K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 302: 2003. g. 26. jūnijs - 2. jūlijs Latvija neslēgs līgumu ar ASV par Hāgas tiesu Diena 06/26/03 Pēc nepilna gada pārdomām Latvija nolēmusi pagaidām neslēgt divpusēju līgumu ar ASV par imunitātes piešķiršanu pret Starptautisko krimināltiesu (SKT), pamatojot to ar Eiropas Savienības vadlīnijām. Ārpolitikas pārzinātāji Latvijas rīcību uzskata par pārdomātu un nedomā, ka tam varētu sekot vēsums abu valstu attiecībās, kuras stiprināja Latvijas bezierunu atbalsts ASV rīcībai Irākas krīzē. "Mēs patlaban neredzam iespēju šo līgumu parakstīt un pagājušajā nedēļā pa diplomātiskajiem kanāliem to paziņojām ASV pusei," teica Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Atšķirīgu viedokli Dienai pauda ASV vēstniecībā Rīgā. "Latvijas valdība mums nekad nav teikusi, ka tā neslēgs līgumu," teica vēstniecībā, pēc sīkāka izskaidrojuma iesakot vērsties pie Latvijas ĀM. M.Riekstiņš uzskata, ka atslēga slēpjas vārdā "pagaidām". "Mēs jau nesakām, ka nekad, bet ar pašreizējiem ASV nosacījumiem to nevaram darīt," viņš teica. Būtiskākais iemesls ir ES viedoklis, ka imunitātes piešķiršana iespējama militārpersonām, taču ASV, baidoties no politiski motivētas vajāšanas, vēlējās imunitāti plašākam lokam. Tikmēr ES prezidējošā valsts Grieķija otrdien nāca klajā ar deklarāciju, kurā 10 ES kandidātvalstis, un Rumānija, Bulgārija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice sola, ka to "nacionālā nostāja atbildīs ES kopējai pozīcijai". Pēc M.Riekstiņa teiktā, Latvija vēlas, lai par SKT un imunitāti sarunas notiktu starp ES un ASV. "No vienas puses, amerikāņi ir uzrunājuši kandidātvalstis, no otras puses, ir ES prasības, un mēs esam kā starp laktu un āmuru, tāpēc mums šķistu labi, ja šo tēmu izrunātu abi šie spēlētāji," viņš teica. Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa Latvijas nostāju vērtēja kā tālredzīgu, jo valsts parakstījusi un ratificējusi tiesas dibināšanas līgumu, par tiesnesi SKT ievēlēta Latvijas pārstāve un tas uzliek papildu atbildību atbalstīt tiesas darbu. Turklāt atšķirībā no Irākas krīzes, kad iekšēju pretrunu plosītā ES nevarēja vienoties par kopēju nostāju, attiecībā uz SKT tāda ir. "Es nedomāju, ka tas atstātu būtiskas sekas uz Latvijas un ASV attiecībām, jo tā ir normāla prakse - ir jautājumi, kuros var atrast kompromisu, un tādi, kur nevar vienoties, un attiecības no tā nepasliktinās," viņa sacīja. Līdzīgās domās, šķiet, ir arī amerikāņu diplomāti. "Latvijai un ASV ir lieliskas divpusējās attiecības, kas balstās uz plašu kopēju interešu un vērtību pamata, nevis uz atsevišķa jautājuma," teica vēstniecībā. ASV imunitātes līgumus noslēgušas ar vismaz 40 valstīm, bet starp tām nav ES dalībvalstu. Lielāka piekrišana pasīvai Latvijas ārpolitikai NRA 06/26/03 Pēdējā gada laikā Latvijā ievērojami palielinājušās iedzīvotāju alkas pēc valsts iespējami lielākas neitralitātes un atturības starptautiskajās norisēs, ārpolitikā. Eksperti pieļauj, ka to izraisījis Irākas karš un Latvijas steidzīgais atbalsts tam. Tajā pašā laikā piemirsts, ka tieši aktīva Latvijas ārpolitika ir panākumu atslēga veiksmīgai dalībai Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kurās līdzšinējā Latvijas ārpolitika bijusi vairāk reaģējoša, nevis piedāvājoša. Saskaņā ar SKDS maijā veikto aptauju puse iedzīvotāju dod priekšroku tam, lai Latvija dažādos starptautiskajos notikumos mēģinātu iesaistīties pēc iespējas mazāk, bet pirms gada Latvijas pasīvās ārpolitikas piekritēju bija tikai 31,6%. Savukārt aktīvu Latvijas darbību ārpolitikā šogad atbalstīja 37,1%, pērn - 52,4%. Latvijas aktīvās ārpolitikas piekritēji lielākoties ir gados jaunāki, latvieši un cilvēki ar nelieliem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli, kā arī kurzemnieki un lauku apvidos dzīvojošie. Atturīgu politiku par vēlamo Latvijas pozīciju biežāk nekā vidēji atbalsta cittautieši, rīdzinieki un cilvēki ar mēneša ienākumiem uz vienu ģimenes locekli virs 127 latiem. "Pārsteidzoši, ka iedzīvotāji sliecas uz ievērojami lielāku nacionālo izolēšanos. Par izmaiņu cēloni spekulatīvi varētu pieņemt Irākas konfliktu, kas izraisīja ļoti lielu rezonansi sabiedrībā," sprieda A. Kaktiņš. Iespējams, daļa iedzīvotāju saprata, ka turpmāk Latvijas pienākums būs iesaistīties visos starptautiskajos konfliktos un līdz ar to pieaugs arī terora draudi. "Kad runā par ārpolitiku, šķiet, šie notikumi emocionāli izvirzās priekšplānā, aizmirstot, ka ārpolitika ir arī Latvijas vieta ES," lēsa A. Kaktiņš, kurš pats esot Latvijas aktīvās ārpolitikas piekritējs. Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš kā pirmo pasīvās ārpolitikas piekritēju pieauguma iemeslu minēja Irākas karu un bailes no terorisma izplatības. Pasivitāti, iespējams, veicinājis arī augstāko varas pārstāvju steidzīgais atbalsts ASV politikai Irākas karā, neraugoties uz nopietnas polemikas trūkumu un pretēju tautas noskaņojumu. A. Lejiņš piekrīt, ka Latvija līdz šim ir bijusi vairāk reaģētāja uz starptautiskiem notikumiem, nevis aktīva ārpolitiskā spēlētāja. "Pašlaik mēs gribam iestāties ES un NATO, bet, kad tur būsim iekšā, domāju, ka mēs vairs nebūsim tik reaģējoši un bailīgi, bet ar pārējām jaunām dalībvalstīm meklēsim kopsaucējus, kļūsim kritiskāki un sāksim vairāk domāt par to, kāds būs labums mums," prognozēja ārpolitikas eksperts. Viņš apšaubīja to, ka mēs varētu veidot aktīvu ārpolitiku ārpus ES un NATO, "ja nu vienīgi ANO, bet tajā jau Latvija vienmēr paužot ES viedokli". Bet arī ES un NATO mums būs daudz darāmā, lai piemeklētu sev piemēroto interešu blokus, kas abās organizācijās pastāvīgi mainās. Ne vienmēr Latvijas intereses sakritīs ar citu mazo valstu interesēm aliansēs. Neraugoties uz Latvijas nelielo balsu skaitu Eiropas Padomē un parlamentā, veikli manevrējot starp dažādām interešu izpausmēm, tieši Latvijas balsis var būt izšķirošās. Pārsvarā tomēr dominēšot eiropeiskā un amerikāniskā pozīcija. Latvija viena pati neko nepanāks, un jau Irākas karš parādījis alianšu lomu. Latvija ārpolitikā nevarot "lēkt augstāk par savu sēžamvietu", bet neitralitātes sludināšana pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados beidzās ar Latvijas okupāciju, atgādināja A. Lejiņš. Panākumi būšot atkarīgi arī no tā, cik stipras būs mūsu valsti pārstāvošās personības starptautiskajās organizācijās. ASV aptur militāro palīdzību Latvijai Diena 07/02/03 ASV otrdien paziņoja par miljoniem dolāru vērtas militārās palīdzības apturēšanu vairāk nekā 50 valstīm, arī NATO kandidātvalstīm, ieskaitot Latviju, jo tās atteikušās parakstīt līgumus par Amerikas pilsoņu neizdošanu Starptautiskajai krimināltiesai (SKT), vēsta Reuters. Latvijas amatpersonas apgalvo, ka lēmums neatstās tūlītēju vai kritisku iespaidu nedz uz Bruņoto spēku attīstību, nedz valsts militāro spēku gatavošanos dalībai NATO. Ja ASV aptur militāro palīdzību Latvijai, kura pagaidām atsakās parakstīt vienošanos ar ASV nepieciešamības dēļ ievērot ES vadlīnijas, tas nozīmēs šķiršanos no 6-10 miljoniem ASV dolāru gadā, kuri līdz šim ieguldīti militārpersonu un ierēdņu izglītošanā aizokeāna mācību iestādēs un ASV ražota ekipējuma un ieroču iepirkumā. Amatpersonas atzīst, ka lēmums nav pilnīgi negaidīts. "Nekas ārkārtējs nav noticis - mēs kopā ar ES turpināsim sarunas ar ASV un mūsu attiecības ir tikpat ciešas, kā tās bija līdz šim. Arī draugu starpā mēdz būt jautājumi, kuros ir atšķirīgi viedokļi," Dienai teica Latvijas vēstnieks ASV Aivis Ronis. "Indikācijas, ka palīdzību varētu nevis apturēt, bet iesaldēt, bija," Dienai teica Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs. Psiholoģiski gatavojoties palīdzības pārtraukšanai, latvieši par daļu paredzētās palīdzības summas noslēguši atsevišķus līgumus, kas nozīmē, ka šo naudu iesaldēt ir grūti. Lai gan paziņojums par ASV palīdzības apturēšanu Latvijai iekrīt gadā, kad valstij jāpierāda sava gatavība iestāties NATO un paplašināšanās dokumenti vēl jāratificē vairuma alianses valstu parlamentos, E.Rinkēvičs prognozē, ka palīdzības iesaldēšana tūlītēji vai kritiski neiespaidos aizsardzības spēku attīstību. Šogad iesāktie projekti tikšot turpināti, bet, tā kā amerikāņu militārās palīdzības izmantošana bijusi ieplānota 3-4 gadu termiņā, šiem mērķiem finansējumu būs jāmeklē nacionālajā budžetā. Pagaidām ziņas par palīdzības apturēšanu ir skopas un rada vairāk jautājumu nekā atbilžu - nav zināms, kurā brīdī tas notiks, vai nauda tiek apturēta vai iesaldēta līdz laikam, kamēr valstis piekrīt parakstīt imunitātes līgumus, un, kas notiek, kad kandidātes iestājas NATO. Kā Reuters sacījusi kāda anonīma ASV amatpersona, palīdzība tiek apturēta, ja valsts nav parakstījusi divpusējo vienošanos ar Vašingtonu par SKT un ja valsts prezidents Džordžs V.Bušs nenolemj atlikt militārā atbalsta pārtraukšanu. Tomēr no sīkākiem komentāriem amatpersona atturējusies. No ASV paziņojuma teksta un toņa ir skaidrs, ka spiediens uz valstīm, kuras atteikušās parakstīt imunitātes līgumus, turpināsies, jo amerikāņus uztrauc Hāgas tiesas izmantošana politiski motivētos procesos pret viņu pilsoņiem. Pērn pieņemtais ASV Kongresa lēmums nosaka, ka valstis, kas līdz 1.jūlijam neparakstīs vienošanos ar Vašingtonu par tās pilsoņu neizdošanu SKT, sagaida militārās palīdzības pārtraukšana. Izņēmums ir NATO dalībvalstis un vēl deviņas ASV sabiedrotās, to vidū Argentīna, Austrālija, Bahreina, Ēģipte, Izraēla, Japānā, Jaunzēlande. Vēl pirmdien ASV Valsts departamenta preses sekretārs Ričards Baučers solīja, ka Vašingtonas reakcija pēc 1.jūlija būs "minimāla". Viņš lika noprast, ka tiks īstenoti visi šā gada budžetā ieplānotie projekti militārā atbalsta jomā. Tikai nākamgad ASV varot apsvērt, kam turpmāk piešķirt līdzekļus, solīja R.Baučers. Pēc Valsts departamenta ziņām, patlaban dažādu ASV militāro palīdzību saņem vairāk nekā 100 pasaules valstu. Līdz šim ASV noslēgušas līgumus par SKT ar 44 valstīm. Pēc Vašingtonas vārdiem, šis skaits pārsniedz jau 50, taču virkne valstu nevēloties, lai tās nosauktu publiski. Kā vēsta Reuters avoti, ASV bija cerējušas, ka to draudi pārtraukt militāro palīdzību mudinās daudzas valstis pēdējā brīdī tomēr parakstīt divpusējo vienošanos par Amerikas pilsoņu neizdošanu SKT. Taču tas nav noticis. Pēdējo četru mēnešu laikā vienošanos parakstījis salīdzinoši neliels valstu skaits - 25. Finansiālā atbalsta pārtraukšana ir attiecināma uz starptautiskās izglītības un mācību programmām, kurās ASV militārajās mācību iestādēs bija iespējams izglītoties ārvalstu virsniekiem. Tiks apturēts finansējums arī ASV ieroču iegādei un cita veida militārās palīdzības iegūšanai. Pēc Reuters ziņām, Dž.V.Bušs, kā jau bija solīts, izlēmis atlikt palīdzības pārtraukšanu 22 valstīm, lai arī daļa no tām nav parakstījušas vienošanos par SKT. To vidū ir Albānija, Afganistāna, Tadžikistāna, Maķedonija, Rumānija un citas. Par ASV lēmumu vēstulē Latvijas ārlietu ministrei paziņojis ASV valsts sekretārs Kolins Pauels, norādot, ka līdzekļu iesaldēšana neskars pirms 1.jūlija sāktās programmas. Jauni pierādījumi par Krājbankas akcionāru saistību NRA 07/01/03 Pagājušo piektdien notikusī Krājbankas akcionāru pilnsapulce devusi papildu pierādījumus par Krājbankas jaunā akcionāra - noslēpumainā Doxa Fund Limited - saistību ar Macasyng Holding un Nacionālās drošības padomes locekli, Latvijas Pirmās partijas valdes locekli Arnoldu Laksu. Pirmkārt, piektdien Krājbankas akcionāru pilnsapulce, kurā pirmoreiz varēja balsot un savas intereses aizstāvēt 25% bankas akciju jaunā īpašniece Doxa Fund, Krājbankas vadībā ievēlēja un nostiprināja izputējušās Lainbankas bijušās amatpersonas. A. Laksa savulaik bija Lainbankas padomes priekšsēdētājs, bet pašreizējais Macasyng Holding pārstāvis Vilis Dambiņš - Lainbankas prezidents. Otrkārt, lai gan likums ļāva Doxa Fund pieprasīt vismaz divas vietas Krājbankas padomē, tās sastāvs netika mainīts. Tas nozīmē, ka Doxa Fund apmierina iepriekšējais Krājbankas padomes sastāvs vai - iespējams, vēl trakāk - Doxa Fund pārstāvji jau ir iekļauti Krājbankas padomē pirms 25% Krājbankas akciju pārdošanas. Pagājušo piektdien par Krājbankas prezidentu tika ievēlēts Andris Nātriņš - bijušais Lainbankas Resursu pārvaldes priekšnieks. Valdē tika ievēlēts arī bijušais Lainbankas viceprezidents Valts Vīgants, kam viegli atrast biznesa saites gan ar Macasyng Holding, gan ar veselu virkni Latvijas Pirmās partijas sponsoru. Tā kā Krājbankas padomes priekšsēdētāja vietnieks ir pats V. Dambiņš, bet Doxa Fund pārstāvis advokāts Egils Rubenis - bijušais Lainbankas jurists -, tad izputējušās Lainbankas amatpersonu pozīcijas Krājbankā patlaban ir tiešām stipras. Piektdien Krājbankas valdē tika ievēlēts arī Gints Bukovskis, kas iepriekš plašākai publikai uz īsu brīdi parādījās kā Latvijas kuģniecības (pēc privatizācijas) valdes loceklis, kas varētu norādīt uz viņa saistību ar Iteru vai oranžajiem. Lai gan atbilstīgi likumam par akciju sabiedrībām Doxa Fund bija tiesības pieprasīt iekļaut Krājbankas padomē vismaz divus savus pārstāvjus, Krājbankas jaunais akcionārs neizmantoja savas tiesības. Acīmredzot, Britu Virdžīnu salu firmu ne tikai nemulsina fakts, ka pašreizējie Krājbankas vadītāji banku biznesā ir izcēlušies ar darbību, kuras rezultātā izputēja Lainbanka, bet arī apmierina cilvēki Krājbankas padomē, kuri ievēlēti pēc Lainbankas bijušo vadītāju ieteikuma. Pašreizējais Krājbankas padomes sastāvs radās 31. marta akcionāru pilnsapulcē, kurā pēc A. Laksas ierosinājuma tika atcelta iepriekšējā padomes. Šajā pilnsapulcē bankas padomē tika ievēlēti Macasyng Holding pārstāvis Vilis Dambiņš, A. Laksas palīdze Lolita Kronberga, tuvs viņas draugs Gundars Lācis, trīs Privatizācijas aģentūras (PA) pārstāvji (Ilmārs Razumovskis, Marita Vildava un Maira Gūtmane), kā arī četri Ventspils akcionāru pārstāvji. Zīmīgi, ka pirms 31. marta pilnsapulces A. Laksa ieradās PA, lai pieprasītu veikt izmaiņas Krājbankas valdē un padomē. Pēc šīs vizītes akcionāru pilnsapulcē PA nobalsoja, kā A. Laksa prasījis, un tapa iepriekšminētais Krājbankas padomes sastāvs un Krājbankas valdē iekļuva pašreizējais bankas prezidents A. Nātriņš. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīja, vai A. Laksa šajā gadījumā nav pārkāpis likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, un konstatēja, ka tas nav noticis. Vakar Augstākā tiesa (AT) noraidīja a/s Ventamonjaks sūdzību par tiesneses Ligitas Gavares lēmumu, atļaujot 17. maijā notikušo 25% Krājbankas akciju pārdošanu. Jāpiebilst, ka tiesas sēde sākās ar vienas stundas nokavēšanos, kas ir nebijis gadījums AT praksē, un ilga nepilnu stundu. Ventamonjaks Krājbankas akciju izsoles aizliegumu prasīja kā nodrošinājumu savai civilprasībai, kura sastāvēja no četriem punktiem. Galvenie Ventamonjaka prasības punkti bija divi - a) pārdot viņiem Krājbankas akcijas par valsts noteikto cenu Ls 1,81; b) segt zaudējumus 1,17 miljonu latu apmērā. Ventamonjaks pārstāve Sandra Sleja sūdzību pamatoja ar to, ka viņas pilnvarotāja prasība vairs nebūs izpildāma pat tad, ja, skatot prasību pēc būtības, tiesā Ventamonjaks uzvarēs. PA pārstāve Rita Voronova turpretī argumentēja, ka Ventamonjaka prasībā mantisks raksturs (t. i., tāds, kas prasītu nodrošinājumu) ir tikai zaudējumu piedziņai. Tomēr šeit, pēc PA pārstāves domām, nodrošinājums nav nepieciešams, jo PA pietiks mantas un naudas, lai zaudējuma gadījumā prasību segtu. AT lēmums nozīmē to, ka Doxa Fund pašlaik var brīvi rīkoties ar nopirktajām akcijām. Koziols: Lembergs vēlas gāzt valdību LETA 07/01/03 Ventspils mērs Aivars Lembergs vēlas gāzt valdību, par ko liecina viņa paziņojumi par naudas izņemšanu no "Latvijas Krājbankas", jo tas var izraisīt "Bankas Baltija" sabrukšanas scenārija atkārtošanos,- šādu viedokli intervijā laikrakstam "Telegraf" izteicis uzņēmējs, bijušais "Krājbankas" padomes priekšsēdētājs Viesturs Koziols. Koziols Lemberga paziņojumu, ka viņš izņēmis naudu no "Krājbankas" un liks to darīt arī Ventspils uzņēmumiem, vienlaikus vērtē gan kā nepamatotu un avantūristisku, gan kā nopietnu. Ja patiešām tā notiktu, arī iedzīvotāji satraukumā steigtu izņemt savu naudu no bankas un, iespējams, "Krājbankai" pat nāksies lūgt centrālās bankas palīdzību vai meklēt kādus citus risinājumus, uzskata Koziols. "Un tad Lembergs varēs paziņot, sak, ko es teicu, "Krājbankas" privatizācija ir uz izgāšanās robežas. Vainīga valdība, un tā ir jānoņem," iespējamo perspektīvu intervijā iztēlojas Koziols. Uzņēmējs apgalvo, ka Lembergs neapšaubāmi vēlas "novākt" vienu - Latvijas Pirmo partiju. Ventspils mēra vēršanos prokuratūrā un paziņojumu par "Krājbankas" simtiem tūkstošu noguldītāju naudas piesavināšanos ar bankas toreizējā prezidenta Arnolda Laksas līdzdalību Laksas biznesa partneris Koziols nodēvē par smieklīgu. Uzņēmējam neesot skaidri Lemberga mērķi, jo viņš pēdējā pusotra gada laikā esot plānveidīgi uzpircis bankas akcijas. "Sāka ar 10 000 akciju, un tagad viņš jau kontrolē 3%," norāda Koziols. "Bet tagad Lembergs paziņo, ka izņēmis no "Krājbankas" savu naudu un pavēlēs to pašu izdarīt arī visiem Ventspils uzņēmumiem. Un izskaidro to ar 1999.gadā bankā it kā notikušo izzagšanu. Vai tad agrāk viņš to nezināja," sašutis klāsta Koziols, kurš par "Krājbankas" padomes priekšsēdētāju kļuva 2001.gadā. Uz "Telegraf" vaicāto, vai tad zagšana tomēr bijusi, Koziols skaidro, kā veidojusies noguldījumu nauda pēc tam, kad sabruka PSRS. Tad krājkases apvienojušās un 40% no kopējās uzkrātās summas atdota republikām, kas no savienības izstājās. Rēķinu bijis daudz, Koziols precīzi neatceroties - vai bija 200 000 vai 300 000 rēķinu, kas bija jāapkalpo. Iedzīvotāji nav atsaukušies uz paziņojumiem presē, jo "kurš tad brauks no Liepājas uz Rīgu pēc 3-5 latiem". Tā iznācis, ka banka paņēma šo naudu sev kā komisijas naudu par sīko kontu apkalpošanu. Un šo lēmumu neesot pieņēmis Laksa vienpersoniski, tas esot vairākkārt izskatīts bankas valdes un padomes sēdēs. Ažiotāžu par "Krājbankas" privatizāciju ir sacēlis Lembergs, uzskata Koziols, jo, visticamāk, viņš arī gribējis piedalīties bankas privatizācijā. Koziols izskaitļojis divus iemeslus, kāpēc Lembergs to tomēr neesot darījis - vai nu viņš ir "nogulējis", vai arī ir notikušas sarunas starp Lembergu un citu akcionāru, kompāniju "Macasyng Holding", taču viņi nav spējuši vienoties. "Viņš [Lembergs] domāja, ka izies cauri viņa plāns "A" - vai nu "Macasyng" nopirks akcijas Lembergam vai arī Lembergs - šai kompānijai. Taču šis plāns neizdevās. Tad viņš sāka īstenot plānu "B" - darīt visu, lai torpedētu privatizāciju," sacījis Koziols. Koziols uzskata, ka valsts rīkojusies pareizi, ātros nakts tiesu darbus ieskaitot, lai "Krājbankas" privatizācija notiktu, jo "valstij ir neizdevīgi turēt 30% akciju bankā, kurā karo divas akcionāru grupas". Tagad lai skaidrojas privātie akcionāri savā starpā, norāda uzņēmējs. Koziols uzskata, ka Ventspils uzņēmumi nav piedalījušies "Krājbankas" privatizācijā tāpēc, ka nav spējuši pierādīt, kas ir viņu patiesie īpašnieki, jo "ofšors nevar iegūt balsstiesības". Uz "Telegraf" norādi, ka "Doxa Fund", kas nopirka ceturto daļu bankas akciju, arī ir ofšors, Koziols atsaucas uz presē izskanējušo informāciju, ka "Doxa" īpašnieki esot Luksemburgas banka. Koziols, piekrītot laikraksta informācijai, ka Luksemburgas banka ir tikai administrators, nevis īpašnieks, atzīst: "Luksemburgas bankai es ticu vairāk nekā Latvijas [bankām]". Kā ziņots, Ventspils mērs un "Krājbankas" akcionārs Lembergs apsūdz bijušo bankas prezidentu Laksu, ka viņš esot piesavinājies 430 tūkstošu klientu kontu esošo naudu 2,2 miljonu latu apjomā, uzliekot nepamatoti augstu maksu par konta apkalpošanu un neinformējot rēķinu īpašniekus. Savukārt "Krājbanka" uzskata, ka savlaicīgi ir informējusi par paredzamo noguldījumu kontu pārvēršanu norēķinu kontos, kas notika 1999.gadā, kad "Krājbanka" mainīja noguldījumu politiku, pielīdzinot bijušos beztermiņa noguldījumus, par kuriem tika maksāti procenti, norēķinu kontiem, par kuru apkalpošanu ir noteikta komisijas maksa. Komisijas maksu par konta apkalpošanu - 10 santīmi mēnesī - "Krājbanka" sāka ieturēt no 1999.gada februāra. No 2000.gada 1.jūlija konta mēneša apkalpošanas maksa neaktīviem kontiem tika noteikta 30 santīmi, bet no 2001.gada 1.marta - 50 santīmi mēnesī. Komisijas maksa par neaktīva konta apkalpošanu ar 2003.gada 1.februāri ir 75 santīmi mēnesī. Par neaktīvu kontu tiek uzskatīts konts, ar kuru klients nav veicis bankas operācijas pēdējā gada laikā. LG lietā Latvija zaudēja neskaidrā līguma dēļ Diena 06/27/03 Jau pirms pāris gadiem iesācies strīds par akcionāru līgumā, kas tika noslēgts starp Latvijas valsti un gāzes monopolista a/s Latvijas gāze (LG) stratēģiskajiem investoriem, minētu dažādi tulkotu un interpretējamu vārdu, kā arī nosacījums, ka LG var pretendēt uz pamatotu peļņu, ir kļuvis par galveno patlaban atrasto iemeslu, kāpēc Stokholmas starptautiskā arbitrāžas tiesa lēma par labu LG un liek Latvijas valdībai uzņēmumam maksāt 6,9 miljonus latu. Akcionāru līgums tika noslēgts vēl 1997.gadā, privatizējot LG. Privatizācijas aģentūra un LG jau 2001.gadā sāka strīdu, kā interpretējams akcionāru līguma punkts, kurā angliskajā teksta versijā minēts termins domestic end-consumers. LG uzskata, ka tas norāda uz Latvijas apņemšanos atcelt tarifu regulāciju rūpnieciskajiem patērētājiem un regulācija attiecināma tikai uz mājsaimniecībām, savukārt Privatizācijas aģentūra (PA) - uz visiem vietējā tirgus patērētājiem. Strīda gadījumā angļu teksts tiek uzskatīts par galveno. Līgumā gan nav noteikts, cik lielai jābūt pamatotai peļņai, taču, kā saka bijušais PA ģenerāldirektors Jānis Naglis, pēc starptautiskajiem standartiem, tā tiekot lēsta ap 15%. Pēc tieslietu ministra Aivara Aksenoka (JL) trešdien teiktā, Latvija un LG tiesā izmantoja dažādu šīs peļņas (ministrs to gan sauca par "saprātīgo peļņu") aprēķināšanas metodiku, kur tiesa par pieņemamāku atzinusi LG metodi. Atsaucoties uz šo līguma punktu, LG šķīrējtiesai prasīja atcelt gāzes tarifu regulāciju rūpnieciskajiem patērētājiem Latvijā, kā arī kompensēt kopš 2000.gada 1.jūlija nesaņemto tā saukto pamatoto peļņu, kas arī apsolīta akcionāru līgumā. Tajā laikā pirmo reizi būtiski palielinājušās gāzes piegādes cenas, bet Energoapgādes regulēšanas padome atteikusi tarifus palielināt. Turpmākajos gados LG atkārtoti vērsās gan pie padomes, gan jaunā regulatora - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas. Taču līdz šā gada pavasarim tarifu palielināšanu atteica. Kopš 2000.gada 1.jūlija LG lēstie zaudējumi ir sasnieguši 10 miljonus latu, ko arī prasīts kompensēt. Akcionāru līgums ir slepens un netiek izpausts. Neraugoties uz to, ka LG jau vairākus gadus mēģinājusi panākt iespēju pašai noteikt gāzes cenas rūpnieciskajiem patērētājiem Latvijā, arī šoreiz tas nav izdevies - lai arī tiesa piesprieda samaksāt valstij 6,9 miljonus latus, tā arī atzinusi, ka Latvijas valsts var turpināt regulēt gāzes tirgu. Vistuvāk LG savam mērķim bija vēl 2001.gada aprīlī, kad ar toreizējo premjeru Andri Bērziņu (LC) un ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti (TP) bija panākta vienošanās, ka turpmāko triju gadu laikā (līdz 2003.gadam) gāzes tarifi rūpnieciskajiem patērētājiem vairs netiks regulēti. A.Bērziņš Dienai pastāstīja, ka jau toreiz LG esot draudējusi ar tiesvedību. Tāpēc arī šāds lēmums atbalstīts valdībā, taču Saeimā likuma izmaiņas, kas to paredzētu, netika pieņemts. Tieši pēc tam sekoja sūdzība tiesā. "Politiski, pirms jaunās Saeimas vēlēšanām, celt tarifus neviens nevēlējās," uzsverot, ka lāgā vairs šo situāciju neatceras, teica A.Bērziņš. Taču viņš arī piebilda, ka akcionāru līgumā bija paredzēti zināmi solījumi investoriem, jo privatizācija notikusi par naudu un nevis privatizācijas sertifikātiem, kas valstij toreiz bijis būtiski. A.Kalvīti Dienai ceturtdien sazvanīt neizdevās, jo viņš atrodas ārpus Latvijas. Pagaidām LG negatavojas uzturēt spēkā prasību atcelt tarifu regulāciju rūpnieciskajiem patērētājiem. Aptuveni 90% no visas Latvijā pārdodamās gāzes iegādājās tieši rūpnieciskaji patērētāji, starp kuriem lielākais ir Latvenergo. Pagaidām gan joprojām nav iespējams rast skaidrojumus, kā veidojies no Latvijas valsts piedzenamās summas lielums. Taču, kā apsolīja uzņēmuma preses sekretārs Vinsents Makars, tiklīdz LG būs izanalizējusi apjomīgo spriedumu, tas sniegs visus paskaidrojums un neslēps tiesas argumentus. Valdībā gan šis spriedums tiek uzskatīts par konfidenciālu līdz brīdim kamēr valdība pieņems lēmumu, ka tā vairs tālāk necīnīsies. Ceturtdien uzstājoties Latvijas radio, premjers Einars Repše pieļāva, ka kādas Latvijas amatpersonas, slēdzot neskaidru un dažādi interpretējamu LG pirkuma-pārdevuma līgumu ar uzņēmuma stratēģiskajiem investoriem, varētu būt rīkojušās ļaunprātīgi. Pilnībā apvainojumus neizdevīga līguma slēgšanā noliedz tālaika PA ģenerāldirektors J.Naglis. Viņš uzsver, ka līgums slēgts saskaņā ar tolaik spēkā esošo likumdošanu un bijis noslēgts perfekti. Visas līgumā paredzētās saistības PA kā valsts pārstāve esot izpildījusi. Pieaudzis maksājumu bilances deficīts BNS 07/01/03 Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šā gada pirmajā ceturksnī bija 74 miljoni latu jeb 5,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas (LB) informācija. Pērn pirmajā ceturksnī Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta negatīvais saldo bija mazāks - 35,9 miljoni latu jeb 3,1% no IKP. "Maksājumu konta negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga, galvenokārt palielinoties preču negatīvajam saldo," skaidroja centrālajā bankā. Pēc LB datiem, lai gan tautsaimniecības izaugsme galvenajās partnervalstīs šā gada sākumā bija lēna, Latvijas preču eksports pieauga par 17,5%, apliecinot valsts eksporta konkurētspējas noturību. Savukārt preču importa kāpumu par 21,5% gada pirmajos trīs mēnešos veicināja kapitālpreču un starppatēriņa preču ieveduma pieaugums. Preču negatīvais saldo pirmajā ceturksnī bija 220,9 miljoni latu. Pakalpojumu pozitīvais saldo pirmajā ceturksnī būtiski nemainījās un bija 93,9 miljoni latu, ienākumu saldo kļuva negatīvs - 0,7 miljoni latu, bet kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo būtiski palielinājās un šogad pirmajā ceturksnī bija 54 miljonu latu apjomā. Tiešās investīcijas pirmajā ceturksnī bija 68,5 miljonu latu apjomā, un tās sedza 92,5% no kārtējo maksājumu konta deficīta. LB norāda, ka Latvijas preču eksportā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visvairāk pieauga eksportā dominējošās preces - koksne un tās izstrādājumi, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi un metāli un to izstrādājumi (attiecīgi par 18,6 miljoniem latu, 10,8 miljoniem latu un 15,5 miljoniem latu). Palielinājās preču ar augstāku pievienoto vērtību eksports. Galvenās Latvijas eksporta partnervalstis gada sākumā bija Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, Lietuva un Dānija. Latvijas eksports uz Eiropas Savienības valstīm gada pirmajos trīs mēnešos pieauga par 22,2%, šo valstu īpatsvaram eksporta kopapjomā palielinoties līdz 62,6% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 60,7%). Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī bija 1,3 miljardi latu - par 8,8% augstāks nekā pērn pirmajos trīs mēnešos. Pretēji Repšes gribai ministrijas no budžeta pieprasa 370 miljonus Diena 07/01/03 Ministrijas un īpašu uzdevumu ministru sekretariāti no nākamā gada valsts budžeta savu prioritāro mērķu īstenošanai papildus vēlas saņemt ap 370 miljonus latus, Dienai atzina finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Viņš gan piebilda, ka vēl šī summa nav galīga un tā tuvāko nedēļu laikā tiks precizēta. V.Dombrovskis norādīja, ka, pieprasot šādu naudu papildus, ministrijas "salikušas iekšā visu, ko vien vēlas". Ministrs uzsver, ka tas atkārtojas gadu no gada. Neraugoties uz to, ka tiek runāts par jauniem budžeta veidošanas principiem, ministrijas tos vēl nepielieto. V.Dombrovskis pieļāva, ka šī problēma tiks pārrunāta arī valdībā. Diena jau rakstīja, ka valdība ir nolēmusi nākamā gada budžetā nepārsniegt fiskālo deficītu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt šī ministriju papildus pieprasītā summa vien ir 6% no IKP. Pirmdien valdības komitejas sēdē šos ministriju pieprasījumus par nesaprātīgiem nosauca arī premjers Einars Repše. Kā ziņo BNS, premjers paziņojis: "Jaunus pieprasījumus neskatīsim principā." Nākamgad valsts budžeta ieņēmumu prognoze tiek lēsta 1,863 miljardi latu, savukārt izdevumi - 1,999 miljardi latu. Lai to sasniegtu, nākamgad valdība nav paredzējusi papildu izdevumi jaunu prioritāru pasākumu finansēšanai, turklāt vēl par 12 miljoniem latu jāsamazina plānotie izdevumi, jo palielināt ieņēmumu prognozi nav iespējams. Tādējādi jaunus prioritārus pasākumus un programmas varēs finansēt tikai no jau patlaban esošo programmu pārskatīšanā ietaupītajiem līdzekļiem. Cūku kari ar Lietuvu LETA 07/02/03 Latvija nav ieinteresēta atklātā tirdzniecības karā ar Lietuvu," šodien preses konferencē paziņoja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, komentējot Lietuvas draudus ierobežot Latvijas preču eksportu kā atbildi uz Latvijas ieviestajiem cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumiem. Roze noraidīja Lietuvas pārmetumus Latvijai nedraudzīgā rīcībā un cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanā bez konsultācijām, norādot, ka "Latvija grib aizsargāt savu ražotāju. Analizējot cūkgaļas iepirkuma cenas Lietuvā, rodas iespaids, ka Lietuvai ir nepieciešams "ārējais ienaidnieks", lai atrisinātu situāciju iekšējā tirgū, uzskata Roze, norādot, ka Lietuvas zemnieki ir neapmierināti gan ar to, kā notiek cūkgaļas iepirkums, gan ar gaļas cenām. Zemkopības ministrs skaidroja, ka viena no iespējamām Latvijas pretreakcijām ir Lietuvas preču boikotēšana. Mēģina pakļaut centrālajai varai pašvaldības NRA 06/30/03 Jaunais pašvaldību likumprojekts izraisījis satraukumu par kārtējo pašvaldību centralizācijas mēģinājumu. Likumprojektā paredzēta stingrāka valsts uzraudzība pār pašvaldībām, iespēja tās sodīt pat par politiskajiem lēmumiem. Likumprojekta izstrādātājs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis Artis Stucka Neatkarīgajai sacīja, ka ministrija ar šo likumu vēlas panākt, lai par pārkāpumiem varētu saukt pie atbildības pašvaldības. Savukārt pašvaldības saskata centrālās varas vēlmi iejaukties to darbā, kas ir pretrunā Eiropas pašvaldību hartai. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis Neatkarīgajai pauda bažas par to, ka šai likumprojektā pašvaldības tiek pieskaitītas pie valsts pārvaldes, lai gan patiesībā pašvaldības pārstāv publisko pārvaldi. M. Pūķis atzina, ka Latvijas juristu vidū ir zināma neizpratne par šo jautājumu, jo Latvija ir pievienojusies starptautiskiem dokumentiem, kuros pašvaldības tiek traktētas kā pie publiskās pārvaldes piederīgas, tomēr esot arī dažas vecmodīgas zemes, kas pauž pretēju uzskatu. "Protams, ka pašvaldībām ir saistoši valsts likumi, taču pašvaldībām nav saistoši valdības rīkojumi - pašvaldības pašas regulē savu darbību. Spēkā esošā kārtība ir nesalīdzināmi modernāka un atbilst pašreizējai Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Taču mēģinājums ļaut centrālajai varai regulēt pašvaldības izskatās pēc vēlmes pašvaldību iekārtu pārveidot 19. gadsimta stilā," komentējot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādāto likumprojektu sacīja M. Pūķis. Viņš atzina, ka pašvaldību likumprojektā ir saskatāmas centralizācijas tendences un atkārtojas tā pati izpratne, kas bija cilvēkiem, pieņemot Valsts pārvaldes iekārtas likumu iepriekšējās Saeimas laikā. "Tur teikts, ka pašvaldība ir atvasināta no valsts, bet nav normāli pašvaldības vienkārši pakļaut centrālajai valdībai. Viens no Eiropas pašvaldību hartas pamatpostulātiem ir, ka valdība kontrolē nevis pašvaldību darbības lietderību, bet likumību. Ja likums tiek pārkāpts, pret pašvaldību var vērsties tiesā, bet pašlaik ir iecerēts, ka valdība varētu dot pašvaldībām rīkojumus un atcelt viņuprāt nelietderīgus rīkojumus. Ja kāds valdībā izdomās, ka nevajadzēja celt stadionu, bet uzlikt slimnīcas jumtu, un deputāti ir nobalsojuši likumīgi, bet nelietderīgi, tad viņi varēs iejaukties un sākt mainīt lēmumus, un tas jau būtu pretrunā ar pašiem pamatprincipiem," sacīja M. Pūķis. M. Pūķis uzskata, ka pašlaik ir mēģinājums uzreiz rakstīt likumu, kamēr neviens sabiedrībā nav izdiskutējis, ko tad īsti vajag grozīt spēkā esošajā Pašvaldību likumā. "Tas izskatās sasteigti. Procedūra iet otrādi - vispirms uzrakstīt likumu un tikai rudenī to ātri apspriest un virzīt uz Saeimu. Lai gan jau tika runāts, ka tas nebūs pilnīgi jauns likums, līdzšinējie teksti to neliecina. Tagadējos tekstos tiek mainītas visas definīcijas, un es neteiktu, ka uz labo pusi. Tagad ierosināts visas pašvaldību funkcijas definēt kā valsts, kas nozīmē, ka tiešā veidā pašvaldība ne par ko neatbildētu, valsts to cieši uzraudzītu, un, ja kas misētos - atbildētu valsts," skaidroja M. Pūķis. A. Stucka Neatkarīgajai sacīja: "Citādi tagad veidojas situācija, ka nav ko saukt pie atbildības, pašvaldības aizbildinās, ka tām ir politiskā atbildība. Dotajā gadījumā mēs gribam paredzēt iespēju atsaukt deputātus, lai risinātu situāciju, kad, piemēram, deputāti sastrīdas jau pašā sasaukuma sākumā un boikotē sēdes. Mēģināsim ielikt jaunu pantu, kur paredzēsim, ka iedzīvotāji var atsaukt pašvaldības deputātu un arī ministram būs plašākas iespējas atlaist pārkāpumu pieļāvušo deputātu," sacīja A. Stucka. Viņš arī uzsvēra, ka likumā plānots nodalīt lēmējvaru no izpildvaras, jo "nav normāli, ka šis politiķis - pašvaldības priekšsēdētājs - paraksta saimnieciskos līgumus un viņu atkal nevar saukt pie atbildības". "Mēs gribam pašvaldības pieskaņot Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kur minēts, ka pašvaldības ir atvasinātā valsts pārvalde. Bet nevajag baidīties, mēs to visu darīsim saskaņā ar pašvaldību hartu, uzklausīsim jebkuru ieinteresēto," teica A. Stucka. Jau 3. jūlijā paredzēta darba grupas sēde, kurā tiks izvērtēti pašvaldību iesniegtie priekšlikumi. Likumprojekta izstrādei ir laiks līdz gada beigām, tāpēc A. Stucka neuzskata, ka likumprojekta sagatavošana notiek sasteigti. "Viss tiek darīts uz vecā likuma bāzes. Notiek pašvaldību funkciju precizēšana, Finanšu ministrija veic aprēķinus, cik kāda funkcija maksā, lai pašvaldības neteiktu, ka funkcijas ir, bet finansējuma nav. Šī precizēšana tiek veikta uz esošo funkciju bāzes. Likumā arī paredzēta lēmējvaras un izpildvaras nodalīšana. Otrs būtiskākais jauninājums ir pašvaldību atbildības noteikšana. "Dānijas likumā ir ierakstīts, ka deputāts ir atbildīgs par to lēmumu, par kuru ir balsojis, tā ka šeit mēs varam pārņemt pozitīvo Dānijas pieredzi," skaidrojot pašvaldību likuma jauninājumus, teica A. Stucka. Profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Edvīns Vanags, runājot par Pašvaldību likuma projektu, Neatkarīgajai sacīja, ka ir pašvaldību pusē. "Vēl jau taustāma rezultāta nav un notiek tikai likumprojekta apspriešana. Ļoti labi, ka darba grupā ir pārstāvēta Latvijas Pašvaldību savienība un tiek uzklausīts pašvaldību viedoklis. Man pašam tuvāka ir Pašvaldību savienības pozīcija, un es to arī aizstāvēšu," teica E. Vanags. Viņš negribēja piekrist likumprojekta piedāvājumam pašvaldības pieskaitīt pie valsts pārvaldes. "Ar valsts pārvaldi saprotam centrālās pārvaldes līniju, bet pašvaldības - kā patstāvīgu publiskās pārvaldes daļu, un mēs negribam piekrist, ka pašvaldības būtu valsts pārvaldes sastāvdaļa. Grūti spriest, kāpēc šajā likumprojektā pašvaldības pieskaitītas pie valsts pārvaldes. Varbūt vainīgs neprecīzs tulkojums no ārzemju materiāliem, jo reizēm publiskā pārvalde kļūdaini tiek pārtulkota kā valsts pārvalde," sacīja E. Vanags. Pašvaldību darbību kopš 1994. gada 9. jūnija regulē Saeimas pieņemtais likums Par pašvaldībām. Pēc minētā likuma pieņemšanas ir notikušas būtiskas izmaiņas tiesību sistēmā, ir mainījusies izpratne par pašvaldību vietu un lomu valsts pārvaldē, jo līdz ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma pieņemšanu pašvaldības kā publisko funkciju veicējas ir nostājušās līdzās citiem valsts pārvaldes subjektiem. Atbilstoši citu Eiropas valstu pieredzei ir radusies nepieciešamība optimāli nodalīt pašvaldībās lēmējvaru no izpildvaras, kā arī konkretizēt pašvaldību funkcijas, institūciju atbildību un citus jautājumus. Spēkā esošais pašvaldību likums juridiski un pēc satura ir novecojis, tāpēc RAPLM uzskata, ka jāpieņem jauns likums. Jaunajā likumā iecerēts precizēt pašvaldību vietu publiskajā administrācijā un juridiskajā terminoloģijā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Precīzāk tiks noteikta arī pašvaldību kompetence, izmantojot Skandināvijas valstu pieredzi. Likumā arī plānots nodalīt pašvaldību lēmējvaru no izpildvaras, paplašinot izpildvaras kompetenci, precizēt pašvaldības domes darba organizāciju, paplašināt iedzīvotāju tiesības iesaistīties pašvaldības lēmumu pieņemšanā. Iecerēts arī konkretizēt Rīgas kā Latvijas galvaspilsētas statusu, paplašināt Ministru kabineta pilnvarotā ministra tiesības apturēt nelikumīgu un nelietderīgu pašvaldību domes lēmumu darbību. Tiks arī izvērtēta nepieciešamība pašvaldībām piešķirt pirmpirkuma tiesības, kas neatbilst nekustamā īpašuma tirgus prasībām, precizētas Ministru kabineta un pašvaldību savstarpējās attiecības. Jaunajā pašvaldību likumprojektā ir paredzētas tiesības Ministru kabineta pilnvarotajam ministram par pieļautajiem tiesību aktu pārkāpumiem atlaist pašvaldības domi, ieceļot valsts administrāciju. Karavīriem traucē valsts valodas nezināšana Diena 06/30/03 Ap 25-30% jauniesaukto Latvijas armijas karavīru latviešu valodu prot nepietiekami kara dienestam, liecina Latviešu valodas apguves valsts programmas (LVAVP) socioloģes Sintijas Šmites dati. Pat pēc sagatavošanas kursiem lielākā daļa no viņiem pavēles bieži vien saprotot tikai pēc trešās reizes, kas bojā nervus komandieriem un apgrūtina kaujas gatavību. "Mums tagad 40% ir krievvalodīgo. Lielākā daļa no viņiem latviski prot nepietiekami. Tas apgrūtina mūsu kaujas gatavību, un tas ir izglītības sistēmas brāķis, kas mums tagad jālabo," klāsta Ādažu mācību centra 2.kājnieku bataljona štāba un nodrošinājuma rotas komandieris kapteinis Vents Lapsenbergs. "Daži varbūt izliekas, ka nesaprot, lai būtu iegansts, kā viņi saka, otmazka, nepildīt komandu," - tā Ādažu mācību centra preses virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis. Ādažu mācību centra 2.kājnieku bataljona štāba un nodrošinājuma rotas klasē komandieri sarunai ar žurnālistu saaicinājuši septiņus šīs rotas trīs mēnešus nodienējušos karavīrus, kas ieradušies no Alūksnes mobilo strēlnieku bataljona. Tur kopā ar citiem sagatavošanas kursiem viņiem mācīta arī latviešu valoda (desmit nedēļas pa trim stundām, sestdien un svētdien brīvajā laikā). Daži sūdzas, ka salīdzinājumā ar latviešiem atrodas sliktākā stāvoklī, turpretī citus viss apmierina. Vladimirs Maļinovskis (pabeidzis Ludzas 2.vidusskolu) uzskata, ka sliktas valodas zināšanas var segt ar fizisko sagatavotību, kas armijā taču esot galvenais. Viņš valodu diezgan labi iemācījies vēl pirms armijas un domā turpināt militāro vai policista karjeru. Igors Karatigins (mācījies vienā no Rīgas izglītības iestādēm) Alūksnē valodas nezināšanas dēļ pat saņēmis rājienus un papildu norīkojumus darbos. "Skolā mēs mācījāmies valodu vispār un bez saiknēm ar praksi: gramatiku, tēmas "ģimene", "teātris", "tava pilsēta", bet armijā viss ir ļoti konkrēts," teic Igors. "Jāsaprot pavēles, kas jādara uzbrukumā, slēpnī, kā izjaukt un salikt šauteni, turklāt visām detaļām ir savi latviski apzīmējumi. Mēs bieži vien neko nesaprotam." "Ja vien mūs te armijā nepiespiestu mācīties latviešu valodu, mēs to apgūtu daudz ātrāk un labāk," spriež Vadims Visockis (Latgales autotransporta koledža). Uzklausot iebildumu, ka civilajā dzīvē, skolās viņu un citus valsts valodu neprotošos pulka biedrus neviens taču nav spiedis, bet valodu viņi tik un tā nav iemācījušies, puisis dziļi nopūšas un piekrīt: "Jā, tā ir. Pie mums Daugavpilī runāt kādā bārā latviski pat bija bīstami. Ja kādā stūrī skan latviskā mēle, tajā var aizlidot tukša pudele vai alus kauss un sadauzīt tev galvu..." Vārdkopu "bilingvālā mācību stunda" neviens no viņiem nezina nekādā valodā, bet visi atceras izkārtnes ar latviešu vārdiem pie klases sienām. Jevgeņijs Veselovs (Rēzeknes pamatskola) stāsta, ka terminus viņi pat esot mācījušies latviski, bet paskaidrojumi un viss pārējais bijis krieviski: "Pēc armijas atgriezīsimies dzimtajās vietās un aizmirsīsim latviešu valodu." Latviešu valoda, viņaprāt, civilajā dzīvē vajadzīga tikai, ja tev būs interesants darbs, kas to prasa. Iestāties augstskolā neviens no puišiem pagaidām negrasās. Kā uzskata jauniesaucamie karavīri, Latvijas armijā grūtību ziņā latviešu valoda viņiem ir vai nu otrajā, vai kopā ar militāro disciplīnu pat pirmajā vietā. Vai gribētu piekodināt nākamiem karavīriem, lai tie vēl civilajā dzīvē mācītos latviešu valodu? Seko atbilde, ka tas neesot vērts, jo tik un tā neviens to neņemtu vērā, kamēr neizbaudīs uz savas ādas. To, ka paši nav kārtīgi mācījušies skolā, arī nenožēlojot. Atzīmes latviešu valodā puišiem skolā bijušas 5-7 balles. "Valodu neprotošie karavīri atnāk no vienām un tām pašām skolām. Ja būtu vēlēšanās, varētu pat atrast tos latviešu valodas vai bilingvālo mācību stundu skolotājus, kas tik slikti māca," skaidro Ādažu mācību centra komandieris pulkvežleitnants Ainārs Ozoliņš. Viņš atceras, ka sākumā militāristi pat rakstījuši Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), uzrādot sliktās skolas, bet, tā kā nekas nav mainījies, atmetuši ar roku. IZM integrācijas nodaļas vadītāja Evija Papule, kuras pārziņā ir mazākumtautību izglītība, pati šādas vēstules nav saņēmusi, bet atgādina Dienai, ka mācīšanas līmenis Latvijas skolās vispār nemaz nav tik augsts, tātad ar latviešu valodu nav sliktāk kā ar citiem priekšmetiem, turklāt puišiem pietrūcis vides valodas lietošanai. Kolēģus skolās aizstāv arī LVAVP pasniedzējs Alūksnes bataljonā Ģirts Sviklis: "Situācija uzlabojas: pirms četriem gadiem latviešu valodu slikti pārvaldīja 1/3 jauniesaucamo, bet tagad tikai 1/4". Sabiedrības integrācijas projektiem piešķirs gandrīz pusotru miljonu latu NRA 06/27/03 Sabiedrības integrācijas veicināšanai un pilsoniskās sabiedrības attīstības projektiem no Eiropas Kopienas PHARE līdzekļiem šogad atvēlēts nepilns pusotrs miljons latu. Bažas ir, vai līdzekļus izlietos pilnībā. Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes priekšsēdētājs Sols Bukingolts Neatkarīgo informēja, ka projekti jāsagatavo līdz 1. septembrim, jo fonda izveide ieilgusi un arī vasara varētu būt traucēklis aktivitātēm. "Es ceru, ka septembrī SIF varēs vērtēt profesionāli sagatavotus projektus," norādīja S. Bukingolts. Kā skaidroja SIF sekretariāta direktors Nils Sakss, galvenie riska faktori ir lielais finansējums, kurš radies pēkšņi. Arī laika termiņi ir saspringti, jo projekta iesniegšanas termiņš ir 2003. gada 1. septembris, bet gadījumā, ja konkursā neizlietos visus piešķirtos līdzekļus, nauda ies secen, uzsvēra N. Sakss. Viņš piebilda, ka trūkst organizācijas, kas varētu pretendēt uz lielajiem projektiem. N. Sakss informēja, ka abās programmās - gan sabiedrības integrācijas veicināšanā, gan pilsoniskās sabiedrības attīstībā - projektu iesniedzējiem jānodrošina līdzfinansējums 10 procenti no kopējās projekta summas. Turklāt projekta pieteicējiem jābūt pieredzei tādu projektu administrēšanā, kuru finansējums bijis vismaz puse no tagadējā projekta, atklāja N. Sakss. "Noteikti piedalīsimies projektu konkursā," Neatkarīgajai atklāja invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons prezidents Ivars Balodis. Viņš gan norādīja, ka problēmu varētu radīt nepieciešamais līdzfinansējums, bet pēc būtības nevalsts organizāciju misija ir piedalīties šādos konkursos. I. Balodis uzsvēra iespēju, ka Apeirons piedalīsies makroprojektu konkursā. Pēc apvienības prezidenta teiktā, lielāka jēga ir piedalīties projektos, kur ir liels finansējums, jo tad līdzekļi jāiegulda ilgtermiņā. "Tā nav tikai viena semināra sagatavošana vai grāmatas izdošana, bet gan projekts, kam ir tālāka attīstība," secina I. Balodis. Pilsoniskās sabiedrības programmā projekti sadalīti trijās daļās: makroprojekti, kuru realizēšanai atvēlēti 300 000 eiro un katra projekta izmaksas var būt no 50 000 līdz 100 000 eiro robežās; mikroprojekti - to kopējais finansējums ir 490 000 eiro, bet katra projekta izmaksas var būt no 10 000 līdz 50 000 eiro; sadarbības atbalsta projektu realizēšanai atvēlēti 10 000 eiro, un katra projekta izmaksas nedrīkst pārsniegt 3500 eiro. Sabiedrības integrācijas projektiem paredzēts piešķirt grantus 1 283 850 eiro jeb 847 340 latu, un pilsoniskās sabiedrības attīstībai Latvijā paredzēts piešķirt 800 000 eiro jeb apmēram 520 000 latu. Projektu konkursā aicinātas piedalīties nevalsts organizācijas, valsts un pašvaldību izglītības iestādes, kultūras iestādes, zinātnisko pētījumu institūti un citas bezpeļņas organizācijas vai iestādes. Sociālisti pārsūdzēs referenduma par iestāšanos ES rezultātus LETA 07/26/03 Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) pēc referenduma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārsūdzēs tā rezultātus Satversmes tiesā, jo uzskata par nekonstitucionālu situāciju, kurā par iestāšanos ES nelems nepilsoņi. Ja Satversmes tiesa prasību noraidīs, referenduma rezultāti tikšot pārsūdzēti arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, informēja partijas priekšsēdis Alfrēds Rubiks. Kā ziņots, Rubiks iepriekš paudis pārliecību, ka pie pašreizējiem noteikumiem Latvijas iestāšanās ES būtu pašnāvība. Rubiks uzskata, ka, Latvijai iestājoties ES, cietīs pensionāri, jo strauji celsies cenas, bet sociālā politika paliek valsts ziņā, kas negarantēs lielākas pensijas. Pēc viņa domām, Latvijai iestājoties ES, cietīs arī uzņēmēji, un lauksaimniekiem iestāšanās ES var radīt lielus zaudējumus, jo vispārējais subsīdiju līmenis tikšot sasniegts pēc 13 gadiem, "kad tas nevienam vairs nebūs vajadzīgs". Sāksies Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanas darbi Diena 07/02/03 Tuvākajās dienās iepretim Rīgas domei skvērā K.Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra stūrī sāksies būvdarbi, lai sagatavotu laukumu Kārļa Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanai. Pagaidām par saziedotajiem līdzekļiem tapušo pieminekli tēlnieka Ulda Kurzemnieka darbnīcā Liepājas rajonā pieslīpē, lai 20.jūlijā ievestu Rīgā. Divas dienas tas apklāts atradīsies pretim domei, gaidot svinīgo pieminekļa atklāšanu K.Ulmaņa izvešanas gadadienā 22.jūlijā, informē Rīgas Latviešu biedrības (RLB) atbalsta fonda direktore Mirdza Stirna. Piemineklis atradīsies iepretim kādreizējam K.Ulmaņa dzīvoklim un darbavietai Ārlietu ministrijā — skats no kādreizējā K.Ulmaņa kabineta loga 4.stāvā veras uz pieminekļa laukumu. K.Ulmaņa piemineklis laika gaitā bijis sabiedrības kritikas krustugunīs un mainījis veidolu. Beidzamajā versijā bronzā lietais K.Ulmanis ar cepuri rokās sveicina tautu. No skiču zīmēšanas līdz pēdējiem montāžas darbiem piemineklis tapis divus gadus. Pieminekļa izmaksas ir 75 tūkstoši latu, pašlaik saziedoti gandrīz 70 tūkstoši. Latvijas amatvīriem tīk ideja par 14.jūniju kā ES sēru dienu Diena 07/02/03 Latvijas amatpersonas atzinīgi vērtē bijušā Igaunijas deputāta, kādreizējā politieslodzītā Enna Tarto ierosinājumu mēģināt panākt 14.jūnija noteikšanu par ES sēru dienu, pieminot visus komunistiskā terora upurus. Saprotot, ka iespēja noteikt kolektīvu sēru dienu organizācijā, kurā nav teju nevienas oficiālas piemiņas vai atceres dienas, ir faktiski nereāla, politiķi tajā redz iespēju popularizēt Austrumeiropas smago vēsturi un komunisma nodarīto postu, par kura apjomu daudziem rietumeiropiešiem nav ne jausmas. "Tā kā no komunisma cietušas daudzas pasaules valstis, ideja ir vērtīga un princips par šādas dienas nepieciešamību būtu atbalstāms," uzskata premjers Einars Repše (JL), tajā pašā laikā uzsverot izvērstas diskusijas nepieciešamību. Arī ārlietu ministre Sandra Kalniete atzīst to par labu iniciatīvu, vienlaikus paredzot lielas grūtības, lai to īstenotu. Viņa pieļauj, ka visas bijušās sociālisma valstis varētu vienoties par kopēju komunistiskā terora upuru piemiņas dienu, taču tam nav obligāti jābūt 14.jūnijam, kas Latvijā ir piemiņas diena 1941.gadā notikušajai iedzīvotāju masveida izvešanai uz Sibīriju. Deputāts Oskars Kastēns (LPP) saka - ideja ir atbalstāma, bet diez vai kaimiņvalsts ĀM tai pieķersies mazo izredžu dēļ. "Tās īstenošana ir gandrīz neiespējama, bet tā būtu iespēja lieku reizi atgādināt par mūsu pagātni, jo daudziem rietumos būtu pārsteigums par masveida deportācijām. ES ideju uztvertu ar sapratni, bet diez vai atbalstītu, jo Eiropa ir pilna ar datumiem, kas saistīti ar nepatīkamiem vēstures brīžiem, un, ja sāksim atzīmēt tās visas, mums būs viens vienīgs sēru kalendārs," teica O.Kastēns. Arī Igaunijā un Lietuvā ierosme uztverta ar dalītām jūtām. Lietuvas Seima sociāldemokrātu deputāts un Eiroparlamenta novērotājs Ķēstutis Kriščuns to vērtē atturīgi, norādot, ka Eiropā daudzām tautām ir "melnās dienas" un nav vajadzīgs kādu īpaši izcelt, turklāt priekšlikumam diez vai būtu atbalsts Eiropas parlamentā, kur ietekmīgas ir itāļu un zviedru komunistiskās partijas. Savukārt Konservatīvo partijas deputāte Rasa Juknevičiene pauda pārliecību, ka tas būtu iemesls Eiropai izvērtēt un nosodīt komunisma noziegumus tāpat, kā tas ir darīts ar fašismu. Idejai ir atbalstītāji arī Igaunijā. Premjera partijas biedrs un parlamenta Konstitucionālās komitejas priekšsēdētājs Urmass Reinsalu, kurš ideju atbalsta, norāda uz nepieciešamību Eiropas Parlamentam atzīt komunisma noziegumus par necilvēcīgiem, kā tas darīts vairākās valstīs. Taču ne visi ir sajūsmā par ideju sākt dzīvi ES ar kolektīvām sēru dienām. "Mums ir jāstāsta par mūsu vēsturi, tas ir viens no atpazīstamības elementiem, bet diez vai mums būtu jāieiet pa ES durvīm ar sēru karogu - labāk būtu izvēlēties savu intelektu vai spējas. Mums ir sēras, kuras mums šķiet sāpīgas un svētas, bet nevajag aizmirst, ka daļai rietumeiropiešu tās ir svešas un var izraisīt pavisam citu reakciju. Idejai ir visas iespējas kļūt par lielisku piemēru, kā nevajag darīt," Dienai teica bijušais Latvijas vēstnieks ES Juris Kanels. Igaunijas Ārlietu ministrija vēl nav paziņojusi, vai tā atbalstīs bijušā parlamentārieša idejas pārtapšanu valsts oficiālā nostājā. Pašlaik ES nav nevienas kopīgas piemiņas vai atceres dienas. Visas dalībvalstis kopīgi atzīmē tikai 9.maiju jeb Eiropas dienu - datumu, kurā pirms 53 gadiem toreizējais Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans nāca klajā ar priekšlikumiem vienotas Eiropas organizācijas izveidei. Gandrīz visās Eiropas valstīs tiek atzīmēti Pirmā un Otrā pasaules kara beigu datumi un daudzviet ir dienas nacisma upuru piemiņai. Vēsturisko centru sargās likums, bet neskaidrības tikai palielinās NRA 06/27/03 Kopš šīs nedēļas spēkā stājies Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums. Rīgas domē pieaug neskaidrības, kā precīzi izprast šā likuma normas un kā tas iespaidos pilsētas turpmāko attīstību. Lai gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums ir oficiāli stājies spēkā, par tā normām vēl būs kas sakāms juristiem. Rīgas mēra Gundara Bojāra padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Guntars Kukuls apliecināja, ka dome pārsūdzējusi šo likumu Satversmes tiesā - domes juristi beidzot sagatavojuši prasības pieteikumu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga minēto likumu nosūtīja Saeimas deputātu otrreizējai caurlūkošanai, jo saskatīja tajā dažādas pretrunas. Šā likuma mērķis ir apturēt nekontrolēto būvniecību UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautajā Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsargzonā. G. Kukuls norādīja, ka akceptētais likums ir pretrunā ar vairāku citu likumu normām, arī ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Pieteikumā teikts, ka Saeima ar minētā likuma pieņemšanu ir paredzējusi paralēli pašvaldībai un esošajām valsts institūcijām izveidot jaunu institūciju, kura deklarēta kā sabiedriski konsultatīva, taču vienlaikus tai piešķirtas būtiskas tiesības pieņemt citām personām saistošus lēmumus. Līdz ar to faktiski teritoriālo plānojumu izstrādāšana un administratīvā pārraudzība, kā arī būvniecības ieceru izstrādāšana, saskaņošana un realizēšana Rīgā, ņemot vērā likumā lietotos dažādi saprotamos terminus, bez pietiekama pamatojuma kļūs neefektīvāka un birokrātiskāka. Jāpiebilst, ka vēl nav arī skaidrs, kādi būs Ministru kabinetā sagatavošanas procesā esošie saistošie noteikumi, kas stiprinās šī likuma normas. Par vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu sabiedrībā bija daudz diskusiju, un Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga iepriekš likumu pat nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Šajā likumā noteikts, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā (buferzonā) liegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu. Rīgas vēsturiskā centra teritorija likumprojektā noteikta 438,3 hektāru platībā, bet buferzonas teritorija - 1574,2 hektāru platībā. Noteikts, ka aizsargājamās vērtības šajā teritorijā ir vēsturiskā plānojuma struktūra; panorāma; siluets; skatu perspektīvas; vēsturiskā apbūve, tās mērogs un raksturs; arheoloģiskais kultūrslānis; publiskā ārtelpa, zaļo zonu sistēma; vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpnes; vēsturiskais zemes virsmas iesegums; vēsturiski labiekārtojuma elementi. Likums tomēr pieļauj šajā teritorijā esošo kultūrvēsturisko vērtību pārveidošanu, ja tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt pilsētas attīstību, un tā nepazeminās minētās teritorijas kultūrvēsturisko vērtību. Likums paredz arī izveidot vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi, kurai būs sabiedriski konsultatīvas funkcijas. Padome nevis pārraudzīs, bet veicinās plānojuma izstrādes un īstenošanas gaitu. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss izteica neizpratni par to, ko īsti mainīs likums, bet pats galvenais - kas būs šī vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome un kādas būs tās funkcijas. A. Kreituss klāstīja, ka savu ietekmi šajā struktūrā vēlētos nostiprināt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāvji, taču tādā gadījumā nav skaidrs, kā notiks turpmākais darbs. Piemēram, pēdējā domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē akceptēta vairāku namu bēniņu pārbūve pilsētas vēsturiskā centra teritorijā, ko visu saskaņojusi VKPAI - ja ne tās vadītājs Juris Dambis, tad vietnieks Jānis Lejnieks. Šobrīd jau saskaņoti vairāki projekti, kuru realizācijai it kā šķēršļu nevarētu būt, tomēr A. Kreituss bilda, ka katru no tiem vajadzētu izvērtēt atsevišķi. Tā, piemēram, mēra vietnieks ļoti noraidoši izteicās par ieceri būvēt ēku Alberta laukumā, tāpat, pēc viņa domām, nav atbalstāma ideja celt 5-6 stāvu ēku pie Pēterbaznīcas. Diskutējama ir arī autoostas rekonstrukcijas iecere. "Šis likums ir politisks pasākums - pašlaik Rīgā pie varas ir sociāldemokrāti, Saeimā - Jaunais laiks, bet, ja abās institūcijās pie varas būtu vienādi politiskie spēki, diez vai taptu šis likums," domā A. Kreituss. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks teica, ka beidzot noteikti konkrēti termiņi, kad pilsētai jāizstrādā vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns - tā izskatīšana pirmajā lasījumā plānota decembrī, bet akceptēšana varētu izdoties līdz valdības noteiktajam jūlijam. VKPAI noteiks kvartālus un kvartālu grupas, kuriem obligāti izstrādājams detālais plānojums, izstrādājot vēsturiskā centra teritorijas plānojuma projektu. A. Ameriks apstiprināja, ka joprojām faktiski ir spēkā domes noteiktais vēsturiskā centra apbūves moratorijs, turklāt likumā ir precīzi definēts, ka apbūves ierobežojumi attiecas ne tikai uz UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļauto vēsturisko centru, bet arī buferzonu. No jauna ieviesta papildu institūcija, kurā būs nepieciešams saskaņot iecerēto projektu (tiesa, nav skaidrs, kādā stadijā). Taču A. Ameriks par to izteicās visai optimistiski - drīzumā no Kultūras ministrijas saņemšot potenciālo padomes locekļu kandidatūru sarakstu, pēc tam to papildinās ar speciālistiem no citām ministrijām, domes, Latvijas Arhitektu savienības un citām institūcijām. Līdz rudenim padomes sastāvs būs akceptēts, bet tikmēr būs spēkā iepriekšējā projektu saskaņošanas kārtība. Lai gan A. Ameriks atzina, ka "visus projektus nevar mest pār vienu kārti", krasu pavērsienu apbūves jautājumos nebūs. Uz ieplānoto tirdzniecības centra būvi Alberta laukumā attiecas visi jaunā likuma ierobežojumi, vēl lielākas problēmas būs ar iecerēto autoostas rekonstrukciju - pagaidām domē neesot "saņemti nekādi rakstveida signāli", lai paātrinātu šī skiču projekta izskatīšanas gaitu, lai gan tāda doma bijusi, informēja Pilsētas attīstības komitejas vadītājs. Viņa vietniece Aija Poča sacīja, ka nākamajā komitejas sēdē varētu tikt skatīta pašvaldības juristu sagatavotā apkopojošā informācija par to, ko īsti drīkst un nedrīkst dome jaunā likuma kontekstā. A. Poča norādīja, ka Ministru kabinetam vēl nepieciešams izstrādāt likuma normas regulējošos noteikumus, tāpēc "nav skaidrs, vai neradīsies divdomīgas situācijas". VKPAI vadītājs Juris Dambis spēkā stājušos likumu vērtēja ļoti pozitīvi, "ņemot vērā saspīlējumu, kas radies ap vēsturiskā centra statusu pēdējā laikā". Likums nosaka precīzas robežas aizsargājamajai teritorijai, un neviens vairs nevarēs pateikt, ka tās nav zinājis; līdz šim tikai VKPAI bija izstrādājusi noteikumus par kultūras pieminekļu aizsardzību, bet tagad tādi ir ar valdības roku parakstīti, kam ir krietni lielāks spēks; beidzot domei uzdots konkrētā termiņā izstrādāt vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānu, ko tā, aizbildinoties ar dažādiem sarežģījumiem, vilcinās paveikt jau kopš 1998. gada; tiks atjaunots valsts un domes koordinējošās padomes darbs, kas pašvaldības vainas dēļ tika pārtraukts 2001. gadā, klāstīja J. Dambis. Kā vēl vienu būtisku uzlabojumu VKPAI šefs uzskata to, ka jaunu ēku būvniecībai publiskajās ārtelpās vēsturiskā centra teritorijā turpmāk būs vajadzīgi arhitektūras konkursi, kas varētu uzlabot šo būvju veidolu. Vajās reālās dzīvesvietas nedeklarētājus NRA 06/27/03 Ar 250 latu naudas sodu var sodīt tos iedzīvotājus, kuri nedeklarēs savu dzīvesvietu vai sniegs apzināti nepatiesas ziņas dzīvesvietas deklarēšanas iestādei. No 1. jūlija dzīvesvieta attiecīgajā pašvaldībā jādeklarē visiem, kas nedzīvo pieraksta vietā. Ne visas pašvaldības spēs informāciju nodot elektroniski un operatīvi, savukārt Ministru kabinets vēl nav izlēmis, vai un kādu iekasēt valsts nodevu par dzīvesvietas reģistrēšanu pēc pārejas perioda - nākamgad. Dzīvesvietas deklarēšanas likums prasa uzrādīt dzīvesvietu visām pieraksta vietā nedzīvojošām personām līdz šā gada beigām. Šajā laikā šis pašvaldības pakalpojums būs bezmaksas. Valdība gan nav tikusi skaidrībā ar to, vai nodeva iekasējama turpmāk, kas, pēc premjera Einara Repšes domām, būtu vairāk apgrūtinoša un administrējošus izdevumus prasoša procedūra nekā finansiāli izdevīga norma. Pēc pusgada paredzēta iespēja dzīvesvietu deklarēt arī elektroniski, kas vēl vairāk sarežģītu nodevas administrēšanu. No nākamā gada jaunā dzīvesvieta būs jādeklarē jau mēneša laikā kopš pastāvīgas dzīvošanas tajā, pretējā gadījumā draud Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais maksimālais 250 latu sods. To iekasēs pašvaldības, taču tās ir nobažījušās, ka tām nav pietiekamu instrumentu pārbaudīt, vai cilvēks dzīvo deklarētajā adresē vai nē. Pašvaldībām dotas tiesības pārbaudīt uzrādīto ziņu patiesumu, bet pienākums to darīt ir tad, ja ir saņemts citas personas iesniegums par kādu cilvēku. Pašvaldības ir tiesīgas pašas reģistrēt personas dzīvesvietu, ja par tās dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām. Jaunā kārtība aiztaupīs iepriekš nepieciešamo izrakstīšanos - izrakstu nodrošinās automātiska ziņu nodošana no jaunās dzīvesvietas. Operatīvu datu nodošanu un, iespējams, kādas problēmas iedzīvotājiem varētu radīt tas, ka daļa interneta trūkuma dēļ ziņas būs spiestas sūtīt pa pastu. Likums gan ļauj pašvaldībām, kurām nav moderno tehnoloģiju, strādāt pa vecam, bez speciālajām datorprogrammām un tiešā pieslēguma Iedzīvotāju reģistra (IR) datu bāzei, - Neatkarīgajai skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks, pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) speciālists Gundars Krasovskis. "Protams, tādā gadījumā informācijas aprite būs lēnāka, un cietēji būs iedzīvotāji," viņš brīdināja. Interneta pieslēgums ir 80 procentiem pašvaldību, lielākajā daļā no tām - un tas ir daudz svarīgāk - ir arī datu pārraides pieslēgums. Tās pašvaldības, kurām ir datu pārraides pieslēgums un noslēgts sadarbības līgums ar IR, var datus ievadīt tieši IR datu bāzē. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) preses sekretāre Inga Saleniece informēja, ka tādas pašlaik ir 15 pašvaldības, lielākoties lielās pilsētas. Aptuveni 50 pašvaldībās ir un tuvāko nedēļu laikā vēl apmēram 60 būšot valsts atbalstītā, PVIS ietvaros sagatavotā bezmaksas programma. Reāli gan vēl nav veikti tās darbības testi, kuros būtu notikusi abpusēja datu apmaiņa, ko bija plānots veikt līdz 1. jūlijam. Lielākoties lielās pašvaldības ir nodrošinātas ar uzlaboto, privātās kompānijas ZZ Dats programmu. Tajā datu pārraide notiek pa publisko tīkla daļu - internetu, un teorētiski ir iespējama piekļuve datiem no malas, neraugoties uz to, ka notiek tā sauktā datu kriptēšana un slēpšana. IT speciālistam datu pārtveršana gan šķiet visai nereāla, bet, "ja nu kādam ļoti gribētos un izdotos pārtvert un atšifrēt datus, tas būtu ļoti dārgs prieks, kas uz pārraidīto informācijas apjomu noteikti neatmaksātos". Tieša informācijas apmaiņa starp divām pašvaldībām, kas strādā katra ar savu programmu, nav iespējama - tā noris tikai caur IR. PMLP šodien iecerējusi sīkāk informēt žurnālistus par jaunajām prasībām, kā arī atskaitīties par PMLP priekšnieka Mārtiņa Bičevska paveikto, kurš no 1. jūlija reorganizācijas ietvaros tiek pārcelts Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā. Pastiprinājusies nelegālo imigrantu aizturēšana NRA 06/27/03 Salīdzinot ar aprīli, maijā par 33 cilvēkiem pieaudzis Imigrācijas dienesta robežsargu aizturēto un par 19 cilvēkiem - no Latvijas izraidīto personu skaits. Šajā laikā aizturētas 153 personas, no kurām 96 aizturētas par nelikumīgu uzturēšanos vai strādāšanu bez darba atļaujas. No valsts izraidītas 44 personas, informēja Valsts robežsardzes preses dienests. Visvairāk valstī aizturēto - 66 - ir no Lietuvas, un maijā šādu aizturēto skaits dubultojies. Aizturēti arī 15 Krievijas pilsoņi, kuri nelegāli uzturējušies Latvijā. Samazinājies aizturēto skaits no Baltkrievijas. 52 ārvalstnieki, no tiem 45 Lietuvas pilsoņi, aizturēti par strādāšanu bez darba atļaujas. Galvenokārt nelegālie strādnieki aizturēti Rīgā un Rīgas rajonā celtniecības objektos, arī lielveikalu būvobjektos. Aprīlī par strādāšanu bez darba atļaujas tika aizturēti tikai seši Lietuvas pilsoņi. Maijā aizturētas arī 50 meklēšanā esošas personas un četri meklēšanā esoši transporta līdzekļi, kas ir nedaudz mazāk nekā aprīlī. Pieaudzis aizturēto personu skaits par kontrabandas pārvešanas mēģinājumu. Nedeklarējot preci, mēģināts ievest 843 200 dažādu marku cigaretes, 754 litrus degvielas, 25 litrus alkoholisko dzērienu, 200 kilogramu cukuru, 306 pārus apavu un 308 apģērbu gabalus. Alus pudeļu aizliegums gūst premjera atbalstu un Rīgā paliek spēkā Diena 07/02/03 Lai gan valdības un Saeimas pārstāvji arvien noteiktāk izsaka atbalstu atvērtu alkohola un alus pudeļu aizliegumam publiskās vietās, Rīgas domnieki otrdien izvairījās atkārtoti diskutēt par šī aizlieguma atstāšanu vai izslēgšanu no jaunajiem sabiedriskās kārtības noteikumiem. Otrreizējai skatīšanai domē šis jautājums nonāca drīz vien pēc noteikumu pieņemšanas, jo vicemērs Sergejs Dolgopolovs (TSP) pēkšņi paziņoja, ka strīdīgā aizlieguma dēļ pašvaldības lietu ministrs Ivars Gaters var noteikumus atcelt. Tomēr I.Gaters to darīt negrasās un atbalsta šāda aizlieguma ieviešanu visā Latvijā. Šādu grozījumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā ierosina Zaļo un Zemnieku savienība, kuras iniciatīvu otrdien koalīcijas brokastīs atbalstīja arī premjers Einars Repše (JL). Jaunā kārtība Rīgā spēkā stājas trešdien, un pašvaldības policija prognozē, ka visai drīz varētu pieaugt sodīto skaits par grādīgā lietošanu uz ielas. I.Gaters atzina, ka iepriekš ir aicinājis izvērtēt, vai Rīgas domes noteikumos noteiktā atrašanās "ar atvērtu alkoholisko dzērienu iepakojumu" ir jauna norma, kas nav paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vai jāuztver kā kodeksā minētās "alkoholisko dzērienu lietošanas" interpretācija. Taču ministrs ir vienisprātis ar premjeru, ka visā valstī varētu noteikt vienādus alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežojumus sabiedriskajās vietās. "Premjers izteica koalīcijas partneriem bažas par alkoholisko dzērienu postošo ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un uzskata, ka tas būtu viens no veidiem, kā pret to vērsties," Dienai sacīja premjera preses pārstāve Kristīne Jučkoviča. Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP) bija sašutis par deputātu balsojumu izslēgt strīdīgo punktu no sēdes darba kārtības, kas saskaņā ar likumdošanu nozīmē atgriešanos pie jautājuma augustā pēc domnieku atvaļinājuma un izlemšanas novilcināšanu. Neskatīt grozījumu ierosināja domes drošības un kārtības jautājumu komiteja, pamatojot, ka noteikumi jau stājušies spēkā. To atbalstīja 29 domnieki, pret balsoja G.Bojārs un citi 14, lielākoties izirušā PCTVL bloka deputāti. G.Bojārs pats balsotu pret aizlieguma atcelšanu, viņš sacīja Dienai. "Nevajadzēja ieņemt strausa pozīciju, atliekot diskusiju," otrdienas balsojumu novērtēja arī vicemērs Sergejs Dolgopolovs (TSP). Viņš jau uzsvēris, ka cīņa ar alkoholu būtu jāizvērš citādi un pašvaldība aizliegumam nav gatava. Taču domes kuluāros izskanējis, ka aizlieguma atcelšanu aizstāvot alus darītāji vai arī deputātus baidot, ka pašvaldību lietu ministrs varētu atcelt pieņemtos sabiedriskās kārtības noteikumus, lai gan līdz šim Rīgas dome uz citiem ministru pārmetumiem tik operatīvi nebija reaģējusi. Pašvaldības policija uzsvērusi, ka jaunie noteikumi ļaus nopietnāk iegrožot alus plūdus, sevišķi pilsētas centrā. Administratīvo pārkāpumu kodekss līdz šim paredzējis sodīt par citu grādīgo lietošanu sabiedriskajās vietās, taču kontrole izrādījusies mazefektīva, jo pierādīt alkohola lietošanu iespējams, tikai pieķerot lietotāju pie rokas. Par alkohola lietošanu Rīgā ik gadu tiek aizturēts ap 6000 iedzīvotāju. 45% no pērn sodītajiem par alkohola lietošanu uz ielas šo pārkāpumu ir atkārtojuši, turklāt šogad gandrīz par pusi pieaudzis arī atskurbtuvēs nogādāto skaits, liecina pašvaldības policijas informācija. Jaunie sabiedriskās kārtības noteikumi paredz, ka turpmāk par parādīšanos sabiedriskajās vietās ar atvērtu alus pudeli vai cita grādīgā iepakojumu rīdziniekiem jārēķinās ar sodu līdz 50 latiem. Attaisno neatļautā kaņepju audzēšanā BNS 06/26/03 Augstākā tiesa ceturtdien attaisnoja par neatļautu kaņepju audzēšanu ar gandrīz triju gadu cietumsodu sodīto Jēkabpils rajona Vīpes pagasta iedzīvotāju Igoru Koļesņikovu un atbrīvoja viņu tiesas zālē. Zemgales apgabaltiesa janvāra beigās piesprieda Koļesņikovam divu gadu un sešu mēnešu cietumsodu, ieslodzījuma termiņā iekļaujot piecus mēnešus, kurus notiesātais pavadījis ieslodzījumā izmeklēšanas laikā. Par šo spriedumu tiesājamā advokāte Anna Nore iesniedza apelācijas sūdzību. AT uzskatīja, ka nav pietiekami daudz pierādījumu par to, ka Koļesņikovs patiešām iesējis un audzējis kaņepes, kā arī norādīja, ka desmit kvadrātmetrus lielā siltumnīca nav definējama kā liela platība, kā to pieprasa apsūdzības norādītais krimināllikuma pants. Apsūdzības rakstā teikts, ka Koļesņikovs īpašā plēves siltumnīcā vairāk nekā desmit kvadrātmetru platībā narkotiku izgatavošanai iesējis kaņepes. Tiesājamais tiesas sēdē norādīja, ka viņam šī siltumnīca nepiederēja, bet viņš vēlējās iegādāties fermu, kuras teritorijā atradās siltumnīca. Koļesņikovs atzina, ka vairākas reizes braucis uz fermu arī tad, ja tās saimnieks tur neatradās, bet nespēja paskaidrot šo braucienu iemeslu. Viņš tiesā atzina, ka agrāk smēķējis marihuānu, bet aizturēšanas brīdī to neesot lietojis. To, kādēļ viņa asins analīzes apstiprināja marihuānas lietošanu, Koļesņikovs izskaidroja ar divu nedēļu senu narkotiku lietošanu. Prokurore Ilona Ščepavičiute norādīja, ka Koļesņikova civilsieva Kristīne Garelova vaļsirdīgi atzinusies, ka viņas civilvīrs audzējis siltumnīcā kaņepes, lai "nebūtu jātērē nauda marihuānai". Savukārt advokāte Nore tiesu debatēs norādīja, ka Garelova atzīšanos rakstījusi lietu izmeklējušā policista klātbūtnē, kurš esot šai krievu tautības sievietei norādījis, kā rakstīt, un labojis pieļautās kļūdas. Nore arī norādīja, ka Garelova pēc nopratināšanas par policista rīcību sūdzējusies Iekšlietu ministrijā, bet pēc tam policists, par kuru viņa sūdzējusies, ieradies pie sievietes mājās, lai, kā pats teica, "noskaidrotu dažas lietas". Garelova pirmās instances tiesā no pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās atzīšanās atteicās. Zemgales apgabaltiesa Koļesņikovu atzina par vainīgu tikai narkotiskās vielas saturošu augu neatļautā audzēšanā lielās platībās un neatzina par pierādītu viņa vainu prokurora inkriminētajā narkotisko vielu neatļautā izgatavošanā. Apvidus klimatiskie apstākļi atļauj kaņepju audzēšanu arī atklātā laukā, bet šādā gadījumā kaņepju sēklas var izmantot tikai kaņepju sviesta iegūšanai. Ja kaņepes audzē siltumnīcās, tad iespējams iegūt marihuānu. Izaudzētos 19 stādus augusta sākumā konfiscēja Jēkabpils policija. Ražā konstatēja vairāk nekā trīs kilogramus aizliegtas sevišķi bīstamas narkotiskās vielas kanabisa jeb marihuānu neizžāvētā veidā. Ko Saeima dara vasarā LETA 07/02/03 Saeimas deputāti ir gatavi strādāt arī vasarā, Saeimas sesiju starplaikā, sanākot uz frakciju un komisiju sēdēm. Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas deputāti katru trešdienu pulcēsies uz frakcijas sēdēm. Savukārt pārējās parlamentā pārstāvētās partijas uz frakciju sēdēm sanākšot nepieciešamības gadījumos, arī Saeimas komisiju sēdes tiks sasauktas tad, kad tas būs nepieciešams, informēja Saeimas sekretārs Jānis Reirs (JL). Reirs informēja, ka vasarā strādās vismaz trīs no pieciem prezidija locekļiem, bet Saeimas deputāti vēl neesot vienojušies, kurās dienās kurš strādās. Saeimas sesiju starplaikā, no 19.jūnija līdz 2.septembrim, nepieciešamības gadījumā notiks arī Saeimas ārkārtas sēdes. Tuvākā sēde notiks 8.jūlijā, kad Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nodos zvērestu. Iespējams, šajā sēdē tiks izskatīti arī atsevišķi likumprojekti, pieļāva Reirs. '@' jāizrunā kā 'et' ar plato 'e' LETA 06/26/03 Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas terminoloģijas apakškomisija (ITTTA) izpētījusi un akceptējusi rakstzīmes "@" latvisko izrunu - "et" ar plato "e". ITTTA dalībnieks Valters Feists stāstīja, ka platā "e" izrunāšana svešvārdā vai aizgūtā vārdā ir mazliet neparasta - latviešu valodniecībā parasti tiek rekomendēts citvalodu vārdos lietot tikai šauro "e". Tāpat Feists atzīmē, ka kļūdaini būtu "@" simbolu dēvēt par "eta", jo tā jau tiek saukta pavisam cita rakstzīme, proti, grieķu burts. Terminologi arī piedāvāja "@" latviskojumus "ad", "atis", "ats" un "apa", tomēr šie varianti ieguva mazāk balsu nekā "et". Latīņu valodas vārdu "ad" - "pie", "līdz" - uzskata par simbola "@" priekšteci. Latviešu valodā "@" ir kļuvusi populāra praktiski tikai saistībā ar e-pasta adrešu nosaukšanu. Interneta serveru, domēnu un lietotājvārdu veidošanā visai populārs izejmateriāls ir angļu valodas vārdi, un līdztekus tiem mūsu valodā ieietas arī rakstzīmes "@" izruna: "et" ar plato "e" skaņu, kas gan nav valodnieciski ideāls risinājums, atzīmē Feists. ITTTA ņēmusi vērā "de facto" stāvokli un apstiprinājusi no angļu valodas pārņemto izrunu kā papildu variantu. ITTTA joprojām iesaka lietot vēsturiski pamatoto latvisko rakstzīmes "@" nosaukumu: "komerc-a", piemēram, "juris- komercā-latserveris-punkts-lv". Gidons Krēmers kļūst par labas gribas vēstnieku NRA 07/02/03 Rīgā dzimušajam pasaulslavenajam vijolniekam Gidonam Krēmeram vakar Latvijas Nacionālajā operā pasniedza dokumentu, kas apliecina, ka viņš ir ANO Attīstības programmas Latvijā labas gribas vēstnieks. ANO Attīstības programmas pastāvīgā pārstāve Latvijā Gabriele Kēlere norādīja, ka par ANO Attīstības programmas Latvijā labas gribas vēstnieku G. Krēmers izraudzīts, pirmkārt, tādēļ, ka, ierodoties Latvijā, uzreiz ir redzams, ka mūzika ir šīs zemes dvēsele. Otrkārt, G. Krēmers ir dzimis Rīgā, taču ir labi pazīstams starptautiski, pārstāvot multikulturālismu un sociālo integrāciju. Rīgu pārņem dziesmu vara Diena 06/30/03 Pirms Dziesmu svētku atklāšanas Doma laukumā valdīja satrauktu svētku dalībnieku un daudzu skatītāju burzma. Visu nedēļu vairāk nekā 30 000 svētku dalībnieku dimdinās Latvijas galvaspilsētā. Šajos Dziesmu svētkos ir daudz jauna - pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas notiek garīgās mūzikas koncerts, pirmo reizi rīkots jauniešu koru koncerts, ir arī simfoniskās mūzikas koncerts. Tomēr Dienas uzrunātie ļaudis teica, ka pat tad, ja šajos Dziesmu svētkos nebūtu nekā īpaša, viņi ir laimīgi tos piedzīvot. Galvenais, lai tie notiek. Jau aptuveni stundu pirms Dziesmu svētku karoga godināšanas Rīgas Latviešu biedrības nama (RLB) priekštelpā pulcējās vecāka gadagājuma ļaudis, kuri gribēja redzēt Dziesmu svētku karoga gājiena sākumu. Tā kā Līgo karoga godināšanā RLB priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks un kultūras ministre Ingūna Rībena bija aicinājuši piedalīties vien īpašus viesus - pagājušo gadu un šo Dziesmu svētku virsdiriģentus, mūziķus un muzikologus, ministrus un dzejniekus vienkāršiem interesentiem šis pasākums nebija pieejams. "Nerakstiet, ka es te biju," Dienas uzrunāta, ausī iečukstēja kāda sprigana kundze. "Es te ielavījos bez ielūguma. Ļoti gribējās redzēt, kāda būs karoga godināšana. Šis tomēr ir karogs, kas piedzīvojis pirmos latviešu Dziesmu svētkus 1873.gadā. Runā, ka to zīmējis Kārlis Baumanis." 76 gadus vecā Mirdza, kura nevēlējās nosaukt savu uzvārdu, nekad neesot dziedājusi nevienā korī, taču jau kopš 1948.gada bijusi pilnīgi visu Dziesmu svētku skatītāju rindās - viņa esot koru mūzikas entuziaste. Viņa vēl labi atceroties tos dziesmu svētkus, kuru programmā bija aizliegts dziedāt Pūt, vējiņi! Taču kopkoris vienmēr nodziedājis šo dziesmu, un tas bijis svētku saviļņojošākais brīdis. Arī šiem Dziesmu svētkiem viņai esot sagādātas biļetes uz sieviešu un vīru koru koncertu Teiksma par latvieti, jauniešu koru un noslēgumu koncertu. "Kamēr dzīva, Dziesmu svētki jāredz," piemiegdama ar aci, teica Mirdza. Dziesmu svētku dalībnieki tautas tērpos, tūristi un karavīri, vienkārši rīdzinieki un panki Rīgas ielās apstājās, lai sveiktu orķestra mūzikas pavadīto Līgo karogu. "Tik vien bija," noskumusi noelsās rīdziniece Velta Gintere, redzēdama, ka Līgo karogs savā gājienā no RLB nama līdz Doma baznīcai netiek apturēts, lai rīdzinieki to varētu sveikt. Viņa Līgo karogu Doma laukumā esot gaidījusi aptuveni stundu un bijusi pārliecināta, ka rīdzinieki piedzīvos karoga sumināšanu. Tikmēr simtiem ļaužu steidzās uz Doma baznīcu, kur ar Bruno Skultes un Leonīda Breikša dziesmu Lūgšana sākās garīgās mūzikas koncerts. "Eju uz baznīcu, lai varētu Dievu pielūgt un viņam tuvoties caur skaistām un patiesām dziesmām," Dienai teica steidzīgā solī apturētais dzejnieks Andrejs Eglītis. Viņš īpaši vēloties dzirdēt Lūcijas Garūtas Mūsu Tēvs debesīs, kas ir fragments no A.Eglīša un L.Garūtas kopdarba Dievs, tava zeme deg. Lai gan lielā vecuma dēļ grūti esot mērot garus ceļus un ilgi stāvēt, A.Eglītis teicās iet arī uz XXIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku noslēguma koncertu, kurā dziedāšot Pētera Vaska dziesmu ar A.Eglīša vārdiem. "Man sen vairs savu sāpju nav, tik visas tautas sāpes," dziesmas vārdus noskaitīja dzejnieks, pirms turpināt ceļu uz baznīcu. Ar garīgās mūzikas koncertu sākas šie Dziesmu svētki, pārliecinātas bija kora Fortius dziedātājas. Dziesmu svētku vēsturē šī ir tikai trešā reize, kad tiek rīkots garīgās mūzikas koncerts, taču koristes bija pārliecinātas, ka tas varētu kļūt par šo Dziesmu svētku emocionālāko pasākumu. "Noklausieties Riharda Dubra Te Deum. Tas ir kas neizsakāmi skaists," sajūsminājās koristes. Tomēr piebilda, ka pagaidām grūti vērtēt, kas varētu kļūt skaistākais šajos Dziesmu svētkos - tajos ir daudz jauna. "Es domāju, ka šie Dziesmu svētki mums ir nepieciešami ne tikai kā kultūras zīme, bet arī kā šīs valsts saliedētības zīme," pirms svētku atklāšanas teica komponists un Mūzikas akadēmijas rektors Juris Karlsons, ar kura skaņdarbu sākās svētku atklāšanas koncerts. Starp 12 380 koru dziedātājiem, 13 400 dejotājiem un simtiem mūziķu, kas piedalās šajos Dziesmu svētkos, ir daudz dažādu tautību ļaužu. 3.jūlijā notiks arī mazākumtautību festivāls Latvijas vainags. "Tas nozīmē, ka ne tikai latvieši svin Dziesmu svētkus, bet visa valsts tos svin. Tas ir ļoti būtiski mūsu saliedētībai," teica Mūzikas akadēmijas rektors. Piedalās 13 trimdas kori Diena 07/01/03 Uz Dziesmu svētkiem ieradušies arī 13 latviešu trimdas kori. Kā aģentūru LETA informēja Dziesmu svētku darba grupas sabiedrisko attiecību koordinatore Ilze Štāla, uz svētkiem ieradies Sidnejas latviešu vīru koris. ASV pārstāv Amerikas apvienotais vīru koris Kalējs, Ņujorkas latviešu koris un Filadelfijas jauktais koris. Dziesmu svētkos piedalīsies koris Straumēni no Anglijas, Parīzes latviešu vokālā grupa Dūkas, Stokholmas latviešu koris un Minsteres jauktais koris no Vācijas. Ieradušies arī divi latviešu kori no Krievijas — Maskavas Latviešu biedrības koris Tālava un Sanktpēterburgas Latviešu biedrības koris. Uz svētkiem ieradies arī Igaunijas Latviešu biedrības koris. Lai skan latviskākais mūzikas instruments - kokle NRA 07/02/03 Kokļu mūzikas diena otrdien bija kā koklētāju ansambļu parāde visas dienas garumā, kā maratonkoncerts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību koklei kā tautas instrumentam un vienlaikus arī mūsdienīgam koncertinstrumentam. Ķīpsalas izstāžu zālē muzicēja 253 dalībnieki no 31 koklētāju ansambļa. Kokle ir vienīgais no latviešu tautas mūzikas instrumentiem, kuru šodien Latvijā spēlē apmēram 500 mūziķu un kura spēli var apgūt profesionālās mūzikas izglītības sistēmā, sākot no bērnu mūzikas skolām līdz pat augstskolām. Madonas kultūras nama koklētāju ansambļa Rasa koklētāja Aija Zučika kokli spēlē no trešās klases. Tagad viņa mācās 11. klasē. "Domāju, ka kokles spēlēšana būtu vairāk jāpopularizē un arī turpmākajos dziesmu svētkos tai būtu jāatvēl īpaša vieta programmā. Kokle tomēr ir ļoti tautisks instruments, kas arī pieder pie mūsu tradīcijām," stāsta Aija. Kokli par vislatviskāko instrumentu uzskata arī Madonas kultūras nama koklētāju ansambļa Rasa vadītāja Inese Ābola, kas ar koklēšanu ir saistīta no desmit gadu vecuma un Rasu vada 11 gadu. Koklētāju ansambļa Rasa vadītāja, runājot par šīsdienas Kokļu mūzikas koncertu, lielāko prieku pauž par Valta Pūces un Imanta Ziedoņa ciklu bērnu korim un koklētāju ansamblim Par lapu, kas "priekš kokles ir jauns virziens". Kokļu mūzikas koncertā, kas notiek šodien pulksten 19 Lielajā ģildē, uzstāsies 254 koklētāji no 28 ansambļiem. Koncertā tiks izstaigāts cilvēka mūža gājums no šūpļa dziesmas līdz kāzu dienai. No sākuma līdz jaunam sākumam. Šī tēma koncerta garumā izskanēs tautasdziesmu apdarēs un oriģināldarbos, kokļu skaņās un koru balsīs. Koncertā bez jau minētā cikla Par lapu izskanēs vēl trīs pirmatskaņojumi - Valda Zilvera Varbūt polka? un divas tautasdziesmas Vitas Rudušas apdarē. Bez ansambļu uzstāšanās koncertā būs klausāms arī kokles solo un četru puišu koklētāju muzicēšana. Kā viesi uzstāsies Bernes reģiona cītaru ansamblis Hulabel no Šveices. Koklētāju ansambļi piedalīsies arī sieviešu un vīru koru koncertā Teiksma par latvieti Mežaparka Lielajā estrādē 4. jūlijā, kurā 17 koklētāju ansambļi ar apmēram 90 dalībniekiem atskaņos Valda Zilvera veidoto tautasdziesmas apdari Vēja māte sieviešu korim un koklētāju ansamblim.