāvīšus, kuros varētu mitināties vēži. Par to audzēšanu viņš interesējies jau vairākus gadus, un tā neesot nekāda avantūra. Tagad ar NUAP atbalstu J.Donis pirmoreiz gatavojas ņemt kredītu saimniecībai, lai izveidotu vēžiem grāvjus, ierīkotu alas un pārraktu dīķi. Vēžu audzēšana nedos ātru peļņu, taču J.Donis iztēlojas, ka nākotnē būtu interesants piedāvājums atpūtniekiem pašiem ķeselēt vēžus un makšķerēt zivis. “Es pats varētu atpūsties un vienlaikus arī pelnīt naudu,” viņš saka. Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmas konsultante Valmierā Sarma Ukasa minēja, ka attīstīt rūpniecisko ražošanu gan neviens negribot. Vispārdomātākie pieteikumi esot amatniecībā, piemēram, adīšanas, aušanas un kokapstrādes nozarē. Kāda zemnieka sēta vēlētos pievērsties zivju audzēšanai dīķos, un vairāki ceļmalu kafejnīcu īpašnieki gribot ēstuves modernizēt un paplašināt, tādējādi reaģējot uz tūristu skaita pieaugumu. S.Ukasa gan piebilda, ka daži klienti, kuri cer pievērsties lauku tūrismam, paši vēl nezina, ko grib - vai pirkt zirgu izjādēm vai celt pirti, vai labāk būtu atpūtniekiem piedāvāt tikai telts vietu. Patlaban kopā visās Hipotēku bankas nodaļās iesniegti 32 projekti. Pieprasīto aizdevumu apjoms sasniedz 585 000 latu, bet grantu (dāvinājuma daļa no valsts) apjoms ir 262 000 latu. Pagaidām pieprasītie aizdevumi ir vidēji 24 000 latu, granti - 8000 latu (maksimālā summa 30% no ņemtā kredīta vai 10 000 latu), liecina bankas apkopotā informācija. Programmā pieejamo līdzekļu apguve neradīs grūtības. Īpaši aktīvi ir Aizkraukles rajona uzņēmēji, kas finansēšanai iesnieguši astoņpadsmit projektu, Alūksnes nodaļā iesniegti seši projekti, un vairākās nodaļās pa vienam. Pieteikto projektu vidū izteikti dominē lauku tūrisms, otra populārākā nozare ir kokapstrāde. Projektus var realizēt arī rajonu pilsētās, izņemot Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Ventspili, Jelgavu, Jūrmalu, Rēzekni un Rīgas rajonu. Lai arī NUAP iespējas pretendēt uz kredītu un realizēt arī ar rūpniecisko ražošanu saistītus projektus, un aizņemties līdz pat 180 000 latu piedāvā ne tikai lauku uzņēmējiem, bet arī pilsētniekiem, sevišķa interese no šāda veida projektu realizētājiem vēl nav radusies. “Augstu pievienoto vērtību ražošanai lauki vēl nespēj sniegt priekšrocības salīdzinājumā ar lielpilsētām. Šādas atbalsta programmas nav saistošas personām, kas spētu investēt lielāku paša kapitālu, jo viņi spēj saņemt vēl izdevīgāku kredītu, nekā to piedāvā šī programma,” uzskata ekonomists Aigars Štokenbergs, kurš savulaik bija Pasaules Bankas lauku attīstības projekta vadītājs. Viņš uzver, ka tikai tad, kad tiks uzlabotas cilvēku iespējas nokļūt līdz potenciālajai darbavietai un sakārtoti ceļi, kas ir priekšnosacījums lauku tūrisma, amatniecības un vēžu patēriņam, situācija varētu mainīties. “Ja tas nenotiks, nevajadzīgu ražotņu sarakstā kokzāģētavām pievienosies pilsētniekiem nesasniedzamās un pārliekā skaitā sabūvētās pirtis, un atbalsta maksājumi būs uzskatāmi par mājsaimniecību lāvas un ķipīša subsīdiju, kura pati par sevi nav slikta valsts investīcija iedzīvotāju skaita palielināšanai - ir gan kailums, gan romantika,” piebilda A.Štokenbergs. “Lielākais NUAP “burkāns”, protams, ir iespēja saņemt grantus - atbalsta maksājumus, kas varētu ātri beigties, taču ir arī citi lieli plusi - saimniecība var saņemt ne tikai kredītu, bet arī kredītgarantijas no Lauku attīstības fonda, turklāt pieteicējam nav jāmaksā par projekta izstrādi, ja tas tiek pieņemts bankā,” Dienai skaidroja Saldus lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Ieva Krakopa. Par klupšanas akmeni var kļūt nepieciešamība projektā ieguldīt 25% pašu līdzekļu. Turklāt ir arī jāpierāda, ka projekts ir ekonomiski izdevīgs. Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis Dienai atzina, ka tiek gaidīts, kad pēc kredīta uz banku nāks nelieli uzņēmumi, kas vēlas paplašināt savu darbību. “Cik daudz būs šādu pieteikumu, grūti pateikt. Šīs programmas ietvaros nevaram runāt par, piemēram, Ogres trikotāžas kombinātu, jo šādai ražotnei būtu nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, lai varētu atvērt savu filiāli kādā Latvijas rajona pilsētā. Tas varētu būt nākamais solis, par ko vajadzētu lemt, - kā stimulēt šādu ražotņu attīstīšanu laukos,” saka I.Feiferis. Viņš uzsver, ka aktīvākie pilsētas uzņēmēji par šādu valsts sniegto iespēju varētu sākt interesēties, ja šī programma tiktu turpināta un tai atrastu lielākus līdzekļus no valsts budžeta. Tagad programmai atvēlētos līdzekļus jau varētu sadalīt līdz vasaras vidum. Cer apturēt piena upes no Lietuvas NRA 020703 Lietuvas Ārlietu ministrija iesniegusi notu Latvijas vēstniecībai Viļņā par Latvijas Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja (VITAB) ieteikumu piemērot antidempinga maksājumus Lietuvas piena importam. Savukārt zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzskata, ka jāievieš paši stingrākie iekšējā tirgus aizsardzības noteikumi. Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Kazimiers Lukausks paziņojis: ja Latvija ieviesīs antidempinga nodevas no Lietuvas importētajiem piena produktiem, kaimiņvalsts varētu ieviest līdzīgus pasākumus pret Latvijas piena un gaļas produktiem. M. Roze Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē izteicās, ka likumdošana atļauj un loģika liek ieviest iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, jo tas ļaus ierobežot negodīgu konkurenci. To, vai ir pieņemams VITAB ieteiktais risinājums, proti, piemērot papildu maksājumus no Lietuvas ievestajam pienam (Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumam Paņevežio pienas papildu maksājums 0,03 latu apjomā par vienu kilogramu piena, bet Žemaitijos pienas, Pieno Žvaigždes Mažeiķu filiālei un pārējiem importētājiem - 0,06 latus par kilogramu piena), viņš nevarēja komentēt, jo VITAB atzinumu Zemkopības ministrija saņēma tikai vakar, pēc īpaša M. Rozes lūguma. Ministrs ir nemierā ar VITAB darbību, jo viņš par Lietuvas piena cenu dempinga pierādīšanu ir uzzinājis no preses, nevis no paša biroja. Pēc M. Rozes teiktā, VITAB strādā pārāk lēni, izmantojot likumā noteiktos maksimālos termiņus. Viņaprāt, ir jāmaina likums, lai nepieļautu tik ilgu vilcināšanos. Neatkarīgā jau rakstīja, ka vajadzēja vairāk nekā gadu, lai pierādītu Lietuvas piena dempingu. Taču VITAB strādā atbilstoši likumdošanai un iekļaujas pārbaudēs atvēlētajos termiņos. Antidempinga likumu Saeima pieņēma 1999. gada decembrī, turklāt vienbalsīgi. VITAB tika izveidots 2000. gadā kā Ekonomikas ministrijas pārraudzības iestāde. Galīgais lēmums par antidempinga pasākumu ieviešanu ir jāpieņem valdībai. Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) kategoriski iebilst pret pierādītā dempinga fakta pārvēršanu par piena karu starp Latviju un Lietuvu. LPCS valdes priekšsēdētājs Marģers Rava uzsver, ka piensaimnieki ir par brīvu un godīgu konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, tāpēc savienība aicina nepārvērst situāciju par piena karu starp Latviju un Lietuvu, jo, Lietuvai ierobežojot tirgu vai realizējot nepamatotas sankcijas, zaudētāji būs gan abu valstu piena ražotāji un pārstrādātāji, gan tirgotāji un patērētāji. Piensaimnieki uzskata - lai novērtētu situāciju un rastu efektīvu risinājumu, būtu jāiesaista Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma izpildes uzraudzības kopējā komiteja. Lai nodrošinātu vienādus darbības noteikumus visiem tirgus dalībniekiem, ir jāvienādo normatīvie akti. Tādējādi ar vienotu pozīciju Baltijas valstu piensaimniecības nozare varēs veiksmīgāk konkurēt nākotnes tirgū - Eiropas Savienībā. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam un arī LR zemkopības, finanšu un ekonomikas ministram ar lūgumu nekavējoties risināt situāciju. "Šajā gadījumā ir jāsaprot, ka VITAB lēmumam nav jākalpo par starpvalstu sankciju iemeslu. Tā ir diagnostika, kas ļauj ielūkoties Latvijas nākotnē pēc iestājas ES, ja neveiksim nekavējošu profilaksi," uzskata LOSP priekšsēdētāja Ligita Silaraupa. Viņa vērš valdības uzmanību uz to, ka situācija vēl ir stabilizējama. Līdz iestājai ES atlikušajos 15 mēnešos piensaimnieki rosina valdību steidzamā kārtā pieņemt lēmumus, kas nodrošina nekavējošu un sekmīgu piena nozares attīstību. Mērķis - sasniegt tādu gatavo piena produktu realizācijas apjomu, lai iepirktā piena apjoms līdz 2006. gadam sasniegtu Latvijai iedalīto kvotu - 695 400 tonnu gadā. LOSP uzskata, ka to iespējams panākt, nodrošinot precīzu gan vietējās, gan importa izcelsmes izejvielu un gatavo produktu kontroli, aktivizējot Pārtikas veterinārā dienesta kontroli, izveidojot kreditēšanas politiku piena ražotājiem, nodrošinot labvēlīgus nosacījumus Latvijā ražoto produktu eksportam. "Šādi valdībā nekavējoties pieņemti un realizēti lēmumi ir starptautiski korekti, taču apliecina valsts tālredzību un pašcieņu. Uzskatām, ka šo ieteikumu realizācija veicinās korektas, sakārtotas un spēcīgas nozares attīstību, nebūs pretrunā ar brīvā tirgus principiem, uzlabos Latvijā saražoto, kā arī importēto piena produktu kontroli un uzskaiti, nodrošinās vienādus uzņēmējdarbības apstākļus Baltijas Brīvās tirdzniecības līguma slēdzējpusēm, neprasīs būtiskus līdzekļus no valsts budžeta, veicinās IKP pieaugumu, kā arī veicinās valstij nodokļos nomaksāto līdzekļu apjoma pieaugumu," teica LPCS valdes priekšsēdētājs Marģers Rava. Mazdārziņos konstatēts bīstams piesārņojums NRA 02/07/03 Skanstes ielas mazdārziņu teritorijā vairākās vietās atklāts bīstams ķīmisks un mikrobioloģisks piesārņojums, liecina Latvijas Dabas fonda speciālistu veiktās ekoloģiskās izpētes rezultāti. Atsevišķos analīžu ņemšanas parauglaukumos teritorijā starp Sporta ielu, Vesetas ielu, Zirņu ielu un dzelzceļa pārvadu atklāts smago metālu un naftas piesārņojums, kas pārsniedz kritisko, aģentūru LETA informēja Latvijas Dabas fonda projektu vadītāja Ieva Rove. Visā teritorijā augsnē atklāts varš, cinks, svins, niķelis, kadmijs, hroms, turklāt augsnē praktiski visur atklāts arī dzīvsudrabs. Stiprs naftas produktu piesārņojums atklāts iepretim Zirņu un Skanstes ielas krustojumam. I. Rove stāstīja, ka šī teritorija bijusi Daugavas attekas paliena, tā ir zemākā vieta, kas kā sūklis sasūc pilsētas atkritumus. Tāpat te bijusi rūpnieciskā teritorija, savulaik šeit bijis arī naftas produktu pārkraušanas terminālis, atsevišķās vietās izgāzti rūpnīcu šķidrie ķīmiskie atkritumi. Galvenais secinājums - teritorija esot antisanitāra, šeit neesot ieteicams nodarboties ar augļkopību un dārzeņu audzēšanu, turklāt tā esot potenciāls infekcijas avots arī apkārtējām teritorijām. Rīgas domes Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš pauda izbrīnu par pētījumu rezultātiem, jo, ja tie apstiprināsies, "dārziņus tur nedrīkstēja nekādā gadījumā ierīkot". Taču tajā pašā laikā nav ziņu, ka kāds no mazdārziņu lietotājiem būtu sūdzējies par veselības problēmām. Interesanti, ka Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Valdis Kalnozols stāstīja - viņš jau vairākus gadu desmitus zinājis par piesārņojumu Skanstes ielas teritorijā, jo bērnībā ar draugiem spēlējies šajā teritorijā. Dārzkopju un iedzīvotāju rīcības komitejas locekle Daina Brila brīnījās, kā ņemti analīžu paraugi, ja dārziņi esot nožogoti. Pieprasa īpašu likumu Rīgas vēsturiskajam centram Diena 02/07/03 Satraucoties par Rīgas vēsturiskā centra vērtību saglabāšanu, UNESCO Latvijas nacionālā komisija un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) aicina Saeimai pieņemt speciālu likumu par vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību. "Galvenā problēma - trūkst informācijas un izpratnes par to, ka vēsturiskais centrs ir noteikta fiksēta teritorija," Dienai skaidroja komisijas ģenerālsekretāre Dace Neiburga, paužot neizpratni par amatpersonu izteikumiem samazināt minēto teritoriju. D.Neiburgas un VKPAI vadītāja Jura Dambja parakstītajā atklātajā vēstulē, ko ceturtdien nosūtīja Rīgas domei, kritizēti arī citi medijos izskanējušie amatpersonu izteikumi, proti, ka vēsturiskajam centram noteiktais aizsardzības zonas statuss ir neskaidrs un juridiski nenoteikts. Tie "maldina sabiedrību un liecina vai nu par pārmantojamības trūkumu attiecīgajās institūcijās, vai par apzinātu aizmāršību", uzsvērts UNESCO un VKPAI vēstulē. 2005.gadā Latvijai būs pirmo reizi jāatskaitās UNESCO Pasaules mantojuma starpvaldību komitejai par veiktajiem pasākumiem vēsturiskā centra labā un to, kā ievērota konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Novecojam LETA 02/10/03 Latvijā kopš 1989.gada par 10,7% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri ir vecāki par 60 gadiem, turpretī par 31,6% ir samazinājies iedzīvotāju skaits, kas nav vecāki par 14 gadiem, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību iekļautie dati. Kopumā iedzīvotāju skaits Latvijā šo 13 gadu laikā ir samazinājies par 12% - no 2,66 miljoniem iedzīvotāju 1989.gadā līdz 2,34 miljoniem 2002.gada sākumā. 1989.gadā Latvijā iedzīvotāju īpatsvars vecumā līdz 14 gadiem bija 21,4% no visu iedzīvotāju skaita, savukārt virs 60 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju īpatsvars valstī bija 17,4%. Līdz 2002.gadam iedzīvotāju īpatsvars šajās vecuma grupās ir būtiski mainījies un pērnā gada sākumā no visiem Latvijas iedzīvotājiem 15,6% bija vecumā līdz 14 gadiem, savukārt jau 21,9% - vecāki par 60 gadiem. Par 11,6% ir samazinājies arī iedzīvotāju skaits darba spējas vecumā - no 15 līdz 59 gadiem. 1989.gadā Latvijā šajā vecuma grupā bija 1,63 miljoni iedzīvotāju, bet aizvadītā gada sākumā - 1,44 miljoni iedzīvotāju. Tomēr 15-59 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvars kopējā Latvijas iedzīvotāju skaitā kopš 1989.gada nav būtiski mainījies. 1989.gadā Latvijā šīs vecuma grupas iedzīvotāju īpatsvars veidoja 61,2%, bet 2002.gadā - 61,5%. Neērtais valodas slogs radio un TV Diena 02/10/03 Vārda brīvības pārkāpums ir galvenais arguments, uz ko balstās Saeimas frakcijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) deputāti, Satversmes tiesā (ST) iesniedzot sūdzību par Radio un televīzijas likumā noteikto 25% svešvalodu ierobežojumu komercraidstacijās. Pret šo normu iebilduši arī paši raidstaciju vadītāji, tāpat uz vārda brīvības ierobežojumiem norādījuši cilvēktiesību eksperti. Taču PCTVL Saeimā vairākkārt rosinātais priekšlikums valodu ierobežojošos procentus atcelt guvis neveiksmi, un arī pirms pāris dienām Saeimas Cilvēktiesību komisija PCTVL ierosinājumu noraidīja. Tomēr komisijas priekšsēde un lingvistikas profesore Ina Druviete (JL) atzīst - svešvalodu ierobežojumi ir problemātiski, un komisija domās, kā nodrošināt vārda brīvību mazākumtautībām, vienlaikus nostiprinot latviešu valodas pozīcijas. Tomēr pirms ST lēmuma, kas gaidāms aprīlī, viņa neredz jēgu risināt šo jautājumu. PCTVL pieteikumā ST citē Satversmi, kas ikvienam paredz tiesības uz vārda brīvību, kas “ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus”. Tāpat citēts Satversmes pants, kas aizliedz diskrimināciju, jo “visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā”. Un turpat tālāk norādīts uz Radio un televīzijas likuma strīdīgo 19.pantu, kurš, pēc PCTVL domām, visas Latvijā dibinātās privātās raidorganizācijas pakļauj ierobežojumam, jo tikai 25% no raidlaika drīkst būt raidījumi svešvalodās. “Šī norma aizliedz dibināt privātas raidorganizācijas, kuru raidījuma pamatvaloda ir mazākumtautību valoda,” teikts sūdzībā, kur arī secināts - tas “faktiski diskriminē privāto tiesību subjektus pēc valodas pazīmes” un “būtiski ierobežo personas tiesības iegūt un izplatīt informāciju mazākumtautību valodā”. Līdzīgus argumentus, atsaucoties uz Satversmes un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECK) garantēto vārda brīvību, savulaik izteicis Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Mits. Arī sūdzībā ST PCTVL atsaucas uz ECK konvencijas 10.pantu, kas garantē vārda brīvību, un arī uz vairākiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, kuros tiesa uzsvērusi vārda brīvības fundamentālo nozīmi demokrātiskā sabiedrībā. Vienā no spriedumiem tiesa konstatējusi - ECK 10.pants attiecas ne tikai uz informācijas saturu, bet arī tās sniegšanas un saņemšanas veidu. Austrālijas Mērdoka universitātes profesors Fernands de Varēns akcentē lingvistisko tiesību un cilvēktiesību ciešo sasaisti. “Vairums, ja ne pat visas tiesības, ko mēs šodien saucam par lingvistiskajām, radušās no cilvēktiesību pamatstandartiem, īpaši - diskriminācijas aizlieguma, vārda brīvības, tiesībām uz privāto dzīvi un tiesībām lingvistiskās minoritātes pārstāvjiem lietot savu valodu komunikācijā ar citiem savas kopienas pārstāvjiem,” - tā F. de Varēns. Viņš uzskata - tāpat kā katram cilvēkam ir tiesības savu vārdu un uzvārdu rakstīt dzimtajā valodā, valdība nedrīkst privātajā jomā mazākumtautībām aizliegt lietot savu dzimto valodu publiski. Latvijā komercstaciju īpašnieki mēģina apiet likuma normas, jo nedaudz mazāk par pusi no Latvijas iedzīvotājiem tomēr ir cittautieši, kuriem mediji galvenokārt vēlmē piesaistīt pēc iespējas vairāk reklāmdevēju būtu ieinteresēti veltīt lielāku programmas daļu nekā patlaban. LNT aptuveni pirms nedēļas kabeļtelevīzijā, uz kuru tāpat kā uz satelīttelevīziju neattiecas svešvalodu ierobežojumi, sākusi savu programmu raidīt krieviski. Lai arī tie nav adaptētie raidījumi, bet gan pašreizējās programmas tiešs pārcēlums no latviešu uz krievu valodu, LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis cer LNT piesaistīt Latvijas iedzīvotājus, kas TV labprātāk skatās krieviski. Viņš gan vēl rudenī apgalvoja - Latvijas cittautiešus, kas kabeļtelevīzijā skatās Krievijas programmas, vairs nav iespējams atgūt, tomēr tagad atzīst - tiklīdz tas bijis tehniski iespējams, LNT izmanto iespēju raidīt krieviski, tā ignorējot likuma ierobežojumus. To, ka eksistē raidorganizāciju “mazās viltībiņas”, kā likumam mest līkumu, atzīst arī Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) priekšsēdētājs Ojārs Rubenis. NRTVP raidorganizāciju attīstības koncepcijā 2003.- 2005.gadam valodu ierobežojumus atzīst par problēmu, taču konkrētu risinājumu tam neparedz. Padomei pagaidām neesot konkrētu priekšlikumu valodas problēmas risināšanai, taču O.Rubenis atzīst, ka par to jau drīzumā vajadzēs domāt, jo “pienācis laiks likumdošanas normu nevis vienkārši nomainīt, bet pārskatīt”. O.Rubenis saka, ka NRTVP spējot kontrolēt valodas ierobežojumu pārkāpumus. Pērn padome brīdinājumu par valodas proporciju neievērošanu izteikusi trim raidorganizācijām: Studentu radio, Daugavpils TV un TV Miljons. Tomēr savulaik tipisks likumpārkāpējs bija Krievu radio (Radio Biznes&Baltija), kura darbība uz pāris dienām vairākkārt tika pārtraukta, taču likuma neievērošana turpinājās. NRTVP radio licenci gan nepagarināja nevis par valodas, bet autortiesību pārkāpumiem. NRTVP priekšsēdis neuzskata par labāko variantu pavisam atcelt procentu barjeru, taču, ja konkrētā norma tiek mainīta, “jādomā par citiem ierobežojumiem, kas sargā latviešu valodu”. Viņš baidās, ka, valodas izvēli atstājot tikai raidorganizāciju ziņā, tās tomēr vairāk izvēlēsies citas valodas, jo arī naudīgākie reklāmdevēji var izrādīties cittautieši. Valodniece Maija Baltiņa uzskata, ka nevajadzētu vieglu roku aizslaucīt valodas ierobežojumus, jo tādā gadījumā cittautiešu attieksme pret latviešu valodu kļūtu paviršāka. “Brīvāk justos tie, kam jāievēro pienākumi pret valsts valodu, jo cilvēks, ja vien var, nepilda savu pienākumu,” - tā M.Baltiņa, akcentējot, ka visu laiku jābūt nomodā par latviešu valodu. Arī I.Druviete akcentē, ka latviešu valodas aizsardzība aktuāla būs vienmēr, jo sociolingvistiskajos apstākļos, kad valsts valodai jādzīvo blakus divām lielām starptautiskām valodām - krievu un angļu, latviešu valodas pozīcijas vienmēr būs vājākas neatkarīgi no latviešu valodas pratēju procenta. Pilnīga svešvalodu procenta atcelšana radio un TV latviešu valodas situāciju pasliktinātu, uzskata I.Druviete, tomēr viņa atzīst - risinājums ir iespējams, taču par to jādomā pēc ST lēmuma. Pēc prezidentes ierosinājuma lems par valsts apbalvojumiem Lauku Avīze 02/12/03 Lai sakārtotu likumus par valsts apbalvojumiem, Valsts prezidenta kancelejas paspārnē izveidota darba grupa, kas jau divu mēnešu laikā Saeimai varētu iesniegt likumprojektu par valsts apbalvojumiem. Prezidente lūgusi jau 7. Saeimu sakārtot likumus šajā jomā, jo pašreiz vienīgais Triju Zvaigžņu ordenis nevar kalpot tik daudziem mērķiem kā šobrīd, piemēram, kā protokolārais ordenis. Tā kā parlamentā šajā jautājumā "nekas nenotika", tad prezidente lūdza savu kanceleju uzņemties likumprojekta izstrādi. Plānots atjaunot Viestura ordeni un Atzinības krustu, savukārt Lāčplēša ordenis netiks atjaunots. Darba grupā iesaistīti Valsts prezidenta kancelejas, Ārlietu, Tieslietu, Aizsardzības ministriju, Saeimas Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja, kā arī Ministru prezidenta biedra sekretariāta pārstāvji. Likumprojekta izstrādē savu palīdzību piedāvājusi arī prezidente. Viestura ordenis nodibināts 1938. gadā, un šo ordeni piešķīra par nopelniem valsts bruņoto spēku audzināšanā un sabiedriskās kārtības nostiprināšanā. Atzinības krusts nodibināts jau 1710. gadā Liepājā un atjaunots 1938. gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes laikiem. To piešķīra par izcilu Tēvijas mīlestību un nopelniem sabiedrības un kultūras darbā. Atzīmē ģenerāļa Bolšteina 125. dzimšanas dienu Latvijas Vēstnesis 02/09/03 5. februārī apritēja 125 gadi, kopš dzimis ģenerālis Ludvigs Bolšteins - Latvijas robežsargu komandieris no 1928. līdz 1940. gadam. Par iemeslu minot savas valsts okupācijas apstākļus, 1940. gada 21. jūnijā viņš beidza dzīvi pašnāvībā, nošaujoties sava darba kabinetā. Ģenerāļa (kopš 1935. gada) Ludviga Bolšteina dzīvē pamatvērtība aizvien bijusi patriotisms. Bijis latviešu strēlnieku vienību komandieris Pirmā pasaules kara laikā, darbojies pulkveža Fridriha Brieža pretbolševiku organizācijā 1918. gadā, bet 1918. gada beigās sācis organizēt un vadīt pirmās latviešu karaspēka vienības. Izceļot Ludviga Bolšteina nopelnus kaujaslaukos un arī miera laikos, viņš tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa 2. un 3. šķiru, ar Triju Zvaigžņu ordeņa 2. un 3. šķiru, ar Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu un daudziem ārvalstu ordeņiem. Trešdien 5. februārī Kara muzejā notika Ludviga Bolšteina piemiņai veltīts sarīkojums. Patriotiskas un tautā iecienītas dziesmas dziedāja vīru koris "Tēvzeme". Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube klātesošos tagadējos mūsu valsts robežsargus aicināja būt aizvien vienotiem un būt gataviem sekot Ludviga Bolšteina paraugam Dzimtenes mīlestībā. Atceres brīdis par godu ģenerālim Ludvigam Bolšteinam notika arī Brāļu kapos. Rosina izsludināt Ojāra Vācieša gadu NRA 02/09/03 Nākamajā Ministru kabineta sēdē kultūras ministre Inguna Rībena ierosinās izsludināt 2003. gadu Latvijas kultūrā par Ojāra Vācieša gadu, ziņo LETA. Kā informējusi Kultūras ministrijas preses sekretāre Gundega Blumberga, šāds priekšlikums tiek izteikts, atzīstot izcilā latviešu dzejnieka Vācieša devumu un sakarā ar viņa 70 gadu jubileju, kā arī ņemot vērā Nacionālās kultūras padomes priekšlikumu. Ja valdība atbalstīs kultūras ministres ierosinājumu, Kultūras ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju tiks uzdots izveidot darba grupu un nodrošināt jubilejas piemiņas pasākumu sagatavošanu un norises gaitu. 2003. gada 13. novembrī ir dzejnieka Ojāra Vācieša 70. dzimšanas diena, novembrī aprit arī 20 gadu kopš dzejnieka nāves. Vācieša jubileja var kļūt un tai jātop par nozīmīgu notikumu valsts mērogā, aktivizējot visu kultūras procesu. "Ojārs Vācietis izvēlējās grūtu misiju - garīgas apspiestības un ideoloģiska terora apstākļos būt par tautas sirdsapziņu, un tāds viņš joprojām paliek mūsu apziņā," uzskata kultūras ministre. Pēc Ingunas Rībenas domām, O. Vācieša literārais mantojums jāizvērtē ne tikai kā pagātnes stabilitāte, bet it īpaši kā dzejnieka aktīvs un aktuāls uzrunājums mūslaiku sabiedrībai. Vācieša ētiskais maksimālisms ļoti nepieciešams Latvijai, kura gatavojas kļūt par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli, uzsver kultūras ministre. Latvijas pārstāve ievēlēta par Starptautiskās krimināltiesas tiesnesi Diena 02/08/03 Latvijas pārstāve Anita Ušacka piektdien ievēlēta par Starptautiskās krimināltiesas (SKT) tiesnesi. Viņai būs jāspriež par sodu personām, kas pastrādājušas noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus. SKT ir pirmais pastāvīgais kara noziegumu tribunāls, kura izveidi cilvēktiesību aizstāvji uzskata par lielāko panākumu starptautiskajās tiesībās kopš Nirnbergas prāvas laikiem. A.Ušacka (50) ir Satversmes tiesas tiesnese. Latvija ir viena no 88 valstīm, kas ratificējusi Romas līgumu par SKT izveidošanu. ANO mītnē Ņujorkā šonedēļ vairākās kārtās notiek SKT tiesnešu vēlēšanas, lai izraudzītos 18 tiesnešus, kas darbosies SKT. Uz šīm vietām pretendēja 43 valstu pārstāvji. Latvijas izvirzītā kandidāte ievēlēta devītajā balsošanas kārtā, izpelnoties 59 valstu uzticību. Pagaidām viņa ir vienīgā no Austrumeiropas valstu pārstāvjiem, kas saņēmusi nepieciešamo balsu skaitu. SKT galvenā mītne būs Nīderlandes pilsētā Hāgā. 11.martā Nīderlandes karaliene Beatrise pieņems jaunievēlēto tiesnešu zvērestu, bet tiesa sāks darbu pēc tam, kad tiks ievēlēts galvenais prokurors, informē AP. "Varu iedomāties, cik interesanti būs strādāt šajā tiesā, jo viss darbs būs jāsāk no jauna," A.Ušacka oktobrī teica intervijā Dienai. Krievu jaunieši spēlē Blaumani Diena 02/08/03 Ar Trīnes grēkiem un Velniņiem apgūt valodu ir interesantāk. Sākumā tā Trīne man likās tāda vieglprātīga sieviete, bet vēlāk es viņu iemīļoju un priecājos, ka lugas beigās arī viņa atrod savu laimi, - spoguļojoties un kārtojot lakatiņu uz Trīnes koķeti rudajām matu cirtām, labā latviešu valodā saka Irina Smertjeva. Ikdienā viņa, tāpat kā Olga Grabļevska, Maksims Bikjatovs, Vitālijs Zlotņikovs, Olga Babina un Jūlija Škurko, mācās Daugavpils krievu vidusskolas liceja (kādreizējās krievu ģimnāzijas) 10.klasē, bet ceturtdien iedzīvojās Rūdolfa Blaumaņa komēdijas Trīnes grēki personāžos. Divās stundās, skatītāju pārpildītai zālei temperamentīgi līdzi jūtot, uz Valsts Daugavpils teātra skatuves uznāca gandrīz vai visi R.Blaumaņa varoņi, kurus latviešu klasiķa valodā atveidoja Daugavpils cittautu vidusskolu audzēkņi. Šādu oriģinālu dāvanu rakstniekam 140.dzimšanas dienā bija sagatavojis Daugavpils izglītības pārvaldes valodu centrs sadarbībā ar Valsts Daugavpils teātri. Pēc centra vadītāja Vitālija Cirša atzinuma, cittautu skolēniem šādā atraktīvā veidā latviešu valodas apgūšana esot interesantāka un vieglāka. Pie R.Blaumaņa darbu fragmentu iestudēšanas skolēni strādājuši vairāk nekā mēnesi latviešu valodas mācību programmā. Darbus izvēlējušies lozējot, tāpēc citam tikusi komēdija, citam bijis jāsamierinās ar drāmu. Visvairāk apmierināti, šķiet, bija Daugavpils 13.vidusskolas ragainie velniņi, kuri ne tikai atveidoja savus varoņus uz skatuves, bet arī draiskojās pa visu skatītāju zāli. Viņus, tāpat kā Trīnes bezcerīgās jūsmas objektu Jaņuku, krievu vidusskolas liceja audzēkni Maksimu, pavisam nesatrauc 2004.gadā gaidāmā izglītības reforma, saskaņā ar kuru Latvijas cittautu vidusskolās mācības notiks pamatā latviešu valodā. "Man problēmu nebūs," attrauc Maksims, viņam piekrīt arī lepnā Lielbērzu saimniece Emīlija jeb Olga Babina. Sarunā ar jauniešiem atklājās, ka latviešu klasiķis Blaumanis viņiem neesot šķitis ne arhaisks, ne arī garlaicīgs, tikai valodu gan viņi vietām padarījuši vieglāku, jo nesaprotot, kāpēc, piemēram, "tālāk" vietā, jāsaka "tāļāk". Viņi domā, ka lugas fragmentu iestudēšana palīdzējusi labāk apgūt latviešu sarunu valodu, jo ikdienā uz ielas Daugavpilī vairāk dzirdama krievu valoda. "Mūsu skolēniem tā bija gan laba valodas prakse, gan arī iepazīšanās ar latviešu literatūru un nacionālo kolorītu," stāsta Daugavpils krievu vidusskolas liceja latviešu valodas un literatūras skolotāja Tatjana Lavrecka, atzīstot, ka viņa ir nedaudz pārsteigta, ar kādu interesi un aizrautību mūsdienu noslogotie jaunieši nākuši uz mēģinājumiem. Turklāt uz skatuves darbojies ne jau skolas dramatiskais kolektīvs, bet gan vienkārši domubiedru grupa - tie, kuriem tas iepaticies. Kā Dienai pastāstīja V.Ciršs, Izglītības pārvaldes valodu centrs cenšas atrast arvien jaunas iespējas, lai latviešu valodas apgūšanu cittautu skolēniem padarītu tīkamāku. Pagājušajā gadā skolēni mācījušies Aleksandra Čaka dzejoļus un piedalījušies literārajā konkursā par godu dzejnieka simtgadei, kā arī gatavojuši stendus par Eduarda Veidenbauma dzīvi un daiļradi, un šie stendi bijuši interesanti un pārsteidzoši. Viņaprāt, citas tautas valodu un literatūru nevar apgūt tikai mācību stundās vien, tāpēc nevajag gausties par krievisko vidi, bet atrast valodas mācībās prieku. "Mēs gribējām mazināt visai izplatīto mītu, ka Daugavpils krievu jaunieši negrib apgūt latviešu valodu, un, šķiet, tas mums izdevās," saka Daugavpils universitātes kultūras darba organizācijas nodaļas students Viesturs Rencis, kas šo projektu gatavojis kā savu diplomdarbu. Šonedēļ atkal ir kļuvis siltāks – dienā gaisa temperatūra turas ap 0oC, naktī – apt. -5oC. Rīgā sniegs ir vienīgi vairs tikai uz māju jumtiem un ne tikai sniegs vien, arī lāstekas, kas apdraud gājējus. Saulīte uzspīd pavi- sam reti... Gaiss ir mitrs un gan- drīz visu laiku, īpaši no rī- tiem, ir migla. Anda