K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 298: 2003. g. 8. - 14. maijs ASV nepieviļ Latviju, atbalsta septiņu valstu uzņemšanu NATO NRA 05/09/03 ASV Senāts vienbalsīgi atbalstījis NATO paplašināšanos un Latvijas uzņemšanu tajā. Atbalstīta arī Igaunijas, Lietuvas, Slovākijas, Slovēnijas, Bulgārijas un Rumānijas uzņemšana Ziemeļatlantijas aliansē. Par NATO paplašināšanos bija jānobalso vismaz divām trešdaļām Senāta locekļu, bet pārstāvju palātai par šo jautājumu vairs nav jālemj. Tādējādi ASV pievienojusies Kanādai un Norvēģijai, kas jau atbalstījušas minēto valstu pievienošanos NATO, bet paplašināšanās līgums vēl jāratificē 16 pārējām NATO dalībvalstīm. “Tas ir unikāls balsojums - 96 balsis par un neviena pret,” savu prieku pēc balsojuma BNS pauda ārlietu ministre Sandra Kalniete, atgādinot, ka atbalsts bijis lielāks nekā balsojumā par Čehijas, Polijas un Ungārijas uzņemšanu aliansē pirms četriem gadiem. Valdība piešķir 55 000 latu Irākas civiliedzīvotājiem BNS 05/13/03 Valdība otrdien piešķīra 55 100 latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai palīdzētu Irākas civiliedzīvotājiem un iesaistītos Irākas atjaunošanas un demokrātijas veicināšanā, BNS uzzināja Ārlietu ministrijas preses centrā. Tā kā Latvijai ir pieredze valsts sistēmas pārveidē no totalitārisma uz demokrātiju, valdība par lietderīgu atzina Latvijas ekspertu iesaisti Irākas demokrātijas procesu veicināšanas programmās. Irākas opozīcijas pārstāvji ir pauduši interesi par Latvijas pieredzi valsts pārvaldes funkciju pārņemšanā, totalitārisma seku dokumentēšanā, kā arī izglītības jomā, tajā skaitā mācību priekšmetu satura un izglītības sistēmas maiņā. "Tādējādi valdība ir izpildījusi Saeimas 20.marta paziņojumu, kurā Ministru kabinetam uzdots lemt par humānās palīdzības nosūtīšanu uz Irāku, iesaistīšanos Irākas atjaunošanā un demokrātijas veicināšanā," norādīja Ārlietu ministrijas preses centrs. Ārlietu ministrijai uzdots koordinēt līdzekļu izlietojumu un iesniegt Ministru kabinetā pārskatu par programmas īstenošanu. Ministrija iepriekš informēja, ka humāno palīdzību Irākai sniedz gandrīz visas ES un asociētās valstis, tajā skaitā Lietuva, starptautiskās organizācijas un privātie donori. Negūstot noliegumu aizdomām par Irākas rīcībā esošajiem kodolieročiem, ASV 19.martā sāka karadarbību Irākā, kaut gan ANO Drošības padome ASV plānus neatbalstīja. Lielākā ASV sabiedrotā ir Lielbritānija. Atbalstu ASV pauda arī Latvija. Karadarbībā gāzts Sadama Huseina režīms un ASV izveidotā valsts administrācija veic Irākas atjaunošanu un valsts institūciju veidošanu. Rutkis iesniedz atlūgumu LETA 05/14/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Guntis Rutkis Ministru prezidentam Einaram Repšem iesniedzis lūgumu no 30.maija atbrīvot viņu no amata. Pēc tam, kad Rutkis atstās amatu, premjeram būs jānozīmē KNAB priekšnieka vieta izpildītājs un jālemj par jauna direktora izraudzīšanās kārtību. Repše jau ir paziņojis, ka šim amatam tiks rīkots kārtējais konkurss. Rutki KNAB priekšnieka amatā Saeima apstiprināja pērnā gada 10.oktobrī. Kopš stāšanās amatā Rutkis ilgi slimoja un tieši viņa slimība tiek minēta kā galvenais iemesls, kāpēc viņam nākas pamest amatu. Rutkis uzsver, ka KNAB priek šnieka amatu vēlas atstāt pēc paša vēlēšanās, tomēr nevienam nav noslēpums, ka šo lēmumu ietekmējis premjers. KNAB direktoru no amata var atlaist Saeima ar valdības piekrišanu. Tas rakstīts iepriekšējā Saeimas sasaukuma pērn pieņemtajā KNAB likumā, kas paredz KNAB direktora iecelšanu uz pieciem gadiem. Ja biroja direktors no amata aiziet pats, valdība sagatavo lēmuma projektu, par kuru jābalso Saeimai. Mazākumtautību padome atbalsta IZM koncepciju Diena 05/09/03 Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos ceturtdein 8. maijā ar balsu vairākumu akceptēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto mazākumtautību vidusskolu programmas parauga projektu un grozījumus vidējās izglītības standartā. Šī bija pēdējā apspriede par valodas lietojumu mazākumtautību skolās 2004.gadā pirms grozījumu skatīšanas valdībā 13.maijā. Ja Ministru kabinets tos akceptēs, skolas varēs ķerties pie konkrētu programmu izstrādes, lai laikus tās licencētu. Padome akceptēja programmu, kurā ar nākamo gadu 10.klasēm un trīs gadus vēlāk visai vidusskolai noteikts konkrēts valodu sadalījums mācībās: 40% stundu - dzimtajā valodā, 60% - latviski. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis programmu varēs parakstīt, kad valdība akceptēs atbilstošus grozījumus valsts satura pamatdokumentā jeb izglītības standartā. Paralēli valodas lietojumam tas nosaka, ka ar 2007.gadu 12.klasei latviski jākārto arī valsts pārbaudes darbi. Padomes sēdes laikā daži tās pārstāvji uzsvēra, ka būtu netaisnīgi, piemēram, matemātikas eksāmenā ņemt vērā gramatikas kļūdas. Taču pieņemtos dokumentus neatbalsta padomes pārstāvis Krievu mācību valodas atbalsta asociācijas vadītājs Igors Pimenovs. Konsultatīvajā padomē darbojas vairāku mazākumtautību skolu un citu institūciju pārstāvji. Valdība groza iecerēto izglītības reformu LETA 05/14/03 Ministru kabinets otrdien grozīja noteikumus par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, uz kura pamata 2004.gada 1.septembrī mazākumtautību skolās notiks pāreja uz mācībām latviešu valodā. Grozījumi noteikumu mazākumtautību izglītības programmās nosaka, ka ar 2004.gada 1.septembri, sākot ar 10.klasi, katru mācību gadu apgūst ne mazāk kā piecus mācību priekšmetus latviešu valodā. Šo mācību priekšmetu skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra. Skolām jāievēro nosacījums, ka latviešu valodā nodrošināmi 60% mācību satura, bet 40% - mazākumtautību valodā. Mazākumtautību valodā mācību satura apguvi var nodrošināt līdz divām piektdaļām no kopējās mācī bu stundu slodzes mācību gadā. Programmā noteikts, ka 2004./2005.mācību gadā 11. un 12.klasē un 2005./2006.mācību gadā 12.klasē latviešu valodā apgūst ne mazāk kā trīs mācību priekšmetus. Grozījumi paredz, ka ar 2007.gadu valsts pārbaudes darbu saturs ir latviešu valodā. Tas nozīmē, ka Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) 2007.gadā centralizēto eksāmenu darbus sagatavos tikai latviešu valodā. Centralizēto eksāmenu darbi mazākumtautību valodā paliks pamatskolās. Par normatīvā akta ieviešanu tiks informēti izglītības iestāžu vadītāji, pilsētas, rajona izglītības pārvaldes vadītāji. Vecākiem tiks veidota informatīva lapa par vidējās izglītības iespējām, kā arī nodrošināta iespēja piedalīties Latviešu valodas valsts programmas organizētajos semināros.Lai nodrošinātu vecāku informēšanu par mazākumtautību vispārējās vidējās izglītības programmas parauga īstenošanu izglītības iestādēs, IZM šogad vēlas saņemt papildu līdzekļus 12 000 latu apmērā. Valdības sēdē premjers Einars Repše pauda viedokli, ka šo grozījumu pieņemšana ļaus izbeigt jebkuras spekulācijas par šo tematu. Šodien ministri arī uzdeva IZM precizēt Izglītības likuma normas, kas rosināja neizpratni sabiedrībā, jo noteica, ka arī mazākumtautību skolās 10.klases sāks mācības tikai latviešu valodā. No likuma panta tiks svītrots vārds "tikai". “Pašreiz esam noskaidrojuši pilnīgi precīzi, kāds ir šīs reformas saturs un kāds ir tās mērķis, lai nebūtu pilnīgi nekādu spekulāciju ap šo jautājumu,” par notikušo gandarīta otrdien bija V.Vīķe-Freiberga. Ekeuss aizstāv latviešu valodu Diena 05/14/03 Latviešu valodai kā Latvijas valsts valodai ir jābūt dominantei izglītības sistēmā, otrdien tiekoties ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, uzsvēra EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss. Kā ziņo Valsts prezidentes preses dienests, abas amatpersonas bijušas vienisprātis, ka valsts valoda ir līdzeklis, lai jaunieši varētu pilnībā iekļauties sabiedrībā un būt konkurētspējīgi darba tirgū, tajā pašā laikā viņi varētu turpināt izkopt savas dzimtās valodas un kultūras piederību. Savukārt žurnālistiem pēc tikšanās komisārs diplomātiski sacīja, ka izglītības reformai var būt dažādas modifikācijas un turpmākā attīstība. Par valdības nule akceptēto valodas lietojuma sadalījumu mazākumtautību skolās viņš vēl trešdien gribot uzklausīt atbildīgo amatpersonu viedokli, tomēr nekādu norādījumu vai rekomendāciju viņam Latvijai pagaidām nav. Šī viņam esot “rutīnas vizīte” Baltijas valstīs. Pēdējo reizi Latviju komisārs apmeklēja 2001.gada septembrī un tagad esot pārsteigts, cik daudz lielu pārmaiņu Latvijā notikušas divu gadu laikā. Valdības gatavošanos 2004.gada reformai R.Ekeuss grib izzināt, trešdien apmeklējot ukraiņu vidusskolu un Rīgas 40.vidusskolu, tad tikties ar izglītības un zinātnes ministru un īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās. Trešdienas vakarā komisārs plāno doties uz Maskavu. Par to, vai Latvijas mazākumtautību skolu reforma būs sarunu tēma, viņš gan neesot pārliecināts, ja nu vienīgi tas interesēs Krievijas amatpersonas. Valdība bez iebildēm otrdien akceptēja oficiālo valodu lietojumu mazākumtautību vidusskolās ar 2004.gada 1.septembri. Vispārējās vidējās izglītības standarts tagad nosaka, ka ar 1.septembri 10.klasēs, bet līdz 2007.gadam visā vidusskolā mazākumtautību valodā var mācīties līdz divām piektdaļām no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Praktiski tas nozīmē jau sabiedrībā diskutēto valodas sadalījumu 40% dzimtajā valodā un 60% latviski. 2000.gadā akceptētais izglītības satura pamatdokuments paredzēja vidusskolā latviski mācīt ne mazāk kā trīs priekšmetus. “Pašreiz esam noskaidrojuši pilnīgi precīzi, kāds ir šīs reformas saturs un kāds ir tās mērķis, lai nebūtu pilnīgi nekādu spekulāciju ap šo jautājumu,” par notikušo gandarīta otrdien bija V.Vīķe-Freiberga. Līdz reformas sākumam tiks grozīta arī Izglītības likuma pārejas noteikumu 9.panta 3.daļa, kura no 2004.gada 1.septembra mācības nosaka tikai valsts valodā, Dienu informēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL). Mazākumtautību skolu reformai pakļautas 149 vidusskolas, kurai pilnībā vai daļēji pašreiz nespēj sagatavoties 18 skolas. Pret iecerētajām pārmaiņām ir Latvijas Krievu mācību valodas skolu atbalsta asociācija un 23.maijā plāno reformas pretestības manifestāciju. 23.maija protesta akcija turpina briest BNS 05/13/03 Lai arī Rīgas dome vēl nav atļāvusi 23.maijā Rīgā rīkot plašu manifestāciju pret 2004.gadā gaidāmo pāreju uz mācībām latviešu valodā, Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (LAŠOR) ir pārliecināta par to norisi, aicinot piedalīties arī latviešu skolu audzēkņu vecākus. Reformu LAŠOR savā aicinājumā dēvē par ziepju burbuli. "Reforma ir pūsta, spiesta, ar gaisīgām utopijām pildīta," teikts aicinājumā. LAŠOR valdes priekšsēdētājs Igors Pimenovs žurnālistiem pirmdien sacīja, ka organizācijai nepieņemama šķiet arī pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) minoritāšu konsultatīvās padomes akceptētā vispārējās vidējās mazākumtautību izglītības programma. "Mēs to nevaram pieņemt ne tās konceptuālā, ne juridiskā, ne arī metodiskā rakstura dēļ," norādīja Pimenovs, piebilstot, ka tās akceptēšanā piedalījās 14 no 22 padomes locekļiem, turklāt divi no tiem, kuri pārstāvēja LAŠOR, tai savu piekrišanu nedeva. LAŠOR atbalsta latviešu valodas pratēju skaita palielināšanu, taču neatbalsta, ka to mēģina panākt ar valsts valodas kā mācībvalodas lietošanas krasu palielināšanu mazākumtautību mācību programmās uz mazākumtautību valodu rēķina. Turklāt organizācijas pārstāvji ir pārliecināti, ka pamatizglītības un vidējās izglītības augstāko kvalitāti var panākt tikai, priekšmetu mācoties skolēna dzimtajā valodā. Organizācija izstrādājusi arī savus priekšlikumus, kas paredz, ka mazākumtautību valodā nodrošināmi 70% no kopējās mācību stundu slodzes, ka priekšmetu mācībvalodu nosaka pašvaldība kopā ar tās dibinātās izglītības iestādes padomi, nevis IZM, kā arī to, ka valsts pārbaudījumi jākārto mācību priekšmeta mācīšanas valodā, nevis valsts valodā, kā to paredz reforma. Savukārt, lai nodrošinātu pietiekamas valsts valodas zināšanas, zināšanas par latviešu kultūru un zināšanas par Latviju, LAŠOR ierosina palielināt maksimālo mācību stundu slodzi nedēļā vidusskolā, papildu 4 stundas izmantojot latviešu valodai un literatūrai. Tāpat viņi ierosina izstrādāt jaunu mācību priekšmetu 'latviešu valoda un literatūra' tieši mazākumtautībām, turklāt skolēnu skaits šajās stundās nedrīkstētu pārsniegt 10. LAŠOR aicina IZM izsludināt konkursus par jaunu mazākumtautību izglītības programmas mācību priekšmetu standartu, programmu un mācību līdzekļu izstrādi, kas nodrošinātu izglītojamajiem latviešu kultūras zināšanas un izpratni, kā arī atjaunot pasniedzēju sagatavošanu augstskolās turpmākam darbam mazākumtautību skolās, kurās izglītības programmas īsteno pārsvarā mazākumtautību skolās. Organizācijai gan nav iebildumu, ja kādu skolu direktori tomēr būtu gatavi pamēģināt īstenot reformu, kā to iecerējusi IZM, bet viņi vēlas, lai būtu paredzēts arī atkāpšanās ceļš vai arī alternatīva iespēja. Pimenovs atzina, ka maija nogalē plānotā akcija domāta kā "pozitīvs pasākums, nevis klaja protesta akcija". LAŠOR pārstāvji pauda neizpratni, kāpēc lielā pilsētā, kāda ir Rīga, vienlaicīgi ar Eirovīziju nevarētu norisināties vēl kāds plašs pasākums. Akcijas rīkotāji, domājot par drošību tās laikā, noslēguši līgumu ar kādu privātu apsardzes firmu, kuru nosaukt gan nevēlējās, turklāt darbosies arī brīvprātīgie. Organizācija akcijā aicina piedalīties arī latviešu mācībvalodas skolu audzēkņu vecākus, kurus varētu uztraukt iespējamais bērnu pieplūdums latviešu skolās, jo "ir pamatotas aizdomas, ka vecāki, jau laikus domājot par savu bērnu nākotni, varētu savus bērnus sūtīt mācīties latviešu skolās, kas radītu papildu problēmas ar pārāk lielo bērnu skaitu klasēs", sacīja Pimenovs. LAŠOR arī cer, ka šādu pasākumu mazākumtautību pārstāvji varētu rīkot katru gadu 23.maijā, līdzīgi kā tas ir ar Tatjanas dienu ziemas beigās. Jau informēts, ka piedalīties LAŠOR akcijās un paust IZM viedokli gatavs arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kurš nav pret šādu plašu viedokļa paušanu, bet gan pret izvēlēto pasākuma laiku - 23.maiju. Piedaloties akcijā, ministrs gatavs atbildēt uz jautājumiem par gaidāmajām reformām vidusskolas klasēs no 2004.gada 1.septembra, tajā skaitā arī par vispārējās vidējās mazākumtautību izglītības programmu, ko apstiprinājusi mazākumtautību konsultatīvā padome. Mazākumtautību izglītības programmā norādīts, ka līdzšinējo triju priekšmetu vietā mazākumtautību izglītības programmā tagad latviešu valodā būs jāapgūst pieci mācību priekšmeti, kā arī noteica, ka izglītības iestādei līdz divām piektdaļām no kopējā mācību stundu skaita jāmāca mazākumtautību valodā. Tāpat iekļauta prasība, ka valsts pārbaudes darbu uzdevumi no 2007.gada būs valsts valodā. Kā ieteikumu skolām, ja ir atbilstoši speciālisti un mācību materiāli, izvirzīja censties sekmēt mazākumtautību valodas un kultūras saglabāšanu un integrācijas procesu Latvijas sabiedrībā. Lai programmu īstenotu, nepieciešami grozījumi noteikumos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, kurus valdībā izskatīšanai paredzēts virzīt jau 13.maijā. Grozījumos iekļauta arī norma, kas paredz, ka 2004./2005.mācību gadā 11. un 12.klasē, kā arī 2005./2006.mācību gadā 12.klasē latviešu valodā jāapgūst ne mazāk kā trīs mācību priekšmeti. Saeima groza Satversmi LETA 05/09/03 Saeima ceturtdien 8. maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Satversmē un likumā par tautas nobalsošanu, kas saistīti ar referenduma rīkošanu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Satversmes grozījumi paredz iespēju deleģēt daļu no valsts institūciju kompetencēm starptautiskām institūcijām, kā arī nosaka procedūru, kādā jautājums par Latvijas dalību ES tiek nodots izlemšanai tautas nobalsošanā. Grozījumi paredz arī iespēju par būtiskām izmaiņām dal ības nosacījumos ES lemt referenduma ceļā. Referendums par Latvijas dalību ES būs noticis, ja tajā piedalīsies vismaz puse no vēlētāju skaita, kas piedalījās pēdējās Saeimas vēlēšanās. Lēmums par Latvijas iestāšanos ES tiks pieņemts, ja no referendumā balsojušo skaita vismaz puse būs balsojuši "par" vai "pret". Lai nodrošinātu Satversmes grozījumu leģitīmu funkcionēšanu, Saeima šodien pieņēma arī grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", paredzot divus jaunus gadījumus, kad jautājums izlemjams tautas nobalsošanas ceļā. Likumā tiks noteikts, ka šādi izšķirams jautājums par Latvijas dalību ES un par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības nosacījumos ES. Grozījumi Satversmē paredz, ka varēs deleģēt daļu valsts kompetences starptautiskajām institūcijām ar nolūku stiprināt demokrātiju, turklāt grozījumos ietverts termins "deleģēt", nevis "atdot", kas nozīmē, ka šo kompetences deleģējumu varēs atsaukt. Grozījumos iekļauts jēdziens "nolūkā stiprināt demokrātiju", lai Latvijai pastāvētu iespējas pārskatīt dalību ES, ja šī organizācija nākotnē kļūtu Latvijai nepieņemama vai nedemokrātiska.Tā k ā Satversmes grozījumi paredz, ka Saeima ar lēmumu nosaka referenduma datumu un referenduma jautājumu, parlamentam vēl vajadzēs pieņemt īpašu lēmumu par referenduma dienu un jautājumu par iestāšanos ES. 8.Saeimas vēlēšanās piedalījās 997 754 jeb 71,5% vēlētāju, tātad referendums par iestāšanos ES Latvijā būs noticis, ja tajā piedalīsies vismaz 498 877 vēlētāji, bet lēmumam par iestāšanos ES teorētiski var pietikt pat ar nepilniem 250 000 balsu. Lietuvas pilsoņi balso par Eiropu LETA 05/12/03 91,04 procenti Lietuvā sestdien un svētdien notikušā referenduma dalībnieku ir nobalsojuši par savas valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), liecina rezultāti pēc balsu saskaitīšanas visos 2040 vēlēšanu iecirkņos. Pret iestāšanos ES balsojuši 8,96 procenti referenduma dalībnieku, informēja Galvenā vēlēšanu komisija. Referendumā nobalsoja aptuveni 63,5 procenti vēlētāju. Līdz ar to referenduma rezultātus var uzskatīt par spēkā esošiem, jo tam bija nepieciešams, lai būtu nobalsojuši vismaz puse no 2,6 miljoniem reģistrēto vēlētāju. Lietuvā ir pavisam 3,5 miljoni iedzīvotāju. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sveic Lietuvas iedzīvotājus ar vēsturisko izvēli referendumā par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un cer, ka kaimiņu piemērs stimulēs arī Latvijas iedzīvotājus rudenī gaidāmajā referendumā par iestāšanos ES izdarīt pareizo izvēli. Arī Ministru prezidents Einars Repše šorīt nosūtījis apsveikuma vēstuli Lietuvas premjerministram Aļģirdam Brazauskam, kurā apsveic Lietuvas premjeru un tautu ar vēsturisko lēmumu par dalību Eiropas Savienībā (ES), informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā. Daugavpilieši diskutēt nenāk Diena 05/12/03 Neviens daugavpilietis svētdien neatnāca uz Daugavpils domes lielajā zālē paredzēto diskusiju par mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām valsts valodā, uz kuru bija atbraucis arī īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieces vietas izpildītāja Rita Strode Dienai paskaidroja, ka, iespējams, informācija par pasākumu daugavpiliešus nemaz nav aizsniegusi, jo tā neparādījās ne vietējos laikrakstos, ne arī televīzijā. Nils Muižnieks Dienai atzina, ka daugavpiliešu minimālā interese par ES un sabiedrības integrācijas lietām varētu būt skaidrojama gan ar neveiksmīgi izvēlēto diskusijas norises laiku, gan arī ar to, ka atmosfēra ap gaidāmo izglītības reformu ārpus Rīgas ir daudz mazāk politizēta. “Acīmredzot, piedāvātais variants - 40% dzimtajā valodā un 60% latviski - ir atbilstošs integrācijas procesam un sabiedrību vairāk vai mazāk apmierina,” teica ministrs. Kā liecina Daugavpils izglītības pārvaldes veiktā aptauja, no 11 pilsētas mazākumtautību skolām, 2004.gadā pāriet uz bilingvālo apmācību vidusskolās ir gatavas deviņas skolas, divas ir daļēji gatavas. Kā stāsta R.Strode, Daugavpilī pāreja tika gatavota pakāpeniski, ieguldot pašvaldības līdzekļus piemaksās latviešu valodas skolotājiem krievu skolās, kā arī klašu dalīšanai grupās latviešu valodas stundās. Turklāt vecāki saprotot, ka Daugavpilī skola ir vienīgā vieta, kur bērns var apgūt latviešu valodu, jo pilsētā šīs valodas vides nav. Daugavpils krievu vidusskolas liceja direktors Jevgeņijs Timošenko Dienai pa tālruni apliecināja, ka skola pārejai gatavojusies septiņus gadus, tāpēc problēmas neradīsies. “Tā kā visi mūsu skolas absolventi ik gadu iestājas augstskolās, veiksmīgi konkurējot ar labāko Rīgas latviešu skolu audzēkņiem, tas liecina arī par viņu latviešu valodas zināšanām,” teica J.Timošenko, apgalvojot, ka piketēt uz Rīgu Daugavpils krievu liceja skolotāji nebrauks. Arī grāfa Plātera Daugavpils poļu vidusskolas direktore Ģertrūde Grāve Dienai teica, ka skolā jau tagad vairumu priekšmetu bērni apgūst latviski, pārējos - poliski, tāpēc viņiem ir labas iespējas startēt gan Latvijas, gan Polijas augstskolās. Izglītības pārvaldes priekšnieks Jānis Dukšinskis Dienai pastāstīja, ka skolu vadītāju un vecāku attieksme pret gaidāmo reformu ir saprotoša. Arī iespēja izvēlēties latviešu valodā mācāmos priekšmetus ļaus mazināt spriedzi, un pāreja nebūs tik sāpīga. “Cilvēki saprot, ka ar piketiem un lozungiem neko neizdarīs. Ir vairāk jādomā, kā panākt skolām lielāku valsts atbalstu, kaut vai mācību grāmatu ziņā, jo Daugavpils skolās to ļoti trūkst,” teica J.Dukšinskis. Latvijai būs ievērojami jāpalielina finansējums zinātnei LETA 05/14/03 Tuvāko četru gadu laikā Latvijā zinātnei būtu jānodrošina viens procents no iekšzemes kopprodukta (IKP), uzskata ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Otrdien Briselē Eiropas Savienības (ES) Konkurētspējas ministru padomes sēdē, kurā Latviju pārstāvēja Lujāns, tika pārrunāta ES rūpniecības un jaunievedumu politika. Jaunievedumu politika balstīta uz Eiropas Komisijas izstrādāto komunikāciju "Rūpniecības politika paplašinātā Eiropā". Dokuments paredz līdz 2010.gadam izveidot ES par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Mērķa sasniegšanai akceptēts darbības plāns, kas paredz investīcijām pētniecībā, attīstībā un inovācijās izlietot 3% no iekšzemes kopprodukta. Pēc Latvijas ekonomikas ministra vārdiem, šīs politikas mērķis ir celt Eiropas konkurētspēju pasaulē. "Uzvarēt konkurences tirgū var tikai gudri produkti. To ražošana iespējama tikai ar nosacījumu, ja tiek virzīti ieguldījumi zinātnē. 3% no iekšzemes kopprodukta šobrīd ir milzīgs izaicinājums Latvijas budžetam. Plāns paredz tā realizāciju līdz 2009.gadam," atzīmējis Lujāns. Mūsu valstī kopējās investīcijas zinātnei un tehnolo ģiju attīstībai ir 0,4% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem salīdzinā jumā ar visām ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus, kā pakāpeniski palielināt investīcijas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai. Luterāņi grasās pieprasīt valsts garantijas baznīcas brīvībai ES Diena 05/14/03 Latvijas prāvākā konfesija - luterāņu baznīca - atšķirībā no pārējām divām lielākajām - katoļiem un pareizticīgajiem - vēl nav pozicionējusi savu viedokli par Latvijas iestāju Eiropas Savienībā (ES). Baznīcai esot nepieciešamas valsts garantijas, ka, iestājoties ES, tā savā ticībā un mācībā paliks neatkarīga, Dienai otrdien sacīja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags. Jautājumu par baznīcas iekšējo brīvību ES viņš tuvākajā laikā iecerējis izvirzīt Garīgo lietu padomē, ko vada premjers un piedalās visi tradicionālo konfesiju vadītāji, kā arī nolēmis pārrunāt ar Latvijas ārpolitikas speciālistiem. Eiropas integrācijas biroja vadītājs Edvards Kušners saka - ES tiesības neregulē baznīcas iekšējo dzīvi. Baznīcu vadītājiem bažas rodoties nevis likumu, bet atsevišķu dalībvalstu prakses dēļ, piemēram, pieļaujot geju laulības. LELB homoseksuālas attiecības uzskata par grēku, un J.Vanags teic - ja ES nevarētu īstenot Sinodes rezolūciju par homoseksuālismu, LELB to uzskatītu par būtisku baznīcas brīvības apdraudējumu. Iespējamos draudus gan nesaskata ne LELB ārpus Latvijas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, ne Sarkandaugavas un Krimuldas draudzes mācītājs Austris Rāviņš. Viņš saka - Eiropā baznīca ir šķirta no valsts, tādēļ neiedomājami, ka ES varētu, piemēram, liegt adventistiem svinēt sabatu vai uztiept savas nostādnes attiecībā uz karadienestu. Ja LELB vienotos atbalstīt Latvijas iestāju ES, tā “300 draudzēs, kas sedz visu Latvijas teritoriju, varētu signālus dot”, bet, ja valdības garantijas saņemtas netiks, “būs jāpadomā” - tā J.Vanags. Viņš nepiekrīt Dienas pieļāvumam, ka šādu LELB pozīciju varētu uzskatīt par šantāžu. Baznīcu tikai interesējot tās aizstāvība. E.E.Rozītis atzīst, ka pirms referenduma “katra sabiedriska grupa” mēģina sev rast maksimālu labumu, tāpēc LELB varot saprast. “Protams, par spīti problēmām, kas varētu nopietni skart dažas ļaužu grupas, piemēram, zemniekus, ilgtermiņā Latvija no ES būtu ieguvēja,” teic J.Vanags. Katoļu arhibīskaps Jānis Pujats jau paziņojis, ka Aglonas svētkos baznīca mudināšot ticīgos balsot par. Arī pareizticīgo baznīca uzskata, ka vienīgā Latvijas perspektīva ir ES, un to vēstīšot baznīcēniem. Tomēr metropolītam Aleksandram neesot skaidra latviešu identitātes un valodas vieta ES, tāpēc neskaidra kļūstot arī Latvijas mazākumtautību nākotne Eiropā. Baznīcas viedoklis var kļūt par vienu no pēdējiem pilieniem pārpildītā traukā - tā baznīcas nostājas nozīmību sabiedrības viedokļa ietekmēšanā komentē sociologs Aigars Freimanis. Viņš atgādina, ka tradicionāli baznīca kā arbitrs ar padomu līdzējusi izšķirt smagus strīdus, taču, paužot politisku nostāju, tā zaudē tradicionālo distanci. Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks Ringolds Balodis saka - baznīca jāvērtē ne tikai kā reliģiska, bet arī nevalstiska organizācija ar savām aktivitātēm. Tomēr, baznīcas vadītājiem iesaistoties polemikā, jārēķinās, ka baznīcas locekļiem var būt pretēji uzskati, taču “tā jau ir pašu bīskapu problēma”. Latvija atpaliek ES likumu tulkošanā LETA 05/14/03 Daļa no 10 valstīm, kas nākamajā gadā pievienosies Eiropas Savienībai (ES), pārāk lēni tulko ES likumus savās valodās un riskē ar neskaidrībām likumdošanā, otrdien paziņoja Eiropas Komisija (EK). Šīm desmit valstīm līdz iestāšanās brīdim ES ir jāievieš visi Eiropas likumi, taču daļa šo likumu stājas spē kā tikai tad, kad tie ir pārtulkoti. EK paplašināšanās komandas vadītājs Eneko Landaburu pavēstīja, ka EK nosūtīs spēcīgu brīdinājumu kandidātvalstīm, lai tās paātrina likumu tulkošanu. "Ja nebūs tulkojuma, tas var radīt neskaidrības. To vēl ir iespējams izdarīt. Mums vēl ir gads," Landaburu sacīja aģentūrai "Reuters". Daļai no ES likumiem, ieskaitot finanšu nolikumus, lai tie stātos spēkā, ir jāparādās ES oficiālajā žurnālā katras dalībvalsts valodā. Labs progress novērots Igaunijā, Ungārijā un Čehijā, bet dažas no pārējām valstīm tālu atpaliek. Pārējās valstis ir Latvija, Lietuva, Kipra, Malta, Slovākija un Slovēnija. Imports pārsniedz eksportu par 71,5% LETA 05/13/03 Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā imports pārsniedzis eksportu par 71,5%, kas ir vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, kad Latvijā faktiskajās cenās tika importētas par 65,9% vairāk preču, nekā Latvijas uzņēmēji eksportēja, informēja Centrālā statistikas pārvalde. Tomēr eksporta kopapjoms šā gada pirmajā ceturksnī ir pieaudzis par 18,5%, un šā gada pirmajos trīs mēnešos eksporta vērtība bija 369,9 miljoni latu. Savukārt importa kopapjoms palielinājās par 22,5%, sasniedzot 634,5 miljonus latu. Šā gada martā preču eksporta vērtība bija 134,1 miljons latu, kas ir par 9,1% lielāka nekā februārī un par 22,1% lielāka nekā 2002.gada martā. Preču importa vērtība martā sasniegusi 239,6 miljonus latu, kas ir par 16,1% vairāk nekā februārī un par 27,2% vairāk, salīdzinot ar 2002.gada martu. Celulozes rūpnīcas piesārņojums sadārdzinās Rīgas ūdens attīrīšanu NRA 05/14/03 Uzbūvējot celulozes rūpnīcu Jēkabpils rajona Ozolsalā, kā to pašlaik plāno Baltic Pulp, Daugava pamazām tiks piesārņota. Pēc dažiem gadiem Rīgai tīra dzeramā ūdens iegūšana izmaksās dārgāk nekā pašlaik. Kaitīgās vielas, kuras zinātnieki raksturo kā kancerogēnas un mutagēnas, pamazām nonāks Daugavas planktonā, bet no tā - zivīs un pēc tam cilvēku organismos, secinājuši Rīgas domes izveidotās darba grupas neatkarīgie eksperti. Darba grupas vadītājs, habilitētais ķīmijas zinātņu doktors Ivars Kalviņš uzsvēra, ka, darbojoties celulozes rūpnīcai, Daugavas piesārņojums ar katru gadu palielināsies. “Līdz Rīgai piesārņojums uzreiz, protams, nenonāks. Taču pēc trim četriem gadiem ietekme jau būs jūtama. Rīgas attīrīšanas iekārtām būs jāspēj attīrīt hlororganiskos savienojumus, jo tie nedrīkst būt dzeramajā ūdenī. Tas, protams, sadārdzinās attīrīšanas izmaksas,” sacīja I. Kalviņš. Viņš teica, ka ir iespējams veikt tādu piesārņotu ūdeņu attīrīšanu, taču tas izmaksās ļoti dārgi. Rīgas domnieks Jānis Karpovičs bija aprēķinājis, ka gadījumā, ja Daugava piesārņos un dzeramo ūdeni nāksies ņemt no Baltezera, tas Rīgas pilsētai izmaksās 300 miljonus latu. Zinātnieki pastāstīja, ka citur pasaulē tiek izmantotas tādas tehnoloģijas, kas reciklē (atgriež ražošanas procesā) 90 procentus no notekūdeņiem. Taču šīs rūpnīcas investori negatavojas šādu tehnoloģiju izmantot, jo tā ir ļoti dārga. Latvijas valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Imants Kaimiņš uzsvēra, ka līdz ar rūpnīcas darbības uzsākšanos krietni palielināsies atkritumu daudzums. Nosacīti varot teikt, ka viens ešalons celulozes tiks izvests no Latvijas, bet trīs ar pus ešaloni ar atkritumiem (gāzveida izneši, notekūdeņi Daugavā un cietie atkritumi Daugavas krastos) paliks Latvijā. I. Kalviņš bija arī norūpējies par to, ka celulozes ražošanas nodrošināšanai pa Latvijas autoceļiem kursēs automašīnas ar bīstamām ķimikāliju kravām. Neatkarīgie eksperti pieļauj, ka Latvijai varbūt ir vajadzīga celulozes rūpnīca, taču tai vajadzētu būt pie jūras, nevis pie Daugavas, turklāt ekonomiski izdevīgāk būtu, ja tā piederētu Latvijai un ražotu ne tikai celulozi, bet arī papīru. Izpētot Baltic Pulp celulozes rūpnīcas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, neatkarīgie eksperti konstatējuši daudzas nepilnības un kļūdas. I. Kalviņš pat tās nosauca par melīgiem apgalvojumiem. Viņš ir saskaitījis, ka šajā ziņojumā ir vismaz 13 fakti, kas liecina par krāpšanos. Piemēram, pretēji ziņojumā apgalvotajam neatkarīgie speciālisti konstatējuši, ka ziemā Daugavas ūdens piesārņojums palielināsies nevis par 40 procentiem, bet gan vismaz par 55 līdz 87 procentiem. Anatolijs Beļajevs Neatkarīgajai uzsvēra, ka, piemēram, metilmerkaptāna koncentrācija šīs rūpnīcas darbības rezultātā 32 reizes pārsniegs maksimālo pieļaujamo. Šī viela ir gan kaitīga cilvēka veselībai, gan arī ļoti smirdīga. Pēc A. Beļajeva teiktā, tā iedarbojas uz cilvēka nervu sistēmu un ož pēc pēc puvušām olām. Ziņojumā ir aplūkotas tikai piecas hlororganiskajiem savienojumiem (AOX) piederošas vielas, lai gan īstenībā pasaulē zināmas un tiek pētītas apmēram 200 šādas vielas, sacīja A. Beļajevs. Kāpēc pasaulē baidās no šiem savienojumiem? Zinātnieki konstatējuši, ka nav izslēgta dioksīnu veidošanās ļoti mazos daudzumos. Aparatūra tos var nereģistrēt, bet šie savienojumi šķīst taukos, bet zivju organismos bioakumulējas miljons un vairāk reižu lielākās koncentrācijās. Piemēram, Zviedrijā šādas vielas vispār ir aizliegts izvadīt apkārtējā vidē neatkarīgi no to toksicitātes. Turklāt Latvijā pašlaik vispār netiek noteikta dioksīna koncentrācija. Rīgas domes izveidotās darba grupas secinājumus paredzēts iesniegt Rīgas domes vadībai, kas tos tālāk plāno nosūtīt Ministru kabinetam. Taču, kā uzsvēra A. Beļajevs, diemžēl Latvijas likumdošana neparedz noslēguma ziņojuma sabiedrisko apspriešanu. Tas nozīmē, ka ar Latvijas zinātnieku pētījumu par šo rūpnīcu sabiedrība nemaz nevarēs iepazīties. Par celulozes rūpnīcas ietekmi ir noraizējušies arī koksnes ķīmiķi. Koksnes ķīmijas inženieri ir nosūtījuši vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kurā pauž savu satraukumu par iespējamo Daugavas piesārņojumu ar dioksīniem un citām kaitīgām vielām, kā arī plašas apkārtnes piesārņojumu ar šīs lieljaudas rūpnīcas izmešiem, nerunājot nemaz par avāriju bīstamību. Austrumu robežas līgumu laušanas izmaksas vēl joprojām nezināmas Diena 05/12/03 Kaut gan Iekšlietu ministrijai (IeM) saskaņā ar valdības lēmumu līdz 1.jūnijam jālauž 17 austrumu robežbūves līgumi, pagaidām tā arī nav skaidrs, cik saistību saraušana maksās un vai valsts spēs izvairīties no pamatīgiem naudas sodiem. Kaut gan valdība būvnieku apstrīdēto lēmumu pieņēma jau aprīļa sākumā, firmas joprojām turpina strādāt. “Šodien visi līgumi ir spēkā,” skaidro advokāts Romualds Vonsovičs, kura pārstāvētais birojs lēmuma skartajiem 12 uzņēmumiem sniedz juridiskas konsultācijas un neizslēdz vēršanos tiesā. “Pašlaik mēs gaidām informāciju no būvfirmām - kādi ir padarītie darbi, kādi materiāli ir nopirkti,” Dienai sacīja ministrijas saimniecības un apgādes pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Juris Kokorevičs, piebilstot, ka pēc tam arī būs skaidrs, ar kādiem izdevumiem valstij jārēķinās. IeM valsts sekretāra vietnieks Juris Ļabis pastāstīja, ka tas varētu būt zināms šonedēļ. “Pārrunu laikā ministrijas ierēdņi nevarēja paskaidrot, kā īsti notiks līgumu laušana,” Dienai stāstīja būvfirmu Arčers un Binders preses sekretāre Vita Noriņa - pēc pārrunām, kurās firmām vēlreiz norādīts uz valdības lēmumu par līgumu laušanu, iestājies klusums. Patlaban darbi tiekot turpināti, lai “būvobjektos būtu loģisks process”, taču tie neesot vērienīgi. R.Vansovičs savukārt uzsvēra, ka visi līgumi ir slēgti tiesiski, tādēļ būvniekiem neesot nekāda iemesla darbus apturēt. Vaicāts, vai līgumu laušanas gadījumā ministriju gaida tiesu darbi, viņš uzsvēra, ka katrs no līgumiem atrodas citā izpildes stadijā, taču “vienīgais, kā varam aizstāvēt savas tiesības, ir vērsties tiesā”. Kā zināms, 1.aprīlī, līdzās līdzekļu trūkumam norādot uz Valsts kontroles un Latvijas Būvinženieru savienības uzņēmuma Būvzinis sniegtajiem atzinumiem, valdība IeM uzdeva lauzt 17 līgumus par dažādu ēku un ceļu celtniecību uz valsts austrumu robežas. Būvnieki gan kritizējuši abus atzinumus, kuros norādīts uz iespējamiem sadārdzinājumiem, piedāvājot arī vairākus variantus darbu turpināšanai, piemēram, saviem spēkiem piesaistīt kredītus vai samazināt veicamo darbu apjomus. Kaut gan premjers Einars Repše (JL) uzreiz atzina, ka valdības lēmums būtu uzskatāms par nepārvaramu varu un tādēļ valstij nenāksies maksāt līgumos noteikto 5% soda naudu, R.Vonsovičs uzsvēra: par nepārvaramu varu būtu uzskatāms, piemēram, negatīvs balsojums referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, jo tad izrādītos, ka robežas nostiprināšana nav tik svarīga, taču ne valdības lēmums. Divas trešdaļas prognozē Repšes valdības stabilitāti BNS 05/12/03 Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka premjera Einara Repšes vadītā valdība noturēsies līdz gada beigām, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Saskaņā ar aptaujas datiem, 64% respondentu uzskatījuši, ka Repšes valdība noturēsies vismaz līdz 2003.gada beigām, bet pretēju viedokli pauduši 18% respondentu. Biežāk to, ka valdība nemainīsies līdz gada beigām, norādīja respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, latvieši, valsts sektorā nodarbinātie, respondenti ar mazu mēneša vidējo ienākumu uz vienu ģimenes locekli (robežās no 43 līdz 84 latiem) un Vidzemē dzīvojošie. Latvijas pilsoņi ievērojami biežāk (68,4%) nekā nepilsoņi (47,8%) paredzējuši valdības stabilitāti. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka salīdzinoši lielāku pārliecību par Repšes valdības noturēšanos līdz 2003.gada beigām pauduši partiju Jaunais laiks" Latvijas pirmās partijas un Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas atbalstītāji. Ievērojami skeptiskāki par valdības stabilitāti bijuši premjera partijas koalīcijas partneri - Zaļo un zemnieku savienība, kā arī apvienība "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Atsaka kredītu LTV LTV Panorāma 05/09/03 "Šobrīd nav skaidrs, vai tas ir politisks vai profesionāls lēmums, taču viens ir skaidrs - tas apdraud sabiedriskās televīzijas eksistenci." Tā Finanšu ministrijas atteikumu piešķirt kredītu komentē Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Uldis Grava. Latvijas Televīzija programmu uzlabošanai gribēja ņemt uz pieciem gadiem gandrīz miljonu latu kredītu. Pastāvīgo caurumu televīzijas budžetā nesalāpot, vienīgā izeja - samazināt televīzijas raidlaiku. Šo gadu Latvijas televīzija sāka ar 30 jaunām programmām. "Kredīts jau bija iekļauts manā koncepcijā, kāpēc es arī piekritu vadīt televīziju,", saka tās ģenerāldirektors Uldis Grava. Finanšu ministrs atteikuma vēstulē raksta: citēju, "biznesa plānā nav izskaidrots, kā plānotie kredītlīdzekļi tiks izlietoti jaunu, kvalitatīvu programmu un raidījumu veidošanai un esošo uzlabošanai, un kādu konkrētu atdevi tas dos." Turklāt televīzija jau saņēmusi papildfinansējumu, tiesa pārsvarā Eirovīzijas vajadzībām, ko nevar saukt par ikdienišķām vajadzībām. Grava par kredīta atteikumu ir nepatīkami pārsteigts. Uldis Grava: "Ja mēs nedabūjam šo, tad sākas lielākā krīze LTV pastāvēšanā, jāsamazina raidlaiks, zaudējam vietu reklāmas tirgū. Ar šo žestu tiek sagrauta televīzija." Valsts piešķirtie 4 miljoni latu gadam, kas izklausās prāva summa, ievērojami sarūk, sadalot lielākajos televīzijas tēriņos. Puse no summas tiek nomaksāta valstij atpakaļ nodokļos, bet gandrīz pusotra miljona jāmaksā Latvijas radio un televīzijas tornim par raidīšanu. Pāri paliek 700 tūkstoši, kas sadalīti uz katru Latvijas iedzīvotāju iznāk 29 santīmi, par kuriem pat viens cilvēks nevar ar tramvaju aizbraukt turp un atpakaļ, saka Grava. Viņš ir sašutis par to, ka turpat trešdaļa budžeta jāmaksā televīzijas tornim, kas arī ir valsts iestāde. Uldis Grava: "Sanāk, ka valsts man ieliek kabatā naudu, es to tūlīt izņemu un atdodu valstij atpakaļ, it kā mums būtu jānodarbojas ar naudas atmazgāšana." Ziņas latviešu un krievu valodā, kā arī novadu ziņas Latvijas televīzijai izmaksā vairāk nekā 600 latus gadā. Tādējādi sanāk, ka par pāri palikušo valsts finansējumu televīzija var atļauties arī vēl videofilmu "Likteņa līdumnieki", bet vairāk tad arī neko. Ne Analītiskās diskusijas tādas, kā "Kas notiek Latvijā" , ne jaunus iestudējumus un videofilmas. Nacionālā radio un televīzijas padome, kas akceptēja gan biznesa plānu, gan kredīta prasību, ieteikusi pēc Eirovīzijas pārstrādāt atsevišķas biznesa plāna sadaļas un kredīta pieprasījumu iesniegt vēlreiz. Bankas ceļā uz vienotu finanšu tirgu Diena 05/10/03 Latvijas banku sektors jau patlaban darbojas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvām, tāpēc krasas pārmaiņas, iestājoties Eiropas saimē, nav gaidāmas, taču kopumā no jaunās kārtības lielākie ieguvēji būs tieši banku pakalpojumu izmantotāji. Stingrās ES prasības kredītiestādēm jau ir iestrādātas Latvijas finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvajos aktos, Dienai apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Komercbanku asociācija (LKA). Kā teica LKA prezidents Teodors Tverijons, bankas būtībā jau tagad strādā ES tirgū. Vienīgā vēl līdz galam nerealizētā ES prasība ir noguldījumu garantiju fonds - tās īstenošanai ir noteikts pārejas periods. Pagaidām katram noguldījumam garantētā summa ir trīs tūkstoši latu, taču ar katru gadu tā tiks palielināta, līdz 2008.gadā sasniegs Eiropā prasītos 13 tūkstošus latu. Noguldītājiem tas nozīmēs mazāku risku, jo pat bankas bankrota gadījumā tie saņems atpakaļ naudu līdz pat garantētās summas apmēram. Vienotais finanšu tirgus atvieglos banku licencēšanu ES valstīs. Lai atvērtu filiāli kādā no dalībvalstīm, vairs nebūs jāiegūst katrā valstī sava licence, bet pietiks ar vienu atļauju. Atvieglotie noteikumi varētu mudināt ārvalstu bankas sākt darbu Latvijā, kas savukārt klientiem sniegtu lielākas izvēles iespējas. Dienas aptaujāto speciālistu viedokļi dalās, vai konkurence Latvijā tik tiešām pieaugs. FKTK šādu iespēju pieļauj, arī no dažām salīdzinoši nelielām vietējām bankām izskanējušas bažas par lielo Eiropas banku ienākšanu Latvijā. Oponenti gan norāda, ka tās starptautiskās bankas, kuras ir vēlējušās strādāt Latvijā, jau ir pārstāvētas vietējā tirgū un diez vai metīsies uz Latviju pēc iestājas ES. Arī T.Tverijons nesaskata priekšnosacījumus krasam ārvalstu banku pieaugumam. Turklāt jaunpienācējiem, ja vien tie nepārpirks kādu jau Latvijā esošu banku, jārēķinās, ka klienti starp bankām jau sadalīti. Tajā pašā laikā arī Latvijas bankām pavērsies lielākas iespējas strādāt ES, kas teorētiski palielina potenciālo klientu loku. Iespējams gan, ka bankām, lai strādātu ES tirgū, būs vairāk jāspecializējas un jāatrod sev piemērotākās darbības nišas. Lai gan lielākā daļa banku pakalpojumu pēc iestājas ES diez vai palētināsies (pieaugot vispārējam cenu līmenim, drīzāk var notikt pretējais), mazākas kļūs maksas par starptautiskajiem pārskaitījumiem un naudas izņemšanu ārvalstu bankomātos. Visiem pārskaitījumiem starp ES valstu bankām tiks piemēroti iekšzemes tarifi. Arī tagad Latvijas iedzīvotājiem var atvērt kontu ārvalsts bankā, tāpat kā to var darīt nerezidenti Latvijā. Pašlaik no Latvijas komercbanku piesaistītajiem noguldījumiem vairāk nekā puse ir nerezidentu kapitāls. T.Tverijons uzskata, ka tas tikai liecina par ārvalstnieku uzticību Latvijas bankām. Savukārt pēc iestājas ES šai uzticībai vajadzētu vēl vairāk nostiprināties, jo pieaugs valsts stabilitāte. Tas, piemēram, varētu izpausties arī kā augstāki kredītreitingi gan atsevišķām bankām, gan valstij kopumā. Protams, pēc pievienošanās ES visas tautsaimniecības attīstība netieši labvēlīgi ietekmēs bankas un to klientus. Eirozonā noguldījumu un kredītu procentu likmes pašreiz ir tikai nedaudz zemākas nekā Latvijā, teic Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš, pieļaujot, ka likmes tomēr vēl pakāpeniski tuvināsies. T.Tverijons gan bilst, ka likmes Latvijā acīmredzot nekad nebūs tikpat zemas kā lielajos Eiropas finanšu centros. Ja Latvija iestāsies ES un atbildīs noteiktajiem kritērijiem, tā tiks aicināta ieviest eiro, kas gan varētu notikt ne agrāk kā 2008.gadā. Sākumā Latvijai lats būs jāpiesaista eiro un vismaz divus gadus jāpiedalās tā sauktajā otrajā valūtas kursa mehānismā. Šajā periodā Latvijai jāatbilst Eiropas Monetārās savienības kritērijiem, to skaitā jānodrošina lata stabilitāte pret eiro +/- 15 procentu robežās, skaidro E.Vējiņš. Īpašu sarežģījumu Latvijai nevajadzētu būt, jo jau tagad Māstrihtas līgumā noteiktās prasības pamatā tiek ievērotas. Problēmas gan varētu sagādāt šogad apstiprinātais valsts budžeta deficīts trīs procenti no iekšzemes kopprodukta, kas eirozonā ir maksimāli pieļaujamais. Pēc tam, kad tiks ieviests eiro, Latvijas monetāro politiku, arī starpbanku procentu likmes, regulēs Eiropas Centrālā banka, kur lēmumu pieņemšanā piedalās visu Savienības dalībvalstu centrālo banku vadītāji. Iedzīvotājiem darījumiem eirozonā vairs nebūs jākonvertē valūta. Tas atvieglos darbu arī bankām, taču samazinās ienākumus no valūtu maiņas. Papildizdevumus bankām radīs arī paša eiro ieviešana - atbilstoši būs jāpilnveido informācijas sistēmas un jāveic citi pārkārtošanās darbi. Rīgā avārijas stāvoklī aptuveni 700 balkonu LETA 05/12/03 Rīgā ir aptuveni 700 balkonu, kas ir avārijas stāvoklī, informēja Rīgas domes projektu koordinators Dzintars Zaļūksnis. Zaļūksnis norādīja, ka informācija par balkoniem apkopota jau pērn. Taču ziņas nevarot uzskatīt par precīzām, jo ēkas novērtētas tikai vizuāli. Lai precīzi pateiktu, vai balkons var nogrūt, jāveic ekspertīze. Aptuveni divas trešdaļas avārijas stāvoklī esošo balkonu ir privāto īpašnieku ēkām, kā arī ēkām, kas atrodas Rīgas centrā. Kā ziņots, nedēļas nogalē Rīgas centrā, Matīsa ielā 35 nobrucis balkons, traumējot cilvēku, kurš atradās uz zemāk esošā balkona. Nobrucis piecstāvu ēkas 4.stāva balkons. Zaļūksnis informēja, ka dome pagaidām nevar sākt kādas darbības šajā lietā, kamēr nav saņemts ekspertu un policijas atzinums par negadījumu. Jautājums par avārijas stāvoklī esošajiem balkoniem tika aktualizēts pērn jūnijā, kad ēkai Rīgā, Čaka ielā 70 daļēji nobruka balkons. Tad domē tika spriests par iespējām nojaukt drūpošos balkonus. Talcinieki iestāda 6000 priedīšu LETA 05/10/03 Piektdien Tīreļu mežniecībā "Rīgas meža aģentūras" organizētajā meža stādīšanas talkā Rīgas pašvaldības darbinieki un citi talcinieki iestādīja 6000 priedīšu. "Rīgas meža aģentūras" organizētā talka ietilpa gadskārtējo aģentūras rīkoto Meža dienu ietvaros. Talcinieku vidū bija Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, domes deputāti, aģentūras darbinieki, žurnālisti un arī interesenti no malas. Šā gada Meža dienu moto bija " Vai tu iestādīji savu koku?". Kā pastāstīja Rīgas meža aģentūras direktors Jānis Vazdiķis, cilvēku atsaucība mežu atjaunošanas darbos šogad nav tik liela, kāda tā ir bijusi mežu sakopšanas talkās, taču jau nākošajās Meža dienās tiek plānots iesaistīt vairāk jauniešu. "Notiks sacensības starp skolām, un labākās saņems dažādas balvas, piemēram, ekskursijas," piebilda Vazdiķis. Šīsdienas meža stādīšanas talkā aptuveni divu stundu laikā 1,5 hektāru platībā tikai iestādīti 6000 jauno priedīšu. Vazdiķis gan uzsvēra, ka optimālā variantā no kopējā skaita varētu izaugt tikai trešdaļa iestādīto koku, jo vairumu no tiem apdraud dažādi kaitēkļi. "Lielākie ienaidnieki ir smecernieki, peles, buki un aļņi. Šī iemesla dēļ stādām lielāku skaitu jauno priežu, lai regulētu līdzsvaru," teica Vazdiķis. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Valentīns Lazdāns pastāstīja, ka būtiska nozīme šā gada Meža dienu norisē ir pāriešana no kailsakņa stādiem uz konteinerstādiem visā Latvijā. "Lielākā konteinerstāda priekšrocība ir tā, ka stāds daudz mazāk tiek traumēts, to pārstādot, un mazāk cieš no nelabvēlīgiem vides apstākļiem ieaugšanas laikā. To iestāda kopā ar kūdras substrāta kubiņu, kurā tas audzis," talciniekiem paskaidroja Lazdāns. Skandināvijas valstis jau esot pilnībā pārgājušas uz konteinerstādu tehnoloģiju, kamēr pie mums to izmantojot tikai 30%. Pirmās "Meža dienas" Latvijā notika 1928.gadā 12.maijā. Kopš šī laika tās notiek ik gadu. "Ar katru gadu Meža dienu pasākumu skaits palielinās, kas liecina par ikviena cilvēka labo apņemšanos piedalīties meža atjaunošanā un apkārtējās vides sakārtošanā," piebilda Vazdiķis. Sākusies gadskārtējā Daugavas nedēļa BNS 05/13/03 Rīgā pirmdien iesākušās Daugavas nedēļas galvenais pasākums būs konference "Daugavas ielejas lejteces kultūrvēsturiskais mantojums un tā saglabāšanas problēmas". Latvijas Kultūras fonda valdes priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis žurnālistiem sacīja, ka ap Daugavu vienmēr "norisinājušies kautiņi, kas Rīgā un tās teritorijā nerimstas arī tagad". Parasti par Daugavas krastu teritoriju izskan dažādi viedokļi, tāpēc ceturtdien iecerēts organizēt plašu konferenci, kurā būs iespēja gan uzklausīt šos dažādos viedokļus, gan arī iepazīties ar Daugavu. Pirmdien pusnaktī Rīgas kanālā pie Latvijas Nacionālās operas atklāja Aigara Bikšes veidotu interaktīvu vides objektu "Vai Rīga jau gatava?", kas kanālā atradīsies līdz pat septembrim. Rīt norisināsies atklātas stundas "Mana. Tava. Mūsu Daugava" vairākās Rīgas skolās. Tajās piedalīsies Latvijas Kultūras fonda Daugavas komisijas un muzeja eksperti, kuri bērniem stāstīs par dažādām ar upi saistītām lietām, piemēram, tās salām, teikām, kas saistītas ar Daugavu, un daudz ko citu. Piektdien sveiks skolēnu radošā konkursa "Mana Daugava. Mans Staburags" labāko darbu autorus. Skolēni konkursa laikā aicināti gan zīmēt, gan arī rakstīt esejas un referātus par Daugavu. Rīgas domes Kultūras, reliģijas un mākslas komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns sacīja, ka šajā gadā, kad svētku saimniece ir Rīga, domāts par pasākumiem jaunajai paaudzei. Piemēram, skolēnu sacerējumu konkurss, kurš atspoguļojis tieši mazākumtautību bērnu pārsteidzošo mīlestību pret Rīgu un Daugavu, norādot, ka "Rīga ir Latvijas sirds, bet Daugava - asinis", klāstīja Īvāns. Atklājot jaunu mākslas objektu Rīgas pilsētvidē tieši ūdenī, aicināts domāt tieši par Daugavas krastu izmantošanu mākslas objektu izstādīšanai. Daugavas nedēļa noslēgsies ar tēlnieces Solveigas Vasiļjevas Staburagam veltītas piemiņas zīmes "Dieva auss" uzstādīšanu Staburaga pagasta Vīgantes parkā. Būvēs jaunu lāču māju NRA 05/12/03 Līdz 4. jūnijam izsludināts atklātais konkurss iežogojuma būvniecībai lācenēm Ilzītei un Līzītei Līgatnes dabas parkā. Gaujas nacionālā parka dabas un tūrisma infrastruktūras apsaimniekošanas daļas vadītāja vietnieks Jānis Andrušaitis BNS informējis, ka aizpērn dzimusī lācene Ilzīte un viņas pērn dzimusī māsa Līzīte, pašlaik dzīvo katra savā iežogojumā, kas ir par šauru un izraisa dzīvniekiem stresu. J. Andrušaitis teic, ka jauno iežogojumu lāčiem paredzēts atklāt, svinot dabas parka 30 gadu jubileju 14. septembrī. Atklātā konkursa noteikumi paredz, ka žoga būvniecības izpildes termiņš ir 31. augusts. Projektu jaunajai lāču mājai izstrādājusi valsts akciju sabiedrības Latvenergo filiāle Latvenergo projekts. Pavisam Līgatnes dabas parkā ir pieci lāči. ...zied ievas un ir kļuvis nedaudz vēsāks. Gandrīz katru die- nu nokrīt pa kādai lietus lāsī- tei, brīžam līst stiprāk un šur tur ir dzirdams arī pērkons ducinam... Koku zarus tagad rotā ne vien ko- ši zaļas lapas, bet arī ziedi – zied ķirši, plūmes un tūlīt, tūlīt zie- dēs arī ābeles. Ai, un pļavas! Tās kļūst arvien dzelte- nākas no pieneņu ziediem... Anda