K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 292: 2003. g. 28. marts – 2. aprīlis Šlesers grib atņemt vietējiem, lai atdotu krieviem NRA 03/28/03 Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (Pirmā partija) vakar sagādāja kārtējo pārsteigumu sabiedrībai, nododot premjeram Einaram Repšem mapi ar papīriem, kuros esot apšaubīta Ventspils naftas privatizācijas likumība. Premjers sava biedra sagatavoto dokumentu mapi vakar nodevis Ģenerālprokuratūrai, "lai kompetentas iestādes arī izvērtē, vai ir kāds pamats apšaubīt privatizācijas rezultātus". Ekspertu un politiķu viedoklis par A. Šlesera gājienu pārsvarā ir vienots - ņemot vērā A. Šlesera iepriekšējās aktivitātes, bez valdības ziņas Krievijas presei izsakoties par nepieciešamību Ventspils naftas (VN) akcijas pārdot Krievijas kompānijām, izskatās, ka vicepremjers vienkārši turpina iesākto kursu. Neatkarīgās rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka A. Šlesers materiālus par VN privatizāciju kādam advokātu birojam uzdevis sagatavot jau pirms vairākiem mēnešiem un, iespējams, gaidījis izdevīgu brīdi, kad tos nodot atklātībai. Spriežot pēc Krievijas vicepremjera Viktora Hristenko pēdējiem izteikumiem presei, ir gandrīz skaidrs, ka Krievija Ventspils naftas termināļa blokādi turpinās arī šajā ceturksnī. A. Šlesera padomniece Una Ulme-Sila Neatkarīgajai gan apgalvoja, ka A. Šlesera rīcībai nav nekāda sakara ar VN akciju pārdošanu Krievijai. Tāpat viņa noliedza, ka A. Šlesers pats būtu lūdzis kādu advokātu biroju sagatavot materiālus par VN privatizāciju. "Šie juristi vērsās pie Šlesera ar jau iepriekš sagatavotu informāciju, un viņš uzskatīja par pareizāku to nodot izvērtēšanai premjeram," teica U. Ulme-Sila. Aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka A. Šlesers ar saviem papīriem sākotnēji pats gatavojies vērsties Ģenerālprokuratūrā, lai piespiestu VN privāto akcionāru Latvijas Naftas tranzītu (LNT) atdot daļu tam piederošo akciju tādā apmērā, lai tās kopā ar pašlaik valsts īpašumā esošajām VN akcijām veidotu vismaz 50 procentus. Tas nepieciešams, jo Krieviju interesē tikai VN akciju kontrolpakete. Lai pārrunātu VN privatizācijas iespēju, tuvākajās dienās Latvijā arī ieradīšoties augstas Krievijas amatpersonas, lai tiktos ar A. Šleseru. Krievija VN kontrolpaketes iegūšanu vēlas nokārtot "visātrākajā veidā", jo naftas kompānijām rodas lieli zaudējumi tāpēc, ka Krievijas valdība slēgusi Ventspils virzienu, neatļaujot naftas eksportu Ventspils virzienā. BNS informācijas avots norādīja: tā kā Krieviju interesē tikai VN akciju kontrolpakete, bet to nevar piedāvāt Latvijas valsts, tiekot meklēts Krievijai pieņemams risinājums. Krievija kategoriski noraida "jebkurus pusrisinājumus". Savukārt A. Šlesers, izmantojot savus sakarus Krievijā, jau iepriekš runājis ar VN potenciālajiem pircējiem. Viņš esot solījis, ka var panākt VN privatizācijas pārskatīšanu Latvijas valdībā un daļu akciju atgūšanu no pašreizējiem uzņēmuma privātajiem īpašniekiem. Latvijas Naftas tranzīta valdes priekšsēdētājs Mamerts Vaivads, komentējot A. Šlesera rīcību, Neatkarīgajai atzina: "Privatizāciju Latvijā veic nevis pašdarbnieku grupa vai kāda privātpersona, bet gan pati valsts Privatizācijas aģentūras personā, un līdz šim LNT nav bijis nekāda iemesla neuzticēties Latvijas valstij un tās struktūru pieņemtajiem lēmumiem. Ja LNT būtu bijušas kaut vismazākās šaubas par iespējamām nelikumībām Ventspils naftas privatizācijā, mēs nekad šajā procesā nebūtu iesaistījušies." "Šobrīd mums diemžēl jāsecina, ka Latvijas valstī kādam ir vēlme radīt precedentu, lai varētu apšaubīt privatizācijas procesu kopumā, acīmredzot neapzinoties, ka ar šādiem bezatbildīgiem paziņojumiem tiek apšaubīta pašas Latvijas valsts stabilitāte," rezumēja M. Vaivads. Bijušais Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis sarunā ar ziņu aģentūrām bija vēl skarbāks: "Gribētu teikt, ka šī ir muļķīga pieeja - apstrīdēt privatizācijas rezultātus. Tas tikai pastiprina privātīpašuma nestabilitāti. Viss tika darīts tā, lai nebūtu pamata apšaubīt, pretējā gadījumā var apstrīdēt jebko.... Mums pietiks argumentu, lai apstrīdētu šīs stulbās, es tieši tā arī gribu teikt, stulbās aktivitātes." J. Naglis arī apšaubīja, vai šoreiz jaunajai valdībai izdosies lēmumus pieņemt uz "intuīcijas un aizdomu" pamata. "Šaubos, vai galvenais izvērtētājs būs mācītājs vai tomēr augstais Dieviņš, lai piedod man par izteicienu," sacīja bijušais PA šefs. Bijušie ekonomikas ministri - Guntars Krasts (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) un Aigars Kalvītis (Tautas partija) - Neatkarīgajai kategoriski noliedza, ka jau iepriekš kāds būtu izteicis šaubas par VN privatizācijas likumību vai Ekonomikas ministrija būtu uzdevusi šo lietu izpētīt kādam advokātu birojam. "Es nezinu, no kurienes Šlesers tos papīrus ir ņēmis," teica A. Kalvītis. "Vismaz manā laikā neviens negatavojās apšaubīt VN privatizāciju. Varbūt Šlesers nostājies vienā pusē ar krieviem un spēlē kopīgu spēli. Dažādus interesantus izteicienus par VN privatizāciju viņš paudis jau iepriekš." "Ja Šlesera intereses tik tiešām izriet no viņa sarunām ar Transņeft (Krievijas naftas caauruļvadu monopolkompānija -red.), tad viņa rīcību var skaidrot ar vēlmi nosist VN akciju cenu, lai būtu pamats tās pārdot pēc iespējas lētāk," atzina G. Krasts. Viņš arī uzsvēra, ka Saeimas izmeklēšanas komisija privatizācijas jautājumos ir izpētījusi daudzu atbildīgo institūciju atzinumus par privatizācijas procesu, taču VN ir tas gadījums, par kuru nekādi iebildumi nav dzirdēti. "Argumentiem ir jābūt ārkārtīgi pārliecinošiem, lai sāktu tādas darbības, kādas šobrīd veic Šlesers. Lai gan es nebūt neesmu optimistiski noskaņots par privatizācijas gaitu Latvijā kopumā, tagad sākt tās revidēšanu no ekonomikas stabilitātes viedokļa būtu neprāts," sacīja G. Krasts. Lembergs: 'Jaunie laiki' - pēc Krievijas parauga LETA 04/01/03 Centieni apstrīdēt AS "Ventspils nafta" (VN) privatizāciju atgādina Krievijas uzņēmējdarbības vidi, kur pie varas nonākušie vai tai tuvu stāvošie, izmantojot valsts administratīvo kapacitāti, mēģina atņemt vai lēti nopirkt uzņēmumus, kas agrāk tikuši privatizēti, uzskata Ventspils mērs, Latvijas Tranzītbiznesa asociācijas prezidents Aivars Lembergs. Pirmdien preses konferencē Lembergs valdības pārstāvju aktivitātes, cenšoties apstrīdēt VN privatizāciju, nodēvēja par "Krievijas biznesa vides jaunajiem laikiem Latvijā" un "mežonīgo bandītismu". Vārdā nenosaukto juristu pētījums, kurā apšaubīta VN privatizācijas likumība, pēc Lemberga teiktā, ir sen, pirms vairākiem gadiem juristiem pasūtīts atzinums, kurš tagad, nedaudz pieslīpēts, "iet pa otro riņķi". Pirms pusotra mēneša Lembergs esot brīdināts, ka Ministru prezidenta biedram Ainaram Šleseram ir šis atzinums un tas tikšot laists apritē, ja "ieinteresētās personas no Latvijas naftas tranzīta uzņēmēju vidus Ventspilī nesapratīs, ka ir jāizveido VN kontrolpakete un tā tālāk jānodod "pareizās rokās"". Uz to Lembergs esot atbildējis, ka gadījumā, "ja ir kādi pārkāpumi, ko pieļāvušas valsts amatpersonas, šie materiāli obligāti jānodod prokuratūrai". Lembergs par smieklīgiem uzskata atzinumā izteiktās aizdomas, ka Latvijas valsts nav ieguldījusi naftas caurules SIA "LatRosTrans". "Kur tad šos deviņus gadus šīs caurules atradās, kas tās ekspluatēja, apsaimniekoja, saņēma naudu par tarifiem?" retoriski vaicāja Lembergs. Dokumentus VN lietā vētīs vismaz mēnesi Diena 04/02/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā anonīmu juristu sagatavoto dokumentu par iespējamām nelikumībām Ventspils naftas (VN) privatizācijā izvērtēšana varētu ilgt vismaz mēnesi, otrdien Dienai atzina KNAB priekšnieka vietnieks Rūdolfs Kalniņš. Viņš uzsvēra, ka tikai pēc tam būs skaidrs, vai dokumenti, kuru izvērtēšanu KNAB sāka pēc premjera Einara Repšes iesnieguma, rada juridisku pamatu apšaubīt VN privatizācijas likumību un ierosināt pārbaudes lietas par atbildīgo valsts amatpersonu rīcību. "Galvenais ir saprast, vai dokumentos konstatējami nodarījumi valstij un konkrēti likumdošanas pārkāpumi amatpersonu darbībās," teica R.Kalniņš. Par konkrētu rīcību vēl nav izšķīrusies prokuratūra. Dokumentus E.Repšem iesniedza premjera biedrs Ainārs Šlesers (LPP). Tie nav publiski. Tomēr daļa dokumentu, kas ir Dienas rīcībā, liecina: apstrīdēta tiek 1994.gadā notikusī valstij piederošo naftasvadu ieguldīšana a/s LaSaM un reāla šīs sabiedrības kapitāla apmaksa no valsts un privātīpašnieku (10%) puses. Tieši LaSaM kā cauruļvadu firmas LatRosTrans Latvijas daļu īpašnieces izveide vēlāk (1997.gada septembrī) radīja pamatu VN privatizācijai par labu firmai Latvijas naftas tranzīts (LNT). Kā projekts dokumentos izvirzīta prasība par privatizācijas līgumu ar LNT anulēšanu un 75,5 miljonu latu zaudējumu atlīdzību. To aprēķins gan balstīts uz nepareizu pieņēmumu, ka valstij būtu iespēja LatRosTrans daļas pārdot izsolē, jo pirmpirkuma tiesības uz tām būtu Krievijas Transņeftjprodukt. Kā iesaistītās amatpersonas dokumentos minēti Ojārs Kehris, Vilis Krištopans, Guntars Krasts, Edmunds Krastiņš, Aivars Lembergs, Jānis Naglis, arī pašreizējā Saeimas priekšsēde Ingrīda Ūdre, kas savulaik bija Coopers&Lybrand auditore, un citi. Apšaubītā VN privatizētāja sabiedrība Latvijas naftas tranzīts tagad ir a/s Ventbunkers meitasfirma, savukārt tās padomē darbojas Ventspils mēra A.Lemberga bērni Anrijs un Līga. Ventbunkers lielākā īpašniece (58%) ir ārzonā reģistrētā Yelverton Investment. Ārzonas ir teju visu lielāko Ventspils ostas firmu īpašnieku vidū. Neoficiāli izskan minējumi par A.Lemberga iespējamo saistību ar tām, taču pierādījumu šiem minējumiem nav. KNAB atdod premjeram NRA 04/02/03 Ignorējot ekspertu, politologu un pat Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas bažas par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) politiskās neitralitātes apdraudēšanu, valdība vakar tomēr biroju nodeva premjera pārraudzībā. Neatkarīgas iestādes statusa piešķiršanu premjers birojam sola pēc darba rezultātu parādīšanas. Līdzīgi kā ārvalstu un pašmāju eksperti, arī V. Vīķe- Freiberga uzskata, ka KNAB jābūt pilnīgi neatkarīgai iestādei, kas par paveikto atskaitītos valdībai un Saeimai, un kam būtu savs budžets. "Pārraudzība nedrīkst būt tāda, ka premjers vai jebkura cita politiska persona iejauktos biroja darbībā, kontrolējot atsevišķu operatīvo lietu sākšanu vai beigšanu," intervijā Latvijas Radio sacīja V. Vīķe- Freiberga. Viņasprāt, premjers jau tagad varot pilnvērtīgi pārraudzīt KNAB darbību, jo tas padots Ministru kabinetam (MK) un tikai tehniski - TM, tādēļ biroja nodošana premjera pārraudzībā nav vajadzīga. Prezidente arī uzsvēra, ka nedrīkstētu pieļaut varas koncentrēšanos valsts pārvaldē vienā institūcijā, kas ir potenciāls risks demokrātijai. Arī starptautiski atzītais jurists Egils Levits atzinis, ka korupcijas apkarošanas valsts institūcijas ir vienas no nedaudzajām, kurām mūsdienu konstitucionālajās teorijās iesaka noteikt neatkarīgas iestādes statusu. E. Repše Neatkarīgajai skaidroja, ka KNAB nodošana premjera pārziņā ir labākais no iespējamajiem variantiem, "jo šobrīd bija izvēle tikai starp kādu no ministriem un Ministru prezidentu. Mēs izvēlējāmies Ministru prezidentu, jo tas ir augstākais amats, kas nosacīti pārstāv nevis vienu politisku spēku, bet koalīciju". Lai gan KNAB likumā rakstīts, ka tā ir MK pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, tā ar Ministriju iekārtas likumu tika nodota Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzībā. 1. janvārī zaudējot spēku Ministriju iekārtas likumam, pēc E. Repšes teiktā, "KNAB palika karājamies gaisā". Pretrunu ar Satversmi, kas noteic, ka "MK ir padotas valsts pārvaldes iestādes", E. Repše nesaskata, jo KNAB atrodas MK padotībā, bet - saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu - MK šo padotību īsteno ar konkrēta valdības locekļa starpniecību. Iespējamo pretrunu nedrīkstēja komentēt Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš, jo nevarot izslēgt, ka par šo jautājumu ST būs iesniegums. Eksperti pauda bažas, ka, KNAB nododot premjera pārziņā, tam būs grūti objektīvi pārbaudīt paša E. Repšes un viņa vadītās partijas Jaunais laiks deklarācijas, kas ir viena no KNAB funkcijām. Jautāts par šādu risku, E. Repše atteica: "Ja mēs pieļaujam domu, ka premjers ir korumpēts, kas ir diezgan šausmīgi, tad, protams, jaunais statuss KNAB var traucēt mazliet vairāk nekā tad, ja tas būtu pilnīgi neatkarīgs. No otras puses, nav arī tik slikti, jo KNAB ir patstāvīga iestāde un ir tikai Ministru prezidenta pārraudzībā, nevis pakļautībā, birojam savi lēmumi nav jāsaskaņo ar premjeru, viņš var jebkurā brīdī paust savu atsevišķo viedokli". Kā piemēru KNAB netraucētai darbībai premjers minēja biroja veikto izmeklēšanu veselības ministra Āra Audera lietā. Eksperti: Repšes reformas rada bažas par diktatūras veidošanos NRA 04/01/03 Eksperti uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kļūs politiski daudz ievainojamāks un sabiedrības acīs - neuzticamāks, ja tas tiks nodots premjera pārraudzībā. Tieši šādu lēmumu šodien plāno pieņemt valdība - Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo KNAB nodot Ministru prezidenta pārraudzībā. Premjera Einara Repšes straujās valsts pārvaldes reformas un savdabīgā demokrātijas izpratne ekspertiem rada bažas par diktatūras veidošanos Latvijā. Vislielākās bažas KNAB statusa maiņa rada attiecībā uz turpmāko partiju finanšu un amatpersonu interešu konflikta un ieņēmumu legalitātes kontroli, kas uzticēta KNAB. Tādējādi birojam varētu būt grūtības kontrolēt pašu premjeru Einaru Repši, kā arī viņa vadīto partiju Jaunais laiks, iespējams, arī koalīcijas partijas. Par šādām grūtībām liecina ne vien teorētiska situāciju modelēšana, ekspertu un politiķu izteiktie apsvērumi, bet arī jau notikuši līdzīgi gadījumi. Neilgi pirms KNAB izveidošanas - pagājušā gada vasarā - Neatkarīgā lūdza tolaik par korupcijas izvērtēšanu atbildīgo Noziedzības un korupcijas novēršanas padomi (NKNP) izvērtēt premjera Andra Bērziņa iespējamo interešu konfliktu, vizinoties ar a/s Latvijas finieris jahtu. Aizbildinoties tieši ar nespēju objektīvi izvērtēt premjera rīcību, kurš vienlaikus bija arī padomes priekšsēdētājs, NKNP sekretariāta vadītājs, tagadējais KNAB priekšnieka vietnieks Rūdolfs Kalniņš tikai pēc ilgāka laika Neatkarīgās iesniegumu pārsūtīja Valsts ieņēmumu dienestam. Nododot KNAB premjera padotībā, eksperti min arī virkni iespējamo risku. Atgādinot dažādus E. Repšes izteikumus un premjera jau palielinātās pilnvaras, politologs Aigars Freimanis bilst, ka E. Repšes savdabīgā demokrātijas izpratne rada bažas par pārmērīgu valsts varas centralizāciju, kuras efektivitāte noteiktu problēmu risināšanā varētu būt apšaubāma, un par diktatūras veidošanos. Pēc politoloģes Nellijas Ločmeles domām, KNAB pakļaušana premjeram mazinās sabiedrības uzticēšanos tai kā neatkarīgai, nepartijiskai iestādei, ko vēl vairāk pastiprina skopais skaidrojums par izmaiņu iemesliem. Grozījumu anotācijā ir tikai tehnisks skaidrojums par to, ka nepieciešams likumu saskaņot ar iepriekš mainīto Valsts pārvaldes likumu, kurš turklāt tapa ar mērķi koncentrēt valsts pārvaldi. Tikpat formāls skaidrojums bija par ministru algām, kam sekoja radikāls lēmums tās trīskāršot, atgādina N. Ločmele. Vairāku pretkorupcijas likumu līdzautors un šīs jomas praktiķis Aldis Lieljuksis uzsver, ka partiju finanšu kontroles uzticēšana KNAB to padarīja politiski īpašu jūtīgu, bet tagad birojam varētu būt grūtības objektīvi pārbaudīt gan premjera, gan viņa vadītās partijas un, iespējams, pat koalīcijas partneru finanses un interešu konfliktus. Līdzīgas sekas paredz arī Tautas partijas deputāts, KNAB likuma līdzautors Jānis Lagzdiņš. "Iznāks, ka pats uzraugāmais dos komandas uzraudzītājam," spriež A. Lieljuksis. KNAB vadība nesniedz komentārus par šo politisko valdības lēmumu, kurš turklāt nav apspriests ar biroja speciālistiem. Premjera padomnieks pretkorupcijas jautājumos Armands Agrums Neatkarīgajai iepriekš atzina, ka KNAB "jābūt pilnīgi neatkarīgam, lai neviens nevarētu likt pārtraukt kādu lietu". Viņaprāt, tieši biroja pakļaušana premjeram nodrošināšot tā neatkarību, bet finansiālās neatkarības garants būšot korupcijas atzīšana par valdības prioritāti. Pats premjers skaidrojis, ka, pakļaujot biroju valdības augstākajai amatpersonai, tiks izcelta tā nozīme, piešķirts augstākās institūcijas statuss izpildvaras līmenī. Vēl pirms KNAB vadītāja iecelšanas pirms Saeimas vēlēšanām E. Repše KNAB likumu nodēvēja par "ūdeņainu", kas vairāk par korupcijas apkarošanu un likumu pilnīgošanu rūpējoties par biroja darbinieku garantijām. KNAB likuma pilnīgošanas vietā pagaidām ir tikai grozījumi par statusa maiņu. Tiesa, ar premjera rīkojumu ir izveidota darba grupa, kurai jāizstrādā priekšlikumi normatīvo aktu izmaiņām, kas skar korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, bet, kā stāstīja R. Kalniņš, pašlaik izteiktie priekšlikumi galvenokārt skar likumus par interešu konfliktu un partiju finansēšanu, nevis KNAB. Lai gan KNAB likuma grozījumu anotācijā skaidrots, ka izmaiņas prasa jaunais Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas nosaka, ka MK padotību īsteno ar atsevišķa valdības locekļa starpniecību, E. Repše vakar izteica šim principam gluži pretēju ierosinājumu - ministriem dotās tiesības iecelt un atcelt amatpersonas deleģēt MK. Pēc A. Freimaņa domām, tas ir vēl viens solis pretim maksimālai varas koncentrācijai. Jau KNAB likuma izstrādes laikā plašas diskusijas izraisīja iestādes statuss. Līdzīgi kā sešām citām iestādēm ārvalstu eksperti ieteica Satversmē tam noteikt neatkarīgas iestādes statusu, bet Saeimas Juridiskā komisija tomēr nolēma biroju atstāt MK pārraudzībā. Komisijas vadītājs Linards Muciņš argumentēja, ka visas biroja funkcijas ir valsts pārvaldes funkcijas un tādējādi saskaņā ar Satversmi KNAB jāpaliek MK padotībā. A. Lieljuksis pieļāva, ka KNAB pakļaušana premjeram būs pretrunā ar Satversmi, kuras 58. pants nosaka: "MK ir padotas valsts pārvaldes iestādes." Viņaprāt, attiecībā uz KNAB Valsts pārvaldes likumā vajadzēja paredzēt izņēmumu. Arī starptautiski atzītais jurists Egils Levits atzinis, ka korupcijas apkarošanas valsts institūcijas ir vienas no nedaudzajām, kurām mūsdienu konstitucionālajās teorijās iesaka noteikt neatkarīgas iestādes statusu. "Satversme skaidri un gaiši pasaka, ka valsts pārvaldes iestādes tiek padotas MK, izņemot tās, kam ir neatkarīgās iestādes statuss," Neatkarīgajai sacīja Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Viņš piebilda, ka tas ir vispārējs skaidrojums, bet pateikt konkrēti, vai KNAB nodošana premjera pārziņā būtu pretrunā ar Satversmi, viņš nedrīkst, jo teorētiski pastāv iespēja, ka kāds par šo jautājumu varētu vērsties ST. Interesanti, ka E. Repše atzinis, ka viņam nebūtu iebildumu KNAB pakļaut Valsts prezidentei, ja vien to pieļautu Satversme. Atgādināsim, ka pēc juristu iebildēm par pretrunu ar Satversmi valdošā koalīcija pirms mēneša atteicās no domas par Valsts prezidentes ievēlēšanu trīs mēnešus pirms termiņa. Repše brīdina nodokļu nemaksātājus Diena 03/29/03 Premjers Einars Repše (JL), kas pirms pāris mēnešiem savā pirmajā braucienā pie vēlētājiem Vidzemē tikai informēja par valdības iecerei sākt cīņu ar nodokļu nemaksātājiem, piektdien Rojā jau sacīja: "Šis ir pēdējais brīdinājums uzņēmējiem pārorientēties uz nodokļu maksāšanu, ja ir vēlēšanās samazināt risku, ka tiek ierosinātas lietas, slēgtas firmas un kāds tiek apcietināts." Vēršanās pret algu maksāšanu aploksnēs došot papildu ienākumus budžetā un palīdzēšot risināt problēmas, kas visvairāk rūp arī tiem cilvēkiem, ar kuriem premjers tikās savā otrajā vēlētāju apmeklējumā Rojā un citviet Talsu rajonā. Rojā, kur ar premjeru, Saeimas deputātiem un ministriju pārstāvjiem tikās aptuveni simt cilvēku, vairāki vaicātāji atgādināja par pensionāru situāciju. Pašvaldības vadītājs Jānis Žoluds vēlāk žurnālistiem paskaidroja, ka Rojā tas ir īpaši sāpīgs jautājums, jo no 5000 pagasta iedzīvotājiem 1300 ir pensionāri - tie esot cilvēki, ar kuru rokām ir celta Roja, jo pilsētas infrastruktūra tapusi pēckara gados. To Dienai stāstīja arī pensionāre Leontīne Voronova, kas teica: "Tāpēc vēlamies, lai valdība kaut mazliet paiet mums pretim, tagad no zālītēm vien dzīvojam un tām varētu atlaides dot, zobus arī vecie cilvēki nevar salikt." To dzirdot, kāda viņas draudzene līdzās ironiski sacīja: "Nav ko garozas ēst, jāēd maizes mīkstums." Premjers ar izpratni uzklausīja cilvēku rūpes, bet galveno to risinājumu saskatīja cīņā ar nodokļu nemaksātājiem, kurus policija jau sākusi apzināt. "Izplatītā nodokļu nemaksāšanas tradīcija, kad uzņēmēji konkurē, kurš veiklāk apies nodokļu maksāšanu, vairs neturpināsies," teica E.Repše. Viņš vairākkārt atkārtoja, ka šis ir pēdējais brīdinājums uzņēmējiem "sākt no rītdienas maksāt nodokļus, Valsts ieņēmumu dienests ar cilvēcīgu seju būs palīdzīgs, un ir iespējams domāt arī par nodokļu amnestiju tiem, kas būs sākuši tos maksāt". Tikšanās temats bija Latvijas iestāja Eiropas Savienībā, par ko premjers sacīja: "Mēs Eiropas Savienību saistām ne tik daudz ar sevi, kā ar mūsu bērnu nākotni, drošību, labklājību un ekonomisko stabilitāti." Jūras krastā mītošos satrauca gan piekrastes zvejas attīstība, gan arī 2004.gadā paredzamā nekustamā īpašuma nodokļa naplikšana mājām un dzīvokļiem. Pensionāre Ilga Akmene to nodēvēja par "genocīdu, kad cilvēki, nespējot samaksāt nodokli, tiks izdzīti no dzimtajām mājām, ja nodokli noteiks, zemes kadastrālo vērtību pielīdzinot tirgus cenai". Premjers, paskaidrojot, ka nodoklis ir nepieciešams, lai īpašums tiek lietderīgi izmantots, mierināja, ka valdība jau ir atlikusi tā spēkā stāšanos un tas "tiks atbīdīts tālāk nākotnē, kad Latvijā cilvēki vairs nebūs maksātnespējīgi". Pasākuma apmeklētāja Hedviga Krūmiņa paziņoja, ka cilvēkus neapmierinot masu mediju negatīvā attieksme pret valdību, aicinot "neļaut viņiem tā rīkoties". Uz to E.Repše norādīja, ka "brīvā valstī nevar cilvēkiem aizliegt runāt un rakstīt to, ko viņi domā". Dienas uzrunātie Rojas cilvēki bija visai piedodoši pret valdības kļūdām, kas tika skaidrotas ar to, ka jaunajiem politiķiem vēl nav pieredzes. I.Akmene teica: "Viņiem vēl jāmācās savs darbs, bet ir jūtama vēlēšanās kaut ko mainīt. Repšem ir savs raksturs, bet es viņu un jauno valdību vērtēju atzinīgi." Maiga, kas strādā kādā valsts iestādē, arī teica: "Paši jau viņus vēlējām, un pagaidām izvēli nenožēloju, vienīgi kāds varētu padomāt arī par valsts iestādēs strādājošajiem, pār kuriem veļas sūdzību un apmelojumu kalni iespējamības formā." Tāpat kā iepriekš Limbažu rajonā, arī tagad premjers kolēģus aicināja pierakstīt cilvēku jautājumus, uz kuriem tūlīt nevarēja atbildēt, kā arī aicināja sūtīt priekšlikumus. Ja ierēdņi atbildot būšot atrakstījušies vai sagatavojuši formālas atbildes, tad viņi tikšot sodīti. Partijas ieskrienas tautas nobalsošanai par ES Diena 03/28/03 Paralēli valdības miljonu vērtajai "tautas kampaņai", kur cilvēkiem pirms Eiropas Savienības referenduma sola racionālu diskusiju par ieguvumiem un zaudējumiem, ar individuālām kampaņām, kas nebūs tik dārgas un košas kā priekšvēlēšanu izrādes, sevi piesaka arī politiskās partijas. Tās cer uz divkāršu ieguvumu - gan aicināt balsot par iestāju ES, gan atgādināt vēlētājiem par sevi. Valdības kampaņas rīkotāji domā, ka paralēlās kampaņas neradīšot cilvēkos apnikumu un neizraisīs cerētajam pretēju efektu. Savukārt dažs mediju speciālists, norādot uz saprātīgu koncepciju trūkumu sabiedrības informēšanai, par partiju ieceru patieso mērķi uzskata savu spalvu spodrināšanu. Ar konferenci Kongresu namā piektdien savu "par" kampaņu sāk Tautas partija (TP), kura kā trīs svarīgākos jautājumus izvirzījusi Latvijas identitāti, ekonomiku un drošību. "Kā man nesen pēc sarunas ar leģionāriem viens no viņiem teica - ES ir dziļāks grāvis un augstāks žogs pret Krieviju. Otrais ir labklājības arguments, un trešais - identitāte. Latvieši nejūtas vienlīdzīgi ar citām Eiropas tautām, un, esot ES, mēs pierādīsim, ka esam pieaugusi nācija, un liksim respektēt savu identitāti. Ja mēs būsim drošāki, bagātāki un pārliecinātāki par sevi, tas ir iemesls balsot par," Dienai skaidroja viens no kampaņas veidotājiem Artis Pabriks. Pavasarī partijas jaunatnes organizācija braukāšot pa Latvijas skolām un augstskolām un rīkošot debates 15-25 gadus veciem cilvēkiem. Kampaņā aktīvi izmantošot reģionālos birojus, kur būs pieejama dažādu iestāžu sagatavotā informācija par ES, arī partijas avīzē tai būšot ievērojama vieta. Tieši pirms referenduma TP mēģināšot organizēt zemnieku, uzņēmēju un citu grupu tikšanās ar ES kolēģiem, lai tie stāstītu par praktiskām lietām - cik naudas iespējams dabūt no ES, kā pie tās tikt. Iespējams, partijai būšot arī reklāmklipi. No iepriekšējām kampaņām atmiņā palikušo lielformāta Andra Šķēles vai komandas attēlu gan nebūšot. A.Pabriks vairākkārt min, ka partija kampaņā mēģināšot ES personificēt, padarīt to par katra pilsoņa personīgo izvēli, bet Dienai pēc uzstājīgas taujāšanas tā arī netapa skaidrs, kā TP to domā panākt. "TP biedru un izplatības ziņā ir lielākā partija, un tas būtu noziegums nepaust savu personīgo attieksmi nācijai tik būtiskā jautājumā," saka A.Pabriks. Kampaņai TP atvēlēšot 50 000 -150 000 latu. Šonedēļ kampaņu ar saukli "Labdien, Eiropa!" pieteica arī Tēvzemei un brīvībai/LNNK (TB/LNNK). Satiksmes ministrs Roberts Zīle min, ka sveiciens gan rāda apvienības labvēlīgo attieksmi pret ES, gan uzrunā Eiropu latviski. "Tas ir pieklājīgs sveiciens, un mēs gaidām, ka arī otra puse atbildēs ar atbilstošu cieņu," teica R.Zīle. Par partijas iecerētajiem pasākumiem priekšstats ir miglains. Zināms, ka TB/LNNK aktīvi izmantos reģionālās nodaļas un jauniešu organizācijas, un atšķirībā no priekšvēlēšanu kampaņas tā nebūs reklāmu gūzma radio, TV un uz afišu stabiem, bet braucieni pa reģioniem. Iecerēto kampaņas budžetu TB/LNNK neatklāj. Galvenais nebūšot vis jautājums, kāpēc balsot par, bet gan - kāpēc nevajadzētu balsot pret. Centrālais temats - nacionālās vērtības un galvenais adresāts - pašu vēlētāji. Apvienības līderis Jānis Straume neslēpj, ka kampaņu uzskata arī par iespēju vēlētājiem atgādināt par sevi. "Neapšaubāmi, 20.septembris būs brīdis, kad Latvijas politika un vēsturiskā situācija iegūs kvalitatīvi citu dimensiju, un mums ir jādomā, kāda būs mūsu vieta politiskajā spektrā," teica J.Straume. Par to partija grasās runāt sestdien konferencē Kongresu namā. Par pirmsreferenduma pasākumiem domā arī citas partijas, lai gan to plāni ir vēl nekonkrētāki. Jaunais laiks turpināšot aktīvi braukt uz sarunām ar vēlētājiem ārpus Rīgas un, cik noprotams no frakcijas vadītāja Krišjāņa Kariņa teiktā, izmantos šajā darbā arī premjeru. Latvijas Pirmā partija vēl domā, ko darīt. Arī sociāldemokrāti ar savām pieticīgajām iespējām piedalīšoties, cik varēs, bet lielāka skaidrība būs pēc konferences maijā. Savukārt Tautas saskaņas partija pašlaik vācot naudu kampaņai augustā un septembrī, kurā ar praktiskiem argumentiem centīšoties pārliecināt zemnieku, uzņēmēju vai pensionāru, kāpēc dzīvot ES ir labāk nekā ārpus tās, teica partijas līderis Jānis Jurkāns. "Es neuzticos valsts kampaņai - es nedomāju, ka mūsu vēlētājs tic šai valstij," viņš pauž. Visas partijas aicināšot balsot par. Zaļo un Zemnieku savienība neplāno darīt neko īpašu, jo šaubās par partiju kampaņu efektivitāti. "Tautai ir diezgan negatīva attieksme pret partijām. Vai no tā, ka kāda partija teiks skaļāk, ka mēs par ES, un sāksim speciālus bukletus dalīt, lekcijas lasīt, vai tauta vairāk sāks ES atbalstīt? Es esmu citās domās. Cilvēki grib redzēt lauku sētā praktisku labumu no Eiropas Savienības," teica viens no ZZS līderiem Augusts Brigmanis. Informēšanas uzdevums tikšot zemkopības un vides ministriem un viņu iestādēm, kam šim nolūkam ir nauda. Režīma opozīcijas ceļojošās sejas NRA 04/01/03 Pirmdien Latvijas Universitātes Lielajā aulā uz diskusiju par karu Irākā bija aicināti studenti, politologi un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Jau svētdienas vakarā LTV ekrānos redzētajam Bahtijāram Aminam bija pievienojusies arī irākiete Aida Usairana, kas dzīvo Londonā. B. Amins ir kurds un tagad Zviedrijas pilsonis, viņš starptautiski koordinē dažādu nevalstisko organizāciju darbību. A. Usairana, kas Irāku bēgot atstājusi 1977. gadā, daudz runāja par savas valsts sieviešu smago stāvokli, jo S. Huseina režīms iznīcinājis daudz juristu, skolotāju un inženieru tāpēc vien, ka viņas centušās aizstāvēt sieviešu tiesības. LU profesors Juris Bojārs retoriski vaicāja, kā viņam tagad skaidrot saviem studentiem starptautisko drošību un miera saglabāšanu, ja atbildīgi lēmumi pieņemti, apejot ANO Drošības padomi. Arī koncepcijai humānā intervence, viņaprāt, vēl nav tiesiskuma bāzes. Savukārt B. Amins sacīja, ka starptautiskās tiesības bieži vien ir stiepjams jēdziens, piemēram, "ANO pusgadsimta laikā ne reizi nav pievērsusies kurdu jautājumam". Tikai garāmejot diskusijā tika skarta pēckara Irākas attīstības perspektīva. Uz Ata Lejiņa jautājumu, kur ir gaidītā irākiešu tautas sacelšanās, atbilde skanēja apmēram šādi: 1991. gada rūgtā pieredze un totālā baiļu sajūta šajā zemē. Lembergs ārpus domes pelna miljonus Diena 04/02/03 Ventspils mērs Aivars Lembergs domē un kā tās pilnvarota persona brīvostas valdē pērn nopelnījis nedaudz vairāk par Ls 46 000, taču finansiāli auglīgākās A.Lembergam 2002.gadā bijušas mērķtiecīgi turpinātās ārpusdomes aktivitātes. Vislielāko summu - Ls 2 108 702 - viņš pērn kā ienākumus guvis no trasta portfeļa Hansabankā, tas ir, no sava tās pārvaldīšanā nodotā biznesa, liecina A.Lemberga iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija. Sabiedriskajā organizācijā Biznesa attīstības asociācija (BAA), kur viņš ir valdes priekšsēdētājs, A.Lembergs pērn algā saņēmis Ls 122 381. Paša vadītajā Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā un Ventspils attīstības aģentūrā viņš nopelnījis attiecīgi Ls 3059 un 12 238. Dividendēs no Ventspilī reģistrētajām firmām Transventa un Baltimar VT A.Lembergam pienācies pāri par Ls 190 000. Ventspils mēram pieder kapitāla daļas astoņās dažādās firmās un klubos, taču viena ir nākusi klāt. Tā ir SIA ALA 2002, kas reģistrēta A.Lemberga dzīvoklī Ventspilī, Sarkanmuižas dambī 24. Domes priekšsēdētājam tajā pieder 10 000 daļas par summu Ls 1 000 000. No 56 līdz 276 210 gada laikā pieaudzis A.Lembergam piederošo a/s Latvijas krājbanka (LK) akciju skaits. Kā zināms, trim Ventspils tranzīta uzņēmumiem, kā arī vairākām privātpersonām, to vidū A.Lembergam, kopumā pieder vairāk nekā 30 procentu LK akciju. Kā skaidrās naudas uzkrājumus A.Lembergs deklarējis Ls 152 175 un bezskaidrā naudā dažādās bankās viņam glabājas Ls 2 244 238, un trastā Hansabankā - vēl Ls 562 371. A.Lembergs pagājušā gada laikā aizņēmies Ls 3 241 600 un pats aizdevis Ls 424 071. Kāda izmaiņa pagājušajā gadā notikusi arī Ventspils mēra personīgā transporta saimniecībā - 12 gadus vecajai piekabei MAZ, 1997.gada izlaiduma Opel Tigra un divus gadus jaunākajam Volkswagen Caddy klāt nācis pērn ražotais RB 110780, ko speciālisti Dienai atzina kā retu īpašas nozīmes piekabi. Repšem pieder daudzu ārzemju uzņēmumu akcijas BNS 03/28/03 Premjeram Einaram Repšem pieder apmēram septiņi tūkstoši akciju 25 dažādās ārvalstu kompānijās, tostarp arī iespaidīgajā datortehnoloģiju kompānijā "Cisco Sys Inc", reitingkompānijā "Moodys Corp", kā arī kompānijās "Motorola Inc" un "Nokia Corp Spon", liecina Repšes ceturtdien Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonu deklarācija. Akciju kopējā tirgus vērtība ir 96 374,2 ASV dolāri (56 667,91 lats). Repše deklarējis, ka viņam pieder arī 19 307 lati, no kuriem pieci simti latu ir skaidrā naudā. Viņš pērn par darbu Saeimā nopelnījis 220,5 latus, bet par darbu valdībā - 1468 latus un 86 santīmus. Procentos no noguldījumiem bankās premjers saņēmis gandrīz 108 latus, bet no ASV vērtspapīriem procentos saņēmis 245,35 dolārus (144,06 latus). Dividendēs no vērtspapīriem viņš saņēmis 364,08 dolārus (214,03 latus). Darījumos ar vērtspapīriem Repše pērn nopelnījis 609,43 dolārus (358,09 latus). Repšem pieder jaunbūve un zeme Ikšķilē, kā arī divas automašīnas - 1991.gadā ražotā "Mitsubishi Pajero" un 2001.gadā ražotā "Renault Megane". Repšem datortehnoloģiju kompānijā "Cisco Sys Inc" pieder simts akciju, kuru vērtība ir 1302 ASV dolāri (765,58 lati). "Motorola Inc" Repšem pieder divi simti akciju 1738 dolāru (1021,94 latu) vērtībā, bet "Nokia Corp Spon" - 140 akcijas 2146,2 dolāru (1261,85 latu) vērtībā. Savukārt reitingkompānijā "Moodys Corp" Repšem pieder simts akciju 4080 dolāru (2399,04 latu) vērtībā. Repšem pieder simts "Applebees Intl Inc" akciju 2339 dolāru (1375,33 latu) vērtībā un simts "Chicos Fas Inc" akciju 1908 dolāru (1121,9 latu) vērtībā. Kompānijā "Ciena Corp" premjeram pieder seši simti akciju 3126 dolāru (1838,09 latu) vērtībā, savukārt "Coinstar Inc" viņam pieder divi simti akciju 4540 dolāru (2669,52 latu) vērtībā. "Fti Consulting Inc" Repšem pieder divi simti akciju 8014 dolāru (4712,23 latu) vērtībā, bet simts akciju 3128 dolāru (1839,26 latu) vērtībā viņam ir kompānijā "Hovnanian Enterprises Inc". Premjeram pieder simts akciju 3445 dolāru (2025,66 latu) vērtībā kompānijā "Jacobs Engr Group", kā arī simts akciju "Juniper Networks Inc" 676 dolāru (397,49 latu) vērtībā. "Lennar Corp" Repšem pieder simts akciju 5146 dolāru (3025,85 latu) vērtībā, bet kompānijā "Lucent Technologies Inc" - tūkstotis akciju 1270 dolāru (746,76 latu) vērtībā. Repšem pieder simts "Mohawk Ind Inc" akciju 5720 dolāru (3363,36 latu) vērtībā, bet "Nortel Networks Corp" - tūkstotis akciju 1580 dolāru (929,04 latu) vērtībā. "Overture Services Inc" premjeram pieder simts akciju 2783 dolāru (1636,4 latu) vērtībā, bet kompānijā - "Priceline.com Inc" viens tūkstotis akciju 1500 dolāru (882 latu) vērtībā. Repšem pieder četri simti "Scp Pool Corp" akciju 11 700 dolāru (6879,6 latu) vērtībā, bet kompānijā "Rite Aid Corp" - divi simti akciju 486 dolāru (285,77 latu) vērtībā. "Teva Pharm Inds Ltd" premjeram pieder divi simti akciju 7494 dolāru (4406,47 latu) vērtībā, arī kompānijā "Tyos R Us Inc" viņam pieder divi simti akciju 2018 dolāru (1186,58 latu) vērtībā. Kompānijā "Varian Med Sys Inc" premjeram pieder divi simti akciju 9920 dolāru (5832,96 latu) vērtībā, arī "Wendys Intl Inc" viņam pieder divi simti akciju, bet to vērtība ir 5402 dolāri (3176,38 lati). Kompānijā "Yellow Corp" Repšem pieder simts akciju 2556 dolāru (1502,93 latu) vērtībā. Amatpersonu deklarācijas VID jāiesniedz līdz 1.aprīlim. Daudzās lauku sētās dzīvo kā pirms simt gadiem NRA 04/02/03 Vairāk par pusi lauku māju celtas pirms vairāk nekā 60 gadiem un pa šiem gadiem nav arī rekonstruētas. Joprojām aptuveni pusē lauku sētu nav iespējas operatīvi izsaukt palīdzību, ūdeni smeļ no akas ar spaiņiem, iztiek ar sirsniņmājiņu. Vairāk nekā 3000 lauku māju nav arī elektrības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vismazāk ērtību izmanto Latgalē dzīvojošie, labāka dzīve ir dažu Zemgales un Kurzemes rajonu iedzīvotājiem. Tas, ka Latvijas lauku cilvēki salīdzinājumā ar pilsētniekiem ir spiesti dzīvot tāpat kā pirms simt gadiem, nav noveļams tikai uz pašu iedzīvotāju kūtrumu vai vienaldzību, galvenais iemesls - naudas trūkums. Lauku cilvēki sev iztiku pelna ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, kokapstrādi. Neliels skaits saimniecību nodarbojas ar lauku tūrismu, zivju un vēžu audzēšanu. Lauksaimniecības skaitīšanas dati parādīja, ka vairāk nekā puse - 58,3 procenti - dzīvojamo māju celtas līdz 1940. gadam, 15 procenti - pat līdz 1918. gadam. Pēdējos septiņos gados uzceltas tikai 2176 mājas (2 procenti no kopskaita). Bēdīgi arī tas, ka tikai mazliet vairāk par vienu desmito daļu māju to saimnieki ir varējuši atlicināt līdzekļus rekonstrukcijai. Līdz ar to arī labiekārtojamības līmenis saimniecībās ir ļoti zems. Tikai 24,2 procentos saimniecību ūdeni iegūst no ūdensvada un 4,8 procentos saimniecību ir dziļurbuma akas. Gandrīz puse lauku iedzīvotāju ūdeni spiesti smelt ar spaiņiem no akas, bet 5,1 procentā saimniecību ūdeni ved no citurienes. Centralizēto kanalizācijas sistēmu izmanto 12,1 procents apsekoto saimniecību, no tām 10,7 procentos saimniecību kanalizācijas sistēma darbojas ar attīrīšanu. Vietējā kanalizācija ir 24,8 procentos saimniecību, un no tām attīrīšana ir tikai piecos procentos. Vairāk nekā pusei - gandrīz 60 procentiem - saimniecību kanalizācijas sistēmas vispār nav. Vissliktākā situācija ir Balvu rajonā, kur nekādu kanalizācijas sistēmu nav vairāk nekā 75 procentos saimniecību, savukārt centralizēta sistēma ar attīrīšanu ir tikai 5 procentos saimniecību. Relatīvi vislabākā situācija ir Dobeles rajonā, kur sirsniņmājas ir 47 procentos saimniecību, bet centralizēta kanalizācijas sistēma ar attīrīšanu - gandrīz ceturtajā daļā saimniecību. Ekonomikas ministrijas preses sekretārs Kaspars Paupe Neatkarīgajai skaidroja, ka kanalizācijas ierīkošanu lauku mājās reglamentē divi Ministru kabineta noteikumi: Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija un Kanalizācijas ārējie tīkli un būves. Tas nozīmē, ka lauku sētās tualetes nevar ierīkot, kur vien ienāk prātā. Iestājoties Eiropas Savienībā, pēc K. Paupes teiktā, nekādu kardinālu izmaiņu attiecībā uz kanalizācijas ierīkošanu nebūs, vienīgi, iespējams, saistībā ar vides prasībām tās varētu kļūt stingrākas. Arī atkritumu likvidēšana lielākajā daļā saimniecību (73,9 procentos) notiek tāpat kā pirms simt gadiem: ar tiem cenšas tikt galā turpat uz vietas saimniecībā - aprokot vai sadedzinot, un tikai 22,8 procenti atkritumus izved uz izgāztuvēm. Joprojām 3255 saimniecībās Latvijā nav elektrības. Tajās cilvēki tumšajos ziemas vakaros izlīdzas kā prot. Daudz šādu saimniecību ir Daugavpils rajonā (401), Rēzeknes rajonā (263), Ogres rajonā (236) un Limbažu rajonā (193). Turklāt lielākajai daļai šo saimniecību attālums līdz iespējamai pieslēgšanās vietai ir mazāks par kilometru, un tikai 29 no apsekotajām saimniecībām līdz pieslēgšanās vietai attālums ir lielāks par 10 kilometriem. 166 mājas bez elektrības ir arī Rīgas rajonā. Gandrīz ceturtajā daļā saimniecību ēdienu joprojām gatavo, izmantojot malkas plīti. Gāze (no gāzes vada vai balona) ir pieejama tikai 70 procentos lauku saimniecību. Gandrīz pusei saimniecību nav telefona sakaru, kas savukārt nozīmē, ka šajās saimniecībās dzīvojošie nevar operatīvi izsaukt palīdzību - ne ātro palīdzību, ne ugunsdzēsējus, ne policiju. Mobilos sakarus izmanto tikai 16,6 procentos saimniecību. Visvairāk šādu saimniecību ir Rīgas rajonā (31 procents), Cēsu (29,7 procenti) un Ogres (26 procenti). Datori daudziem lauciniekiem joprojām ir tāls un neaizsniedzams sapnis. Tie bija tikai 3328 saimniecībās (2,4 procentos no saimniecību kopskaita), un interneta pieslēgums ir tikai 714 saimniecībām. Visvairāk saimniecību, kurās ir datori, ir Rīgas, Talsu, Valmieras, Ogres, vismazāk - Krāslavas, Daugavpils un Ludzas rajonā. Krievijas pārtikas tirgus vilina Latvijas uzņēmējus NRA 03/28/03 Krievijas pārtikas tirgus ir milzīgs. Šajā valstī dzīvo 145 miljoni iedzīvotāju. Tāpēc, neskatoties uz iespējamo risku, Latvijas pārtikas ražotājiem šis tirgus šķiet vilinošs. Pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaugusi arī savstarpējā tirdzniecības aktivitāte. Latviju un Krieviju izsenis saista savstarpēja tirdzniecība, taču politisku iemeslu dēļ esam attālinājušies, uzsvēra Rīgas piena kombināta ģenerāldirektors Jānis Skvarnovičs. Pēc viņa teiktā, Krievija ir milzīgs tirgus, kas sāk atveseļoties no 1998. gada ekonomiskās krīzes. Šajā valstī pieaug arī pirktspēja un pieprasījums pēc augstas kvalitātes, Eiropas līmenim atbilstošas produkcijas. Krievijas tirgus potenciālu ir novērtējuši arī ražotāji Rietumeiropā. To apliecina piena produktu importa kāpums Krievijā. Piemēram, pēc Starptautiskās piensaimnieku federācijas datiem, sviesta imports no 54 000 tonnu 2000. gadā pieaudzis līdz 102 000 tonnu 2001. gadā, bet siera imports no 36 000 tonnu 2000. gadā līdz 112 000 tonnu 2001. gadā. Taču tas nenozīmē, ka šī valsts importam būtu ļoti atvērta. J. Skvarnovičs Neatkarīgajai pastāstīja, ka Krievija stingri aizsargā savu iekšējo tirgu, piemēram, lai eksportētu sviestu uz šo valsti, ir jāsamaksā muitas nodoklis 0,3 eiro par katru kilogramu sviesta. Tomēr Latvijas produkti nonāk Krievijas veikalos. Krievijā un jo īpaši tās provincē, par kuru nosacīti var uzskatīt Novgorodas apgabala Demjanskas rajonu, Latviju un tās produktus joprojām atceras ar labu vārdu. Lauku cilvēki, kuri nekad nav bijuši Latvijā, pazīst mūsu Laimas konfektes, Rīgas melno balzamu. Viens no iemesliem, kāpēc joprojām Krievijā ciena Latvijas produktus, ir ne tik daudz nostalģija pēc pagājušajiem laikiem, cik līdzīgās garšas izjūtas, skaidroja J. Skvarnovičs. Izanalizējot visus par un pret, Rīgas piena kombināts nesen iegādājās pirms pusotra gada bankrotējušo Demjanskas piena pārstrādes rūpnīcu, kas pēc jaunu modernu tehnoloģiju ieviešanas un ēku atjaunošanas sāks strādāt maija beigās. Noteicošie izvēles kritēriji, iegādājoties ražotni Krievijā, bija tās ģeogrāfiskais izvietojums, infrastruktūra un nepieciešamo investīciju apjoms. Demjanskas piena rūpnīca atrodas netālu no lielceļa, kas savieno Maskavu un Sanktpēterburgu. Attālums līdz abām metropolēm ir līdzīgs. Lai uzsāktu darbību Krievijā, saņēmts gan apgabala, gan reģiona vadības atbalsts. Tomēr rīcības stratēģija izstrādāta atbilstoši potenciālajiem riskiem. Attīstība Demjanskas piena rūpnīcā plānota divos posmos. Sākotnēji jauniegādātajā rūpnīcā tiks ražoti plaša patēriņa produkti - piens, kefīrs, krējums, biezpiens, jogurts un sviests. Pirmā gada septiņos darbības mēnešos plānots iepirkt ap 20 000 tonnu piena (tā ir piektā daļa no Rīgas piena kombināta apjoma). Tikai pēc pirmā darbības posma izvērtēšanas tiks lemts par produktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanas uzsākšanu. J. Skvarnovičs atzina, ka risks tomēr pastāv. Uzņēmuma speciālisti jau tagad prognozē vairākas problēmas, ar kurām būs jāsaskaras, proti: piena iepirkuma sezonalitāte un neatbilstība Rīgas piena kombināta kvalitātes standartiem, darbaspēka izglītotība un ārpus Maskavas un Sanktpēterburgas neattīstīts tirdzniecības tīkls. Šis aspekts tiks atrisināts ar optimālu distribūcijas un piegāžu sistēmas izveidi. Tā kā Krievijas piena ražošanā sezonalitāte ir vēl vairāk izteikta nekā Latvijā, tad ziemas mēnešos, kad trūks izejvielas, Rīgas piena kombināts varēs sūtīt uz turieni sagataves, jo pienu kā izejvielu Krievijā ievest nedrīkst. Nākotnē Latvija kā ES dalībvalsts par intervences produktu eksportu varēs saņemt atbalstu no ES. Somija, piemēram, eksportē uz Krieviju 14 000 tonnu sviesta, par kilogramu saņemot 1,3 ASV dolārus un vēl tikpat lielu naudu kā atbalsta maksājumu no ES. Jāpiebilst, ka piena produktu importu no Krievijas aizliedz Latvijas veterinārie noteikumi. Tādejādi Demjanskas piena rūpnīcā ražotos gatavos produktus realizēs tikai Krievijā. Sākotnēji tiks apgūts Novgorodas apgabals, pakāpeniski paplašinot realizācijas reģionu līdz Maskavai un Sanktpēterburgai. Krievija ir trešais svarīgākais Latvijas importa partneris (2001. gadā - pat otrais) aiz Vācijas un Krievijas. Naudas izteiksmē - 218750 latu. Pagājušajā gadā eksporta apjoms uz Krieviju bija 5,9 procenti (2001. gadā - arī 5,9%), bet importa apjoms bija 8,8 procenti (2001. gadā 9,2%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Visvairāk uz Krieviju tiek eksportētas zivis un to izstrādājumi. Pagājušajā gadā zivju konservu eksports uz Krieviju bija 23,3 miljoni latu - par 2,3 miljoniem latu vairāk nekā 2001. gadā. Vēl eksportā uz Krieviju dominēja elektriskās mašīnas un iekārtas (elektroinstrumenti, elektromotori un ģeneratori, elektriskie transformatori), mašīnas un mehānismi (dažādi darbagaldi ), medikamenti, kā arī vieglās rūpniecības izstrādājumi. Savukārt nozīmīgāko preču klāstā, kuras Latvija aizvadītajā gadā importēja no Krievijas, bija energoresursi (dabasgāze, elektroenerģija, naftas produkti), zāģmateriāli, papīrs un kartons, degvīns un citas preces. Tūrisma informācijas projektā izšķērdēta zviedru un vietējā nauda NRA 03/28/03 Savulaik par vērienīgāko sludinātais tūrisma informācijas sistēmas izveidošanas projekts Destination Riga izrādījies zemē nomesti simtiem tūkstoši zviedru un arī latviešu nodokļmaksātāju naudas, par ko satraukumu pauduši Zviedrijas mediji. Projekta realizācijai izveidoto Rīgas reģiona tūrisma attīstības aģentūru tagadējais Rīgas rajona padomes priekšsēdētājs Tālis Puķītis kā Rīgas reģiona attīstības padomes pilnvarotā persona par smieklīgi mazu summu pārdeva sabiedriskajam fondam Atvērtā Latvija. Patlaban Rīgas reģiona tūrisma attīstības aģentūrai (RRTAA) draud maksātnespēja. Savukārt portāla www.rigaregion.com darbība tā arī nav atjaunota. Jāatgādina, ka Destination Riga savulaik tika sludināts par vērienīgāko tūrisma informācijas sistēmas izveidošanas projektu, kas tiek īstenots Latvijā. Tā galvenie mērķi bija izveidot Rīgas reģionā uz mūsdienīgām tehnoloģijām balstītu tūrisma informācijas sistēmu, kā arī padarīt efektīvāku Rīgas reģiona tūrisma informācijas centru darbu. Projekta īstenošana tika sākta 2000. gada maijā, un tā izmaksas bija aptuveni 800 000 latu, no kuriem 110 000 latu piešķīrušas Rīgas reģiona pašvaldības, bet lielākā izmaksu daļa segta no Zviedrijas valdības fonda Swedfund. Zviedri piedāvājuši veidot rezervācijas sistēmu, kas nodrošinātu on- line rezervācijas iespējas, kā arī WAP pakalpojumu ieviešanu. Savukārt Latvija par galveno uzskatījusi informācijas sistēmas izveidi, kā arī portāla atvēršanu Rīgas reģiona tūrisma attīstības veicināšanai. Projekta realizēšanai 2000. gadā Rīgas reģiona attīstības padome (RRAP) nodibināja RRTAA. Darba gaitā astoņi tūrisma informācijas centri tika apgādāti ar tehniku, un sākās darbs pie datu ievadīšanas. Lai gan projektu bija plānots pabeigt līdz 2000. gada beigām, projekts beidzās tikai 2001. gada 30. jūnijā. Sakarā ar to, ka, pretēji solītajam, RRTAA 2002. gada finansējumu no RRAP nesaņēma, 2002. gada 15. aprīlī portālu slēdza. Pagājušā gada 27. jūnijā tagadējais Rīgas rajona padomes priekšsēdētājs T. Puķītis kā Rīgas reģiona attīstības padomes pilnvarotā persona pārdeva Rīgas reģiona tūrisma attīstības aģentūru par nieka 3714 latiem sabiedriskajam fondam Atvērtā Latvija jeb Open Latvia. Lai gan pārdošanas līgumā teikts, ka nepieciešams atsākt portāla www.rigaregion.com darbību, tas nav izdarīts. "Nemaz nezinu, vai tas portāls darbojas vai nē. Mēs Rīgas reģiona attīstības aģentūru nodevām vai laikam pārdevām Open Latvia, jo viņi uzvarēja valsts izsludinātajā konkursā par vienotas tūrisma informācijas sistēmas izveidi un mums bija grūti ar viņiem konkurēt," sacīja T. Puķītis. Jautāts, vai nesaskata savu līdzatbildību notikušajā līdzekļu izšķērdēšanā, T. Puķītis teica: "Varbūt varējām ar valsti labāk sastrādāties, bet mūsu projektu noraidīja. To cenu, par kuru aģentūra tika pārdota sabiedriskajam fondam Open Latvia, noteicu nevis es, bet visas reģiona attīstības padomē iesaistītās pašvaldības. Arī es kā priekšsēdētājs rotācijas kārtībā tur biju tikai uz laiku." Ogres rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Petrovičs Neatkarīgajai sacīja, ka izšķērdēta galvenokārt zviedru nauda, jo Latvijas pašvaldību ieguldījums bijis niecīgs. "Acīmredzot bija citas biznesa intereses, tāpēc šis projekts netika turpināts. Doma jau bija laba, bet izrādījās, ka zviedru izveidotās sistēmas bija nesavietojamas ar Latvijā veidotajām. Turklāt Open Latvia bija savi cilvēki, kuri uzskatīja par vajadzīgu tūrisma informācijas sistēmu radīt no jauna, nevis izmantot jau izveidoto," teica J. Petrovičs. Viņš norādīja, ka Ogres rajons no šā projekta ieguvis vienu datoru, kas novietots Tūrisma informācijas centrā, un kādu laiku arī saņemta nauda datu bāzes uzturēšanai. Ar Open Latvia vadību Neatkarīgajai sazināties neizdevās, un sekretāre zināja pateikt vien to, ka RRTAA draud maksātnespēja, bet portāla nākotne ir neskaidra. Jau 2001. gada janvārī Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras (LTAA) direktore Solvita Vēvere projektam Destination Riga prognozēja pastāvēšanas grūtības. Viņa pieļāva, ka pašvaldības nespēs apmaksāt portāla uzturēšanu un sistēmas atjaunošanu. Turklāt visus Latvijā esošos tūrisma centrus bija iecerēts savienot vienā, izmantojot LTAA realizēto, līdzīgo projektu, kas izmaksās 125 000 latu - atsoņreiz mazāk nekā Destination Riga. Būs īpaša pretdedzināšanas propagandas kampaņa BNS 03/28/03 Iekšlietu ministrs Māris Gulbis nolēmis veidot īpašu darba grupu, kuras uzdevums būs izstrādāt propagandas kampaņu profilaktiskai iedzīvotāju informēšanai par kūlas un mežu ugunsgrēku postošajām sekām un atbildību, kas draud ugunsgrēku izraisītājiem. Gulbis ceturtdien žurnālistus informēja, ka to viņš nolēmis, Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas sēdē uzklausot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka Aivara Straumes ziņojumu par dramatisko situāciju ar katastrofāli augošo kūlas ugunsgrēku skaitu un tuvojošos vasaras sezonu, kad aktuāla varētu kļūt arī mežu ugunsgrēku problēma. Straume ministru informējis, ka šogad līdz ceturtdienas rītam reģistrēti jau 794 kūlas ugunsgrēki, kuros cietušas 25 celtnes un apdegumus guvis viens cilvēks. "Mums jābūt asākiem cīņā pret kūlas dedzinātājiem, šajā jomā mēs vēl visu neesam paveikuši," komentēja ministrs, piebilstot, ka līdzekļi propagandas kampaņai jāmeklē VUGD "rezerves krājumos". Par to, kā kampaņai būtu jānotiek, Gulbim vēl nebija konkrēta viedokļa. Gulbis arī informēja, ka Valsts mežu dienesta (VMD) vadībai uzdevis noskaidrot, kuras teritorijas dedzina atkārtoti, un īpaši apsekot šīs vietas. Par rezultātiem VMZ ziņos tiesībsargātājiem, kuri sodīs šos zemes īpašniekus. VUGD līdzīgas pārrunas jau iepriekš veicis ar gandrīz visu pagastu pašvaldībām, kurām uzdots sekot līdzi zāles savlaicīgai nopļaušanai rudenī, lai tā pavasarī, pārvēršoties par pērno kūlu, nekļūtu par labu "augsni" kūlas ugunsgrēkiem. Sēdē pārrunātas arī teritoriju nesakopējiem paredzēto s oda sankciju iespējamās izmaiņas. Tā kā šobrīd par teritorijas nesakopšanu paredzēta tikai administratīva atbildība naudas soda līdz 250 latiem veidā, Gulbis pieļāva, ka jau tuvākajā laikā varētu ierosināt valdībai lemt par kriminālatbildības piemērošanu, ja teritorija ilgstoši paliek nesakopta. Pieaug abortu skaits BNS 03/30/03 Latvijā pērn izdarīti vairāk nekā 15 500 mākslīgo abortu, un tas ir gandrīz par tūkstoti vairāk nekā iepriekšējā gadā, pastāstīja Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūrā. 2001.gadā Latvijā izdarīti 14 685 aborti. Bērnu un ģimenes lietu ministrs un piecu bērnu tēvs Ainars Baštiks šos datus nosauca par traģiskiem un atzina, ka tieši dzimstības veicināšana ir viens no galvenajiem viņa uzdevumiem. Taču ministrs sīkāk nepaskaidroja, vai abortu skaita samazināšanai ir plānoti kādi konkrēti pasākumi. "Tas ir traģiski, ka tik daudz bērniņu, kas varēja piedzimt, tiek nogalināti," teica ministrs. Viņš bažījās, ka bieži vien sievietes, ejot pie ārsta uz pirmajām medicīniskajām apskatēm, satiekas ar noraidošu attieksmi, un bieži vien pirmais jautājums viņām esot, vai viņas vēlas saglabāt mazuli, Pēc ministra domām, "tas nekādā gadījumā viņām nepalīdz izšķirties par bērniņu". Baštiks arī apšaubīja, ka sievietes no mazuļa atsakās ekonomisku iemeslu dēļ. "Viņas drīzāk ir apjukušas, un šajā gadījumā mediķim vajadzētu būt vienam no padomdevējiem, stiprajiem pleciem," viņš sacīja. Pērn abortus vēlējušās izdarīt deviņas meitenes, kas jaunākas par 14 gadiem, un tas ir par vienu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt vecumā virs 50 gadiem no bērniņa mākslīgi atbrīvojušās 15 sievietes. Visbiežāk no mazuļa ar aborta palīdzību atbrīvojas sievietes vecumā no 20 līdz 24 gadiem. Elektroniskais pasts palīdz atrast asinsdonoru mazulim Diena 03/28/03 Ar e-pasta palīdzību interneta plašumos var nosūtīt ne tikai jokus, ar kuriem dažas dienas vēlāk iepazinies teju vai katrs tīmekļa lietotājs Latvijā, bet arī atrast tūkstošiem dzirdīgu ausu palīgā saucienam - tā sameklēts asinsdonors divus gadus vecajam Niklāvam, kuram drīzumā paredzēta sirds operācija. Trešdien nosūtītais ziņojums cerēto adresātu sasniedza jau tajā pašā dienā un ceturtdien, turpinot ceļu sazarotajā tīklā, lika atsaukties aizvien jauniem asinis ziedot gataviem cilvēkiem. "Tas ir kā iekustināts vilciens, ko tagad apturēt vairs nevar," Dienai stāstīja Artūrs Gauris, kurš trešdien ziņu nosūtījis aptuveni 20 cilvēkiem un ceturtdien jau bija saņēmis teju 1000 atbilžu. Gandrīz ik minūti zvana arī viņa mobilais tālrunis - kaut gan ar e-pasta starpniecību mēģināts "iedarbināt bremzes", cilvēki turpinot zvanīt. Ar mazā Niklāva vecākiem Dienai ceturtdien neizdevās sazināties, bet A.Gauris zināja stāstīt, ka viņi vispirms palīdzību nesekmīgi meklējuši pie saviem draugiem. Viņš par vajadzību uzzinājis no kādas sev un ģimenei kopīgas draudzenes un izlēmis palīgā saucienu raidīt pasaulē. "Donors atradās pusotras stundas laikā - pilnīgi nepazīstams cilvēks," teica A.Gauris. Palīdzēt gatavi cilvēki rakstot un zvanot no visas Latvijas - kāda sieviete no Tukuma, piemēram, gatava pati doties uz Rīgu, lai nodotu asinis. Trešdien nosūtītā vēstule Dienas redakciju sasniedza tās pašas dienas pievakarē. Pāris teikumu garajā ziņojumā teikts: "Pavisam mazam cilvēciņam - mazulim nepieciešama sirsniņas operācija, bet tai vajadzīgas AB grupas asinis (rēzus pozitīvs)." - "Droši vien cilvēki tik atsaucīgi ir tādēļ, ka runa ir par bērnu," pieļāva A.Gauris. "Es jau zinu," vēl pirms jautājuma uzklausīšanas Dienai sacīja Valsts asinsdonoru centra direktore Gita Ņemceca. Pateicoties aicinājumam, ceturtdien pēcpusdienā asinis bija nodevuši jau 48 cilvēki, kas esot vairāk nekā parasti, bet nepārtrauktie zvani gandrīz bloķējuši centra darbību. Atzīstot, ka priecājas par cilvēku veiksmi, viņa līdzīgos gadījumos tomēr aicināja vispirms zvanīt uz donoru centru - izrādās, salīdzinoši retās grupas asiņu nemaz neesot trūcis, un Niklāvs, kuru tikai nākamnedēļ paredzēts ievietot slimnīcā, nepieciešamās asinis būtu saņēmis arī bez Latviju apceļojušā ziņojuma. Publiska nosaukšana par "kazu" izmaksā 100 latus BNS 04/01/03 Centra rajona tiesa otrdien žurnālistam Kārlim Streipam lika publiski atvainoties Latvijas Nacionālās frontes (LNF) aktīvistēm, tā dēvētajām "Gardas meitenēm", Līgai Muzikantei un Līgai Krieviņai, kuras viņš Latvijas Radio raidījuma "Mūsu viesis" laikā nosauca par kazām. Streipam arī katrai no meitenēm jāsamaksā 50 latu par morālo kaitējumu un jāatlīdzina piecus latus lielie tiesu izdevumi. Tiesas spriedumu vairāki Gardas meiteņu atbalstītāji sagaidīja ar aplausiem. BNS novēroja, ka tiesas sēdes starplaikā "Gardas meiteņu" atbalstītāji skaļi pauda savu neapmierinātību ar Streipa darbību radio un ar viņa eksistenci šajā valstī un pasaulē vispār. Vairākas vecāka gadagājuma sievietes un vīrietis Streipam piedēvēja gan okupanta, gan absolūta ļaunuma iemiesotāja slavu. "Gardas meiteņu" atbalstītāji sašutumu pauda arī tiesas sēdes laikā, bet tiesnesis Raimonds Buls viņus nokaunināja, norādot uz viņu pieklājības trūkumu un aicināja neizmantot tiesu savas izrādes scenogrāfijai. Muzikante un Krieviņa prasību bija pamatojušas uz faktu, ka "Streips ir slims, viņam ir psihoseksuālas problēmas, tādēļ viņš nedrīkst strādāt radio". Prasības iesniedzēja Muzikante tiesā vairākas minūtes izklāstīja savu uzskatu par Streipa seksuālo orientāciju un tās graujošo iespaidu uz viņa domāšanu. Viņa emocionāli norādīja, ka "Streips, nosaucot mani par kazu, mani psiholoģiski ievainoja, jo kazas dzīvo kūtī. Vislielākais šoks man bija par to, ka mana meitiņa raudāja par citu bērnu ņirgāšanos, kuri viņai teica, ka viņas mamma ir kaza". Arī tiesnesis nespēja palikt vienaldzīgs pret zālē valdošajām emocijām. Kad Muzikante klāstīja par vēlmi pasargāt savus bērnus no Streipam līdzīgiem cilvēkiem, tiesnesis viņai jautāja, vai Jūsu bērni ģimenē saņem mīlestību? Muzikante atbildēja apstiprinoši, un tiesnesis viņu uzmundrināja, sakot, ka "tad jau viss ir kārtībā un nekādi onkuļi no sliktās sabiedrības nespēs viņus sabojāt". Tāpat pēc "Gardas meiteņu" apstiprinājuma par prasības uzturēšanu tiesnesis smaidot teica, ka "sievietes nekad nepiedod". Muzikante un Krieviņa tienesim atcirta, ka "mēs, sievietes, piedodam, bet cīnāmies par taisnību", uz ko tiesnesis atbildēja ar repliku: "Svēta lieta!" Tiesas sēdes laikā Muzikante un Krieviņa Streipu dēvēja dažādos specifiskos medicīniskos terminos, bet kategoriski noliedza Streipa advokātes Daces Jenavas aizrādījumu, ka arī viņas šādā veidā aizvaino žurnālistu. Muzikante Streipu nepārtraukti dēvēja par pederastu, uzskatot, ka šis vārds ir sinonīms vārdam 'gejs'. Diskusiju karstumā tiesnesis jautāja Streipam par to, kāpēc viņš neiesniedz pretprasību par goda un cieņas aizskaršanu, bet žurnālists norādīja, ka "nenolaidīsies līdz tiesāšanās līmenim". Streips debatēs norādīja, ka zvanītāja Maruta, uzdodot provokatīvu jautājumu, kāpēc vienā kamerā ar pederastu Eisaku nesēž pederasts Streips, mēģināja pārtraukt raidījumu, kurā tiešajā ēterā viesojās toreizējais Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Vitolds Zahars. Uz šo jautājumu Streips atbildējis: "Ai, Maruta!.. Es nesaprotu, jaunkundzes, kur jums ir smadzenes palikušas visām? .. tā kā ir tādas kazas kā Līga Krieviņa, Līga Muzikante un šī Maruta, tad jaunas sievietes vairs raidījumā nepiedalīsies, jo ir pierādījušas, es baidos lietot vārdu sieviete vispār, ir pierādījušas savu neuzticamību. Tāpēc ejiet jūs visas un mērcējiet galvas kaut kur." Advokāte Jenava tiesā norādīja, ka "Gardas meitenes" jau ilgāku laiku laikrakstā "DDD" publicēja Streipu nonicinošus rakstus. "Pamazām izveidojās negatīvs fons, un nav brīnums, ka pēc Marutas zvana žurnālists bija satraukts un teica emocionālus vārdus," sacīja advokāte. Arī Streips norādīja, ka "automātiski saistīju kopā šo zvanītāju ar "Gardas meitenēm", kuras jau nemitīgi par šo tēmu runā". "Ja es būtu gribējis pateikt kaut ko rupju par šo zvanītāju vai "Gardas meitenēm", ticiet man, es zinātu daudz sulīgākus vārdus. Es salīdzinājumu ar kazu nelietoju aizvainojošā nozīmē," atzina Streips. Viņš par asajiem vārdiem atvainojies jau nākamās dienas raidījumā, tomēr "Gardas meitenes" pieprasa, lai arī tiesa liktu žurnālistam atvainoties. Streips BNS pēc tiesas norādīja, ka spriedumu noteikti nepārsūdzēs. "Kā tiesa lemj... Es savus uzskatus nemainīšu," spriedumu komentēja žurnālists. Bārda ar priekšnieka svētību Diena 04/01/03 Interesantu pavēli pirms dažiem mēnešiem izdevusi Valsts robežsardzes vadība. Līdztekus aizliegumam, piemēram, veikt dažādus tetovējumus vai to imitāciju uz ķermeņa "atklātajām daļām", robežsargiem, nēsājot formas tērpu, aizliegts arī audzēt ūsas, kas sniedzas pāri augšlūpai, un bārdu bez īpašas priekšniecības atļaujas, "izņemot gadījumus, kad personai ir seju izkropļojoši defekti". "Sākumā tas šķita nedaudz smieklīgi, bet pēc tam dažiem mūsējiem radās nopietnas problēmas, jo, lūdzot atļauju nēsāt bārdu, tas bija kaut kā jāpamato. Kā to var pamatot? Lūgt atļaut nēsāt bārdu tāpēc, ka man tā patīk, vai uzrakstīt, ka sievai nepatīku bez bārdas? Muļķīgi izklausās. Tad jau labāk jādzen nost," atzina kāds robežsargs, kurš vēlējās palikt anonīms. Valsts robežsardzes preses centra darbiniece Inese Bērziņa sākumā noliedza, ka bārdas nēsāšanas kārtība būtu stingri noteikta, tomēr vēlāk to apstiprināja. Arī robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšnieks Gustavs Kalniņš atzina, ka bārdu var nēsāt tikai ar struktūrvienības vadītāja atļauju un ir noteikumi, kādai tai jābūt. "Tā drīkst būt kopta un īsa, nevis tāda kā Veidenbaumam (iespējams, domāts kāds cits, piemēram, Krišjānis Valdemārs vai Andrejs Pumpurs. Dzejniekam Eduardam Veidenbaumam bārdas nebija - aut.). Visvienkāršākā bārdas saskaņošana ir tiem, kuriem ir kāda sejas rēta, zirgs zodā iespēris vai bakurētas. Jebkurā gadījumā netiek atļauta tāda trīsdienu bomža bārda kā dažam Saeimā. Pārvaldē mums ir tikai trīs bārdaiņi, un es nedomāju, ka tā ir tēma, kas būtu jāapspriež," saka G.Kalniņš. Viņš arī pats nēsājot nelielu bārdiņu, un to atļāvis Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gunārs Dāboliņš. "Kad man virsnieks iesniedza lūgumu ļaut nēsāt bārdu, tā arī uzrakstīju - atļauju, bet ar noteikumu, ka ne tādu kā trīs dienas pēc dzeršanas vai trim gadiem džungļos. Tādas lietas nedrīkst būt, bārdai jābūt askētiskai un koptai," noskaldīja G.Kalniņš. Interesējoties citās militarizētās struktūras, piemēram, Valsts policijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos, Diena noskaidroja, ka īpaša atļauja bārdas nēsāšanai nav vajadzīga. "Zinu, ka robežsardzes vadība, kurai ir ļoti striktas tradīcijas, pieņēmuši tā, kā Padomju Savienības likumos bija teikts, - robežsardze nedrīkst nēsāt bārdu. Arī citu valstu armijās nekādu ierobežojumu nav, un mums Bruņotajos spēkos par bārdu, tāpat kā frizūrām, skaidri un gaiši ierakstīts - jābūt īsai un akurātai," saka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Gaidis Zeibots. Viņš stāstīja, ka, viesojoties Kurzemē pie zemessargiem, novērojis, ka šajā novadā bārda iecienīta vairāk nekā austrumos - Latgales pusē. Ieskatoties dokumentos, kas reglamentē formas tērpu nēsāšanu NBS un robežsardzē, jāsecina, ka armijā arī citos jautājumos ir liberālāka pieeja, piemēram, vīrieši drīkst nēsāt gan laulību, gan vēl vienu gredzenu. Iekšlietu ministrs Māris Gulbis (JL), kura pakļautībā ir robežsardze, no Dienas uzzinot par "bārdu lietu", spriež, ka bārdas saskaņošana ir diezgan "amizanta detaļa" un diezin vai robežsardzē tam būtu jāpievērš tik liela uzmanība. Viņš izteica neizpratni, kā un pēc kādiem kritērijiem tiek izvērtēts, kuram bārda piestāv, kurš to drīkst nēsāt un kurš ne. Latvijas Kara muzejā Diena uzzināja, ka arī pirmās brīvvalsts laikā Latvijas militarizētās struktūras nav bijušas pārbagātas ar bārdaiņiem, tomēr bijuši arī daži, īpaši spilgti bārdas nēsātāji. Piemēram, Latvijas armijas Kurzemes divīzijas komandierim Krišam Ķūķim bijis tik varens sejas apmatojums, ka nav varēts saskatīt dienesta pakāpes uzšuves. Pamatīgs bārdainis bijis arī Kurzemes artilērijas komandieris Žanis Jommerts. Tomēr tie esot tikai daži gadījumi un bārdainība virsnieku vidū, par kareivjiem nemaz nerunājot, nav bijusi īpašā cieņā. "Visi karavīri bija ļoti kopti. Latvijas armija vispār bija labi ģērbta - gan virsnieki, gan jaunākais komandējošais sastāvs, gan karavīri. Kā tas redzams divdesmito trīsdesmito gadu fotogrāfijās, viņi ne tikai labi izskatījās, bet arī mācēja "nest formu", ko ne tik bieži var redzēt šodien," atzīst Latvijas Kara muzeja darbiniece Velta Linde, piebilstot, ka virsniekiem kara skolā liela uzmanība tika veltīta arī dejošanai, trenējoties ar studenšu korporāciju pārstāvēm un vēlāk saviesīgos pasākumos. "Bārda bija tikai dažiem armijniekiem. Tas, vai bija speciāli jāprasa atļauja tās audzēšanai, gan nav dzirdēts," saka muzeja darbiniece. Šādam faktam nebija uzdūries arī Egils Gelderiņš, kurš gatavo diplomdarbu par Latvijas armijas formas tērpiem. "Varēja audzēt ūsas, varēja nēsāt bārdu. Aizliegts tas nebija un nebija arī obligāti. Vienīgā prasība - vajadzēja būt sakoptam izskatam," uzsver pētnieks. Ūsaiņu bijis diezgan daudz, jo Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tāda bijusi mode. "Var jau būt, ka kādā iekšējā reglamentā šis tas sacīts par bārdām, tomēr neesmu neko tādu atradis," atzīst G.Gelderiņš. Stārķi iekārto mājvietas NRA 04/01/03 Kurzemes pusē šajā nedēļā redzēti atgriežamies stārķi. Viens pāris jau lepni iekārtojies savā aizvadītajā rudenī pamestajā un vēju papostītajā ligzdā netālu no Skrundas. Agrākā baltā stārķa atgriešanās novērota 2002. gadā, kad stārķis Latvijā redzēts jau 6. martā. Iestājoties siltākam laikam, novērojama strauja migrējošo putnu atgriešanās ligzdošanas vietās. Bez agrākajiem gājputniem - cīruļiem un strazdiem - pamazām atgriežas arī putni, kas parasti atlido vēlāk, piemēram, slokas un zosis. Neatkarīgā pirms nedēļas pamanīja arī pirmās dzērves - tās par savu atgriešanos skaļi vēstīja kādā no purviem Kuldīgas rajonā. Latvijas institūts ietērpj "Superjāni" LI 03/28/03 LI sadarbībā ar Eiropas Komisijas delegācijas pārstāvniecību Latvijā un mākslinieku Didzi Puriņu (LI izdotās grāmatiņas ārvalstu bērniem "Look at Latvia" mākslinieks) radīja idejas "Superjāņa" ietērpam, kurš kopā ar pārējiem "Supervīriem" humoristiskā veidā uz plakāta simbolizētu jau esošās un topošās ES valstis. Piedāvājums Latvijai par plakātu, kurā būs attēlots arī latviešu "Superjānis", tika izteikts no Eiropas Komisijas Delegācijas pārstāvniecības Luksemburgā. Pazīstamais Luksemburgas komiksu autors Rogers Leiners (Roger Leiner) ir luksemburgiešu "Supervīra" autors, pēc kura parauga no 1991. līdz 1997. gadam tapa arī pārējo 15 ES dalībvalstu "Supervīri". Katrs no tiem ir nosaukts konkrētas valsts vispopulārākajā vīriešu vārdā, tērpies vistipiskākajā apģērbā ar atbilstošiem "aksesuāriem". Tagad tiem, tērpts hokeja fana drēbēs ar ozollapu vainagu galvā, pievienosies arī latviešu "Superjānis". Visu pagājušo nedēļu, īpaši jau nedēļas noga- lē, baudījām burvīgu, siltu laiku – vai nu pastaigājoties gar jūras malu, vai jau rušinoties pa mazdārziņiem... Bet tad, svētdien, sacēlās pa- matīgs vējš, kas pirmdien atnesa sniegputeni!!! Un līdz ar to arī gaisa temperatūra diezgan krasi sama- zinājās. Vakar, kad atkal uzspīdēja saulīte, kļuva nedaudz siltāks, taču šodien (trešdien),ir apmā- cies, atkal vējains un auksts. Bet mums atliek vien cerēt, ka pirmdienas putenis bija Cīruļputenis... Anda