Kas jauns Latvijā? nr. 299: 2003. g. 15. - 21. maijs Kristovskis optimistiskāks par NATO ekspertiem BNS 05/19/03 Pēc iestāšanās NATO Latvija alianses drošības sistēmā pilnībā tiks integrēta aptuveni 10 gadu laikā, prognozē NATO Centrālā štāba un NATO Bruņoto spēku Eiropā centrālā štāba eksperti Beļģijā. Eiroatlantiskās Partnerības un sadarbības nodaļas speciālists Štefans Elgersma (Steffen Elgersma) Latvijas žurnālistiem un augstskolu pārstāvjiem rīkotajā seminārā par NATO paplašināšanās un dalības rīcības plānu norādīja, ka vēl 10 gadus pēc Latvijas un pārējo sešu Centrālās un Austrumeiropas valstu iestāšanās NATO rūpīgi vērtēs to tiesisko bāzi, spēju nodrošināt slepenu dokumentu aprites drošību. Viņš uzsvēra, ka Latvija uzreiz pēc iestāšanās kļūs par pilntiesīgu NATO locekli, taču integrācijas procesā tai būs jāveic vēl daudz reformu. "Latvija ir uzrādījusi milzīgu progresu, taču arī jāatceras, ka jūs sākāt praktiski no nulles", viņš piebilda. Arī NATO Bruņoto spēku Eiropā centrālā štā ba (Supreme Headquarters Allied Powers Europe (SHAPE)) Monsā (Beļģija) militārpersonas atzīmēja, ka jauno dalībvalstu pilnīga integrācija NATO prasīs 10 gadus, par ko liecina arī iepriekšējā paplašināšanas kārtā uzņemtajās dalībvalstīs - Polijā, Čehijā un Ungārijā - noritošo reformu temps. Turklāt paralēli notiek reformas arī NATO uzbūvē kopumā, jo militāro objektu un štābu izvietojums un struktūra nav pilnībā piemērota jaunajiem apstākļiem un NATO uzdevumiem, jo saglabājusies no aukstā kara laikiem. "Ja jūs pateiktu - ei jūs tur, puiši Stavangerā, dodieties uz Afganistānu miera nodrošināšanas operācijā, viņi tam nebūtu gatavi", situāciju raksturoja SHAPE pārstāvis. Šīm prognozēm nepiekrīt aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. "Polijas, Čehijas un Ungārijas gadījums nav attiecināms uz Latviju, jo uz iestāšanās brīdi ir pilnīgi atšķirīgas problēmas. Viņiem ir grūtības bruņojuma jomā, sakaru jomā, viņiem nāk līdzi vecais padomju bruņojums, lēmumu pieņemšanas procedūras. Mēs varbūt uzreiz bruņosimies ar NATO ieročiem. Latvijas attīstība atsevišķos jautājumos jau šobrīd apsteidz iepriekšējā paplašināšanas kārtā uzņemtās valstis", BNS pauda ministrs. "Principā tādi jautājumi kā armijas profesionalizācija un efektivizācija pēc iestāšanās būs jāturpina risināt, taču domāju, ka trijos līdz piecos gados mēs savās spējās jau būsim panākuši NATO valstis", daudz optimistiskāks savās prognozēs bija Kristovskis. Noņem slepenību darījumiem ar valsts mantu LETA 05/15/03 Saeima piektdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Informācijas atklātības likumā, kas paredz noņemt slepenību visiem darījumiem ar valsts un pašvaldību naudas līdzekļiem un mantu. Arī turpmāk par ierobežotas pieejamības informāciju tiks uzskatīta informācija par atestāciju, eksāmeniem un iesniegtajiem projektiem, bet vairs nebūs slepena informācija par konkursiem, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi attiecas uz rīcību ar valsts vai pašvaldību naudas līdzekļiem un mantu. KNAB sāk pārbaudi par Lembergu Diena 05/16/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), reaģējot uz uzņēmēja, firmas Man-Tess īpašnieka Jūlija Krūmiņa Dienai pausto, ka "Ventspils mērs Aivars Lembergs ir lielais Ventspils tranzīta uzņēmumu īpašnieks", ceturtdien sācis pārbaudi par mēra iespējamo saistību ar ārzonas firmām, kas ir Ventspils uzņēmumu īpašnieces. KNAB uzaicinājis J.Krūmiņu sniegt paskaidrojumus un izlēmis, ka padziļināti tiks pārbaudītas arī A.Lemberga valsts amatpersonas deklarācijā norādītās ziņas, Dienai teica KNAB priekšnieka vietnieks Rūdolfs Kalniņš. "Ģenerālprokuratūra uzņēmēja J.Krūmiņa publiski pausto neatstās bez ievērības, bet savus konkrētos plānus mēs pagaidām nepubliskosim," Dienai teica prokuratūras preses pārstāve Dzintra Šubrovska. Viņa uzsvēra - ja J.Krūmiņa rīcībā ir informācija par kādas personas nelikumīgu rīcību, prokuratūra ir gatava viņu uzklausīt. Tiesības pieprasīt informāciju par ārzonu firmu īpašniekiem un banku kontiem abām tiesībsargājošajām iestādēm būtu tikai tad, ja tiktu ierosināta krimināllieta. Krimināllieta par A.Lemberga iespējamo saikni ar Ventspils uzņēmumu ārzonu īpašniekiem līdz šim nav ierosināta. Šī ir pirmā reize, kad padziļināti tiks pētīta jau ilgstoši par ietekmīgu dēvētā Ventspils mēra valsts amatpersonas deklarācija. Atšķirība starp A.Lembergu un jebkuru citu personu, kurai var piederēt būtiski īpašumi un kura var tos vadīt un gūt ienākumus, ir faktā, ka viņš kā Ventspils mērs jau ilgstoši ir valsts amatpersona. Latvijas likumdošana valsts amatpersonām uzliek papildu pienākumus un ierobežojumus, kas amatpersonai jāievēro. Pretējā gadījumā amatpersona pārkāpj likumdošanu. Tāpēc gadījumā, ja J.Krūmiņa teiktais par A.Lembergu tiktu pierādīts, par Ventspils mēra rīcību varētu tikt ierosināta krimināllieta. R.Kalniņš uzsver - patlaban nav iespējams pateikt, kāds sods varētu draudēt A.Lembergam, ja tiktu pierādīti J.Krūmiņa apgalvojumi. Katrs gadījums esot atšķirīgs, un būtu jāpēta, kādus pārkāpumus mērs veicis, lai spriestu par sodiem. "Teorētiski jau tur viss kaut kas var "izpeldēt". Var parādīties fiktīvi dokumenti, krāpšana. Katrs konkrētais gadījums ir atšķirīgs, ir jāpēta un ļoti sīki jāskatās," teica R.Kalniņš. Viņš arī atzina, ka kopumā A.Lemberga kā valsts amatpersonas rīcība var tikt vērtēta, pētot viņa darbības atbilstību likumam Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā un tā priekštecim (Korupcijas novēršanas likums), Administratīvo pārkāpumu kodeksam un Krimināllikuma 14.nodaļai - noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā. Diena jau rakstīja - no J.Krūmiņa teiktā izriet, ka A.Lembergs caur ārzonas firmu kontrolē kompāniju Ventbunkers, kurai pieder Ventspils naftas privatizētāja, sabiedrība Latvijas naftas tranzīts (LNT). Dokumentus, kas teikto apstiprina, J.Krūmiņš nesniedz. Tā vietā viņš norāda: "Man nav tagad jāpierāda, ka Lembergs ir šo lielo Ventspils uzņēmumu īpašnieks. Ar to jānodarbojas prokuratūrai." Lai arī par Ventspils mēra lielo ietekmi un attiecībām ar ostas uzņēmumiem neoficiāli tiek runāts jau gadiem, pirmoreiz ar minējumiem par to klājā nāk persona, kas pati kā Man-Tess īpašniece ir saistīta ar Ventspils tranzīta firmu biznesu. Latvijas krājbankas ieguvēju saista ar banku Luksemburgā Diena 05/20/03 Latvijas krājbankas 25,01% valsts akciju ieguvējs Britu Virdžīnās reģistrētā Doha Fund esot investīciju fonds, kuru pārvaldot Luksemburgas investīciju banka. Tuvākajās nedēļās bankas vadības pārstāvis ieradīšoties Latvijā, lai plašāk informētu par saviem tālākajiem mērķiem Krājbankā, pirmdien Dienai teica Vilis Dambiņš, kurš pārstāv vienu no līdzšinējām Krājbankas īpašniecēm ārvalstu firmu Macasyng. Tikmēr ar piparotu izsoles kritiku, nosaucot to par "smalki izplānotu blēdību", aiz kuras, visticamāk, stāvot Latvijas Pirmās partijas (LPP) biedri Ainārs Šlesers, Arnolds Laksa un citas augstas amatpersonas, pirmdien klāja nāca viens no bankas mazajiem akcionāriem (3,03%) Ventspils mērs Aivars Lembergs. Pēc aģentūras BNS ziņotā, A.Lembergs pieļāvis, ka "darījuma būtība ir tāda - akcijas nopērk ārzona, kas pēc tam tās pārdod tālāk, un komisijas naudu no starpības saņem attiecīgie cilvēki". A.Šlesers, komentējot Ventspils mēra teikto, uzsvēra: "Man ar firmu Doha Fund nav nekāda sakara." Viņš norādīja, ka bankas akciju izsolē varēja pieteikties ikviens. "Izsole bija atklāta, un arī A.Lembergs, legalizējot savus ofšorus, varēja tajā piedalīties," teica A.Šlesers. Uz jautājumu, vai viņam zināms, kam pieder Doha Fund, A.Šlesers atbildēja noraidoši. Arī par privatizāciju atbildīgais ekonomikas ministrs Juris Lujāns (LPP), A.Lemberga kritiku dēvējot par "emocionāliem izteikumiem", piebilda, ka A.Lembergs pats varēja pieteikties izsolei un cīnīties par akcijām. V.Dambiņš kategoriski noliedza, ka Doha Fund ir tieši saistīta ar Macasyng, taču atzina, ka Macasyng jau ir kontaktējies ar to un sācis sarunas par sadarbību. Vaicāts, vai Macasyng varētu savas bankas akcijas pārdot jaunajam ieguvējam, V.Dambiņš teica: "Jā, tas ir iespējams." Lai arī oficiāli Macasyng pieder tikai 1,02% Krājbankas, tiek uzskatīts, ka firmas rīcībā ir ap 30% akciju. Par labu Macasyng savas akcijas (12,46%) ieķīlājis arī LPP Saeimas deputāts Arnolds Laksa. Līdz ar to, ja Macasyng un Doha Fund sadarbosies, abu kontrolē būs bankas akciju kontrolpakete (vairāk nekā 50% akciju). Mazākums Krājbankas akciju (31,4%) šādā gadījumā piederēs Ventspils grupai (Kālija parks, Ventamonjaks, Ventbunkers, Aivars Lembergs, Ansis Sormulis, Krists Skuja). Tieši Ventspils akcionāri pirms sestdien notikušās 25,01% akciju izsoles ar četrām dažādām prasībām vairākās tiesās Rīga un Ventspilī mēģināja panākt tās aizliegumu. Ventspilniekiem tas neizdevās, un izsolē kā vienīgais pretendents akcijas par sākotnēji noteiktu cenu - 4,12 miljoniem latu - nopirka Doha Fund. Finanšu kapitāla un tirgus komisija ir gatava pārbaudīt visu, kas saistās ar šīs kompānijas reputāciju un finanšu stāvokli. Vecāki un skolotāji pārspriež izglītības reformu BNS 05/18/03 Apmēram pusotrs simts krievu skolu skolotāju un vecāku sestdien Rīgas Kongresu namā emocionāli apsprieda nākamgad plānoto minoritāšu vidusskolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Sanāksmē, kuru organizēja Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (LAŠOR), piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta vadītājs Guntis Vasiļevskis un Rīgas domnieks no Tautas saskaņas partijas Oļegs Ščipcovs, kuri katrs pauda atšķirīgu viedokli par reformu. Vasiļevskis sanākušajiem mēģināja skaidrot IZM viedokli par minoritāšu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā, taču viņu ik pa brīdim pārtrauca emocionāli "uzskrūvētie" vecāki, kuri ministrijas pārstāvim pārmeta gan liekvārdību, gan "iepotētu lojalitāti", gan arī demagoģiju. IZM ierēdnis vecākiem stāstīja arī par savu personīgo pieredzi - viņš krievu valodu labāk saprast sācis tieši pēc augstākās matemātikas apguves šajā valodā, taču matemātikas zināšanas no tā neesot cietušas. Uz Vasiļevska stāstīto emocionāli reaģēja kāda pensionēta skolotāja, kura savukārt stāstīja par saviem bērniem - viņi pēc krievu skolas pabeigšanas latviešu valodu zinot tik izcili, ka draugi reizēm neticot, ka viņi ir krievi. "Un tas viss nenotika skolas dēļ. Latviešu valodu viņi iemācījās uz ielas," sacīja sieviete. Rīgas domnieks Ščipcovs klātesošajiem sūkstījās par valsts nevēlēšanos ieklausīties pretējā viedoklī un šonedēļ Latvijā pabijušā EDSO komisāra Rolfa Ekeusa augsti novērtēto dialogu starp IZM un krievu skolu pārstāvjiem nosauca par "kurlmēmā mēģināšanu sarunāties ar dzirdīgo". Ščipcovs atzinīgus vārdus pauda par LAŠOR aktivitātēm un aicināja viņu neatkāpties no iesāktā ceļa un arī turpmāk tikpat aktīvi aizstāvēt krievu skolas. Vecāki diskusijās, viens otru pārtraucot, pauda savas negatīvās domas par izglītības reformu un prognozēja, ka tā, visticamāk, neizdosies. Runātāji bija pārliecināti, ka pēc pārejas uz mācībām latviešu valodā pasliktināsies ne tikai bērnu zināšanas par apgūstamo priekšmetu, bet arī viņu psihiskā veselība, tādēļ "reformas vērtēšanā katrā ziņā jāpieaicina kāds mediķis". Savukārt kāds tēvs pārmetoši teica: "Kad mēs dzīvojām Padomju Savienībā, neviens latviešiem nespieda mācīties krievu valodā, taču pabeidzot skolu viņi lieliski zināja mūsu dzimto valodu. Toties tagad tā saucamā brīvā Latvija izmanto totalitāras metodes un piespiež mūsu bērniem darīt to, ko viņi nemaz negrib." LAŠOR priekšsēdētājs Igors Pimenovs BNS stāstīja, ka līdzīgas apspriedes jau notikušas Rēzeknē un Ventspilī, taču Valmierā un Jelgavā vietējo pašvaldību pretdarbības dēļ tās nav bijis iespējams organizēt. Visu sanāksmju laikā vecāki īpašās anketās pauž viedokli par izglītības reformu un pēc to norises rezultātus plānots apkopot un par tiem informēt plašāku sabiedrību un valdību. LAŠOR ne tikai rīko apspriedes, bet nākamnedēļ arī plāno organizēt vērienīgu mītiņu Rīgas centrā. Rīgas dome gan organizācijai jau aizliedza rīkot gājienu, taču asociācija atļauju akcijai lūdza vēlreiz, mainot tās veidu. No nākamā gada 1.septembra visām skolām ar krievu mācībvalodu līdzšinējo triju priekšmetu vietā latviešu valodā būs jāapgūst vismaz pieci priekšmeti. Atļauj rīkot mītiņu pret izglītības reformu LETA 05/20/03 Rīgas dome atļaus Latvijas Krievu mācību valodas skolu atbalsta asociācijai (LKMSAA) 23.maijā, Eirovīzijas dziesmu konkursa laikā, rīkot mītiņu pret pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās. To otrdien atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs pēc tikšanās ar drošības struktūru vadītājiem. Tikšanās laikā tika apspriesti drošības pasākumi Eirovīzijas dziesmu konkursa laikā. Mītiņš notiks Esplanādē, pie Raiņa pieminekļa, no plkst.16 līdz plkst.18. LKMSAA gan prasīja domi ļaut mītiņu rīkot 23.maijā no plkst.17 līdz plkst.19. Paredzamais akcijas dalībnieku skaits ir 1000 cilvēku. Kā žurnālistiem atzina LKMSAA valdes priekšsēdētājs Igors Pimenovs, viņš drošības struktūras informējis, ka mītiņš notiks jebkurā gadījumā, neskatoties uz to, vai pasākums tiks saskaņots vai ne. Taču, ja to oficiāli neatļautu, LKMSAA nevarētu uzņemties atbildību par kārtību pasākuma laikā. Pimenovs pagaidām nevarēja komentēt, vai piekritīs ierosinājumam mītiņu rīkot stundu agrāk, nekā iepriekš bija paredzēts. Bojārs informēja, ka pasākuma organizētājiem ieteiks veikt civiltiesisko apdrošināšanu, jo iepriekš norādītais dalībnieku skaits - 1000 cilvēku - neatbildīs patiesībai. Pasākumā varētu piedalīties aptuveni 10 000 cilvēku, tai skaitā skolēni un bērni, kas ir īpaša riska grupa. Nolemts arī aicināt pasākuma rīkotājus palielināt apsardzes darbinieku skaitu. Līdz šim bija paredzēts piesaistīt 15 profesionālas apsardzes firmas darbiniekus un šo skaitu palielināt pēc vajadzības. Policijas pārstāvji atzina, ka to spēki mītiņa laikā, visticamāk, nebūs pietiekoši, taču policija darīs visu nepieciešamo, lai nodrošinātu kārtību un cilvēku drošību. Bojārs piebilda, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss var piesaistīt teroristus, jo konkursā piedalās valstis, kas atbalstīja kara darbību Irākā, tādēļ mītiņa rīkošana ir riskanta. Drošības struktūru darbinieki aicināja rīdziniekus būt iejūtīgiem, jo Eirovīzijas laikā viņiem tiks radītas dažādas neērtības un ierobežojumi. Savukārt domes priekšsēdētājs aicināja uz noskaņojumu, kāds bija Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās, atgādinot, ka šā pasākuma laikā Rīgā nebija gandrīz neviena incidenta. Kā ziņots, uz tikšanos ar Bojāru bija aicināti Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Valsts policijas priekšnieks Jānis Zaščirinskis, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieks Visvaldis Puķīte un Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs. Sarunā piedalījās arī pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks, kurš dod saskaņojumu dažādu akciju rīkošanai pilsētā, kā arī Pimenovs. Iepriekš Tralmaks atteica LKMSAA gājiena rīkošanu 23.maijā. Asociācija bija pieteikusi sapulci un gājienu 23.maijā no plkst.17 līdz plkst.19 ar mērķi "paust viedokli par iespējām saņemt izglītību dzimtajā valodā". Pēc tam asociācija atkārtoti vērsās domē ar lūgumu 23.maijā rīkot sapulci ar mērķi paust nodokļu maksātāju viedokli par iespējām saņemt izglītību dzimtajā valodā. Policijai nodos pūļa izklīdināšanai aprīkotu automašīnu NRA 05/21/03 Jau tuvākajā laikā Iekšlietu ministrijas uzņēmums Materiālās rezerves nodos Valsts policijai lietošanā īpašu pūļa izklīdināšanai aprīkotu automašīnu Mercedes Benz, informē LETA. Valsts policijas preses sekretārs Krists Leišklans aģentūrai pastāstīja, ka automašīnu iegādāta par 230 000 latu. Policija plānojusi jau drīzumā šo Latvijai unikālo spēkratu, kas darbojas kā ūdensmetējs, demonstrēt plašākai publikai. Novēloti cenšas apslēpt Eirovīzijas apkārtnes nesmukumus NRA 05/20/03 Kamēr Eirovīzijas norises vietā Skonto hallē turpina ierasties simtiem ārvalstu žurnālistu, halles apkārtnē steigā tiek krāsotas aplupušās ēku sienas. "Agrāk sienas nekrāsojām, lai uz tām neparādītos kāškrusti," novēlotās aktivitātes Neatkarīgajai skaidroja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Igors Graurs. Vēl vakar Neatkarīgā pārliecinājās, kā strādnieki koka ēku Melngaiļa ielā mēģina atbrīvot no nolupušās krāsas, lai tās ārsienu vēlāk nokrāsotu un padarītu garāmgājēju acij tīkamāku. Taču aiz glīti nokrāsotajām sētām rēgojās grausti, drūmi, nekopti pagalmi un mitekļi ar aizputējušiem logiem. Tāpat domei nav izdevies paslēpt divus noplukušus koka namus K. Valdemāra ielas posmā starp Melngaiļa un Hanzas ielu, kur plūst visdzīvākā ārvalstu žurnālistu straume. Rīgas domes pārstāvis Igors Graurs Neatkarīgajai sacīja, ka kopumā no Attīstības fonda gan komunikāciju, gan Skonto halles apkārtējo ceļu un sētu sakopšanai atvēlēti 393 000 latu. Konkurss šo darbu veikšanai laika trūkuma dēļ gan neesot izsludināts, tāpēc visu darbu organizēšanu veikusi firma Skonto Prim. I. Graurs skaidroja, ka darbi tiekot veikti pēdējā brīdī, lai uz krāsotajām sienām neparādītos kāškrusti un sienas nevajadzētu pārkrāsot, - tagad šī teritorija tiek apsargāta un sienu bojāšana esot izslēgta. "Jāsaprot arī tas, ka ir pagājis gads kopš mūsu uzvaras Eirovīzijā, bet sagatavošanās darbi sākās daudz vēlāk, un darba periods bija pārāk īss. Darbu kvalitāti vērtēsim pēc Eirovīzijas," teica I. Graurs. Viņš skaidroja, ka tikai puse sienas ēkai E. Melngaiļa ielā nokrāsota līdzekļu taupības nolūkā, turklāt nenokrāsotā sienas apakšdaļa esot izskatījusies pieņemami. Vidzemes priekšpilsētas administratīvā inspektore Ārija Rediņa Neatkarīgajai stāstīja, ka viņas uzdevums vakar bija pārbaudīt, vai Skonto halles apkārtnē esošiem namīpašumiem "ir kārtīgs izskats un tīrība". "Gribētos jau vairāk, bet tomēr ir izdevies sakopt lielas teritorijas. Cits jautājums, vai tas bija jādara pēdējā brīdī," sacīja Ā. Rediņa. Prognozē Krievijas uzvaru NRA 05/21/03 Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmos mēģinājumus vakar beidzot bija veikuši visu 26 dalībvalstu dalībnieki. Pagaidām uzvara tiek prognozēta Krievijas pārstāvjiem, proti, grupai t.A.T.u., kuru Rīgas pasažieru stacijā vakar sagaidīja aptuveni simts mūzikas mīļu. Centrālajā dzelzceļa stacijā vakar ikviens, kas tur ietrāpījās pirms pulksten 11, riskēja tikt sabradāts, jo ar vilcienu no Maskavas uz dziesmu konkursu Rīgā ieradās grupa t.A.T.u. Pusauga fani un fanes mēģināja saviem elkiem tikt iespējami tuvāk klāt, sniedzot žurnālus un plakātus autogrāfu saņemšanai, savukārt rumpīgi miesassargi nedaudz tuvāk pienākušos diezgan brutāli stūma nost no abām krievietēm. Ja publika redzētu t.A.T.u. meiteņu uzvedību Skonto kompleksā, diez vai viņām būtu tik daudz pielūdzēju, taču tas skatītāju acīm ir liegts. Abas meitenes šokēja jau pusdienlaikā, kad, rociņās sadevušās, milzīgas komandas, fotogrāfu un televīzijas cilvēku pavadībā, Francijas delegācijas preses konferences laikā, defilēja uz ēstuvi preses centrā (mūziķiem ir pašiem savs ēdināšanas komplekss). Mēģinājumā gan varēja manīt, ka Jūlijai Volkovai un Jeļenai Katinai (abām ir nedaudz vairāk par 18 gadiem) ir acīm redzamas grūtības nodziedāt dzīvajā, tāpēc dziedāšanai tika mests miers. "Skaņa ir šausmīga, gaismas ir šausmīgas, skatuve nepatika nemaz, taču ceram, ka viss mainīsies," žurnālistu neapmierinātās ūjināšanas pavadījumā preses konferencē vainu uz organizatoriem centās novelt Juļa. Šā gada dziesmu konkursa laikā vēl neviena preses konference nebija tik kupli apmeklēta, un t.A.T.u. pamatīgi šaustīja ar jautājumiem: kāpēc viņas vispār piedalās konkursā; vai viņas tiešām guļ vienā gultā; vai viņas pēc konkursa Vācijā apprecēsies; vai viņas grasās iekarot arī ASV mūzikas tirgu un tamlīdzīgi. Juļa un Ļena demonstratīvi zīmēja sirsniņas un nicīgi izmeta atbildes. Jā, guļot vienā gultā, vecāki abu netradicionālo seksuālo orientāciju uzņemot normāli. Par precēšanos lasījušas kādā Vācijas avīzē un "gribētu pateikt sveiki šai avīzei". Vai t.A.T.u. mērķis ir bijis kādu šokēt? "Spriežot pēc preses skaita, jūs jau tagad esat šokēti," attrauca meitenes. No pareģojumiem par iespējamo konkursa uzvarētāju lielāko interesi izraisa pazīstamā britu bukmeikeru kantora William Hill prognoze, kur par lielākajiem favorītiem joprojām tiek uzskatītas t.A.T.u. meitenes. Taču dienas laikā notikušas izmaiņas, un tagad uz krievietēm likmes pieņem pēc aprēķina 5/1 (vēl dienu iepriekš bija 3/1). Spānija spērusi solīti tuvāk virsotnei - viņu likme ir 11/2 (aizvakar 13/2), bet Latviju diemžēl apdzinušas Īrija un Slovēnija (8/1). Mūsējo izredzes uz uzvaru tiek vērtētas tāpat kā dienu iepriekš (9/1), savukārt vismazāko iespēju uzvarēt nemainīgi paredz Izraēlai (80/1). Likmes nozīmē, ka, piemēram, liekot uz Krieviju latu, uzvaras gadījumā saņemsiet piecus, bet Izraēlas gadījumā - astoņdemit latus. Likmes tiek koriģētas ik pa laikam, atkarībā no izdarīto likmju skaita un darījumos iesaistītās naudas summas. Aizvakardienas preses relīzē William Hill informēja, ka līdz šim lielāko likmi izdarījis kāds norvēģis, kas par savas valsts uzvaru licis 570 eiro. Tobrīd likme par Norvēģiju bijusi 16/1, taču, pateicoties šī norvēģa uzliktajai naudas summai, tā augusi. Arī žurnālistu starpā tiek izteiktas dažādas prognozes, un šīs cunftes meistaru skaits Rīgā ir pamatīgs - pavisam akreditēti 1163 žurnālisti, to skaitā 7 masu saziņas līdzekļu pārstāvji no ASV, četri - no Austrālijas un pa vienam no Ķīnas un Jaunzēlandes. Visvairāk žurnālistu - 175 - ir no Vācijas, bet no Latvijas - tikai 154. Kas attiecas uz žurnālistiem - Eiropas dienvidu valstu pārstāvji šo notikumu ņem ļoti nopietni, un daži spāņi Neatkarīgajai neslēpa savu sašutumu par austrieša Alfa Poiera šovu, kurš ir viens no retajiem, kas atdzīvina šo festivālu. Negaidīti augstu kotējas ukrainis Oleksanders - tā kā viņa komandā ir ne viens vien ebrejs, šis puisis droši var cerēt uz Izraēlas balsīm, savukārt spāniskā piedziedājuma dēļ par viņu var nobalsot Spānija. Daudzi ārzemju delegāciju pārstāvji jau atzinuši, ka Rīgā uzbūvētā skatuve pārspēj līdz šim redzēto. Neatkarīgajai šādu viedokli izteikuši britu un vācu žurnālisti, arī mūziķi, jautāti par skatuvi un apskaņošanu, saka tikai visu to labāko (ko gan citu viņi varētu darīt?). Latvijas žurnālisti ironizē, ka skatuves noformējums ir kā radīts mūsējo dziesmai Hello From Mars - pietrūkstot vienīgi pašas Sarkanās planētas. Snauda Latvijas vārdu pasaulē nenes Diena 05/21/03 Igauņu piemērs pierādījis - Eirovīzijas konkurss valstij klēpī neiekrīt tikai tādēļ, lai priecātos par šlāgeriem, bet galvenokārt - lai pasaulei pastāstītu, kas ir starptautiskā konkursa rīkotājvalsts, ieinteresētu potenciālos tūristus un investorus valstī atstāt pēc iespējas vairāk naudiņas, lai vismaz atpelnītu pasākuma rīkošanā ieguldīto. Latvija vairāk saspringusi, lai izdotos trīs stundu ilgais TV šovs, bet pretēji pērngada cerīgajiem vārdiem par valsts tēla popularizēšanu un Eirovīzijā ieguldīto miljonu atdevi šos valstij tik svarīgos, lielajam starptautiskajam pasākumam līdzi nākošos aspektus piemirsusi. To atzīst gan tūrisma biznesa pārstāvji, gan valsts tēla veidotāji, bet atruna ir viena - pietrūcis naudas. Pareizāk, valsts Eirovīzijas finansējumā neesot naudu piešķīrusi valsts tēla veidošanai, un galu galā, izrādās, arī kopējas tēla popularizēšanas koncepcijas mums nav. Igauņi, pērn Eirovīzijas konkursa rīkošanai atvēlot ap 4,4 miljoniem latu, guvuši starptautisku atpazīstamību un tūristu pieplūdumu, bet ne tiešu peļņu, vien izmaksas, tā gadu pēc konkursa secina biznesa laikraksta Aripaev tirgus analītiķi. Ar igauņiem raksturīgo lepnumu par 10,7% tūristu pieaugumu pēc Eirovīzijas stāsta Igaunijas Tūrisma asociācijas mārketinga departamenta direktors Andruss Numms. Šovu noskatījās 166 miljoni TV skatītāju no Krievijas ziemeļiem līdz Spānijas dienvidiem. "Daudzi no viņiem tovakar varbūt pirmo reizi uzzināja, kur atrodas Igaunija, un daudzi no viņiem tovakar pieņēma lēmumu kādreiz mūžā šo zemi apciemot," stāsta Tūrisma asociācijas darbinieks. To, ka tūrismu aktivizējusi Eirovīzija, varot noteikt pēc datiem par atpūtnieku skaita pieaugumu no Francijas, Itālijas, Spānijas un Grieķijas, kas līdz šim nav bijusi tradicionālā mērķgrupa. Tūrisma pieaugumu veicināt līdzējušas arī privātfirmas - Kalev ražoja speciālas Eirovīzijas konfektes, kas tirgotas dalībvalstīs. Krekli ar Igaunijas karti, simboliku un saukli Welcome to Estonia pirms konkursa drukāti dienu un nakti, jo pieprasījums pēc tiem pārspējis visas prognozes. Latvijā tā visa trūcis. Pagaidām ir viens kiosks Doma laukumā, kur pārdod suvenīrus ar Eirovīzijas logo. Tomēr Igaunijas valdība joprojām ir parādā Igaunijas televīzijai un igauņu lepnums Saku Surhalle tagad nonākusi bankrota priekšā. LTV Skonto hallei maksā 750 000 latu nomu, bet ap 2,5 miljoniem konkursa norises vietas būvniecībā ieguldījusi Prima Skonto. Tā gan cer - ieguldījums atpelnīsies, jo halles iespējas būs krietni palielinājušās. "Nejūt, ka pasākuma mērķis ir valsts tēla popularizēšana," saka organizācijas Inspiration Riga direktors Igors Klapenkovs. Viņa asociāciju veidojušas Latvijas tūrisma aģentūras, aviosabiedrības un viesnīcu biznesa pārstāvji, lai pasaules tūrisma tirgos Latviju popularizētu kā konferenču rīkošanas un tūrisma vietu. Kad pērnruden viņš Latvijas televīzijai (LTV) piedāvājis sadarbības iespējas, toreizējā Eirovīzijas izpildproducenta Arvīda Babra interese apsīkusi, tiklīdz viņš uzzinājis - valsts tēla popularizēšanā jāiegulda līdzekļi. LTV nevar vainot, domā Eirovīzijas sabiedrisko attiecību koordinatore Solvita Vēvere, akcentējot - aptuveni 3 miljonu valsts finansējumā ne santīms netika piešķirts tēla veidošanai. Tādēļ LTV no iedotā naudu atlicinājusi plakātiem un dažiem uzziņas materiāliem, kas ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) starpniecību nogādāti tūrisma tirgos aiz valsts robežām. Ne TAVA, ne Latvijas Attīstības aģentūra (LAA), kas atbildīga par Latvijas ekonomisko sakaru veicināšanu, nav aicinātas Eirovīzijas uzraudzības padomē. Uzraudzības padomes pārstāvis un Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš saka - valsts tēla veidošanas pārraudzība nav padomes uzdevums. Viņaprāt, Latvija tēlu veido jau ar to vien, ka pasaulei parāda - arī mēs spējam rīkot tik lielu starptautisku pasākumu. "Ar to vien nepietiek, jo mēs jau esam pierādījuši, ka mākam organizēt lielus pasākumus," domā LAA bijušais mārketinga direktors Valdis Avotiņš. Viņš lēš - ja LAA starptautiskā mārketinga budžets būtu lielāks, uz Eirovīziju varētu ielūgt lielos investorus, rezervēt viņiem goda vietas, izmaksāt viesnīcas un neformālā atmosfērā organizēt biznesa sarunas. "Šādi rīkojas īri, un mēs redzam, cik ātri Īrija aug. Ne tik daudz stāstītais, cik dzīve un cilvēku pieredze pārliecina, ka te nav atpalikusi padomju province," - tā V.Avotiņš. Tieši tā pērn rīkojās Radisson SAS viesnīca Igaunijā, uz Tallinu uzaicinot vairākus starptautisko tūrisma aģentūru pārstāvjus, un, piemēram, japāņi prognozējuši, ka pēc Igaunijas reklāmas Japānā igauņi varot gaidīt vairākus tūkstošus Japānas tūristu. O.Kalniņš šaubās, vai ar Eirovīziju vien spēsim piesaistīt ārvalstu investīcijas, bet S.Vēvere aplēsusi, ka ieguldīto naudu - ap 4,5 miljoniem latu - Latvija saņems atpakaļ jau ar to vien, ka nedēļu šeit dzīvo un par viesnīcu vidēji 100 latus dienā maksā ap 3000 akreditēto viesu un vidēji 5000 tūristu. Jau pēc Eirovīzijas Igaunijā O.Kalniņš atzina - koordinācijas trūkums ir viens no lielākajiem Latvijas klupšanas akmeņiem tēla veidošanā. Tieši to pašu arī šopavasar apliecina TAVA, I.Klapenkovs, S.Vēvere un pats O.Kalniņš. Skaidrs ir viens - Latvija atkal ir snaudusi un nav izmantojusi veiksmes piespēlētās iespējas. Austrumu robežbūves līgumu laušana valstij maksās dārgi BNS 05/17/03 Pildot valdības lēmumu un laužot 17 līgumus par Latvijas austrumu robežas izbūvi, Iekšlietu ministrijai (IeM) uzņēmējiem vajadzētu maksāt aptuveni četrus miljonus latu, sestdien vēsta laikraksts "Diena". Ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka šāda summa nepieciešama, lai norēķinātos par jau paveiktajiem darbiem, apmaksātu iegādātos materiālus, samaksātu līgumos noteiktos naudas sodus un veiktu konservācijas darbus. Ja valdība tomēr mainītu viedokli un izlemtu līgumus turpināt, darbu izmaksas būtu iespējams samazināt par aptuveni vienu miljonu latu. IeM gatavo ziņojumu valdībai, kurai būs jālemj - kur ņemt nepieciešamo naudu. Vaicāta, kur varētu tikt meklēti līdzekļi, premjera Einara Repšes (JL) preses sekretāre Kristīne Jučkoviča norādīja, ka pagaidām ziņojums nav saņemts, arī precīza summa nav nosaukta. Vairums būvfirmu joprojām turpina darbus, "Dienai" sacīja advokāts Romualds Vonsovičs, kura pārstāvētais birojs lēmuma skartajiem 12 uzņēmumiem sniedz juridiskas konsultācijas. "No mūsu viedokļa jau nekas nav mainījies," viņš teica. 1.aprīlī, līdzās līdzekļu trūkumam norādot uz Valsts kontroles un Latvijas Būvinženieru savienības uzņēmuma "Būvzinis" sniegtajiem atzinumiem, valdība IeM uzdeva lauzt 17 iepriekšējās valdības laikā noslēgtos 21,4 miljonus latu vērtos līgumus par ēku un ceļu celtniecību uz valsts austrumu robežas. Būvnieki gan kritizējuši abus atzinumus, kuros norādīts uz iespējamiem sadārdzinājumiem, piedāvājot arī vairākus variantus darbu turpināšanai, piemēram, saviem spēkiem piesaistīt kredītus vai samazināt darbu apjomus. Tā kā valdības lēmumi pildāmi divu mēnešu laikā, līgumi jālauž līdz 1.jūnijam. Visos līgumos paredzēta sodanauda par līgumu laušanu, taču Repše jau aprīlī pieļāva, ka valdības lēmums būtu uzskatāms par nepārvaramu varu. Tiesa atceļ vecuma ierobežojumus profesoriem LETA 05/20/03 Satversmes tiesa (ST) šodien atcēla vecuma ierobežojumus profesoriem un zinātniekiem. Tiesas spriedumā teikts, ka noteiktais vecuma ierobežojums ir nepietiekams, lai kalpotu par konkrētas nodarbošanās vispārēju aizliegumu. ST uzskata, ka var noteikt citus kritērijus, lai nodrošinātu jaunās paaudzes piesaistīšanu augstskolu akadēmiskajam personālam. Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis, zvērināts advokāts Ilmārs Bišers pauda gandarījumu par tiesas lēmumu, piebilstot, ka viņš tomēr necentīšoties "tikt atpakaļ" universitātē, jo no darba esot aizgājis labprātīgi. Taču Bišers neizslēdza, ka varētu turpināt lekciju lasīšanu kādā privātā augstskolā, jo piedāvājumi esot. Bišers domā, ka varētu samazināt laiku, uz kuru ievēlē profesoru, līdzšinējo sešu gadu vietā nosakot trīs gadu termiņu. Savukārt pēc zināma vecuma, piemēram, 70 gadiem, varētu noteikt, ka līgums ar profesoru tiek slēgts uz vienu gadu. "Mums nevienam nav noslēpums, ka kādā vecuma posmā strauji krītas darba spējas un arī augstskolām būtu grūti cienījamu profesoru atlaist no darba, ja viņam pēc termiņa pienāktos strādāt vēl, piemēram, piecus gadus," sacīja Bišers. ST šodien sprieduma secinājumu daļā norādīja, ka, pētot akadēmiskā personāla sastāvu Latvijā, iegūts apstiprinājums tam, ka, neskatoties uz likumā noteiktajiem ierobežojumiem, kopš 1995.gada, kad šie ierobežojumi tika pieņemti, turpinājusies akadēmiskā personāla novecošana. Patlaban Latvijā 31% akadēmiskā personāla ir vecāks par 60 gadiem, divas trešdaļas ir vecākas par 50 gadiem, tikai 2% - jaunāki par 40 gadiem. 2002.gada beigās bija ievēlēti 295 profesori no nepieciešamajiem 490. ST spriedumā norāda, ka gan valsts zinātnisko institūciju administratīvo amatu, gan augstskolu profesoru amatu pretendentiem normatīvajos aktos jānosaka precīzāki kvalifikācijas kritēriji. Galvenajam kritērijam, lai persona varētu pretendēt uz apstrīdētajās normās minētajiem akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem, jābūt nevis šo personu vecumam, bet gan to spējām un kvalifikācijai, kā to paredz Satversme. Kā ziņots, šajā lietā Satversmes tiesai bija jāizlemj, vai Augstskolu likumā noteiktais vecuma cenzs profesoru, asociēto profesoru un docentu amatiem atbilst Satversmei. Satversmes tiesa lēma, vai valsts pamatlikumam atbilst Augstskolu likuma normas, kuras nosaka, ka vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus - rektora, prorektora, dekāna - augstskolās var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Tika vērtēta arī likuma par zinātnisko darbību norma, kas satur līdzīgus ierobežojumus, paredzot, ka administratīvos amatus - direktors, direktora vietnieks, zinātniskās struktūrvienības vadītājs - valsts zinātniskajās institūcijās un amatus vēlētajās koleģiālajās zinātniskajās institūcijās var ieņemt personas līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai. Šīs likuma normas konstitucionālajās sūdzībās bija apstrīdējuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docents Aldis Baums, RTU profesors Zigurds Markevičs, Latvijas Universitātes docents, Rēzeknes augstskolas asociētais profesors Jānis Rozenbergs un arī Organiskās sintēzes institūta direktors Edmunds Lukevics. Augstskolu pasniedzēji uzskata, ka šīs likumu normas ir pretrunā Satversmes 91. un 106.pantam. Satversmes 91.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Savukārt 106.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Ekonomiskā pieauguma temps saglabājas augsts NRA 05/17/03 Pašlaik pieejamie statistikas dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī Baltijas valstīs, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kā arī citiem ekonomiskajiem centriem, gaidāms sevišķi augsts ekonomikas pieaugums. Provizoriskie dati, kurus sniedzis Lietuvas statistikas departaments, liecina, ka Lietuvā pirmajā ceturksnī IKP audzis par 9,1%. Latvijā un Igaunijā pagaidām vēl nav sniegti dati par IKP pieaugumu pirmajos trijos mēnešos, taču atsevišķi jau pieejamie rādītāji liecina, ka arī šajās valstīs ekonomikas pieaugums gaidāms augsts. Tiesa, visai zemie pasaules ekonomikas izaugsmes tempi varētu samazināt gaidāmo Baltijas valstu IKP pieauguma prognozi par 2003. gadu kopumā. Igaunijas banka aprīlī jau samazināja Igaunijas šāgada IKP prognozi, nosakot to 4,4% apmērā. Vēl tikai martā centrālās bankas prognozētais šā gada IKP pieaugums bija 5% apjomā. Tiesa, vairākums privāto banku ir daudz optimistiskākas un visām Baltijas valstīm prognozē vismaz 5% un dažas pat vairāk nekā 6% pieaugumu. Piemēram, Skandinaviska Enskilda Banken - Latvijai, bet Hansabank Markets - Lietuvai un Latvijai. Latvijas iekšzemes kopprodukta struktūrā vairāk nekā pusi no kopapjoma veido trīs pamatnozares - tirdzniecība, rūpniecība un transports. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, gada pirmajos trijos mēnešos rūpnieciskās ražošanas apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni pieauguši par 9,7%, tostarp februārī - par 9,9%, bet martā par 11%. Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoms (salīdzināmās cenās) šajā laikā pieaudzis par 13%. Ne tik spoži gājis transporta nozarei. Lielo ostu kravu apgrozījums sarucis par 4,2%. Kopējais lielo ostu kravu apgrozījums krities sakarā ar kravu apgrozījuma samazināšanos Ventspils ostā, kur trīs mēnešos pārkrāva 7,4 miljonus tonnu kravas, kas ir par 18,6% mazāk nekā 2002. gada attiecīgajā laika posmā. Otrajā lielākajā Latvijas ostā Rīgā trīs mēnešos tika pārkrauts 4,7 miljoni tonnu kravu - par 15,7% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī. Savukārt Liepājas ostā kravu apgrozījums sasniedza 1,3 miljonus tonnu, nodrošinot pieaugumu par 53,8%. Par 29,9% pieaudzis kravu apgrozījums pa dzelzceļu, sasniedzot lielāko ceturkšņa kravu pārvadājumu apjomu kopš deviņdesmit gadu sākuma. Lidostā Rīga pirmajā ceturksnī apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 10,5%. Tiesa, par 6,3% samazinājies lidojumu skaits, bet par 19,3% samazinājušies caur lidostu transportēto kravu apjomi. Kopumā transporta nozare strādājusi gandrīz iepriekšējā gada līmenī, taču ievērojamais pieaugums gan tirdzniecībā, gan rūpniecībā, kā arī būvniecībā un citās nozarēs, kur tradicionāli ir stabils pieaugums, ar drošu pārliecību ļauj teikt, ka gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums nebūs mazāks par 6%. Tas ir sevišķi patīkami, ņemot vērā, ka nule publicētie dati liecina - Vācijā, Itālijā un Nīderlandē pirmais ceturksnis beidzies ar negatīvu ekonomisko pieaugumu (attiecīgi -0,2%; -0,1% un -0,3%), bet Japānā tas bijis nulles līmenī. Par sekmīgu Latvijas ekonomikas attīstību liecina arī visai ievērojamais ārējās tirdzniecības apjomu pieaugums. Eksporta kopapjoms šā gada pirmajos trijos mēnešos pieauga par 18,5%, un tā vērtība bija 369,9 miljoni latu. Savukārt importa kopapjoms palielinājās par 22,5%, sasniedzot 634,5 miljonu latu vērtību. Eksporta apjomi pieauga gandrīz visām svarīgākajām Latvijas eksportprecēm. 2003. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2002. gada pirmajiem trim mēnešiem koksnes un tās izstrādājumu eksports pieauga par 18,6 miljoniem latu jeb par 17,7% (33,5% no eksporta kopvērtības), metālu un to izstrādājumu - par 15,5 miljoniem latu jeb 45,3% (13,5% no kopvērtības), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu - par 10,8 miljoniem latu jeb 24,7% (īpatsvars - 14,8%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas - par 4,2 miljoniem latu jeb 22,7%. Palielinājusies arī starpība starp eksporta un importa kopvērtību. 2002. gada janvārī - martā imports pārsniedza eksportu par 65,9%, bet 2003. gada pirmajos trijos mēnešos šī starpība bija 71,5%. Kaut gan importa apjomu pieaugums pārsniedza eksporta pieaugumu un palielinājās importa pārsvars pār eksportu, jākonstatē, ka liela nozīme šajā procesā bija degvielas importa ievērojamajam pieaugumam. 2003. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem minerālo produktu (galvenokārt degvielas) ievedums ir pieaudzis par 40,4 miljoniem latu jeb 92,4%. Tas izskaidrojams ar degvielas cenas pieaugumu, kā arī ar valdības deklarētajiem centieniem pastiprināt cīņu pret degvielas kontrabandistiem. Par zināmu iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos liecina transporta līdzekļu importa pieaugums par 12,7 miljoniem latu jeb 28,0%. Par Latvijas ekonomikas dinamisko attīstību netieši liecina inflācijas pastiprināšanās. Kopš gada sākuma pirmajos četros mēnešos patēriņa cenu indekss palielinājies par 2,1% iepretim 1,0% pērn attiecīgajā laikposmā. 40% Latvijas ģimeņu sevi uzskata par nabadzīgām BNS 05/15/03 Aptuveni 40% Latvijas ģimeņu uzskata, ka ir nabadzīgas vai dzīvo uz nabadzības sliekšņa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumu. Kā nabadzīgu savas mājsaimniecības materiālo stāvokli ir novērtējuši 9,1%, bet 30,8% uzskata, ka nav nabadzīgi, taču atrodas uz nabadzības sliekšņa. Nedaudz vairāk par pusi - 52,6% - mājsaimniecību uzskata, ka nav ne bagātas, ne nabadzīgas. Savukārt tikai 7,3% mājsaimniecību vērtē savu materiālo stāvokli kā labu. Pavisam maz - 0,1% - ir tādu mājsaimniecību, kas uzskata sevi par turīgām Latvijā. Statistikas pārvalde gan atzīmē, ka mājsaimniecību pašnovērtējumi ir subjektīvi. "Proti, ja mājsaimniecība dod savam materiālajam stāvoklim pašnovērtējumu - mēs neesam ne bagāti, ne nabadzīgi, tad nevajadzētu šo mājsaimniecību attiecināt pie vidusslāņa kā vidēji pārtikušu mājsaimniecību. Bieži vien šādu pašnovērtējumu sniedz mājsaimniecības, kas ir spiestas samierināties ar materiālo stāvokli, kas nav nedz labs, nedz uzskatāms par trūkuma robežu. Līdz ar to par mājsaimniecību piederību tam vai citam slānim vajadzētu spriest pēc objektīviem rādītājiem, tādiem kā ienākumi, patēriņa izdevumi u.tml.," norādīja CSP. Statistikas pārvaldes iegūtie dati liecina, ka atšķirīgs materiālā stāvokļa pašnovērtējums ir dažādos Latvijas reģionos. Visumā pozitīvākus vērtējumus sniedza Vidzemē un Zemgalē dzīvojošās mājsaimniecības. Šajos reģionos mājsaimniecību īpatsvars, kuras norādīja, ka ir "ne bagātas, ne nabadzīgas" vai "nav bagātas, bet dzīvo labi", apsteidza vidējos subjektīvos rādītājus valstī kopumā. Savukārt visbēdīgāk savu materiālo stāvokli raksturoja Latgales mājsaimniecības - 13% mājsaimniecību vērtē sevi kā nabadzīgas, bet 33% mājsaimniecību uzskata, ka atrodas uz nabadzības sliekšņa. Rīgas reģionā par nabadzīgām sevi uzskata 8,7% mājsaimniecību, kaut gan ienākumu analīze norāda, ka tieši Rīgas reģionā ir vislielākie ienākumi. To varētu izskaidrot ar salīdzinoši lielāku nevienlīdzību ienākumu sadalē Rīgas reģiona mājsaimniecībās. Labāk nekā citas sociālekonomiskās grupas savu materiālo stāvokli vērtē uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, bet negatīvāk mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu, kā arī pensionāru mājsaimniecības. CSP dati arī liecina, ka mājsaimniecības savu materiālo stāvokli visumā ir novērtējušas atbilstoši ienākumu līmenim - proti, mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem materiālo stāvokli vērtē kā sliktāku nekā mājsaimniecības ar augstākiem ienākumiem. Pētījumā mājsaimniecības tika lūgtas atbildēt arī uz jautājumu, kāda vismazākā naudas summa mēnesī ir vajadzīga, lai ģimene nejustos trūcīgi. Atbildot uz šo jautājumu, mājsaimniecības caurmērā atzinušas, ka vidēji būtu nepieciešami 110 lati vienam cilvēkam mēnesī. Pilsētu mājsaimniecībām būtu nepieciešams 121 lats (Rīgas mājsaimniecībām vēl vairāk - 138 lati), bet lauku mājsaimniecības iztiktu ar 87 latiem mēnesī uz mājsaimniecības locekli. Pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība 2002.gadā bija vidēji 88,76 lati mēnesī. Atbalsta minimālās darba algas paaugstināšanu BNS 05/19/03 Ministru kabineta komiteja šodien akceptēja koncepciju par minimālo darba algu, kas paredz pārejas periodā minimālās darba algas paaugstināšanu līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. Koncepcijas mērķis ir noteikt minimālās mēneša darba algas noteikšanas pamatprincipus, kuri paredz, ka normāla darba laika ietvaros tiek garantēta minimālā darba alga, kas nodrošinātu darbiniekiem vismaz minimālus dzīves apstākļus atbilstoši Latvijas apstākļiem un ekonomiskajai situācijai, tā garantējot arī darba devējiem iespēju savlaicīgi plānot minimālās mēneša darba algas izmaiņas. Minimālo darba algu paaugstinās septiņu gadu pārejas periodā, 2004.gadā palielinot minimālo darba algu par 14,3%, 2005.gadā - par 10%, 2006.gadā - par 10,2%, 2007.gadā - par 9,3%, 2008.gadā - par 9,4%, 2009.gadā - par 9,5% un 2010.gadā - par 9,4%. Prognozējamā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2003.gadā būtu 185 lati, 2004.gadā - 198 lati, 2005.gadā - 212 lati, 2006.gadā - 227 lati un 2007.gadā - 243 lati, 2008.gadā - 260 lati un 2009.gadā - 278 lati. Līdz ar to prognozējamā minimālā darba alga 2004.gadā būtu 80 lati, 2005.gadā - 88 lati, 2006.gadā - 97 lati, 2007.gadā - 106 lati, 2008.gadā - 116 lati, 2009.gadā - 127 lati un 2010.gadā - 139 lati. Koncepcija paredz, ka katru gadu valsts un pašvaldību budžeta projekta izstrādes gaitā, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī, tiek pieņemts lēmums par minimālās darba algas paaugstināšanu, ieviešanas datumu, minimālās darba algas konkrēto apmēru. Pārskatot minimālo darba algu, pārskata no valsts un pašvaldību budžeta finansējamo iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalas, palielinot tās atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās darba algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī. Koncepcija vēl jāizskata Ministru kabinetā. Rīga kārto dzīvokļu lietas NRA 05/16/03 Ik nedēļu Rīgas domes sēdē tiek pieņemti lēmumprojekti, kas skar iedzīvotāju nodrošināšanu ar dzīvojamo platību. Problēma ir viena no sāpīgākajām galvaspilsētā - dzīvokļu rindā ir aptuveni 7000 personu. Rīgas domes lēmums nodod tiesības domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijai izīrēt brīvos dzīvokļus vairākās mājās. Kā pastāstīja Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa, šādi dzīvokļi parasti atbrīvojas divu iemeslu dēļ - iepriekšējais īrnieks ir miris vai arī izlikts no dzīvojamās platības ar tiesas spriedumu. Likums paredz, ka šādus dzīvokļus var nodot izsolei vai arī tos piedāvāt īrniekiem, kas jau gadiem ilgi stāv dzīvokļu rindā. Sākumā dome tos nodevusi izsolei, taču visai ātri noskaidrojies, ka šādā gadījumā pašvaldībai faktiski vairs nav iespēju palīdzēt maznodrošinātajiem īrniekiem. Daži dzīvokļi nonāk arī izsolē, - ja pēc tiem nav pieprasījuma no rindā stāvošo potenciālo īrnieku puses, bet zemes īpašnieki, uz kuras atrodas māja, izsaka šādu vēlmi. Pēc likuma viņiem pienākas viens dzīvoklis šajā mājā, ko visbiežāk viņi par sertifikātiem arī saņem. Izsolē iegūtā nauda nonāk pašvaldības kasē, to var izmantot citu iedzīvotāju dzīvokļu problēmu risināšanai. Skaidrs, ka ar dažu brīvu dzīvokļu atrašanu privatizētajos namos problēmu atrisināt nevar, tāpēc pašvaldība prāto par jaunu dzīvojamo namu izbūvi. Neatkarīgā jau rakstīja, ka konkursā par tiesībām atjaunot apbūvi Dreiliņos uzvarējusi firma Kalnozols celtniecība, kas dzīvojamā kvartāla apbūvē gatavi ieguldīt 10,872 miljonus latu. Pilsētas pašvaldības uzņēmuma Rīgas pilsētbūvnieks ģenerāldirektors Guntis Grīnbergs pastāstīja, ka jau pēc pāris nedēļām tiks izstrādāts juridiskais pamatojums un finanšu plāns kredītresursu iegūšanai dzīvojamā masīva tālākajai attīstībai. Pēc pašreizējās ieceres, uzņēmuma statūtkapitālā vajadzētu ieguldīt Dreiliņu dzīvojamā masīva nepabeigtās ēkas vai arī domei nāktos garantēt kredītu, kas, ņemot vērā pašreizējās finanšu saistībās, ir praktiski nereāli. Patlaban pašvaldības uzņēmums nopietni ķēries klāt Ziepniekkalnā esošo nepabeigto māju īpašumtiesību izpētei. G. Grīnbergs stāstīja, ka šeit ir 11 mājas, kuras iespējams pielāgot dzīvojamo māju vajadzībām. Tiesa, tās nepieciešams reģistrēt zemesgrāmatā uz pilsētas vārda, taču nu jau situācija izskatoties krietni cerīgāka. Par to, ka kāds jau bija uzlicis aci šīm mājām, liecina kaut vai fakts, ka pilsētai gada laikā nekādi neizdevās tās reģistrēt zemesgrāmatā uz sava vārda. Vēl Rīgas domes pastāvīgo komiteju apritē nodots lēmumprojekts par apbūves koncepciju Pļavniekos, A. Saharova ielā. Arī šeit vajadzēs risināt īpašumtiesību jautājumu, taču, ja dome šo projektu akceptēs, tad ar laiku Pļavniekos varētu būt 200 dzīvokļu individuālo projektu mājās. Rīgas dome vakar arī akceptēja lēmumu par nekustamā īpašuma Stirnu ielā 16 pārņemšanu pilsētas īpašumā. Šis nams savulaik bijis likvidētā komercuzņēmuma Rīgas apģērbs dienesta viesnīca. Tā sastāv no 86 divistabu numuriem, no kuriem vairākos dzīvo atsevišķas ģimenes, daļa numuru ir kopēji divām ģimenēm, bet dažas nedzīvojamās telpas ir nodotas nomā dažādām firmām. Rīgas domes Īpašumu departamenta Īpašumu pārvaldes priekšnieks Oļegs Burovs Neatkarīgajai pastāstīja, ka domes lēmums faktiski nozīmē, ka šajā dienesta viesnīcā būs īres dzīvokļi. Šeit dzīvojošie cilvēki beidzot varēs nebaidīties no privatizācijas, tomēr dažas brīvas dzīvojamās platības pašvaldība šeit varētu atrast. Pēc O. Burova teiktā, daži īrnieki dzīvokļus aizņēmuši nelikumīgi, tāpēc tiks sniegta prasība tiesā par to atbrīvošanu. Pēc tiesas sprieduma saņemšanas, ar to tiks iepazīstināta Dzīvokļu pārvalde, kas piedāvās atbrīvotos dzīvokļus rindā stāvošajiem iedzīvotājiem. Premjers ar Lordu Ērvainu pārrunā tiesu sistēmas attīstību LETA, Latvijas Vēstnesis 05/20/03 Ministru prezidents Einars Repše otrdien tikās ar Lielbritānijas Lordu kancleru, lordu Ērvainu. E.Repše pateicās par Lielbritānijas nozīmīgo un praktisko ieguldījumu Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO, kā arī vērtīgo atbalstu korupcijas apkarošanas sistēmas izveidē. Tikšanās laikā Ministru prezidents iepazīstināja Lordu kancleru ar valdības prioritātēm korupcijas apkarošanas un tieslietu sistēmas reformas jomā. Lords kanclers pauda atzinību par Latvijas valdības darbības atklātību, nodrošinot iespējas sabiedrības un mediju pārstāvjiem piedalīties Ministru kabineta sēdes, tajā skaitā nodrošinot valdības sēdēs izskatāmo jautājumu savlaicīgu pieejamību profesionālajām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī jebkuram interesentam. Arī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lordu kancleru. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības iespējas, Eiropas Savienības paplašināšanās procesa norisi, gatavošanos referendumam par ES, kā arī likumdošanas harmonizācijas gaitu Latvijā. Sarunas dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar parlamentāriešu ētiku un to regulējošiem dokumentiem. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka Latvijas vēsturē šāds dokuments nav bijis, bet ir izveidota īpaša darba grupa ētikas kodeksa izveidei, kurā pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās politiskās partijas un pieaicināti eksperti. Latvija un Igaunija vētī sadarbību NRA 05/17/03 Igaunijas premjers Juhans Patss, tiekoties ar Latvijas augstākajām amatpersonām, apspriedis jautājumus par Baltijas valstu sadarbību pirms un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Igaunijas premjeram tiekoties ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un premjeru Einaru Repši, secināts, ka Igaunijai un Latvijai ir līdzīga nostāja Eiropas konstitucionālā līguma jautājumos, un, pēc J. Patsa teiktā, Eiropas institucionālās struktūras izveides jautājumos Baltijas valstīm jāpievienojas 16 mazo valstu nostājai, jāsaglabā rotējošās prezidentūras princips. Intensīvāka sadarbība starp Baltijas valstim, pēc V. Vīķes-Freibergas domām, veicinās to konkurētspēju. Īpašu sadarbības potenciālu prezidente redz tūrisma un augsto tehnoloģiju jomā, bet visas amatpersonas ir vienisprātis par nepieciešamo informācijas apmaiņu pirms referendumiem par iestāšanos ES. Puses vienojās arī izvērst pieredzes apmaiņu abu valstu ES referendumu vadības grupām. J. Patss uzsvēra nepieciešamību NATO ietvaros veicināt sadarbību ar ziemeļvalstīm. E. Repše atzina, ka abām valstīm ir arī līdzīgas problēmas attiecībās ar Krieviju - "neskaidrība un nenoteiktība, nenoslēgtie un neparakstītie robežlīgumi". J. Partss atzina, ka 45 minūšu garā tikšanās bijusi par īsu, lai pārrunātu konkrētus risinājumus problēmām attiecībās ar Krieviju, "kas ir 100 gadus vecas". Sola pabeigt 'Ķemeru' sanatorijas rekonstrukciju LETA 05/16/03 Sanatorijas "Ķemeri" rekonstrukcijas darbus plānots pabeigt līdz nākamā gada maija beigām, sanatorijā ierīkojot augstas klases ārstniecības un atpūtas kompleksu, šodien Privatizācijas aģentūras (PA) padomes sēdē norādīja aģentūras ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks. Ozolnieks informēja, ka pirms pāris dienām ir apmeklējis sanatoriju un ticies ar tās īpašniekiem, kā arī rekonstrukcijas darbu vadītājiem. PA vadītājs atzina: lai gan sanatorijā darbi norisinās, "Ķemeru" rekonstrukcijas gaita nenorit tik labi, kā PA vēlētos. PA Kontroles departamenta direktors Arvis Freibergs pastāstīja, ka sanatorijas pircēja SIA "Ominansis Latvia" pēc "Ķemeru" rekonstrukcijas plānojusi to nodot Eiropā pazīstamajam viesnīcu operatoram "Kempinski". "Kempinski" apsaimniekotu sanatoriju un nodarbotos ar viesu apkalpošanu, savukārt pati sanatorija paliktu "Ominansis Latvia" īpašumā. Viesnīcu operatora pārstāvji jau esot sanatoriju apmeklējuši un solījuši savu atbildi sniegt tuvākajā laikā. Lai ierīkotu augstas klases atpūtas kompleksu, "Ķemeros" plānots paplašināt viesiem paredzētās istabiņas, pārveidojot tās par plašiem apartamentiem, sacīja Freibergs. "Ominansis Latvia" pārstāvji PA esot stāstījuši par ieceri ārstniecības kompleksus būvēt vairākās valstīs ap Baltijas jūru - Polijā, Vācijā, Latvijā. Ozolnieks šodien PA padomes locekļus aicināja apmeklēt sanatoriju "Ķemeri", jo drīzumā PA nāksies pieņemt lēmumu par sanatorijas tālāko likteni. PA jau ir saņēmusi viena auditora iesniegto atzinumu par sanatorijas privatizācijas noteikumu izpildi, tuvākajā laikā plānots saņemt vēl vienu auditoru atzinumu par sanatorijā ieguldīto investīciju apmēriem. Kad šie atzinumi tiks izanalizēti, PA būs jāpieņem lēmums, vai atļaut sanatorijas pircējam un investoram "Ominasis Italia" turpināt iesākto vai līgumus ar tiem lauzt. Ozolnieks norādīja, ka līgumu laušanas rezultātā varētu būt gaidāmi tiesas procesi, savukārt turpinot noslēgtos līgumus, PA jebkurā gadījumā aprēķinās sanatorijas īpašniekam soda naudas, jo ir kavēti noteiktie termiņi investīciju ieguldīšanai "Ķemeros". Arī rekonstrukcijas darbu grafiks netiek ievērots. Lai PA pirms lēmuma būtu labi informēta par sanatorijā notiekošo, Ozolnieks aicināja PA padomes locekļus kopā ar aģentūras valdi doties uz "Ķemeriem". Šāds priekšlikums tika atbalstīts. Lembergs un Repše pārrunā valstiskus jautājumus NRA 05/15/03 Pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga iniciatīvas norisinājusies viņa tikšanās ar premjeru Einaru Repši, kurā, pēc A. Lemberga teiktā, galvenie jautājumi esot bijuši nevis par Ventspils individuālajām interesēm, bet galvenokārt par to, kā Latvijai aizstāvēt savas intereses Eiropas Savienībā (ES). Sarunās piedalījās arī Finanšu, Ekonomikas un Reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāri un divi Ventspils naftas (VN) pārstāvji. "2004. gadā Latvijai būs pieejami apmēram 250 miljonu eiro lieli līdzekļi, un esmu nobažījies, kā tos izmantos," žurnālistiem stāstīja Ventspils mērs. Viņaprāt, iepriekšējās un arī esošās valdības darbība viešot bažas par spēju aizstāvēt Latvijas intereses. Piemēram, ES ministru padomes sēde vakar skatījusi jautājumu par ES un Krievijas sadarbību enerģētikas jomā, bet Latvijas valdības pozīcijā nav uzstāts, ka te būtu jāņem vērā arī kandidātvalstu viedoklis. Latvijai esot arī jāizstrādā efektīvs mehānisms, kā piedalīties lēmumu pieņemšanā ES institūcijās, kurās tā kā novērotāja var piedalīties jau no aprīļa. Ventspils mērs ar premjeru vēlējies tikties arī tādēļ, ka viņam neesot izdevies sadarbības līmenī ar ministrijām saņemt kompetentas atbildes, risinājumu. A. Lembergs uz tikšanos ieradies ar veselu paketi risināmo sociālo, ekonomisko jautājumu. Kā piemēru viņš minēja priekšlikumu valdībai veikt valsts īpašumu inventarizāciju, lai izlemtu, kurus atstāt valstij, kurus nodot pašvaldībām, kurus pārdot. Gan premjers, gan Ventspils mērs apliecināja, ka nav runāts par VN privatizāciju, bet tikai vispārīgi skarts jautājums par tranzīta problēmām un to iespējamo risināšanu. Premjeru interesējusi A. Lemberga un VN pārstāvju vizīte Vašingtonā, uz kuru viņus uzaicinājusi kāda privāta firma. Noraidot aizdomas par premjera un Ventspils mēra īpašajām attiecībām, E. Repše sacīja: "Aicinu jebkuru pašvaldību diskutēt ar valdību, bet svarīgi ir precīzi noformulēt apspriežamo jautājumu loku." Detalizētākai žurnālistu informēšanai par sarunām premjeram laika nebija. Repše atstādina ārštata padomnieku Agrumu LETA 05/16/03 Piektdien Ministru prezidents Einars Repše atstādinājis savu ārštata padomnieku korupcijas apkarošanas jautājumos Armandu Agrumu. Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā informēja, ka Agrums atstādināts, ņemot vērā laikraksta "Vakara Ziņas" publikāciju "Premjera padomnieks - krāpnieks?", kurā kāds Agruma biznesa partneris apsūdz premjera padomnieku aizdoto naudas līdzekļu neatdošanā. Repše Agrumu atstādinājis no ārštata padomnieka pienākumus pildīšanas uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai. Ministru prezidents nosūtījis lūgumu ģenerālprokuroram Jānim Maizītim pārbaudīt minētajā publikācijā aplūkotos faktus un personīgi informēt par pārbaudes rezultātiem. Laikraksta publikācijā Agruma biznesa partneris Guntars Bresis stāsta par deviņdesmito gadu sākumā veiktajiem kopīgajiem darījumiem ar tagadējo premjera padomnieku. Breša māte astoņdesmito gadu sākumā esot no Vācijas saņēmusi mantojumu vairāku simtu tūkstošu Vācijas marku apmērā. Tajā laikā ar Breša brāli iepazinies Agrums, kurš tolaik strādājis Ātrās medicīniskās palīdzības dienestā par sanitāru. Uzzinājis par lielo mantojumu, Agrums pierunājis vismaz daļu no tā ieguldīt biznesā. Vienojies ar mantinieci par naudas izdošanu un pieaicinot paziņu Vladimiru Kozlovu, Agrums nodibinājis firmu SAGA. Uzņēmums nodarbojies ar pārtikas, alkohola un tabakas tirdzniecību. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, Agrumam ar Kozlovu aizdotas 30 000 vācu marku. Firma darbojusies dažus gadus, bet 1993.gada nogalē starp Bresi un viņa partneriem radušās domstarpības. Pretēji iepriekšējai norunai ne Kozlovs, ne Agrums neesot atmaksājuši kredīta ikmēneša procentu 260 latu apmērā, arī aizdotā nauda neesot atdota. Lai atrisinātu konfliktu, Agrums esot piedāvājis dibināt jaunu uzņēmumu, kas nodarbotos ar modes biznesu. Šī uzņēmuma dibināšanā esot piesaistīts Breša brālis Edgars un viņa Vācijā dibinātā firma "Elbas modes" ar 10 000 vācu marku lielu pamatkapitālu. Sākot šo biznesu, Agrums esot intensīvi braukājis uz ārvalstīm un, kā apgalvo Bresis, visas ar braucieniem saistītās izmaksas segtas no Breša mātes mantojuma. Tomēr arī jaunais uzņēmums neesot bijis veiksmīgs, liela daļa no tolaik uz Latviju atvestajām precēm joprojām neesot iztirgotas. Lai atgūtu vismaz daļu no aizdotās naudas un piedzītu parādu no Agruma, 1995.gada sākumā starp Bresi, Agrumu un Kozlovu noslēgta vienošanās, ka SAGA īpašnieki ik mēnesi maksās Bresim aizdevuma procentu 260 latu apmērā, bet pāris mēnešu laikā atdos arī aizdevumu 30 000 vācu marku apmērā. Šī vienošanās neesot pildīta. Bresis laikrakstam atzinis, ka līdz šim "ir piecietis parādnieka negodīgo uzvedību, bet, izdzirdot, ka Agrums gatavojas ieņemt amatu KNAB [Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā], pacietības vadzis esot lūzis". Brešu ģimene uzskata, ka Agruma un Kozlova darbībā ir ieguldījusi un aizdevusi aptuveni 200 000 vācu marku. Naglis vadīs Latvijas ceļu, sola kritizēt valdību NRA 05/19/03 Ekspremjeru Andri Bērziņu Latvijas ceļa (LC) vadībā nomainījis bijušais Privatizācijas aģentūras šefs Jānis Naglis, kas solīja "skarbu un nekaunīgu" jaunās valdības kritiku. "Ja runāsi apaļi, tevī neviens neklausīsies," secināja J. Naglis. Politologs Aigars Freimanis iepriekš Neatkarīgajai J. Nagli raksturoja kā harismātiskāko un ekstravagantāko personu no visiem kandidātiem, kāds nepieciešams šodienas politiskajā vidē un LC situācijā, un jaunās valdības privatizācijas pārskatīšanas procesā viņš būtu atbilstošs dialoga partneris. Tieši šīs savas kvalitātes arī uzsvēra J. Naglis, piesakot savu kā partijas vadītāja iespējamo devumu - viņš jau esot uzvarējis vairākās vārdu kaujās par privatizāciju, un, atgādinot par savu dalību pretimpotences preparāta reklāmās, ieteica arī partijas reklāmās atļauties "kādu huligānisku vaibstu", jo mediju uzmanību tikai ar "labi buktētām biksēm" vairs piesaistīt nevar. Lai atdzīvotos, LC esot jābeidz sevi šaustīt, arī par privatizācijas jautājumiem. Par savu vietnieku J. Naglis solījās ņemt potenciālo politikas zvaigzni Ivaru Kalvišķi, kas bija otrs populārākais cīņā par partijas vadītāja krēslu. Neraugoties uz tikai vienu gadu ilgo partijas biedra stāžu, bijušais a/s Laima šefs, viens no multihalles būvētājiem, spēja gūt 124 biedru atbalstu no kopumā 214 balsīm. Nepopulārs kandidāts izrādījās bijušais premjera A. Bērziņa biroja vadītājs Juris Šmits. No iespējas ieņemt partijas priekšsēža amatu atteicās Kārina Pētersone, kas gribot visu enerģiju veltīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda vadīšanai, Ivars Godmanis, pēc kura domām - ar jaunajiem cilvēkiem vismaz saistoties cerība, un A. Bērziņš, kas atzina, ka viņam vairs nav "morālu tiesību vadīt partiju". Partijas valde tika samazināta no 23 līdz 17 locekļiem, neskaitot partijas priekšsēdētāju. Noraidīts tika iepriekšējās valdes priekšlikums to reducēt līdz 12 cilvēkiem. A. Bērziņš taisnojās, ka LC nevarēja sacensties ar Jauno laiku populistisku solījumu bārstīšanā, jo tā nepiedienoties liberālai un pie varas desmit gadus bijušai partijai. Tā kā LC kongresu nebija plānots veltīt vēlēšanu analīzei, bet tālākās izdzīvošanas un atgriešanās pie varas stratēģijai, zaudējumu iemesli netika daudz cilāti. Skarbāk par LC priekšvēlēšanu kampaņu izteicās vienīgi LC konventa pārstāvis Uldis Dvinskis, sakot, ka kampaņas vadītāja Jāņa Gaigala vienīgā kļūda bija uzņemšanās darīt to, par ko viņam nav ne zināšanu, ne pieredzes, ne atbilstošu cilvēcisko īpašību. J. Gaigals tajā laikā līdzīgi kā virkne bijušo deputātu vairāk gan čaloja Kongresu nama kafejnīcā nekā kongresa darbā zālē. Vairāku ceļinieku runās atklājās pašu augoņi. LC konventa vadītājs Andrejs Panteļējevs atzina, ka pašu iedomība nav ļāvusi "saskatīt visu spēles laukumu", uzzināt, kā LC redz citi, valdes orgsekretārs Georgs Lansmanis kritizēja partijas nodaļu koordinatoru aktivitātes un profesionalitātes trūkumu, destruktīvu pašdarbību vēlēšanu kampaņā, disciplīnas trūkumu, LC pamešanu, ekspolitiķiem meklējot amatus, kā arī līdzšinējo partijas vadības izvēles mehānismu. "Nav pieņemama situācija, kad daži pelēkie kardināli kongresa laikā kuluāros apspriež partijas likteni, pierunājot nodaļas balsot par vienu vai otru sev tīkamu un tātad - manipulējamu kandidātu." Pretēji gaidām kongresā saņemt konkrētas atbildes par partijas mobilizācijas ceļiem, izstrādātie dokumenti un runas vairāk bija piesātinātas ar filozofiju un ideoloģijas pamatnostādnēm, izņemot G. Lansmaņa dzīvīgo runu un ieteikumus. Konvents veicis partijas pamatnostādņu revīziju, līdzšinējo svārstīšanos starp centrismu, kreiso un labējo liberālismu aizstājot vismaz ar vārdos definēto labējo liberālismu. Blakus teju visu Saeimā pārstāvēto partiju kritikai visvairāk tās tika Jaunajam laikam, kura vadītajai valdībai tika pārmesta solījumu nepildīšana, autoritārisms un varas koncentrēšanas neveselīgas tieksmes - LC iecerējis asi vērsties pret šādām parādībām. Latvija trešajā vietā pasaulē pēc studentu īpatsvara BNS 05/18/03 Latvijā šajā mācību gadā ir 496 studenti uz 10 000 iedzīvotāju, kas ir trešais augstākais rādītājs pasaulē. Latviju apsteidz ASV ar 520 studentiem un Kanāda ar 580 studentiem uz 10 000 iedzīvotājiem, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija. Studējošo skaits valstī turpina pieaugt jau devīto gadu, šajā gadā sasniedzot 118 845 studentus. 1990.gadā Latvijā bija 172 studenti uz 10 000 iedzīvotāju. Viszemākais rādītājs bijis 1993.gadā, kad studentu skaits uz 10 000 iedzīvotāju bija tikai 138, bet kopumā valstī bija 37 500 studentu. Strauji studentu skaits audzis kopš 1996.gada, katru gadu studentu skaitam uz 10 000 iedzīvotāju palielinoties vidēji par 36. Augot studentu skaitam, samazinās valsts budžeta finansēto studentu skaits, kas šajā mācību gadā ir 32 191 - tikai 27% no studentu kopskaita, bet salīdzinoši 1995./1996.macību gadā par valsts piešķirtajiem līdzekļiem mācījās 68% studējošo. Prezidente norāda uz dzimumu nevienlīdzību BNS 05/16/03 Baltijas jūras reģionā joprojām vērojama dzimumu nevienlīdzība ienākumos un dzīves standartos, uzrunājot organizācijas "Sievietes starptautiskajā drošībā" konferences par Baltijas jūras reģiona drošību dalībniekus, ceturtdien sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Sievietes Ziemeļamerikā un Eiropā, ieskaitot Baltijas jūras reģionu, kopumā var uzskatīt par priviliģētām, jo šīs valstis ir brīvas no bailēm, kas nomoka sievietes citās pasaules daļās, uzskata prezidente, taču dažādu sociālo slāņu sievietes visā pasaulē joprojām tiek pakļautas dažādām vardarbības un diskriminācijas formām. Latvija un Igaunija bija to valstu vidū, kas pirmās sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības. Latviju un Igauniju apsteidza tikai Somija, Norvēģija, Dānija un Islande, norādīja Vīķe-Freiberga. Viņa pauda lepnumu, ka Latvija pēc neatkarības atgūšanas joprojām turpina dzimumu vienlīdzības tradīcijas. Prezidente minēja, ka valsts vadītāja, Saeimas priekšsēdētāja, ārlietu, kultūras, veselības un labklājības ministres ir sievietes. Turklāt no 100 deputātiem 21 ir sieviete. Vīķe-Freiberga sacīja, ka Latvijā joprojām sieviešu proporcija augstos vadošos amatos politikā un uzņēmējdarbībā ir mazāka nekā vīriešu, taču "Latvijas izaicinājums ir samazināt pēc dzelzs priekškara krišanas radušos nevienlīdzību". Tāpat prezidente pauda, ka Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanās kontekstā Baltijas valstis un Polija būs atbildīgas par kontrabandas preču, ieroču un psihotropo vielu ieplūšanas novēršanu, kā arī nelegālo imigrantu ieceļošanu caur ES un NATO austrumu robežu. Starptautiskā sadarbība nepieciešama arī bērnu pornogrāfijas un cilvēku tirdzniecības apkarošanā. Prezidente pauda lepnumu, ka Latvija ir ASV koalīcijas partnere, kas efektīvi novērsusi represīvos režīmus Afganistānā un Irākā. Viņa apliecināja arī Latvijas gatavību savu iespēju robežās piedalīties šo valstu atjaunošanā un Vidējo Austrumu reģiona stabilizēšanā. "Komunisma un totalitārisma sabrukums pavēra durvis uz attīstību Eiropas sagūstītajām tautām un pavēra jaunas izdevības," sacīja prezidente. Viņa arī pauda cerību, ka Latvija būs pārtikusi un stabila apvienotās Eiropas daļa. Konferenci "Drošības jautājumi Baltijas reģionā" rīko starptautiskā organizācija "Women in International Security" (WIIS). Pasākumā, kas Rīgā notiek no 15. līdz 17.maijam, piedalās 65 delegāti, galvenokārt sievietes - augsta līmeņa vadītājas ārlietu, cilvēktiesību un drošības jautājumos no Baltijas valstīm, Eiropas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Valsts Mākslas muzejs sāk svinēt simtgadi Diena 05/15/03 Valsts Mākslas muzejs (VMM) 2005.gadā atzīmēs ēkas K.Valdemāra ielā 10a simtgadi. 1903.gada 15.maijā tika ielikts ēkas pamattakmens, ēka celta no 1903. līdz 1905.gadam, tās projekta autors bija vācu arhitekts, mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis, un pirms 100 gadiem tā bija pirmā oriģinālā muzeju ēka Baltijā. Jubilejas programmu līdz 2005.gadam veidos nozīmīgas izstādes, izdevumi, jaunu pastāvīgo ekspozīciju izveide, konferences. Šodien tiks atklāta izstāde Secundum artem. XIX gadsimta akadēmiskā glezniecība, bet no 20.maija izstāžu zālē Arsenāls varēs aplūkot izstādi Abstrakcionisms Latvijas glezniecībā. Attēlā: VMM direktore Māra Lāce ar muzeja pirmo inventāra grāmatu. Brīvdabas muzeju varam izstaigāt internetā BNS 05/20/03 Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs izveidojis internetā mājas lapu, kurā varēs ne vien apskatīt visas muzeja mājas un iegūt par tām plašu informāciju, bet arī virtuāli ēkas apmeklēt. Interneta mājas lapa, (www.virmus.com ), būšot pieejama no pirmdienas. Mājas lapā būs pieejama informācija arī par Latvijas etnogrāfiju un kultūru, kā arī daudzi video, foto un informatīvie materiāli, no kuriem daļa publiski būs pieejama pirmo reizi. Lapa veidota pēc virtuālas spēles principa. Projekta autors un koordinators Edvīns Šnore BNS informēja, ka projekts "Virtuālais brīvdabas muzejs" ir pirmais un lielākais šāda veida projekts Eiropā, to finansējusi Eiropas Savienība (ES) Kultūras mantojuma apakšprogrammā. Tas izmaksājis 96 000 latu. Šis ir arī pirmais gadījums, kad ES šīs apakšprogrammas projekta realizāciju un vadīšanu pilnībā uzticēja Austrumeiropas uzņēmumam. Internetā būs informācija par tūrismu Alūksnes rajonā Dzirkstele 05/16/03 Alūksnes rajona padomes mājas lapā (www.aluksne.lv) internetā maija otrajā pusē būs informācija par tūrisma iespējām rajonā. Alūksnes rajona tūrisma informācijas centra vadītāja Gundega Mika informē, ka tūrisma centrā jau esot jūtams, ka sākusies jaunā tūrisma sezona. Regulāri uz centru zvana un nāk tūristi, kas jautā un piesaka ekskursijas. Tūrisma informācijas centrs ir strādājis, lai informācija par Alūksni ir atrodama visos Latvijas tūrisma informācijas centros. Tāpat visu jaunāko un mainīgo informāciju izsūta uz visiem informācijas punktiem pa elektronisko pastu. "Esam pārliecinājušies, ka šāda sadarbība efektīvi darbojas un interesentu skaits aug," saka G.Mika. Viņa klāsta, ka līdz šodienai maijā Alūksnes pilsētu apciemot pieteikušās jau sešas ekskursantu grupas no visiem Latvijas novadiem, katrā grupā līdz 50 cilvēkiem. "Galvenokārt viņi vēlas redzēt Bībeles muzeju (kur atrodas unikālais pirmais latviešu 1689.gada Bībeles izdevums Ernsta Glika tulkojumā), brīvdabas muzeju Ates dzirnavās (20.gadsimta sākumam atbilstošas Vidzemes zemnieku sētas - 13 ēkas), bānīti (Latvijā vienīgo šaursliežu dzelzceļā regulāri kursējošo pasažieru vilcienu maršrutā Alūksne - Gulbene), kam šoruden svinēsim 100 gadu jubileju," saka G.Mika. Viņa piebilst, ka tūrisma informācijas centrs sadarbojas ar 12 gidiem, kuri interesanti prot pastāstīt par visām ievērojamajām apskates vietām Alūksnē un rajonā. Tūristus Cēsīs gaidīs Ļeņins "zārkā" Diena 05/21/03 Šovasar tūristi Cēsu vēstures un mākslas muzeja dārzā varēs aplūkot sevišķi ārzemnieku grupas intriģējošu eksponātu - Ļeņinu "gluži kā zārkā". Kādreizējais proletariāta vadonis dusēs vaļējā kastē, virs kuras drīzumā tiks izveidots jumtiņš, lai lietus nebojātu savulaik pilsētas centrā novietoto pieminekli. Pie savdabīgā zārka uz plāksnes būs skatāmi arī attēli - gan par tēla atklāšanas ceremoniju 1959.gada 7.novembrī, gan par tā aizvākšanu no Vienības laukuma 1990.gada 17.oktobrī. Pēc tam tēlnieka Kārļa Jansona veidotais piemineklis ir glabājies muzeja dārzā, koka kastē, kurā radušās arvien lielākas plaisas. Pa tām ar lielu ziņkāri Ļeņinu esot centušies apskatīt garāmejošie tūristi, tāpēc šopavasar Muzeju dienās ir nolemts pieminekli iekļaut muzeja krājumā un to sagatavot interesentu apskatei, Dienai pastāstīja muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Guna Rukšāne. Nedaudz sau- lains, nedaudz lietains, bet tomēr samērā vēss laiks bija arī šo- nedēļ.Bet cerams, ka tas tikai tāpēc, ka vēl pilnā sparā zied ievas... arī citi koki ir zaļganbalti, pļavas - zaļgandzeltenas... Un dārzi raibu raibi no ziedu un ziediņu pārpil- nības. Šķiet, ka pašlaik zied viss, kas vien var ziedēt!!! Bet tā tikai šķiet, jo katra diena mūs pārsteidz ar ko jaunu - kad atkal kāds koks vai krūms ir at- plaucis skaistos ziedos... Anda