K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 289: 2003. g. 6. - 12. marts Prezidenta vēlēšanas šonedēļ nenotiks BNS 03/06/03 Valsts prezidenta vēlēšanas jaunnedēļ nenotiks, tās, visticamāk, notiks jūnijā, žurnālistiem ceturtdien pavēstīja premjers Einars Repše. Repše pēc no žurnālistiem slēptās tikšanās ar visu Saeimas koalīcijas frakciju vadītājiem uzsvēra, ka šāds lēmumus pieņemts, lai "nemestu kaut mazāko šaubu ēnu" uz prezidenta vēlēšanu likumību. Viņš uzsvēra, ka koalīcija ir pilnīgi pārliecināta par atbalstu pašreizējai Valsts prezidentei Vairai Vīķei- Freibergai, turklāt šādu apņemšanos visas koalīcijas partijas paudušas gan valdības deklarācijā, gan savās priekšvēlēšanu programmās. Viņš norādīja, ka visi koalīcijas frakciju vadītāji jau parakstījuši dokumentu par Vīķes-Freibergas ievēlēšanu. Arī prezidente, pēc Repšes vārdiem, atzinusi šādu "situācijas risinājumu". Skaidrojot šādas situācijas izveidošanos, Repše sacīja, ka pie tā vainojama pārāk ātra informācijas nokļūšana medijos. "Bērns tika izlaists pasaulē neiznēsāts, tās bija priekšlaicīgas dzemdības, un tāds ir rezultāts," viņš sacīja. Savukārt Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns žurnālistiem atzina, ka būtisks faktors koalīcijas iepriekšējā lēmuma maiņai bija tieslietu ministra Aivara Aksenoka, kurš arī piedalījās ceturtdienas sēdē, argumenti. Tieslietu ministrs norādījis, ka prezidentes dotais zvērests krietnu laiku pirms pienākumu pildīšanas uzsākšanas pēc ievēlēšanas radītu precedentu, uz kuru varētu atsaukties citas amatpersonas, kuras dod zvērestu. Kastēns arī pauda pārliecību, ka "nekas briesmīgs nav noticis", jo koalīcija nav mainījusi savu lēmumu pēc būtības. Pretēji paša dienu iepriekš paustajam, ka vēlēšanu atlikšana būtu "slikts signāls", Kastēns ceturtdien atzina, ka "dažkārt labi gribēti nodomi" izvēršas ne tā, kā plānots. Arī Repše atzina, ka lēmums atcelt jaunnedēļ plānotās vēlēšanas vistiešākajā veidā saistīts ar iespējamo Satversmes 40.panta pārkāpumu. Arī Repše uzsvēra, ka koalīcija ar vislabākajiem nodomiem vēlējās pasteidzināt prezidenta vēlēšanas, lai nostabilizētu Vīķes-Freibergas pozīcijas. Viņš gan atzina, ka koalīcija negaidīti sastapusies ar procedūras sarežģījumiem. Repše arī pieļāva iespēju, ka nepieciešams uzsākt plašas diskusijas par likumu pilnveidošanu saistībā ar prezidenta ievēlēšanas kārtību. "Zināmas problēmas tur ir," atzina Repše. Viņš pauda, ka tas gan nav steidzams jautājums un tam ir nepieciešamas plašas diskusijas. BNS jau vēstīja, ka valdošā koalīcija ierosināja rīkot prezidenta vēlēšanas vairākus mēnešus pirms pašreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām - 12.martā Saeimas ārkārtas sēdē. Prezidentes pilnvaras beidzas jūlijā. Neizpratni un šaubas par šādas rīcības likumību pauda Saeimas opozīcija un vairāki eksperti, bet Vīķe-Freiberga pret vēlēšanu rīkošanu martā neiebilda. Vīķe-Freiberga: “Latvijas ārpolitiskos mērķus esmu aizstāvējusi sekmīgi” LETA 03/09/03 Latvijas ārpolitiskos mērķus esmu aizstāvējusi vairāk nekā trīsarpus gadus un, domājams, esmu to darījusi diezgan sekmīgi, intervijā "Lauku Avīzei" šādu viedokli paudusi Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Prezidente norāda, ka viņas darbības laikā kā būtiska prioritāte izvirzīta veiksmīgas sadarbības dibināšana ar ASV. Vīķe-Freiberga noraida pārmetumus par pārmērīgu proamerikānismu, norādot, ka sadarbības veidošana ar ASV ir saskaņā ar tām ārpolitikas prioritātēm, kuras Latvija bija izvirzījusi vēl pirms viņas stāšanās amatā. "Mūsu deklarētā vēlme jau vairāku gadu garumā ir dalība NATO. (...) Periodā, kamēr es biju Valsts prezidente, ir paveikts ļoti daudz, lai novāktu veselu rindu šķēršļu," saka prezidente. Vīķe-Freiberga uzsver, ka virzībā uz NATO svarīgi bijis gūt atbalstu ASV administrācijā, lai tā pieņemtu NATO paplašināšanās ideju. "Vēl 1999.gadā ASV bija dzirdamas diskusijas par to, ka NATO vispār nevajadzētu tālāk paplašināt. (...) Krievija, kā zināms, tobrīd bija kategoriski pret Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Latvijai tika pārmests, ka tā vēl nav gatava, ka ir daudz kas jāpaveic. Manas darbības laikā, sadarbojoties ar valdību un parlamentu, šie šķēršļi cits pēc cita tika novākti," stāsta Valsts prezidente. Pēc prezidentes vārdiem, pēdējās tikšanās laikā ASV prezidents Džordžs Bušs apgalvojis, ka Latvijas uzņemšana NATO varētu tikt apstiprināta jau šā gada pavasarī. Jautāta par ASV domstarpībām ar Franciju un šīs valsts prezidenta Žaka Širaka pārmetumiem Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm par piesliešanos ASV, Vīķe-Freiberga atzīst, ka "mazliet dusmīgs uz jaunajām ES kandidātvalstīm viņš ir". Vīķe-Freiberga cer, ka Irākas krīze tomēr neliks šķēršļus ES paplašināšanai, taču atzīst - "ja Širaks pieļauj domu, ka ES paplašināšanu varētu apturēt, tas ir nopietni". Kristovskis nerod skaidrību par ASV karabāzēm Latvijā BNS 03/09/03 Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis vizītes laikā ASV sarunās ar amatpersonām pārliecinājies par ASV vēlmi reformēt bruņotos spēkus un, iespējams, arī mainīt karabāžu dislokācijas vietas Eiropā, taču pagaidām nav informācijas par konkrētiem plāniem militārās bāzes izvietot Latvijā. Kristovskis sarunā ar BNS uzsvēra, ka "bāžu pārvietošana prasa gadus un tas nav vienas dienas, dažu nedēļu vai mēnešu jautājums. Ja tiešām tamlīdzīgs process sāksies, tas turpināsies piecus, desmit gadus". Aizsardzības ministrs pastāstīja, ka pagaidām tikai Polija pieminēta kā valsts, kurā varētu izvietot ASV karabāzes, jo šajā valstī jau ir izveidotas militārās bāzes, kurās karavīri var trenēties, savukārt par Latviju "konkrētas diskusijas nav bijušas un nekāds konkrēts piedāvājums nav pat noformēts". "Pagaidām tās ir tikai žurnālistu spekulācijas," atzina Kristovskis. Viņš arī pastāstīja, ka piektdien ticies ar vairākām augstām ASV amatpersonām un pārrunāti jautājumi gan par Irākas krīzi, gan NATO paplašināšanos. Kristovskis ar ASV amatpersonām pārrunājis arī jautājumus par Latvijas drošības iestāžu darbu, taču ministrs sīkāk nevēlējās komentēt, kā ASV amatpersonas vērtē Latvijas drošības iestādes. "Tā nav informācija, kas domāta medijiem," sacīja Kristovskis, norādot, ka ASV ir ieinteresēta, lai NATO dalībvalstīs, par kādu nākotnē, visticamāk, kļūs arī Latvija, būtu pilnībā nodrošināta informācijas drošība. Kristovskis vizīti ASV uzsāka piektdien, Latvijā viņš atgriezīsies 14.martā. Jau ziņots, ka NATO spēku virspavēlnieks Eiropā Džeimss Džounss, kurš ir arī Eiropā izvietoto 116 tūkstošu ASV militārpersonu virspavēlnieks, preses konferencē Vācijas pilsētā Štutgartē pirmdien teica, ka viņš gatavojas apmeklēt septiņas NATO kandidātvalstis, tostarp Latviju, un līdz nākamā gada martam būs izstrādājis koncepciju par ASV karabāzu sistēmas Eiropā reformu. Kristovskis sola viest skaidrību par NATO bāzēm NRA 03/12/03 Trešdien ēcpusdienā pēc ierašanās Latvijā no vizītes Amerikas Savienotajās Valstīs aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis paredzējis sniegt preses paziņojumu, Neatkarīgajai apstiprināja aizsardzības ministra preses sekretāre Kaiva Liepiņa. Tas varētu viest skaidrību par ASV iecerēm mainīt savu kara bāzu dislokācijas vietas Eiropā un iespējamām vēlmēm tās izvietot arī Latvijā. Pirms tam aizsardzības ministrs gan uzsvēra, ka pašlaik neesot nekāda oficiāla pamata runāt, ka ASV būtu šādas ieceres. Līdzīgi februārī pēc atgriešanās no vizītes ASV sacīja arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Ģ. Kristovskis iepriekš medijiem sacīja - ja arī ASV šāda vēlme ir, tas nav ātri un sasteigti risināms jautājums, turklāt tam vajadzīgs Latvijas valdības un parlamenta atbalsts, bet pašas bāzes nevar pārvietot īsā laikā. Aizsardzības ministrs, tiekoties ar dažādām ASV amatpersonām, pārrunājis jautājumus, kas skar Latvijas drošības iestāžu darbu un to reformu plānus. Ministrs vizītes laikā ASV apmeklēja vairākas ASV Jūras kājnieku bāzes, ticies ar atvaļinātiem ģenerāļiem, piedalīties militārā ekipējuma ražotāju prezentācijas pasākumos. Neatkarīgā jau ziņoja, ka laikraksts The Observer februārī, atsaucoties uz Penatgonu, rakstīja, ka ASV esot plāni ierīkot militārās bāzes Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Čehijā. EK gatavo Latvijai stingro brīdinājumu Diena 03/07/03 Latvija aiz Polijas ir otrā visvairāk kritizētā kandidātvalsts, kurai Eiropas Komisija (EK) gatavojas nosūtīt "savlaicīga brīdinājuma" vēstuli par Eiropas Savienības uzņemšanas sarunās doto solījumu nepildīšanu. Izvērtējot kandidātvalstu sasniegto ES likumdošanas ieviešanā kopš pēdējā, pērnruden publicētā progresa ziņojuma, EK atzīst, ka Latvija gandrīz neko nav darījusi rudenī konstatēto trūkumu novēršanā. Tādēļ tā ir nopelnījusi piecus "sarkanos brīdinājumus" par progresa trūkumu informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu uzlabošanā muitas punktos un vāju administratīvo kapacitāti nodokļu administrācijā, kā arī nepabeigtu likumdošanas saskaņošanas darbu strukturālo fondu, jūras transporta un brīvas kapitāla kustības jomā, ceturtdien ziņoja Briselē iznākošā ziņu aģentūra Agence Europe. Latvija vēl nav oficiāli informēta par pārmetumu būtību, bet atzīst, ka lielākā daļa trūkumu nav jaunums - tie minēti pēdējā progresa ziņojumā, Dienai teica Latvijas sarunu vadītājs Andris Ķesteris. "2004.gada 1.maijs ir punkts, kad mums jāsasniedz atbilstība. Brīdinājumi nozīmē, ka tagad šie jautājumi jāuzrunā steidzamā kārtā," viņš teica. A.Ķesteris pieļāva, ka daļa pārmetumu radusies tāpēc, ka komisijas rīcībā nav bijusi jaunākā informācija. Viņš solījās līdz piektdienai noskaidrot katra pārmetuma pamatotību un informēt, kas darīts tā novēršanai. Polija ir visvairāk kritizētā valsts, kas saņēmusi deviņus "sarkanos brīdinājumus". Pārējām valstīm izteikts pa vienam, diviem vai trim brīdinājumiem, bet Slovēnija ir vienīgā, kura nav izpelnījusies nekādu kritiku. Brīdinājumi ietilpst kandidātvalstu uzraudzības jeb tā dēvētajā monitoringa procesā, kuru EK pēdējā gadā pirms valstu plānotās uzņemšanas ES, respektējot dalībvalstu prasības, ir padarījusi stingrāku. Nākamnedēļ EK sanāksmē ir paredzēts apstiprināt pirmos uzraudzības starpziņojumus, kuros ES dalībvalstis tiek informētas par kandidātvalstu vājajām vietām. Pēdējo un izšķirošo ziņojumu, kas aizstās līdzšinējos progresa ziņojumus, Komisija publicēs 5.novembrī. Līdz tam EK gatavojas publicēt vēl vairākus šādus starpziņojumus. Dokumenti, kā norāda EK, paredzēti "iekšējai lietošanai", tādēļ atklātībā tie nebūs pieejami. Kopumā, kā ziņo Agence Europe, kandidātvalstis respektējot dotos solījumus par ES likumdošanas pārņemšanu un izpildi lielākajā daļā ES likumdošanas jomu. Pilnībā kandidātvalstis izpildījušas visas ES prasības tikai dažās jomās: zinātnes, kultūras un audiovizuālajā politikā, rūpniecības politikā un ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Eiropa no mums gaidīs e-pārvaldi Diena 03/10/03 Lai veicinātu interneta un moderno tehnoloģiju izplatību Eiropas Savienības (ES) valstīs, pirms četriem gadiem Eiropas Komisija iedzīvināja programmu e- Eiropa. ES valstis gatavo regulārus pārskatus par e- pārvaldes ieviešanas gaitu tās dalībvalstīs, jo programmas e-Eiropa izpilde ir viena no ES prioritātēm. Arī Latvijai, iestājoties ES, būs jāpastiprina e- pārvaldes ieviešanas projekti un jādemonstrē taustāmi sasniegumi e-Eiropas mērķu īstenošanā. Jāatzīst, ka patlaban Latvija krietni atpaliek no ES valstīm e-pārvaldes ieviešanā. Vairākums elektronisko pakalpojumu ir iedīgļa stadijā, proti, pieejama ir tikai informācija, kā vajadzīgo pakalpojumu var saņemt. Šad tad pieejamas arī veidlapas, taču neviens pakalpojums nav pilnībā pieejams virtuālajā tīmeklī. Diemžēl Latvijai vēl ir ārkārtīgi daudz kas darāms, lai sasniegtu ES līmeni e-pārvaldes ieviešanā, jo Eiropā vairāk nekā 60% sabiedrisko pakalpojumu ir nodrošināti elektroniskā vidē, Latvijā - ne vairāk par 5-10%. Viena no Latvijas priekšrocībām e-pārvaldes ieviešanā ir tās ģeogrāfiski nelielie izmēri un augstā valsts pārvaldes centralizācijas pakāpe. Tas potenciāli varētu nodrošināt ātru e-pārvaldes projektu īstenošanu, 3-5 gados sasniedzot attīstīto valstu līmeni. Esmu pārliecināts, ka daudzējādā ziņā Latvija varētu kalpot par piemēru Eiropas valstīm, taču ir viens būtisks nosacījums - nepieciešama politiskā griba un atbilstošs finansējums. Tieši finansējuma trūkuma dēļ Latvijā nevar īstenot visas prasības, ko paredz Eiropas Komisijas pieņemtā programma e-Eiropa. LR Satiksmes ministrija, kas atbild par e-pārvaldes ieviešanu, 2003.gada valsts budžetā mēģināja iekļaut sadaļu par finansējuma piešķiršanu šim projektam, taču valdība to neuzskatīja par prioritāti, budžetā neiekļaujot finansējumu šiem mērķiem. Atliek cerēt, ka e- pārvaldes projekti varētu saņemt finansējumu, pārskatot valsts budžetu vasarā. Līdzekļi šogad tika atvēlēti vienīgi Baltijas valstu vienotā tīkla programmai, taču šī naudas summa ir niecīga. Kā jau minēju, Latvijā vairākums e-pārvaldes pakalpojumu ir nodrošināti tikai pirmajā ieviešanas stadijā, turklāt pat informācija par kārtību, kā iedzīvotāji var atrisināt to vai citu jautājumu kādā valsts iestādē, nav apkopota vienuviet, bieži vien šī informācija ir novecojusi un kļūdaina. Otrā e-pārvaldes stadija nodrošina iespējas saņemt internetā dažādas veidlapas, kuras pēc tam var aizpildīt un izdrukāt, trešā - personīgi reģistrēties un iesūtīt pakalpojuma sniedzējam nepieciešamo informāciju, ceturtā - pilna pakalpojuma saņemšanu elektroniskā vidē, bez fiziskas saskarsmes ar attiecīgo pakalpojumu sniedzēju. Kā piemēru varētu minēt automašīnas reģistrāciju vai jaunas pases pasūtīšanu jebkurā laikā, neizejot no savas mājas. Ņemot vērā finansējuma trūkumu, nav iespējams pilnvērtīgi īstenot e-pārvaldes ieviešanu Latvijā. Tādējādi mēs nesekojam 2000.gada maijā Lisabonā apstiprinātajam e- Eiropas ieviešanas darba plānam, kas ieskicē trīs galvenos uzdevumus, proti, lētāks, ātrāks un drošāks internets, iespējami daudz līdzekļu investēt cilvēkos un viņu zināšanās, kā arī stimulēt interneta plašāku izmantošanu. Protams, ka e-pārvaldes ieviešana uzlabos valsts pārvaldes efektivitāti. Nav arī šaubu, ka potenciālie investori augstāk vērtēs valstis, kurās valsts sniegtie pakalpojumi būs ērti, operatīvi un viegli saprotami. Turklāt elektronisko pakalpojumu ieviešana ļauj arī ievērojami samazināt korupciju, jo šādi organizētā procesā lēmuma pieņemšana un pakalpojuma sniegšanas laiks nav atkarīgi no konkrēta ierēdņa labvēlības. Visas efektīvākās biznesa organizācijas ļoti plaši izmanto informācijas tehnoloģijas savu pakalpojumu sniegšanai. Nav pamata domāt, ka arī sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā šīs tehnoloģijas nevarētu būt vienlīdz efektīvas. Arī attīstītāko Eiropas valstu pieredze liecina, ka e- pārvaldes ieviešana ievērojami sekmē ekonomikas attīstību un investīciju pieplūdumu. Patlaban visaugstākie rādītāji e- pārvaldes pakalpojumu ieviešanā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir Zviedrijā, Īrijā, Beļģijā, Lielbritānijā un Somijā. Var tikai minēt, kāds būs Latvijas valsts pārvaldes novērtējums eiropiešu skatījumā, ja tehnoloģiju attīstības jomā valsts turpinās atpalikt no pārējās Eiropas. Runājot par Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, lielo konkurences spriedzi pēc iestāšanās ES izturēs vai nu mazas un specializētas pašmāju firmas, kuras strādā tādās tirgus nišās, kas ir pārāk mazas, lai būtu interesantas lielajiem Eiropas uzņēmumiem, vai arī tās, kuras spēs piedāvāt Eiropā pieprasītus pakalpojumus un produktus par konkurētspējīgām cenām, Eiropai pieņemamā kvalitātē un turklāt pratīs šos produktus vai pakalpojumus veiksmīgi pārdot. Veiksmīgi izmantotas informāciju tehnoloģijas ir ļoti nozīmīgs faktors Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanā. Tās nodrošina gan efektīvāku uzņēmuma vadību, uzskaiti, ražošanas plānošanu, gan arī ļauj nodrošināt kvalitatīvāku klientu servisu. Rolands Pakss darba vizītē Rīgā NRA 03/11/03 Darba vizītē Rīgā otrdien uzturējās jaunievēlētais Lietuvas prezidents Rolands Pakss. Viņš tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, premjerministru Einaru Repši un Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri. Sarunas laikā ar V. Vīķi-Frebergu R. Pakss uzsvēra, ka viņa prezidentūras laikā Lietuvas stratēģiskie ārpolitiskie mērķi saglabājas nemainīgi - dalība Eiropas Savienībā (ES) un NATO, labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība. Lietuvas prezidents vēlas turpināt iepriekšējā prezidenta Valda Adamkus draudzīgo sadarbību ar Latviju. R. Pakss, Rīgu apmeklēja, būdams prezidenta amatā tikai otro nedēļu. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Lietuvas dialogs jārisina ES kontekstā, īpaši atzīmējot reģionālā dialoga perspektīvu - infrastruktūras, enerģētikas, tūrisma jomās. R. Pakss aicināja V. Vīķi-Freibergu vairot pūliņus valstu ekonomiskajai pārstāvniecībai pasaulē. V. Vīķe- Freiberga pauda pārliecību, ka šāda veida sadarbība būtu aizsākama uz abu valstu attīstības aģentūru bāzes. Atbildot uz vienu no aktuālākajiem jautājumiem - kad Lietuva pienācīgi kompensēs nodarītos zaudējumus, kas Latvijai radās naftas noplūdes laikā Būtiņģē pagājušajā gadā, R. Pakss no konkrētas atbildes izvairījās, paskaidrojot, ka tas ir kompleksi risināms jautājums, jo Būtiņģes naftas termināls pašlaik pieder uzņēmumam Mažeiķu nafta, bet par ASV kompānijai Williams piederējušā uzņēuma īpašnieku nesen kļuva Jukos. Jāatgādina, ka 2001. gada 6. martā pēc avārijas Būtiņģes naftas terminālī Baltijas jūrā ieplūda 3427 litri naftas. Apspriežot Latvijas un Lietuvas jūras robežas ratifikācijas jautājumu, E. Repše apliecināja gatavību veicināt līguma ratifikācijas procesu Latvijā. R. Pakss piekrita E. Repšes ierosinājumam drīzumā organizēt abu valstu ekonomikas ministriju ekspertu tikšanos. R. Pakss uzsvēra, ka tieši viņš, vēl būdams premjera amatā, parakstījis Latvijas un Lietuvas jūras robežlīgumu. Lietuva jūras robežas līgumu ratificēja 1999. gadā. Latvijas Saeima to nav ratificējusi, jo zvejniekiem ir nobažījusies, ka varētu zaudēt līdz šim Latvijai piederējušās zvejasvietas, turklāt palika neatrisināts jautājums par iespējamo naftas ieguves vietu apsaimniekošanu. Šlesers: valdība drīzumā lems par VN nākotni LETA 03/10/03 Lai arī oficiāli "Ventspils naftas" (VN) valsts daļas pagaidām nav piedāvātas privatizācijai, Latvijas valdība apzinās VN problēmu loku un ir ieinteresēta, lai caur Ventspili atsāktos naftas tranzīts pa cauruļvadiem, tāpēc jau tuvākajā laikā plānots lemt par uzņēmuma tālāko nākotni, to Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers teicis intervijā "regnum.ru". Šlesers sacījis, ka pašlaik Ekonomikas ministrija strādā pie jautājumiem, kas saistīti ar VN naftas termināli. Pēc premjera biedra vārdiem, Latvijas valsts uzskata, ka situācija ap šo naftas termināli ir sarežģīta, jo dažkārt ir "jūtams spiediens no Krievijas". "Ir vēlme parādīt spēku, ka bez Krievijas te būs grūti attīstīties tranzīta biznesam," teicis Šlesers. Amatpersona uzsvērusi, ka VN problēmu risināšanā Latvija nevēlas "pazaudēt seju" un negrib būt pazemota. Šlesers uzsver, ka valstij pieder 43% uzņēmuma akciju, kas faktiski jau esot kontrolpakete, jo pēc Latvijas likumdošanas arī 25,1% akciju ir ievērojams daudzumus ar ievērojamu lemtspēju. Atbildot uz jautājumu par Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi uz uzņēmumu, Ventspili un valsts pārvaldi, premjera biedrs atbildējis, ka viņš [Lembergs] ir tikai pilsētas, kurā dzīvo 60 000 cilvēku, mērs. "Jā, viņam patīk izteikties masu medijos par savu lomu, taču mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur katrs var izteikt savas domas," teica Šlesers, piebilstot, ka, risinot VN problēmas, esot svarīgi nesākt diskusiju, par to, ko ir vai nav teicis Lembergs. "Mūsu valdība nevēlas vest sarunas ar Krieviju, izmantojot kā starpnieku Lembergu," aģentūrai atzinis Šlesers. Auders veido veselības reformas koncepciju Diena 03/11/03 Lai gan vēl pagājušās nedēļas vidū Veselības ministrija (VM) informēja par plāniem martā turpināt apkopot mediķu nevalstisko organizāciju un profesionālo asociāciju priekšlikumus obligātās veselības apdrošināšanas koncepcijas izstrādei, veselības ministrs Āris Auders (JL) jau otrdien paredzējis šo dokumentu iesniegt apspriešanai valsts sekretāru sanāksmē. Pēc ministra teiktā, koncepcija esot pabeigta, lai gan pirms tam bija paredzēts aprīlī rīkot īpašu darba semināru, uzklausot Pasaules Veselības organizācijas ekspertu priekšlikumus dokumenta papildināšanai. Ar jau sagatavoto dokumentu plašāka sabiedrība nav iepazīstināta, taču par to zināms premjeram Einaram Repšem (JL), kā arī Nevalstisko organizāciju padomei, Dienai pastāstīja Ā.Auders. Līdz ar koncepcijas nodošanu valsts sekretāru sanāksmei dokuments tikšot publicēts Ministru kabineta interneta mājaslapā un tādējādi būšot pieejams ne vien ministriju pārstāvjiem, bet arī jebkuram citam cilvēkam, teica ministrs. Diskusijām VM piedāvāšot vairākus veselības obligātās apdrošināšanas kārtības variantus. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Viesturs Boka, kurš līdz šim vairākkārt piedalījies obligātās veselības apdrošināšanās koncepcijas apspriešanā, par dokumenta steidzīgo nodošanu valsts sekretāru sanāksmei nebija pārsteigts. "Jau izstrādāšanas laikā izskanēja viedoklis, ka tagad ātrā tempā radītais dokuments nebūs ideāls un tiks papildināts arī turpmāk," atzina V.Boka. Ā.Auders steigu pamatoja ar nepieciešamību radīt pamatu veselības apdrošināšanas likuma izstrādei. Slimnīcu biedrība apšauba, ka Auders rīkojies ētiski Diena 03/10/03 Ar izteikumiem par nekvalitatīviem implantiem un rīcību, kas sabiedrībā radījusi šaubas par citu ārstu kompetenci, veselības ministrs un ķirurgs Āris Auders (JL) pārkāpis vismaz četrus Ārstu ētikas kodeksa pantus, uzskata Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB). Skandalozie paziņojumi radījuši morālu kaitējumu arī pacientiem, uzsver vairākas citas organizācijas un mediķi. Iesniegumā Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) ētikas komisijai LSB lūdz izvērtēt norādītos pārkāpumus un sniegt atzinumu, taču komisijas nostāja ir visai atturīga. Ā.Auders pārmetumus par neētisku rīcību noraida un ir pārliecināts, ka rīkojies pacientu interesēs. "Katrs pacients, kuram ievietots implants, tagad pārdzīvo," apgalvo profesors Ilmārs Lazovskis. Pirms skandalozu paziņojumu publiskošanas Ā.Auderam vajadzējis pārliecināties, vai viņam ir pilnīga taisnība, pretējā gadījumā viņa rīcība ir rupjš morāles un ētikas pārkāpums, uzsvēra I.Lazovskis. "Tiek apšaubīta simtiem ārstu kompetence, kuri iegādājušies šos implantus un lietojuši tos," savukārt norāda LSB valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs. Viņš uzsver - Ā.Audera apšaubītos Latvijas uzņēmuma Scruples implantus, kuru atbilstību reģistrējot atzinusi Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra (VSMTA), iegādājas ne tikai Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (TOS), bet arī citas ārstniecības iestādes pārliecībā, ka rīkojas likumīgi. Lai gan Ā.Auders patlaban ir ministrs, viņš ir un paliek ārsts "divdesmit četras stundas diennaktī, arī privātajā dzīvē," tā J.Kalējs. Jau rakstīts, ka veselības ministrs informāciju par Latvijas uzņēmuma Scruples ražoto un TOS iepirkto implantu zemo kvalitāti pamatoja ar, viņaprāt, neatkarīgas Šveices laboratorijas atzinumu. "Ja ministra rīcībā ir dati, kas pierāda, ka, piemēram, tūkstoš vai divtūkstoš pacientiem, iespējams, var draudēt kaut kādas problēmas vai briesmas, ir noziegums, ja viņš šādus datus slēpj," par savas rīcības pareizību pārliecināts ir Ā.Auders. TOS strādādams par ķirurgu, viņš operējot pārliecinājies, ka Scruples ražojumi lūst un rūsē. Taču tas vedina domāt, ka Ā.Audera rīcība bijusi divkārt neētiska. "Tādā gadījumā Auderam vajadzēja jau pirmajā dienā par saviem novērojumiem paziņot," teica Latvijas Pacientu tiesību aizsardzības biroja (LPTAB) direktore Signe Dauškane, norādot, ka satraucošā paziņojuma sekas var būt neprognozējamas un ir morāls trieciens operēto pacientu veselībai. "Nevar taču man priekšnieks piespiest likt nekvalitatīvu implantu, ja es kā ārsts apzinos, ka ar to kaitēju pacientam. Tad ir jādara viss, lai to nepieļautu!" piekrita arī Medicīniskās aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas (MADEKKI) vadītāja Rūta Bļodniece, norādot - ministrs ar savu paziņojumu pārkāpis ārsta ētiku. Līdzīgu nostāju paudusi arī Latvijas Traumatologu un ortopēdu asociācija (LTOA). Tā kā Ā.Auders ir Latvijas Neiroķirurgu asociācijas (LNA) biedrs, LTOA lūgusi šo organizāciju vērtēt Ā.Audera rīcības ētiskos aspektus. LNA pavēstījusi, ka piedalīsies jautājuma apspriešanā centrālās organizācijas ētikas komisijas ietvaros. "Pieņemu, ka konflikts ir samilzis, jo ir bijuši pārsteidzīgi un priekšlaicīgi paziņojumi, bet tas jau automātiski nenozīmē, ka šie paziņojumi ir neētiski," Dienai pauda LĀB prezidents Viesturs Boka. Ētikas komisijas priekšsēdētāja Baiba Rozentāle norādīja, ka viņas vadītā institūcija nevarot balstīt viedokli "uz izmeklēšanā esošiem nepārbaudītiem faktiem". Tiesa, komisijas locekļi apmainīšoties viedokļiem par LSB iesniegumā norādīto, taču komisijas lēmumi principā neesot publiski. Ētikas komisija ir organizācijas pašattīrīšanās, skaidroja V.Boka. B.Rozentāle akcentēja - arī ierašanās uz pārrunām Ētikas komisijā ikvienam ārstam esot smags morāls pārbaudījums, taču, vai uz tām tiks aicināts ķirurgs Ā.Auders, vēl tikšot lemts. Savukārt S.Dauškane norādīja - tā kā gan V.Boka, gan B.Rozentāle ir Veselības ministrijai un līdz ar to ministram pakļautu slimnīcu vadītāji, viņu misija vērtēt Ā.Audera rīcību ir neiespējama. B.Rozentāle ir Latvijas Infektoloģijas centra direktore, V.Boka vada slimnīcu Linezers. I.Lazovskis ar nožēlu secināja, ka patlaban sabiedrībā morālei un ētikai piešķirta bīstami zema vērtība, ja tā būtu augsta, Ā.Auderam vismaz uz lietas izpētes laiku būtu jāatkāpjas no amata. "Man nav zināmi Audera iekšējie ētikas kritēriji, taču ir redzamas to izpausmes. Tās neizraisa simpātijas." Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pret TOS ierosinātajā krimināllietā plāno pasūtīt papildu analīzi Scruples ražojumu novērtēšanai, neatkarīgu ekspertīzi veikt lūdzis arī Ā.Auders. Ministrs uzdevis TOS apzināt pacientus kuriem ievietoti implanti, lai lemtu par veselības pārbaudēm un nepieciešamības gadījumā - par atkārtotām operācijām. Audera pārkāpumi: LSB uzskata, ka Āris Auders ignorējis šādas ārstu ētikas kodeksa normas: Kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē ārstam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju un radīt šaubas par viņa godīgumu un cieņu. Par vislabāko reklāmu jāuzskata godīgums un profesionālās spējas. Pašreklamēšanās, citu cilvēku pazemošana vai citas līdzīgas darbības veselības aprūpē nav savienojamas ar Ārstu ētikas kodeksa principiem. Profesija prasa no ikviena ārsta godīgumu pret pacientu. Ārsta uzvedībai jābūt nevainojamai, lai viņš izpelnītos cieņu, kādai jābūt sabiedrībā pret visiem šās profesijas pārstāvjiem. Ārvalstu investori mudina apkarot ēnu ekonomiku BNS 03/08/03 Ārvalstu investoru padome Latvijas attīstību vērtē visai pozitīvi, taču vairāk uzmanības valdībai būtu jāpievērš cīņai pret "ēnu ekonomiku", muitas darba sakārtošanai, jāmazina pārmērīgie sodi par pārkāpumiem nodokļu jomā, kā arī kavēšanās būvniecības darbu veikšanā. Investoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Monti Akesons (Monty Akesson) piektdien pēc padomes un valdības kopīgās sēdes žurnālistiem sacīja, ka investorus satrauc situācija, kad par pārkāpumiem nodokļu jomā var piemērot sodus pat 100 vai 200% apjomā no nenomaksātās summas. Tāpat ekspertiem bažas rada Latvijas muitas gatavība 2004.gadā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā strādāt pēc jaunajām prasībām, kā arī citi jautājumi. Akesons pozitīvi izteicās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidi, kā arī korupcijas novēršanas programmām, kas "ir kredīts Latvijai" investoru acīs. Ierēdņu korupcija līdz šim ir bijusi viena no visvairāk investoru minētajām problēmām. Kopumā padome valdībai iesniegusi 66 Pasaules bankas sagatavotas rekomendācijas, kuras Latvijai vajadzētu izpildīt gada laikā. Ārvalstu investoru padomes goda priekšsēdētājs Arvids Grundešons (Arvid Grundekjon) pauda, ka Latvija var kļūt par "fantastisku vietu investīcijām" un bijis patīkami uzzināt, ka ar jauno Latvijas valdību rasta kopēja izpratne par to, kas vajadzīgs investīciju vides uzlabošanai. Savukārt Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers žurnālistiem pēc tikšanās atzina, ka "Latvija var kļūt par biznesa un tirdzniecības centru vienotajā Eiropā, bet tam ir vajadzīgs darbs". Viņš uzsvēra, ka tikai ar grozījumiem likumos "tālu netiksim" un vajadzīgi arī reāli investori, ko Latvija var piesaistīt, uzlabojot darījumu vidi. Ceturtdien un piektdien Latvijā notika sestā valdības un Ārvalstu investoru padomes augstākā līmeņa tikšanās, kuras laikā Latvijas pārstāvji uzklausīja investoru ieteikumus likumu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Nākamā tikšanās notiks nākamā gada pavasarī. Partijām pavirša attieksme pret finanšu deklarēšanu NRA 03/10/03 Par partiju paviršu vai arogantu attieksmi pret savu finanšu uzrādīšanu liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam iesniegtās un 17 neiesniegtās finansiālās darbības deklarācijas par 2002. gadu. Par partiju paviršu vai arogantu attieksmi pret savu finanšu uzrādīšanu liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) iesniegtās un 17 neiesniegtās finansiālās darbības deklarācijas par 2002. gadu. Lai gan likums nosaka, ka tās partijām jāiesniedz līdz 1. martam, vēl līdz pagājušās nedēļas nogalei deklarācijas nebija iesniegušas 17 partijas. Tās jau brīdinātas par iespējamo slēgšanu tiesas ceļā, ja mēneša laikā to neizdarīs, bet 16 partijām iesniegtās deklarācijas jāpapildina, Neatkarīgo informēja KNAB. Deklarācijas lielākoties nav iesniegušas nelielās partijas, par kuru darbību arī gandrīz nekas nav dzirdēts. Neiesniegušo vidū gan ir arī Rīgas domē pārstāvētās Darba partija un Sociāldemokrātiskā labklājības partija, pērn nodibinātā Progresīvi centriskā partija (PCP), Zīgerista partija un Saimnieks, kas neesot likvidēta. Taču arī iesniegtās deklarācijas nereti izpildītas pavirši, neuzrādot visas prasītās ziņas vai neatšifrējot pa pozīcijām izdevumus. Haoss deklarāciju izpildē liedz veikt dziļāku salīdzinošo partiju izdevumu, ieņēmumu un citu finanšu rādītāju precīzu analīzi. Arī KNAB direktora vietnieks Rūdolfs Kalniņš atzīst, ka partijas izdevumu un ieņēmumu atšifrēšanu interpretē, kā pašas vēlas. Nepilnīgas, pēc R. Kalniņa domām, ir arī deklarāciju formas, kas ļauj tajās uzrādīt praktiski jebkuras summas, tāpēc KNAB varētu nākamgad prasīt detalizētākus pārskatus un arī izdevumus apliecinošus dokumentus. Salīdzināmi ir partiju ieņēmumi, izdevumi un lielākoties arī ziedojumi, bet to tik droši nevar darīt ar partiju maksātajām algām, administratīvajiem, sakaru un citiem izdevumiem. Par dažādo deklarāciju interpretēšanu liek domāt arī krasi atšķirīgie solīdu partiju biroja uzturēšanas, īres un administratīvie izdevumi, kas svārstās robežās no dažiem desmitiem līdz dažiem desmitiem tūkstošu latu. Ziedotāju sarakstu deklarācijai nav pievienojusi Latgales gaisma, kas, tāpat kā Jaunā kristīgā partija (JKP), nav atsevišķi uzrādījusi arī reklāmas un citus izdevumus, visus tēriņus sastūķējot ailītē "statūtos paredzēto mērķu veikšanai". Visriskantāk salīdzināt atsevišķā sadaļā norādītos reklāmas izdevumus, jo ar vēlēšanu kampaņu saistītie tēriņi atšķirīgi paslēpti vairākās citās sadaļās. Piemēram, Jaunais laiks (JL) maksai par reklāmām - 159 419 latus - varētu pieskaitīt arī maksu par reklāmas suvenīriem (Ls 76 173), par reklāmas materiālu sagatavošanu un nosūtīšanu (Ls 34 750), kas kopā jau ir 270 342 lati bez maksājumiem par biroja uzturēšanu (Ls 18 350), telpu īri (Ls 20 135), semināriem (Ls 11 526), sakaru un interneta pakalpojumiem (Ls 21 483). Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) bez maksājumiem par reklāmu izvietošanu medijos un vidē vēl maksājusi 28 170 latus par aģitācijas materiālu izsūtīšanu, 239 702 - par reklāmas materiālu izgatavošanu, 164 188 - par vēlēšanu kampaņas plānošanu, 11 185 - par kampaņas vajadzībām nomāto mantu, 31 072 - par labdarības pasākumiem, kas saistīti ar kampaņu, un tas kopumā veidotu vismaz 339 418 latus reklāmas izdevumiem. Līdzīgi Latvijas Pirmajai partijai (LPP) pie 445 859 latu reklāmas izdevumiem būtu vēl pieskaitāmi izdevumi par vēlēšanu kampaņas sagatavošanu un organizēšanu (Ls 14 676), pasta pakalpojumiem (Ls 12 736), laikrakstu un citu iespieddarbu izdošanu (Ls 42 056), labdarības pasākumiem (Ls 8791), kopā kampaņai - ap 524 118 latu, turklāt bez JKP artavas, ko tā atsevišķi nav uzrādījusi. LSDSP kopumā kampaņai varētu būt tērējusi nepilnu pusmiljonu latu (reklāma - Ls 462 865, Sociāldemokrāts izdošanai - Ls 12 881, pasākumu rīkošana - Ls 10 737, labdarība - Ls 4449, parakstu vākšana referendumam par Jura Bojāra izstrādātajiem Satversmes grozījumiem, kas sākotnēji bija viena no reklāmas kampaņas sastāvdaļām - Ls 4761). Tautas partija (TP) visus priekšvēlēšanu kampaņas izdevumus lielākoties iekļāvusi reklāmas izdevumu sadaļā, ko papildināt varētu vienīgi izdevumi par laikrakstu un žurnālu izdošanu (Ls 159 636). Kopumā visvairāk ieņēmumu pērn bijis TP - 2,04 miljoni latu, kas ir trīs reizes vairāk nekā tuvākajam sekotājam, Saeimā tā arī neiekļuvušajam Latvijas ceļam (LC) (Ls 806 636). LPP pērn bijusi trešā bagātākā partija, ja summē to veidojošo partiju ieņēmumus - LPP, JKP un Kristīgi demokrātiskās partijas (kopā Ls 635 634). Vairāk nekā pusmiljons latu pērn guvušas un arī iztērējušas TB/LNNK, ZZS, JL, uz pusi mazāk - PCTVL. Bez tēriņiem vēlēšanām un partijas darbības nodrošināšanai pērn 597 000 latu izdevumus TP sagādāja parāda atdošana (Ls 52 000 - Edgaram Šķenderim, Ls 300 000 - Andrim Šķēlem, Ls 245 000 - Politiskās izglītības fondam). Tautas saskaņas partija (TSP) savukārt nometusi zemē 1000 latu, jo iemaksājusi drošības naudu par Tatjanas Ždanokas kā vienīgās kandidātes startēšanu Saeimas vēlēšanās TSP sarakstā. Neskaitot Sociālistisko partiju, kurai gandrīz pusi no kopējiem ienākumiem (Ls 16 502) veido biedru naudas (Ls 6312), pārējām partijām gandrīz visi ienākumi ir no ziedojumiem. Neatkarīgā jau rakstīja, ka tikai pirms astoņiem mēnešiem grozīto un pašu politiķu slavēto partiju finansēšanas likumu tā autori un politiķi jau atzinuši par caurumainu un neefektīvu partiju izdevumu un ziedojumu kontrolei, fiktīvās naudas izskaušanai un naudas noteicošās lomas mazināšanai politiskajās cīņās. Saeimā jau tiek veidota darba grupa likuma pārveidošanai. Grozījumus likumā sākuši izstrādāt arī KNAB speciālisti. Kā galveno trūkumu R. Kalniņš atzīst proporcionālu sankciju trūkumu. Par jebkuru pārkāpumu var draudēt partijas slēgšana, bet netiek paredzēti naudas sodi vai kādu tiesību ierobežojumi. Cerētā partiju finanšu caurskatāmība tiek ignorēta, piemēram, veicot maksājumus juridiskajām personām, reklāmas firmām, tajos vienlaikus ieskaitot arī maksājumus par reklāmām medijos, kuru atšifrēšana likumā vairs nav prasīta. Partiju ziedotāju sarakstā atrodamas arī mazpazīstamas firmas, kuru artava pārsniedz vai veido lielāko daļu no pērn gūtās peļņas. KNAB pašlaik vēl tikai izstrādā metodiku gan partiju, gan amatpersonu deklarāciju pārbaudei. Uzsākta partiju deklarāciju pārbaude, tiesa, pagaidām pētot tikai to, kā deklarācijas izpildītas. Valsts ieņēmumu dienestam pērn, pārbaudot 19 no 20 partiju priekšvēlēšanu izdevumu deklarācijām, piecās konstatēti grāmatvedības uzskaites pārkāpumi, bet trīs partijas (TB/LNNK, PCP, LC) sodītas ar 100 latu sodu. Mediju eksperti žurnālistus uzteic, Repše - vaino informācijas zagšanā NRA 03/07/03 Mediju eksperti uzteic žurnālistus par operatīvu un profesionālu reakciju Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pirmstermiņa pārvēlēšanas idejas virzības atspoguļošanā. Mediju eksperti uzteic žurnālistus par operatīvu un profesionālu reakciju Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pirmstermiņa pārvēlēšanas idejas virzības atspoguļošanā. Savukārt premjers Einars Repše vaino žurnālistus informācijas zagšanā, jo šajā lietā publiskotā informācija neesot bijusi domāta "žurnālistu ausīm". Pēc E. Repšes teiktā - ideja par priekšlaicīgu prezidentes pārvēlēšanu radusies koalīcijas vadības brokastīs, un pretēji norunai to vispirms izvērtēt notikusi "informācijas noplūde". Latvijas Radio E. Repše apgalvoja, ka par to jāuzņemas atbildība gan informācijas noplūdinātājam, "nodevējam", gan žurnālistam, kas to ieguvis vai nozadzis. Iznākumu - atteikšanos no sasteigtas V. Vīķes- Freibergas ievēlēšanas - E. Repše tomēr atzina par loģisku noslēgumu. Mediju eksperti jau noguruši skaidrot mediju lomu sabiedrībā un valsts varas uzraudzīšanā, ko ne pirmo reizi pārpratis premjers. Tikai pirms nedēļas premjers solīja pielikt "punktu brutāliem mēģinājumiem nomelnot ar valdību saistītus cilvēkus", ar ko nodarbojoties mediji, rakstot "pusmuļķības vai muļķības". Mediju eksperti tos vērtēja kā nedemokrātiskus, neprofesionālus, pat bērnišķīgus, kas reizē arī liecinot par izpratnes trūkumu par mediju darbību. Arī jautājuma virzībā par prezidenta vēlēšanām eksperti saskata tos pašus trūkumus, un bilst, ka aizvien vairāk atklājas valdības vadītāja vēlme redzēt sev pakļautus arī medijus, bet sludinātā atklātība - pēc politologa Jāņa Ikstena teiktā, ir tikai iluzora. Koalīcijas brokastīs aiz slēgtām durvīm pieņemto priekšlikumu par priekšlaicīgām vēlēšanām, tā argumentāciju un lēmuma par šīs idejas atmešanu, pēc mediju zinātnieces Sandras Veinbergas domām pavadīja noslēpumainība, minējumi, steiga. S. Veinberga atceras, ka satraukta zvanījusi no Zviedrijas uz Latviju, taujājot, vai valstij draud karš vai smaga krīze, kas varētu būt iemesls sasteigtai prezidentes pārvēlēšanai, bet loģisku atbildi neesot saņēmusi. "Medijiem ir jāspēlē volejbols pret varu, sabiedrībai sēdot tribīnēs, bet E. Repše mēģina pateikt, ka mediji viņam nav līdzvērtīgs partneris, bet gan viņa sekretārs - kā totalitārismā. Acīmredzot premjers pieprasa, lai mediji kļūst par galma apdziedātājiem un aicina atgriezties pie padomju sistēmas," vērtējot premjera izteikumus par informācijas noplūdi, sacīja S. Veinberga. Pretēji premjeram viņa uzskata, ka mediji šajā lietā "bijuši uzdevumu augstumos", bet žēl esot, ka lielākā zaudētāja visā jezgā ir V. Vīķe-Freiberga. Arī LU profesors un mediju eksperts Ābrams Kleckins bilst, ka valdība kārtējo reizi mēģina vainu par savu nespēju komunicēt ar sabiedrību novelt uz citiem. Premjera padomnieks Dans Titavs, kurš arī iepriekš centās nogludināt premjera skarbos izteikumus, piekrita, ka žurnālisti veikuši savu darbu. Kļūdu, iepriekš nesagatavojot informāciju, viņaprāt, pieļāvuši paši idejas autori. Koalīcijas partneri E. Repšes izteikumus komentē nelabprāt. E. Repšem daļēji piekrita Pirmās partijas Saeimas frakcijas, bijušais komunikāciju firmas vadītājs Oskars Kastēns. "Ja mediji nebūtu tik ātri reaģējuši un kritizējuši ideju, tad pirms nākšanas klajā ar šo iniciatīvu būtu bijis iespējams vairāk konsultēties," sacīja O. Kastēns. Atšķirībā no E. Repšes viņš žurnālistus nevaino, bet notikušo uztver kā labu mācību materiālu, kas liks iniciatīvas "turpmāk apsvērt vairāk iekšienē". TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats atturējās no komentāriem, vai žurnālisti nozaguši informāciju vai arī veikuši savu darbu, bet ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sacīja: "Nedomāju, ka žurnālisti vainīgi. Man līdz šim nav nācies saskarties ar to, ka žurnālisti pilnīgi bez pamata par mums rakstītu kaut ko nepatiesu. Ja vien kāds attiecīgi argumentē, esmu gatavs mainīt uzskatus." Jauno laiku atklātība - ilūzija, kas izzūd LTV Panorāma 03/09/03 Operatīva plašsaziņas līdzekļu reakcija uz valdošās koalīcijas ieceri priekšlaicīgi pārvēlēt Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu šonedēļ izraisīja Ministru prezidenta dusmas. Viņš žurnālistu virzienā raidīja zibeņus, apvainojot tos informācijas nozagšanā. Mediju speciālisti secina, ka premjers nav sapratis, kas ir demokrātija un preses brīvība. Tāpat tiek runāts par "Jaunā laika" un tā veidotās valdības atteikšanos no pašu pieteiktā un sludinātā atklātības principa. Valdības vadītājs plašsaziņas līdzekļiem ir pārmetis arī agrāk, piemēram, par valdības simt dienu darba izvērtējumu. Premjers arī solījis pielikt punktu "brutāliem mēģinājumiem nomelnot ar valdību saistītus cilvēkus". Tomēr visskarbāk Einars Repše izteicies par to, ka žurnālisti uzzināja un informēja sabiedrību par nodomu agrāk vēlēt prezidentu. Einars Repše, Ministru prezidents, intervijā Latvijas Radio: "Šī informācija tika izlaista sabiedrībā nepietiekami sagatavota un iznēsāta, tās bija priekšlaicīgas dzemdības, par ko, protams, ir jāuzņemas atbildība gan tam, kas šo informāciju pateica šim žurnālistam, gan arī tam žurnālistam, kas šo informāciju ieguva. Tā tomēr ir zagšana, ja tiek iegūta informācija, kas acīmredzami nebija domāta tanī brīdī žurnālistu ausīm un spalvai." Man ir pat neērti stāstīt to, ka žurnālisti nav tam, lai sargātu politiķu noslēpumus, bet gan lai pēc iespējas vairāk izstāstītu sabiedrībai," saka laikraksta "Diena" galvenā redaktore, kuras avīze pirmā rakstīja par prezidenta vēlēšanu iespējamo pārcelšanu. Sarmīti Ēlerti neuztrauc, ka premjers asi vai neiecietīgi vērtējis žurnālistus, bet gan tas, ka šajā gadījumā var runāt par mēģinājumiem privatizēt varu un patiesību. Sarmīte Ēlerte: "Mani uztrauc tie vārdi, kurus lieto premjers. Viņš lieto vārdus "žurnālists zaglis", lieto vārdu "nodevējs", lieto vārdu "tīrīšana", viņš lieto vārdu "pēdējā pretestība", tie ir vārdi, kas ir lietoti agrāk. Tas nozīmē, ka ir viena zināma hierarhiska patiesība, kura kādam pieder, kuru nevar apstrīdēt." ediju eksperte Anita Kehre uzskata, ka premjeram un viņa komandai vienkārši pietrūkst zināšanu komunikācijā ar plašsaziņas līdzekļiem. Einara Repšes klaigāšana Kehrei atgādinot maza bērna niķus un puicisku rīcību. Savukārt ienaidnieka meklēšana mediju vidū - vecos laikus, nevis jauno laiku sludināto atklātību. Anita Kehre: "Man vienkārši ir žēl. Visu cieņu premjeram un es tiešām cienu viņa gaišo galvu ar spēju apgūt jaunas lietas, bet šajā aspektā viņš ir aizķēries diemžēl tai barikāžu laikā un ienaidnieku meklējumos." ēl bēdīgākus secinājumus izsaka laikraksta "Rīgas Balss" galvenā redaktore Anita Daukšte. Viņa domā, ka Einars Repše vēlas tuvākajā laikā atteikties no pašdeklarētā atklātības principa. Premjers apzināti izraisa konfliktus ar žurnālistiem, lai vēlāk varētu pateikt, ka prese regulāri sagroza un izkropļo viņa teikto un ka atklātības princips sevi nav attaisnojis, spriež Daukšte. Anita Daukšte: "Es nedomāju, ka Ministru prezidents nesaprot preses funkciju, es domāju, ka viņš to saprot pat pārāk labi, bet viņam šī funkcija acīmredzot patika tīri labi, kad viņš varēja opozīcijā skaļi kritizēt valdošo koalīciju. Šobrīd šī preses funkcija, iespējams, ir kļuvusi traucējoša, un tāpēc viņš vēlas cita veida attiecības ar žurnālistiem." remjera palīgs Dans Titavs ir atzinis sabiedriskās komunikācijas kļūdas. Viņš uzsver, ka informācijas atklātība ir absolūti šīs valdības princips. Tas tomēr neizslēdz, ka kāda informācija nav domāta žurnālistiem, piebilst valdības vadītāja pārstāvis. Titavs norāda, ka premjeram ir sapratne par mediju lomu sabiedrībā un valsts varas uzraudzīšanā. Einara Repšes izteikumus nevajagot traktēt tik tieši. Dans Titavs: "Pašreiz, manuprāt, notiek tāds sadarbības meklējuma process, kas dažkārt izraisa savstarpēju nesapratni gan no medijiem, gan no valdības." inistru prezidents nepiekrīt, ka viņa darbība ir autoritāra. Gods kam gods, premjers pēc paziņojuma par preses nozagto informāciju jau ir atvainojies žurnālistei, kura pirmā ziņoja par nu jau izgāzušos ideju valsts prezidenta vēlēšanas rīkot vairākus mēnešus pirms pilnvaru beigām. Skolas biedē reforma Diena 03/07/03 Tā būs haltūra - atbildot uz jautājumu, kāpēc viņas skola ir starp tām 17, kuras apliecinājušas, ka 2004.gadā nebūs sagatavojušās pārejai uz mācībām valsts valodā, teic Rīgas 63.vidusskolas direktore Natālija Naumeca. Kā iemeslus aptaujātie direktori min skolas pedagoģisko un psiholoģisko nesagatavotību, tomēr galvenais - mācībām latviski nebūšot gatavi skolēni. Pārejai būtu nepieciešami vēl divi trīs, atsevišķās skolās - pat līdz sešiem gadiem, atzīst skolu vadītāji. Skolām, kuras pārejai nebūs gatavas, jārēķinās, ka skolotāji zaudēs līdz 30% no amatalgas noteiktās piemaksas par mācīšanu latviešu valodā, brīdina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL). "Jā, mēs esam starp tām nedaudzajām, kas godīgi atzinušas, ka pārejai nebūs gatavas. Nevis mēs vispār nebūsim gatavi, bet nebūsim labi gatavi," savu nostāju skaidro Rīgas 20.vidusskolas direktore Terēza Mackare. Kā Diena jau informējusi, Izglītības valsts inspekcijas veiktajā anketēšanā 17 mazākumtautību skolas norādījušas, ka 2004.gada reformai nebūs daļēji vai pilnībā sagatavojušās. Operatīvajā informācijā inspekcija apkopojusi ziņas, ko sniegusi 131 no 166 skolām ar krievu mācībvalodu. Grūtības varētu būt aptuveni 40 skolām, prognozē ministrs. Lielākā daļa šo skolu atrodas Rīgā. T.Mackare kā pirmo, kas traucē, min pedagogu sagatavotību - augstākā kategorija valsts valodas prasmes apliecībā vēl nenozīmējot, ka pedagogs latviski var mācīt arī savu priekšmetu. Skolotājiem līdz šim trūcis metodisko kursu, kuros kāds izskaidrotu, kā īsti 2004.gadā būs jāstrādā, uzsver N.Naumeca. Viņa arī norāda uz mācību grāmatu trūkumu latviešu valodā: "Es neesmu pret, esmu par pāreju. Bet, lūdzu, vispirms, lai tam sagatavojas valsts!" Nodrošinājumu ar mācību grāmatām K.Šadurskis Dienai līdz šim konkretizēt izvairījies, savukārt metodiskos kursus vairāku gadu garumā skolotājiem nodrošinājusi Latviešu valodas apmācības valsts programma (LVAVP). 2004.gada vidusskolas programmas plašāka apspriešana beidzās pērn gada beigās, bet metodiskais darbs tās realizācijai ilgs visu šo gadu, sola Izglītības un zinātnes ministrija. Trešās (augstākās) pakāpes valodas prasmes apliecības ir visiem 5000 krievu skolu skolotājiem, turklāt teju visi beiguši arī LVAVP latviešu valodas bezmaksas kursus. Kā galveno iemeslu Dienas aptaujātie skolu pārstāvji tomēr min skolēnu nesagatavotību mācībām latviski. Rīgas vakara ģimnāzijā pāreja varētu notikt ne agrāk par 2006.gadu, domā tās direktors Jānis Japiņš. Uz 10.klasi, kura ir ģimnāzijas pirmā, sanāk bērni no visiem Latvijas novadiem. "Viņiem ir tik dažāds sagatavotības līmenis, ka sākt uzreiz latviski vai pat bilingvāli nav iespējams," atzīst direktors. Tieši tāpēc visas skolas godīgi atzinušas savu nevarēšanu. Tikai pēc gadiem sešiem reformai būtu gatava Rēzeknes rajona Tiskadu vidusskola, neslēpj direktora vietniece Jeļizaveta Kopilova. Pagastā 80% iedzīvotāju esot krievi, un latviski bērni var runāt tikai skolā. "Tie, kuri sākuši mācīties bilingvāli, tagad ir trešajā un ceturtajā klasē. Viņi būs gatavi, vecākie - ne." Arī Rīgas skolās optimistiskāki mācībām latviski izskatās tagadējie 5. un 6.klašu skolēni. Plānots, ka izglītības iestādes, kuras, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas izvērtējuma, reformai 2004.gada 1.septembrī nebūs sagatavojušās, saņems termiņa pagarinājumu. Tas nozīmē, ka turpinās skolēnu izglītošanu bilingvāli (divās valodās), ar konkrētiem uzdevumiem situācijas uzlabošanai. Visas krievu skolas apvienot plašā diskusijā martā gatavojas Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija. "Mēs nevienu neaicināsim pret reformu, bet vāksim viedokļus par ministrijas piedāvāto programmu no 2004.gada," skaidro asociācijas vadītājs Igors Pimenovs. Asociācija ir par mācībām "pārsvarā dzimtajā valodā". Krievu valodā iznākošais laikraksts Čas izziņojis akciju Saki "nē" skolu reformai 2004!. Reformas gaita: Pārmaiņas piecu gadu laikā Līdz 1999.gada 1.septembrim pamatskolas skolēni latviešu valodā apguva vismaz divus mācību priekšmetus un vidusskolā - vismaz trīs. Sākot no 1999.gada, skolās tiek īstenota bilingvālā izglītība - mazākumtautību izglītības programmas. Vidusskolas pāreja uz mācībām latviski noteikta pakāpeniski: 2004.gada 1.septembrī valsts valodā sāks mācīties 10.klase, gadu vēlāk - 10.un 11.klase, līdz 2007.gadā visa vidusskola. Jaunais programmas projekts paredz saglabāt 30-35% mācību priekšmetu apguvi dzimtajā valodā. Zvejniekiem - bankrota laiks NRA 03/11/03 Gada laikā bankrotējuši 20 zivju apstrādes uzņēmumi un vismaz 32 zvejniecības uzņēmumi, arī kuģi dodas zvejā mazāk nekā kādreiz, vakar Latvijas Zivsaimnieku asociācijas kongresā atzina asociācijas prezidents Inārijs Voits. Taču nav arī cerību, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) izdosies palielināt zvejas floti. Pēc I. Voita teiktā, Ekonomikas ministrijas speciālisti pat prognozē, ka nākotnē izdzīvos tikai aptuveni 35-37 no pašreiz Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētajiem 128 zivju apstrādes uzņēmumiem. Arī zvejas flote samazinās, un pašlaik zvejo vairs tikai 197 kuģi (vēl pirms gada - vairāk nekā 200). 12 kuģi gan skaitās Kuģu reģistrā, taču zvejā vairs neiet. Nākotnē zvejas flote vēl samazināsies. Šo procesu zināmā mērā veicinās ne tikai tas, ka ar katru gadu samazinās zvejas kvotas un līdz ar to zvejniekiem ir mazāk darba, bet arī ES zivsaimniecības politika. ES atbalsta kuģu norakstīšanu un sagriešanu metāllūžņos, bet jaunu kuģu būvei ES atbalstu Latvijas zvejniecības uzņēmumi varēs izmantot ļoti īsu laiku, jo šāds atbalsts paredzēts tikai līdz 2005. gadam. Tiem zvejniekiem, kuri nolēmuši izmantot ES atbalstu šajā jomā, būs jāpaspēj iesniegt pieteikums Lauku atbalsta dienestā astoņu mēnešu laikā - no nākamā gada 1. maija līdz 31. decembrim, ja Latvija iestāsies ES kā plānots, skaidroja I. Voits. Šim pasākumam ES ir solījusi izdalīt aptuveni 11 miljonus eiro. Kuģu būvē zvejniekiem no saviem līdzekļiem būs jāiegulda 60 procentu, no ES fondiem tiks atvēlēti 35 procenti no kuģu būvei nepieciešamās naudas, bet 5 procenti būs Latvijas valsts finansējums. I. Voits arī minēja, ka kompensācija, ko uzņēmums varētu saņemt par kuģa sagriešanu metāllūžņos, nebūs tik liela, lai uzbūvētu tikpat lielas jaudas kuģi. Kopumā kuģu norakstīšanai un sagriešanai metāllūžņos iedalīts 8,1 miljons eiro, un šis finansējums būs pieejams no 2004. līdz 2006. gadam. Norakstīšanai jau pieteikts 41 kuģis no 25 firmām. Franči vakar apmeklēja vairākus zivsaimniecības uzņēmumus. I. Voits Neatkarīgajai stāstīja, ka franči izrādījuši interesi par Kursu un, iespējams, nākotnē šis uzņēmums varētu sadarboties ar Francijas zivsaimniekiem. Franči interesējušies arī par lašu zveju, un I. Voits pieļauj, ka kādreiz Latvija varētu eksportēt lašus uz šo zemi. Zvejnieki bija sašutuši, ka valsts iestādes strādā gausāk, nekā zvejnieki modernizējas. I. Voits minēja piemēru par satelītziņošanas sistēmas darbības sākšanu, jo uz zvejas kuģiem nepieciešamā aparatūra bija uzstādīta jau pirms vairākiem gadiem, bet procesu kavēja valsts iestāžu gausā darbība. Līdz ar nozvejas kvotu samazināšanos krītas arī zvejnieku ienākumi, tāpēc kongresā izskanēja doma lūgt samazināt zvejas maksu. Pašlaik gadā zvejniekiem tā ir 170 000 latu. Zvejnieki bija aprēķinājuši, ka bez oficiālajiem nodokļiem vēl slēptajos nodokļos, un pie šīs kategorijas tika pieskaitīta arī zvejas maksa, viņiem ir jāsamaksā 14,3 procenti. Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta direktors Māris Vītiņš stāstīja, ka Latvijas zinātnieki ir iesaistījušies ES pētījumā par zvejniecības ekonomiskajiem aspektiem. Šajā pētījumā secināts, ka Latvijas zvejnieku ienākumi ir zemi. Kaut cik labi var izdzīvot vienīgi mencu zvejnieki, bet Rīgas līcī zvejojošie kuģi strādā ar zaudējumiem, un ekspertiem nav tapis skaidrs, kā viņi vispār var izdzīvot. Zvejnieki pus pa jokam teica, ka dažam krastā esot divas govis un tās arī stutējot zvejniekošanu. Latvijas Zivsaimnieku asociācijas kongresā izskanēja arī traļu un tīklu zvejnieku savstarpējā neapmierinātība. Zvejnieki, kas zvejo ar tīkliem, stāstīja, ka traļu zvejnieki rīkojas ļoti nekorekti - liek savākt izmestos tīklus, pretējā gadījumā draudot tiem pārbraukt pāri. Savukārt traļu zvejnieki saka, ka tīklu zvejnieki pēdējā laikā ir iecienījuši mest tīklus tieši tajās vietās, kur izsenis ir bijusi traļu trase. Pagaidām zvejnieki tikai mētājas ar savstarpējiem pārmetumiem, juridiskā ceļā neviena no pusēm šo jautājumu nav vēl mēģinājusi risināt. Dārznieki pavasari gaida ar dalītām jūtām NRA 03/10/03 Tirgū ir parādījušies šogad pirmie vietējie gurķi un zaļumi. Tomēr dārzkopības nozarē strādājošajiem nemaz nav tik pavasarīgi priecīgs vaigs, jo viņus uztrauc nesakārtotais tirgus. Tirgū ir parādījušies šogad pirmie vietējie gurķi un zaļumi. Tomēr dārzkopības nozarē strādājošajiem nemaz nav tik pavasarīgi priecīgs vaigs, jo viņus uztrauc nesakārtotais tirgus. Bažas vieš arī viņu biznesa nākotnes izredzes pēc Latvijas iestāšanās ES. Mārupes siltumnīcu kompleksa vadītājs Jānis Bērziņš stāstīja, ka janvārī oficiāli Latvijā no Lietuvas ievestas 6,5 tonnas gurķu un sešas tonnas tomātu, lai gan šajā laikā Lietuvā vēl nebija izauguši ne savi gurķi, ne tomāti. "Tātad Lietuvā produktiem tiek mainīta izcelsmes valsts," secināja J. Bērziņš. Dārzeņu un ziedu audzētāji ministram pastāstīja, ka viena no lielākajām problēmām ir nesakārtotais iekšējais tirgus, jo, ja tajā nebūtu iespējams realizēt kontrabandas preci, šī problēma pati atrisinātos. M. Roze uzsvēra, ka ļoti svarīgs jautājums dārzeņkopības nozarē ir standartu ieviešana un marķēšana, jo uz mazajām baltajām uzlīmēm importa produktiem bieži nevar izlasīt vajadzīgo informāciju par preci vai tā ir pat maldinoša. Tāpēc viņš uzdevis vienam no ZM departamentiem izpētīt attiecīgo likumdošanu, un, ja nepieciešams, sagatavot tajos labojumus, lai nepieļautu situāciju, ka vietējos ražojumus kontrolē bargāk nekā importa. Dārzeņu audzētāji uzskata, ka tirgu palīdzētu sakārtot PVN likmes samazināšana pārtikas produktiem, kā tas ir daudzās ES valstīs, jo tad pārtikas preču cena samazinātos līdz tādam līmenim, par kādu tiek pārdotas preces pelēkajā tirgū. M. Roze sacīja, ka ir dzirdēts viedoklis - Latvijā, kas ir tik tālu uz ziemeļiem, agros dārzeņus nav izdevīgi audzēt. "Taču, ja jau to var darīt Somijā, kas ir vēl vairāk uz ziemeļiem, tad kāpēc to nedarīt pie mums," teica M. Roze. Somijā ir 300 hektāri zemstikla platību - 125 hektāri atvēlēti tomātiem, 80 hektāri gurķiem, četri hektāri pipariem, 20 hektāri salātiem un garšaugiem, 40 hektāri rozēm un 20 hektāri podu puķēm, stāstīja Timo Helle no Somijas uzņēmuma Helle Oy. Latvijas dārznieki uz Somijas dārzniekiem raugās ar skaudību, jo viņi par katru kvadrātmetru zemstikla platības, ja tajās kāda kultūra aug vismaz septiņus mēnešus, somu dārznieki saņem 11 eiro no nacionālajām subsīdijām, savukārt lielākā daļa Latvijas dārzniecību nevar pretendēt pat uz SAPARD, jo tās vēsturiski atrodas pilsētu teritorijā. Taču, kad Somija pirms astoņiem gadiem stājās ES, lielākā daļa dārzeņkopju un puķkopju referendumā balsojuši pret, jo baidījušies par savu nākotni. Līdz Somijas iestājai ES dārzeņiem augļiem, ogām un puķēm bija noteikta ievedmuita, kas aizsargāja vietējo tirgu, bet vienā naktī līdz ar Somijas kļūšanu par ES dalībvalsti robežas un muitas barjeras ar šo valstu savienību pazuda. Jaunas paaudzes ubagi lielveikalos Rīgas Balss 03/11/03 Lielveikalos sākuši ubagot labi ģērbti pusaudži, cenšoties atvērt turīgo pircēju naudas maciņus. Veikala apmeklētāji atzīst, ka šādās situācijās sajūtas nav patīkamas. Turklāt arī ubagotāju vienaudži, kuri uz veikalu atnākuši iepirkties bez vecākiem, apsardzes darbinieku aizdomīgā skatiena dēļ jūtas kā zem palielināmā stikla. Kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks, kurš vēlējās palikt anonīms, RB pastāstīja, ka veikalā "Maxima" Purvciemā pie viņa pienācis stilīgs un labi ģērbts padsmitgadnieks, prasot naudu maizei. "Pirmajā brīdī biju pārsteigts, redzot, ka mani uzrunā nevis trūcīgi ģērbies puišelis, bet normāla izskata pusaudzis. Tā kā dēls man ir aptuveni tādā pašā vecumā, zinu, cik maksā tāda jaka un mugursoma, kāda bija viņam," vīrietis skaidroja. "Ja reiz prasa maizītei - domāju, nopirkšu. Varbūt mamma aizsūtījusi uz veikalu, bet nauda iztērēta citur. Taču, kad teicu, lai nāk līdzi pie kases - maizi nopirkšu, viņš nolamājās un aizgāja." Tā kā minētais kungs tikai bija sācis iepirkties, viņš veikalā pavadīja vēl kādu laiku un novēroja, ka jau pēc brīža tajās pašās drēbēs, kas pirms laika bija mugurā ubagotājam, bija uzcirties pavisam cits pusaudzis. Veikala "Maxima" apsardzes dienesta vadītājs Oļegs kategoriski noliedza, ka veikalā vai stāvlaukumā "strādātu" ubagi. "Mums ubagu nav. Ja būtu, pircēji sūdzētos informācijas centrā un mēs par to uzzinātu," viņš noteica. Veikalā aptaujātie pircēji RB atzina, ka ar ubagošanu lielveikalos ir saskārušies. Agrāk viņiem nauda prasīta tikai Centrāltirgus apkaimē. Santa stāstīja, ka "Maksimā" iepērkas ļoti reti, tāpēc ubagojušus pusaudžus te nav manījusi. Turpretim pie "Rimi" viņai nauda prasīta vairākas reizes. Parasti tiek prasīts maizei, bet dažkārt paprasot arī santīmus. "Tas nav patīkami, jo nezinu, vai tiešām nepietiek maizei, vai arī mani izmanto," atzina pircēja. Arī viņa novērojusi, ka mazie ubagotāji siro stāvlaukumos, pie viena noskatoties, kurš ir atbraucis ar automašīnu. Savukārt pircējs Viktors pārliecināts, ka kādam ar šo problēmu tomēr būtu jānodarbojas. "Man vairākkārt ir nākuši klāt pusaudži "Rimi" stāvvietā pie Ilūkstes ielas, jo tur visbiežāk iepērkos. Tad ir ļoti nepatīkama sajūta," sūkstījās Sergejs. Savukārt trīspadsmitgadīgais Igors neslēpa, ka dažkārt jūt pret sevi vērstu pastiprinātu veikala apsargu uzmanību. Pastāvīgu darbošanās vietu naudas diedelētāji atraduši pie tirdzniecības centra "Alfa". Pa retam šeit pircējiem mēdz uzmākties nodzērušies bezpajumtnieki. Viņi naudu prasa "maizītei, jo divas dienas nav ēsts". Taču biežāk diedelnieki ir jaunieši. Piemēram, vienā pārī pastāvīgi pie lielveikala darbojas divas meitenes - aptuveni 10 gadu vecas. Viņas naudu prasa ļoti laipni un pieklājīgi, turklāt "upurus" neatbaida ar briesmīgu elpu vai apģērbu. Pircējiem tik mīlīgiem bērniem atteikt ir daudz grūtāk nekā tradicionālajiem ubagiem. Mazāk kulturāli uzvedas puikas, tomēr arī viņiem "bizness" iet no rokas. Lai pārāk nekristu acīs apsardzei un apkalpojošajam personālam, mazie diedelnieki uzturas iepirkumu ratu novietnēs un laukā iziet vien nolūkā uzrunāt kārtējo "klientu". Rīgas Galvenās policijas pārvaldes preses centra vadītāja Ieva Zvīdre informēja, ka kārtības un pircēju komforta nodrošināšana lielveikalos ir apsardzes darbinieku uzdevums. Pašlaik iepērkoties ir sajūta, ka apsardzes darbinieku vienīgais pienākums ir uzmanīt, vai kāds pircējs, kurš iepērkas par 100 latiem, neizdzer veikalā minerālūdens pudeli un kāds bērns neapēd biezpiena sieriņu, viņa ironizēja. "Arī autostāvvieta ir privāta teritorija. Pašvaldības policija varētu iejaukties tikai gadījumā, ja no iedzīvotājiem vai lielveikalu vadības būtu saņemta sūdzība," norādīja I. Zvīdre. Tirdzniecības centra "Alfa" direktore Iveta Feldmane skaidroja, ka apsardzes darbinieki nevar izraidīt no veikala ubagojošos pusaudžus, ja viņi neko nav noziegušies. Savukārt "Rimi" veikala (kādreizējais veikals "Minska") apsargs RB teica, ka viņiem ir izdevies no ubagiem atbrīvoties, regulāri dzenot viņus prom. "Agrāk viņi grozījās veikala priekšā, bet tagad zina, ka nav vērts nākt šurp," stāstīja apsargs. Latvijā prognozē klimata izmaiņu postošas sekas LETA 03/09/03 Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījums liecina, ka 2025.gadā puse pasaules iedzīvotāju dzīvos reģionos, kurus apdraudēs vētras, plūdi vai sausums. Brīdinājums attiecas arī uz Latviju, ziņo vēstkopa "meteo.lv". Pasaules Ūdens padomes (World Water Council, WWC) prognozes liecina, ka Pasaules okeāna ūdens līmenis līdz 2100. gadam paaugstināsies par 48 centimetriem. Ūdens līmeņa paaugstināšanās apdraud piekrastes rajonus, zemienes un salas. Īpaši apdraudētas teritorijas ir mazās salas Klusajā okeānā, zemas piekrastes zonas, piemēram, Bangladeša un Nīderlande, lielpilsētas jūru un okeānu krastos, piemēram, Tokija, Lagosa, Buenosairesa un Ņujorka. Apdraudēta esot arī Latvijas piekraste. Papildus piekrastes applūšanai sālsūdens ieplūdīs arī upēs un ezeros, apdraudot dzeramā ūdens resursus un dažādas dzīvnieku un augu sugas. Klimata pārmaiņu sekas arī Latvijā var būt ļoti postošas. Kļūstot siltākam, pieaugs dienvidu, dienvidrietumu un rietumu vēju izraisīto vētru skaits. Applūšanas un noskalošanas riskam tiks pakļauta atklātās Baltijas jūras krasta zona no Nidas līdz Ovīšiem un Rīgas līča Kurzemes piekraste. Iespējamās spēcīgās un ilgstošās ziemeļrietumu vētras noskalošanai pakļaus visu Latvijas jūras krasta joslu. Tuvāko 40-50 gadu laikā noskalotā pamatkrasta platums vietām sasniegšot pat 300 metrus. Tiks zaudētas ievērojamas krasta kāpu priežu mežu, dabisko pļavu un lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Rīgas līča zemākajā piekrastes joslā gruntsūdens līmenis varētu celties aptuveni par 50-70 cm, teikts Latvijas Republikas Trešajā nacionālajā ziņojumā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros. Palielināsies plūdu draudi lielo upju - Lielupes, Daugavas, Gaujas lejteču rajonos. Gruntsūdens līmeņa celšanās nopietnas problēmas var sagādāt piekrastes apbūvēto teritoriju iedzīvotājiem zemākajās vietās, kuru augstums virs jūras līmeņa ir 0,7-2 m. Ir iespējama šo teritoriju pārpurvošanās, pagrabu un pagrabstāvu applūšana, kā arī ēku pamatu deformācijas. Novērojumi liecina, ka pēdējo 50 gadu laikā vietām Latvijā noskalota pat 200 metrus plata krasta josla. Erozija apdraud vairāk nekā 60% no Latvijas krasta kopgaruma. Klimata izmaiņu radītās un gaidāmās problēmas būs galvenais temats trešajā Pasaules ūdens forumā, kas notiks Japānas pilsētā Kioto no 16.marta līdz 23.martam. Tajā diskutēs par pasaules ūdens krīzi un tās risinājumiem. Turklāt foruma laikā - 22. martā - visā pasaulē tiks atzīmēta Ūdens diena. Speciālisti uzskata, ka ūdens līmenis jūrās un okeānos ceļas un turpinās celties. Pat tad, ja tiktu pilnībā pārtraukta ogļskābās gāzes ieplūdināšana atmosfērā, ūdens līmenis turpinātu paaugstināties un turpinātos arī globālā sasilšana. Pētījums: Latvijā cilvēki kļūstot laimīgāki NRA 03/10/03 Pēdējos divos gados Latvijā pieaudzis laimīgu cilvēku skaits, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati. Pēdējos divos gados Latvijā pieaudzis laimīgu cilvēku skaits, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, ziņo LETA. Kā informē SKDS, 2003. gada janvārī centrs veicis aptauju, uzdodot Latvijas iedzīvotājiem jautājumu: "Vai kopumā jūs jūtaties laimīgs?" Salīdzinot ar 2001. gadā veiktās aptaujas datiem, secināts - kopš 2001. gada Latvijā palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri nevairās uzskatīt sevi par laimīgiem. Sarucis arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri nejūtas laimīgi. Kā viens no iespējamiem faktoriem, kas ietekmē Latvijas iedzīvotāju laimes izjūtu, ir izglītības līmenis. Kā liecina aptaujas dati, sevi par visumā laimīgiem biežāk atzinuši aptaujātie, kuriem ir augstākā izglītība (67%), ievērojami retāk - respondenti ar vidējo izglītību (53%) un vēl retāk aptaujātie ar pamatizglītību (41%). Kā liecina pētījuma dati, dzīve Latvijā gados jaunākiem šķiet laimīgāka nekā gados vecākiem - 75% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem sevi atzinuši par kopumā laimīgiem, bet iedzīvotāji, vecāki par 55 gadiem, - tikai 38 procenti. Jauniešu vidū par nelaimīgiem sevi uzskata 19% aptaujāto, bet vecuma grupā no 55 un vairāk gadiem puse respondentu sevi uzskata par nelaimīgu. Tie, kuru mēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir līdz 42 latiem, sevi par laimīgiem atzinuši retāk (48%) nekā tie, kuru ienākumi ir virs 127 latiem (69%). Puse respondentu ar ienākumiem zem 42 latiem sevi atzinuši par laimīgiem. Par ES - 52,3% iedzīvotāju BNS 03/11/03 Šogad nedaudz pieaudzis Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) atbalstītāju skaits - ja referendums par valsts iestāšanos ES notiktu februārī, par to balsotu 52,3% Latvijas pilsoņu, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja. Par to informēja vadības grupas "Latvija Eiropā" preses sekretāre Ieva Stare. Pērnā gada decembrī Latvijas iestāšanos ES atbalstīja 50,1% pilsoņu. Pret Latvijas iestāšanos ES februārī balsotu 31,3% balsstiesīgo iedzīvotāju, savukārt 16,4% pilsoņu nevarēja atbildēt uz šo jautājumu. Sabiedrībā kopumā (gan pilsoņu, gan nepilsoņu vidū) attieksme pret ES ir nedaudz rezervētāka - par iestāšanos ES februārī balsotu 49,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet pret - 33,9%. Visizteiktāk Latvijas dalību ES atbalsta gados jaunākie un finansiāli nodrošinātākie iedzīvotāji - 66,5% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem balsotu par Latvijas iestāšanos ES, savukārt pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji biežāk balsotu pret. Latvijas dalību ES atbalsta arī vairākums aptaujāto latviešu, vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku ar zemākajiem (līdz 25 latiem uz vienu ģimenes locekli) un augstākajiem ienākumiem (lielākiem par 76 latiem uz vienu ģimenes locekli), respondentu ar vidējo un augstāko izglītību, kā arī Rīgas un Vidzemes iedzīvotāju. Lielāka interese par ES un tās aktualitātēm vērojama latviešu, pilsoņu, respondentu ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni un gados jaunāko aptaujas dalībnieku vidū. Visbiežāk iedzīvotāju interese par ES izpaužas kā dažāda veida informācijas apguve ar masu mediju starpniecību - 65,5% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā skatījušies vai klausījušies programmas par ES jautājumiem, bet puse (50,9%) respondentu lasījuši informāciju par ES un tās aktualitātēm. Savukārt 49,1% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā jautājumus par ES pārrunājuši ar ģimenes locekļiem, draugiem vai darba biedriem. Trešdaļa - 34,5% aptaujāto pilsoņu - piekrīt apgalvojumam, ka Latvijas valstiskajai un ekonomiskajai patstāvībai nav nepieciešama dalība ES, savukārt 47,1% balsstiesīgo šādam apgalvojumam nepiekrīt. Lielākajai daļai aptaujāto pilsoņu (60,9%) Latvijas iestāšanās vai palikšana ārpus ES personīgi šķiet svarīgs jautājums, bet 17,1% balsstiesīgo iedzīvotāju šis jautājums nešķiet personīgi nozīmīgs. Sākas pavasara sērga - kūlas dedzināšana Diena 03/10/03 Lai gan lielākajā daļā Latvijas zemi vēl klāj sniegs, pagājušajā nedēļā jau reģistrēti vairāki ugunsgrēki, kurus izraisījusi kūlas dedzināšana. Pērnā zāle vairāk nekā piecu hektāru teritorijā degusi Kuldīgas rajona Pelču pagastā, mazākās platībās - arī Slokā un citviet, taču par šo ugunsnelaimju izraisītājiem nav informācijas, - tā, atsaucoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dispečeru sniegtajām ziņām, vēsta BNS. Pagājušajā gadā kūlas dedzināšana sākās vēl agrāk - jau februāra vidū sausajā un vējainajā laikā zāle bija izkaltusi. Neraugoties uz ugunsdzēsēju atkārtotajiem brīdinājumiem, draudošo administratīvo sodu un biologu bažām par faunas iznīcināšanu, kūlas dedzinātāju izraisīto ugunsnelaimju skaits arvien pieauga. Pērn Latvijā kopumā notika vairāk nekā 4000 šādu ugunsgrēku, kas prasīja arī cilvēku upurus - bojā gāja astoņi, bet vairāki desmiti guva dažādas pakāpes apdegumus. Uguns nopostīja mežus, ēkas, elektrolīnijas, transportlīdzekļus, vairākās zemnieku saimniecībās - atlikušos siena krājumus. No zāles un krūmiem liesmas pārsviedās arī kūdru purvos, gruzdēšanai izvēršoties ugunsgrēkos vēl rudenī. Kulmināciju 2002.gadā sausās zāles dedzinātāju izraisītās nelaimes sasniedza 9.aprīlī, kad kūla dega vairāk nekā 1500 hektāru platībā, nopostot 26 ēkas. Ar kailumu protestē pret karu Irākā LETA 03/10/03 Pagājušajā nedēļā apmēram 35 jaunieši, galvenokārt meitenes, fotografējās kailas, lai šādi protestētu pret Latvijas atbalstu militāram Irākas krīzes atrisinājumam, aģentūru LETA informēja akcijas idejas autore un īstenotāja māksliniece Maija Milbrete. No iegūtajām fotogrāfijām izgatavotas pastkartes, kuras veidots iesnieguma Valsts prezidentei Vairai Vīķei- Freibergai formā. Šīs pastkartes plānots izplatīt dažādās sabiedriskās vietās Rīgā. Akcijai izveidota arī interneta mājas lapa "www.telpas.lv/kailaspretkaru". Akcijas rīkotāji norāda, ka šāda protesta forma izvēlēta, jo "raķešu un bumbu mērķi ir tādi paši cilvēki - būtībā kaili un neaizsargāti kara mašīnas priekšā". "Mēs bijām pavisam nepazīstamas, kuras vienkārši satikušās krogā, diskutēja par politiku, izbrīnītas par to, ka mūsu valsts var kļūt par agresoru," stāsta Milbrete, "šo dažu dienu laikā esam satikuši simtiem cilvēku, kuru viedoklis ir tikpat noraidošs, taču daudziem no viņiem nav zināms, kur un kā šo viedokli paust, citi ir pārliecināti, ka viņus tāpat neviens neņems vērā. Pašas, akcijai ritot, saliedējāmies, veidojot tādu kā virtuālu biedrību "Kailas pret karu"." Par to, ka tuvojas pavasaris, šonedēļ liecina vien tas, ka gaiss ir kļuvis vēl siltāks (nu jau arī pa nakti termometra stabiņš vairs nenoslīd zem 0oC). Taču saulīte nav spīdējusi nemaz, tieši pretēji – pārsvarā ir apmācies, brīžiem pat līst lietus, un gaisā ir jūtams mitrums. Uz ielām ir pamatī- gas peļķes, jo sniegs ir nokusis... Un acis... tās tā vien skatās – vai tikai no ze- mes nav izlīdis kāds snieg- pulkstenītis... Anda