K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 288: 2003. g. 27. februāris – 5. marts Budžetu pieņem pēc valdības scenārija NRA 03/03/03 Pēc vairāk nekā desmit stundu ilga darba piektdien pusdivpadsmitos vakarā Saeima galīgajā lasījumā beidzot pieņēma likumu par šā gada budžetu, kas paredz fiskālo deficītu trīs procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Skatot budžetu galīgajā lasījumā, deputāti neatbalstīja nevienu priekšlikumu, kas iepriekš nebūtu saskaņots Saeimas Budžeta un finanšu komisijā ar valdības partiju deputātu balsu vairākumu. No opozīcijas priekšlikumiem valdošie akceptēja tikai vienu - Tautas partijas ierosinājumu no Saeimas budžeta piešķirt sešus tūkstošus Latvijas Paraolimpiskajai komitejai invalīdu sporta inventāra iegādei. Par budžeta pieņemšanu balsoja visi 55 pozīcijas deputāti, bet pret - visi klātesošie 44 opozīcijas deputāti. Valdības veidotais budžeta projekts pirms tā pieņemšanas tika plaši kritizēts gan par tajā iekļautajām zemajām nodokļu ieņēmumu prognozēm, gan salīdzinoši augsto budžeta deficīta līmeni - 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Arī vairāku nozaru pārstāvjos tas izraisījis vilšanos, jo nav piešķirts gaidītais finansējums. Ministru kabinets vasarā sola budžetā veikt vairākus grozījumus, lai piešķirtu finansējumu apdalītajām nozarēm, kā arī samazinātu deficīta līmeni. Tomēr gan veselības ministrs Āris Auders, gan finanšu ministrs Valdis Dombrovskis jau atzinuši - arī veicot budžeta grozījumus, diezin vai izdosies, piemēram, veselības aprūpei piešķirt iepriekš solītos 102 miljonus latu. Izstrādājot šā gada budžeta grozījumus, valdības prioritātes būs veselības aprūpe un skolotāju algu paaugstināšana, aģentūrai LETA pēc budžeta apstiprināšanas sacījis Ministru prezidents Einars Repše, piebilstot, ka svarīgi ir arī samazināt budžeta deficītu. Viņš paudis, ka lielu daļu no šā gada opozīcijas budžeta priekšlikumiem uzskatījis par atbalstāmiem, bet tie noraidīti naudas trūkuma dēļ. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs jau brīdinājis, ka budžeta deficīts ir nepieņemami liels un, ja valdība to nesamazinās, pieaugošais valsts parāds izraisīs augstākas procentu likmes, investīciju vides pasliktināšanos un lēnāku tautsaimniecības izaugsmi. Arī opozīciju pārstāvošais bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš vaicā: "Ja Repšem, atrodoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, bija iebildumi pret divu procentu budžeta deficītu, interesanti, kā viņš no malas vērtētu savas valdības darbu?" Pozīcijas deputāti piektdien vienotā frontē noraidīja Tautas partijas (TP) un Tautas saskaņas partijas (TSP) priekšlikumu par 4,6 miljonu latu piešķiršanu pedagogu algu palielināšanai no 1. septembra, ko TP ierosināja segt, par šādu summu palielinot pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus, bet TSP - akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozi. Tāpat atbalstu neguva TP ierosinājumi papildus piešķirt vairāk nekā 8 miljonus latu veselības aprūpei, 3 miljonus latu skolu informatizācijas projektiem un 1,95 miljonus latu cukura cenas kompensācijai saldumu ražotājiem, palielinot uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozi. Pavisam bija iesniegts gandrīz 200 priekšlikumu par nodokļu ieņēmumu prognožu palielināšanu, uz kā rēķina segt papildu izdevumus dažādiem pasākumiem. Ja Saeima būtu atbalstījusi visus priekšlikumus šā gada valsts budžetam, plānotie nodokļu ieņēmumi būtu jāpalielina par 88,86 miljoniem latu, ziņo BNS. Neatkarīgā jau rakstīja, ka budžeta ieņēmumi noteikti 1,669 miljardi latu, no kuriem 1,667 miljardus latu veido nodokļu ieņēmumi. Pērn valsts budžetā nodokļos provizoriski tika iekasēti 1,608 miljardi latu. Tātad paredzētais nodokļu ieņēmumu pieaugums ir tikai 51 miljons latu. Salīdzinājumam - 2001. gadā nodokļos tika iekasēti 1,456 miljardi latu jeb par 152 miljoniem latu mazāk nekā 2002. gadā. Starpība nodokļu ieņēmumu pieaugumā 2001./2002. un 2002./2003. gadā līdz ar to ir vairāk nekā 100 miljoni latu. Vērtējot iepriekšējo gadu dažādus makroekonomiskos rādītājus, var secināt, ka valdība saglabā lielas nodokļu ieņēmumu rezerves salīdzinājumā ar plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem, aģentūrai LETA atzina Ekonomistu apvienības 2010 eksperts Roberts Remess. Viņš uzsvēra, ka dažādi fakti, kas pēdējā laikā atklājušies, piemēram, apjomīgā kontrabanda vai strādājošo algu apmērs pērn tomēr nav spējuši ietekmēt budžeta prognozes, kas bija mazākas nekā reālā izpilde. "Arī pašreiz valdība saglabā piesardzīgu pieeju finanšu plānošanai, kas ir apdomīga pieeja plānošanas procesā, taču, nepalielinot nodokļu ieņēmumu prognozes, ievērojami pieaug ieņēmumu plāna drošība", sacīja R. Remess. Saeima šogad valsts galvojumos nolēmusi atvēlēt 46,64 miljonus latu. Visa summa paredzēta dažādu valsts programmu izpildei. 20 miljonu latu galvojums tiks piešķirts Latvijas Hipotēku un zemes bankai mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmai, 15,12 miljoni latu - studiju kreditēšanas programmai, 9,72 miljoni latu - studējošo kreditēšanai, 1,2 miljoni latu - mājokļu attīstības kreditēšanas programmai. Pret galvojumu Hipotēku bankas īstenotajai programmai iepriekš gan iebilda vairākas privātās bankas, paskaidrojot, ka tādējādi valstij piederošā Hipotēku banka tiek nostādīta izdevīgākās pozīcijās nekā citi mazo un vidējo uzņēmumu kreditētāji. Tūlīt pēc budžeta pieņemšanas bankām tiks izsludināts konkurss par tiesībām izsniegt studējošo un studiju kredītus. Pērn ar to nodarbojās Hansabanka. Savukārt mājokļu kreditēšanas programmas mērķis ir atvieglot hipotekāro kredītu saņemšanu jaunām ģimenēm un daudzdzīvokļu māju īpašnieku biedrībām. Šīs programmas kredītus izplata piecas lielākās komercbankas, kas iepriekš piedalījušās konkursā, ziņo BNS. Saeima atbalstīja arī apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ierosinājumu piešķirt valsts galvojumu 600 tūkstošu latu apmērā Skultes ostas rekonstrukcijai un modernizācijai, kam iepriekš piekrita arī valdība. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns uzsvēra, ka Skultes osta pēdējos trīs gadus strādā ar peļņu, tāpēc nav pamata apšaubīt valsts atbalstu ostas tālākai attīstībai. Valdība ir nolēmusi mainīt galvojumu piešķiršanas kārtību, ar likumu nosakot, ka uz tiem pamatā varēs pretendēt valsts un pašvaldību uzņēmumi, bet privātas kompānijas - tikai izņēmuma gadījumos, ja kredīts nepieciešams kāda valsts projekta realizācijai. Atklājas domstarpības par privatizācijas procesu NRA 02/28/03 Valdības veidošanas procesā Jaunā laika līderis Einars Repše apsolīja, ka privatizācijas procesu turpmāk personīgi uzraudzīs premjers, nevis ekonomikas ministrs, kā tas bija iepriekš. Tomēr pagaidām nekādas izmaiņas likumdošanā attiecībā uz privatizāciju nav ierosinātas, Privatizācijas aģentūra (PA) nav likvidēta un ekonomikas ministrs joprojām ir galvenais privatizācijas virzītājs. Vienīgais, kam it kā vajadzētu liecināt par premjera ietekmes palielināšanos uz privatizāciju, ir piecu partijas Jaunais laiks pārstāvju iecelšana PA padomē - tie ir dažādu profesiju un paaudžu pārstāvji. Starp tiem ir gan 23 gadu vecs jauneklis, kura profesija ir dārznieks, gan 68 gadu vecs sirmgalvis, kurš iepriekš darbojies kā vēsturnieks un žurnālists. Pavisam PA padomē ir desmit locekļi, tātad Jaunajam laikam ir puse no balsīm šajā institūcijā. Savukārt ekonomikas ministrs Juris Lujāns, kas atbilstīgi likumam ir arī PA valsts pilnvarnieks un padomes priekšsēdētājs, šā gada sākumā apstiprināja PA galveno dokumentu - izdevumu tāmi. Tajā noteikts, ka 2003. gada pirmajā ceturksnī PA varēs tērēt vairāk nekā 1 miljonu latu. Cita starpā minēts, ka likvidācijai paredzētā PA tērēs naudu pamatlīdzekļu iegādei (vairāk nekā 10 tūkstošus latu), ēku ekspluatācijai un remontiem (21 tūkstoti latu), jo PA ēka brūkot kopā, kā arī darbinieku apmācībai (9 tūkstoši latu). Lai noskaidrotu, kā E. Repšes solījums pārņemt kontroli pār privatizāciju tiek pildīts, Neatkarīgā aptaujāja dažādu partiju politiķus un amatpersonas. Premjera palīgs Dans Titavs apgalvoja, ka privatizācijas procesu šobrīd kontrolē premjers, jo pēc viņa iniciatīvas ir nodibināta darba grupa, kura izstrādās stratēģiju privatizācijas nobeigumam un privatizācijas sertifikātu izmantošanai. Šo darba grupu vada ekonomikas ministrs J. Lujāns. Līdzīgu viedokli pauda arī Jaunā laika tuvākās sabiedrotās Pirmās partijas pārstāvis Krišjānis Peters, kas Neatkarīgajai apliecināja: "Tas nav noslēpums - privatizācija šobrīd ir premjera pakļautībā." Vaicāts par lielajiem līdzekļiem PA uzturēšanai, K. Peters teica: "Šobrīd ir izveidota darba grupa, kura nodarbojas gan ar privatizācijas jautājumiem, gan ar privatizācijas sertifikātu turpmāko likteni, gan arī ar PA likvidācijas kopējo procesu. Šīs grupas vadītājs ir premjers." Arī trešā koalīcijas partnera Zaļo un zemnieku savienības līdera Augusta Brigmaņa domas ir līdzīgas: "Principā pēc koalīcijas partneru panāktās vienošanās privatizācijas procesu priekšgalā atrodas premjers Einars Repše. Vismaz tā lēma koalīcija, bet pašlaik es plašāk par šo tēmu atturēšos izteikties." Turpretī citi politiķi un amatpersonas pauda atšķirīgu viedokli. PA vadītājs Arnis Ozolnieks ar PA ārējo sakaru grupas speciālista Jāņa Buntes starpniecību uzsvēra, ka PA darbojas atbilstīgi likumam un statūtiem. Šajos dokumentos teikts, ka PA darbību uzrauga padome un kapitāla daļu turētājs, kas ir Ekonomikas ministrija. A. Ozolnieks diplomātiski vērsa uzmanību arī uz premjera deleģēto locekļu skaitu PA padomē. Arī bijušais ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, lūgts raksturot situāciju, teica: "Nekas jau nav mainījies. PA valsts pilnvarnieks ir ekonomikas ministrs no Pirmās partijas. Viņš vada PA darbu un arī personīgi iejaucas privatizācijas procesā. Par to liecina iejaukšanās medicīnas sabiedrības ARS ēkas privatizācijā." Runājot par J. Lujāna apstiprinātajiem PA tēriņiem, A. Kalvītis teica, ka normāls kādas uzņēmējsabiedrības likvidācijas process būtu, ja pamazām tiktu samazināts darbinieku skaits, funkcijas tiktu nodotas citām institūcijām, bet īpašumi pamazām pārdoti, nevis pirkti klāt. Bijušais ekonomikas ministrs, tagad Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts skaidroja, ka jautājums, kurš tad īsti valstī pašlaik vada privatizācijas procesus, ir pietiekami sarežģīts. "Par to liecina spējā Krājbankas privatizācijas vēlme, turpmāko privatizācijas koncepciju neizpaušana. Izskatās, ka tāda noteikta atbildīga persona par privatizāciju nav, bet tāda varētu būt cilvēks, kurš šos jautājumus iekļauj dienas kārtībā, un tas ir ekonomikas ministrs." Vaicāts, ko nozīmē vairāk nekā miljonu latu piešķiršana likvidējamai kompānijai tikai uz trim mēnešiem, G. Krasts teica: "PA ir pieradusi pie milzu summu tērēšanas. Diemžēl ne vienmēr par šo naudas tērēšanu atskaite ir bijusi pieņemama. Domāju, ka viņi ir ieskrējušies un tagad viņiem pēkšņi budžetā līdzekļu nav. Interesanti ir arī tas, ka šāgada budžeta projektā neparādījās iespējamie ieņēmumi no privatizācijas. Vēlāk gan ekonomikas un finansu ministri skaidroja, ka ieņēmumi no Krājbankas privatizācijas ir rezervēti dažādiem tēriņiem, kurus, kā es tagad sapratu, arī PA ir piestādījusi pamatīgos ciparos. PA lielā mērā ir vajadzīga privatizācija, lai uzturētu arī sevi. Par to, kādas naudas summas ir aizgājušas pašas PA atražošanai, arī vajadzētu tikt skaidrībā, kā arī par to, cik lietderīgi ir šādas naudas summas tērēt, it īpaši, ja šī institūcija tiek likvidēta." ECT nepieņem sūdzību pret Latvijas valsti par plānoto pāreju uz mācībām valsts valodā Diena 03/01/03 Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi sūdzību pret Latvijas valsti par Izglītības likumā noteikto vidusskolu pāreju uz mācībām valsts valodā 2004.gadā, atzīstot, ka tās iesniedzēji nav izmantojuši iespēju savas tiesības vispirms aizstāvēt Latvijas tiesās. Latvijas iedzīvotāji Jeļena Grišankova un viņas dēls Oļegs savā sūdzībā argumentēja, ka Izglītības likums ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Šonedēļ publiskotā lēmumā tiesa tomēr atzīst, ka Grišankoviem vispirms par likumu, kas viņiem šķiet diskriminējošs, būtu vajadzējis sūdzēties Latvijas Satversmes tiesā. Līdz ar to ECT atteikusies vērtēt Latvijas Izglītības likumu. Grišankovi savā sūdzībā argumentē, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā krievu skolēniem apgrūtinās mācību vielas izpratni un tādējādi pasliktinās viņu zināšanu līmeni, ko var interpretēt kā konvencijā noteikto "tiesību uz izglītību" pārkāpumu. Viņi arī norāda, ka Izglītības likums latviešus un krievus nostādot nevienlīdzīgā situācijā, jo pirmajiem ir tiesības uz izglītību dzimtajā valodā, bet otrajiem tādu nav. Šajā aspektā sūdzības iesniedzēji saskata konvencijas 14.panta pārkāpumu, kas nosaka, ka valstij konvencijā definētās tiesības ir jānodrošina visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzimtās valodas, etniskās izcelsmes vai piederības minoritātēm. Sūdzības iesniedzēji arī piesauc konvencijas 3.pantu, kas aizliedz "pazemojošu izturēšanos". Tiesa atzīst, ka likums par Satversmes tiesu Latvijā dod tiesības ikvienam vērsties šajā tiesā un pārsūdzēt likumus, ja tiek uzskatīts, ka tie ir pretrunā ar Satversmē noteiktajām tiesībām. Vairākos gadījumos, kā norādīts ECT atzinumā, Satversmes tiesa arī izmantojusi tai dotās tiesības anulēt likumus, kas bijuši pretrunā ar Satversmi. "Kā var secināt no lietas apstākļiem, sūdzības iesniedzēji ir izvairījušies strīdīgo likuma normu atbilstību konstitūcijai apstrīdēt, vēršoties konstitucionālajā tiesā, bet arī nav devuši nekādu pamatu apšaubīt šīs procedūras efektivitāti. Tiesa līdz ar to uzskata, ka viņiem ir iespēja vērsties nacionālajās instancēs, kas nav izmantota," secināts ECT atzinumā, ar kuru tā noraida lietas pieņemšanu izskatīšanai. Prezidenti vēlēs jau nākamnedēļ NRA 03/04/03 Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai nākamā prezidentūras mandāta apstiprināšana nebūs jāgaida līdz jūnijam, jo viņai tas tiek solīts jau nākamtrešdien. Šādu lēmumu atbalsta visas valdošās partijas, kā arī Tautas partija, bet satraucoša šķiet juristu klusēšana vai kritika attiecībā uz prezidenta ātrākas ievēlēšanas atbilstību Satversmei. Nesekmīgi palika arī opozicionāra Jāņa Jurkāna mēģinājumi Saeimas prezidija un frakciju vadītāju kopsēdē vakar panākt neatkarīga jurista uzklausīšanu pirms balsošanas Saeimā, kā arī saņemt Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa skaidrojumu par ātrākas prezidenta ievēlēšanas atbilstību tiesiskajām normām. "Šobrīd nevaru atbildēt, nav komentāru," - uz jautājumiem par iespējamajām pretrunām atbildēja G. Kusiņš. Iepriekš viņš par šo jautājumu bija paudis zināmas bažas un bildis, ka par to jāveic rūpīga juridiska izpēte. Neviens gan Juridiskajam birojam neesot lūdzis šādu izpēti veikt. Skaidrojumu neizdevās iegūt arī no Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Aivara Endziņa. Viņš Neatkarīgajai atzina, ka nedrīkst komentēt prezidenta ātrākas ievēlēšanas atbilstību Satversmei, jo nav izslēgta iespēja, ka ST par šo lietu tiek iesniegts pieteikums. Pāris juristu no komentāriem attiecās. Sākotnēji negribīgi, bet juridisko argumentu izklāstam piekrita viens no Satversmes cilvēktiesību nodaļas līdzautoriem, jurists Valdis Cielava, kurš brīdināja no sasteigtās ievēlēšanas nevēlamajām sekām. Prezidentes ātrāku ievēlēšanu, galvenokārt ārpolitisko mērķu labad, atbalsta arī premjers Einars Repše. V. Vīķe-Freiberga paudusi gatavību turpināt darbu prezidenta amatā, bet uzsvērusi, ka ievēlēšanas laiks ir Saeimas kompetencē. Vairu Vīķi-Freibergu amatā uz četriem gadiem ievēlēja 1999. gada 17. jūnijā. Šo vēlēšanu norise trīs nedēļas pirms iepriekšējā prezidenta Gunta Ulmaņa pilnvaru beigām ir viens no koalīcijas argumentiem, kāpēc tās varētu notikt arī trīs mēnešus agrāk. "Ja varēja vēlēšanas rīkot trīs nedēļas pirms pilnvaru termiņa, neredzu iemeslu, kādēļ nevar trīs mēnešus," intervijā Neatkarīgajai sacīja Jaunais laiks frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš, atbildot uz jautājumu, vai būtu iespējams prezidenta ātrāku ievēlēšanu kā neatbilstošu konstitūcijai apstrīdēt Satversmes tiesā (ST). Tēvzemiešu frakcijas vadītājs Māris Grīnblats savukārt atgādināja, ka Einars Repše Latvijas Bankas vadītāja amatā 1997. gadā atkārtoti ievēlēts pat sešus mēnešus pirms noteiktā laika, un tas kapitāla tirgus dalībniekiem un investoriem bija monetārās stabilitātes apliecinājums. Šādu pašu politisku lēmumu Saeima varot pieņemt arī attiecībā uz prezidenta ievēlēšanu. Valdošo partiju politiķi gan lielākoties pauž tikai pieļāvumus - "izskatās, ka ar juridisko pusi viss ir kārtībā". Deputāti savu spriedumu galvenokārt pamato ar Valsts prezidenta kancelejas juristu un pašrocīgu Satversmes interpretāciju. Kā informēja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, tiek skaidrots, ka pirmstermiņa vēlēšanas nesagādās problēmas, jo "uzņemties Valsts prezidenta pienākumus" nav tas pats, kas "stāties pie Valsts prezidenta amata pildīšanas". Tādējādi V. Vīķe-Freiberga tiktu ievēlēta martā, līdz jūnija beigām viņa strādātu ar līdzšinējo mandātu, bet līdz 2007. gada jūnija beigām - ar jauno. V. Cielava norāda, ka pants par prezidenta zvēresta nodošanu un pienākumu uzņemšanos jau nākamajā Saeimas sēdē pēc prezidenta ievēlēšanas Satversmē iekļauts, lai novērstu pauzes prezidentūras institūcijā, kas atšķirībā no valdībām, kas parasti mainās, ir relatīvi stabils institūts. "Esam klasiska parlamentāra valsts, un mūsu valsts prezidents saskaņā ar Satversmi politisku atbildību nenes. To viņa vietā dara valdība, tāpēc parlamentārās valstīs prezidents savu darbību saskaņo ar valdību. Saskaņā ar Satversmi prezidente neveido politiku, bet to reprezentē," skaidroja V. Cielava. Tādējādi nevajadzētu pieļaut par trim mēnešiem ātrāku prezidenta ievēlēšanu kaut vai tāpēc, ka teorētiski šajos trīs mēnešos valdība var mainīties. Valdošās partijas šādu steigu pamato ar nepieciešamību izbeigt iekšpolitiskās spekulācijas par V. Vīķes-Freibergas atkārtotu ievēlēšanu amatā, apliecināt ārvalstu partneriem, ka Latvijas ārpolitika nemainīsies, kā arī, kā uzskata K. Kariņš, "nodrošināt prezidentei mandātu jau tagad" sarunās par Latvijas integrāciju Eiropas savienībā un NATO, gan arī pirms gaidāmā referenduma par iestāšanos ES 20. septembrī. Līdzīgi situāciju argumentē arī citu frakciju vadītāji. Latvijas Pirmās partijas vadītājs Oskars Kastēns bilst, ka V. Vīķes-Freibergas ātrāka atkal ievēlēšana "būs signāls, ka ES referendumam vajadzētu noritēt pozitīvi"; tiks ne tikai novērstas spekulācijas par citiem kandidātiem, bet būtu arī "drusku samulsināta opozīcija" un izrādīta cieņu prezidentes ārpolitiskajiem sasniegumiem. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis bez jau minētajiem argumentiem minēja arī to, ka rietumvalstis un ASV meklē Eiropas Austrumu valstu vadītāju vidū līderi, par kādu pēc Čehijas prezidenta Vāclava Havela aiziešanas varētu kļūt V. Vīķe-Freiberga. TP frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis Neatkarīgajai atzina, ka valdošo partiju lēmums par pirmstermiņa vēlēšanām tomēr nav īsti izprotams un visticamāk skaidrojams ar vēlmi uzvelt atbildību par ES referenduma iznākumu uz prezidentes pleciem un, slēpjoties aiz V. Vīķes-Freibergas muguras, stiprināt savas pozīcijas. J. Jurkāns pauda izbrīnu par valdošo partiju nedrošību: "Tām nav nekāda iemesla justies nestabilām, jo neviens neapdraud V. Vīķes- Freibergas ievēlēšanu jūnijā." Šīs bailes varbūt varētu skaidrot ar varas partiju bailēm par to, ka iespējamais karš Irākā varētu mazināt prezidentes popularitāti. "Nezinu, kādas politiskas spēlītes izgudrotas, bet mēs negribam tajās piedalīties un uzskatām, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek laikā," sacīja PCTVL frakcijas vadītājs Juris Sokolovskis. Viņš nevarēja vēl apgalvot, vai PCTVL izvirzīs savu prezidenta kandidātu, nedz arī to, vai apvienība varētu par šo jautājumu vērsties ST. Atbalstu V. Vīķes-Freibergas ievēlēšanai paudušas gan visas valdošās koalīcijas partijas, gan arī Tautas partija. Jūnijā, pēc J. Jurkāna teiktā, to gatava būtu darīt arī Tautas saskaņas partija. Vienīgi PCTVL, kam tagad ir vairs tikai astoņi deputāti, iebilst pret esošo prezidenti. Katrā ziņā ievēlēšanai nepieciešamais balsu skaits - 51 - tiktu nodrošināts ar pamatīgu uzviju. Uz jautājumu, kuram no koalīcijas partneriem citas partijas neuzticas, K. Kariņš atbildēja, ka TP īpaši ticēt nevarētu, bet koalīcija esot stabila. Savukārt O. Kastēns, sīkāk nepaskaidrojot, teica, ka "runa nav par uzticību vai neuzticību, bet par to, ka situācija līdz jūnijam var mainīties", savukārt prezidentes ātrāka ievēlēšana, gluži otrādi, liecinot par koalīcijas vienotību. Savukārt A. Brigmanis izteicās, ka koalīcijas nestabilitāte būtu izpaudusies, balsojot par budžetu. 80% Latvijas iedzīvotāju vēlas tautas vēlētu prezidentu LETA 02/27/03 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas Valsts prezidents ir jāievēl nevis Saeimas deputātiem, bet vispārējās vēlēšanās, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir gatava turpināt darbu prezidenta amatā arī nākamo termiņu, apliecināja Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Vairāk nekā katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 55% pilnībā piekrīt apgalvojumam par tautas vēlētu prezidentu, 25% - drīzāk piekrīt, pilnīgi nepiekrīt 3%, drīzāk nepiekrīt 9%, bet savu viedokli nespēja formulēt 8% aptaujāto. Kā liecina SKDS rīcībā esošie dati, Latvijas iedzīvotāju uzskati kopš 1998.gada nav mainījušies - piecu gadu laikā vidēji 80% vienmēr ir uzskatījuši, ka Latvijas prezidents ir jāievēl Latvijas tautai, nevis Saeimas deputātiem, kas liecina par visnotaļ vienotiem uzskatiem un laikā nemainīgu sabiedrības viedokli. Aptauja veikta laika posmā no šā gada 17. līdz 27.janvārim, aptaujājot tiešās intervijās dzīvesvietās 1023 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Latvija ES iebilst pret federālisma jēdzienu Diena 02/28/03 Eiropas konventā apspriežot jaunā Eiropas Savienības līguma projektu, Latvijas pārstāve ceturtdien pievienojās valstīm, kas iebilst pret federālisma jēdziena iekļaušanu līguma projektā. Par šo jēdzienu konventa sekretariātā tika saņemts vislielākais projekta labojumu skaits. Pret federālisma jēdziena iekļaušanu ES konstitucionālajā līgumā, uzstājoties konventa debatēs, iebilda Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete. "Es gribētu uzsvērt, ka Latvijas skatījumā ES nozīmē suverēnu valstu savienību, tādēļ federālisma pieminēšana konstitucionālajā līgumā iedzīvotājos varētu radīt neizpratni," sacīja S.Kalniete. Arī vārds "konstitūcija" šā paša iemesla dēļ, kā uzsvēra ārlietu ministre, Latvijā daudziem varētu izraisīt nevēlamas asociācijas ar centralizētu savienību. Labojumus ar prasību atteikties no šiem vārdiem atbalstījuši arī Igaunijas un Lietuvas pārstāvji. "Paužot Eiropas valstu un tautu gribu veidot kopēju nākotni, šī konstitūcija dibina savienību, kurā dalībvalstis koordinē un federālā līmenī kopīgi administrē dažas kopējās kompetences," tā skan tik daudzos labojumos apstrīdētais bijušā Francijas prezidenta Valerī Žiskāra d'Estēna vadītā konventa prezidija sagatavotais ES konstitūcijas (līguma) projekta pirmais pants. Par to saņemts gandrīz 500 labojumu. Piektdien Eiropas konventa prezidents Valerī Žiskārs d'Estēns solīja konventa dalībniekiem iesniegt jau nākamos deviņus konstitucionālā līguma projekta pantus, kuros tiks definēts ES tiesiskais statuss un turpināts kompetenču sadalījums. Robertsons noliedz ziņas par ASV karabāzu pārcelšanu uz Latviju BNS 02/28/03 Arī NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons vizītes laikā Latvijā noliedza izskanējušās ziņas par ASV plāniem savas karabāzes pārcelt uz Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā Latviju. Robertsons piektdien pēc tikšanās ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu žurnālistiem sacīja, ka "ASV nav plānu pārvietot tās karabāzes no to pašreizējām atrašanās vietām uz citām". Tomēr viņš atzina, ka "ir zināmas domas, ka bruņotos spēkus varētu dislocēt citādi, bet nekādu konkrētu lēmumu nav bijis. Doma ir tikai hipotētiska un, ja sekos kādas konkrētas rīcības, tās balstīsies tikai uz stingriem savstarpējiem līgumiem", norādīja viesis. Jau vēstīts par Lielbritānijas laikraksta "The Observer" rakstīto, ka ASV gatavojas izvietot savu pašlaik Vācijā dislocēto karaspēku Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs. Anonīmie Pentagona pārstāvji teikuši, ka šīs valstis pelnot uzticību ASV bāzu ierīkošanai. "The Observer" apgalvo, ka šā plāna īstenošanai būšot nepieciešama liela spēku pārdislokācija. Pašlaik Vācijā ir dislocēti 42 tūkstoši ASV karavīru un 785 tanki. Arī Latvijas augstākās amatpersonas noliedza izskanējušās ziņas un sacīja, ka nekādu oficiālu sarunu par karabāzu pārcelšanu nav bijis. NATO tomēr izvietos karabāzes jaunajās dalībvalstīs BNS 03/04/03 NATO spēku virspavēlnieks Eiropā Džeimss Džounss pirmdien paziņoja, ka viņš ir iesaistījies intensīvās sarunās ar alianses dalībvalstīm par ASV karabāzu sistēmas Eiropā reformu, tajā skaitā par daļas militāro resursu pārvietošanu uz Austrumeiropas valstīm, kas nākamgad iestāsies Ziemeļatlantijas aliansē. Līdz šim Latvijas amatpersonas, tostarp Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī ārlietu un aizsardzības ministri iespēju par karabāzu izvietošanu Latvijā ir nolieguši. Arī NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons nesenās vizītes laikā Latvijā apgalvoja, ka ASV neesot plānu pārvietot savas karabāzes. Džounss, kurš ir arī Eiropā izvietoto 116 tūkstošu ASV militārpersonu virspavēlnieks, preses konferencē Vācijas pilsētā Štutgartē teica, ka viņš gatavojas apmeklēt septiņas NATO kandidātvalstis, tostarp Latviju, un līdz nākamā gada martam būs izstrādājis koncepciju par ASV karabāzu sistēmas Eiropā reformu. Drīz pēc tam šo plānu sāks īstenot, piebilda Džounss. Pēdējā laikā prese vairākkārt ziņojusi, ka ASV plāno slēgt karabāzes Vācijā, lai sodītu to par negatīvo nostāju pret Vašingtonas plāniem par karu Irākā. "Eiropas pavēlniecība burtiski atrodas krustpunktos starp diviem gadsimtiem," teica ģenerālis Džounss. "Mums ir pilnīgāk jāatbild uz asimetriskiem izaicinājumiem," viņš sacīja, paskaidrojot, ka šie izaicinājumi ir individuālu personu un grupu terorisms salīdzinājumā ar parastu karu, kad bruņotajos konfliktos iesaistās valstis. Gaidāms, ka reformu plānā būs paredzēts samazināt masveidīgo ASV militāro klātbūtni Eiropā, kāda tā ir kopš aukstā kara laikiem, un to aizstāt ar nelielākām bāzēm, kurās militārpersonas tiks dislocētas uz īsāku laiku, ņemot vērā konkrētā brīža militārās vajadzības. Pašlaik lielās ASV bāzes Eiropā, piemēram, Rammšteinas un Reinas - Mainas bāze Vācijā, darbojas kā nelielas pilsētas, kurās ir arī skolas, slimnīcas un veikali, kas apkalpo karavīrus un viņu ģimeņu locekļus. Džounss sacīja, ka jaunās sistēmas galvenais uzdevums būs palielināt izdevumu efektivitāti un mobilitāti, reaģējot uz draudiem. Kā piemēru bāzei, kas nedarbojas pēc smagnējā 20.gadsimta garnizona principa, viņš minēja karabāzi "Bondsteel" Kosovā. Džounss arī noliedza, ka jau būtu izveidots "iekonservēšanai" paredzēto ASV karabāzu saraksts, uzsverot, ka plānošanas process vēl ir sākotnējā stadijā. NATO spēku virspavēlnieks Eiropā uzsvēra, ka šis plāns neesot vērsts pret Vāciju, kur ASV karabāzu apkalpošanā ir nodarbināti tūkstošiem vietējo iedzīvotāju. "Tā nav automātiska reakcija uz politiskajām viedokļu atšķirībām," sacīja Džounss. Latvijā par mieru nobalsojuši jau gandrīz 17 000 cilvēku TVNET 03/04/03 Akcijas "Es par mieru" ietvaros Doma baznīcā un internetā jau kopš 26. februāra turpinās Latvijas balsojums pret kara sākšanu Irākā. Aizvien vairāk cilvēku savu pārliecību apstiprina arī ar fotogrāfijām, kuras paredzēts apvienot pretkara galerijā. Akciju sāka domubiedru grupa, kurā apvienojušies: Ēriks Stendzenieks, Gundars Āboliņš, Aivars Borovkovs, Vilis Dambiņš, Līga Dimitere, Juris Dimiters, Kaspars Dimiters, Sigits Duduris, Ilze Džonsone, Vita Gaisma, Aldis Hofmanis, Viesturs Koziols, Linda Leen, Eriks Leitis, Māris Olte, Kaspars Ozols, Marats Samausks, Jānis Mārtiņš Skuja, Ģirts Slaviņš, Juris Tūns, Daniela Zacmane, Renārs Zaļais, Ainārs Zellis, Jānis Ziemelis un citi. Kā TVNET pastāstīja organizācijas "Visu Latvijai" pārstāvis, kuri uzņēmušies dežūras parakstu vākšanas vietā Doma baznīcā, tur par mieru nobalsojuši ap 850 cilvēku. Atsaucība esot liela, skolotājas pat vedot uz Doma baznīcu veselas klases. Vienā grāmatā iespējams vienkārši atstāt savu parakstu par apliecinājumu pacifistiskajai pārliecībai, otrā apmeklētāji var ierakstīt savus komentārus. Viens no zīmīgākajiem ierakstiem vēsta: Karš pret terorismu? Karš ir terorisms! Parakstīties zem atklātās vēstules, vēršoties pret karu Irākā, iespējams katru dienu, izņemot pirmdienas, Rīgas Doma baznīcā no plkst. 13.00 līdz 17.00 (sestdien - no 10.00 līdz 17.00). Cilvēki tiek lūgti arī atnest savas vai sev tuvu cilvēku fotogrāfijas ar uzrakstu otrā pusē - "Es negribu karu", kuras kara pirmajā dienā izvietos īpašā protesta ekspozīcijā, lai tās apskatīt uz Doma baznīcu aicinātu valsts augstākās amatpersonas. Zem atklātās vēstules, ko publicējuši sabiedrībā pazīstami cilvēki no domubiedru grupas "Es par mieru", parakstīties var arī internetā. Tur savākts jau gandrīz 16 000 parakstu. Latvijā darbaspēks 10 reizes lētāks nekā vidēji ES LETA 03/04/03 Latvijā darbaspēka izmaksas ir aptuveni 10 reižu mazākas nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati. Tie rāda, ka Latvijā, pēc 2000.gada datiem, darbaspēka izmaksas stundā bija vidēji 2,42 eiro, bet vidējais rādītājs ES valstīs bija 22,7 eiro. Turklāt Latvijā darbaspēka izmaksas ir pat zemākas nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, kur darbaspēka izmaksas stundā ir attiecīgi 3,03 eiro un 2,71 eiro. Pēc "Eurostat" datiem, no darbaspēka izmaksām ES valstīs darba alga bija 75,7%, darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas - 21,5% un citi tēriņi, ieskaitot apmācību un personāla atlasi, - 2,8%. Latvijā attiecīgie rādītāji bija 77,1%, 22,5% un 0,4%, Igaunijā - 73%, 25,5% un 1,5%. Lietuvā no kopējām darbaspēka izmaksām darba alga veidoja 72,1%, darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas - 27,5% un citi izdevumi - 0,4%. "Eurostat" dati liecina, ka lielākās darbaspēka izmaksas starp ES valstīm ir Zviedrijā, kur darbaspēka izmaksas stundā 2000.gadā bija vidēji 28,30 eiro. Dānija bija otrajā vietā ar 27,10 eiro un Vācija trešajā vietā ar 26,54 eiro. Savukārt lētākais darbaspēks ir Portugālē, kur darbaspēka izmaksas stundā 2000.gadā bija vidēji 8,13 eiro. Starp ES kandidātvalstīm lētākais darbaspēks bija Bulgārijā un Rumānijā, kur darbaspēka izmaksas stundā bija attiecīgi 1,35 eiro un 1,51 eiro. Lats: stabils jau desmit gadu Diena 03/01/03 Pēc lata ieviešanas 1993.gadā nebija drošas pārliecības, ka arī pēc desmit gadiem tas būs stabils un vērtīgāks par ASV dolāru. Taču lats ir veiksmīgi pārdzīvojis iekšējos un ārējos ekonomiskos satricinājumus, un uzticība tam ir augusi Pagājuši desmit gadi kopš atjaunotā veidolā apritē parādījās viens no Latvijas valstiskuma simboliem - lats. Tas tapa vēl trauksmainajā atmodas laikā, kad apņēmība un ideālisms veiksmīgi aizstāja pieredzes trūkumu, un šajā laikā, spītējot skeptiķu nievām, lats izrādījies stabils un uzticams sabiedrības balsts. Lata kaldināšanā toreiz piedalījās dažādi cilvēki - politiķi un sabiedrībā pazīstamas personības, finanšu speciālisti un ekonomisti, kultūras aktīvisti un mākslinieki. Pirmais bruģakmens ceļā uz latu tika likts 1990.gada jūlijā, kad Augstākā padome (AP) pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas naudas sistēmas izveidošanas programmu". Tika izveidota Naudas reformas komiteja, kurā atbildīgās personas bija toreizējais Ministru padomes vadītājs Ivars Godmanis AP Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris un šīs komisijas banku un finanšu sektora vadītājs Einars Repše. Baidoties no Krievijas rubļa deficīta un naudas reformas kaimiņvalstī, komitejai 1992.gada maijā vēl pirms lata steidzamā kārtā nācās radīt un ieviest pagaidu naudu, kas tika nodēvēta par Latvijas rubli. Savukārt lats apgrozībā tika laists pēc nepilna gada - 1993.gada 5.martā. Lata izskata noteikšanai netika rīkots atsevišķs konkurss, bet skatītas mākslinieku idejas, kas tika apkopotas jau 80.gadu beigās Kultūras fonda rīkotajā konkursā, Dienai stāsta LB mākslinieciskais konsultants Laimonis Šēnbergs. AP izveidotā naudas zīmju sižetiskā risinājuma komisija izvēlējās divus darbus, no kuriem viens bija tradicionālāk risināts, bet otrs - neparastāks. Pēc diskusijām komisija izvēlējās otro banknošu skiču variantu, kura autori bija Imants Žodžiks un Valdis Ošiņš. Viņu pieeja parādīja, ka Latviju var attēlot arī bez portretu starpniecības. Uz simt latu banknotes izmantotais Krišjānis Barons drīzāk uztverams kā vispārīgs simbols, nevis tikai konkrēta persona, uzskata L.Šēnbergs. Monētu dizainu uzticēja izstrādāt Gunāram Lūsim. Pēc sižetiskās un vizuālās koncepcijas apstiprināšanas tālāko darbu ar māksliniekiem un naudas ražotājiem uzticēja L.Šēnbergam, kuram tolaik nācās apmeklēt vērtspapīru spiestuves un monētu kaltuves. "Mākslinieciskās idejas bija jāsavieno ar tehniskajām prasībām, kādēļ sākotnējās ieceres pakāpeniski transformējās," teic projekta vadītājs. Ticis domāts arī par naudas lietošanas ērtumu. "Būtībā mēs tās piemērījām makiem," stasta L.Šēnbergs. Monētu izstrāde tehniski bijusi vienkāršāka, lai gan arī tā prasīja laiku un prasmīgu izpildījumu. Viens no specifiskākajiem darbiem bija monētu formu un modeļu izveide ģipsī, ko uzticēja tēlniekam Jānim Strupulim. Latvijā tolaik nevienam nebija atbilstīgas pieredzes, taču J.Strupulim, kurš pirms tam bija strādājis ar medaļām, izdevās izgatavot precīzus un kvalitatīvus modeļus, atzīst L.Šēnbergs. "Kad kaltuvei pateicām, kad vēlamies saņemt monētas, mums norādīja termiņu, līdz kuram jābūt gataviem ģipšu modeļiem, piebilstot, ka paspēt diez vai ir iespējams," stāsta mākslinieciskais konsultants. Arī formu autors atzīst: "Laika bija ārkārtīgi maz, naktīs gulēju tikai kādas četras stundas. Tagad brīnos, kā varēju visu pagūt." Tas bija ļoti atbildīgs darbs, turklāt bija nepieciešama daudz lielāka precizitāte nekā medaļām - 0,5 milimetri jau ir milzīga kļūda, stāsta modeļu autors, rādīdams, kā pēc katra reljefa veidojuma plastilīnā viņš ar bīdmēru mērījis ciļņa augstumu. Saviļņojošāks brīdis bijis, turot rokās pirmās metāla monētas, bet ikdienā mākslinieks vairs nedomājot, ka ir Latvijas naudas līdzautors. Atjaunotās Latvijas naudas finansiālo pamatojumu izstrādāja LB, konsultējoties ar speciālistiem ārzemēs. Kā, atzīmējot Latvijas rubļa piecu gadu jubileju, LB izdevumā norādīja E.Repše, latam lielā mērā jāpateicas Latvijas pagaidu naudai, kas uz savas ādas izcieta Krievijas rubļa inflācijas sekas. Savukārt maiņas kurss 1 lats pret 200 rubļiem bijusi E.Repšes ideja, kurš vēlējies, lai arī par santīmu varētu kaut ko nopirkt - pēc jaunās naudas ieviešanas vienu santīmu maksāja sērkociņu kastīte. Džordž-taunas universitātes ekonomikas profesors un LB konsultants Juris Vīksniņš gan atklāja Dienai, ka vismaz toreiz būtu ieteicis attiecību 1:100. Viņš piedāvājis arī piesaistīt latu SDR valūtu grozam, taču kursu 1 lats pret 0,7997 XDR izvēlējies E.Repše. "Viņam kā fiziķim tāda precizitāte laikam ļoti patika," min J.Vīksniņš. Pēc lata ieviešanas daudzi baņķieri neesot ticējuši, ka lats spēs saglabāt savu vērtību, tāpēc uz milzīgiem procentiem piesaistīja depozītus latos. Spilgts piemērs tam ir Bankas Baltija rīcība. Taču lata vērtība desmit gados ir mazinājusies salīdzinoši nedaudz, bet uzticība Latvijas valūtai tikai augusi. Piektā daļa iedzīvotāju - trūcīgi NRA 03/05/03 Par trūcīgu personu Latvijā sevi var uzskatīt cilvēks, kam ienākumi mēnesī nepārsniedz 35 latus, šādu lēmumu otrdien pieņēma Ministru kabinets. Tiesības saņemt trūcīgas personas statusu pašlaik ir aptuveni 430 600 cilvēkiem vai gandrīz piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju. Ministru kabinets pieņēma noteikumus par ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimeni vai personu var atzīt par trūcīgu. Valdība noteica arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes ienākumi un materiālais stāvoklis. Ģimene vai persona ir atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 50 procentu no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās algas valstī. Cilvēkam, kas pretendē uz trūcīgas personas statusu, nedrīkst piederēt naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs, vērtspapīri, izņemot privatizācijas un kompensācijas sertifikātus, īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai, tai nevar būt parādsaistību, tā nav noslēgusi uztura līgumus, tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā un nav izsniegusi aizdevumus. Labklājības ministrijas speciāliste Zane Brauere Neatkarīgajai pastāstīja, ka pašlaik valdības noteiktā minimālā darba alga ir 70 latu, tātad par trūcīgu atzīstama persona, kuras ienākumi mēnesī nepārsniedz 35 latus. Saskaņā vēl ar 1996. gada lēmumu personu varēja atzīt par trūcīgu, ja tās ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedza 75 procentus no valdības noteiktā krīzes iztikas minimuma (38,23 lati) mēnesī uz katru ģimenes locekli, tas ir 28,67 latus. Salīdzinājumā ar 1996. gadu ne šāds iztikas minimums, ne arī nabadzības slieksnis neatbilst reālajai situācijai Latvijā jau vairākus gadus, tāpēc, piemēram, Rīgas pašvaldība noteikusi citu nabadzības robežu Rīgā. Uz pašvaldības sociālo palīdzību var pretendēt persona, kuras ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 60 latu. Labklājības ministrijas dati liecina, ka tiesības saņemt trūcīgas personas vai ģimenes statusu 2000. gadā bija aptuveni 307 600 jeb 13 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Reāli šādu statusu saņēmuši aptuveni 128 000 jeb 5,4 procenti iedzīvotāju. Atbilstoši jaunajiem valdības noteikumiem tiesības uz trūcīgā statusu būs jau ievērojami lielākam cilvēku skaitam - 430 600 jeb 18,3 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka Latvijā gandrīz piektajai daļai iedzīvotāju mēnesī ienākumi ir mazāki par 35 latiem. Pašvaldībai vajadzēs iesniegt rakstveida iesniegumu Valdība nolēma, ka ģimenes vai personas ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstību noteiktajam līmenim novērtē un lēmumu par ģimenes atbilstību trūcīgas ģimenes statusam pieņems tās pašvaldības sociālais dienests vai pašvaldības dome, kuras teritorijā ģimene reģistrējusi savu dzīvesvietu. Ģimenes atbilstību trūcīgas ģimenes statusam pašvaldība novērtēs pēc viena no ģimenes locekļiem vai atsevišķi dzīvojošas personas rakstveida pieprasījuma. Cilvēkam vajadzēs pašvaldībai iesniegt rakstveida iesniegumu, noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju un virkni citu dokumentu. Fakti Līdz šim valdība bija noteikusi: ģimeni (personu) var atzīt par trūcīgu, ja tās ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 75 procentus no valdības noteiktā krīzes iztikas minimuma (38,23 lati) mēnesī uz katru ģimenes locekli, tas ir 28,67 lati. Jaunie valdības noteikumi paredz: ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās algas valstī (2003. gadā - 70 latu). Tiesības saņemt trūcīgas personas vai ģimenes statusu 2000. gadā bija aptuveni 307 600 jeb 13 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Reāli šādu statusu bija saņēmuši aptuveni 128 000 jeb 5,4 procenti iedzīvotāju. Atbilstoši jaunajiem valdības noteikumiem tiesības uz trūcīgā statusu būs 430 600 jeb 18,3 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Sludinātā stingrā partiju finansu kontrole izrādījusies blefs NRA 03/03/03 Tikai pirms astoņiem mēnešiem grozīto un pašu politiķu slavēto partiju finansēšanas likumu tā autori un jaunie politiķi tagad atzīst par caurumainu un neefektīvu partiju izdevumu un ziedojumu kontrolei, fiktīvās naudas izskaušanai un naudas noteicošās lomas samazināšanai politiskās cīņās. Korupcijas novēršanas komisija uzņēmusies iniciatīvu veidot darba grupu, kas gada laikā izstrādās un pieņems kārtējos grozījumus partiju finansēšanas un arī priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Arī pēdējo grozījumu galvenais izstrādātājs, tagad opozīcijā esošās Tautas partijas deputāts Jānis Lagzdiņš Neatkarīgajai teica, ka viņš atbalstot likumu grozīšanu. Iepriekš J. Lagzdiņš slavēja jauno likuma versiju, sakot, ka tā "partiju finansu ainu vērsīs daudz pārskatāmāku, jo detalizēti jāatskaitās par priekšvēlēšanu un plānotajiem izdevumiem, kas nebija jādara līdz šim". Vienīgās bažas par likuma efektivitāti viņš saistīja ar tā īstenošanas iespējām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veidošanās grūtību dēļ. Ziedojuma apjoma ierobežošana vienai personai no 25 000 līdz 10 000 latu būtībā bija bezjēdzīga, jo lielāku summu vienkārši iespējams sadalīt pa vairākām firmām un privātpersonām; arī atklātība internetā ir apsveicama, bet pati par sevi tā neko nedod un nepadara kampaņas lētākas un informatīvākas. Jau uzreiz pēc partiju finansēšanas likuma spēkā stāšanās Neatkarīgā rakstīja par tā defektu, jo likums prasa priekšvēlēšanu izdevumus uzrādīt nevis no gada 1. janvāra, bet no 8. janvāra., kas teorētiski ļautu līdz 8. janvārim iekļaut kaut visus priekšvēlēšanu izdevumus, tos uzrādot krietni vēlāk - tikai ikgadējā deklarācijā. Dažādas interpretācijas pieļauj arī prasība uzrādīt priekšvēlēšanu periodā radušos izdevumus, piemēram, ja izdevumi ir radušies, bet nav samaksāti, kā arī tad, ja maksāts vienā laikā, bet izdevumi radušies citā laikā. Partiju finansu kontrolierim - KNAB - netiek iesniegti arī dokumenti, kas pierādītu izdevumu atbilstību patiesībai un uzrādītu, kam ir maksāts par to vai citu pakalpojumu, preci. KNAB preses sekretāre Ilze Staškeviča skaidroja, ka tos KNAB var pieprasīt, veicot pārbaudi un gadījumā, ja rodas aizdomas par izdevumu neatbilstību. KNAB pagaidām sācis tikai partiju deklarāciju savākšanu, bet to pārbaudes termiņus, veidu un metodiku vēl izstrādā. Iecerēto kārtējo grozījumu projekts paredz, ka mērķis būs "mazināt priekšvēlēšanas kampaņu izdevumu eskalāciju, ilgtermiņā nodrošinot partiju neatkarību no sponsoriem, padarīt partijas vienlīdzīgākas savstarpējā konkurencē, kas balstīta uz pragmatiskiem un politikas realizēšanas principiem, nevis aģitācijā ieguldīto līdzekļu apjomu". Korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs A. Latkovskis risinājumu variantus mērķiem pagaidām nosaukt nevarēja. Savukārt J. Lagzdiņam jau ir priekšlikumi kārtējiem grozījumiem. "Nebūtu pieļaujams, ka partijām ziedotu tādas juridiskas personas, kuras nav nokārtojušas savas saistības ar valsti, kurām ir nodokļu parādi, kam nav oficiālu, legālu ienākumu, kas nav sniegušas Uzņēmumu reģistrā ikgadējos pārskatus vai izpildījušas citas saistības - lai pilnībā izslēgtu fiktīvo ziedotāju resursus," sacīja viens no iepriekšējo grozījumu autoriem. Meklējot vainīgos partiju lielajos tēriņos, pētnieki kā vienu no galvenajiem ļaunumiem atkal saskatīja nevis pašas partijas, bet medijus, kas izvieto reklāmas. TV5 programmu direktore Gunta Līdaka bilst, ka maldīgi par problēmas risinājumu sāka uzskatīt reklāmas aizliegšanu medijos, internetā, kas izraisīja konfliktu. Tā risināšanā partiju finansēšana ir tikai otršķirīgs, vairāk formāls jautājums. G. Līdaka ir pārliecināta, ka reklāmu aizliegšana tikai radīs papildu augsni slēptajai reklāmai, raidījumu un publikāciju pirkšanai, neskaidrības par nepieciešamību aizliegt arī informatīvos raidījumus, kuros priekšvēlēšanu periodā parādīsies deputātu kandidāti. "Jārunā par partiju finansēšanu, iespējams, valsts finansējumu to reklāmām". Daudz vakantu ierēdņu vietu BNS 03/03/03 Pērn visvairāk vakanto ierēdņu amatu bijis Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas sistēmās. Par vienu no tā iemesliem speciālisti uzskata ierēdņu zemo darba algu, pastāstīja Valsts civildienesta pārvaldē. Visvairāk brīvo darba vietu bijis Iekšlietu ministrijas sistēmā, kur pērn bijušas 2354 vakantas ierēdņu vietas, bet Tieslietu ministrijas sistēmā bijušas 949 brīvas darba vietas. Savukārt vakanto amatu īpatsvars vislielākais bijis Labklājības ministrijā, kur brīvi bija 17 procenti no štata vienību skaita. Tikai trīs ierēdņu amata vietas pērn bija brīvas Eiropas integrācijas birojā, piecas - Valsts kancelejā un sešas vietas bija brīvas Ārlietu ministrijas sistēmā. Pērn visvairāk ierēdņu strādāja Iekšlietu ministrijas sistēmā, kur darbojās 18 185 cilvēki. Vismazāk ierēdņu pērn darbojušies Eiropas integrācijas birojā, kur strādājuši 33 cilvēki. Latvijā kopā pērn ierēdņu amatos darbojušies 38 176 cilvēki, bet vakantas bijušas 4594,5 ierēdņu vietas jeb 11 procenti no štata vienību skaita. Civildienesta pārvalde norāda, ka vislielākais vakanto vietu skaits valsts pārvaldē bijis 2000. gadā, kad brīvi bijuši vairāk nekā 16 procenti no štata vienību skaita. Pārvalde arī norāda, ka nav tiesīga skaidrot iemeslus, kādēļ valsts pārvaldē ir vakantie amati, tomēr norāda, ka ierēdņu zemais atalgojums varētu būt viens no iemesliem. "Dažreiz nepietiekamo budžeta līdzekļu dēļ iestādes neizsludina konkursu uz vakanto amata vietu un pienākumus sadala jau esošajiem darbiniekiem, tādā veidā viņus pārslogojot," norādīja pārvaldes Analīzes daļas vadītāja Ginta Goldmane. Viņa arī uzskata, ka mazā atalgojuma dēļ valsts pārvaldes ierēdņa amats nav īpaši pieprasīts. Iekšlietu ministrs Šķēli nodēvē par "likumīgo blēdi" BNS 03/01/03 Iekšlietu ministrs Māris Gulbis ("Jaunais laiks") intervijā žurnālam "Rīgas Laiks" ekspremjeru Andri Šķēli (Tautas partija) nodēvējis par "likumīgo blēdi." "Šķēle mani vienmēr sauc par konjunktūristu - ka es piemērojos laikiem, bet par Šķēli varētu teikt, ka... nu, es teikšu, ka viņš ir likumīgais blēdis," intervijā "Rīgas Laika" marta numurā teicis Gulbis. Uz žurnālistes Inese Zanderes jautājumu, vai ar to domāts "vor v zakoņe" (krievu val. - "likumīgais zaglis") Gulbis atbild: "Jā, un ja viņi nepārkāpj savus likumus, viņus īpaši neviens neaiztiek." Gulbis ekspremjera vārdu arī min saistībā ar skandalozo kāpu apbūvi Saulkrastos. "Es, starp citu, tagad pilnīgi noteikti gribētu, lai ar melu detektoru atbild Andris Šķēle, lai viņš pasaka visai sabiedrībai, televīzijas tiešraidē, ka viņš nav saistīts ar Saulkrastu māju, kas tiek celta kāpu zonā. Lai pasaka," pauž iekšlietu ministrs. Pēc viņa teiktā, "tad notiks tas, ko sabiedrība gaidīs un ko es būšu gaidījis." Runājot par iepriekšējo valdību, Gulbis norāda - "mēs bijām pieraduši pie vienas politiskās mašinērijas, bijām pieraduši pie "Latvijas ceļa", Tautas partijas, tomēr es ļoti labi redzēju to situāciju, kas notika ar privatizāciju, es redzēju, kā tie oligarhi veidojās un faktiski policija viņus nemaz neaiztika, nemaz neinteresējās." Gulbis sola, ka pašreizējās valdības laikā "mēs dzīvosim savādāk, bet ceru, ka labāk", un skaidro paša pārstāvētā Ministru kabineta atšķirību no priekšgājējiem. "Ja mēs pieņemam kādu lēmumu vai kādu rīkojumu, tad mēs pat neiedomājamies par to, ka no tā rīkojuma var izrietēt kādas biznesa intereses vai kāds labums kādam cilvēkam. Un te ir tā atšķirība - arī par tām algām runājot - godīga politika maksā naudu! Tas rezultāts, ka mēs ministriem maksājām mazas algas - ko tas izmaksāja mūsu valstij! Tie 2000 lati, tā ir deķa redzamā daļa, kas notika zem tā deķa tad, kad bija 600 lati, mēs tikai varam iedomāties. Tas ir tas pirmais, varbūt tas ir godīgums," klāsta Gulbis. Iekšlietu ministrs arī sūrojas, ka šobrīd ir sarežģītā situācijā, jo "atsevišķos gadījumos ir iesaistīti" viņa paziņas un bijušies draugi. "Būtu sāpīgi tad, ja viņiem paslīdētu kāja un viņi turpinātu kādas darbības vai noziedzīgus nodarījumus un tiktu, teiksim, nograbināti vai kā savādāk. Tad būtu žēl. Bet tanī pašā laikā es šobrīd gribu ievērot likumu un es uzskatu, ka tas likums jāievēro visiem, neatkarīgi no tā, kas tu esi," pauž iekšlietu ministrs. Domniekiem komandējumu rekords NRA 03/04/03 Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss 2. martā dosies uz Kannām, kas viņam šogad būs ceturtais komandējums. Ja došanās komandējumos turpināsies tādos pašos tempos, domniekam ir visas iespējas krietni uzlabot pērn braukāšanā sasniegto rezultātu. Šajā komandējumā A. Kreituss dosies pēc uzaicinājuma piedalīties ar Rīgas ekspozīciju starptautiskajā nekustamo īpašumu investīciju izstādē MIPIM. Kopā ar viņu brauks domniece Sandra Grīnberga, Pilsētas attīstības komitejas referente Rūta Bandere un Pilsētas departamenta direktora vietnieks Igors Graurs. Viņiem pilnībā apmaksās komandējuma naudu (dienas nauda Francijā noteikta 24 lati), tāpat viņiem apmaksās apdrošināšanu, gandrīz 2000 latu viesnīcas izdevumiem un 1504 latus aviobiļešu iegādei, ziņo LETA. Šogad mēra vietnieks A. Kreituss jau bijis Vācijā (janvāra sākumā Berlīnē un Rostokā), Apvienotajos Arābu Emirātos (Dubaijā no 10. līdz 16. janvārim) un Nīderlandē (no 5. līdz 8. februārim Amsterdamā, Roterdamā un Utrehtā). Vienā no domei izmaksu ziņā dārgākajiem komandējumiem uz Dubaiju A. Kreituss devās kopā ar Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju Andri Ameriku un Pilsētas attīstības departamenta ekonomikas pārvaldes priekšnieka vietnieku Ilgvaru Franci. Arī šis brauciens pašvaldībai izmaksāja ap 4000 latu. Apvienotajos Arābu Emirātos delegācija piedalījās forumā Freezex 2003, no kura pašvaldībai diez vai bija jēga, jo lielākoties tajā apsprieda investīciju iespējas ķīmiskās rūpniecības attīstībā pilsētā. Kā Neatkarīgajai pastāstīja A. Kreituss, gan Vācijā, gan Nīderlandē skarts tuneļu būves jautājums, un rezultāti ir jau tagad - holandieši pieteikušies palīgā, savukārt Rostokā uzbūvēts līdzīgs tunelis tam, kādu iecerējusi Rīga. Pēc šiem braucieniem daudzas lietas kļuvušas skaidrākas, daudz straujākos tempos virzās konkurss par Dienvidu tilta celtniecību, arī Ziemeļu tuneļa būves projekts izkustējies no nulles punkta. "Esmu cilvēks ar tehnisko izglītību - saprotu, ko skatos. Nebraucu kā kaut kāda sieviete, kas kļuvusi par deputāti, kaut ko skatīties, nesaprotot, par ko ir runa. Es saprotu, par ko ir runa," teica A. Kreituss. "Neesmu deputāts, kas braukā apkārt, lai atpūstos." Arī pērn A. Kreituss bija čakls apkārt braukātājs, šajā ziņā gan zaudējot Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas vadītājam Dainim Īvānam, kas bijis 15 komandējumos. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs un A. Kreituss 2002. gadā veikuši pa ducim ārzemju braucienu. A. Kreituss pabijis pat tik tālā zemē kā Ķīna (Sudžou pilsētā), vēl trīs reizes apmeklējis Rostoku, divas - Berlīni, pa reizei - Barselonu, Hamburgu, Florenci, Kannas, Lisabonu un Dublinu. Pie līderiem komandējumu ziņā pērn pieskaitāmi arī Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (10 braucienu) un Drošības un kārtības jautājumu komitejas vadītājs Andrejs Vilks (9). Pavisam komandējumos pašvaldība 2002. gadā iztērējusi 261 000 latu - par 80 000 latu vairāk nekā pērn. "Braukāšana [turpmāk] būs atkarībā no tā, kāda būs vajadzība. Tie nav ekskursijas vai izklaides braucieni," uzsvēra A. Kreituss. Arī konference un izstāde ar jaunu ekspozīciju Kannās ir liels pasākums - tā ir lielākā gada izstāde par attīstības jautājumiem. "Nezinu, vai tās braukšanas būs vairāk vai mazāk, bet tās būs," teica A. Kreituss, soloties rīkot preses konferences un izplatīt preses relīzes par brauciena mērķi, "lai visi zina, ko tur darām". Rūk Jaunā laika un Pirmās partijas reitingi NRA 03/04/03 Sabiedrības atbalsts pastāvīgi rūk Latvijas Pirmajai partijai (LPP) un kopš decembra - arī Jaunajam laikam (JL), - liecina SKDS aptaujas. Februārī JL vēlēšanās būtu atbalstījuši 19 procenti balsstiesīgo, un tas ir par 3,8 procentiem mazāk nekā janvārī. LPP atbalstītāju īpatsvars no augstākā rādītāja - 8,1 procenta novembrī - nokrities līdz 4,3 procentiem; kritums kopš janvāra - par 1,2 procentiem. Februārī PCTVL reitings samazinājies no 15,9 līdz 14,6 procentiem, bet, tā kā līdzīgs PCTVL reitings ir bijis arī, piemēram, decembrī, minimālo reitinga noslīdēšanu vēl ir pāragri norakstīt uz apvienības šķelšanās rēķina. 12,6 procentu atbalstītāju skaits ir samērā klasisks pēdējo mēnešu Tautas partijas reitings, līdzīgi kā Zaļo un zemnieku savienības astoņu līdz deviņarpus procentu atbalstītāju īpatsvars. Pēc pastāvīgas lejupslīdes kopš novembra TB/LNNK februārī atbalstītāju loku paplašinājusi par 1,7 procentiem, bet LSDSP - samazinājusi par 2,3 procentiem pēc ievērojamā reitinga kāpuma janvārī. 'Rubikiešus' pērn finansējusi privātpersona BNS 03/01/03 Latvijas Sociālistisko partiju pērn gandrīz pilnībā finansējusi privātpersona. Jānis Pladavs ziedojumos partijai samaksājis 9590 latus, kas ir par 600 latiem mazāk nekā visi partijas pērnā gada ienākumi kopā, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) iesniegtā ikgadējā partijas finansiālās darbības deklarācija. Partijas līderis Alfrēds Rubiks sarunā ar BNS norādīja, ka Pladavs nav partijas biedrs, bet gan atbalstītājs, taču atteicās sniegt informāciju par dāsno ziedotāju, norādot, "vai tad nepietiek ar [ekspremjera Andra] Šķēles miljonu pētīšanu, ka jāķeras klāt dažiem tūkstošiem". "Ja cilvēkam ir iespēja ziedot, tad viņš to arī dara. Diemžēl daudziem mūsu atbalstītājiem nav tik daudz naudas, lai ziedotu," sacīja Rubiks. Pladavs sadarbību ar partiju uzsācis pērn. Uzņēmumu reģistru apkalpojošajā datu bāzē "Lursoft" ziņas par Jāni Pladavu nav atrodamas. Partija visvairāk tērējusies priekšvēlēšanu akcijai, tai atvēlot 8012 latus. Savukārt dažādu semināru, sēžu un kongresu rīkošanai partija izmantojusi 2291 latu. Savukārt Latvijas Atdzimšanas partija KNAB iesniegtajā deklarācijā norādījusi, ka partija ziedojumos ieguvusi 3950 latus, apmēram trešdaļu no summas ziedojis partijas priekšsēdētājs Andris Rubins, kurš kopumā iemaksājis 1440 latus. Partija pērn izlietojusi gandrīz visus saziedotos līdzekļus un visvairāk tērējusi iespieddarbiem, atvēlot tiem 1806 latus. Par reklāmu partija samaksājusi 718 latus, bet par telpu īri - 388 latus. Deklarāciju KNAB iesniegusi arī Republikas atbalstīšanas apvienība, kas pērn nav ieguvusi ne santīma un arī izdevumus nav uzrādījusi. Savukārt partija "Mūsu zeme" pērn no biedru naudām guvusi 4770 latus, bet, tirgojot laikrakstu "Mūsu Zeme", ieguvusi 142,35 latus. Partija pērn izmantojusi gandrīz visus līdzekļus un atlikumā deklarējusi trīs latus un 74 santīmus. Vislielākie tēriņi partijai bija, izgatavojot vēlēšanām nepieciešamos plakātus, vizītkartes un avīzes, šim nolūkam iztērēti 1635 lati. Savukārt regulāra avīzes "Mūsu Zeme" izdošana partijai pērn izmaksājusi 1280 latus. Politiskā organizācija "Māras zeme" pērn no ziedojumiem ieguvusi 1560 latus un 124 lati samaksāti kā biedru nauda. Partijai 150 latus ziedojusi SIA "Roka", un 17 ziedotāji atvēlējuši no 50 līdz simts latiem lielas naudas summas. Visvairāk partija tērējusies iespieddarbiem, to apmaksai atvēlot 226 latus, kā arī par sakaru un interneta pakalpojumiem samaksājot gandrīz 200 latu. Par reklāmu sabiedriskajā radio partija maksājusi 28 latus. KNAB iesniegtā deklarācija liecina, ka politiskā organizācija "Tautas mantojums" pērn iztērējusi 204 latus un astoņus santīmus, kas ir tieši tik, cik organizācija pērn ieguvusi. Organizācijas ienākumus veido 49 latu apjomā iemaksātās biedru naudas, deviņu latu ziedojums, bet lielākoties partijas tēriņus apmaksājuši daži partijas biedri. Kā lielākie organizācijas izdevumi deklarācijā minēti karoga šūšanas apmaksai izmantotie 44 lati, vairāk nekā 30 latu izmantoti organizācijas kongresa rīkošanai. Līdz 1.martam visām politiskajām organizācijām KNAB jāiesniedz savas pērnā gada finansiālās darbības pārskati. Kreiso deputāts liedzas staļinisma slavināšanā Diena 03/05/03 Saeimas priekšsēdētāja biedrs Ēriks Jēkabsons (LPP) gatavs ierosināt prezidijam apspriest frakcijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā deputāta Nikolaja Kabanova izteikumus, kuros viņš atzinīgi runājis par Josifa Staļina īstenoto ārpolitiku, kuras rezultātā gāja bojā tūkstošiem cilvēku. Lai gan deputāts liedzas, ka būtu slavinājis staļinismu un visā vaino žurnālistus, arī Dienai viņš atkārtoja, ka par savam laikam veiksmīgu uzskata gan Staļina ārpolitiku, gan viņa cīņu pret opozicionāriem. "Deputāts nevarētu to atļauties. Es paredzu diskusijas par runas un vārda brīvību, bet man ir jautājums - vai kas tāds būtu piedodams, ja kāds tā cildinātu Hitleru?" teica Ē.Jēkabsons. Lauku Avīze otrdien vēstīja, ka N.Kabanovs pasākumā, kurā izrādīta dokumentāla filma par Staļinu, viņu vērtējis kā mūsdienām noderīgu politiķi, jo viņš likvidējis Ļeņina valsts pārvaldē iedēstīto "kosmopolītisko slāni", padarot to krievisku, viņa propagandas metodes esot apskaužamas tāpat kā ārpolitika. Deputāts skaidroja, ka viņa teiktais esot "izrauts no konteksta", jo runājis par Staļina "varas tehnoloģiju, metodes efektivitāti, nevis novērtējumu". Tā kā deputāts paralēli darbojas žurnālistikā, viņš esot runājis kā vēstures publicists, nevis politiķis. "Kā Saeimas deputāts es varu runāt jebko. Staļins Latvijai bija liela nelaime (..), bet viņš uzvarēja Hitleru, un Hitlers bija lielāks ļaunums," pauda N.Kabanovs. PCTVL frakcijas vadītājs Juris Sokolovskis atteicās vērtēt kolēģi, Tatjanai Ždanokai bija līdzīgs viedoklis. E-Rīgas skaidrošanas tēriņi - neskaidri Diena 03/05/03 Kaut gan Rīgas domes finansētais e-Rīgas projekts pagaidām katra pilsētnieka apziņā jūtamas aprises vēl nav ieguvis, tā skaidrošanai pērn iztērēti vairāk nekā 34 000 latu, kas samaksāti uzņēmumam Mediju tilts (MT). Dienai vēloties iepazīties ar precīzu darbu un tēriņu atšifrējumu, MT projektu vadītājs un vienlaikus domes informācijas tehnoloģiju centra (ITC) sabiedrisko attiecību konsultants Mārtiņš Krieviņš pavēstīja, ka ikmēneša atskaites, ko uzņēmums iesniedzis nodokļu maksātāju uzturētajam ITC, "teorētiski nav publiskojamas, jo varētu saturēt konfidenciālu informāciju". Viņš gan piekrita pēc dažām dienām atskaites parādīt - kopēt tās nedrīkstot. "Tas ir absurds," situāciju komentēja sabiedrības par atklātību Delna direktore Diāna Kurpniece, uzsverot, ka sabiedrībai ir tiesības līdz pēdējam santīmam iepazīties ar pašvaldības tēriņiem un par to pieejamību šajā gadījumā būtu jārūpējas pašam ITC, ne sabiedrisko attiecību firmai. Tuvāko triju gadu laikā e-Rīgas vajadzībām plānots tērēt aptuveni 13,4 miljonus latu, un līgumi ar MT un reklāmas aģentūru CMS paredz aptuveni 3 miljonus latu atvēlēt projekta skaidrošanai un reklamēšanai. CMS kā priekšapmaksu par mārketinga komunikāciju plāna izstrādi saņēmis 66 348 latus. Sazināties ar ITC vadītāju Ēriku Zēģeli un uzzināt viņa viedokli par firmas veikumu Dienai gan neizdevās. Zvanot uz viņa mobilo tālruni, uz zvanu atbildēja kāda ITC darbiniece, kura paskaidroja: ar centra vadītāju pašlaik sazināties neesot iespējams. Vaicāta, vai tas būtu iespējams vēlāk, viņa sacīja, ka "šādu iespēju stipri apšauba", taču aicināja zvanīt M.Krieviņam. Viņš Dienai paskaidroja, ka Ē.Zēģelis patlaban slimojot, taču visus jautājumus viņam varot nosūtīt ar e-pasta starpniecību - tad centra vadītājs tos noteikti saņemšot. Pagājušā gada beigās, interesējoties par ITC plānotajiem tēriņiem šim gadam, ilgāku laiku nebija iespējams saņemt atbildes arī uz rakstiskiem jautājumiem - vienīgais cilvēks, kurš uz tiem varētu atbildēt, esot Ē.Zēģelis, kurš tolaik bija izmežģījis kāju. Gandrīz mēnesi Dienai nācās gaidīt arī summas, kas iztērētas abu līgumu izpildei - dienā, kad M.Krieviņš pēc vairākkārtējas atlikšanas bija solījis tās izpaust, ITC preses sekretārs saslima un vairs nebija sazvanāms. Kopš noslēgts līgums, Diena no ITC saņēmusi sešas preses relīzes, kā arī aicinājumu uz divām preses konferencēm. Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas prezidents Ralfs Vīlands lēsa, ka viena preses konferences sagatavošana izmaksā 500-2000 latu un vienas preses relīzes sagatavošana - aptuveni 200 latu. M.Krieviņš gan apgalvoja, ka tās nebūt nav bijušas vienīgās uzņēmuma aktivitātes: veidotas "mediju attiecības" un "komunikācija ar žurnālistiem". Uzņēmums arī esot sagatavojis "prezentācijas kompaktdisku" pasākumam Rīgas forums un veicis ITC "vadošo darbinieku apmācību". Pavisam MT par sniegtajām konsultācijām nopelnījis 34 721 latu. Uzņēmuma darbinieki e-Rīgas veidotāju konsultēšanai kopš pagājušā gada augusta beigām, kad noslēgts līgums, veltījuši 560 stundu un 20 minūšu jeb aptuveni 30 stundas nedēļā. "Ar šādu intensitāti jāīsteno ļoti plaša un spēcīga programma," ieguldīto laiku novērtēja R.Vīlands. Domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra (LSDSP) preses sekretārs, informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Guntars Kukuls MT paveikto novērtēja kā normālu, taču par tēriņu lietderību aicināja taujāt ITC. Darījuma vēsture e-Rīgas skaidrošana un reklamēšana: 2002.gada jūlijs - Mediju tilts kā vienīgais pretendents uzvar Rīgas domes rīkotajā konkursā par tiesībām sniegt sabiedrisko attiecību pakalpojumus e-Rīgas projektam. Tajā pašā dienā CMS arī bez konkurences iegūs tiesības izstādāt un realizēt e-Rīgas mārketinga komunikāciju plānu 2002.gada augusts - kaut gan savu atzinumu par CMS uzvaru vēl nav sniedzis Iepirkumu uzraudzības birojs, dome paraksta līgumus ar abiem uzņēmumiem. Saskaņā ar to Mediju tilts nākamo triju gadu laikā saņems līdz 388 980 latu, bet CMS - līdz 2,56 miljoniem latu 2002.gada septembris - atklājas, ka četri ar Mediju tiltu saistīti cilvēki dažas dienas pirms firmas uzvaras konkursā pilsētas galvenajam politiskajam spēkam LSDSP ziedojuši 10 000 latu. Partija sola naudu atdot, taču līdz šim tas nav izdarīts 2002.gada decembris - Rīgas dome apstiprina budžetu, abu līgumu izpildei paredzot 390 000 latu. Pirmā AIDS vakcīna Latvijai nederēs NRA 02/28/03 AIDS centra speciālisti konstatējuši, ka Latvijā HIV inficēto vidū izplatīts ģenētiski ļoti tīrs, no Krievijas nācis vīrusa apakštips A. Uz pirmo AIDS vakcīnu VaxGen Latvijai nav ko cerēt, jo tā gatavota citam vīrusa apakštipam un pagaidām iedarbīgumu rāda tikai melnās un aziātu rases ļaudīm. Lielākas cerības dod kaimiņu igauņu radītā vakcīna. Pasaulē izplatīti jau vairāk nekā desmit HIV vīrusa apakštipi, un to mutācijas turpinās, tādēļ tiek veidoti vispasaules reģistri par vīrusa apakštipu izplatību. Latvijas mediķi visu šo laiku varēja tikai aptuveni minēt, kādi HIV vīrusi izplatās mūsu valstī, jo vīrusa apakštipu ģenētiskās pārbaudes naudas trūkuma dēļ netika veiktas. Pērn sadarbībā ar zviedru speciālistiem beidzot pārbaudīti 100 asins paraugi. Atklājusies interesanta aina - Latvijā visizplatītākais ir vīrusa A apakštips, tik neticami radniecīgs, it kā būtu nācis no viena avota, stāsta AIDS Profilakses centra direktors Andris Ferdats. Desmit paraugi Latvijā pārbaudīti 1997. un 1998. gadā, kad HIV uzliesmojums Latvijā tikko sākās, un tagad ir iespēja salīdzināt, kas ar vīrusu Latvijā noticis piecu gadu laikā. A apakštips tika konstatēts jau pašā epidēmijas sākumā, taču speciālisti pārsteigti par pērn pārbaudīto vīrusu ciešo radniecību - mainīgās genoma daļas atšķirības sasniedz tikai vienu procentu. Tas rāda, ka jauni vīrusi no citām valstīm pa šiem gadiem faktiski nav ienākuši. Iespējams, ka vīrusa mainību Latvijā apturējusi profilakse un medikamentu lietošana - zāles ne vien bremzē slimības attīstību, bet arī būtiski mazina citu inficēšanas briesmas. Regulāri Latvijas Infektoloģijas centrā notiek vīrusa tipēšana - to iedala divos tipos, HIV 1 un HIV 2. Tips HIV 2 izplatīts ļoti reti, galvenokārt Āfrikā, bet Latvijā tas nav konstatēts. Savukārt HIV 1 izplatoties, mainās viena genoma daļa, kurai mainoties, rodas jauni apakštipi - A, B, C... Jauns apakštips tiek pasludināts, ja šīs genoma daļas atšķirības sasniedz 30 procentus, tādēļ tiek veidotas globālas datu bankas, kurās reģistrē un salīdzina datus par pārbaudītajiem vīrusiem, veidojot filoģenētiskos kokus. To skaits jau pārniedz desmit. Pavisam atšķirīga situācija ir kaimiņvalstī Igaunijā. Lai gan arī Tartu zinātnieki radījuši AIDS vakcīnu, kurai pirmā klīnisko pētījumu fāze jau pabeigta, plānoto otro pētījumu fāzi Igaunijā nācās atlikt, jo atklājās, ka šai valstī izplatīts ļoti sarežģīts, no vairākiem apakštipiem sajaucies vīruss. Kā Neatkarīgajai pastāstīja vakcīnas radītājs zinātnieks Marts Ustavs, Igaunijā, vīrusa apakštipiem sajaucoties, radies no E, K un G apakštipiem kombinēts vīruss. Kompānija nevar atļauties gatavot vakcīnu tik retam tipam, tāpēc izmēģinājumi tiks turpināti Somijā, bet vakcīna orientēta uz Rietumeiropā izplatīto vīrusa tipu. Igaunijā radītā vakcīna ir cerīgāka ar to, ka tā domāta arī dziļākās, šūnu imunitātes radīšanai. Kopumā pie AIDS vakcīnas dažādās stadijās strādā vismaz 40 kompānijas, pastāstīja A. Ferdats. Pirmdien publiskoti pētījumu rezultāti pasaulē pirmajai vakcīnai, kam pabeigta trešā klīnisko pētījumu fāze, sengaidītajai kompānijas VaxGen AIDS Vax. Vairāk kā 5000 cilvēkiem ASV, Kanādā, Nīderlandē un Puertoriko pārbaudīts, kā vakcīna pasargā pret inficēšanos seksuālā ceļā ar apakštipu B. Diemžēl kopējais aizsardzības līmenis sasniedzis tikai 3,8 procentus. Pētnieki nav vēl noskaidrojuši, kāpēc, taču krietni, par 68 procentiem augstāka efektivitāte atklāta nedaudzajās melnādaino un aziātu izcelsmes grupās. Pētījumi vēl turpināsies, gada beigās būs zināmi trešās fāzes rezultāti arī otrai grupai, kur noskaidro aizsargspējas pret inficēšanos ar asinīm. Šos pētījumus veic Taizemē narkomānu vidē. Par VaxGen iedarbības mehānismu speciālisti šaubās. "Tā ir klasiska vakcīna, kas orientēta uz antivielu veidošanās izraisīšanu," atzīst A. Ferdats. Vīrusa lielās mainības dēļ tāda veida vakcīnas HIV vīrusam nav efektīvas. Valdība sola celt bibliotēku, nenosaucot finanšu avotus Diena 03/05/02 Nevienam ministram neiebilstot, valdība otrdien akceptēja jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas likumprojektu, kas vienkāršo projekta vadību, taču vairs neparedz ne LNB, ne tās atbalsta fonda līdzdalību uzraudzības padomē. Likumprojektā nav teikts, kur tiks ņemti līdzekļi bibliotēkas celtniecībai. Kultūras ministre Ingūna Rībena (JL) presei sacīja, ka negrib "zīlēt", kur valdība naudu atradīs, taču saruna ar premjeru Einaru Repši (JL) viņā nostiprinājusi pārliecību, ka šķēršļu bibliotēkas uzcelšanai nav. Nepieciešamību pēc loģiskas un atbilstošas kontroles sistēmas Kultūras ministrijas pārstāvis Rolands Bortaščenoks valdībai minēja kā pirmo iemeslu, kāpēc nolemts izstrādāt jaunu likumprojektu. KM nodoms esot nodrošināt, lai projekta realizācijā iesaistītie nebūtu vienlaikus arī uzraudzības padomē, tāpēc tajā vairs nav ne kultūras ministra, ne LNB, ne arī atbalsta fonda pārstāvja. Valdība neņēma vērā arī fonda valdes priekšsēdētāja Viestura Tamuža teikto, ka fonds pilnvarots vākt ziedojumus, tāpēc tam būs morāla atbildība, kas ar šo naudu, iespējams, miljoniem latu, notiek tālāk. Viņš norādīja, ka arī Nacionālā kultūras padome, kuras pārstāvis paredzēts uzraudzības padomē, nav vis sabiedriska organizācija, kā to sacīja R.Bortaščenoks, bet gan kultūras ministra konsultatīva struktūra. Fonds kā sabiedriska organizācija tika dibināts pirms vairākiem gadiem un līdz šim, nepiesaistot valsts budžeta līdzekļus, aktīvi strādājis Gaismaspils idejas popularizēšanā, rosinot likuma pieņemšanu, veicinot pozitīvāku sabiedrības viedokli un plašu starptautisko atbalstu. I.Rībena vairākkārt atkārtoja, ka ministrijas un šīs valdības nodoms ir "beidzot sākt darbu" un "jāizbeidz runāšanas periods un jāsāk reālas darbības". Vienlaikus valdības sēdē viņa sacīja, ka likumprojekts galvenokārt runā "par sagatavošanos projekta realizācijai" un varot cerēt, ka pēc gadiem budžeta situācija būs uzlabojusies, lai līdzekļus varētu atrast. Lai gan likumprojektā noteikts, ka bibliotēka būs gatava jau 2008.gadā, ministre nespēja atbildēt, kādi būs finanšu avoti celtniecībai. Taču viņai neesot ne mazākā iemesla apšaubīt, ka LNB tiks uzcelta. Jau ziņots, ka jaunajā likumprojektā vairs nav noteikts, ka būvniecībai tiks ņemts valsts galvots kredīts. Otrdien ministri noraidīja arī valsts kontroliera Raita Černaja ierosinājumu LNB projektu īstenot ar koncesijas palīdzību. Pašlaik valsts budžetā esot rezervēti nepilni 6 miljoni latu projekta sagatavošanas posmam un vēlāk paredzēts regulārs finansējums no Latvijas Bankas maksājumiem un no valsts kapitāla daļu izmantošanas, kas varētu būt ap 17 miljoniem latu gadā. Taču, kā norādīja R.Černajs, ar šo naudu nepietiks, lai pilnībā nodrošinātu ap 90 miljoniem latu vērtā projekta realizāciju. Bauskas galvenās ielas kļūst bīstamas Bauskas dzīve 03/03/03 Pagājušajā nedēļā baušķeniecei Zaigai gadījies iekļūt nepatīkamā situācijā. Notikušo viņa uzticēja "Bauskas Dzīvei", piebilzdama: "Tiklīdz ārā iestājas krēsla, pilsētā uz ielas ieteicams nerādīties." Kopš Bauskā ir uzceltas vairākas jaunas, labi izgaismotas sabiedriskās ēkas, vakaros uz ielas sāku justies drošāk. Tovakar pēc darba iegriezos tirdzniecības centrā "RIMI" un mierīgi turpināju ceļu mājup. Dzīvoju mikrorajonā pie akciju sabiedrības "Bauskas piens". Klusībā nopriecājos, ka Uzvaras ielā deg visas spuldzes, jo nereti posmā no pilsētas 1. vidusskolas līdz Mūsas tiltam ir tumšs kā peklē. Vēl nebija slēgts arī "Eva autonams". Aiz stikla sienas mašīnu pārdevēji malkoja kafiju. Tas radīja drošības un mājīguma ilūziju. Acīmredzot šajā brīdī es zaudēju sev tik raksturīgo modrību. Uz ietves nebija neviena gājēja. Spilgtajā apgaismojumā gluži nejauši ievēroju sekojam ēnu. Lai netraucētu "satiksmes dalībniekam" paiet garām, satvēru rokās plecu somu un pārvietojos uz ietves centru. Piepeši sajutu spēcīgu tvērienu - kāds rāva manu somiņu no pleca. Tā vietā, lai bēgtu, apstājos un somu cieši turēju. Melnā ādas jakā tērpies, salīcis laupītājs zibens ātrumā iebrāzās blakus esošās privātmājas tumšajā pagalmā. Nebija nekādas garantijas, ka viņš man nesekos, tāpēc piespiedu sevi mierīgi šķērsot ielu un apstājos uz trotuāra pretējā pusē. Pēc mirkļa ievēroju, ka pastaigas solī viņpus brauktuvei pārvietojas kāds neliela auguma pajauns cilvēks, kurš rūpīgi vēro apkārtni. Nepaspēju fiksēt, kurā brīdī viņš gluži kā rēgs izgaisa tumsā. Kļuva skaidrs, ka viegla laupījuma tīkotāji siro divatā. Mani pārņēma paniskas bailes, bet ceļu kaut kā vajadzēja turpināt. Pirmā doma bija no mobilā tālruņa piezvanīt policijai. Paldies Dievam, ka man pietika veselā saprāta to nedarīt, jo atcerējos, ka policija uz notikuma vietām dodas tikai tad, kad ir īsts noziegums un reāls upuris. Arī tad nav zināms, vai kārtības sargātāji ieradīsies pēc stundas vai divām... Tālākais ceļš mājup šķita kā ļauns murgs, jo ikvienu vēlīnu pretimnācēju jau uztvēru kā potenciālu laupītāju. Kad laimīgi aiz sevis biju aizvērusi dzīvokļa durvis, tomēr izšķīros par notikušo informēt policiju. Līdz pusnaktij pa Uzvaras ielu noteikti pārvietosies arī citi gājēji. Kāpēc viņiem būtu jākļūst par ļaunprātības upuriem? Ilgi nevarēju sadūšoties pacelt tālruņa klausuli, jo pēc iepriekšējās - visai niecīgās - pieredzes biju sapratusi, ka ziņojumi par sadzīves starpgadījumiem netiek uztverti nopietni. Par lielu izbrīnu tiku laipni uzklausīta. Dežurants neizteica nekādas piezīmes, nepierakstīja manu uzvārdu un adresi, toties solīja kontrolēt situāciju, uz notikuma vietu nosūtot policijas patruļas mašīnu. Nu man sāka šķist, ka esmu kaut ko paveikusi sabiedrības labā, ar vienu tālruņa zvanu sekmējot noziedzības profilaksi. Noklausoties manu "vakara epopeju", kaimiņš iesmējās un atgādināja, ka jāatgriežas realitātē: "Vai tad tu nezini, ka policijas pārvaldei trūkst līdzekļu benzīna iegādei nakts patruļu transportam? Vai esi redzējusi kādu policistu Bauskā staigājam pa ielām? Tāds serviss nemaz nav paredzēts. Par drošību mūsu pilsētā katram jāgādā pašam. Te nav nekāda Ventspils vai Valmiera." Patiesi, 20 gadu dzīvojot Bauskā, uz ielas kārtības policistu neesmu redzējusi. Patruļas auto gan pāris reižu ir manīts. Pilsētnieki labi zina, ka tumsā nav ieteicams staigāt pa Rīgas ielas pagalmiem, gar upmalu un citām "riska zonām". Bet vai ir normāli, ka gājējiem bīstamas kļuvušas mazpilsētas galvenās ielas? Kāpēc, noziegumu skaitam palielinoties, vispār tiek ignorēts profilakses darbs? Vieglāk jau ir aizbildināties ar benzīna trūkumu... Latvija izceļas ar milzu piekrišanu alum plastmasas pudelēs NRA 03/01/03 Pagājušais gads alus darītājiem ir bijis veiksmīgs - kopumā izdevies pārdot par 32 procentiem vairāk alus nekā iepriekšējā gadā. Tas ir lielākais pieaugums starp Baltijas valstīm. Lietuvā alus tirgus pērn paplašinājās par 17,5 procentiem, bet Igaunijā - par 5 procentiem. Pērn viens Latvijas iedzīvotājs izdzēra vidēji 57 litrus alus, kas salīdzinājumā ar 1991. gadu, kad alus patēriņš bija 30 litru uz vienu iedzīvotāju, ir gandrīz divas reizes vairāk. Taču mūsu kaimiņvalstīs alu dzer vēl vairāk - Lietuvā 78 litrus, Igaunijā - 70 litru uz vienu iedzīvotāju, stāstīja koncerna Baltic Beverages Holding AB viceprezidents Toms Kučinsks. Pamatojoties uz šo faktu, viņš uzskata, ka Latvijā alus tirgus izaugsmei vēl ir liels potenciāls. T. Kučinsks atzina, ka Baltijas valstu alus tirgū ir ļoti sīva konkurence, kas liks mazajiem uzņēmumiem apvienoties, un nevar arī izslēgt iespēju, ka Latvijas alus darītavas pārpērk kādas spēcīgākas ārzemju kompānijas. Tāpat būtiskas izmaiņas tiek paredzētas, ņemot vērā Baltijas valstu iestāšanos Eiropas Savienībā, kas varētu nozīmēt lēta alus importa pieaugumu, prognozēja T. Kučinsks. Gandrīz visas Latvijas alus darītavas, pateicoties karstajai vasarai un mārketinga aktivitātēm, pagājušogad ir pārdevušas vairāk alus nekā iepriekšējā gadā. Lielākajam Latvijas alus ražotājam Aldaris ir izdevies panākt vislielāko apgrozījumu savā 137 gadu pastāvēšanas vēsturē, vienlaikus saglabājot pārliecinošas līderpozīcijas Latvijas alus tirgū, uzsvēra Aldara prezidents Vitālijs Gavrilovs. Šā uzņēmuma apgrozījums pieauga par 11 procentiem, alus pārdošana - par 17 procentiem. Pērn Aldara apgrozījums bija vairāk nekā 21 miljons latu, peļņa - gandrīz 2 miljoni latu. Akcionāru sapulce nolēma par dividendi izmaksāt 35 santīmus, reizē turpinot investīcijas ražošanas modernizācijā. "Lai gan pagājušais gads uzrādīja izaugsmi Latvijas alus darīšanas nozarei un Aldarim bija dinamisks un veiksmīgs, nav pamata sajūsmai un dusēšanai uz lauriem," uzskata V. Gavrilovs. 2002. gada tendences liecina, ka nepieciešams nopietni domāt par importa un eksporta bilanci, valsts alkohola politiku, vides jautājumiem. Ar pagājušā gada darbības rezultātiem ir apmierināts arī Cēsu alus. Pagājušajā gadā tā tirgus daļa bija 8%, bet jau janvārī - 10,6%. "Pirmo reizi Cēsu alus pastāvēšanas vēsturē ir pārvarēta 10 procentu tirgus daļu robeža," sacīja darītavas valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers. Straujo tirgus daļu pieaugumu uzņēmuma vadītājs skaidro ar sekmīgi veidoto mārketinga stratēģiju, kā arī pieaugošo Cēsu alus produkcijas popularitāti patērētāju vidū. Nozīme ir arī janvārī uzsāktajai alus šķirnes Bocmanis reklāmas kampaņai. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, vairāk nekā dubultojies alus pārdošanas apjoms. 2002. gada janvārī tika pārdots 319 000 litru alus, 2003. gada janvārī - 782 500 litru alus. Šogad Cēsu alus plāno iegūt 15 procentus Latvijas alus tirgus daļu. Par spīti labvēlīgajiem rezultātiem, alus ražotāji uzskata, ka ir nepieciešama tālredzīgas alkohola politikas izstrāde, jo Latvijas alkohola struktūra joprojām ievērojami atšķiras no Rietumu valstīm. Alkoholisko dzērienu patēriņa struktūrā, rēķinot absolūtā alkohola izteiksmē uz vienu iedzīvotāju, joprojām izteikti dominē stiprie alkoholiskie dzērieni. "Jāatzīst, ka, par spīti alus nozares izaugsmei, pērnā gada tendences un notikumi kopējā alus darīšanas nozarē nav vērtējami tikai pozitīvi. Arī alus tirgū atspoguļojas visai Latvijas tautsaimniecībai raksturīgā nelabvēlīgā eksporta un importa bilance," sacīja V. Gavrilovs. Pēc 2002. gada rezultātiem, Aldarim pieder 40 procenti tirgus pārdotā alus ziņā, taču Latvijā ražotā alus sektorā Aldarim ir 46 procenti tirgus daļa. Šāda skaitļu atšķirība saistīta ar lētā alus importa pieaugumu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn salīdzinājumā ar 2001. gadu importētā alus daļa no kopējā Latvijā realizētā alus apjoma pieauga par 19 procentiem. Zīmīgi, ka alus tiek importēts galvenokārt ar pašmāju preču zīmēm. "Cenu krišanās patērētājam sākotnēji ir izdevīga, taču šīs tendences liedz mazām un vidējām alus darītavām investēt līdzekļus ražošanā, attīstībā un produkta kvalitātē, mārketinga aktivitātēs. Alus nozares problēmas vairs nav nākotne, bet tagadne - atsevišķas alus darītavas jau ir nonākušas līdz krīzes robežām," teica V. Gavrilovs. Viņš arī minēja, ka pircējs, pērkot importa alu, kas tiek pārdots ar pašmāju ražotāju preču zīmēm, nenojauš, ka dzer svešā zemē brūvētu alu. Kopējā Latvijas alus tirgus analīze liecina, ka plastmasas pudeļu (PET) iepakojuma īpatsvars alus nozarē pērn sasniedzis rekordlielu apmēru - 54 procentus no kopējā tirgus. Pēdējo trīs gadu laikā alus piedāvājums PET pudelēs ir divkāršojies, jo 2000. gadā plastmasas pudelēs tika pildīti 24 procenti no kopējā Latvijā saražotā alus. Ņemot vērā, ka alu PET pudelēs sāka pildīt tikai 1999. gadā, tā popularitātes pieaugums ir ārkārtīgi straujš. Speciālisti to skaidro ar iedzīvotāju zemo maksātspēju, jo šādā tarā pildīts alus ir lētāks nekā stikla pudelēs pildīts alus. T. Kučinsks atzīmēja, ka nekur citur pasaulē tāds PET pudeļu bums alus nozarē nav novērojams. Neņemot vērā to, ka naktis vēl ir samērā aukstas, un to, ka pa dienu vēl ar- vien turas ap -2oC, šonedēļ ar prieku varējām baudīt saulainas, siltas bezvēja dienas... No rītiem pie loga jauki čivina putniņi, cilvēki kļūst smaidīgāki – līdz ar to arvien straujāk jūtam tuvojamies pa- vasari... Un ļoti jūtams ir arī tas, ka daba beidzot ir gatava atmosties no ziemas miega... Anda