K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 304: 2003. g. 10. - 16. jūnijs Vācija ratificējusi NATO un ES paplašināšanos Diena 07/14/03 Ar parlamenta augšpalātas - Bundesrāta - pozitīvu balsojumu piektdien ratificēti Vācijā ES un NATO paplašināšanas līgumi, ziņo Ārlietu ministrija. Šonedēļ vienbalsīgs "par" septiņu jauno valstu, arī Latvijas, uzņemšanai Ziemeļatlantijas aliansē piedzīvots arī Luksemburgas parlamentā, līdz ar to paplašināšana ratificēta 7 no 19 alianses dalībvalstīm. To jau bija izdarījušas Kanāda, Norvēģija, ASV, Dānija un Ungārija. Prezidente atvaļinājumu pavadīs Latvijā Diena 07/16/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nākamnedēļ dosies atvaļinājumā, kuru pirmo reizi savas darbības laikā pavadīs Latvijā. “Viņa grib atpūsties, izbaudīt jūrmalas jaukumus, kas viņai četru gadu laikā tā arī nav izdevies,” teica viņas pārstāve Aiva Rozenberga. Ziņu arhīvs liecina, ka līdz šim atvaļinājumus viņa pavadījusi Kanādā, Jaltā, Trinidadā un Tobago, Austrijā, Krētā un Somijā, Latvijā uzturoties mazāko daļu. V.Vīķe- Freiberga atpūsties nodomājusi no 21.jūlija līdz 8.augustam. JL iecere pārsteidz partnerus un pašvadības Diena 07/11/03 Pozīcijas partiju pārstāvji neviennozīmīgi vērtē koalīcijas partnera partijas "Jaunais laiks" (JL) negaidīto ieceri atteikties no iepriekš piedāvātā 102 novadu modeļa, tā vietā izveidojot 33 novadus tagadējo rajonu robežās, kā arī septiņās lielākajās pilsētās, un ir pārliecināti, ka JL valdes lēmums "vēl neko nenozīmē", liecina BNS veiktā aptauja. TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris minēja faktu, ka daži novadi Latvijā jau ir izveidojušies. "Šo novadu atkal sadalīšana nu nekādi neveicinātu iedzīvotāju un pašvaldību sapratni, jo šajā procesā patērēti lieli līdzekļi un ieguldīts liels darbs," sacīja Grīnblats. Jaunā laika (JL) pēkšņā un ar partneriem nesaskaņotā ideja pārsteigusi arī pašvaldības. Piedāvājums liecina par varas centralizāciju un var apdraudēt demokrātiju, uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Tā būtu atgriešanās pie padomju laika sistēmas, kad visu noteica rajona centrā, ieskaitot finansējuma sadali vietējām teritorijām. Vēlēto pagastu deputātu tiesības bija ierobežotas un tika paplašinātas tikai 1994.gadā. A.Jaunsleinis pieļauj, ka tiks apsvērts pašvaldībās pārstāvētā Latvijas ceļa aicinājums sasaukt LPS ārkārtas kongresu, lai izvērtētu JL piedāvājumu. Pašvaldību pārstāvji un koalīcijas partneri ir arī neizpratnē par veidu, kādā JL pieteica savu ideju. “Tā nedrīkst spēlēties ar cilvēkiem un izšķirt tik būtisku jautājumu, neinformējot partnerus un nepasakot, kāpēc slikts ir iepriekš piedāvātais 102 novadu modelis,” Dienai sacīja Ainārs Šlesers (LPP). Latvijas Pagastu apvienības priekšsēdis Gunārs Laicāns Dienai teica: “Biju šokā, arī pagastu vadītāji ir neizpratnē, kādu spēku ietekmē tiek pārvilkts krusts visam pašvaldību darbam. Mums būs grūti vēlreiz kādam uzticēties.” Gaters piedāvā idejas 33 novadu modeļa īstenošanai Diena 07/12/03 Lai arī neviens no koalīcijas partneriem vēl nav paudis atbalstu Jaunā laika idejai par novadu veidošanu 26 rajonu un septiņu lielo pilsētu robežās, reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Ivars Gaters (JL) jau apsvēris iespējas novērst izteiktās bažas par šo modeli kā draudu demokrātijai. Šīs idejas īstenošanas gadījumā ministrs piedāvās novada budžetā paredzēt noteiktu finansējuma apjomu katram pagastam un mazpilsētai to teritorijas attīstībai, lai novērstu centralizētu līdzekļu sadali un iespēju, ka atsevišķas teritorijas zaudē stabilu finansiālo atbalstu. Vēlēšanu likumā katrs pagasts ir jānosaka kā atsevišķs vēlēšanu apgabals, kurā tiek ievēlēti ne tikai novada domes deputāti, tā garantējot katras teritorijas pārstāvniecību domē, bet vēlēšanās tiek izraudzīts arī pagasta izpilddirektors, Dienai pieļāva I.Gaters. Viņš informēja, ka saskaņā ar pašvaldību atzinumos izteiktajiem priekšlikumiem, novadu veidošana rajona robežās ir pieļauta 16 rajonos, kurus ministrs vēl nevēlējās nosaukt. Šo variantu atbalsta arī visas lielās pilsētas, izņemot Jūrmalu, kas vēlas pievienot sev dažus pagastus. "Modelis nav slikts, bet veids, kādā tas tika pieteikts, varēja radīt neizpratni," atzina I.Gaters. Viņaprāt, par iemeslu bažām var kļūt tas, ka viena rajona ietvaros ir vairāki vienlīdz spēcīgi attīstības centri, piemēram, Sigulda, Salaspils, Olaine Rīgas rajonā. Tāpēc varot pieļaut arī skaitliski lielāku novadu skaitu. Ja jaunās pašvaldības tiktu veidotas rajonu robežās, atkristu cīņa par rajona finansējuma, funkciju un īpašumu sadali. Zaļo un Zemnieku savienība, iebilstot pret pašvaldību piespiedu apvienošanu, ir izveidojusi darba grupu, kas sagatavos atzinumu par JL piedāvājumu, Dienu informēja ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis, uzsverot, ka ZZS negrib nostāties pret pārmaiņām. Savukārt Latvijas Pirmā partija piektdien jau noraidīja JL piedāvājumu kā neatbilstošu partijas programmai. LPP priekšsēdis Ēriks Jēkabsons informēja, ka partija ir par divu līmeņu vēlētām pašvaldībām, kuru kompetences sadale ir noteikta likumā. Tēvzemei un brīvībai/LNNK savu viedokli paudīs nākamajā nedēļā, kad būs guvusi konkrētāku priekšstatu par JL piedāvājumu, par kuru esot saņemta pretrunīga informācija, Dienai sacīja partijas līderis Jānis Straume. Jāatgādina, ka viens no tiem, kas Jaunajā laikā bija par 33 novadu ideju, ir Staiceles mērs un Limbažu rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis, kurš maija beigās Dienai atzina, ka tieši viņš ir arī pārliecinājis premjeru Einaru Repši, ka ir jāatsakās no divu līmeņu pašvaldībām. Jau tad J.Bakmanis iebilda pret valdības atbalstīto modeli, uzskatot, ka ir jāveido mērogā daudz lielāki novadi ar vismaz 20 000 iedzīvotājiem. J.Bakmanis savulaik bija Latvijas ceļa biedrs, kas tika izslēgts no partijas par biedru naudas nemaksāšanu. Toreiz LC biedri norādīja, ka patiesais iemesls esot J.Bakmaņa neētiskā rīcība pašvaldību vēlēšanu laikā, atbalstot konkurējošās partijas. *** Modeļu plusi un mīnusi (apkopots pēc pašvaldību un arī politiķu viedokļiem) 33 novadu modelis Plusi - dod iespēju sekmīgāk apgūt ES strukturālo fondu līdzekļus un nodrošināt līdzfinansējumu - atvieglo valsts pārvaldi, jo novadu izveide neprasa tajā izmaiņas - nav jāpārdala rajona funkcijas, īpašumi, finansējums bez izmaiņām iespējams izmantot esošo infrastruktūru Mīnusi - paredz lielāku centralizāciju - radīs neveselīgu konkurenci starp vairākiem spēcīgi attīstītiem centriem rajona ietvaros - attālinās no iedzīvotājiem vēlēto varas institūciju centrus - nav garantijas par taisnīgu finansējuma sadali - nav skaidra vēlēšanu sistēma un iespēja nodrošināt domē visu teritoriju pārstāvniecību 102 novadu modelis Plusi - ir atbalstīts valdībā uz iepriekš veiktās izpētes bāzes, dodot iespēju veikt pašvaldībām visas funkcijas - dod iespēju izmantot visus spēcīgos rajona attīstības centrus - nodrošina lielāku pakalpojumu sniegšanas vietu pieejamību garantē visu pagastu un mazpilsētu pārstāvniecību novada domē Mīnusi - var veidoties mērogā atšķirīgas pašvaldības, no kurām ne visas spējīgas pārņemt rajona funkcijas - nav garantijas par visu pašvaldību spēju nodrošināt stabilu ieņēmumu bāzi un attīstības iespējas - vienlaikus nepieciešams veidot otrā līmeņa pašvaldības, lai nodrošinātu strukturālo fondu līdzekļu apgūšanu Abos modeļos vienīgās lēmējinstitūcijas - novadu domes - paredzēts vēlēt tiešās vēlēšanās, pagastos un mazpilsētās nosakot vēlēšanu apgabalus, lai nodrošinātu novada domē visu teritoriju pārstāvniecību. 33 novadu modelī vēlēšanu sistēma ir neskaidrāka, jo pārāk lielā teritorijā var izveidoties ļoti liels deputātu skaits, kas var apgrūtināt domes darbu. Novadu veidošanai pašlaik vājš dzinulis NRA 07/15/03 Ministru kabineta komiteja noraidījusi Pašvaldību un reģionālās attīstības ministrijas (PRAM) ierosinājumu palielināt vienreizējās nodevas apmēru lielajām pašvaldībām, kuras apvienojas novados. Pēc pašvaldību ministra Ivara Gatera domām, šīs izmaiņas veicinātu pašvaldību apvienošanos, lai arī tās darbotos tikai līdz gada beigām - līdz jaunās teritoriālās reformas sākšanai. Pašas pašvaldības arī atzīst, ka novadu veidošanu neveicina ieilgušās reformas, no kurām tās ir nogurušas, un skaidras nākotnes trūkums. PRAM priekšlikums paredzēja pašvaldībām, kuras apvienojušās novados, piešķirt vienreizējo dotāciju trīs procentu apmērā no iepriekšējā gada budžeta. Pašlaik šādu dotāciju var saņemt tikai tās pašvaldības, kuru budžets nepārsniedz piecus miljonus latu, bet bagātākajām pašvaldībām tā ir tikai divi procenti. Pēc I. Gatera domām, šī netaisnība nemudina pašvaldības apvienoties, jo to kopējais budžets pēc apvienošanās pat samazinās. Saskaņā ar ministrijas aplēsēm, dotācijām būtu papildus nepieciešami 110 000 latu, kas nebūtu liela summa, jo daudz pašvaldību šogad tik un tā neapvienotos. Pret papildu finanšu pieprasīšanu iebilda gan finanšu ministrs, gan premjers, un priekšlikums tika noraidīts. Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks šaubījās, vai ir lietderīgi lemt par dotāciju, pirms tiek ieviesta skaidrība par reģionālo reformu, bet I. Gaters bilda, ka esošais likums par pašvaldībām joprojām darbojas, pašvaldības apvienojas un šos apstākļus nevar ignorēt, pirms ieviests jauns likums. Arī pēc jaunās reformas tie novadi, kas jau ir apvienojušies, nebūšot zaudētāji - tie "būs guvuši pirmo pieredzi, kā strādāt kopā". Līdz šim ir apvienojušās 50 pašvaldības. Iesaka nepalielināt budžeta deficītu NRA 07/14/03 Nākamgad budžetu plānots veidot būtiski atšķirīgi no līdzšinējiem - pirmkārt, paredzēts likvidēt speciālos budžetus; otrkārt, plānots ievērojami samazināt budžeta deficītu, samazinot valsts iestāžu tēriņus, un samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli par 1% iepriekš plānoto 4% vietā. Jāuzsver, ka premjers Einars Repše presē vairākkārt ir atzinis, ka, neraugoties uz to, ka tiek veikts būtisks darbs, lai palielinātu budžeta ienākumus, pašreiz to pieaugums ir nepietiekami straujš, lai nākamgad, nesamazinot izdevumus, nodrošinātu budžeta deficītu 2% apjomā no IKP. Šā gada pirmajā pusgadā valsts budžetā iekasēti 50,7% no šogad plānotā. Kopumā pirmajā pusgadā iekasēti 886 miljoni, un tas ir aptuveni par 78 miljoniem latu vairāk nekā pērn, kad pirmajā pusgadā tika iekasēti 49,3% no plānotā apjoma. Premjera un finanšu ministra ierosinājums par budžeta izdevumu samazināšanu ministrijām izpelnījies pat pašu valdības ministru kritiku, jo, ja ierosinājums tiktu pieņemts, piemēram, Zemkopības ministrijai pietrūktu līdzekļu ES strukturālo fondu līdzfinansējuma piesaistīšanai, savukārt Ārlietu ministrijai nāktos samazināt vēstniecību vai arī centrālā aparāta darbinieku skaitu. Jāpiebilst, ka bijusī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Ingūna Sudraba savulaik presē norādīja, ka tuvākajos gados salīdzinoši liels budžeta deficīts ir objektīvi pamatots, jo Latvijai ir virkne saistību un programmu, kurām tēriņus samazināt nevar. Pēc I. Sudrabas teiktā, arī valsts iestāžu tēriņu samazināšana nevar dot būtisku ieguldījumu budžeta deficīta mazināšanā, jo summas, ko šādā veidā iespējams ietaupīt, ir salīdzinoši mazas. Arī aptuveni pirms trim gadiem publicētajās Finanšu ministrijas sagatavotajās valsts budžeta vadlīnijās nākamajiem gadiem bija prognozēts valsts budžeta deficīts aptuveni 2-3% robežās no IKP. Ekonomisti tomēr atzīst, ka arī būtiska budžeta izdevumu palielināšana pašlaik nebūtu vēlama. "Budžeta izdevumus nevajadzētu būtiski palielināt, tomēr vajadzētu būtiski pārvērtēt izdevumu prioritātes. Starp tādām noteikti būtu jāizvirza veselības aprūpe un zinātne. Finansējuma palielināšana veselības aizsardzības jomai pamatojama ar to, ka praksē sen ir pierādījies - ja nozarei līdzekļu ir maz, tad arī to atdeve un efektivitāte ir vāja. Lai būtiski palielinātu līdzekļu izlietošanas efektivitāti, šajā gadījumā viens no līdzekļiem ir arī finansējuma palielināšana. Savukārt finansējuma palielināšanu zinātnei paredz ES Lisabonas sammitā izvirzītie mērķi," uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte. Ekonomiste arī norāda, ka, pēc atsevišķu starptautisko ekspertu domām, Igaunijas ekonomikai pastāv pārkaršanas risks un šo vērtējumu var attiecināt arī uz Latviju, tāpēc valsts patēriņa palielināšana Latvijai būtu riskants solis. Arī ekonomists Uldis Osis uzsver, ka budžeta izdevumu būtiska palielināšana pašlaik ekonomikas attīstībai stimulu, visticamāk, nespēs dot, bet gan iedarbosies negatīvi, veicinot inflācijas pieaugumu. Ierosinājumu par speciālo budžetu likvidēšanu, kas atbilst arī Starptautiskā valūtas fonda (SVF) rekomendācijām, valdība skaidro ar nepieciešamību padarīt caurspīdīgāku budžeta līdzekļu izmantošanu un likvidēt budžeta sadrumstalotību, kas veicinot naudas nelietderīgu un nepārskatāmu izmantošanu. Valdošās koalīcijas iecere izpelnījusies asu opozīcijā esošās Tautas partijas kritiku - partijas preses sekretārs Arno Pjatkins paziņojumā presei paudis, ka iecere likvidēt speciālos budžetus ir bezatbildīga un liecina, ka Repšes valdība ir atzinusi savu bezspēcību nodokļu ieņēmumu palielināšanā. "Pāreja uz principu, ka ministri paši pēc saviem ieskatiem sadalīs šo naudu, nozīmē garantētā finansējuma samazināšanu. Tā vienīgā motivācija ir finansējuma samazināšana minētajām jomām, lai lāpītu caurumus nākamā gada budžetā," teikts Tautas partijas paziņojumā. Mazāk kategoriski valdības ierosinājumu vērtē ekonomisti, kuri norāda, ka principā valdības ierosinātā speciālo budžetu likvidēšana ar mērķi palielināt budžeta caurspīdīgumu būtu atbalstāms solis, tomēr pašreizējā politiskajā un ekonomiskajā situācijā tas ir saistīts ar lielu risku. U. Osis uzsver, ka "teorētiski valdības ierosinājumam varētu piekrist, it īpaši ņemot vērā to, ka tas ir SVF ierosinājums. Tomēr man šķiet, ka SVF tomēr pietiekami rūpīgi neņem vērā Latvijas un tai līdzīgu valstu specifisko ekonomisko un politisko sistēmu. Ņemot vērā, ka Latvijā, mainoties pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem, var tikt būtiski mainīti nozīmīgi lēmumi par kādas nozares finansējumu. Speciālie budžeti daudzu nozaru finansējumam nodrošināja lielāku stabilitāti". U. Osis uzsver, ka speciālo budžetu likvidācija padara sarežģītāku iespējamo izdevumu plānošanu uz ilgāku laiku, piemēram, ilgtermiņa saistībām vai arī projektiem, kurus realizē vairāku gadu garumā. Pēc U. Oša domām, pat atsakoties no pašreizējās sistēmas, tomēr būtu vēlams izveidot speciālus budžetus, lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa saistību kārtošanu. Arī R. Karnīte atzīst, ka teorētiski atteikšanās no speciālajiem budžetiem būtu vērtējama kā pozitīvs solis, jo budžeta izdevumu struktūra kļūtu ievērojami caurskatāmāka. "Tomēr ir jāuztraucas, vai jomas, kuras šobrīd tiek finansētas no speciālajiem budžetiem, arī nākotnē saņems tām nepieciešamos līdzekļus," uzsver R. Karnīte. Pēc ekonomistes domām, pašreizējā situācijā nebūtu jālikvidē tie speciālie budžeti, kuru izdevumu struktūra jau tagad ir pietiekami skaidra un caurspīdīga, un likvidēt varētu vienīgi tos speciālos budžetus, kuros līdzekļu izlietojums nav caurspīdīgs un rada šaubas par tā lietderīgumu. Latvijas Banka lielo budžeta deficītu uzskata par bīstamu LETA 07/15/03 Budžeta deficīts triju procentu apmērā ir riskanta robeža, jo dažādu iespējamu iekšējo vai ārēju apstākļu ietekmē var būt sarežģīti novērst ekonomikā nelabvēlīgās sekas, valsts var izpelnīties kredītreitingu pazemināšanu, var zaudēt investoru uzticību, tā Latvijas Bankas (LB) uzstājīgo norādījumu valdībai samazināt budžeta deficītu intervijā žurnālam "Kas notiek?" pamato LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Ja viss notiek saskaņā ar optimistisko scenāriju, tad var tērēt un baudīt pieauguma augļus. Taču, ja notiek kāda iekšēja vai ārēja krīze, kuras dēļ ieņēmumi nepieaug tik strauji, kā cerēts, bet budžeta deficīts jau ir paredzēts kādu triju procentu līmenī, tā jau ir katastrofa, brīdina LB prezidents. Norādot uz ekonomikas stagnāciju Eiropas Savienības valstīs un ASV, kā arī krīzi Dienvidaustrumāzijā, LB prezidents pieļauj, ka arī Latvijā "viss nevar visu laiku notikt tik labi kā līdz šim, un mums būtu jābūt gataviem nepieciešamības gadījumā reaģēt uz ārējiem satricinājumiem. Taču reaģēt mēs varam tikai tad, ja deficīts ir mazāks par trim procentiem. Ja deficīts jau ir trīs procenti, ārēju satricinājumu gadījumā mums atliek vienīgi rupji pārkāpt Māstrihtas kritērijus, tādējādi nokļūstot Eiropas Savienības kandidātvalstu melnajā sarakstā un saņemot visus iespējamos pārmetumus". Pēc pagājušā gada pēdējā un šā gada pirmā ceturkšņa rezultātiem Rimšēvičs spriež, ka nākotnē Latvijā var draudēt ekonomikas pārkaršana. LB prezidents norāda, ka budžeta deficīts būtu jāsamazina, taču pašlaik notiek pretējais - budžeta deficīts tiek palielināts, turklāt galvenokārt uz kārtējo izdevumu pieauguma, nevis investīciju pieauguma rēķina. Latvijas nacionālais valūtas kurss ir fiksēts, un šī naudas sistēma lielā mērā balstīta gan uz pašmāju, gan ārvalstu uzticību valsts ekonomiskajai politikai. Latvijas Banka viena pati bez valdības atbalsta stingras fiskālās politikas veidā nespēj nodrošināt stabilu naudas sistēmas darbību, intervijā uzsver Rimšēvičs. Valdība paliek bez iekšpolitikas prioritātēm BNS, Diena 07/16/03 Valdība otrdien, lemjot par nākamā gada valsts budžetu, nolēma, ka valdības prioritātes tajā būs iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO, citas prioritātes neparedzot. Ministru prezidents Einars Repše bija piekritis Kultūras ministrijas aicinājumam kā prioritāti noteikt arī kultūru, taču tas izraisīja citu ministru neapmierinātību, jo arī citas jomas nav mazāk svarīgas. Par spīti ilgām diskusijām un premjera Einara Repšes teiktajam par nepieciešamo reveransu kultūras priekšā, tā tomēr otrdienas valdības sēdē nekļuva par vienu no nākamā gada prioritātēm līdztekus Latvijas integrācijai NATO un Eiropas Savienībā. Nākamā gada prioritāšu noteikšana un lēmums par teju vai visu speciālo budžetu iekļaušanu pamatbudžetā bija vienīgā panāktā vienošanās starp ministriem otrdien, sākot veidot 2004.gada valsts budžetu. Valdība otrdien vēl neizlēma, cik daudz tēriņu būs jāsamazina katrai no ministrijām, lai tiktu panākts galvenais izvirzītais mērķis - nākamā gada budžeta deficīts nepārsniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta. Politiskas konsultācijas vēl turpināsies arī par nākamā gada uzņēmuma ienākumu nodok ļa likmes lielumu. Diskusijas turpināsies nākamnedēļ, kad, iespējams, varētu tapt arī galīgais lēmums. Tad ministrijām beidzot varētu būt skaidrs, uz kādu līdzekļu daudzumu tās var cerēt, veidojot savus nākamā gada izdevumus. Protestējot pret valdības attieksmi, posteni pamet Ikstena Diena 07/16/03 Otrdien pēc valdības lēmuma nākamā gada budžeta prioritātēs neiekļaut kultūru atlūgumu iesniegusi Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja rakstniece Nora Ikstena. “Man liekas absurdi, ka mēs kārtējo reizi stāvam uz jauno laiku sliekšņa un mēģinām integrēties Eiropā un atkal maļamies pa to pašu veco abru, cilājot jautājumu, vai nevajadzētu apcirpt kultūras budžeta līdzekļus. Es neesmu gatava veltīt savas radošās iespējas cīņai ar vējdzirnavām.” pamatoja rakstniece. Par to valdības sēdē paziņoja arī kultūras ministre Inguna Rībena. Premjers Einars Repše, reaģējot uz atlūgumu, sacīja: “Paldies. Tā vienmēr es vērtēju cilvēkus, kas mētājas ar atlūgumiem.” Viņš piebilda, ka stipri cilvēki sevi pierāda darbos. N.Ikstena valdības sēdē aizstāvēja kultūras iekļauš anu budžeta prioritāšu sarakstā. Valsts arhīviem trūkst naudas LETA 07/14/03 Kultūras ministrija (KM) valdībā iesniegusi koncepciju par programmas "Valsts arhīvu sistēma" realizācijas iespējām, brīdinot par valsts arhīvu finansējuma nepietiekamību. KM norāda, ka laikā no 1997.gada līdz 2003.gadam valsts dotāciju apjoms arhīviem samazinājies par vairāk nekā vienu miljonu latu. Vienlaikus ar ieņēmumu samazinājumu arhīvā glabājamo lietu skaits ir palielinājies par 2,6 miljoniem - 13,3 miljoni 1997.gadā un 15,9 miljoni šā gada sākumā. Līdz ar to veidojas paradoksāla situācija - glabājamo vienību skaits arvien palielinās, bet tai pašā laikā finansējums samazinās, kā rezultātā KM ir izsīkušas visas rezerves, lai varētu nodrošināt normālu dokumentu saglabāšanu. Ja arī turpmākajos gados arhīvi nesaņems veicamajām funkcijām atbilstošu finansējumu, nāksies apturēt vai samazināt līdz minimumam jaunu dokumentu pieņemšanu, līdz ar to samazināsies arī iespēja sniegt informāciju vietējiem un ārzemju interesentiem. Latvijas ekonomikas izaugsme straujāka nekā plānots BNS 07/10/03 Ņemot vērā lielo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu pirmajā ceturksnī, Ekonomikas ministrija (EM) prognozē, ka šogad kopumā IKP pieaugs par 7%. Iepriekš valdība šā gada IKP pieaugumu lēsa ap 5,5%, bet EM prognozēja 6% palielinājumu. Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 8,8%. Taču nākamajos ceturkšņos IKP pieauguma temps varētu būt nedaudz mazāks, jo jāņem vērā, ka pagājušā gada pirmā ceturkšņa rādītāji bija salīdzinoši zemi, kas arī noteica straujo pieaugumu šā gada sākumā. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns norādīja, ka šobrīd nav saskatāmas jebkādas bažas par valsts makroekonomisko stabilitāti, ko apliecina gan apstrādes rūpniecības straujais pieaugums par 10,4 % šā gada pirmajā ceturksnī, tādējādi demonstrējot šīs nozares atgūšanos no stagnācijas, gan būvniecības straujā izaugsme. Tāpat ministrs vērsa uzmanību uz to, ka pieaug Latvijas eksports visos tirgos. Eksporta pieaugums uz Eiropas Savienību un citām eiro zonas valstīm būtu izskaidrojams ar izdevīgo eiro un lata kursa attiecību, taču eksports palielinās arī uz citiem tirgiem, tostarp NVS valstīm. Ne mazāk pozitīvi vērtējams ir arī privātajā sektorā strādājošo algas pieaugums par gandrīz 10%. Pieaug starpība starp importa un eksporta apjomu LETA 07/11/03 Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2003.gada janvārī - maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu palielinājās. Eksporta kopapjoms pieauga par 16,1 % un šā gada janvārī – maijā tā vērtība bija 644,0 milj. latu. Savukārt, importa kopapjoms palielinājās par 18,4 %, sasniedzot 1111,0 milj. latu vērtību. Palielinājusies arī starpība starp eksporta un importa kopvērtību. Ja 2002.gada janvārī - maijā imports pārsniedza eksportu par 69,2 %, tad 2003.gada janvārī - maijā šī starpība bija 72,5 %. 2003.gada janvārī - maijā nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi - 35,3 % no eksporta kopvē rtības, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi – 13,2 %, metāli un to izstrādājumi – 13,1 %, mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas – 6,3 %, dažādi gatavie izstrādājumi (galvenokārt mēbeles) – 6,0 %. Importā nozīmīgāko vietu 2003.gada janvārī - maijā ieņēma mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas – 19,7 % no kopējā importa, minerālie produkti – 11,5 %, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija – 10,9 %, transporta līdzekļi – 9,6 %, metāli un to izstrādājumi – 8,9 %. Nozīmīgākais ārējās tirdzniecības partneris - Vācija LETA 07/11/03 Nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris šā gada piecos mēnešos gan importa, gan eksporta darījumos bijusi Vācija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija. Laikā no šā gada janvāra līdz maijam no Latvijas uz Vāciju eksportētas preces Ls 105,3 miljonu vērtībā, kas ir 16,4% no kopējā eksporta apjoma. Savukārt no Vācijas uz Latviju šajā laikā vestas preces Ls 169 miljonu apmērā, kas ir 15,2% no kopējā importa apjoma. Otrais nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris eksporta jomā joprojām ir Lielbritānija, kurp šā gada pirmajos piecos mēnešos eksportētas preces Ls 98,8 miljonu vērtībā, kas ir 15,3% no eksporta kopējā apjoma. Trešā nozīmīgākā Latvijas partnere eksporta jomā ir Zviedrija, un uz šo valsti eksportēto preču vērtība bijusi Ls 66,7 miljoni, kas ir 10,4% no kopējā eksporta apjoma. CSP informē, ka, salīdzinot ar 2002.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, par otro nozīmīgāko Latvijas importa partneri kļuvusi Krievija, kas pērn bijusi trešajā vietā. No Krievijas laikā no šā gada sākuma līdz maija beigām preču importa apjoms tiek lēsts Ls 118,9 miljonu apmērā, un tas ir 10,7% no importa kopapjoma. Trešais nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris importa jomā bijusi Lietuva, kas 2002.gada pirmajos piecos mēnešos bija otrajā vietā. No Lietuvas uz Latviju 2003.gada pirmajos piecos mēnešos importētas preces Ls 104,2 miljonu vērtībā, un tas ir 9,4% no kopējā importa darījumu apjoma. Rūpniecības pieaugums joprojām augsts NRA 07/12/03 Par spīti bažām, ka Eiropas ekonomiskās stagnācijas dēļ varētu samazināties arī Latvijas rūpniecības apjomi, tie maijā bijuši pietiekoši augsti. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2003. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, sezonāli izlīdzinātā rūpniecības produkcijas izlaide palielinājusies par 6,6%. Ražošanas apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā bija par 7,4%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 8,1%. Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 25,8%. Šā gada maijā vislielākais pieaugums bijis tieši tajās nozarēs, kas lielākoties strādā eksportam - gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 28,3%; iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 27,8%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 15,1%; mēbeļu ražošanā - par 13,0%; metālu ražošanā - par 12,8%. Pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē, kas ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare un kuras produkciju lielākoties patērē vietējais tirgus, izlaide palielinājusies par 2,4%. Tai skaitā lielākais pieaugums bija citu pārtikas produktu (maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs) ražošanā - par 16,4%; dzērienu ražošanā - par 11,4%; gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā - par 6,3%; piena produktu ražošanā - par 4,1%. Lielākais ražošanas apjomu samazinājums bija zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā - par 33,6%. Savukārt ražošanas apjomi samazinājušies tekstilizstrādājumu ražošanā - par 22,8%; ķīmisko vielu un to izstrādājumu ražošanā - par 22,6%; citu transportlīdzekļu (kuģu, laivu, lokomotīvju un ritošā sastāva remonts) ražošanā - par 18,3%; nemetālisko minerālu izstrādājumu (keramika, cements, betona u.c. izstrādājumi) ražošanā - par 12,3%; apģērbu ražošanā - par 7,2%. Salīdzinot ar 2003. gada aprīli, maijā rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 0,3%. Apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi pieauguši par 1,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 12,4%, savukārt elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes nozarē apjomi saruka par 0,8 procentiem. Nedaudz samazinās bezdarba līmenis Latvijā LETA 07/12/03 Jūnijā Latvijā par 0,1% punktu samazinājies bezdarba līmenis, un jūnija sākumā tas bija 8,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Dzene informēja, ka jūnija beigās, pēc NVD datiem, bez darba bija 90 612 cilvēki, no tiem ilgstoši bez darba bijuši 24 107 cilvēki. Pagājušajā mēnesī darbā iekārtojies 2520 bezdarbnieks. Augstākais bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī bija Rēzeknes rajonā, kur bez darba ir 27,6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Ludzas rajonā bez darbā jūnijā bijuši 26,3% cilvēku, Balvu rajonā - 25,5%, Daugavpils rajonā - 22,6% un Preiļu rajonā - 21,9%. Zemākais bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī bija Rīgas rajonā, kur bez darba bija 5,2% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, Saldus rajonā jūnijā bez darba bija 6% cilvēku, Ogres un Tukuma rajonā - 6,2%, Ventspils rajonā - 6,5%, bet Cēsu rajonā - 7,4%. Starp pilsētām zemākais bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī bijis Rīgā, kur bez darba ir 4,3% iedzīvotāju, un Ventspilī, kur kā bezdarbnieki reģistrējušies 7,8% darbaspējīgo. Jūnijā uz algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem ir nosūtīti 1592 bezdarbnieki, uz apmācības pasākumiem konkurētspējas paaugstināšanai - 2577 bezdarbnieki. Strauji pieaug patēriņš LETA 07/15/03 Šā gada pirmajos piecos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā faktiskajās cenās sasniedza 1,027 miljardus latu, kas ir par 12% vairāk nekā pērn gada pirmajos piecos mēnešos. Šā gada maijā mazumtirdzniecības apgrozījums bijis 231 miljons latu, kas ir par 12% vairāk nekā pērn maijā. Salīdzinot ar aprīli, šā gada maijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 11%. Šā gada piecos mēnešos, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgu laika posmu, visstraujāk pieaudzis tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecības apgrozījums - par 32%, sasniedzot 29,662 miljonus latu. Salīdzinot ar aizvadītā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, par 20% kāpuši arī mēbeļu, apgaismes ierīču, mājsaimniecības priekšmetu, elektropiederumu, radio preču, televizoru, krāsu, stikla un tamlīdzīgu preču mazumtirdzniecības apjomi, sasniedzot 87,81 miljonu latu apjom.Mazumtirdzniecības apgrozījums automobiļu, motociklu un to detaļu pārdošanas, ieskaitot vairumtirdzniecību, veikalos šā gada piecos mēnešos sasniedzis 140,059 miljonus latu, kas ir par 10% vairāk nekā tai pašā laika posmā pērn. Ārvalstu investori pārmet valdībai svārstīgumu nodokļu jautājumos LETA 07/13/03 Saprotot Latvijas valdības centienus samazināt budžeta deficītu, ārvalstu investori tomēr uzsver, ka katra nopietni solīta, bet neizpildīta izmaiņa nodokļu likumos mazina uzņēmēju uzticību valstij, kurā tie ieguldījuši. Šādu viedokli pauda Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) Latvijā izpilddirektors Kārlis Caunītis, komentējot valdības iespējamo lēmumu 2004.gadā uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), kas pašreiz ir 19%, samazināt līdz 18%, nevis līdz 15% kā tika solīts agrāk. ĀIP norāda, ka ar 15% UIN no 2004.gada bija rēķinājušies gan vietējie, gan ārvalstu investori, plānojot attīstīt esošo un uzsākt jaunu uzņēmējdarbību. "Pēdējo gadu laikā Latvija ir bijusi uz pareizā ceļa, pakāpeniski samazinot UIN no 25% līdz 19%, tādējādi palielinot valsts konkurētspēju tiešo ārvalstu investīciju piesaistīšanā, taču Latvijā UIN likme vēl joprojām ir visaugstākā no trijām Baltijas valstīm," saka Caunītis. Investoru pārstāvis norāda, ka arī citas Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstis dara visu, lai padarītu savu tautsaimniecību investīcijām labvēlīgu. "Ceru, ka nevienam no esošajiem vai potenciālajiem investoriem Latvijā nodokļa likmes lēnāka samazināšana neliks krasi mainīt plānus un ieguldīt citur, taču garantēt to noteikti nevaru," sacīja ĀIP izpilddirektors. Kā ziņots, starp Austrumeiropas valstīm pašlaik viszemākā UIN likme - 18% - ir Ungārijā. Savukārt ES valstīs vidējā UIN likme, pēc auditorkompānijas KPMG datiem, ir 31,68%. No ES valstīm zemākā UIN likme ir Īrijā, kur uzņēmumiem jāmaksā tikai 12,5%. Pateicoties zemajam nodokļa līmenim, Īrijai ir izdevies piesaistīt nozīmīgas ārvalstu investīcijas. Vairākas Austrumeiropas valstis, to vidū Slovākija, Polija un Čehija, gatavojas pazemināt UIN likmes, lai vēl pirms nākamgad paredzētās iestāšanās ES piesaistītu iespējami lielākas ārvalstu investīcijas. Slovākijas valdība jūnija sākumā pieņēma lēmumu no 2004.gada samazināt UIN likmi no pašreizējiem 25% līdz 19%. Pēc tam par lēmumu samazināt nodokļa līmeni no 27% līdz 19% paziņoja Polijas valdība, bet Čehijas valdība vienojās līdz 2006.gadam samazināt nodokļa likmi no 31% līdz 24%. Pēc iestāšanās ES Austrumeiropas valstis zaudēs vienu no būtiskām priekšrocībām, kas pašlaik ļauj tām piesaistīt ārvalstu investorus, jo tām būs jāatsakās no plaši piemērotās nodokļu atbrīvojumu piešķiršanas kompānijām uz desmit vai vairāk gadiem. Sarunās par iestāšanos ES, Eiropas Komisija pieprasīja kandidātvalstīm atteikties no šādiem nodokļu atbrīvojumiem, kas ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem valsts palīdzībai un pretrunā ar konkurences nosacījumiem. Lai gan ES nav saskaņojusi UIN politiku, jūnija sākumā tika panākta vienošanās novērst brīvās konkurences nosacījumiem neatbilstošu praksi šī nodokļa aplikšanā. Repše atbalsta meža ministra nepieciešamību LETA 07/15/03 Otrdien Ministru prezidents Einars Repše koalīcijas partiju kopīgajās brokastīs paudis atbalstu mežu valsts ministra posteņa izveidošanai, aģentūru LETA informēja apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. Premjers norāda, ka jaunais postenis jāveido pašreizējā budžeta ietvaros. "Šī lieta izskatās samērā droša, ka tāds ministrs ir vajadzīgs," sacīja Grīnblats, skaidrojot, ka meža nozare Latvijai ir ļoti svarīga. Pagaidām gan koalīcija vēl nav vienojusies, kad jaunais ministra postenis varētu tikt ieviests. Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā premjers pauda neuzticību Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniekam meža jautājumos Arvīdam Ozolam (Latvijas Zaļā partija) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija ierosināja izveidot valsts mežu ministra posteni. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka viens no ZZS kandidātiem mežu valsts ministra amatam varētu būt Ogres Meža tehnikuma direktors Modris Grantiņš. Meža nozarei liels pieaugums LETA 07/15/03 Šā gada piecos mēnešos meža nozares produkcijas eksports ir pieaudzis par 18,3%, savukārt meža nozares imports no ārvalstīm šajā laikā palielinājies par 19,7%, liecina Zemkopības ministrijas apkopotā informācija. Kopumā piecos mēnešos no Latvijas eksportēta meža nozares produkcija 269 032 200 latu vērtībā, savukārt importētās meža nozares produkcijas kopējā vērtība bija 71 259 000 latu. Piecos mēnešos no Latvijas eksportēto apaļkoku vērtība sasniedza 27 353 500 latus, kas, salīdzinot ar 2002.gada attiecīgo laika periodu, ir par 6,8% mazāk. Importētās apaļkoksnes vērtība vienlaikus ir pieaugusi par 45,7% un sasniedza 6 593 100 latu. No Latvijas eksportēto zāģmateriālu vērtība savukārt sasniegusi 112 900 200 latu, kas ir par 20,7% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika periodā. Uz Latviju importēto zāģmateriālu vērtība turpretim sasniedza 10 817 700 latu, kas ir par 87,6% vairāk nekā 2002.gada piecos mēnešos. Mēbeles piecos mēnešos no Latvijas eksportētas 31 043 900 latu vērtībā, kas ir par 15,7% vairāk nekā pērn attiecīgā laika periodā . Savukārt mēbeļu importa vērtība pieaugusi par 19,5% un sasniedza 7 565 400 latu. Kaģis vēlas ieviest kārtību korupcijas apkarošanā NRA 07/11/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidāts Mārtiņš Kaģis pieteicies konkursā, jo vēlas ieviest kārtību korupcijas apkarošanā. Viņš ir pirmais pretendents, kurš Valsts kancelejā pieteicies konkursā vakantajam KNAB priekšnieka amatam. M. Kaģis aģentūrai LETA teica, ka atsaucies uz premjera Einara Repšes aicinājumu piedalīties konkursā, jo uzskata, ka ir piemērots šim amatam. Priekšstatu par korupcijas apkarošanu M. Kaģis guvis, četrus gadus strādājot policijā, savukārt vadības iemaņas - apdrošināšanas uzņēmumā. Jautāts, vai apdrošināšanā nav saskāries ar korupcijas gadījumiem vai kukuļu piedāvājumiem, pretendents atbildēja noliedzoši. M. Kaģis beidzis Rīgas Tehnisko universitāti, kļūstot par tirgus un pārdošanas speciālistu ekonomistu. 1995. gadā iegūta juridiskā kvalifikācija Latvijas Policijas akadēmijā. Viņš strādā par AAS BTA reģiona centra direktora vietnieku klientu apkalpošanas jautājumos, kura tiešā pakļautībā ir 11 filiāļu un 16 tirdzniecības punktu. Finanšu ministrs ekonomikas ministru nosauc par afēristu NRA 07/15/03 Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis par "afēru vai neizdarību" nodēvēja Ekonomikas ministrijas (EM) novēloti sagatavotos noteikumus, kas ļautu norvēģiem piederošajai nekustamo īpašumu firmai Linstow Varner lētāk privatizēt zemi zem Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas. Linstow Varner bijušais līdzīpašnieks un ģenerāldirektors ir premjera biedrs Ainārs Šlesers (LPP), tagad premjera biedrs. EM sagatavotie noteikumi par maksāšanas līdzekļu attiecību, privatizējot vai atsavinot valsts un pašvaldību zemi, ļautu Linstow Varner par zemi samaksāt 80 procentus sertifikātos un tikai 20 procentus - naudā. Taču valdība jau 15. aprīlī atteicās no šādu maksājumu līdzekļu kārtību regulējošajiem noteikumiem, vienojoties būtiski palielināt naudā maksājamo daļu īpatsvaru. EM tika uzdots līdz 15. maijam sagatavot atbilstošus noteikumus, kas tika izdarīts ar divu mēnešu nokavēšanos. Pa šo laiku - 26. jūnijā - Linstow Varner iesniegusi privatizācijas pieteikumu zemei zem stacijas, un, kā apgalvoja V. Dombrovskis, EM sagatavotie noteikumi firmai ļautu zemi iegūt vēl saskaņā ar vecajiem maksāšanas noteikumiem. V. Dombrovskis valdības sēdē paziņoja, ka EM ir novilcinājusi lēmuma pieņemšanu, un, ņemot vērā Linstow Varner pavērto iespēju, secināja, ka notikusi "vai nu neizdarība, vai afēra". V. Dombrovski atbalstīja premjers Einars Repše. Bet ekonomikas ministrs J. Lujāns (arī LPP) apgalvoja, ka viņš neesot nemaz zinājis par Linstow Varner zemes privatizācijas pieteikumu, nemaz nerunājot par vēlmi to privatizēt saskaņā ar vecajiem noteikumiem, un pauda neizpratni, "kāpēc ministrs valdības sēdē atļaujas kaut ko tādu apgalvot. Apšauba Krājbankas privatizācijas likumību NRA 07/12/03 Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, advokāts un Policijas akadēmijas profesors civilprocesa jautājumos Gvido Zemribo uzskata, ka Kurzemes apgabaltiesas lēmums atcelt abus bēdīgi slavenos Ventspils tiesneša lēmumus Krājbankas izsoles sakarā nozīmē - šī izsole bijusi nelikumīga un to jebkurš var apstrīdēt tiesā. Kurzemes apgabaltiesa šonedēļ izskatīja vairākas sūdzības par abiem šiem tiesneša lēmumiem un abus atcēla. G. Zemribo, kas bija Anša Sormuļa advokāts procesā, uzskata - tas nozīmē, ka tiesa ir atzinusi Krājbankas 25% akciju privatizāciju par nelikumīgu. Tas nozīmē, ka līdz pat šim Kurzemes apgabaltiesas lēmumam nav bijis spēkā Ventspils tiesneša 16. maija pusnaktī pieņemtais lēmums par Krājbankas izsoles atļaušanu. Tātad visu šo laiku ir bijis spēkā tiesneša pirmais lēmums, kas aizliedza 17. maijā rīkot izsoli. Kā zināms, lai nodrošinātu Krājbankas mazā akcionāra Anša Sormuļa prasību pret lielajiem akcionāriem, Ventspils tiesnesis 16. maijā (dienu pirms Krājbankas 25% akciju pārdošanas) pieņēma lēmumu aizliegt izsoli. Tomēr tās pašas dienas vēlā vakarā (ap pusnakti), kad lietā bija iejaucies tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, tiesnesis atcēla šo aizliegumu. G. Zemribo skaidroja, ka Ventspils tiesneša pirmais lēmums, kas aizliedza Krājbankas 25% izsoli, atbilstīgi Civilprocesa likumam stājies spēkā nekavējoties. "Pareizs vai nepareizs - varam diskutēt, bet tas ir stājies spēkā," skaidroja pieredzējušais jurists. "Otrs lēmums par nodrošinājuma maiņu un Krājbankas akciju privatizācijas atļaušanu labākajā gadījumā varēja stāties spēkā pēc desmit dienām. Turklāt desmit dienu laikā šo lēmumu varēja pārsūdzēt. Tā kā šis lēmums tika pārsūdzēts, tad tas arī pēc desmit dienām nestājās spēkā. Tas varēja stāties spēkā tikai tad, ja Kurzemes apgabaltiesa to būtu atzinusi par pareizu un likumīgu - bet tas tagad ir atcelts. Tātad šis otrais lēmums nekad nav bijis spēkā vispār! Un es tiesā jautāju Privatizācijas aģentūras pārstāvim - kā jūs iedrošinājāties ignorēt likumīgu tiesas lēmumu un tomēr rīkot izsoli? Jēdzīgu atbildi tiesa nesaņēma," stāstīja G. Zemribo. "Man nebija ne mazāko šaubu, ka tas pusnakts lēmums ir atceļams. Arī tiesnešiem nebija ne mazāko šaubu, ka kaut kas tamlīdzīgs nedrīkst notikt tiesiskā valstī," stāstīja G. Zemribo un piebilda: "Tādu gadījumu neatceros, ka tiesnesis tiek izsaukts piektdienas vēlā vakarā, lai taisītu lēmumu, kaut gan man šobrīd valstī ir viena no lielākajām tiesu praksēm - esmu vairāk nekā trīsdesmit gadus bijis tiesnesis un advokāts." Runājot par Kurzemes apgabaltiesas lēmuma juridiskajām sekām, G. Zemribo teica: "Tagad varētu celt prasību par Krājbankas akciju privatizācijas atzīšanu par spēkā neesošu. Šai gadījumā pat negribas lietot vārdu privatizācija. Valdība taču nolēma - šī privatizācija var notikt izsoles ceļā, nevis pārdodot akcijas pirmajam pretimnācējam. Ko nozīmē izsole? Tur jābūt vairākiem cilvēkiem, un, kurš sola vairāk, tas arī to mantu iegūst. Šeit taču nekas tamlīdzīgs nenotika. Mums ir Civilprocesa likums, kur ir sīki aprakstīts, kā notiek izsole tad, ja to dara tiesu izpildītājs. Uz Privatizācijas aģentūru diemžēl mēs to likumu nevaram attiecināt, bet pati procedūra jau izriet no Civillikuma, un izsoles pamatprincipi tur ir atrunāti." Tāpat jurists apgalvoja, ka Krājbankas akciju ieguvējs Doxa Fund Limited nevar droši justies kā akciju īpašnieks. "Sormulis bija cēlis prasību - pamatoti vai nepamatoti, bet viņš bija to cēlis. Civillikumā ir pants - ja tiek pārdots īpašums pēc prasības celšanas, tad tas, kas to iegūst, ir nelabticīgs ieguvējs. Ja ir labticīgs ieguvējs, tad viņam neko vairs nevar padarīt, bet, ja viņš ir nelabticīgs, tad var prasīt to darījumu atcelt." G. Zemribo arī uzskata, ka šajā gadījumā tiesu vara ir pakļāvusies politiskam spiedienam. "Mēs, visi tie advokāti, kas tiesā bijām, jau tur smējāmies. Vai jūs varat iedomāties situāciju: eju gar tiesu, redzu - ā, tur divos logos uguns spīd, iešu iekšā, iesniegšu kaut kādus papīrus. Ja es ko tādu stāstītu, mani taču uzskatītu par jukušu. Skaidrs, ka tas viss bija noorganizēts. Un tagad izliekas, ka tas ir pareizi." Pieaug sūdzību skaits par kontiem Krājbankā NRA 07/12/03 Aizvien vairāk Neatkarīgā saņem zvanus un vēstules no cilvēkiem, kuri ir izbrīnīti par Krājbankas kontos pazudušo naudu. Pēc publikācijām avīzē cilvēki dodas uz Krājbanku pārbaudīt kontus, bet bankā konstatē, ka cerēto peļņas procentu vietā nauda ir pazudusi. Zvanītāji avīzei izsaka pateicību par to, ka lasītāji tiek informēti par nebūšanām. Jelgavnieks Uldis Ivans stāsta, ka jau padomju laikā bijis konts, kur stāvējusi nauda. Laikam ejot, konts ticis papildināts. Pavisam nejauši aizgājis kārtot mājas privatizācijas lietu un uzzinājis, ka konta vairs nav. "Man bankā teica, ka avīzēs bijis izsludināts, cik maksās konta apkalpošana un ka notiks pārmaiņas. Diemžēl šī informācija pie manis nenonāca, bet citādi no bankas netiku informēts. Man Krājbankā bija trīs konti, un es būtu gatavs pat pats samaksāt par informatīvu vēstuli no bankas par izmaiņām. Tie būtu kādi nieka 15 santīmi, nevis kā tagad - esmu zaudējis apmēram 50 latu. Ja cilvēki cīnītos pret šo negodīgo rīcību, es būtu gatavs līdzdarboties, lai principa pēc panāktu taisnību," sacīja U. Ivans. Arī Cēsu rajona Liepas pagasta iedzīvotājs Dainis Rožkalns vēstulē Neatkarīgajai raksta: "Domāju, ka nauda Krājbankā vēl droši glabājas un katru gadu vēl kāds procents nāk klāt. Pēc publikācijām Neatkarīgajā abi ar sievu braucām uz banku pārbaudīt kontu. Un tiešām, no summas 103 lati, ko biju noguldījis, pāri palikuši tikai 90 lati, tas nozīmē, ka 13 lati kaut kur pazuduši. Arī no sievas konta pazuduši trīs lati. Mums šī bija tā sauktā zārka nauda." Arī Ārijs Luziks no Alojas Neatkarīgajai raksta, ka bijis ilglaicīgs Krājbankas klients. "1993. gadā apmainīju krievu valodā izsniegtās krājkases grāmatiņas pret grāmatiņām latviešu valodā. 2001. gada 11. jūnijā iegriezos Krājbankā, lai izņemtu grāmatiņu. Jautāju, kāpēc pēdējos gados nav aprēķināti peļņas procenti? Man atbildēja, ka nekāda peļņa nepienākas, jo tāds esot priekšniecības lēmums, un viņiem neesot pienākums to paziņot," raksta Ā. Luziks. "Gribētu, lai noguldītā zārka nauda nepazustu. Vai tiešām nevar valstī ievest kārtību un zagļus saukt pie atbildības," savā vēstulē Neatkarīgajai raksta rīdzinieks Ģirts Šauls. Viņš aizgājis uz Krājbanku paņemt nelielu naudas summu, bet izrādījies, ka procenti nav skaitīti klāt, bet gan atskaitīti. "Konkrēti esmu pazaudējis apmēram 15 latus," raksta Ģ. Šauls. Viņš rakstījis vēstules gan premjeram, gan Krājbankas vadībai. Akciju sabiedrības Latvijas Krājbanka vecākais viceprezidents, filiāļu pārvaldes vadītājs R. Kumpiņš atbildes vēstulē Ģ. Šaula kungam norādījis, ka informācija par jebkurām izmaiņām laikus, pārredzami un pieejami tiek izvietota Krājbankas pakalpojumu sniegšanas vietās: jebkurā filiālē un klientu apkalpošanas centrā. Ievērojot, ka komisijas maksa par konta apkalpošanu attiecas uz lielu skaitu klientu, Krājbanka par minētā tarifa ieviešanu sniegusi publisku informāciju ar ziņu aģentūru un citu masu informācijas līdzekļu starpniecību. Savukārt gandrīz visi cilvēki, kuri Neatkarīgajā sūdzējušies par naudas zudumu kontos, apgalvo, ka bankas sniegtā informācija nekādi nav nonākusi pie viņiem, bet par izmaiņām uzzinājuši, pārbaudot kontus. Neatkarīgā saņēmusi jau 40 zvanus un vēstules ar sūdzībām par noguldījuma kontiem Krājbankā. 'Statoil' direktore: kontrabandas degviela - līdz 30% LETA 07/15/03 Šobrīd kontrabandas degviela veido 25 - 30% no kopējā Latvijas degvielas tirgus, intervijā izdevumam "Komersant Baltic" norāda SIA "Latvija Statoil" izpilddirektore Baiba Rubesa. Rubesa uzsver, ka pakāpeniski kontrabandas degvielas daļa Latvijas tirgū samazinās. Piemēram, pirms gada kontrabandas degviela veidoja gandrīz pusi - 40% - no visas valstī realizētās degvielas. Lielāko kontrabandas degvielas daļu veido dīzeļdegviela, norāda "Latvija Statoil" izpilddirektore. Skaidrojot kontrabandas degvielas ceļu līdz patērētājam, Rubesa kā piemēru min kāda aculiecinieka stāstu par maršruta taksometru, kas pusceļā starp Liepāju un Rīgu nobrauc no ceļa un krūmos to jau gaida degvielas vedējs. "Kā jūs domājat, par šo degvielu bija nomaksāts akcīzes nodoklis?" retoriski jautā Rubesa. "Latvija Statoil" izpilddirektore norāda, ka šobrīd kontrabandu neveido "pa meža celiņiem ievests produkts", bet tā tiek īstenota, nepareizi deklarējot valstī ievesto degvielu. Visparastākais degvielas kontrabandas veids ir uzdot dīzeļdegvielu par krāšņu kurināmo. Savukārt benzīna kontrabanda tiek organizēta, valstī ievedot benzīnu ar zemu oktāna skaitli, kas ar īpašām ķīmiskām piedevām tiek mākslīgi palielināts, skaidro Rubesa. Speciālisti uzskata, ka kontrabandas apkarošanai, pirmkārt, jānodrošina stingrāka kravu kontrole uz robežām, otrkārt, jāpārbauda kompānijas, kas pārdod ļoti lētu degvielu. Rubesa piebilst: ja "Statoil" un "vietējās" degvielas uzpildes kompānijas uzpildes stacijās degvielas cena atšķiras par vairākiem santīmiem, viņa ir gatava saderēt, ka šī kompānija tirgo nelegālas izcelsmes degvielu. Deputāti negribīgi ķeras klāt čekas maisu lietas risināšanai NRA 07/14/03 Lai arī mediji ik gadu kādas aktualitātes kontekstā ir cilājuši jautājumu par čekas maisu turpmāko likteni un deputāti pauduši viedokli, drosmes dot zaļo gaismu maisu izpurināšanai vai likvidēšanai arvien pietrūcis. Kad līdz 1993. gadā parlamenta noteiktajam 10 gadu termiņam, kurā pastāvēja dažādi ierobežojumi bijušajiem VDK darbiniekiem, palicis mazāk nekā gads, parlamentārieši nolēmuši izveidot darba grupu problēmas izpētei un likumprojekta radīšanai. Koalīcijas partijas vienojušās, izveidojot darba grupu, lietai ķerties klāt rudenī, pēc Saeimas brīvlaika, bet opozīcijā esošā Tautas partija aizsteigusies priekšā, pagājušās nedēļas nogalē paziņojot par izveidotu juristu darba grupu. TP ar aizdomām raugās uz "vairāku ministru un premjera padomniekiem" (Jānis Lagzdiņš) un biedē, ka tāpēc čekas maisi, visticamāk, tiks iznīcināti. TP jau reiz rosinājusi publicēt bijušo VDK darbinieku un ziņotāju vārdus, bet tas gan neguva 7. Saeimas vairākuma atbalstu. Rosināt publisku diskusiju aicinājusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Lai gan jautājums daudzpusīgi jāizvērtē, viņa uzskata, ka kaut kādā stadijā tomēr ir jāpanāk piedošana un lustrācija. Pašlaik likums Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu un izmantošanu, personu sadarbības ar VDK konstatēšanu noteic, ka informācija par personām, kas sadarbojušās ar VDK, nav izpaužama. Saskaņā ar to pēc 2004. gada 3. jūnija vairs nebūs pieļaujama personas sadarbības ar VDK konstatēšana un izmantošana pret personu. Parlamentāriešiem tādējādi jādomā, vai termiņu pagarināt vai ne, vai čekas maisu saturu nodot atklātībai vai ne. Pirmajā jautājumā politiķi un eksperti vairāk tomēr sliecas uz ierobežojumu izbeigšanu, bet viedokļi par čekas maisu nākotni ir ļoti atšķirīgi. Apmēram pirms gada, kad ierobežojumu jautājums aktualizējās saistībā ar aizliegumu Jānim Ādamsonam kandidēt 8. Saeimas vēlēšanās, tieslietu eksperti politiķiem ieteica laikus diskutēt par politisko ierobežojumu nepieciešamību pašlaik, salīdzinot ar situāciju laikā, kad tie tika noteikti, baidoties no draudiem demokrātijai. 2000. gada vidū risinot līdzīgu Saeimas opozīcijas deputātu sūdzību par deputātu kandidātiem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei, atsevišķi Satversmes tiesas (ST) tiesneši, arī tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, atzina, ka desmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas un iesāktām sarunām par iestāšanos ES un NATO nav pamata uzskatīt, ka demokrātija Latvijā būtu vairāk apdraudēta nekā pirmās neatkarības laikā. Tad Satversmes sapulce neuzskatīja par nepieciešamu saistīt vēlēšanu tiesības ar atrašanos tajās vai citās pozīcijās iepriekšējā režīmā vai brīvības cīņu laikā. Šīm ST tiesnešu domām piekrita arī Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele. 8. Saeimas laikā ierobežojumu un čekas maisu jautājums atkal kļuva aktuāls saistībā ar deputāta Arvīda Ulmes iespējamo sadarbību ar čeku. Par punkta pielikšanu maisu lietai aktīvāk sāka runāt Zaļo un zemnieku savienība, rosinot to izvērtēt kontekstā ar starptautisko tiesu praksi. Nesen zaļo vairākums tomēr vienojies par nepieciešamību maisus nodot atklātībai, bet ar piebildi, ka šai informācijai nav nekādas vērtības, jo pēdējos gados kartītes jau ir revidētas. Atbalstu maisu satura publiskošanai, ja vien šī informācija tiek padarīta saprotama un tiek sistematizēta, paudis Saeimas Juridiskā biroja priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš. Savukārt to neatbalsta Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte, kurš paredz informācijas ļaunprātīgu izmantošanu cilvēku dezinformēšanai un nomelnošanai. Saeimas Pretkorupcijas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Jaunais laiks) aģentūrai LETA par vēlamu atzinis Lietuvas modeli, kas paredz maisu satura publiskošanu ar iepriekšēju iespēju pieteikties. Līdzīgu risinājumu atbalsta arī Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūvers. Tā dēvēto lustrācijas likumu piedāvājuši arī tēvzemieši, bet tas iepriekšējā Saeimā noraidīts. Tas ļautu tiem, kas iepriekš pieteiktos Satversmes aizsardzības birojā, izvairīties gan no vārdu publiskošanas, gan amatu ierobežojumiem profesionālajā darbībā, tomēr liegtu kandidēt Valsts prezidenta, Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Jaunā laika frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš paudis nenoteiktu viedokli - ja varam tikt galā ar savu pagātni, tad maisi jāatver; ja nevaram - ne. Tautas saskaņas partijas priekšsēža vietnieks Jānis Urbanovičs ieteicis maisus sadedzināt, jo vienīgā to jēga esot tos izmantot iekšpolitiskajās cīņās. Arī bijušās VDK štata darbinieks Juris Bojārs ir par līdzšinējo kārtību, jo pretējā gadījumā maisi tikšot izmantoti politiskajās cīņās. Neviens nepiesakās uz Gudenieku naftas atradņu zemi BNS 07/11/03 Piektdien plānotā Gudenieku pagasta naftas atradņu zemes izsole nenotiks, jo tai jau atkārtoti nav pieteicies neviens pretendents, informēja Kuldīgas rajona Gudenieku pagasta padomes priekšsēdētāja Daina Bērende. Viņa nevēlējās komentēt, kāda varētu būt pagasta turpmākā rīcība saistībā ar zemi, par to pagasta deputāti, visticamāk, lems 24.jūlija sēdē. Bērende arī nevēlējas komentēt jau otrās izsoles izgāšanās iemeslus, jo viņai tie neesot zināmi. Piektdien bija plānota jau otrā Gudenieku naftas atradņu zemes izsole, kurā sākumcena zemei bija noteikta 400 tūkstošu latu apjomā - par 100 tūkstošiem latu mazāk nekā iepriekšējā izsolē. Tādēļ iepriekš Bērende pauda cerību, ka šoreiz izsolei pieteiksies vairāk pretendentu, jo par zemes gabala iegādi interesējušies vairāk nekā divi pretendenti, kuri pieteikušies iepriekšējai izsolei. Iepriekšējo 15.maijā paredzēto izsoli atlika, jo abiem izsoles dalībniekiem nebija atbilstoši noformēti dokumenti. Izsoles dalībniekus un viņu dokumentu nepilnības pagasts neizpauda, jo tas esot pretrunā ar izsoles noteikumiem. Iepriekš zemes gabala izsoles sākumcena bija noteikta 500 tūkstošu latu apjomā. Cena bija noteikta, ņemot vērā Eiropas vidējo zemes cenu. Pārdodamais 47,8 hektāru lielais zemes gabals ir ar apgrūtinājumu - zemes nomas līgumu ar ASV pilsoni Oti Ārmstrongu, kurš nemaksāja nomas maksu, tādēļ līguma laušanai pagasts plānoja tiesāties. Tagad pieteikums tiesā par līguma laušanu būs jāsniedz jaunajam īpašniekam, s kaidroja Bērende. Namīpašnieki un īrnieki uz dzīvokļu kara takas NRA 07/15/03 Jau četrus gadus prestižajā namā Rīgā, Tērbatas ielā 38, dzīvojošie divi īrnieki spiesti pieciest namīpašnieka patvaļu praktiski bez cerībām uz dzīves apstākļu uzlabošanos. Šādi konflikti starp namīpašniekiem un īrniekiem nav retums, taču diemžēl likumdošana pietiekami efektīvi neaizsargā ne īrnieku, ne namīpašnieku intereses. Pēc laulības reģistrācijas 1992. gadā Ingrīda un Valdis Štūli no diviem atsevišķiem dzīvokļiem Rīgas centrā iemainīja dzīvojamo platību Tērbatas ielā 38. 1999. gada sākumā māju ar visu plāksni Šeit dzīvoja LR prezidents Kārlis Ulmanis nopirka firma Latvian Realty Fund (LRF) ar tās dibinātāju, ASV dzīvojošu juristu, Ričardu Goldenu priekšgalā. Spēkā palika vēl LPSR laikos noslēgtais īres līgums, taču situācija sarežģījās. 1999. gada novembrī Štūlu laulība tika šķirta, un īrnieki lūdza LRF samainīt savu četristabu dzīvokli 95 kvadrātmetru platībā pret diviem atsevišķiem dzīvokļiem, taču īpašnieks to liedzis, jo esot paredzams nama kapitālais remonts un tad šī problēma tikšot atrisināta. "Tā nu ir pagājuši četri gadi. Šajā laikā LRF ir sabojājusi kosmētisko remontu, ko mēs bijām veikuši, piestādījusi nepamatoti lielus īres rēķinus, kas nebalstās uz pamatotiem aprēķiniem, apkuri pieslēdz nesavlaicīgi, no šā gada 1. jūnija ir atslēgta aukstā un karstā ūdens padeve, kāpnēs nav apgaismojuma," vēstulē Neatkarīgajai raksta I. un V. Štūli. "No diviem sešstāvu korpusiem Tērbatas ielā 38 izmitināti visi iedzīvotāji, ir izlauzts viss līdz nesošajām konstrukcijām, bet piektajā stāvā esam palikuši mēs - divi šķirti īrnieki vienā dzīvoklī, kurus LRF praktiski ignorē." V. Štūls Neatkarīgajai pastāstīja, ka remontstrādnieki atstājuši vaļā bēniņu lūku, savukārt ziemā, ar cirtņiem dauzot skārdu, pamatīgi sabojāts jumta segums. Tā rezultātā viņu dzīvoklis applūdis, taču LRF atteikusies kompensēt zaudējumus. Pērn novembrī pilsētas Īres valde pieņēmusi lēmumu, ka LRF jāveic pārrēķins par nepamatoti iekasētajiem maksājumiem, nekavējoties jāpieslēdz apkure (to firma arī izdarījusi), kā arī, veicot kapitālo remontu, jāierāda īrniekiem līdzvērtīga dzīvojamā platība. Taču LRF norādījusi, ka Īres valdes lēmumam ir tikai rekomendējošs raksturs. Arī tiesa uzdevusi LRF nodrošināt īrniekus ar dzīvojamo platību. It kā firma pat esot atradusi divus atsevišķus dzīvokļus, taču visas sarunas strupceļā novedis kāds starpgadījums - I. Štūla neapgaismotajās kāpnēs kritusi, guvusi traumas un pēc tam pieprasījusi kompensāciju no LRF par veselībai nodarīto kaitējumu. Pēc šādas prasības izteikšanas LRF pārstāvji ar īrniekiem vairs nesarunājoties, stāstīja V. Štūls. Savukārt LRF menedžeris Pēteris Antonovs Neatkarīgajai pastāstīja, ka Štūliem esot parāds par komunālajiem maksājumiem - šogad tas sasniedzis jau 500-600 latu. Ūdens padeve atslēgta, jo "māja ir avārijas stāvoklī, tiek veikti darbi, mainīti stāvvadi," informēja P. Antonovs. Pašlaik no īrniekiem atbrīvoti visi pārējie nama Tērbatas ielā 38 dzīvokļi (kopskaitā te ir 30 dzīvokļu), un lielākoties visiem īrniekiem dzīvokļi nopirkti citviet, tikai "ar šiem īrniekiem ir konflikti," stāstīja P. Antonovs. Arī Štūliem esot noskatīti divi dzīvokļi, un firma tos gatava izīrēt uz 99 gadiem. LRF nav arī iebildumu, ka Štūli paliek dzīvot Tērbatas ielā 38, tikai nomaksājot visus parādus. Nāksies arī rēķināties, ka īres maksa pieaugs, klāstīja LRF pārstāvis. Jāpiebilst, ka šī firma atjaunojusi arī lepno Vīlandes ielas namu. Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētājs Deniss Gorba atzina, ka tās lēmums tiešām ir tikai rekomendējošs. Ja valdē starp namīpašnieku un īrnieku netiek panākts mierizlīgums, tad lieta tiek nodota tiesā, un lielākoties cilvēki tieši tāpēc arī vēršas Īres valdē, lai saņemtu juristu atzinumu un lieta tiesā virzītos ātrāk, Neatkarīgajai stāstīja D. Gorba. Viņš apliecināja, ka minētajā gadījumā LRF pienākums bijis kapitālā remonta laikā nodrošināt īrniekus ar citu dzīvojamo platību, kā arī ar pamatpakalpojumiem - apkuri, ūdensapgādi, elektrību. Ja Īres valdes lēmums netiek pildīts, diemžēl reāla soda mehānisma nav, atzina D. Gorba. Namīpašnieku var sodīt pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK), piemēram, par teritorijas nesakopšanu, taču šie sodi ir niecīgi. Daži namīpašnieki ļaunprātīgi neievēro likumu normas, daži tās vienkārši nezina, tāpēc Īres valde ir gatava sniegt konsultācijas. Visbiežāk valdē vēršas par nepareizi izrakstītām īres kvītīm, apkures jautājumiem vai nojauktiem šķūnīšiem (ja īres līgumā šāda objekta esamība nav atspoguļota, tad namīpašnieks to var darīt), stāstīja D. Gorba. Rīgas pašvaldība iesniegusi savus priekšlikumus Ministru kabineta speciāli izveidotajai darba grupai, kas risinās jautājumus par īrnieku un namīpašnieku attiecībām. Kā Neatkarīgajai atzina domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs, ne vienmēr vainojams tikai namīpašnieks, bieži vien iespītējas arī īrnieks, tāpēc šādu problēmu novēršanai nepieciešama efektīvāka likumdošana. Tā, piemēram, galvaspilsētā ir daudz tādu namu, par kuriem izsniegta denacionalizācijas apliecība, taču māja reāli nav pārņemta. Rīgas dome ierosina - ja pusgada laikā māja netiek pārņemta, īpašums tiek atsavināts un nodots pašvaldībai. Dažkārt namīpašnieks vienkārši pazūd nezināmā virzienā - šādā gadījumā pilsētas Īres valdei jāparedz tiesības rosināt īpašumu pārņemt pašvaldības namu pārvaldei. Vēl likumā Par dzīvojamo telpu īri paredzēts, ka namīpašnieks jebkurā brīdī var paziņot, ka dzīvoklis nepieciešams viņa paša vai ģimenes locekļu vajadzībām, un īrnieku izlikt no dzīvojamās telpas. Pēc J. Karpoviča domām, arī šādā gadījumā namīpašniekam jāuzliek par pienākumu nodrošināt īrnieku ar līdzvērtīgu dzīvojamo platību. Tāpat jāparedz izmaiņas APK, kas ļautu par Īres valdes lēmuma nepildīšanu uzlikt sodu līdz 1000 latiem. Pašlaik par šādu pārkāpumu it kā var uzlikt sodu līdz 200 latiem, taču reāli pēc pašlaik spēkā esošajām APK normām vairāk par 25 latiem no īpašnieka nevar piedzīt, kas "nav nekāds nopietnais sods," atzina domnieks. Beidzot vajadzētu atrisināt arī kutelīgo situāciju ar kapitālo remontu veikšanu - nami ir jāsakārto, taču bieži vien remonts tiek izmantots kā iegansts, lai atbrīvotos no īrniekiem. Rīgas dome ierosina īrniekus sadalīt trīs kategorijās: pirmajiem varētu nodrošināt valsts garantētu 3-4 procentus lielu kredītu ar atmaksas termiņu 35-40 gadi, maznodrošinātajiem palīdzētu pašvaldības, savukārt tiem, kam maka biezums neļauj ņemt kredītu, taču arī maznodrošināto kategorijā tie neietilpst, tiktu izstrādāti speciāli saistošie noteikumi, pēc kuriem katra pašvaldība pati varētu noteikt, kam iespējams ņemt kredītu, bet kam jāsniedz pašvaldības palīdzība. "Tad netiktu nodarīts pāri ne īrniekiem, ne namīpašniekiem," uzskata J. Karpovičs. Problēmas tomēr labāk risināt ar Īres valdes starpniecību, jo "sarunas vienmēr ir labākas par represijām," aicina J. Karpovičs. Pēc viņa pieredzes, 60 procentos gadījumu kompromiss tomēr tiek panākts, un tikai 40 procentos gadījumu, kad "viena vai otra puse nostājas pārāk agresīvā pozā", lietu nākas skatīt tiesā. 42 procenti iedzīvotāju labprāt nemaksātu nodokļus NRA 07/16/03 Liela daļa jeb 41,8% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka labāk saņemtu lielāku algu, pat tad, ja tas nozīmētu nemaksāt nodokļus un nākotnē saņemt mazāku pensiju un citus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, - liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes centra SKDS maijā veiktās aptaujas rezultāti. Visu nodokļu nomaksu, tādējādi saņemot mazāku algu, bet nākotnē lielākas sociālās garantijas, vairāk atbalsta valsts sektorā strādājošie - 44,5%, kā arī nestrādājošie - 42,5%. Savukārt no privātajā sektorā nodarbinātajiem gandrīz puse jeb 49,7% atbalstītu iespēju nenomaksāt visus nodokļus, tādējādi saņemot lielāku algu, bet nākotnē mazākas sociālās garantijas. Attieksmi pret nodokļu nomaksu ietekmē arī respondentu vecums - gados jaunākie iedzīvotāji atbalstītu visu nodokļu nemaksāšanu, lai saņemtu lielāku darba algu, savukārt gados vecākie aptaujātie atzinuši, ka labāk maksātu visus nodokļus, lai nākotnē saņemtu lielāku pensiju un citus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Vecuma grupās no 18 līdz 24 gadiem un no 25 līdz 34 gadiem visu nodokļu nomaksu, lai nodrošinātu nākotnē lielākas sociālās garantijas, atbalsta gandrīz 38% aptaujāto, savukārt vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem - 35,8%, bet vecumā grupā no 44 līdz 55 gadiem - 40,2% respondentu. No aptaujātajiem iedzīvotājiem, kuru vecums pārsniedz 55 gadus, visu nodokļu nomaksu atbalsta 46,2%. Inscinēts pikets pret pāreju uz izglītību latviešu valodā Diena 07/10/03 Partijas Līdztiesība vadība piektdien izrādīja īpašu viesmīlību Maskavas televīzijas žurnālistiem, kas nokavējuši kreiso spēku Rīgas domnieku rīkoto piketu pret pāreju uz izglītību latviešu valodā. Viņiem speciāli filmēšanai tika nesankcionēti inscenēts pikets Vecrīgā pie Finanšu ministrijas. Diena novēroja, ka aptuveni pusstundu pēc Rīgas domē saskaņotā piketa beigām citā vietā Vecrīgā pulcējās aptuveni 15 jauniešu Līdztiesības līderes Tatjanas Ždanokas vadībā un, nostājušies uz ietves, atvēra lielus plakātus ar uzrakstiem krievu valodā — “Latvija ir Eiropas kauna traips” un “Jā skolām — j ā Eiropai, nē skolām — nē Eiropai”. Partijas līdere deva norādījumus jauniešiem, lai tie sastājas “it kā piketā”. Vēlāk viņa Dienai paskaidroja, ka Maskavas televīzija nepaspēja nofilmēt īsto piketu, kas notika pie Francijas, Itālijas un Vācijas vēstniecības, tāpēc aktīvisti laipni piekrituši vēlreiz iztīt plakātus, lai tos varētu nofilmēt. Filmēšanu gan pārtrauca kāds policists, kas aizrādīja par nesankcionētā piketa rīkošanu. Pēc īsas skaidrošanās ar kārtības sargu plakāti tika novākti un “piketētāji” izklīda. Izaglītības reformas pretinieki SAB uzmanības lokā LETA 07/10/03 Izglītības reformas pretinieki ir pastāvīgā drošības iestāžu uzmanības lokā, trešdien atzina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš, tiekoties ar apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcijas Saeimas deputātiem. Galvenokārt šie jautājumi esot Drošības policijas kompetencē, jo SAB nav izziņas, bet tikai operatīvā darba tiesības. Kažociņš pauda viedokli, ka Krievu skolu aizsardzības štāba akciju mērķis ir uzturēt sabiedrībā spriedzi un centieni to panākt notiekot arī ar preses palīdzību. Uz deputāta Jura Dobeļa (TB/LNNK) jautājumu, vai nevajadzētu kādu karstgalvīgu akcijas dalībnieku izsaukt uz pārrunām, Kažociņš atbildēja, ka vēršanās pret akcijas dalībniekiem zināmā mērā ir šo akcijas veicēju mērķis. Dobelis aģentūrai LETA teica, ka nebija domājis oficiālu izsaukumu uz pratināšanu, bet gan neoficiālas pārrunas ar SAB darbiniekiem. Izglītības ministrija plāno reformas atbalsta pasākumus Diena 07/10/03 Izglītības reformas skaidrošana skolēnu vecākiem, līdzekļi mācību literatūras un metodisko materiālu iegādei un pedagogu tālākizglītība ir vieni no galvenajiem pasākumiem, ko otrdien apstiprinātajā atbalsta plānā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā mazākumtautību skolām, lai atvieglotu to pāreju uz mācībām latviešu valodā 2004.gada 1.septembrī. Daļai piedāvāto pasākumu nauda atrasta jau šāgada valsts budžetā, daļu varētu finansēt Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), taču tā sludinātajos konkursos gan izglītības pasākumu kvalitāte būs atkarīga no pašvaldību un pašu skolu aktivitātes un izdomas. IZM plānā paredzēts, ka no šā gada septembra aktīvi tiek īstenoti dažādi informatīvi izglītojoši pasākumi. Krietnu aktivitāšu gūzmu skolotāju izglītošanas un mācību materiālu veidā gluži kā iepriekšējos gados piedāvā Latviešu valodas apguves valsts programma. Bet ir arī iespēja pašām skolām apzināt savas vajadzības un līdz 1.septembrim rakstīt projektus SIF izsludinātajam Phare konkursam. Tiem projektu iesniedzējiem, kas negūs vajadzī go pašvaldības finansiālo atbalstu, līdzfinansējumu piedāvā IZM. Kopumā IZM atbalsta plāna realizēšanai šogad budžetā paredzējusi ap 1,1 miljonu latu, no tiem 998 000 latu domāti mazākumtautību skolu latviešu valodas un bilingvālo priekšmetu skolotāju piemaksām, kas varētu būt 10—30% pie pamatalgas. IZM princips — palikt pie sava viedokļa un strādāt ar skolām un vecākiem, lai viņus pārliecinātu par valsts, nevis reformas pretinieku politiku. Eiropa neiejauksies izglītības reformā LETA 07/14/03 Izglītības politika ir nacionālo valstu, nevis Eiropas Savienības (ES) kompetence, atzina Eiropas Komisijas (EK) delegācijā Latvijā, atbildot uz jautājumu, vai ES institūcijas varētu censties koriģēt Latvijas valdības lēmumu 2004.gadā valsts vidusskolās daļēji pāriet uz mācībām latviešu valodā. EK delegācija gan atgādina, ka jau Komisijas pagājušā gada progresa ziņojumā par Latviju teikts, ka nepieciešami arī turpmāki pasākumi izglītības sistēmas attīstībā, piemēram, lai apmācītu un pieņemtu darbā pasniedzējus, kas var pasniegt priekšmetus bilingvāli. "Jāparedz pietiekams elastīgums pārejas fāzē, lai nodrošinātu vienlīdzīgas izglītības iespējas, un jāvairo pūles, lai ciešāk iesaistītu minoritāšu pārstāvjus saistītos lēmumu pieņemšanas procesos," norāda EK delegācija. Pagājušajā nedēļā cīnītāji pret izglītības reformu izplatīja paziņojumu, paužot, ka krievvalodīgajiem nav vērts cerēt uz ES struktūru atbalstu krievvalodīgo problēmu risināšanā, tādēļ, ja ES neatbalstīs protestus pret izglītības reformu, "mēs būsim spiesti aicināt savus atbalstītājus referendumā balsot pret Latvijas iestāšanos ES". IZM skolēniem liek izvēlēties starp kristīgo mācību un ētiku Diena 07/16/03 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinātie grozījumi pamatizglītības standarta noteikumos paredz ētiku un kristīgo mācību, sākot no 2004.gada 1.septembra, pirmajās trīs klasēs skolās pasniegt kā obligātu, ne fakultatīvu priekšmetu, kā tas bijis līdz šim. Vecāki un bērni varēšot izvēlēties, kuru no priekšmetiem mācīties, un kristīgo mācību bērniem īpaši neuzspiedīšot. Šie grozījumi izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis IZM soli pamato ar sabiedrībā pieaugošo alkoholismu, narkomāniju un noziedzību. IZM rosinājumu atbalsta arī lielāko Latvijas konfesiju līderi. Tomēr eksperti, kas izstrādājuši Izglītības sistēmas attīstības projektu (ISAP), kas ir izglītības satura reformas pamatā, nav apmierināti, ka IZM bez apspriešanās ētiku izņēmusi no sociālo zinību bloka. To bija paredzēts mācīt kopā ar civilzinībām, ievadu ekonomikā un veselības mācību. Tāpēc radies jautājums - vai ētika no kopējā bloka izņemta tikai tādēļ, lai kā obligātu priekšmetu mācību programmā varētu iekļaut arī kristīgo mācību. K.Šadurskis to noliedz un uzsver - ētika sociālo zinību blokā neatbilstot mūsdienu prasībām, jo kā priekšmets esot plaša, tāpēc tai nepieciešams atvēlēt savu stundu. Kristīgo mācību pasniegs īpaši sagatavoti pedagogi, nevis garīdznieki. ISAP vietējā konsultante Liesma Ose ir pārliecināta, ka ētika jāmāca vienotā blokā ar pārējām sociālajām zinībām, kā tas bija paredzēts ISAP, jo tikai tā bērnam veidojas vienots priekšstats par sociālo zinību sasaisti. "Sociālās zinības ir sinonīms dzīves mācībai, kur veselumu veido kas vairāk nekā tikai daļu kopums. Pati izglītības filozofija ir, ka cilvēks ir kā vesela personība, ķermenis un gars kopā," viņa pamato ētikas ierindošanu sociālo zinību blokā. Atgādinot, ka baznīca ir atdalīta no valsts, L.Ose pauž sarūgtinājumu, ka IZM bez apspriešanās ar ISAP ekspertiem valdības noteikumu grozījumos iekļāvusi kristīgo mācību. K.Šadurskis nepiekrīt pieļāvumam, ka ētika no sociālo zinību bloka izņemta tikai tāpēc, lai kā alternatīvu tai varētu piedāvāt arī kristīgo mācību, kas ISAP nemaz nav paredzēta. Viņš neatklāj, kurš bijis iniciators ētikas izņemšanai, bet noteic, ka beigās jau pats ministrs par visu atbildīgs, un akcentē, ka ētikas izņemšana nemazina ISAP izstrādāto mācību priekšmetu vērtību, bet gan liecina par vēlmi pievērst lielāku uzmanību skolēnu garīgās pasaules izkopšanai un vecākiem ļauj izvēlēties kristīgās mācības vai ētikas apgūšanu. Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Indra Dedze gan atgādina, ka Pasaules Banka (PB) ISAP izstrādei Latvijai aizdevusi 400 000 latu, kuri divu gadu laikā izmantoti, lai sadarbībā ar Britu padomi radītu jaunus izglītības satura standartus. Tie balstīti pētījumos un aprobēti praksē. "Tagad ar vienu spalvas vilcienu tas viss padarīts par nederīgu. Ja mums šie standarti nav vajadzīgi, tas neatbrīvo mūs no parādu nomaksas," - tā I.Dedze. K.Šadurskis gan PB naudu neuzskata par zemē nomestu, jo izstrādātais standarts būšot izmantojams mācību procesā. "Tomēr nav pamata uzskatīt, ka viss ISAP paveiktais ir uzskatāms par absolūtu patiesību. Mēs negrasāmies īstenot kādu projektu tikai tāpēc, ka tam iztērēta nauda. Ja mums ir iespējas un redzējums kaut ko izdarīt labāk, mēs to arī darīsim." Kristīgās mācības kā obligātā priekšmeta iekļaušanu mācību programmā par labu atzīst Latvijas Pirmās partijas (LPP), sauktas par mācītāju partiju, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns. Viņš pieļauj, ka šajā IZM rīcībā savu roku pielikusi arī LPP, kas ministram vairākkārt taujājusi, vai nav iespējams kristīgās mācības stundu kā atsevišķu priekšmetu iekļaut skolu programmā. LPP iesaisti IZM lēmumos K.Šadurskis noliedz. Gandarīts par iznākumu ir arī luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags, kurš cer, ka, ētikai vai kristīgai mācībai kļūstot par obligāto priekšmetu, tās mācību plānā vairs neatbīdīs līdz vēlai pēcpusdienai, kad nevienam skolā sēdēt negribas, tādēļ skolēni tās neizvēlas. Toties katoļu kardināls Jānis Pujats domā, ka kristīgā mācība bez izvēles iespējām jāmāca ikvienam skolēnam, pat ja tas nav kristietis. Tomēr sociālantropoloģe Aivita Putniņa stāsta, ka viņas meita, kas beigusi 3.klasi, arī bez atsevišķas kristīgās mācības stundas diezgan daudz jau uzzinājusi par kristietību. Viņa paļaujas uz skolu, ka tā ievēros vecāku tiesības un ļaus izvēlēties starp ētiku un kristīgo mācību. Laikrakstu reitingi BNS 07/12/03 Uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji dienā vidēji izlasa divus dienas laikrakstus, nedēļā - 1,2 nedēļas žurnālus un mēnesī - vidēji 2,55 mēneša žurnālus, liecina "Baltijas Datu nama" veiktā pētījuma par darījuma cilvēku ieradumiem preses lasīšanā dati. No konkrētiem izdevumiem starp darījuma cilvēkiem vispopulārākais ir laikraksts "Diena", jo vidēji vienu "Dienas" numuru izlasa 41,3% vadītāju. Tam seko biznesa laikraksts "Dienas Bizness", kura vienu numuru vidēji izlasa 30,5% vadītāju, savukārt trešais lasītākais preses izdevums ir nedēļas žurnāls "SestDiena", kuru izlasa vidēji 30,3% augstākā līmeņa vadītāju. Ceturtais visvairāk lasītais laikraksts ir "Dienas" pielikums "Lietišķā Diena", kura vienu numuru vidēji izlasa 28,2% vadītāju. Tam seko laikraksts krievu valodā "Biznes & Baltija", kuru izlasa vidēji 26,3% vadītāju, laikraksta "Diena" pielikuma "Karjeras Diena" vienu numuru vidēji lasa 25,3% vadītāju, savukārt "Dienas" pielikumu "Auto Diena" lasa vidēji 21,4% vadītāju. Krievu valodā rakstošā laikraksta "Subbota" vienu numuru vidēji lasa 20,7% vadītāju, savukārt iknedēļas žurnālu "Ieva" lasa vidēji 19,3% augstākā līmeņa vadītāju, nedēļas žurnālu grāmatvežiem "Bilance" - 19,2%, sieviešu mēneša žurnālu "Santa" - 19%, vīriešu mēneša žurnālu "Klubs" - 18,2%, savukārt izklaides nedēļas žurnāla "Privātā Dzīve" vienu numuru izlasa vidēji 18% darījumu cilvēku. Krievu valodā rakstošā "Vestji" vienu numuru arī izlasa vidēji 18% vadītāju, jauniešu žurnāla "Cosmopolitan" vienu numuru vidēji lasa 17,7% augstākā līmeņa vadītāju, laikraksta "Biznes&Baltija" pielikumu "Biznes&Zakon" - 15,9%, savukārt "Biznes&Baltija" pielikumu "Referent" - 15,8%, "Vestji Segodna" - 15,5%, "Chas" - 13,6%, savukārt žurnāla "Kapitāls" vienu numuru lasa vidēji 12,7% vadītāju. Laikrakstu "Latvijas Vēstnesis" lasa vidēji 12,2% augstākā līmeņa vadītāju, tieši tikpat vadītāji lasa arī rīta laikrakstu "Neatkarīgā Rīta Avīze". Žurnālu "Mājas&Dārzs" lasa vidēji 11,5% augstākā līmeņa vadītāju, savukārt žurnālu "Mūsmājas" - 11,1%, iknedēļas žurnālu "Rīgas Viļņi +" - 10,9%, laikrakstu krievu valodā "Karjera" - 10,8%, mēneša žurnālu "Deko" - 10,5%, arī žurnālu krievu valodā "Lilit" lasa vidēji 10,5% vadītāju. Krievu valodā iznākošā laikraksta "7 sekretov" vienu numuru lasa vidēji 10% vadītāju, žurnālu "Nekustanie Īpašumi. Nedvizimostj Rinok Latviji. Real Estate" lasa vidēji 10% vadītāju, žurnālu "Kommersant Baltic" - 9,6%, savukārt žurnālu "Latvijas Ekonomists" - 9,4%, laikraksta "Rīgas Balss" vienu numuru lasa vidēji 9,4% augstākā līmeņa vadītāju, bet krievu valodā iznākošā laikraksta "Kommersant Baltic daily" vienu numuru izlasa vidēji 9,1% vadītāju. Žurnāla "Lublju!" vienu numuru izlasa vidēji 9% vadītāju, laikarakstu "Telegraf" - 8,6%, žurnālu "Latvijas Ekonomists" krievu valodā - 8,4%, žurnālu "Mans Īpašums" - 8,1%, "Māju, Dzīvokli" - 7,9%. Žurnāla "Rīgas Laiks" vienu numuru izlasa vidēji 7,6% vadītāju, žurnālu "Auto" - 7,5%, "Argumenti i Fakti" - 7,4%, žurnālu sievietēm "Una" - 7,3%, savukārt laikraksta "Lauku Avīze" vienu numuru izlasa 7,2% augstākā līmeņa vadītāju. Avīzes "Čas" pielikumu "Delovoj Chas" izlasa vidēji 7,1% vadītāju, nedēļas laikrakstu "Mājas Viesis" arī lasa 7,1% vadītāju, "Čas" pielikumu " V Saeime i Kabinete Ministrov" izlasa 7% vadītāju, stila žurnālu "Pastaiga" - 6,9%, "Latvijas Vēstneša" pielikumu "Jurista Vārds" izlasa 6,8%, un arī mēneša žurnālu krievu valodā "Patron" izlasa vidēji 6,8% augstākā līmeņa vadītāju. "Baltijas Datu nams" pētījumu veica šā gada pavasarī. Tika aptaujāti 496 vadītāji, kuru uzņēmumos strādā līdz 249 darbiniekiem Latvijas lielākajās pilsētās - Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē un Valmierā. Pētījums aptvēra lielākos Latvijā iznākošus laikrakstus un žurnālus, kā arī visus specializētos biznesam un ekonomikai veltītos izdevumus. Siena talcinieki dodas cauri Vecrīgai NRA 07/11/03 Ceturtdien pašā pusdienlaikā pa Vecrīgas ieliņām virzījās starptautiskā folkloras festivāla gājiens. No Rātslaukuma pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim, tad atkal atpakaļ pa Kaļķu ielu, iegriežoties arī Vaļņu ielā, garām Pulvertornim līdz pat Doma laukumam dziedādamas, spēlēdamas un dejodamas devās ne tikai latviešu folkloras grupas, bet arī viesu kopas no ārvalstīm: Somijas, Japānas, Norvēģijas, Krievijas, ASV, Igaunijas, Lietuvas, Itālijas, Ukrainas, Polijas un Lielbritānijas. Festivāla gājiena izpildījuma režisors ir Kārlis Lišmanis, bet idejas autori ir Andris Kapusts un Liāna Ose. "Tā kā Rīgā nav sajūtami tie vasaras darbi, kas ir laukos, tad ar šo svētku gājienu mēs centāmies arī pilsētā ienest vasaras darbu noskaņu," stāsta L. Ose. Lai festivāla apmeklētāji labāk spētu izprast, kā lauku darbus veica mūsu senči, Rātslaukumā bija apskatāma Talsu lauksaimniecības muzeja Kalēji seno amata rīku ekspozīcija. Tāpat bija sviesta kulšanas rādīšana un cienāšana ar skābputru un sieru. Stāstot par savu pieredzi siena pļaušanas talkās, L. Ose atzīst, ka bērnībā viņas sapnis bijis padarboties ar to grābekli, kuru velk zirgs, nevis grābt ar parasto darbarīku. Arī festivāla gājienā bija zirga pajūgs ar visu grābekli un tika dziedātas darba dziesmas. Ejot cauri Vecrīgai, festivāla dalībnieki līdzi ņēma arī amatrīkus. Gājiena idejas autore L. Ose sacīja, ka pamatideja radusies tieši pēc dziesmu svētkiem, "lai pēc gara lidojuma pilsētā beidzot ienāk darba noskaņa". Gājiens noslēdzās Doma laukumā ar izkapšu strīķēšanu un dziedāšanu atklāšanas koncertā, kur katra folkloras grupa varēja parādīt sevi visai Latvijai un ļaut arī ārvalstu folkloristiem tuvāk iepazīt mūsu tradīcijas. Siena talku prieki - Siguldā, darbs - Latgalē NRA 07/12/03 Pēc dziesmās un dejās pavadītajām dienām Rīgā, folkloras festivāla Baltica 2003 dalībnieki piektdien devās uz Siguldu, lai siena talku paražas izbaudītu dabā. Siguldas un Dainu kalna apmeklējums ir viena no festivāla tradīcijām. Dainu kalna dienas režisore Anna Jansone pastāstīja, ka jau kopš 1988. gada Latvija piedalās šajā festivālā, un katru reizi visi dalībnieki brauc uz Siguldu. "Šī ir vislabākā un vispiemērotākā vieta folkloras pasākumiem. Turklāt vārds Turaida tulkojumā no līvu valodas nozīmē dieva dārzs. Šķiet, ka šī ir arī ļoti enerģētiska vieta, un es nevaru iedomāties iemeslu, kāpēc lai folkloras festivāls nenotiktu Turaidā," sacīja A. Jansone. Visi pasākuma apmeklētāji Turaidas rezervātā varēja vērot gan ārzemju viesu, gan pašmāju folkloras kopu etnogrāfiskos dziedājumus, klausīties ganu un talku dziesmās, just līdzi zārdu krāvēju sacensību dalībniekiem, vērot folkloras teātri. Savukārt Turaidas baznīcā skanēja folkloras kopu dziedājumi un kokļu spēle. Festivāla diena Turaidā beidzās ar dižkoncertu, kurā sapulcējās arī citu valstu pārstāvji, bet mūsu folkloras kopas rādīja, kā mēs protam uzņemt viesus. A. Jansone atzina, ka īsto siena talkas darbu visi festivāla dalībnieki varēs izbaudīt sestdien Latgalē. Tur siena talkai tiek taupīta nepļauta pļava, kurā talcinieki varēs izsvīst arī īstus darba sviedrus un pēc padarītā izbaudīt tikpat īstu prieku. "Mums ir paveicies arī ar laika apstākļiem. Visu dienu lietus mākoņi ir virs mums, ziņo, ka citur jau līstot, bet Siguldā nelīst," sacīja A. Jansone. Vides ministrija atgādina: jāpļauj zāle LETA 07/12/03 Vides ministrija atgādina, ka patlaban ir īstais laiks pļaut zāli, lai tā rudenī nekļūtu par kūlu, kas pavasarī tiek dedzināta. Ministrijas preses sekretāre Ilze Brakmane informēja, ka būtiski ir nopļaut zāli 10 metru joslā ap ēkām, lai nepieļautu iespējamo uguns piekļūšanu ēkām. Ministrija arī sveic visus folkloras festivāla "Baltica 2003" dalībniekus un priecājas par festivāla tēmu "Zeme", kas ietverta jēdzienos "siens", "piens", "viens", ko ierēdņi pārformulē kā zemnieka vasaras darbus, no kuriem viens būtu arī zāles pļauja. Kā atgādina Vides ministrija, šopavasar reģistrēti 3352 sausās zāles degšanas gadījumi apmēram 18 000 hektāru platībā, kuros degušas 270 ēkas, bet dzīvību zaudējuši pieci cilvēki un vēl pieci cietuši. Pērn kūlas ugunsgrēkos bojā gāja astoņi cilvēki. Noslēdzas folkloras festivāls Baltica 2003 BNS 07/14/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, festivāla "Baltica-2003" noslēguma koncertā Rēzeknē uzrunājot klātesošos, pateicās visiem, kuri "tur dzīvas un svētas latviešu tradīcijas". Prezidente tūkstošiem koncerta skatītāju un dalībnieku uzsvēra, ka "tradīcijas ir dārgākais, kas mums ir". "Tās ir saglabājušās no paaudzes paaudzē, caur priekiem un asarām iedvesmojot un stiprinot mūs vēl šodien," sacīja prezidente, vēlot nekad šo dārgumu nepazaudēt. Runas noslēgumā prezidente nodziedāja tautas dziesmu, kurai pievienojās arī klātesošo skanīgās balsis. Ar koncertiem, meistardarbnīcām, viesu danču koncertu un noslēguma koncertu svētdien. Festivāls bija pulcējis aptuveni 2300 dalībnieku no Baltijas valstīm, kā arī kopas no ASV, Armēnijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Polijas, Somijas un Ukrainas. Latvijā norisinājušies pieci festivāli, pirmais no tiem - pirms 15 gadiem. Imantdienas Siguldā pulcē vairāk nekā 5000 skatītāju Diena 07/14/03 Sestdien izskanējušās Imantdienas, kas šogad norisinājās Siguldas pilsdrupu estrādē, bija pulcinājušas vairāk nekā piecus tūkstošus Imanta Kalniņa mūzikas mīļotāju. Un, lai arī lietus šajā vakarā uzrasināja vairākkārt, pamata teikt, ka "līst, kā jau Imantdienās", šoreiz nebija un Menueta, Turaidas rozes, Autobusa debesīs, Uģa Rozes, Artura Skrastiņa, Agneses, kā arī Rēzijas un Marta Kristiāna Kalniņu dziedātās dziesmas sasildīja ikvienu koncerta apmeklētāju. Pasākuma rīkotājs Ēriks Naļivaiko Dienai pastāstīja, ka nekādu starpgadījumu koncertā nav bijis, un pauda cerību, ka visi - gan apmeklētāji, gan dalībnieki, jutušies gandarīti par to, ka iesaistījušies tradīciju stiprināšanā, kuras šogad kuplināja ne tikai pazīstami skatuves mākslinieki, bet arī konkursa Imanta Kalniņa Jaunās zvaigznes uzvarētāji. Par to, vai nākamgad arī Imantdienas tiks rīkotas Siguldā, galavārds piederot pašam komponistam, taču Ē.Naļivaiko pauda: "Mums ar Imantu Kalniņu ir sajūta, ka Latvijā tādu vietu, kas šādam pasākumam būtu piemērotas gan emocionāli, gan tehniski, vai nu nav, vai arī tās nav iespējams atrast!" Kantrimūzikas cienītāji pulcējas Bauskā NRA 07/14/03 11. un 12.jūlijā Bauskas brīvdabas estrādē jau piekto reizi notika kantrimūzikas festivāls. Pavisam Bauskas kantrimūzikas festivālā piedalījās 14 grupas, starp kurām bija arī viesgrupas no Zviedrijas, Lietuvas, Krievijas un ASV. Šis festivāls ir lielākie svētki Bauskā, tāpēc parasti pasākums ilgst divas dienas. Kantrimūzikas asociācijas komercdirektors un viens no festivāla rīkotājiem Mārtiņš Ruža apgalvo, ka ar vienu dienu šim festivālam būtu krietni par maz, tāpēc tāpat kā kāzas tas notiek divas dienas. "Pirmajos festivāla rīkošanas gados mums vairāk uzmanības vajadzēja pievērst tam, kādas grupas mēs varam atļauties uzaicināt un kādas ne, bet šogad ievērojami lielāka interese bija no pašu izpildītāju puses. Saņēmām ļoti daudz pieteikumu," stāsta M. Ruža. Grupa Kukurūza (Krievija) Bauskas kantri festivālā piedalās jau otro reizi. Mūziķi daudz koncertējuši citās valstīs, taču atzīst, ka Bauskā ir labākais kantrimūzikas izpildītājiem pieejamais festivāls Austrumeiropā. M. Ruža sacīja, ka tā kantrimūzika, kuru spēlē latviešu grupas, izpildījuma ziņā atšķiras no ārvalstu mūziķu spēlētās. "Lietuviešu mūziķi ir tendēti uz folkmūziku, latviešiem kantrimūzika ir smagāka, bet igauņu izpildījums savukārt ir ar savu specifiku." Festivāla otrajā dienā skatītāji varēja balsot par savu mīļāko grupu un dziesmu. Balsojumā par labāko kantridziedātāju atzina Edvīnu Zariņu no grupas Dakota, par labāko kantrimūzikas grupu - Sesto jūdzi, un viņu izpildītā dziesma Pret vēju ir šāgada Bauskas kantri festivāla labākā dziesma. Senatnes elpas atgriešanās Cēsu viduslaiku pilī NRA 07/16/03 Livonijas ordeņa Cēsu pils pagalma rietumu daļā atsākti arheoloģiskie izrakumi. Par pils vecā gara atdzimšanu rūpēsies Cēsu skolu jaunieši un Gotlandes augstskolas studenti no Zviedrijas. "Pirmie izrakumi Cēsu pilī sākās 1974. gadā, kad sabiedrisko talku dalībnieki, tīrot pils pagalmu, uzgāja interesantus atradumus," pastāstīja Latvijas vēstures institūta arheoloģe Zigrīda Apala, kuras vadībā turpināsies izrakumi. Tika atrasti ieroči, keramika, kaula priekšmeti, zelta un sudraba monētas. Bija skaidrs, ka būvgruži slēpj vērtīgas pagātnes liecības un ka ir atsegts līdz tam aizmirstais pils rietumu korpuss. Bija austrumu un dienvidu korpusi, tātad jābūt arī ziemeļu un rietumu korpusiem, nosprieda arheologi un kopš 1999. gada sāka strādāt pagalma ziemeļpusē, attīrot ziemeļkorpusu līdz pirmā stāva līmenim. Pērn Cēsu ekspedīcijas arheologu grupa sāka tīrīt vienu no rietumkorpusa pagrabtelpām. "Šogad mūsu uzdevums ir attīrīt līdz galam trešo pagrabtelpu, lai savienotu rietumu un ziemeļu korpusus. Plānots arī pazemināt pašreizējo pagalma līmeni, lai atjaunotu oriģinālo bruģa līmeni, kāds tas ir manāms gar ziemeļu korpusa ārmalu. Tātad jāveic arheoloģiskā izpēte un jādomā par atsegto sienu konservāciju," klāstīja Z. Apala. Tie ir vieni no problemātiskākajiem jautājumiem - kādā stāvoklī ir atsegtie mūri un pagraba sienas, kādā veidā tos varēs nostiprināt līdz brīdim, kad būs veicama pilnīga konservācija. Turklāt tā ir dārga un laikietilpīga. Šogad Cēsu dome arheoloģiskajiem izrakumiem piešķīrusi 3500 latu. "Tas nav daudz," atzina Z. Apala, "taču minimālo darba apjomu mēs pabeigsim, turklāt palīdzēs arī Gotlandes studentu neapmaksātais darbs". Pusotru mēnesi arheologiem Cēsu izrakumos asistēs Cēsu skolu jaunieši, kā arī Gotlandes studenti - sadarbības partneri, kuri jau piekto gadu starptautiskajā projektā Reach strādā par saviem līdzekļiem. Tas ir liels atbalsts, jo viņiem kā arheoloģijas studentiem ir arī savs profesionāls pienesums. "Laikam jau viņiem patīk pie mums, jo ir studenti, kuri uz Cēsīm brauc jau otro un trešo vasaru," teica Z. Apala. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja direktors Juris Spilners sacīja: "Man ir liels prieks, ka izrakumi notiek jau 29. gadu. Sevišķi liels prieks ir par bērniem, kuri varēs iepazīt pili ne vien apskatāmajā veidā, bet arī ieskatīties dziļumā, pašiem piedaloties izrakumos." Līdz šim arheologi galvenokārt bija orientējušies uz pētījumiem ārpus pils kodola, strādājot pils dienvidu pusē un rietumu nogāzē. Ilgus gadus šis darbs risinājās kopsolī ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeju, kas organizēja izrakumos atklāto seno mūru nostiprināšanu. Šobrīd ir augstākas prasības mūru nostiprināšanai, ir nākušas klāt jaunās metodes, materiāli, tāpēc vēsturisko celtņu konservācija ir dārga. Arheoloģe uzskata, ka pašlaik būtu vieglāk sakārtot pils pagalmu nekā konservēt visus korpusus un torņus. "Arheoloģisko izrakumu sezona tikko sākas, un šovasar mūsu galvenais uzdevums ir pabeigt pērn sākto trešās pagrabtelpas izpēti. Vizuāli tas ir neliels laukumiņš rietumu korpusa ziemeļu galā. Cik sarežģīti tas būs - to rādīs atsegumu situācija. Ja izdosies paveikt iecerēto, arheoloģiskos izrakumus Cēsu pilsdrupās varētu pārtraukt uz ilgāku laiku. Es ceru, ka līdz Cēsu pilsētas lielajām 800 gadu svinībām izdosies sakārtot arī viduslaiku pils pagalmu," domas pauda izrakumu vadītāja. Z. Apala: "Pēc arheoloģisko izrakumu beigām, īpaši pēc pils būvdaļu konservēšanas, pilij būs vērienīgāks skats. Atradumu te ir daudz - līdz pat 10 tūkstošiem, un ļoti interesanti, jo katrs sniedz ieskatu kādreizējo iedzīvotāju ikdienas dzīvē, garīgajā pasaulē, arī kara lietās. Krāšņs ir pils vēsturiskais mantojums, kas bagātina viduslaiku vēstures lietisko avotu bāzi. Gribētos, lai pētniecības un konservācijas darbi norisinātos ātrāk un mēs varētu ienākt skaistā un sakoptā pils pagalmā, kas var būt piemērots arī daudzām interesantu sabiedrisko pasākumu norisēm." Jēkabpils svētku gaviļniece - Palejas iela NRA 07/11/03 Pilsētai, kas nes hercoga Jēkaba vārdu, pateicoties augstmaņa šaiviet pirms 333 gadiem zem egles nošautam lūsim, kas nu rotā ģerboni, šūpļa svētki trīs dienu garumā. Šoreiz - Palejas ielas zīmē, kas atrodas krietni senākajā Krustpilī. Pacēlums, ko spēj radīt aktivitātes ap vienu no Jēkabpils ielām, tradicionāli kļuvis par fenomenu - atzīst daudzi Neatkarīgās aptaujātie jēkabpilieši. Viens no redzamākajiem ieguldījumiem - suminātās ielas sakārtošana. Veikta restaurācija, strūklakas sakārtošana svētku galveno norišu laukumā, gājēju ietvju restaurācija - celtniecības darbi par aptuveni 11 tūkstošiem un labiekārtošanas darbi par 5,2 tūkstošiem latu. Norises jau 10. jūlija pēcpusdienā sākās ar Annas Skaidrītes Gailītes jaunās grāmatas Ceļā uz mākoņmāju atvēršanas svētkiem Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļā Sēļu sēta. 11. jūlijā ikviens gaidīts Jēkabpils pilsētas bērnu bibliotēkas organizētā viktorīnā Krustpils un krustpilieši, Jēkabpils fotogrāfu darbu izstādē Pilsēta attēlos, s/o Daugavas vanagi pulcētā pasaules jēkabpiliešu salidojumā Krustpils kultūras namā, starptautiskā mūzikas festivālā ar sadraudzības pilsētu Bredebro Dānijā, Āvereju Norvēģijā, Rokišķiem Lietuvā, mākslinieku piedalīšanos. Kā pastāstīja svētku režisore Ruta Kalniņa, jaunumiem bagātākais - 12. jūlijs ar rīta rosmi; ar 5 km skrējienu, braucienu, antīko spēkratu parādi, sadziedāšanos dziesmu upē, imidža studijas bodiārta demonstrējumiem. Balvu amatniecības skolas floristikas izstādi, Smaida ordeņa pasniegšanas ceremoniju, gaisa balona Ezis lidojumiem. Tiks vārīta arī kāpostu zupa pec senlaiku receptes, ugunskurā cepti sivēni, bet visu stūrēs, jokos, jēkabpiliešus suminās un pa reizei arī melos barons Minhauzens, kurā ādā iejutīsies Artis Robežnieks. Ar baloniem iedrošina studētgribētājus NRA 07/11/03 Latvijas Universitātē (LU) šajās dienās turpinās dokumentu iesniegšana studiju uzsākšanai kādā no augstskolas piedāvātajām studiju programmām. Pirmajā pieteikšanās dienā dokumentus iesniedzis gandrīz tūkstotis studētgribētāju. Pieteikšanās studijām turpināsies līdz 17. jūlijam. Potenciālos studentus LU foajē sagaida zili un dzelteni baloni ar norādēm, kurp jādodas tālāk, un informācijas plakāti par dokumentu pieņemšanas kārtību. Ēkas garderobē izveidots informācijas centrs, kur jaunieši izpilda pieteikuma veidlapu un var iegūt informāciju par iestājpārbaudījumu laikiem. Informācijas centrā darbojas konsultanti no studentu padomēm un fakultāšu pašpārvaldēm. Viņi ir gatavi informēt jauniešus par visiem neskaidrajiem jautājumiem, kā arī pastāstīt par studijām katrā fakultātē. Konsultantu atrašanās informācijas centrā ir lietderīga, jo, kā pastāstīja Ekonomikas un vadības fakultātes eksperte Aiga Dakule, jauniešiem ir ļoti daudz jautājumu. Viņa arī novērojusi, ka "nāk ļoti nopietni jaunieši, kā arī tādi, kuri atnākuši pilnīgi bezmērķīgi un paši nezina, kur atrodas un ko īsti vēlas". Pēc veidlapu izpildes jaunieši dodas un Lielo aulu, kur izveidots reģistrācijas centrs. Tajā jaunieši iesniedz savus dokumentus un samaksā arī reģistrācijas maksu. Kristīne Karaseva (beigusi Rīgas Kristīgo vidusskolu) plāno stāties Angļu filoloģijas fakultātē: "Šāda izvēle man ir jau kopš 10. klases, kad sapratu, ka tas ir tas, kas man patīk." LU, pēc Kristīnes domām, ir prestiža augstskola, un tas arī noteica viņas izvēli augstskolu jautājumā. Kā otro studiju vietas variantu K. Karaseva min Rīgas Tehnisko universitāti. Studētgribētājiem šogad ļoti populāras ir komunikācijas un vides zinātnes. Interesi par vides zinībām LU Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Jānis Palkavnieks skaidro ar Latvijas gatavošanos stāties ES. "Vides zinātnes ir kļuvušas populārākas līdz ar ES. Jaunieši apzinās, ka vides stāvoklim tiks pievērsta liela uzmanība. Un nopietni sagatavotu vides speciālistu Latvijā trūkst," skaidro J. Palkavnieks. Neskaidrības dokumentu iesniegšanas laikā izraisa jautājums par centralizētajiem eksāmeniem, jo 32 programmās tiek ņemti vērā centralizēto eksāmenu rezultāti. Taču eksāmenu sertifikātus jaunieši saņems nākamnedēļ. "Jaunieši droši var nākt bez šiem sertifikātiem. Vienkārši veidlapā jānorāda eksāmens un personas kods," skaidro Sabiedrisko attiecību departamenta direktors. Visiem jaunajiem studentiem paredzēts iestājtests latviešu valodā, bet otrs iestājpārbaudījums atkarīgs no programmas. LU līdz 11. jūlijam turpinās arī pieteikšanās augstākā līmeņa studijām maģistrantūrā un profesionālajās programmās. Tajās pavisam ir 3628 studiju vietu, un priekšroka iestāties ir tiem, kuri šogad absolvējuši LU. J. Palkavnieks pieļauj, ka šogad Latvijas Universitātē kopā varētu uzņemt 10 000 studentus, kā arī šāgada konkurss varētu būt ļoti līdzīgs pagājušajam gadam. Bailes saslimt ar ērču encefalītu ir pamatotas LNT Ziņas 07/11/03 Trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju satrauc iespēja saslimt ar ērču encefalītu, tā liecina SKDS pētījums. Mediķi atzīst, ka šīs bailes ir pamatotas, jo šovasar ar šo bīstamo slimību jau ir saslimuši vairāk cilvēku nekā pērngad kopumā. Latvijā saslimstības līmenis ar ērču encefalītu ir viens no visaugstākajiem Eiropā. Pagājušajā sezonā ar to pēc Sabiedrības veselības aģentūras datiem saslimuši 153 cilvēki. Bet šovasar pēc primārās informācijas - jau aptuveni 200. Tik liela saslimstība tiek saistīta ar labvēlīgiem laika apstākļiem ērču aktivitātei. Ir silts un mitrs. Kā arī ar to, ka šogad cilvēki vairāk uzturas mežos, jo ir neparasti agra un bagātīga sēņu sezona. Pie ērces var tiks ne tikai sēņojot vai ogojot, bet arī dzerot nevārītu kazas pienu. Šogad tādā veidā ar ērču encefalītu saslimuši 2 bērni un trīs pieaugušie. Visefektīvākais līdzeklis, kā izvairīties no saslimšanas ar ērču encafelītu, kura smagākās sekas ir kustību traucējumi un paralīze, ir vakcinācija pret šo slimību. To var darīt arī bērniem no gada vecuma, šim nolūkam izmantojot speciālas potes. Gadījumos, ja ir liels risks saslimt, arī ātrāk. Diemžēl vakcinācija nepasargās no ne mazāk bīstamās Laimas slimības. Lāčplēša ordeņa kavalieris svin 102. dzimšanas dienu NRA 07/16/03 Šodien Lankasterā (ASV, Pensilvānijas štats) savu 102. dzimšanas dienu svin pēdējais no vēl dzīvajiem Lāčplēša Kara ordeņa (LKO) kavalieriem, Latvijas armijas leģendārā 5. Cēsu kājnieku pulka toreizējais dižkareivis, vēlāk virsleitnants Arvīds Lauris. Kā Neatkarīgo no Norfīldas informē atvaļinātais rezerves brigādes ģenerālis Vilmārs Kukainis, 22. jūnijā pēc A. Laura ieteikuma Lankasterā latviešu luterāņu draudzē tika atzīmēta Cēsu kauju atcere. Uzrunas vārdus teicis Latvijas aizsardzības darba grupas ilggadējais vadītājs atvaļinātais pulkvežleitnants Ilmārs Dambergs. Latviešu virsnieku un draudzes vadības delegācija jau tad Arvīda Laura viesmīlīgajā mājā sveica joprojām žirgto tās saimnieku. Jubilāram pasniegts LR Zemessardzes komandiera pulkveža Jura Kiukucāna piešķirtais apbalvojums - pirmās pakāpes goda zīme Par kalpošanu tautai un Latvijai. Tajā pašā reizē A. Lauris saņēma arī Daugavas vanagu ASV valdes atzinības goda rakstu. Tagad viņa apbalvojumu kolekcijā līdzās III šķiras LKO (kārtas numurs - 1601) ir arī 2001. gadā saņemtais V šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, Aizsargu atzinības krusts, LR aizsardzības ministra Atzinības goda zīme un vairākas citas medaļas. Visas tās kopā ar jubilāra diplomiem un citiem pagodinājumiem ir nodotas izstādei Latvijas Kara muzejā. A. Lauris dzīvo kopā ar savu dēlu Sigurdu, bet meitas Ināras ģimene ar mazmeitu Elizabeti dzīvo netālajā Jorkas pilsētā un bieži ciemojas Lankasterā. Jubilāra kundze Erika atdusas Katskiļu kapos pie Ņujorkas, kur apglabāti apmēram 4200 latvieši. Simtgadniekam ir arī jaunāka māsa Marta Cīrule, kas dzīvo Bostonas apkaimē. Vairāki A. Laura tuvi radinieki dzīvo Latvijā, piemēram, brāļameita Silva Laure Baložos, brāļadēls Haralds Lauris Smiltenē un krustmeita Irēne Dunkure Valmierā. Tiktāl V. Kukaiņa kunga informācija, kurš pats šoruden atkal pošas uz vieslekcijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Sirds slimība 102 gadus vecajam LKO kavalierim nav ļāvusi apciemot Latviju gados pēc atmodas. Kā telefoniski apliecinājis viņa dēls Sigurds, šajās dienās tēvam Lankasterā pienāk apsveikumi no visas pasaules. (Adrese: 40 Peacock Drive, Lancaster, PA 17601 USA). Daugavā izvelk Latvijas rekordsamu Diena 07/16/03 Pirmdien, 14.jūlijā, kritis iespaidīgākais no Latvijas makšķerēšanas rekordiem: jēkabpilietis Boriss Spaskovs Daugavā ar spiningu pēc divu stundu cīņas pieveicis 58,2 kilogramus smagu samu. Iepriekšējais sama rekords (56,2 kg) bija uzstādīts 1995.gadā un piederēja J.Lukstam. Laimīgajam makšķerniekam nav mobilā telefona, tāpēc Dienai pagaidām nav izdevies ar viņu sazināties, taču dižloma fotogrāfs Iļja Timofejevs stāstīja, ka sams Spaskovu ar noenkurotu gumijas laiviņu vilcis pa upi kilometru. Tad viņam izdevies pietuvoties krastam, bet sekojis otrs rāviens kilometra garumā. Tikai tad sams padevies. Dziesmu svētku koncerti internetā Diena 07/10/03 Lai gan Dziesmu svētki ir beigušies un skaistie koncerti jau ir aiz muguras, vēl mēnesi ikviens var tos atsaukt atmiņā, vērojot svētku ierakstus interneta televīzijā www.tv.lv un www.dziesmusvetki2003.lv Šie Dziesmu un deju svētki atšķīrās ne tikai ar novatorisku radošo ievirzi, bet arī ar jaunu līmeni moderno tehnoloģiju izmantojumā – pirmo reizi svētku vēsturē tos varēja vērot internetā: gan tiešraidē, gan ierakstos. Kā liecina TV.LV statistika, visvairāk ārzemju skatītāju bija no ASV, Kanādas, Vācijas un Austrālijas.