K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 295: 2003. g. 17. - 23. aprīlis Kā sadalīt pusmiljardu eiro Diena 04/17/03 Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai būs iespējas saņemt simtos miljonos latu mērāmus naudas līdzekļus. Patlaban Eiropas Komisijā nonācis Latvijas attīstības plāns, kas paredz, kur šo naudu ieguldīt Kamēr Latvijas augstākās amatpersonas Atēnās svin pievienošanās līguma ar Eiropas Savienību (ES) parakstīšanu, Latvijas ierēdņi turpina strādāt pie tā, ko darīt ar vairāk nekā 300 miljoniem latu (554 miljoni eiro), ko nākamajos trijos gados Latvija varēs izmantot savai attīstībai no ES strukturālajiem fondiem. Tik lielu naudu, kas nav pašas nopelnīta, Latvija līdz šim nav redzējusi, taču Latvijas ekonomisti nesaprot, kas un kā noteicis Latvijas attīstības plānā naudas tērēšanas prioritātes, savukārt atbildīgā - Finanšu ministrija aizstāvas, ka diskusija ir bijusi pietiekama. Martā valdība apstiprināja 260 lappušu biezu Latvijas attīstības plānu, kura izstrādi vadīja FM un kurā izklāstīts, kādas būs Latvijas prioritātes un kā apgūt ES strukturālo fondu naudu. Plāns iesniegts Eiropas Komisijā (EK), paralēli ierēdņi strādā pie papilddokumenta, sīkāka projektu atšifrējuma. "Nosaukums skaļāks nekā saturs," saka Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris. Arī Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vadītājs Oļegs Barānovs spriež, ka plāna uzbūve ir diezgan vāja un izstrādāts plāns nav līdz līdz galam. Šo dokumentu viņi uztver kā naudas dabūšanas papīru. Uzskaitot, vairākus mēģinājumus radīt Latvijas ilgtermiņa stratēģijas, viņi šaubās, kādām prioritātēm var atbilst šis plāns. Kopējo paredzamo summu, kas ir aptuveni trešdaļa Latvijas pamatbudžeta, veido četru ES strukturālo fondu līdzekļi, kas būs pieejami pēc iestāšanās Savienībā un kas pakāpeniski nomainīs arī līdzšinējās ES naudas programmas (Phare, SAPARD). Lielākā daļa, vairāk nekā 300 miljoni eiro - no Eiropas Reģionālā attīstības fonda, pārējā - no Eiropas Sociālā, Lauksaimniecības un Zivsaimniecības fondu līdzekļiem. Šī summa ir daļa no visa kopējā ES atbalsta - 1,6 miljardiem eiro (960 milj. latu), kurā vēl ietilpst infrastruktūras attīstībai domātais kohēzijas fonds (nomainīs līdzšinējo ISPA) un tiešie maksājumi zemniekiem. Kā labākais piemērs šādas ES naudas izmantošanā Eiropā tiek minēta tagad attīstītā Īrija, kas to savulaik izmantoja cilvēku izglītošanai un augstu tehnoloģiju ieviešanai. FM Strukturālo instrumentu departamenta direktors Andris Kužnieks min, ka izteikties bija aicinātas gan nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmēji, un šo nevajag vērtēt kā Latvijas ilgtermiņa plānu - tas domāts trim gadiem. Viņaprāt, lai arī nav Latvijas stratēģijas "cepures dokumenta", plānošana nav bijusi taustīšanās tumsā - katrai ministrijai un nozarei esot savas vīzijas. Attīstības plānā ir izvirzītas trīs prioritātes - infrastruktūras attīstība, ieguldījumi cilvēkresursos un konkurētspējīgā uzņēmējdarbībā. Komentējot Īrijas piemēru, A.Kužnieks lēš, ka cilvēkresursiem ieplānota aptuveni piektā daļa jeb 100 miljoni eiro, kāda summa Latvijā līdz šim nav ieguldīta, bet iebilst: "Pareizās proporcijas nav - cik cilvēkiem, cik infrastruktūrai. Īrijas ceļi toties ir sliktas kvalitātes, Dublinā ir problēmas ar sastrēgumiem." Pēc A.Kužnieka teiktā, EK gan izstrādājusi padomus kandidātvalstīm naudas tērēšanā, taču tie nākuši par vēlu - attīstības plāns jau bija gatavs. No Latvijas vajadzēs ap 170 miljonus Diena 04/18/03 Lai apgūtu vairāk nekā 300 miljonu latu (554,2 miljoni eiro) Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļu, nākamajos trijos gados no Latvijas budžeta būs nepieciešams 172 miljonu latu līdzfinansējums, bez kura bagātīgās iespējas var paslīdēt garām. No pašvaldībām projektu īstenošana prasīs ap 30 miljonu latu, savukārt no privātā sektora aptuveni 141 miljonu latu. Šādas aplēses minētas Latvijas attīstības plāna finansējuma sadaļā. Saskaņā ar noteikto kārtību no privātajiem uzņēmējiem tiek prasīts 50% līdzfinansējums, savukārt no pašvaldības un citām institūcijām 25% naudas dalība. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis apgalvo, ka līdzfinansējums taupīts netiks. Latvijai šie fondi ir ļoti izdevīgi, tāpēc, lai arī līdzfinansējums salīdzinājumā ar Latvijas budžetu varētu būt visai ievērojams, taupīties nedrīkst, viņa viedokli Dienai pauda preses sekretāre Baiba Melnace. Latvijas attīstības plāns atrodams Finanšu ministrijas mājaslapā www.fm.gov.lv . Noraida ieteikumu atcelt izglītības reformu LETA 04/17/03 Saeima trešdien 17. aprīlī noraidīja Tautas saskaņas partijas (TSP) sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz atcelt normu par pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolās no 2004.gada. Noraida grozījumus Izglītības likumā TSP aicināja likumā deleģēt skolai tiesības pašai noteikt mācību valodu, saskaņojot to ar pašvaldību. TSP likuma grozījumu anotācijā norāda, ka latviešu valodai ir jābūt vienīgajai valsts valodai Latvijā, taču valstij ir jāpaaugstina valodas apguves kvalitāte. Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sola, ka ar 2004.gada 1.septembri pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolu 10.klasēs un profesionālo izglītības iestāžu pirmajos kursos notiks un nekas nespēs to mainīt. Izglītības un zinātnes ministrija prognozē, ka 90% skolu būs gatavas strādāt latviešu valodā, bet tajās, kuras nebūs pilnībā sagatavotas, atsevišķus priekšmetus kādu laiku varēs pasniegt mazākumtautību valodā. Debatēs runājot pret minētā likuma grozījumu atbalstīšanu, Tautas partijas deputāte Silva Golde sacīja, ka grūti atrast labāku sabiedrības integrācijas modeli kā valoda. "Vai latviešu bērniem, kuru vecākus piespiedu kārtā deportēja uz Sibīriju, ir iespējas mācīties latviešu valodā?... Tad, lūdzu, neprasiet no mums to, ko jūs nedarāt paši savā zemē," emocionāli sacīja deputāte. Valsts prezidenta vēlēšanas notikšot jūnijā LETA 04/21/03 Valsts prezidenta vēlēšanas, visticamāk, notiks pirms Jāņiem, taču par precīzu datumu vēl nav vienojies Saeimas prezidijs un frakciju padome, informēja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Šā gada 7.jūlijā Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai ir pēdējā pilnvaru diena. Pirms Jāņiem ievēlētais Valsts prezidents 8.jūlijā varētu dot zvērestu. Līdz šim Saeimā pārstāvētās partijas ir paudušas atbalstu Vīķes-Freibergas atkārtotai ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā, citi kandidāti oficiāli nav minēti. Jau ziņots, ka šā gada februārī valdību veidojošās koalīcijas partijas - "Jaunais laiks", Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Pirmā partija un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - konsultējās par iespējām prezidenta vēlēšanas rīkot 12.martā. Par šo ieceri, kā arī tās atbilstību Satversmei neviennozīmīgu viedokli pauda juristi un sabiedrība kopumā, tādēļ koalīcija nolēma prezidenta vēlēšanas rīkot tradicionālajā laikā - īsi pirms pašreizējā prezidenta pilnvaru termiņa beigām. Latvija nepiekāpsies celulozes investoram LETA 04/17/03 "Baltic Pulp" celulozes rūpnīcas investoram - somu firmai "Metsaliitto Group" netiks garantēti ilgtermiņa mežu izstrādes nomas līgumi, šodien pēc tikšanās ar somu firmas pārstāvjiem žurnālistus informēja Latvijas valdības darba grupas vadītājs Ainars Šlesers. Šlesers norādīja, ka tikšanās laikā panākta vienošanās, ka "Metsaliitto Group" turpmāk neuzstās uz šādu prasību. Savukārt zemkopības ministrs Mārtiņš Roze informēja, ka celulozes rūpnīcas investoriem varētu tikt garantēti ilgtermiņa līgumi par papīra malkas piegādi rūpnīcas vajadzībām. Kā skaidroja Roze, līdzšinējā investoru prasība ilgtermiņa mežu izstrādes līgumiem pamatota ar bažām, ka, Latvijas tirgū ienākot jaunam, lielam mežu operatoram un ar to slēdzot ilgtermiņa mežu izstrādes līgumus, varētu tikt apdraudēta izejvielu piegāde "Baltic Pulp" celulozes rūpnīcai. Kā uzsvēra Šlesers, somu investoriem apliecināts, ka šādi līgumi ne ar vienu netiks slēgti. Tā vietā kā garantija normatīvajos aktos varētu tikt iestrādāta norma, ka mežistrādes prioritāte ir Latvijā esošajiem koksnes pārstrādātājiem, nevis tirgotājiem. Šlesers norādīja, ka jautājums par izejvielu piegādi bijis galvenais sarunu temats. Kā ziņots, "Metsaliitto Group" savās jaunajās prasībās lūdza uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80% apmērā 20 gadu periodā, prasīja no Latvijas puses ievērojamas investīcijas infrastruktūrā, kā koksnes nodrošinājuma veidu vēlējās noteikt garantētas papīrmalkas piegādes no valsts mežiem, kā arī prasīja, lai visu izejmateriālu, ieskaitot papīrmalkas, loģistika tiktu nodota celulozes projekta īstenotājam - "Baltic Pulp". Latvijas valdība no "Baltic Pulp" šā gada 28.janvārī nolēma izstāties. Visas valstij piederošās 33% kapitāla daļas "Baltic Pulp" tiks pārdotas. Likums mazinās domes tiesības lemt par apbūvi Rīgas centrā Diena 04/17/03 Lai palīdzētu nosargāt UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā iekļauto Rīgas vēsturisko centru, Saeima trešdien pieņēma likumu "Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību". Tas paredz izveidot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi, kuru desmit cilvēku sastāvā uz trim gadiem apstiprinās valdība, samazinot pašvaldības iespējas izlemt ar vēsturiskā centra apbūvi saistītos jautājumus. "Ja pilsēta respektētu vēsturiskajam centram piešķirto pasaules mantojuma statusu, tad likums nebūtu vajadzīgs. Bet diezgan regulāri tas ir ignorēts," sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis. "Tas ir būtisks pavērsiens, kopš Rīgas vēsturiskais centrs iekļauts pasaules mantojuma sarakstā," sacīja J.Dambis un bija gandarīts, ka turpmāk vēsturiskajā centrā vairs nevarēs neko būvēt bez plānojuma, ko pilsēta solījusi, bet nav izdarījusi. VKPAI turpmāk varēšot arī veiksmīgāk kontrolēt vēsturiskās vides saudzēšanu. Diemžēl Rīgā līdz šim nav trūcis negatīvu ignorancei attiecībā uz vēsturiskā mantojuma saudzēšanas likumdošanu - to apliecinot Ķīpsalā topošais Saules akmens projekts, oriģinālo koka logu nomaiņa. Nelikumīgs sākums bijis arī Stacijas laukuma pārbūvei, Stockmann centram un pašvaldības celtajam Kalpu namam Rātslaukumā, atzīst inspekcija. Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP), norādot uz vairākām uzlabojamām normām, vēstulē Saeimai aicināja nesteigties ar likuma pieņemšanu, taču koalīcija to uztvēra tikai kā bažas par līdzšinējo tiesību ierobežošanu. Arī J.Dambis presei norādīja, ka dome līdz šim izsniegusi būvatļaujas arī tādiem projektiem, kurus inspekcija nav atbalstījusi. Šīs domes laikā ir beigusi pastāvēt 1997.gadā izveidotā speciālistu padome, kas bijusi līdzīga tai, kādu tagad paredzēs likums. Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Andris Ameriks, atbalstot vēsturiskā centra sakārtošanu, tomēr nav pārliecināts, vai likums neradīs vēl lielāku birokrātiju. A.Ameriks par līdz šim galvenokārt tieši pilsētai uzticētajām rūpēm mantojuma saglabāšanā bilda: "Valsts līdzdarbošanās nav nekas slikts, bet vajag piesaistīt arī finansējumu." Jaunā padome būs sabiedriska konsultatīva institūcija, kurā būs pārstāvji no VKPAI, Rīgas domes, Kultūras ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas. Padome pārraudzīs vēsturiskā centra teritorijas plānojuma izstrādes un īstenošanas gaitu, sniegs atzinumus, izvērtēs ieceres par jaunu objektu būvniecību, ēku un būvju rekonstrukciju vai nojaukšanu, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā. "Varbūt kāds no tiem objektiem, kas ir starp moratorija izņēmumiem, nebūtu aizgājis savu gaitu," pieļauj Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna projekta vadītājs Aigars Kušķis, norādot, ka no tā varētu izvairīties, ja likumu pieņemtu pirms pusgada. Nozīmīgu būvniecības projektu "sijāšanu" tagad uzņemsies sabiedriski konsultatīvā ekspertu padome, kuras pienākumi gan neesot arī pārāk precīzi noteikti, atzīst A.Kušķis. Viņaprāt, padome varēšot vērtēt objektu iederēšanos ainavā, par ko katram varētu būt savs viedoklis. A.Kušķis pozitīvi vērtē, ka likums beidzot skaidri nosaka vēsturiskā centra aizsardzības zonas statusu, taču arī neatšifrē, cik stingri noteikumi uz šo par vēsturisko centru trīs reizes lielāko teritoriju attiecas. Rīgas vēsturiskā centra teritorija likumprojektā noteikta 438,3 hektāru platībā un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorija - 1574,2 hektāru. Arī Rīgas brīvostas teritorija, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, tiek apbūvēta vai citādi pārveidota, ievērojot šā likuma noteikumus. Lūdz neizsludināt likumu par Rīgas vēsturisko centru BNS 04/18/03 Rīgas dome (RD) nākamās nedēļas sākumā lūgs Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu neizsludināt Saeimas trešdien pieņemto likumu par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, jo pašvaldība vēlas samazināt vēsturiskā centra aizsardzības zonu. RD attīstības departamenta vadītājs Vilnis Štrams sacīja, ka likumā vēsturiskā centra aizsargzona (buferzona), kurā ierobežota jaunu objektu celtniecība, ir pārāk plaša - tajā ietverti rajoni līdz pat Āgenskalnam, Ganību dambim, Eksporta ostai, Deglava ielas tiltam. "Tad jau mēs par aizsargājamo zonu varam nosaukt visu Rīgu no iebraukšanas Juglā, līdz par Jūrmalas robežai otrā pilsētas galā," teica Štrams. Viņš norādīja, ka likumā arī bieži izmantoti dažādi sarežģīti formulējumi, taču izskaidrojums tiem nav dots, līdz ar to likumu iespējams interpretēt "kā nu kuram var iepatikties". Arī pilsētas mērs Gundars Bojārs pauda neapmierinātību ar dažām jaunā likuma normām, piemēram, pašvaldības pārstāvju niecīgo skaitu Vēsturiskā centra uzraudzības padomē, jo tādā veidā samazinās RD iespēja ietekmēt pārveidojumus pilsētas vēsturiskajā centrā. Bojārs norādīja, ka tik plašas aizsardzības zonas noteikšana neapmierinot arī daudzus pilsētas sadarbības partnerus biznesā. Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, kas paredz izveidot jaunu institūciju - Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi. Jaunā institūcija izvērtēs visus ar centra apbūvi vai pārbūvi saistītos jautājumus. Likuma mērķis ir nodrošināt UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu un to kvalitatīvu attīstību. Likums noteic, ka Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu. Rīgas vēsturiskā centra teritorija likumprojektā noteikta 438,3 hektāru platībā un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorija - 1574,2 hektāru platībā. Rīgas vēsturiskajā centrā saglabājamo kultūrvēsturisko vērtību pārveidošana pieļaujama, ja nepieciešamā pārveidojuma veikšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt pilsētas attīstību, un ja pārveidojuma dēļ nepazeminās Rīgas centra kultūrvēsturiskā vērtība. V ēsturiskajā centrā nav pieļaujama tāda dzīvojamo ēku pārveidošana, kuras dēļ tiek mainīta šo ēku vēsturiskā funkcija. Šis noteikums neattiecas uz vēsturisko dzīvojamo ēku pirmajiem stāviem un pagrabiem. Arī Rīgas brīvostas teritorija, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, tiek apbūvēta vai citādi pārveidota, ievērojot šā likuma noteikumus. Brāļu kapi sliktā stāvoklī LETA 04/16/03 Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija ir sašutusi par Brāļu kapu slikto stāvokli un uzskata, ka nav veikts pietiekams darbs to saglabāšanā no Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldes puses. Komisija šodien nolēmusi lūgt Rīgas mēru Gundaru Bojāru izvērtēt pārvaldes darbu, žurnālistus informēja komisijas vadītājs Jānis Strazdiņš. Strazdiņš sacīja, ka pārvaldē neesot koncepcijas, kā kapus atjaunot, un līdzšinējie kapu glābšanas pasākumi ir bijuši neveiksmīgi, turklāt līdz šim restaurētajās daļās ir parādījušies bojājumi. "Pārvaldes vadītāja Eižena Upmaņa darbs rada neapmierinātību, jo nav jēgas ieguldīt naudu, ja tā netiek racionāli izmantota," sacīja Strazdiņš. Brāļu kapu pārvalde no šā gada valsts budžeta prasīja piešķirt 203 000 latu, bet saņēma 40 000 latu, kā arī vēl 40 000 - no Rīgas domes. Strazdiņš arī pauda neapmierinātību, ka no 80 000 latu 46 000 latu tiek tērēti pārvaldes darbinieku algām. Strazdiņš sacīja, ka pārvalde prasa piešķirt 40 000 latu ūdensvada ievilkšanai, taču tam neesot jēgas, ja pats piemineklis iet bojā un nenotiek tā saglabāšana. "Stāvoklis ir satraucošs," sacīja Strazdiņš. Pārvaldes vadītājs esot informējis, ka notiekot nepārtraukti pieminekļa pētniecības darbi, tādēļ tas netiek atjaunots. Eksperti komisijas sēdē informējuši, ka piemineklis 30.gados esot nekvalitatīvi uzbūvēts uz bijušajiem apbedījumiem un tagad piemineklis brūkot no iekšpuses. "Mūsu skaistākais piemineklis, kas ir arī starptautiskas nozīmes piemineklis, ir apdraudēts," sacīja Strazdiņš un informēja, ka komisija lūgs Rīgas domi rūpīgi izvērtēt pārvaldes darbu un prasīs, lai speciālisti izstrādā pieminekļa atjaunošanas koncepciju. UNESCO apbalvo labākos zinātnisko darbu autorus NRA 04/23/03 Rīgas Juglas vidusskolā otrdien notika UNESCO asociēto skolu projekta 50 gadu pastāvēšanai veltīta skolēnu zinātniskā konference. Pēc konferences apbalvoja labākos zinātnisko darbu autorus un vadītājus. Konferencē uzstājās seši labāko zinātnisko darbu autori. No 35 zinātniskajiem darbiem labākais bija Rīgas 49. vidusskolas skolnieces Kristīnes Dakses pētījums. Savos darbos jaunieši pētīja ar UNESCO saistītus jautājumus - izglītības pieejamību, kultūras daudzveidību un starpkultūru dialogu Latvijā, nemateriālo kultūras mantojumu, Eiropas un arābu reģiona dialogu, ilgtspējīgu attīstību un reģionu resursus, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozīmi sabiedrībā. Tika apbalvoti arī ar vides problēmām saistīto zīmējumu konkursa un skolotāju fotokonkursa Asociēto skolu projekts darbībā darbu uzvarētāji. Rīgas skolas mācībām latviski gatavas visvājāk Diena 04/22/03 Tikai divas Rīgas mazākumtautību vidusskolas pašreiz ir gatavas no 2004.gada 1.septembra mācības 10.klasē nodrošināt valsts valodā, kā to paredz Izglītības likums. Teju piektdaļa skolu no 61, uz kuru reforma attiecas, jau tagad apliecinājusi - noteikto termiņu ievērot nespēs. Galvaspilsētas izglītības, jaunatnes un sporta departaments trešdien medijiem solīja līdz maija beigām izstrādāt konkrētu rīcības plānu, lai ne pārāk spožo situāciju uzlabotu. No pusotra tūkstoša vidusskolas skolotāju, kuri strādā mazākumtautību skolās (izņemot valodu pedagogus), desmitajai daļai latviešu valodas zināšanas un to praktiskā lietošana mācību stundās ir nepietiekama, liecina Izglītības valsts inspekcijas šogad apkopotā informācija. Tieši slikto valsts valodas prasmi departaments min kā vienu no galvenajiem 2004.gada reformas šķēršļiem Rīgas skolās. "Jāuzsver, ka iespējas mācīties valodu bezmaksas kursos ir lielas, nepietiekama līdz šim bijusi pašu skolotāju aktivitāte," stāsta Rīgas skolotāju izglītības centra vadītāja Sarmīte Veģere. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pieļauj, ka no 2004.gada 1.septembra pret pārejai negatavajiem skolotājiem varētu lietot arī sankcijas, piemēram, visai skolai noņemot par bilingvālo mācīšanu paredzētās valsts piemaksas - trīsdesmit procentu no amatalgas. Kā tuvākā laika darāmo departamenta direktors Elmārs Vēbers min detalizētu problēmu apzināšanu katrā no reformai pakļautajām skolām. Tomēr tas būšot iespējams tikai pēc tam, kad ar K.Šadurska parakstu būs apstiprināts 2004.gada vispārējās izglītības programmas paraugs mazākumtautību skolās ar skaidri noteiktu valodas lietojuma sadalījumu stundās. Pašreizējais sabiedriskajai apspriešanai nodotais projekts paredz 60% mācību priekšmetu mācīt latviski, 40% - mazākumtautību valodā. Tā galīgais variants varētu būt apstiprināts maija beigās. Paralēli tam pašvaldība plāno par gaidāmo reformu aktīvāk informēt arī vecākus, kas līdz šim darīts nepietiekami. Kopumā 2004.gadā mācības latviski sāks 149 skolu desmitklasnieki. Rīgas skolas pārmaiņām pagaidām sagatavotas visvājāk, ko K.Šadurskis skaidro arī ar galvaspilsētas domes nepietiekamo atbalstu, īpaši morālo, saviem pedagogiem. Tiesā par profesoru vecuma cenzu virmo emocijas Diena 04/23/03 Ar emocionālu ainu uzburšanu par profesoru, kurš pēc 65 gadiem var iet mazgāt mēģenes, un stereotipu par jaunajiem - spējīgiem un vecajiem - nespējniekiem otrdien visu dienu Satversmes tiesa skatīja lietu par likumdošanā noteikto profesoru, docentu, augstskolu un zinātnisko institūtu administratīvo amatu vecuma cenzu - 65 gadiem. Spriedumu tiesa pasludinās aptuveni pēc mēneša. Ja ierobežojumu saglabās, pašreizējais mācībspēku trūkums augstskolas var novest pie sabrukuma, vēl pirms izglītības finansējuma reforma atvedīs uz augstskolu strādāt un sagatavos darbam talantīgus jauniešus, prognozē izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Ja normu atcels, visticamāk, būs jāpārskata profesoru ievēlēšanas kārtība un amatam noteiktie kritēriji, kas dotu pārliecību par sagaidāmo darba kvalitāti. Apstrīdētās Augstskolu likuma un likuma "Par zinātnisko darbību" normas 1995.gadā pieņemtas, lai gados vecākos mācībspēkus stimulētu aiz sevis atstāt spēcīgu maiņu, savukārt jaunajiem zinātniekiem būtu vieglāk ienākt akadēmiskajā vidē, - likumdevēja viedokli tiesā pārstāvēja zvērināts advokāts Lauris Liepa. Tas absurdi šķita prasības iesniedzējiem docentam Aldim Baumam, profesoriem Zigurdam Markovičam, Jānim Rozenbergam - astoņu gadu laikā, kopš norma ieviesta, mācībspēku paaudžu maiņa augstskolās notikusi minimāli. Turklāt asistentiem un lektoriem, ar ko savu karjeru būtu jāsāk jaunajiem, vecuma ierobežojums nav noteikts. Valsts taupīs, nomājot automašīnas NRA 04/23/03 Valdība cer, ka ilgtermiņā ietaupīs valsts budžeta līdzekļus, ja automašīnas amatpersonu un ierēdņu vajadzībām turpmāk nevis pirks, bet nomās. Aptuvenās aplēses rāda, ka astoņu gadu laikā ekonomija uz vienu automašīnu, to nomājot, nevis pērkot, būtu 2500 latu, žurnālistiem pastāstīja Valsts kancelejas iestādes darbības nodrošinājuma departamenta vadītājs Edmunds Stankevičs. Precīzu aprēķinu, kāda būs kopējā ieguvuma summa, reformatoriem nav, jo Valsts kancelejas pārstāvis nevarēja pateikt ne to, cik kopumā valsts iestāžu īpašumā ir automašīnu, cik tādu kopumā nepieciešams. Zināms, ka pērn nopirktas 118 automašīnas, bet pirmais nomāto mašīnu apjoms pusgadā būs 107 automašīnas. Valdības pieņemtais rīkojums nosaka, ka Ministru prezidents varēs nomāt automašīnu, kuras maksimālā cena kopā ar papildu aprīkojuma izmaksām ir 15 000 latu, savukārt ministri, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Centrālās vēlēšanu komisijas, Satversmes aizsardzības biroja, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāji - mašīnas, kuru cena ir līdz 14 000 latu. Valsts sekretāri, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāji, parlamentārie sekretāri, ministra padotībā esošo iestāžu vadītāji, Centrālās zemes komisijas, Nacionālās radio un televīzijas padomes, Valsts cilvēktiesību biroja, Valsts kancelejas, Valsts prezidenta kancelejas vadītāji varēs izmantot automašīnu, kuras cena ir līdz 12 000 latu, citas valsts amatpersonas - automašīnas, kuru cena ir līdz 10 000 latu. Automobiļu nomas maksa nedrīkstēs pārsniegt vidējo automobiļa nomas maksu Latvijas tirgū, bet kopējā automobiļa nomas maksa piecos gados nedrīkstēs pārsniegt automobiļa cenu. Automašīnas, kuru cena pārsniedz noteikto maksimālo cenu, iestāde varēs nomāt tikai ar rakstisku ministra atļauju un transportlīdzekļu nomas komisijas akceptu, bet iestādes, kam vajadzīgi specifiski transportlīdzekļi, tos iegādāsies vai nomās saskaņā ar attiecīgā ministra noteikto kārtību. Jauno kārtību regulēs un par automašīnu iznomātāju izvēli konkursa kārtībā atbildēs Dienesta transportlīdzekļu nomas konkursa komisija, ko vadīs Valsts kancelejas direktors. Līdz šim šī komisija lēma par automašīnu iegādēm valsts institūciju vajadzībām. Valsts neatkarīgo iestāžu vadītājiem atšķirīgi ienākumi NRA 04/22/03 Atbildīgām valsts amatpersonām, kam uzticēta konstitucionāli nozīmīgu uzdevumu veikšana, ienākumi ir daudz zemāki nekā valsts uzņēmumu vadītājiem, pilnvarniekiem vai pat ministriem un deputātiem. Vairāk nekā simt tūkstošus latu algā pamatdarbā saņēmis vienīgi Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Salīdzinot, piemēram, Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona 90 530 latu algu pērn vai Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētāja Andra Zorgevica 97 195 latu algu ar tiesu varas, Valsts kontroles un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadošo personu atalgojumu, pēdējie izskatās smieklīgi mazi. Turklāt visai stingrie amatu savienošanas un uzņēmējdarbības ierobežojumi neļauj viņiem pastāvīgi gūt ievērojamus papilu ienākumus. Tos pērn izdevies gūt vienīgi Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam, kas par 76 600 latiem pārdevis dzīvokli Rīgā, Lācplēša ielā. Vidējā AT priekšsēdētāja mēnešalga bijusi ap tūkstotis latu, un dzīvokļa pārdošana ļāvuši viņam atbrīvoties no 87 580 ASV dolāru parāda, kas bija uzrādīts iepriekšējā gada deklarācijā, un iepriekš uzkrātajiem pieciem tūkstošiem latu klāt pievienot 40 tūkstošus. Līdzīgu atalgojumu - nedaudz pāri par tūkstoš latiem mēnesī saņēmis arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots, kas pērn gan vēl bija tikai NBS komandiera vietnieks. 11 384 latu gada alga NBS bijis vienīgais viņa ienākumu avots pērn. Uzkrājumi kontradmirālim ir nepilni četri tūkstoši latu. G. A. Zeibots pārvietojas ar 1986. gadā ražotu Volkswagen Jetta, toties viņam pieder divi dzīvokļi - viens Rīgā, otrs Alūksnes rajonā, kā arī zeme Valkas rajonā. Par nepilniem desmit tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugusi Valsts kontroliera Raita Černaja alga, kas pērn bija 28 638 lati. Vēl 243 latus viņš nopelnījis N. Draudziņas ģimnāzijā, kur jau ilgāku laiku viņš piestrādā par skolotāju, un 127 latus Banku augstskolā kā eksāmenu komisijas loceklis. R. Černajam nav vērienīgu nekustamo un kustamo īpašumu - māju Jūrmalā viņš īrē, bet 2000. gadā ražoto VW Bora paņēmis līzingā, pērn par to samaksājot 2330 latus. LB prezidenta alga ir desmitkārt lielāka par AT priekšsēdētāja un NBS komandiera algu, 4,2 reizes lielāka par Valsts kontroles vadītāja algu. Pērn I. Rimšēvičs LB saņēmis 114 223 latu algu, kas tomēr ir pat par 19 305 latiem mazāka nekā Einara Repšes viņam maksātā alga 2001. gadā, kad E. Repše bija vadītājs un I. Rimšēvičs viņa vietnieks un valdes priekšsēdētājs. I. Rimšēviča ienākumi 2001. gadā bija par apmēram 50% lielāki nekā 2002. gadā, ko nodrošināja dzīvokļa pārdošana. Pērn LB šefs papildienākumus guvis, pārdodot ķīlu zīmes par 6259 latiem. I. Rimšēvičam pieder Latvijas Krājbankas akcijas 244 latu vērtībā un 580 privatizācijas sertifikāti, uzkrājumi 240 tūkstoš latu apmērā, māja Rīgas rajona Garkalnē un vienā no gleznainākajām Latvijas piejūras vietām - Ventspils rajonā, Jūrkalnē. Jahtu "Milda" Ventspilī sagaida ar dziesmām un kūpinātām butēm BNS 04/22/03 Pēc ceļojuma apkārt zemeslodei otrdien ar gavilēm Ventspilī sagaidīta kapteiņa Rolanda Millera un ekspremjera Māra Gaiļa vadītā jahta "Milda", pastāstīja Ventspils domes organizatoriskās un informācijas nodaļas vadītājas vietniece Kristīne Ozoliņa. Jahtas komandu ostmalā sagaidīja aptuveni pusotrs tūkstotis pilsētnieku un Ventspils mērs Aivars Lembergs. Kā iepriekš solīts, "Mildai" ierodoties Ventspilī, skanēja lielgabalu zalves un ar atgriešanos kuģotājus sveica ansambļa "Ventiņ" dalībnieki ar dziesmām ventiņu stilā. Pasaules apceļotājus Ventspils mērs Aivars Lembergs cienāja ar kūpinātām butēm un sklandraušiem, kā arī mučeli "Užavas" alus. Paši kuģotāji atzina, ka tieši īsta latviešu ēdienu - siļķu un rupjas maizes - viņiem visvairāk pietrūcis ilgā ceļojuma laikā, tāpēc viņi ļoti priecājas atgriezties mājās. Savukārt Lembergs sacīja, ka zaudējis noslēgtās derības ar Māri Gaili par Horna un Labās Cerības ragu apbraukšanas termiņiem un gatavs dāvināt ceļotājiem solīto pudeli konjaka. "Mildas" apkalpes locekļi Lembergam uzdāvināja īstu pirogu (niedru laivu), ko ieguvuši kā trofeju pie Āfrikas krastiem. Gailis stāstījis, ka kādu nakti "Mildai" uzglūnējuši zagļi, bet iztraucēti metušies bēgt un panikā aizmirsuši laivu. Ventspils mērs saņemto dāvanu atvēlēja Ventspils Piejūras muzejam, kur skatāma diezgan plaša dažādu laivu kolekcija. Sagaidīšanas ceremonijas laikā "Mildas" komandu īpaši iepriecināja kāda ventspilniece, kas dienu pirms dēla dzimšanas apmeklēja jahtas pavadīšanas pasākumu un nofotografējās kopā ar pasaules apceļotājiem. Tagad viņa ieradās ar nule divus gadus vecā dēlēna fotogrāfiju un lūdza "Mildas" komandas biedriem to parakstīt ar vēlējumiem zēnam. Pēc dažu stundu uzkavēšanās Ventspilī jahta "Milda" jau gatavojas doties ceļā uz Rīgu. Jahta "Milda" kuģojumam izvēlējās ekspedīcijas maršrutu pa ekvatora līniju, ietverot abus "vētru ragus" - Horna ragu un Labās Cerības ragu, kurus apbraukt esot katra zemeslodes apceļotāja goda lieta. "Mildas" pieveiktā maršruta garums ir aptuveni 40 000 jūras jūdžu. Formāli ceļojumu apkārt pasaulei jahta "Milda" pabeidza šā gada 14.martā, kad pie Spānijas krastiem šķērsoja savu ceļa līniju. Kūlas ugunsgrēki uzliesmo ar jaunu sparu NRA 04/22/03 Šogad pavasara saulgrieži nav nākuši tikai ar olu cīņām un šūpošanos, bet ar jauniem plašiem vecās zāles ugunsgrēkiem visā Latvijas teritorijā. Degošā kūla izraisījusi arī mežu degšanu un pārvērtusi pelnos vairākas ēkas. Lielākā daļa ugunsgrēku saistīta tieši ar pērnās zāles degšanu, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvā informācija. Kopumā ugunsdzēsēji svētdien devušies likvidēt 185 kūlas ugunsgrēkus. Nedēļas nogalē plašākie ugunsgrēki bijuši Aizkraukles rajonā, kur svētdien pēcpusdienā degusi kūla 155 hektāru platībā, un Saldus rajonā, tur zāle degusi 100 hektāru platībā. Lieli kūlas ugunsgrēki bijuši arī Cēsu, Rīgas un Ludzas rajonā. Ugunsgrēki skāruši arī dažādas būves. Piemēram, svētdien ugunsgrēkā Ludzas rajona Cirmas pagastā degušas divas saimniecības ēkas, Rēzeknes rajona Stoļerovas pagastā - dzīvojamā ēka, kūts, šķūnis. Ludzas rajona Blontu pagastā degusi neapdzīvota māja un saimniecības ēka. Pēdējos kūlas ugunsgrēkos kopumā nodegušas vismaz 18 ēkas. Dažviet dedzis arī mežs, piemēram, Ventspilī, Skultē, Baložos, Talsu rajonā, Rīgā. Kūlas ugunsgrēki šajā nedēļas nogalē ielauzušies arī galvaspilsētas guļamrajonos. Svētdien Rīgā, A. Deglava ielā - vietā, kur savulaik atradās pilsētas atkritumu izgāztuve, degusi pērnā zāle, un dūmi skāvuši daļu Pļavnieku dzīvojamā masīva. "Šogad pirmo reizi redzu, kā sausā zāle deg vecajā izgāztuvē," Neatkarīgajai atklāja Pļavnieku iedzīvotājs Juris Starostnieks. Viņaprāt, garā zālē un krūmi, kas saauguši izgāztuves vietā, aizdegas viegli, un daudz pūļu liesmu izraisīšanai nav vajadzējis pielikt. Uzpūšot vējam, liesmas pārsniegušas pat pieauguša cilvēka augumu. Situāciju īpaši dramatisku darījis apstāklis, ka daudzi neapzinīgi mikrorajona iedzīvotāji šajā vietā vēl aizvien mēdz izmest savus atkritumus, un, tiem degot, veidojas īpaši kodīgi dūmi. Pa gaisu vairāku kvartālu garumā nesti arī pelni. Pensionētais mežzinis Elmārs Eglītis sarunā ar Neatkarīgo norādīja, ka kontrolēta kūlas dedzināšana nav bīstama: "Vienīgi vajag nolīgt vairākus bezdarbniekus, kas ar slotām un zariem regulē liesmu izplatību." Aprīlī novēro vairākas interesantas putnu sugas LETA 04/19/03 Latvijas putnumīļi aprīlī novērojuši vairākas interesantas sugas, liecina interneta lapā "www.putni.lv" apkopotie dati. Šonedēļ pirmo reizi šajā gadā novērotas četras interesantas putnu sugas. Četrās vietās - Rīgā pie Atgāzenes stacijas, Ķemeros un pie Kaņiera ezera, Tukuma rajonā un Daugavgrīvā - dzirdēta čuņčiņa (Phylloscopus collybita) dziesma. Savukārt akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) redzēta Vecdaugavā. Pie Carnikavas Gaujā vakarā pirms saulrieta redzētas Kanādas zoss (Branta canadensis), kas aizpeldējusi jūras virzienā. Savukārt Talsu rajona Bērzciema jūrmalā redzētas vismaz 120 Sāmaslas pīles (Tadorna tadorna). Kā ziņo putnu pazinēji, iepriekš tik liels skaits šo putnu minētajā vietā nav redzēts. Arī Sāmsalas pīles šogad redzētas pirmo reizi. Aizvadītajā nedēļā Kolkasragā redzēts akmeņtārtiņš (Arenaria interpres), bet Bausakas rajona Vecumnieku apkārtnē šogad pirmo reizi redzētas divas lielās tilbītes (Tringa nebularia). Upes tilbītes (Actitis hypoleucos) redzētas Salacas krastos lejpus Annasmuižas tilta, bet Upes zīriņš (Sterna hirundo) rosījies pie Kalnciema, Jelgavas rajonā. Divas akmeņu čipstes (Anthus petrosus) šogad pirmo reizi redzētas Mērsraga jūrmalā. Tāpat aizvadītajā nedēļā redzēts parastais šņibītis (Caldris alpina), kas tekalējis pa Kolkasragu, savukārt 20 līdz 30 ausainie cīruļi (Eremophila alpestris) redzēti pie Svētes ietekas Jelgavas rajonā. Sniedzes (Plectrophenax nivalis) redzētas Daugavas krastā pie Salaspils un pie Svētes ietekas, Jelgavas rajonā. Arī šonedēļ turpinām baudīt siltu un saulainu laiku – dienā gaiss sa- silst jau līdz +17oC. Dabā viss zied un plaukst – dažnedažādas puķītes zied gan dārzā, gan pļavā, gan mežmalā, dažiem ko- kiem jau var saskatīt pirmās gaiši zaļās lapi- ņas... no zemes sāk spraukties laukā zaļa zā- līte. Un visa dzīvā radībiņa kļūst arvien ro- sīgāka – gan kukainīši zemē, gan putni- ņi gaisā... un taurenīši, kas pama- nās pat nosēsties mums uz degungala... Anda